Francija

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.23</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Francija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1221</id>
    <revision>
      <id>4534881</id>
      <parentid>4462018</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T06:54:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54794-81</username>
        <id>151768</id>
      </contributor>
      <origin>4534881</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50959" sha1="8ym0bardl0bi0bi12oidcbxmgqgglfr" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''République française''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Francijas Republika
|            valsts_nosaukums = France
|               karoga_attēls = Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg
|            karoga_nosaukums = Francijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Armoiries république française.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Francijas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = &quot;''Liberté, Égalité, Fraternité''&quot;
|                valsts_himna =&lt;br /&gt;''[[Marseljēza|La Marseillaise]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;''Marseljēza''&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[attēls:La Marseillaise.ogg|center]]

|               kartes_attēls = EU-France.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Parīze]]
| latd=48 | latm=52 | latNS=N | longd=2 | longm=19 | longEW=E
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[franču valoda]]
|             etniskās_grupas = [[franči]], [[arābi]]
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Francijas prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Emanuels Makrons]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Francijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Sebastjēns Lekornī]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Francijas vēsture|Izveidošana]]
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = [[Franku valsts]]
|          neatkarības_datums = 486. gadā
|       neatkarības_notikums2 = [[Rietumfranku valsts]]
|         neatkarības_datums2 = {{dat|843|8|10||bez}}
|       neatkarības_notikums3 = [[Francijas Karaliste]]
|         neatkarības_datums3 = {{dat|987|7|3||bez}}
|       neatkarības_notikums4 = [[Bastīlijas ieņemšana]]
|         neatkarības_datums4 = {{dat|1789|7|14||bez}}
|       neatkarības_notikums5 = [[Francijas Pirmā republika]]
|         neatkarības_datums5 = {{dat|1792|9|22||bez}}
|       neatkarības_notikums6 = [[Francijas Piektā republika]]
|         neatkarības_datums6 = {{dat|1958|10|4||bez}}
|          iestāšanāsESdatums = {{dat|1957|3|25}}
|                 platība_km2 = 674,843
|               platība_rangs = 40.
|              procenti_ūdens = 
|          iedzīvotāju_skaits = 65 821 885&lt;ref name=population&gt;{{fr ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.insee.fr/fr/themes/document.asp?ref_id=ip1332|title=Bilan démographique 2010 | first= Francijas valdība | last= INSEE | accessdate= 2011-01-20}}&lt;/ref&gt;
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2011
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 20.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 116
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 89.
|                     IKP_PPP = $2,146 triljoni&lt;ref name=imf2&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2010/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=85&amp;pr.y=6&amp;sy=2008&amp;ey=2015&amp;scsm=1&amp;ssd=1&amp;sort=country&amp;ds=.&amp;br=1&amp;c=132&amp;s=NGDP_R%2CNGDP_RPCH%2CNGDP%2CNGDPD%2CNGDPRPC%2CNGDPPC%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC&amp;grp=0&amp;a= | title= France | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-02-20}}&lt;/ref&gt;
|                IKP_PPP_gads = 2010
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $34 092&lt;ref name=imf2 /&gt;
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = {{palielinājās}} 0,903&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2009_EN_Complete.pdf | title= Human Development Report 2009 | publisher= The United Nations | accessdate= 2009-10-05}}&lt;/ref&gt;
|                    HDI_gads = 2021
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;ļoti augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 28.
|                        Gini = 32,7
|                   Gini_gads = 2008
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[eiro]], [[Klusā okeāna franks]]
|                valūtas_kods = EUR, XPF
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.fr]]
|              tālsarunu_kods = 33
|                iso_kods_num = 250
|              iso_kods_alfa2 = FR
|              iso_kods_alfa3 = FRA
}}

'''Francija''' ({{val|fr|France}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[fʁɑ̃s]]]}}), oficiāli '''Francijas Republika''' (''République française'', {{IPA|[[IPA|[ʁepyblik fʁɑ̃sɛz]]]}}), ir [[valsts]] [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Parasti, kad runā par Franciju, domā tikai par tās Eiropas daļu, nevis arī par tās aizjūras teritorijām.&lt;/ref&gt; Francijas Eiropas daļa robežojas ar [[Beļģija|Beļģiju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vācija|Vāciju]], [[Šveice|Šveici]], [[Itālija|Itāliju]], [[Monako]], [[Spānija|Spāniju]] un [[Andora|Andoru]]. Dienvidos to apskalo [[Vidusjūra]], rietumos — [[Biskajas līcis]] ([[Atlantijas okeāns]]), bet ziemeļos — [[Ziemeļjūra]]. Franciju no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] šķir [[Lamanšs|Lamanša]] šaurums, zem kura atrodas [[Lamanša tunelis|tunelis]], kas savieno abas valstis. as kontrolē ir arī [[Korsika]]s sala Vidusjūrā un vairākas citas mazākas piekrastes salas. Francijas aizjūras departamenti robežojas ar [[Brazīlija|Brazīliju]], [[Surinama|Surinamu]] ([[Franču Gviāna]]) un ar [[Nīderlande]]s pakļautībā esošo [[Sintmārtena|Sintmārtenu]] ([[Senmartēna]]). Paši francūži savu valsti bieži dēvē par ''L’Hexagone'' ([[Sešstūris|Sešstūri]]), jo tā pēc kontūras atgādina šo ģeometrisko figūru.

Francija kopš [[17. gadsimts|17. gadsimta]] beigām ir viena no pasaules [[lielvara|lielvarām]]. [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] tā kļuva par [[kolonija|koloniālu impēriju]]. Tai piederēja [[Atkarīgā teritorija|aizjūras teritorijas]] [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]], [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] un [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]]. Francija {{dat|1957|3|25}} bija viena no [[Eiropas Savienība]]s dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc [[platība]]s ir vislielākā. Tā ir arī viena no [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī [[NATO]] un [[G7]] locekle, tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām [[Apvienoto Nāciju Drošības padome|ANO Drošības Padomes]] loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli [[kodolieroči]], kā arī tajā atrodas daudzas [[atomelektrostacija]]s. Francija ir [[unitāra valsts|unitāra]] [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]].

Francijas [[galvaspilsēta]] ir [[Parīze]]. Valstī ir arī daudzas citas vēsturiskas un ievērojamas [[Francijas pilsētu uzskaitījums|pilsētas]]. Nozīmīgākās no tām ir [[Nica]], [[Marseļa]], [[Bordo]], [[Lille]], [[Liona]], [[Tulūza]], [[Strasbūra]] un [[Nante]]. Francija ir [[tūrisms|tūristu]] visiecienītākā valsts. Katru gadu to apmeklē vidēji 82 miljoni tūristu.&lt;ref name=&quot;tourism.stat&quot;&gt;{{fr ikona}} {{Tīmekļa atsauce|publisher=Direction du Tourisme (French government's tourism agency)|url=http://www.tourisme.gouv.fr/fr/z2/stat/tis/att00018288/TIS_EVE2007_2008-5.pdf|title=Le tourisme international en France en 2007|accessdate=2008-06-05|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080624195206/http://www.tourisme.gouv.fr/fr/z2/stat/tis/att00018288/TIS_EVE2007_2008-5.pdf|archivedate=2008-06-24}}&lt;/ref&gt; Francijā ir daudzi [[piemineklis|pieminekļi]], [[celtne]]s un citas ievērojamas apskates vietas, kā, piemēram, [[Luvra]], [[Eifeļa tornis]], [[Triumfa arka (Parīze)|Triumfa arka]], [[Versaļas pils]], [[Parīzes Dievmātes katedrāle]] un [[Monsoro pils]]. Administratīvi Francija sīkāk tiek iedalīta [[Francijas reģioni|reģionos]] un [[Francijas departamenti|departamentos]].

== Etimoloģija ==
Nosaukums ''Francija'' ir cēlies no [[latīņu valoda|latīņu]] vārda ''Francia'', kas burtiskā tulkojumā nozīmē &quot;[[franki|franku]] zeme&quot;. Savukārt par šīs cilts nosaukuma rašanos ir vairākas teorijas. Viena no versijām ir tāda, ka šis nosaukums ir cēlies no senģermāņu vārda ''frankon'', kas nozīmē &quot;[[šķēps]]&quot; vai &quot;[[pīķis]]&quot;.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Francijas vēsture}}
Mūsdienu Francijas teritoriju jau pirms 200 000 gadiem apdzīvoja [[neandertālietis|neandertālieši]], kas izmira pirms aptuveni 30 000 gadiem, kad tos izkonkurēja [[saprātīgais cilvēks]], kas Francijā ienāca pirms 50 000 gadiem. [[Lasko|Lasko alā]] ir atrasti sienu zīmējumi, kas liecina par viņu klātbūtni tajā laikā. Aptuveni pirms 6500 gadiem sākās pāreja no [[paleolīts|paleolīta]] uz [[mezolīts|mezolīta]] laikmetu, kad dominēja mednieku-vācēju ciltis, uz [[neolīts|neolīta]] laikmetu.&lt;ref name=&quot;History World&quot;&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.historyworld.net/wrldhis/PlainTextHistories.asp?historyid=ab03 | title= History of France: Prehistory to Roman | publisher= History World | accessdate= 2011-04-14 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110214093029/http://www.historyworld.net/wrldhis/PlainTextHistories.asp?historyid=ab03 | archivedate= 2011-02-14 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110214093029/http://www.historyworld.net/wrldhis/PlainTextHistories.asp?historyid=ab03 |date=2011-02-14 }}&lt;/ref&gt;

=== Gallija ===
[[Attēls:Lionel Royer - Vercingetorix Throwing down His Weapons at the feet of Julius Caesar.jpg|thumb|Venkingetoriksa padošanās Jūlijam Cēzaram]]
[[Attēls:Map Gallia Tribes Towns.png|thumb|Gallijas administratīvais dalījums]]
[[6. gadsimts p.m.ē.|6. gadsimtā p.m.ē.]]&lt;ref name=&quot;History World&quot; /&gt; no [[Centrāleiropa]]s Francijas teritorijā ienāca [[ķelti|ķeltu]] ciltis, kas zināmi kā [[galli]]. Senie romieši gallus iedalīja divās grupās — [[Transalpu Gallija|Transalpu gallos]] (galli aiz [[Alpi]]em), kas dzīvoja mūsdienu Francijā, un [[Cizalpijas Gallija|Cizalpijas gallos]], kas apdzīvoja teritoriju Itālijā starp [[Po (upe)|Po]] upi un Alpiem. Tā kā Cizalpijas galliem nebija nozīmīga loma Francijas vēsturē, tad ar &quot;galliem&quot; parasti apzīmē Transalpijas gallus.

Gallu ciltis bieži karoja ar [[akvitāņi]]em, kas dzīvoja dienvidos no [[Garonna]]s upes, un [[ģermāņi]]em, kas dzīvoja austrumos. 4. gadsimtā p.m.ē. galli iebruka pat [[Senā Roma|Senajā Romā]]. [[221. gads p.m.ē.|221]]. gadā p.m.ē. caur gallu teritoriju karagājienā uz Romu devās [[Kartāga|kartāgiešu]] karavadonis [[Hannibals Barka]]. [[2. gadsimts p.m.ē.|2. gadsimta p.m.ē.]] beigās romieši sāka [[Gallija]]s iekarošanu. [[122. gads p.m.ē.|122]]. gadā p.m.ē. [[Romas Republika]] anektēja [[Provansa|Provansu]]. No [[58. gads p.m.ē.|58]]. līdz [[51. gads p.m.ē.|51]]. gadam p.m.ē. Galliju pilnībā iekaroja [[Jūlijs Cēzars]], pretestību kuram vadīja [[Verkingetorikss]].

Vairākas gallu apmetnes laika gaitā pārvērtušās par lielpilsētām — ''Lutetia Parisiorum'' (mūsdienās [[Parīze]]) un ''Burdigala'' ([[Bordo]]). Arī akvitāņu apmetnes vēlāk izaugušas par lielpilsētām, piemēram, ''Tolosa'' ([[Tulūza]]). Ilgi pirms romiešu iekarojumiem [[Senā Grieķija|sengrieķi]] izveidoja savas kolonijas [[Provansa|Provansā]], Francijas dienvidos pie [[Vidusjūra]]s, kuras piekrastē arī [[feniķieši]] dibināja ''Massalia'' ([[Marseļa]]) un ''Nikaia'' ([[Nica]]). Savukārt romieši nodibināja ''Lugdunum'' ([[Liona]]) un ''Narbonensis'' ([[Narbonna]]). [[Gallu valoda]]s sajaukšanās procesā ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]] un vēlāko iebrucēju [[franku valoda|franku valodu]] radās [[franču valoda]], kurā vēl mūsdienās pastāv vairāki reģionālie dialekti.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Latvijas padomju enciklopēdija |last= |first= |authorlink= |coauthors= |year= 1986 |publisher= Galvenā enciklopēdiju redakcija |location= Rīga |isbn= |page= 405 |pages= |url= |accessdate= |volume= 3. sējums}}&lt;/ref&gt;

No romiešu Gallijas provincēm nākuši [[Romas imperators|Romas imperatori]] [[Klaudijs]], [[Karakalla]] un [[Antonijs Pijs]]. Haotiskajā [[3. gadsimts|3. gadsimtā]] no [[260]]. līdz [[274]]. gadam pastāvēja pat [[Gallu impērija]], ko izveidoja provinces vietvaldis. Šajā laikā Gallijā no austrumiem sāka ienākt ģermāņu ciltis [[franki]] un [[alemaņi]]. 4. gadsimtā ķelti no Lielbritānijas masveidā pārcēlās uz [[Bretaņa|Bretaņu]], kurā joprojām pastāv savdabīga ķeltu kultūra.

Pavājinoties Romas impērijai, tā [[418]]. gadā Akvitānijas provinces teritoriju atdeva [[vestgoti|vestgotu]] karalim, kas šeit izveidoja vienu no pirmajām [[Barbaru karalistes|barbaru karalistēm]]. Pēc [[Rietumromas impērija]]s pastāvēšanas beigām vestgoti iekaroja Gallijas dienvidus un centru, kamēr [[burgundi]] dienvidaustrumos izveidoja savu karalisti, bet ziemeļaustrumus kontrolēja franki.

=== Merovingu un Karolingu dinastijas ===
[[Attēls:Frankish Empire 481 to 814-en.svg|thumb|Franku iekarojumi no 481. līdz 814. gadam]]
[[Attēls:Carolingian empire 855.svg|thumb|Impērijas dalījums 855. gadā]]
Franku valdnieki drīz sāka iekarot lielākas teritorijas un bija pirmie no ģermāņu barbariem, kas kristiešu [[ariānisms|ariānisma]] vietā pieņēna [[katoļticība|katoļticību]]. Franču valdnieki savu valsti vēlāk mēdza dēvēt par &quot;Francijas viskristītāko karaļvalsti&quot;. [[486]]. gadā franku karalis [[Hlotārs I|Hlodvigs I]] pakļāva gallus un [[496]]. gadā pieņēma katoļticību, iegūstot Romas pāvestu atbalstu karam pret ariāņu vestgotiem. [[507]]. gadā Hlodvigs I sakāva vestgotus, sagrāba [[Akvitānija|Akvitāniju]] un vestgotu galvaspilsētu [[Tulūza|Tulūzu]]. Hlodvigs par savu galvaspilsētu izvēlējās [[Parīze|Parīzi]]. Pēc Hlodviga nāves viņa mantinieki pēc franku tradīcijas viņa karalisti sadalīja četrās daļās. Turpmākos 250 gadus franku valstī valdīja [[Merovingu dinastija]]s karaļi, kas [[751]]. gadā zaudēja varu godkārīgajam augstmanim [[Pipins Īsais|Pipinam Īsajam]], kas kļuva par pirmo [[Karolingu dinastija]]s karali.

Franku valsts savu lielāko varenību sasniedza [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] varas laikā, kurš [[774]]. gadā pakļāva Itālijas [[langobardi|langobardus]], [[788]]. gadā iekaroja [[Bavārija|Bavāriju]], [[796]]. gadā sakāva [[avāri (senie)|avārus]] pie [[Donava]]s, [[801]]. gadā uzbruka [[musulmaņi|musulmaņu]] [[Spānija]]i un [[804]]. gadā pakļāva [[Lejassaksija|Lejassaksiju]]. [[800]]. gadā Romas pāvests Kārli Lielo kronēja par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru.

Pēc viņa nāves franku impēriju vairākkārt dalīja viņa mantinieki. [[843]]. gadā noslēgtais [[Verdenas līgums]] impēriju sadalīja trīs daļās — [[Rietumfranku valsts|Rietumfranku]], [[Austrumfranku valsts|Austrumfranku]] un [[Vidusfranku valsts|Vidusfranku]] valstīs, taču 855. gadā notika vēl viena dalīšana, kurā uz ilgāku laiku izveidojās [[Burgundijas Karaliste]]. Pēc šīs dalīšanas pakāpeniski sāka veidoties neatkarīgas Eiropas karalistes, sākās Francijas Karalistes vēsture.

=== Francijas Karaliste ===
{{pamatraksts|Francijas Karaliste}}
[[Attēls:Map France 1477-fr.svg|thumb|Francija 1477. gadā]]
Karolingu dinastija beidza valdīt [[987]]. gadā, un par karali kļuva [[Hugo Kapets]] no [[Kapetingu dinastija]]s. Pēc Kapetingiem Francijā valdīja [[Valuā dinastija|Valuā]] un [[Burboni|Burbonu dinastijas]]. Viduslaiku Francija bija feodāli sadrumstalota valsts, kurā reģionu hercogi bija varenāki par karali, kuram piederēja tikai neliela teritorija ap Parīzi. Vēlīnajos viduslaikos valsti plosīja [[Simtgadu karš]], kura gaitā Francijas karaļiem izdevās nostiprināt savu varu un atvairīt angļu karaļu pretenzijas uz troni.

[[17. gadsimts|17.]] un 18. gadsimta mijā Francijā valdīja [[Luijs XIV]], kura laikā izveidojās [[Absolūtisms|absolūtā monarhija]]. Viņa varas laikā Francija bija Eiropas spēcīgākā valsts, ar lielāko iedzīvotāju skaitu un koloniālajām ambīcijām Ziemeļamerikā, [[Karību jūra|Karību jūrā]], Āfrikā un Indijā. Francijai bija vadošā loma Eiropas [[politika|politikā]], [[ekonomika|ekonomikā]] un [[kultūra|kultūrā]]. [[Franču valoda]] kļuva par Eiropas aristokrātu un diplomātu valodu, [[Apgaismība Francijā|Franču apgaismotāji]] ietekmēja filozofiju un literatūru. [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] franču zinātnieki veica nozīmīgus atklājumus.

=== Revolūciju gadsimts ===
[[Attēls:French Empire 1919-1939.png|thumb|Francijas koloniālā impērija pēc 1919. gada]]
1789. gadā sākās [[Franču revolūcija]], kuras gaitā 1792. gadā krita monarhija un tika pasludināta [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] izveidošana. [[1793]]. gadā gāztajiem [[Luijs XVI|Luijam XVI]] un [[Marija Antuanete|Marijai Antuanetei]] izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]]. Pēc valsts apvērsuma [[1799]]. gadā par Francijas līderi kļuva [[Napoleons Bonaparts]], kurš 1804. gadā pasludināja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijas]] izveidošanu. 1815. gadā pie varas atgriezās [[Burboni|Burbonu dinastija]], kas valdīja līdz 1830. gada [[Jūlija revolūcija]]i, kad pie varas nāca [[Luijs Filips I]], kurš valdīja līdz [[1848. gada revolūcija Francijā|1848. gada februāra revolūcijai]]. Revolucionāri pasludināja [[Francijas Otrā republika|Otrās republikas]] izveidošanu, kas pastāvēja līdz 1852. gadam, kad prezidents [[Napoleons III|Luijs-Napoleons]] pasludināja [[Francijas Otrā impērija|Otrās impērijas]] izveidošanu. Napoleonu III gāza 1870. gadā pēc sakāves [[Franču-prūšu karš|Franču-prūšu karā]]. Tika pasludināta [[Francijas Trešā republika|Trešās republikas]] izveidošana, Francijā nostiprinājās republikāniskā valsts iekārta.

[[19. gadsimts|19. gs]] Francija, sacenšoties ar Lielbritāniju, ieguva kolonijas lielā daļā Āfrikas, [[Franču Indoķīna|Indoķīnā]] un citur. Daudzās bijušajās franču kolonijās oficiālā valoda joprojām ir franču.

=== Jaunākie laiki ===
Neraugoties uz dzīvā spēka zaudējumiem un postījumiem, Francija bija viena no uzvarētājvalstīm [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], taču tā bija par vāju, lai nostiprinātos Eiropā un pakāpeniski zaudēja politiskās pozīcijas, bet vēlāk arī [[Otrais pasaules karš|karu]] [[Nacistiskā Vācija|nacistiskajai Vācijai]], kas 1940. gada jūnijā uzsāka [[Kauja par Franciju|kauju par Franciju]]. Vācieši ātri guva uzvaru, kas noveda pie Trešās republikas sabrukuma un [[Višī Francija]]s izveidošanās. 1944. gada [[izcelšanās Normandijā]] iesāka Francijas atbrīvošanu, izveidojās pagaidu valdība [[Šarls de Golls|Šarla de Golla]] vadībā, kas pēc kara drīz demisionēja. Izveidojās [[Francijas Ceturtā republika]], kas sabruka 1958. gadā pēc krīzes, ko izraisīja [[Alžīrijas neatkarības karš]]. De Golls atgriezās pie varas un vadīja Franciju nākamos 10 gadus, izveidojot [[Francijas Piektā republika|Francijas Piekto republiku]], kas pastāv līdz mūsdienām.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:France radar.jpg|thumb|200px|Francijas topogrāfiskā karte]]
Francija atrodas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Tā robežojas ar [[Beļģija|Beļģiju]] (robežas garums 620 km), [[Luksemburga|Luksemburgu]] (73 km), [[Vācija|Vāciju]] (451 km), [[Šveice|Šveici]] (573 km), [[Itālija|Itāliju]] (488 km), [[Monako]] (4,4 km), [[Andora|Andoru]] (56,6 km) un [[Spānija|Spāniju]] (623 km).&lt;ref name=&quot;CIA&quot; /&gt; Tā kā aizjūras teritorijas robežojas arī ar [[Brazīlija|Brazīliju]], [[Surinama|Surinamu]] un [[Nīderlande]]i piederošo [[Sintmārtena|Sintmārtenu]], tad arī šīs valstis var uzskatīt par Francijas kaimiņvalstīm. Pie Francijas robežām atrodas divas [[kalnu grēda]]s: [[Alpi]] un [[Pireneji]]. Francijā ir arī daudz [[upe|upju]]. Divas nozīmīgākās no tām ir [[Sēna]] un [[Luāra (upe)|Luāra]]. Francijas ziemeļos un rietumos ir daudz [[pakalns|pakalnu]] un [[upes ieleja|upju ielejas]]. Dažādās valsts vietās ir ļoti atšķirīgs [[klimats]]. To spēcīgi ietekmē [[Atlantijas okeāns]].

Francijas [[platība]] ir 674 843 [[kvadrātkilometrs|km²]], pie kuras ir pieskaitīta tās aizjūras departamentu teritorijas. Francijas Eiropas daļas platība ir tikai 551 695 km².

=== Klimats ===
Kopumā Francijā [[klimats]] ir mērens, bet jūtamas ir reģionālās atšķirības. Valsts ziemeļu un rietumu piekrastē vēji no Atlantijas okeāna atnes ļoti mitru gaisu. Laikapstākļi tur ir mainīgi, vasaras ir vēsas, ziema — maiga. Daudz kontinentālāks klimats ir Parīzes apkaimē, reģionā, kuru sauc par [[Ildefransa|Ildefransu]]. Šajā teritorijā ir daudz nokrišņu pavasarī un rudenī, bet vasarā dažkārt plosās pērkona negaiss. Francijas austrumos un Centrālā masīva reģionā ir lielākas ziemas un vasaras temperatūru starpība. Valsts dienvidos, bet īpaši dienvidaustrumos (Provansā) dominē siltais Vidusjūras klimats. Gaisa temperatūra vasarā mainās robežās no 17 °C līdz 29 °C, un ziemā ļoti reti nokrīt zem 0 °C. Francijas dienvidos ir jūtama [[mistrāls|mistrāla]] ietekme. Mistrāls rada zaudējumus zemkopībai. Francijas teritorijā ir vienmērīgs nokrišņu sadalījums. Dažas zemienes valsts daļas ziemeļos saņem mazāk nekā 300 mm nokrišņu gadā, bet atsevišķos kalnu rajonos nokrišņu daudzums pārsniedz 1300 mm gadā.

Par Francijas aizjūras teritoriju klimatu skatīt attiecīgo zemju rakstos.

=== Upes ===
{{pamatraksts|Francijas upju uzskaitījums}}

=== Administratīvais iedalījums ===
{{Pamatraksts|Francijas administratīvais iedalījums|Francijas reģioni|Francijas departamenti}}
{{atjaunot+}}
Francija tiek iedalīta 26 administratīvajos [[Francijas reģioni|reģionos]]. 22 no tiem atrodas metropoles Francijā (tas ir, Eiropā) un četri ir tā sauktie [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras reģioni]].

{| width=420px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=France location map-Regions-2015.svg|width=420|float=none}}

{{Image label small|x=0.210|y=0.210|scale=500|text=[[Lejasnormandija]]}}
{{Image label small|x=0.420|y=0.070|scale=500|text=[[Nora-Padekalē|Nora-&lt;br /&gt;Padekalē]]}}
{{Image label small|x=0.460|y=0.480|scale=500|text=[[Overņa]]}}
{{Image label small|x=0.270|y=0.550|scale=500|text=[[Akvitānija]]}}
{{Image label small|x=0.280|y=0.425|scale=500|text=[[Puatū-Šaranta|Puantū-&lt;br /&gt;Šaranta]]}}
{{Image label small|x=0.370|y=0.420|scale=500|text=[[Limuzēna]]}}
{{Image label small|x=0.300|y=0.165|scale=500|text=[[Augšnormandija]]}}
{{Image label small|x=0.560|y=0.460|scale=500|text=[[Rona-Alpi]]}}
{{Image label small|x=0.580|y=0.590|scale=500|text=[[Provansa-Alpi-Azūra krasts|Provansa-Alpi-&lt;br /&gt;Azūra krasts]]}}
{{Image label small|x=0.770|y=0.720|scale=500|text=[[Korsika]]}}
{{Image label small|x=0.370|y=0.580|scale=500|text=[[Dienvidi-Pireneji|Dienvidi-&lt;br /&gt;Pireneji]]}}
{{Image label small|x=0.440|y=0.145|scale=500|text=[[Pikardija]]}}
{{Image label small|x=0.410|y=0.210|scale=500|text=[[Ildefransa]]}}
{{Image label small|x=0.150|y=0.260|scale=500|text=[[Bretaņa]]}}
{{Image label small|x=0.220|y=0.320|scale=500|text=[[Luāra (reģions)|Luāra]]}}
{{Image label small|x=0.490|y=0.330|scale=500|text=[[Burgundija]]}}
{{Image label small|x=0.600|y=0.210|scale=500|text=[[Lotringa]]}}
{{Image label small|x=0.380|y=0.310|scale=500|text=[[Centrs–Valdeluāra|Centrs]]}}
{{Image label small|x=0.470|y=0.620|scale=500|text=[[Langdoka-Rusijona|Langdoka-&lt;br /&gt;Rusijona]]}}
{{Image label small|x=0.600|y=0.350|scale=500|text=[[Franškontē]]}}
{{Image label small|x=0.690|y=0.250|scale=500|text=[[Elzasa]]}}
{{Image label small|x=0.510|y=0.235|scale=500|text=[[Šampaņa-Ardēni|Šampaņa-&lt;br /&gt;Ardēni]]}}
{{Image label small|x=0.580|y=0.720|scale=500|text=''[[Vidusjūra|&lt;span style=&quot;color: #3399cc;&quot;&gt;Vidusjūra&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.080|y=0.450|scale=500|text=''[[Biskajas līcis|&lt;span style=&quot;color: #3399cc;&quot;&gt;Biskajas līcis&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.250|y=0.110|scale=500|text=''[[Lamanšs|&lt;span style=&quot;color: #3399cc;&quot;&gt;Lamanšs&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.180|y=0.030|scale=500|text=''[[Apvienotā Karaliste|&lt;span style=&quot;color: #a6997b;&quot;&gt;Apvienotā Karaliste&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.540|y=0.070|scale=500|text=''[[Beļģija|&lt;span style=&quot;color: #a6997b;&quot;&gt;Beļģija&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.600|y=0.140|scale=500|text=''[[Luksemburga|&lt;span style=&quot;color: #a6997b;&quot;&gt;Luksemburga&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.750|y=0.100|scale=500|text=''[[Vācija|&lt;span style=&quot;color: #a6997b;&quot;&gt;Vācija&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.730|y=0.360|scale=500|text=''[[Šveice|&lt;span style=&quot;color: #a6997b;&quot;&gt;Šveice&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.760|y=0.510|scale=500|text=''[[Itālija|&lt;span style=&quot;color: #a6997b;&quot;&gt;Itālija&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.150|y=0.720|scale=500|text=''[[Spānija|&lt;span style=&quot;color: #a6997b;&quot;&gt;Spānija&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label end}}
|}

{|
| valign=&quot;top&quot; |
# [[Akvitānija]]
# [[Augšnormandija]]
# [[Bretaņa]]
# [[Burgundija]]
# [[Centrs–Valdeluāra|Centrs]]
# [[Dienvidi-Pireneji]]
# [[Elzasa]]
# [[Franškontē]]
# [[Ildefransa]]
# [[Korsika]] (īpašs statuss)
# [[Langdoka-Rusijona]]
|
&lt;ol start=12&gt;
&lt;li&gt;[[Lejasnormandija]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Limuzēna]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Lotringa]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Luāra (reģions)|Luāra]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Overņa]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Pikardija]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Puatū-Šaranta]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Rona-Alpi]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Šampaņa-Ardēni]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Ziemeļi-Padekalē]]&lt;/li&gt;
|}

Francijas četras aizjūras teritorijas ir šādas:
# [[Gvadelupa]]
# [[Franču Gviāna]]
# [[Martinika]]
# [[Reinjona]]

Reģioni tālāk tiek iedalīti 100 [[Francijas departamenti|departamentos]]. Departamentus numurē, pārsvarā [[alfabēts|alfabēta]] kārtībā. Šos numurus izmanto, piemēram, pasta kodiem, automašīnu reģistrācijas numuriem. Savukārt departamenti tiek iedalīti 342 [[apgabals|apgabalos]] (''arrondissements''). Šīm teritoriālajām vienībām nav vēlētu varas orgānu. Nākamā iedalījuma vienība ir 4 035 [[kantons (administratīvā vienība)|kantoni]], kuru funkcijas ir ierobežotas. Smalkākā Francijas administratīvā vienība ir [[komūna]], kurām ir vēlēti pārvaldes orgāni.

== Valdība ==
Francijas valsts iekārta ir [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]], kas ir noteikts Francijas Piektās republikas [[konstitūcija|konstitūcijā]]. Šī konstitūcija tika apstiprināta ar [[referendums|referendumu]], kas notika {{dat|1958|9|28}}. Tajā valsts arī ir paziņoja, ka tā ir nesadalāma, pasaulīga, demokrātiska un sociāla republika. Tās konstitūcija paredz [[varas dalīšana|varas sadalīšanu]].

[[Izpildvara]] pieder gan [[Francijas prezidents|Francijas prezidentam]], gan [[Francijas premjerministrs|Francijas premjerministram]]. Prezidents tiek ievēlēts uz 5 gadiem, bet premjerministru amatā ieceļ valsts prezidents. [[Francijas parlaments|Francijas parlamentam]] ir [[likumdošanas vara]]. Tas sastāv no [[Francijas Nacionālā Asambleja|Nacionālās Asamblejas]] (''Assemblée Nationale'') un [[Francijas Senāts|Senāta]]. Nacionālajā Asamblejā ir 577 deputāti, bet Senātā — 343. Nacionālās Asamblejas deputāti tiek ievēlēti [[tiešas vēlēšanas|tiešās vēlēšanās]], bet Senāta locekļus uz 9 gadiem ievēl vēlētāju kolēģija no [[Francijas departamenti]]em.

== Bruņotie spēki ==
[[Attēls:Gaule96.jpg|thumb|200px|Lidmašīnu bāzes kuģis ''Charles de Gaulle''.]]
Francijas militārie spēki ir sadalīti četrās nozarēs:
# ''Armée de Terre'' ([[sauszemes bruņotie spēki]])
# ''Marine Nationale'' ([[Kara flote|flote]])
# ''Armée de l'Air'' ([[gaisa spēki]])
# ''Gendarmerie Nationale'' (militārie spēki, kas kalpo kā Nacionālā [[policija]])

Francijai ir aptuveni 359 000 karavīri. Militārajiem izdevumiem 2020. gadā tika tērēti 2,1% no [[IKP|iekšzemes kopprodukta]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.worldbank.org/indicator/MS.MIL.XPND.GD.ZS?locations=EU|title=Military expenditure (% of GDP) - European Union {{!}} Data|website=data.worldbank.org|access-date=2022-08-02}}&lt;/ref&gt; kas ievērojami pārniedza vidējos 1,6 procentus [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Francija tērē aptuveni 22% no ES aizsardzības budžeta. 10% no Francijas aizsardzības budžeta tā iegulda [[kodolieroči|kodolieroču]] uzturēšanā.

== Starptautiskās attiecības ==
Francija ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s locekle. Tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības Padome]]s loceklēm un tai pieder [[veto]] tiesības. Francija ir arī [[Pasaules tirdzniecības organizācija]]s (WTO) locekle. Francija atrodas galvenās mītnes tādām starptautiskām organizācijām, kā [[ESAO]], [[UNESCO]], [[Interpol]] un citas.

Francija ir viena no [[Eiropas Savienība]]s dibinātājvalstīm. [[1960. gadi|1960. gados]] ar tās palīdzību franči centās iegūt varu pār kontinentālo [[Eiropa|Eiropu]], neļaujot to iegūt [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]. Kopš [[1990. gadi]]em Francija ir kļuvusi draudzīgāka [[Vācija]]i. Tādējādi tika uzturēta konkurence Apvienotajai Karalistei un ierobežota [[Austrumeiropa]]s valstu ietekme. Francija ir arī [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s (NATO) locekle. [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā Francija tika kritizēta par tās pazemes [[koloieroču izmēģinājums|kodolieroču izmēģinājumiem]] [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]. [[2003. gads|2003]]. gadā Francija nosūtīja lielu skaitu karavīru uz [[Irāka|Irāku]], kur sākās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzbrukums irākiešiem. Francijai ir arī palikusi spēcīga politiskā un ekonomiskā ietekme uz tās bijušajām kolonijām [[Āfrika|Āfrikā]]. Piemēram, tā ir sūtījusi ekonomisko palīdzību un kareivjus miera uzturēšanai uz [[Kotdivuāra|Kotdivuāru]], [[Mali]] un [[Čada|Čadu]].

== Demogrāfija ==
Vairāk nekā 90% Francijas iedzīvotāju ir dzimuši šajā valstī, ir baltādainie un runā franču valodā. Pierobežas rajonos dzīvo etniski atšķirīgas iedzīvotāju grupas: bretoņi - [[Bretaņa (pussala)|Bretaņas pussalā]], elzasieši - [[Elzasa|Elzasā]], [[flāmi]] - ziemeļos, korsikāņi - [[Korsika|Korsikas salā]], [[baski]] un [[Katalāņi|katalonieši]] - [[Pireneji|Pireneju]] priekškalnēs. Atšķirībā no pārējām [[Rietumeiropa]]s valstīm Francijā ilgstoši bija relatīvi augsts iedzīvotāju [[dabiskais pieaugums]], jo valdības demogrāfiskā politika veicināja dzimstību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:642303{{!}}article:DIVL1234|title=Pasaules ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija vidusskolām|last=M. Kasparovica, Z. Melbārde, I. Mūrnieks, M. Rozīte.|first=A. Bauls, G. Berklavs, E. Birznieks, T. Eglīte, B. Frīdenbergs-Ansbergs, J. Jankevics,|date=1995|pages=169-173|access-date={{dat|2025|09|05||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:642303{{!}}article:DIVL1234}}&lt;/ref&gt; Tomēr uz 2021. gada sākumu bērnu skaits uz vienu sievieti arī Francijā bija krities līdz 1,84, kas ir zem dabiskās atjaunošanās līmeņa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.insee.fr/fr/statistiques/5012724|title=Bilan démographique 2020 - Insee Première - 1834|website=www.insee.fr|access-date=2022-08-02}}&lt;/ref&gt;

Tālā pagātnē Francija atradās tirdzniecības ceļu krustpunktā un tajā apmetās uz dzīvi dažādas ciltis — [[ķelti]], [[vestgoti]] no Itālijas un [[vikingi]]. [[Senā Grieķija|Senie grieķi]] pirms 2600 gadiem nodibināja tirdzniecības koloniju vietā, kur tagad atrodas lielākā ostas pilsēta [[Marseļa]]. Vēlāk liela daļa no Francijas nokļuva [[Romas impērija]]s pakļautībā. [[18. gadsimts|18]]. — [[20. gadsimts|20. gadsimtam]] Francija bija koloniāla lielvalsts. Tai piederēja lielākā daļa [[Ziemeļāfrika]]s, [[Rietumāfrika]]s, [[Karību reģions|Karību jūras reģions]], [[Dienvidaustrumāzija]]s, un tai piederēja daudzas salas [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]].

Francijā dzīvo daudz ieceļotāju no tās bijušajām kolonijām, īpaši no Ziemeļāfrikas. Liels ir iebraucēju skaits arī no [[Portugāle]]s, [[Itālija]]s, [[Spānija]]s un [[Turcija]]s.

'''Francijas [[iedzīvotāju skaits]]'''
* [[1900]] 40,5 milj.
* [[1964]] 48,1 milj.
* [[1978]] 53,2 milj.
* [[1987]] 55,5 milj.
* [[1998]] 58,5 milj.
* [[2005. gads|2005]] 60,8 milj.
* [[2008. gads|2008]] 61,9 milj.
* [[2021. gads|2021]] 67,4 milj.&lt;ref&gt;https://www.insee.fr/en/statistiques/serie/001641607&lt;/ref&gt;

=== Reliģija ===
[[Attēls:NotreDameDeParis.jpg|thumb|150px|[[Parīzes Dievmātes katedrāle]].]]
Francijā [[reliģija]]s brīvību garantē tās konstitūcija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.assemblee-nationale.fr/connaissance/constitution.asp|title=Constitution of 1958}}&lt;/ref&gt; 51,1% iedzīvotāji ir [[Romas katoļi]], 39,6% ir [[agnosticisms|agnostiķi]] vai [[ateisms|ateisti]], 5,6% — [[musulmaņi]] un 0,8% ir [[jūdaisms|jūdaisma]] piekritēji. Atlikušie 2,9% pieder pie citām reliģijām vai nevēlas atklāt savu piederību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.institutmontaigne.org/res/files/publications/a-french-islam-is-possible-report.pdf|title=&quot;A French Islam is possible&quot; (PDF).|publisher=Institut Montaigne. 2016. p. 13.|access-date=2022-08-01|archive-date=2017-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20170915201551/http://www.institutmontaigne.org/res/files/publications/a-french-islam-is-possible-report.pdf}}&lt;/ref&gt;

=== Valoda ===
{{Pamatraksts|franču valoda}}
Francijas [[valsts valoda]] ir [[franču valoda]]. Tā pieder pie [[romāņu valodas|romāņu valodu]] saimes, pie kuras pieder arī [[spāņu valoda|spāņu]] un [[itāļu valoda]]. Visā Francijā ir vairāki franču valodas dialekti. No 17. līdz 19. gadsimtam franču valoda bija izplatīta [[diplomātija]]s valoda.

Daļa no Francijas iedzīvotājiem runā [[basku valoda|basku]], [[bretoņu valoda|bretoņu]], [[katalāņu valoda|katalāņu]], [[korsikāņu valoda|korsikāņu]], [[vācu valoda|vācu]], [[flāmu valoda|flāmu]] un [[oksitāņu valoda|oksitāņu valodās]].

=== Lielākās pilsētas ===
{{pamatraksts|Francijas pilsētu uzskaitījums}}
{{Francijas lielākās pilsētas}}

== Tautsaimniecība ==
Francija ir vadošās rūpniecības valstu grupas [[G7]] biedrs. Francija ir [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|astotajā vietā pasaulē]] pēc [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]]. {{dat|1999|1|1}} Francijā un vēl 11 Eiropas valstīs par nacionālo valūtu kļuva [[eiro]].&lt;ref name=&quot;CIA&quot;&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fr.html | title= France | publisher= CIA - The World Factbook | accessdate= 2011-04-19 | archive-date= 2018-12-24 | archive-url= https://web.archive.org/web/20181224211127/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fr.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181224211127/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fr.html |date=2018-12-24 }}&lt;/ref&gt;

Francijā ir reģistrēti gandrīz 2,9 miljoni uzņēmumi.&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.journaldunet.com/management/repere/entreprises_france_type.shtml | title= Number of companies in France | access-date= {{dat|2009|05|11||bez}} | archive-date= {{dat|2008|12|17||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20081217093527/http://www.journaldunet.com/management/repere/entreprises_france_type.shtml }}&lt;/ref&gt; Valsts kontrolē ir uzņēmumi, kuri pārvalda [[dzelzceļš|dzelzceļu]], [[elektroenerģija|elektroenerģiju]], [[aviācija|aviāciju]] un [[telekomunikācija]]s. Nozīmīga kompānija gan [[lidmašīna|lidmašīnu]], gan [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģu]] ražošanā ir ''[[Airbus]]''. Francija kosmosa kuģus palaiž no sava kosmodroma [[Franču Gviāna|Franču Gviānā]].

=== Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejošana ===
Francijas plašās zemes platības — no kurām puse ir [[aramzeme]], bet ceturtdaļu klāj [[mežs|meži]] — dāvā plašas iespējas [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] un [[mežsaimniecība|mežsaimniecībā]]. Valsts daudzveidīgais [[reljefs]] un [[augsne]], kā arī atšķirīgās [[klimatiskā zona|klimatiskās zonas]] tikai palielina šo potenciālu. [[Nokrišņu daudzums]] ir salīdzinoši augsts gandrīz visā valstī, tāpēc [[ūdens]] apgāde parasti nav problēma. Pietiekami daudz [[zivis|zivju]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] un [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] nodrošina valsti ar papildu resursiem.

Lai gan lauksaimniecībā tiek nodarbināti salīdzinoši maz cilvēku (aptuveni 4% no [[darbaspēks|darbaspēka]]) un veido tikai 3% no [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]], Francija ir vadošā Eiropas valsts lauksaimniecības produktu ražošanā un eksportēšanā. Šajā valstī tiek saražoti aptuveni 20% no visiem [[Eiropas Savienība]]s lauksaimniecības produktiem. Visvairāk tā eksportē [[kvieši|kviešus]], [[mājputni|mājputnus]], [[piens|piena produktus]], [[liellopi|liellopu]] un [[cūkas|cūkgaļu]]. Francijā ir attīstīta [[vīns|vīna]] ražošana. Šī valsts ir pirmajā vietā pasaulē pēc saražotā vīna daudzuma; tā saražo aptuveni vienu trešdaļu no visa Eiropas Savienībā saražotā vīna. Francijas zemnieki 2006. gadā no Eiropas Savienības saņēma 10 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolārus]] subsīdijās.&lt;ref name = BBCCap&gt;{{Ziņu atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/4407792.stm|title = Q&amp;A: Common Agricultural Policy |publisher = BBC News|date = 20 November 2008}}&lt;/ref&gt;

=== Derīgie izrakteņi un enerģija ===
[[Attēls:Golfech NPP cropped.jpg|thumb|175px|Elektroenerģija Francijā tiek plaši ražota atomelektrostacijās]]
Francija daudz līdzekļus iegulda [[kodolenerģija|kodolenerģijā]]. Tādējādi Francijā ir mazākā [[ogļskābā gāze|ogļskābās gāzes]] emisija starp septiņām [[rūpniecība|rūpnieciski]] attīstītākajām pasaules valstīm. Lielāko daļu no elektronerģijas (78%) saražo Francijas 59 [[atomelektrostacija|atomelektrostacijās]].&lt;ref name=&quot;energy profile&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | last = EnerPub | title = France: Energy profile | work = Spero News | accessdate = 2007-08-25 | date = 2007-06-08 | url = http://www.speroforum.com/site/article.asp?idarticle=9839&amp;t=France%3A+Energy+profile | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071004212408/http://www.speroforum.com/site/article.asp?idarticle=9839&amp;t=France%3A+Energy+profile | archivedate = 2007-10-04 }}&lt;/ref&gt;

== Transports ==
Sazarotais un blīvais ceļu tīkls veidojies jau tālā senatnē, kad cauri Francijai gāja svarīgākie satiksmes ceļi uz [[Pireneju pussala|Pireneju]] un [[Apenīnu pussala|Apenīnu]] pussalu. Valsts transporta sistēmu veido ātrgaitas dzelzceļu un autoceļu maģistrāles, kas veiksmīgi kombinējas ar iekšējiem un ārējiem ūdensceļiem un cauruļvadu transportu. Dzelzceļu kopgarums pārsniedz 34 tūkstošus kilometru, autoceļu kopgarums - 805 tūkstošus kilometru. Ārējos sakarus nodrošina arī jūras transports (lielākās ostas - [[Marseļa]] un [[Havra]]) un aviotransports (lielākās lidostas - [[Šarla de Golla lidosta|Parīzē]], Nicā, Marseļā). Marseļas ostā sākas Eiropā lielākais transkontinentālais naftas vads, kas iet uz [[Karlsrūe]]s [[naftas pārstrāde]]s uzņēmumiem. Pēc [[Lamanša tunelis|Eirotuneļa]] atklāšanas kļuva iespējama sauszemes satiksme starp kontinentu un [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Kultūra ==
Lielāko daļu no tās vēstures Francijai ir bijusi nozīmīga loma Eiropas [[kultūra]]s dzīvē.

=== Literatūra ===
Franču literatūras pirmsākumi ir meklējami [[viduslaiki|viduslaikos]]. Francija šajā laikā bija sadrumstalota, tādēļ katra reģiona autori rakstīja savā stilā un gramatikā.

[[17. gadsimts|17. gadsimtā]] nozīmīgākie autori bija [[Blēzs Paskāls]] un [[Renē Dekarts]], kuru darbi ietekmēja [[aristokrātija|aristokrātiju]]. Tie iespaidoja arī vēlākos autorus.

Franču literatūras slavas laiks bija [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]]. 18. gadsimtā ievērojamākie autori bija [[Voltērs]] un [[Žans Žaks Ruso]]. Vēl slavens kļuva bērnu literatūras rakstnieks [[Šarls Pero]]. Viņš ir uzrakstījis tādas pasakas, kā &quot;[[Pelnrušķīte]]&quot;, &quot;[[Runcis zābakos]]&quot;, &quot;[[Sarkangalvīte]]&quot;, &quot;[[Apburtā princese (pasaka)|Apburtā princese]]&quot; un citas.

19. gadsimtā nozīmīgākie rakstnieki bija [[Viktors Igo]], [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandrs Dimā]] un [[Žils Verns]].

[[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] ir ieguvuši 13 franču rakstnieki: [[Silī Pridoms]], [[Frederiks Mistrāls]], [[Romēns Rolāns]], [[Anatols Franss]], [[Anrī Bergsons]], [[Rožē Martēns di Gārs]], [[Andrē Žids]], [[Fransuā Moriaks]], [[Albērs Kamī]], [[Senžons Pērss]], [[Žans Pols Sartrs]], [[Klods Simons]] un [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]].

=== Mūzika ===
{{pamatraksts|Francijas mūzika|Francijas rokmūzika}}
Neskatoties uz [[Luī Kuperēns|Luī Kuperēna]] (''Louis Couperin''), [[Žans-Filips Ramo|Žana-Filipa Ramo]] (''Jean-Philippe Rameau'') un [[Žans-Batists Lilī|Žana-Batista Lilī]] (''Jean-Baptiste Lully'') [[klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] darbiem, franču mūzika starptautiski kļuva slavena 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Tādi komponisti kā [[Ektors Berliozs]], [[Kamils Sensānss]], [[Moriss Ravēls]], [[Klods Debisī]] un [[Polija|Polijā]] dzimušais [[Frideriks Šopēns]] radīja frančiem raksturīgo mūzikas stilu, ko tālāk pilnveidoja 20. gadsimta komponisti, piemēram, [[Pjērs Bulēzs]] (''Pierre Boulez''), [[Darjī Mijo]] (''Darius Milhaud'') un [[Eriks Satī]]. 20. gadsimta beigās daudz eksperimenti tika veikti [[elektroniskā mūzika|elektroniskajā]] un [[akustiskā mūzika|akustiskajā mūzikā]]. [[IRCAM]] (Eksperimentu un pētījumu institūts mūzikā un akustikā), kas atrodas [[Parīze|Parīzē]], joprojām veic pētījumus un cenšas ieviest dažādus mūzikas jauninājumus.

Mūzikas profesiju apmācība ir palikusi nemainīga. Parīzē atrodas divas [[konservatorija]]s, bet pa vienai konservatorijai atrodas [[Strasbūra|Strasbūrā]], [[Bordo]], [[Nica|Nicā]] un [[Liona|Lionā]]. Parasti labākie talanti no reģionālajām konservatorijām dodas studēt uz [[Parīzes konservatorija|Parīzes konservatoriju]] (''Conservatoire de Paris''), kas tiek uzskatīta par labāko valstī. Kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tur ir mācījušies vairāki starptautiski izcili [[diriģents|diriģenti]], piemēram, [[Herberts fon Karajans]] un [[Daniels Barenboims]] (''Daniel Barenboim''), kuri ir atjaunojuši sabiedrības interesi par klasisko mūziku.

Francijā, galvenokārt jauniešu paaudzei, visvairāk interesē [[populārā mūzika]], īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] produkcija. Pašu franču izpildītās dziesmas galvenokārt ir tā sauktie [[šansons|šansoni]] (''chanson''), romantiskas franču [[balāde]]s. Slavenākie to izpildītāji ir [[Žuljeta Greko]] (''Juliette Gréco''), [[Edīte Piafa]], [[Šarls Aznavūrs]], [[Žoržs Brasess]] (''Georges Brassens'') un Beļģijā dzimušais [[Žaks Brels]].

=== Kino ===
{{pamatraksts|Francijas kino}}
Franču [[kino]] ir ieņēmis nozīmīgu vietu valsts kultūrā vairāk nekā simts gadus. 19. gadsimta beigās kustīgo attēlu tehnoloģiju izgudrotāji [[brāļi Limjēri|Ogists un Luī Limjēri]] (''August &amp; Louis Lumière''), [[Alise Gī-Blaše]] (''Alice Guy-Blaché'') un citi kļuva par industrijas pionieriem. [[1920. gadi|1920. gados]] franču filmas kļuva slavenas ar savu poētiski reālisko sižetu, piemēram, [[Abels Ganss|Abela Gansa]] (''Abel Gance'') filmas. Ne mazāk slavenas kļuva arī [[Marsels Paņols|Marsela Paņola]] 1930. un 1940. gados filmētās filmas. Paaudze, kas vēlāk kļuva zināma kā ''[[Franču jaunais vilnis|nouvelle vague]]'' (&quot;Jaunais vilnis&quot;, 1950. gadu beigas — 1960. gadi), deva tādus izcilus režisorus kā [[Žans Liks Godārs|Žanu Liku Godāru]] un [[Fransuā Trifo]].

Citi starptautiski slaveni franču kinorežisori ir [[Žans Renuārs]] (''Jean Renoir''), [[Žaks Tatī]] (''Jacques Tati''), [[Žans-Pjērs Melvils]] (''Jean-Pierre Melville''), [[Alēns Renē]] (''Alain Resnais''), [[Ēriks Romers]] (''Éric Rohmer''), [[Robērs Bresons]] (''Robert Bresson'') un [[Luī Mals]] (''Louis Malle'').

Slavenākie franču kinoaktieri ir sākot ar [[Fernandels|Fernandelu]] (''Fernandel''), [[Moriss Ševaljē|Morisu Ševaljē]], [[Arletī]] (''Arletty'') un beidzot ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]], [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] un [[Katrina Deneva|Katrinu Denevu]]. Katru gadu [[Kannas|Kannās]] notiek viens no prestižākajiem filmu festivāliem pasaulē — [[Kannu kinofestivāls]].

=== Tūrisms ===
Francija ir [[tūrisms|tūristu]] visapmeklētākā valsts pasaulē. 2007. gadā to apmeklēja aptuveni 81,9 miljons tūristu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tourisme.gouv.fr/fr/z2/stat/tis/att00018288/TIS_EVE2007_2008-5.pdf|title=Tourism in France|access-date={{dat|2009|01|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081228053958/http://www.tourisme.gouv.fr/fr/z2/stat/tis/att00018288/TIS_EVE2007_2008-5.pdf|archivedate={{dat|2008|12|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ja salīdzina ar [[Spānija|Spāniju]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kuras ir nākamās apmeklētākās valstis, tad tās attiecīgi ir apmeklējuši 58,5 miljoni un 51,1 miljoni tūristu. Vienas no visvairāk apmeklētākajām apskates vietām ir [[Eifeļa tornis]] un [[Triumfa arka]].

Parīzes metropolē atrodas arī viena no [[Disnejlenda|Disnejlendām]].

=== Sports ===
[[Attēls:TourDeFrance_2005_07_09.jpg|thumb|200px|''[[Tour de France]]'']]
Populāri sporta veidi ir [[futbols]], [[regbijs]], [[teniss]] un atsevišķos reģionos [[basketbols]] un [[handbols]]. Francijā ir norisinājās [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]. un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss]], kā arī [[2007. gada Pasaules kauss regbijā]]. ''[[Stade de France]]'', kas atrodas Parīzē, ir lielākais stadions Francijā un tajā norisinājās 1998. gada FIFA Pasaules kausa fināls un arī 2007. gada Pasaules kausa regbija fināls 2007. gada oktobrī. Francijā arī notiek gadskārtējais ''[[Tour de France]]'', slavenākais [[velobrauciens]] pasaulē. Francija ir arī slavena ar savu [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu izturības sacīksti]] [[autosports|autosportā]], kas norisinās [[Sarta]]s departamentā. Daži lielākie tenisa turnīri arī tiek rīkoti Francijā, piemēram, [[Parīzes Masters]] un [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātais čempionāts]], viens no četriem &quot;[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]&quot; turnīriem.

Francija cieši sadarbojas ar [[Olimpiskās spēles|modernajām olimpiskajām spēlēm]]. Tieši franču aristokrāts barons [[Pjērs de Kubertēns]] ierosināja spēļu atjaunošanu 19. gadsimta beigās. Pēc tam kad [[Atēnas|Atēnām]] tika piešķirtas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās spēles]], pamatojoties vēsturiski uz antīko spēļu izcelsmi Grieķijā, Parīzē norisinājās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada spēles]]. Parīze bija arī pirmās mājas [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai]] pirms tā pārcēlās uz [[Lozanna|Lozannu]]. Kopš 1900. gada spēlēm Francijā vēl ir notikušas četras olimpiskās spēles: [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] atkal notika Parīzē un trīs [[ziemas olimpiskās spēles]] ([[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|1924]]. gadā [[Šamonī]], [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968]]. gadā [[Grenoble|Grenoblē]] un [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992]]. gadā [[Albērvila|Albērvilā]]).

[[Francijas futbola izlase|Francijas futbola]] un [[Francijas regbija izlase|regbija izlase]] ir iesauktas par ''Les Bleus'' komandu formas tērpu krāsas dēļ, kas ir Francijas trīskrāsainā karoga krāsās. Futbola izlase ir viena no visveiksmīgākajām pasaulē, it īpaši laikā ap 21. gadsimtu, ar vienu uzvaru [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] 1998. gadā, vienu FIFA Pasaules kausa otro vietu 2006. gadā un diviem [[Eiropas Čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta tituliem]] [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]]. un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gadā]]. Stiprākā valsts futbola līga ir ''[[Ligue 1]]''. Regbijs arī ir ļoti populārs, īpaši Parīzē un Francijas dienvidrietumos. Regbija izlase ir piedalījusies visās [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbija]] izcīņās un piedalās gadskārtējā [[Sešu Nāciju čempionāts|Sešu Nāciju čempionātā]]. Pateicoties [[Top 14|stiprajiem vietējiem turnīriem]] Francijas regbija izlase ir uzvarējusi sešpadsmit Sešu Nāciju čempionātos, ieskaitot astoņus ''Grand Slam'' un ir aizkļuvusi līdz pusfinālam un finālam [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausā regbijā]].

== Atsauces un piezīmes ==

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fr.html | title= France | publisher= CIA - The World Factbook | accessdate= 2011-04-19 | archive-date= 2018-12-24 | archive-url= https://web.archive.org/web/20181224211127/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fr.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181224211127/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fr.html |date=2018-12-24 }}
* {{fr ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.lonelyplanet.com/france | title= France | publisher= Lonely Planet | accessdate= 2011-04-19}}

{{Eiropa}}
{{ES valstis}}
{{NATO}}
{{G8}}
{{Francijas reģioni}}
{{Francijas aizjūras departamenti un teritorijas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Francija| ]]</text>
      <sha1>8ym0bardl0bi0bi12oidcbxmgqgglfr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534882</id>
      <parentid>4534881</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T06:56:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54794-81|~2026-54794-81]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4408119</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50966" sha1="mqic5otyadn5190s0fjqp7a9ahg50g1" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''République française''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Francijas Republika
|            valsts_nosaukums = France
|               karoga_attēls = Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg
|            karoga_nosaukums = Francijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Armoiries république française.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Francijas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = &quot;''Liberté, Égalité, Fraternité''&quot;
|                valsts_himna =&lt;br /&gt;''[[Marseljēza|La Marseillaise]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;''Marseljēza''&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[attēls:La Marseillaise.ogg|center]]

|               kartes_attēls = EU-France.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Parīze]]
| latd=48 | latm=52 | latNS=N | longd=2 | longm=19 | longEW=E
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[franču valoda]]
|             etniskās_grupas = [[franči]], [[arābi]]
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Francijas prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Emanuels Makrons]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Francijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Sebastjēns Lekornī]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Francijas vēsture|Izveidošana]]
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = [[Franku valsts]]
|          neatkarības_datums = 486. gadā
|       neatkarības_notikums2 = [[Rietumfranku valsts]]
|         neatkarības_datums2 = {{dat|843|8|10||bez}}
|       neatkarības_notikums3 = [[Francijas Karaliste]]
|         neatkarības_datums3 = {{dat|987|7|3||bez}}
|       neatkarības_notikums4 = [[Bastīlijas ieņemšana]]
|         neatkarības_datums4 = {{dat|1789|7|14||bez}}
|       neatkarības_notikums5 = [[Francijas Pirmā republika]]
|         neatkarības_datums5 = {{dat|1792|9|22||bez}}
|       neatkarības_notikums6 = [[Francijas Piektā republika]]
|         neatkarības_datums6 = {{dat|1958|10|4||bez}}
|          iestāšanāsESdatums = {{dat|1957|3|25}}
|                 platība_km2 = 674,843
|               platība_rangs = 40.
|              procenti_ūdens = 
|          iedzīvotāju_skaits = 65 821 885&lt;ref name=population&gt;{{fr ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.insee.fr/fr/themes/document.asp?ref_id=ip1332|title=Bilan démographique 2010 | first= Francijas valdība | last= INSEE | accessdate= 2011-01-20}}&lt;/ref&gt;
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2011
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 20.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 116
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 89.
|                     IKP_PPP = $2,146 triljoni&lt;ref name=imf2&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2010/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=85&amp;pr.y=6&amp;sy=2008&amp;ey=2015&amp;scsm=1&amp;ssd=1&amp;sort=country&amp;ds=.&amp;br=1&amp;c=132&amp;s=NGDP_R%2CNGDP_RPCH%2CNGDP%2CNGDPD%2CNGDPRPC%2CNGDPPC%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC&amp;grp=0&amp;a= | title= France | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-02-20}}&lt;/ref&gt;
|                IKP_PPP_gads = 2010
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $34 092&lt;ref name=imf2 /&gt;
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = {{palielinājās}} 0,903&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2009_EN_Complete.pdf | title= Human Development Report 2009 | publisher= The United Nations | accessdate= 2009-10-05}}&lt;/ref&gt;
|                    HDI_gads = 2021
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;ļoti augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 28.
|                        Gini = 32,7
|                   Gini_gads = 2008
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[eiro]], [[Klusā okeāna franks]]
|                valūtas_kods = EUR, XPF
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.fr]]
|              tālsarunu_kods = 33
|                iso_kods_num = 250
|              iso_kods_alfa2 = FR
|              iso_kods_alfa3 = FRA
}}

'''Francija''' ({{val|fr|France}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[fʁɑ̃s]]]}}), oficiāli '''Francijas Republika''' (''République française'', {{IPA|[[IPA|[ʁepyblik fʁɑ̃sɛz]]]}}), ir [[valsts]] [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Parasti, kad runā par Franciju, domā tikai par tās Eiropas daļu, nevis arī par tās aizjūras teritorijām.&lt;/ref&gt; Francijas Eiropas daļa robežojas ar [[Beļģija|Beļģiju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vācija|Vāciju]], [[Šveice|Šveici]], [[Itālija|Itāliju]], [[Monako]], [[Spānija|Spāniju]] un [[Andora|Andoru]]. Dienvidos to apskalo [[Vidusjūra]], rietumos — [[Biskajas līcis]] ([[Atlantijas okeāns]]), bet ziemeļos — [[Ziemeļjūra]]. Franciju no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] šķir [[Lamanšs|Lamanša]] šaurums, zem kura atrodas [[Lamanša tunelis|tunelis]], kas savieno abas valstis. Francijas kontrolē ir arī [[Korsika]]s sala Vidusjūrā un vairākas citas mazākas piekrastes salas. Francijas aizjūras departamenti robežojas ar [[Brazīlija|Brazīliju]], [[Surinama|Surinamu]] ([[Franču Gviāna]]) un ar [[Nīderlande]]s pakļautībā esošo [[Sintmārtena|Sintmārtenu]] ([[Senmartēna]]). Paši francūži savu valsti bieži dēvē par ''L’Hexagone'' ([[Sešstūris|Sešstūri]]), jo tā pēc kontūras atgādina šo ģeometrisko figūru.

Francija kopš [[17. gadsimts|17. gadsimta]] beigām ir viena no pasaules [[lielvara|lielvarām]]. [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] tā kļuva par [[kolonija|koloniālu impēriju]]. Tai piederēja [[Atkarīgā teritorija|aizjūras teritorijas]] [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]], [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] un [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]]. Francija {{dat|1957|3|25}} bija viena no [[Eiropas Savienība]]s dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc [[platība]]s ir vislielākā. Tā ir arī viena no [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī [[NATO]] un [[G7]] locekle, tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām [[Apvienoto Nāciju Drošības padome|ANO Drošības Padomes]] loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli [[kodolieroči]], kā arī tajā atrodas daudzas [[atomelektrostacija]]s. Francija ir [[unitāra valsts|unitāra]] [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]].

Francijas [[galvaspilsēta]] ir [[Parīze]]. Valstī ir arī daudzas citas vēsturiskas un ievērojamas [[Francijas pilsētu uzskaitījums|pilsētas]]. Nozīmīgākās no tām ir [[Nica]], [[Marseļa]], [[Bordo]], [[Lille]], [[Liona]], [[Tulūza]], [[Strasbūra]] un [[Nante]]. Francija ir [[tūrisms|tūristu]] visiecienītākā valsts. Katru gadu to apmeklē vidēji 82 miljoni tūristu.&lt;ref name=&quot;tourism.stat&quot;&gt;{{fr ikona}} {{Tīmekļa atsauce|publisher=Direction du Tourisme (French government's tourism agency)|url=http://www.tourisme.gouv.fr/fr/z2/stat/tis/att00018288/TIS_EVE2007_2008-5.pdf|title=Le tourisme international en France en 2007|accessdate=2008-06-05|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080624195206/http://www.tourisme.gouv.fr/fr/z2/stat/tis/att00018288/TIS_EVE2007_2008-5.pdf|archivedate=2008-06-24}}&lt;/ref&gt; Francijā ir daudzi [[piemineklis|pieminekļi]], [[celtne]]s un citas ievērojamas apskates vietas, kā, piemēram, [[Luvra]], [[Eifeļa tornis]], [[Triumfa arka (Parīze)|Triumfa arka]], [[Versaļas pils]], [[Parīzes Dievmātes katedrāle]] un [[Monsoro pils]]. Administratīvi Francija sīkāk tiek iedalīta [[Francijas reģioni|reģionos]] un [[Francijas departamenti|departamentos]].

== Etimoloģija ==
Nosaukums ''Francija'' ir cēlies no [[latīņu valoda|latīņu]] vārda ''Francia'', kas burtiskā tulkojumā nozīmē &quot;[[franki|franku]] zeme&quot;. Savukārt par šīs cilts nosaukuma rašanos ir vairākas teorijas. Viena no versijām ir tāda, ka šis nosaukums ir cēlies no senģermāņu vārda ''frankon'', kas nozīmē &quot;[[šķēps]]&quot; vai &quot;[[pīķis]]&quot;.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Francijas vēsture}}
Mūsdienu Francijas teritoriju jau pirms 200 000 gadiem apdzīvoja [[neandertālietis|neandertālieši]], kas izmira pirms aptuveni 30 000 gadiem, kad tos izkonkurēja [[saprātīgais cilvēks]], kas Francijā ienāca pirms 50 000 gadiem. [[Lasko|Lasko alā]] ir atrasti sienu zīmējumi, kas liecina par viņu klātbūtni tajā laikā. Aptuveni pirms 6500 gadiem sākās pāreja no [[paleolīts|paleolīta]] uz [[mezolīts|mezolīta]] laikmetu, kad dominēja mednieku-vācēju ciltis, uz [[neolīts|neolīta]] laikmetu.&lt;ref name=&quot;History World&quot;&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.historyworld.net/wrldhis/PlainTextHistories.asp?historyid=ab03 | title= History of France: Prehistory to Roman | publisher= History World | accessdate= 2011-04-14 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110214093029/http://www.historyworld.net/wrldhis/PlainTextHistories.asp?historyid=ab03 | archivedate= 2011-02-14 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110214093029/http://www.historyworld.net/wrldhis/PlainTextHistories.asp?historyid=ab03 |date=2011-02-14 }}&lt;/ref&gt;

=== Gallija ===
[[Attēls:Lionel Royer - Vercingetorix Throwing down His Weapons at the feet of Julius Caesar.jpg|thumb|Venkingetoriksa padošanās Jūlijam Cēzaram]]
[[Attēls:Map Gallia Tribes Towns.png|thumb|Gallijas administratīvais dalījums]]
[[6. gadsimts p.m.ē.|6. gadsimtā p.m.ē.]]&lt;ref name=&quot;History World&quot; /&gt; no [[Centrāleiropa]]s Francijas teritorijā ienāca [[ķelti|ķeltu]] ciltis, kas zināmi kā [[galli]]. Senie romieši gallus iedalīja divās grupās — [[Transalpu Gallija|Transalpu gallos]] (galli aiz [[Alpi]]em), kas dzīvoja mūsdienu Francijā, un [[Cizalpijas Gallija|Cizalpijas gallos]], kas apdzīvoja teritoriju Itālijā starp [[Po (upe)|Po]] upi un Alpiem. Tā kā Cizalpijas galliem nebija nozīmīga loma Francijas vēsturē, tad ar &quot;galliem&quot; parasti apzīmē Transalpijas gallus.

Gallu ciltis bieži karoja ar [[akvitāņi]]em, kas dzīvoja dienvidos no [[Garonna]]s upes, un [[ģermāņi]]em, kas dzīvoja austrumos. 4. gadsimtā p.m.ē. galli iebruka pat [[Senā Roma|Senajā Romā]]. [[221. gads p.m.ē.|221]]. gadā p.m.ē. caur gallu teritoriju karagājienā uz Romu devās [[Kartāga|kartāgiešu]] karavadonis [[Hannibals Barka]]. [[2. gadsimts p.m.ē.|2. gadsimta p.m.ē.]] beigās romieši sāka [[Gallija]]s iekarošanu. [[122. gads p.m.ē.|122]]. gadā p.m.ē. [[Romas Republika]] anektēja [[Provansa|Provansu]]. No [[58. gads p.m.ē.|58]]. līdz [[51. gads p.m.ē.|51]]. gadam p.m.ē. Galliju pilnībā iekaroja [[Jūlijs Cēzars]], pretestību kuram vadīja [[Verkingetorikss]].

Vairākas gallu apmetnes laika gaitā pārvērtušās par lielpilsētām — ''Lutetia Parisiorum'' (mūsdienās [[Parīze]]) un ''Burdigala'' ([[Bordo]]). Arī akvitāņu apmetnes vēlāk izaugušas par lielpilsētām, piemēram, ''Tolosa'' ([[Tulūza]]). Ilgi pirms romiešu iekarojumiem [[Senā Grieķija|sengrieķi]] izveidoja savas kolonijas [[Provansa|Provansā]], Francijas dienvidos pie [[Vidusjūra]]s, kuras piekrastē arī [[feniķieši]] dibināja ''Massalia'' ([[Marseļa]]) un ''Nikaia'' ([[Nica]]). Savukārt romieši nodibināja ''Lugdunum'' ([[Liona]]) un ''Narbonensis'' ([[Narbonna]]). [[Gallu valoda]]s sajaukšanās procesā ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]] un vēlāko iebrucēju [[franku valoda|franku valodu]] radās [[franču valoda]], kurā vēl mūsdienās pastāv vairāki reģionālie dialekti.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Latvijas padomju enciklopēdija |last= |first= |authorlink= |coauthors= |year= 1986 |publisher= Galvenā enciklopēdiju redakcija |location= Rīga |isbn= |page= 405 |pages= |url= |accessdate= |volume= 3. sējums}}&lt;/ref&gt;

No romiešu Gallijas provincēm nākuši [[Romas imperators|Romas imperatori]] [[Klaudijs]], [[Karakalla]] un [[Antonijs Pijs]]. Haotiskajā [[3. gadsimts|3. gadsimtā]] no [[260]]. līdz [[274]]. gadam pastāvēja pat [[Gallu impērija]], ko izveidoja provinces vietvaldis. Šajā laikā Gallijā no austrumiem sāka ienākt ģermāņu ciltis [[franki]] un [[alemaņi]]. 4. gadsimtā ķelti no Lielbritānijas masveidā pārcēlās uz [[Bretaņa|Bretaņu]], kurā joprojām pastāv savdabīga ķeltu kultūra.

Pavājinoties Romas impērijai, tā [[418]]. gadā Akvitānijas provinces teritoriju atdeva [[vestgoti|vestgotu]] karalim, kas šeit izveidoja vienu no pirmajām [[Barbaru karalistes|barbaru karalistēm]]. Pēc [[Rietumromas impērija]]s pastāvēšanas beigām vestgoti iekaroja Gallijas dienvidus un centru, kamēr [[burgundi]] dienvidaustrumos izveidoja savu karalisti, bet ziemeļaustrumus kontrolēja franki.

=== Merovingu un Karolingu dinastijas ===
[[Attēls:Frankish Empire 481 to 814-en.svg|thumb|Franku iekarojumi no 481. līdz 814. gadam]]
[[Attēls:Carolingian empire 855.svg|thumb|Impērijas dalījums 855. gadā]]
Franku valdnieki drīz sāka iekarot lielākas teritorijas un bija pirmie no ģermāņu barbariem, kas kristiešu [[ariānisms|ariānisma]] vietā pieņēna [[katoļticība|katoļticību]]. Franču valdnieki savu valsti vēlāk mēdza dēvēt par &quot;Francijas viskristītāko karaļvalsti&quot;. [[486]]. gadā franku karalis [[Hlotārs I|Hlodvigs I]] pakļāva gallus un [[496]]. gadā pieņēma katoļticību, iegūstot Romas pāvestu atbalstu karam pret ariāņu vestgotiem. [[507]]. gadā Hlodvigs I sakāva vestgotus, sagrāba [[Akvitānija|Akvitāniju]] un vestgotu galvaspilsētu [[Tulūza|Tulūzu]]. Hlodvigs par savu galvaspilsētu izvēlējās [[Parīze|Parīzi]]. Pēc Hlodviga nāves viņa mantinieki pēc franku tradīcijas viņa karalisti sadalīja četrās daļās. Turpmākos 250 gadus franku valstī valdīja [[Merovingu dinastija]]s karaļi, kas [[751]]. gadā zaudēja varu godkārīgajam augstmanim [[Pipins Īsais|Pipinam Īsajam]], kas kļuva par pirmo [[Karolingu dinastija]]s karali.

Franku valsts savu lielāko varenību sasniedza [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] varas laikā, kurš [[774]]. gadā pakļāva Itālijas [[langobardi|langobardus]], [[788]]. gadā iekaroja [[Bavārija|Bavāriju]], [[796]]. gadā sakāva [[avāri (senie)|avārus]] pie [[Donava]]s, [[801]]. gadā uzbruka [[musulmaņi|musulmaņu]] [[Spānija]]i un [[804]]. gadā pakļāva [[Lejassaksija|Lejassaksiju]]. [[800]]. gadā Romas pāvests Kārli Lielo kronēja par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru.

Pēc viņa nāves franku impēriju vairākkārt dalīja viņa mantinieki. [[843]]. gadā noslēgtais [[Verdenas līgums]] impēriju sadalīja trīs daļās — [[Rietumfranku valsts|Rietumfranku]], [[Austrumfranku valsts|Austrumfranku]] un [[Vidusfranku valsts|Vidusfranku]] valstīs, taču 855. gadā notika vēl viena dalīšana, kurā uz ilgāku laiku izveidojās [[Burgundijas Karaliste]]. Pēc šīs dalīšanas pakāpeniski sāka veidoties neatkarīgas Eiropas karalistes, sākās Francijas Karalistes vēsture.

=== Francijas Karaliste ===
{{pamatraksts|Francijas Karaliste}}
[[Attēls:Map France 1477-fr.svg|thumb|Francija 1477. gadā]]
Karolingu dinastija beidza valdīt [[987]]. gadā, un par karali kļuva [[Hugo Kapets]] no [[Kapetingu dinastija]]s. Pēc Kapetingiem Francijā valdīja [[Valuā dinastija|Valuā]] un [[Burboni|Burbonu dinastijas]]. Viduslaiku Francija bija feodāli sadrumstalota valsts, kurā reģionu hercogi bija varenāki par karali, kuram piederēja tikai neliela teritorija ap Parīzi. Vēlīnajos viduslaikos valsti plosīja [[Simtgadu karš]], kura gaitā Francijas karaļiem izdevās nostiprināt savu varu un atvairīt angļu karaļu pretenzijas uz troni.

[[17. gadsimts|17.]] un 18. gadsimta mijā Francijā valdīja [[Luijs XIV]], kura laikā izveidojās [[Absolūtisms|absolūtā monarhija]]. Viņa varas laikā Francija bija Eiropas spēcīgākā valsts, ar lielāko iedzīvotāju skaitu un koloniālajām ambīcijām Ziemeļamerikā, [[Karību jūra|Karību jūrā]], Āfrikā un Indijā. Francijai bija vadošā loma Eiropas [[politika|politikā]], [[ekonomika|ekonomikā]] un [[kultūra|kultūrā]]. [[Franču valoda]] kļuva par Eiropas aristokrātu un diplomātu valodu, [[Apgaismība Francijā|Franču apgaismotāji]] ietekmēja filozofiju un literatūru. [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] franču zinātnieki veica nozīmīgus atklājumus.

=== Revolūciju gadsimts ===
[[Attēls:French Empire 1919-1939.png|thumb|Francijas koloniālā impērija pēc 1919. gada]]
1789. gadā sākās [[Franču revolūcija]], kuras gaitā 1792. gadā krita monarhija un tika pasludināta [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] izveidošana. [[1793]]. gadā gāztajiem [[Luijs XVI|Luijam XVI]] un [[Marija Antuanete|Marijai Antuanetei]] izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]]. Pēc valsts apvērsuma [[1799]]. gadā par Francijas līderi kļuva [[Napoleons Bonaparts]], kurš 1804. gadā pasludināja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijas]] izveidošanu. 1815. gadā pie varas atgriezās [[Burboni|Burbonu dinastija]], kas valdīja līdz 1830. gada [[Jūlija revolūcija]]i, kad pie varas nāca [[Luijs Filips I]], kurš valdīja līdz [[1848. gada revolūcija Francijā|1848. gada februāra revolūcijai]]. Revolucionāri pasludināja [[Francijas Otrā republika|Otrās republikas]] izveidošanu, kas pastāvēja līdz 1852. gadam, kad prezidents [[Napoleons III|Luijs-Napoleons]] pasludināja [[Francijas Otrā impērija|Otrās impērijas]] izveidošanu. Napoleonu III gāza 1870. gadā pēc sakāves [[Franču-prūšu karš|Franču-prūšu karā]]. Tika pasludināta [[Francijas Trešā republika|Trešās republikas]] izveidošana, Francijā nostiprinājās republikāniskā valsts iekārta.

[[19. gadsimts|19. gs]] Francija, sacenšoties ar Lielbritāniju, ieguva kolonijas lielā daļā Āfrikas, [[Franču Indoķīna|Indoķīnā]] un citur. Daudzās bijušajās franču kolonijās oficiālā valoda joprojām ir franču.

=== Jaunākie laiki ===
Neraugoties uz dzīvā spēka zaudējumiem un postījumiem, Francija bija viena no uzvarētājvalstīm [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], taču tā bija par vāju, lai nostiprinātos Eiropā un pakāpeniski zaudēja politiskās pozīcijas, bet vēlāk arī [[Otrais pasaules karš|karu]] [[Nacistiskā Vācija|nacistiskajai Vācijai]], kas 1940. gada jūnijā uzsāka [[Kauja par Franciju|kauju par Franciju]]. Vācieši ātri guva uzvaru, kas noveda pie Trešās republikas sabrukuma un [[Višī Francija]]s izveidošanās. 1944. gada [[izcelšanās Normandijā]] iesāka Francijas atbrīvošanu, izveidojās pagaidu valdība [[Šarls de Golls|Šarla de Golla]] vadībā, kas pēc kara drīz demisionēja. Izveidojās [[Francijas Ceturtā republika]], kas sabruka 1958. gadā pēc krīzes, ko izraisīja [[Alžīrijas neatkarības karš]]. De Golls atgriezās pie varas un vadīja Franciju nākamos 10 gadus, izveidojot [[Francijas Piektā republika|Francijas Piekto republiku]], kas pastāv līdz mūsdienām.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:France radar.jpg|thumb|200px|Francijas topogrāfiskā karte]]
Francija atrodas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Tā robežojas ar [[Beļģija|Beļģiju]] (robežas garums 620 km), [[Luksemburga|Luksemburgu]] (73 km), [[Vācija|Vāciju]] (451 km), [[Šveice|Šveici]] (573 km), [[Itālija|Itāliju]] (488 km), [[Monako]] (4,4 km), [[Andora|Andoru]] (56,6 km) un [[Spānija|Spāniju]] (623 km).&lt;ref name=&quot;CIA&quot; /&gt; Tā kā aizjūras teritorijas robežojas arī ar [[Brazīlija|Brazīliju]], [[Surinama|Surinamu]] un [[Nīderlande]]i piederošo [[Sintmārtena|Sintmārtenu]], tad arī šīs valstis var uzskatīt par Francijas kaimiņvalstīm. Pie Francijas robežām atrodas divas [[kalnu grēda]]s: [[Alpi]] un [[Pireneji]]. Francijā ir arī daudz [[upe|upju]]. Divas nozīmīgākās no tām ir [[Sēna]] un [[Luāra (upe)|Luāra]]. Francijas ziemeļos un rietumos ir daudz [[pakalns|pakalnu]] un [[upes ieleja|upju ielejas]]. Dažādās valsts vietās ir ļoti atšķirīgs [[klimats]]. To spēcīgi ietekmē [[Atlantijas okeāns]].

Francijas [[platība]] ir 674 843 [[kvadrātkilometrs|km²]], pie kuras ir pieskaitīta tās aizjūras departamentu teritorijas. Francijas Eiropas daļas platība ir tikai 551 695 km².

=== Klimats ===
Kopumā Francijā [[klimats]] ir mērens, bet jūtamas ir reģionālās atšķirības. Valsts ziemeļu un rietumu piekrastē vēji no Atlantijas okeāna atnes ļoti mitru gaisu. Laikapstākļi tur ir mainīgi, vasaras ir vēsas, ziema — maiga. Daudz kontinentālāks klimats ir Parīzes apkaimē, reģionā, kuru sauc par [[Ildefransa|Ildefransu]]. Šajā teritorijā ir daudz nokrišņu pavasarī un rudenī, bet vasarā dažkārt plosās pērkona negaiss. Francijas austrumos un Centrālā masīva reģionā ir lielākas ziemas un vasaras temperatūru starpība. Valsts dienvidos, bet īpaši dienvidaustrumos (Provansā) dominē siltais Vidusjūras klimats. Gaisa temperatūra vasarā mainās robežās no 17 °C līdz 29 °C, un ziemā ļoti reti nokrīt zem 0 °C. Francijas dienvidos ir jūtama [[mistrāls|mistrāla]] ietekme. Mistrāls rada zaudējumus zemkopībai. Francijas teritorijā ir vienmērīgs nokrišņu sadalījums. Dažas zemienes valsts daļas ziemeļos saņem mazāk nekā 300 mm nokrišņu gadā, bet atsevišķos kalnu rajonos nokrišņu daudzums pārsniedz 1300 mm gadā.

Par Francijas aizjūras teritoriju klimatu skatīt attiecīgo zemju rakstos.

=== Upes ===
{{pamatraksts|Francijas upju uzskaitījums}}

=== Administratīvais iedalījums ===
{{Pamatraksts|Francijas administratīvais iedalījums|Francijas reģioni|Francijas departamenti}}
{{atjaunot+}}
Francija tiek iedalīta 26 administratīvajos [[Francijas reģioni|reģionos]]. 22 no tiem atrodas metropoles Francijā (tas ir, Eiropā) un četri ir tā sauktie [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras reģioni]].

{| width=420px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=France location map-Regions-2015.svg|width=420|float=none}}

{{Image label small|x=0.210|y=0.210|scale=500|text=[[Lejasnormandija]]}}
{{Image label small|x=0.420|y=0.070|scale=500|text=[[Nora-Padekalē|Nora-&lt;br /&gt;Padekalē]]}}
{{Image label small|x=0.460|y=0.480|scale=500|text=[[Overņa]]}}
{{Image label small|x=0.270|y=0.550|scale=500|text=[[Akvitānija]]}}
{{Image label small|x=0.280|y=0.425|scale=500|text=[[Puatū-Šaranta|Puantū-&lt;br /&gt;Šaranta]]}}
{{Image label small|x=0.370|y=0.420|scale=500|text=[[Limuzēna]]}}
{{Image label small|x=0.300|y=0.165|scale=500|text=[[Augšnormandija]]}}
{{Image label small|x=0.560|y=0.460|scale=500|text=[[Rona-Alpi]]}}
{{Image label small|x=0.580|y=0.590|scale=500|text=[[Provansa-Alpi-Azūra krasts|Provansa-Alpi-&lt;br /&gt;Azūra krasts]]}}
{{Image label small|x=0.770|y=0.720|scale=500|text=[[Korsika]]}}
{{Image label small|x=0.370|y=0.580|scale=500|text=[[Dienvidi-Pireneji|Dienvidi-&lt;br /&gt;Pireneji]]}}
{{Image label small|x=0.440|y=0.145|scale=500|text=[[Pikardija]]}}
{{Image label small|x=0.410|y=0.210|scale=500|text=[[Ildefransa]]}}
{{Image label small|x=0.150|y=0.260|scale=500|text=[[Bretaņa]]}}
{{Image label small|x=0.220|y=0.320|scale=500|text=[[Luāra (reģions)|Luāra]]}}
{{Image label small|x=0.490|y=0.330|scale=500|text=[[Burgundija]]}}
{{Image label small|x=0.600|y=0.210|scale=500|text=[[Lotringa]]}}
{{Image label small|x=0.380|y=0.310|scale=500|text=[[Centrs–Valdeluāra|Centrs]]}}
{{Image label small|x=0.470|y=0.620|scale=500|text=[[Langdoka-Rusijona|Langdoka-&lt;br /&gt;Rusijona]]}}
{{Image label small|x=0.600|y=0.350|scale=500|text=[[Franškontē]]}}
{{Image label small|x=0.690|y=0.250|scale=500|text=[[Elzasa]]}}
{{Image label small|x=0.510|y=0.235|scale=500|text=[[Šampaņa-Ardēni|Šampaņa-&lt;br /&gt;Ardēni]]}}
{{Image label small|x=0.580|y=0.720|scale=500|text=''[[Vidusjūra|&lt;span style=&quot;color: #3399cc;&quot;&gt;Vidusjūra&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.080|y=0.450|scale=500|text=''[[Biskajas līcis|&lt;span style=&quot;color: #3399cc;&quot;&gt;Biskajas līcis&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.250|y=0.110|scale=500|text=''[[Lamanšs|&lt;span style=&quot;color: #3399cc;&quot;&gt;Lamanšs&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.180|y=0.030|scale=500|text=''[[Apvienotā Karaliste|&lt;span style=&quot;color: #a6997b;&quot;&gt;Apvienotā Karaliste&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.540|y=0.070|scale=500|text=''[[Beļģija|&lt;span style=&quot;color: #a6997b;&quot;&gt;Beļģija&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.600|y=0.140|scale=500|text=''[[Luksemburga|&lt;span style=&quot;color: #a6997b;&quot;&gt;Luksemburga&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.750|y=0.100|scale=500|text=''[[Vācija|&lt;span style=&quot;color: #a6997b;&quot;&gt;Vācija&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.730|y=0.360|scale=500|text=''[[Šveice|&lt;span style=&quot;color: #a6997b;&quot;&gt;Šveice&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.760|y=0.510|scale=500|text=''[[Itālija|&lt;span style=&quot;color: #a6997b;&quot;&gt;Itālija&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label small|x=0.150|y=0.720|scale=500|text=''[[Spānija|&lt;span style=&quot;color: #a6997b;&quot;&gt;Spānija&lt;/span&gt;]]''}}
{{Image label end}}
|}

{|
| valign=&quot;top&quot; |
# [[Akvitānija]]
# [[Augšnormandija]]
# [[Bretaņa]]
# [[Burgundija]]
# [[Centrs–Valdeluāra|Centrs]]
# [[Dienvidi-Pireneji]]
# [[Elzasa]]
# [[Franškontē]]
# [[Ildefransa]]
# [[Korsika]] (īpašs statuss)
# [[Langdoka-Rusijona]]
|
&lt;ol start=12&gt;
&lt;li&gt;[[Lejasnormandija]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Limuzēna]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Lotringa]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Luāra (reģions)|Luāra]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Overņa]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Pikardija]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Puatū-Šaranta]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Rona-Alpi]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Šampaņa-Ardēni]]&lt;/li&gt;
&lt;li&gt;[[Ziemeļi-Padekalē]]&lt;/li&gt;
|}

Francijas četras aizjūras teritorijas ir šādas:
# [[Gvadelupa]]
# [[Franču Gviāna]]
# [[Martinika]]
# [[Reinjona]]

Reģioni tālāk tiek iedalīti 100 [[Francijas departamenti|departamentos]]. Departamentus numurē, pārsvarā [[alfabēts|alfabēta]] kārtībā. Šos numurus izmanto, piemēram, pasta kodiem, automašīnu reģistrācijas numuriem. Savukārt departamenti tiek iedalīti 342 [[apgabals|apgabalos]] (''arrondissements''). Šīm teritoriālajām vienībām nav vēlētu varas orgānu. Nākamā iedalījuma vienība ir 4 035 [[kantons (administratīvā vienība)|kantoni]], kuru funkcijas ir ierobežotas. Smalkākā Francijas administratīvā vienība ir [[komūna]], kurām ir vēlēti pārvaldes orgāni.

== Valdība ==
Francijas valsts iekārta ir [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]], kas ir noteikts Francijas Piektās republikas [[konstitūcija|konstitūcijā]]. Šī konstitūcija tika apstiprināta ar [[referendums|referendumu]], kas notika {{dat|1958|9|28}}. Tajā valsts arī ir paziņoja, ka tā ir nesadalāma, pasaulīga, demokrātiska un sociāla republika. Tās konstitūcija paredz [[varas dalīšana|varas sadalīšanu]].

[[Izpildvara]] pieder gan [[Francijas prezidents|Francijas prezidentam]], gan [[Francijas premjerministrs|Francijas premjerministram]]. Prezidents tiek ievēlēts uz 5 gadiem, bet premjerministru amatā ieceļ valsts prezidents. [[Francijas parlaments|Francijas parlamentam]] ir [[likumdošanas vara]]. Tas sastāv no [[Francijas Nacionālā Asambleja|Nacionālās Asamblejas]] (''Assemblée Nationale'') un [[Francijas Senāts|Senāta]]. Nacionālajā Asamblejā ir 577 deputāti, bet Senātā — 343. Nacionālās Asamblejas deputāti tiek ievēlēti [[tiešas vēlēšanas|tiešās vēlēšanās]], bet Senāta locekļus uz 9 gadiem ievēl vēlētāju kolēģija no [[Francijas departamenti]]em.

== Bruņotie spēki ==
[[Attēls:Gaule96.jpg|thumb|200px|Lidmašīnu bāzes kuģis ''Charles de Gaulle''.]]
Francijas militārie spēki ir sadalīti četrās nozarēs:
# ''Armée de Terre'' ([[sauszemes bruņotie spēki]])
# ''Marine Nationale'' ([[Kara flote|flote]])
# ''Armée de l'Air'' ([[gaisa spēki]])
# ''Gendarmerie Nationale'' (militārie spēki, kas kalpo kā Nacionālā [[policija]])

Francijai ir aptuveni 359 000 karavīri. Militārajiem izdevumiem 2020. gadā tika tērēti 2,1% no [[IKP|iekšzemes kopprodukta]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.worldbank.org/indicator/MS.MIL.XPND.GD.ZS?locations=EU|title=Military expenditure (% of GDP) - European Union {{!}} Data|website=data.worldbank.org|access-date=2022-08-02}}&lt;/ref&gt; kas ievērojami pārniedza vidējos 1,6 procentus [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Francija tērē aptuveni 22% no ES aizsardzības budžeta. 10% no Francijas aizsardzības budžeta tā iegulda [[kodolieroči|kodolieroču]] uzturēšanā.

== Starptautiskās attiecības ==
Francija ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s locekle. Tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības Padome]]s loceklēm un tai pieder [[veto]] tiesības. Francija ir arī [[Pasaules tirdzniecības organizācija]]s (WTO) locekle. Francija atrodas galvenās mītnes tādām starptautiskām organizācijām, kā [[ESAO]], [[UNESCO]], [[Interpol]] un citas.

Francija ir viena no [[Eiropas Savienība]]s dibinātājvalstīm. [[1960. gadi|1960. gados]] ar tās palīdzību franči centās iegūt varu pār kontinentālo [[Eiropa|Eiropu]], neļaujot to iegūt [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]. Kopš [[1990. gadi]]em Francija ir kļuvusi draudzīgāka [[Vācija]]i. Tādējādi tika uzturēta konkurence Apvienotajai Karalistei un ierobežota [[Austrumeiropa]]s valstu ietekme. Francija ir arī [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s (NATO) locekle. [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā Francija tika kritizēta par tās pazemes [[koloieroču izmēģinājums|kodolieroču izmēģinājumiem]] [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]. [[2003. gads|2003]]. gadā Francija nosūtīja lielu skaitu karavīru uz [[Irāka|Irāku]], kur sākās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzbrukums irākiešiem. Francijai ir arī palikusi spēcīga politiskā un ekonomiskā ietekme uz tās bijušajām kolonijām [[Āfrika|Āfrikā]]. Piemēram, tā ir sūtījusi ekonomisko palīdzību un kareivjus miera uzturēšanai uz [[Kotdivuāra|Kotdivuāru]], [[Mali]] un [[Čada|Čadu]].

== Demogrāfija ==
Vairāk nekā 90% Francijas iedzīvotāju ir dzimuši šajā valstī, ir baltādainie un runā franču valodā. Pierobežas rajonos dzīvo etniski atšķirīgas iedzīvotāju grupas: bretoņi - [[Bretaņa (pussala)|Bretaņas pussalā]], elzasieši - [[Elzasa|Elzasā]], [[flāmi]] - ziemeļos, korsikāņi - [[Korsika|Korsikas salā]], [[baski]] un [[Katalāņi|katalonieši]] - [[Pireneji|Pireneju]] priekškalnēs. Atšķirībā no pārējām [[Rietumeiropa]]s valstīm Francijā ilgstoši bija relatīvi augsts iedzīvotāju [[dabiskais pieaugums]], jo valdības demogrāfiskā politika veicināja dzimstību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:642303{{!}}article:DIVL1234|title=Pasaules ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija vidusskolām|last=M. Kasparovica, Z. Melbārde, I. Mūrnieks, M. Rozīte.|first=A. Bauls, G. Berklavs, E. Birznieks, T. Eglīte, B. Frīdenbergs-Ansbergs, J. Jankevics,|date=1995|pages=169-173|access-date={{dat|2025|09|05||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:642303{{!}}article:DIVL1234}}&lt;/ref&gt; Tomēr uz 2021. gada sākumu bērnu skaits uz vienu sievieti arī Francijā bija krities līdz 1,84, kas ir zem dabiskās atjaunošanās līmeņa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.insee.fr/fr/statistiques/5012724|title=Bilan démographique 2020 - Insee Première - 1834|website=www.insee.fr|access-date=2022-08-02}}&lt;/ref&gt;

Tālā pagātnē Francija atradās tirdzniecības ceļu krustpunktā un tajā apmetās uz dzīvi dažādas ciltis — [[ķelti]], [[vestgoti]] no Itālijas un [[vikingi]]. [[Senā Grieķija|Senie grieķi]] pirms 2600 gadiem nodibināja tirdzniecības koloniju vietā, kur tagad atrodas lielākā ostas pilsēta [[Marseļa]]. Vēlāk liela daļa no Francijas nokļuva [[Romas impērija]]s pakļautībā. [[18. gadsimts|18]]. — [[20. gadsimts|20. gadsimtam]] Francija bija koloniāla lielvalsts. Tai piederēja lielākā daļa [[Ziemeļāfrika]]s, [[Rietumāfrika]]s, [[Karību reģions|Karību jūras reģions]], [[Dienvidaustrumāzija]]s, un tai piederēja daudzas salas [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]].

Francijā dzīvo daudz ieceļotāju no tās bijušajām kolonijām, īpaši no Ziemeļāfrikas. Liels ir iebraucēju skaits arī no [[Portugāle]]s, [[Itālija]]s, [[Spānija]]s un [[Turcija]]s.

'''Francijas [[iedzīvotāju skaits]]'''
* [[1900]] 40,5 milj.
* [[1964]] 48,1 milj.
* [[1978]] 53,2 milj.
* [[1987]] 55,5 milj.
* [[1998]] 58,5 milj.
* [[2005. gads|2005]] 60,8 milj.
* [[2008. gads|2008]] 61,9 milj.
* [[2021. gads|2021]] 67,4 milj.&lt;ref&gt;https://www.insee.fr/en/statistiques/serie/001641607&lt;/ref&gt;

=== Reliģija ===
[[Attēls:NotreDameDeParis.jpg|thumb|150px|[[Parīzes Dievmātes katedrāle]].]]
Francijā [[reliģija]]s brīvību garantē tās konstitūcija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.assemblee-nationale.fr/connaissance/constitution.asp|title=Constitution of 1958}}&lt;/ref&gt; 51,1% iedzīvotāji ir [[Romas katoļi]], 39,6% ir [[agnosticisms|agnostiķi]] vai [[ateisms|ateisti]], 5,6% — [[musulmaņi]] un 0,8% ir [[jūdaisms|jūdaisma]] piekritēji. Atlikušie 2,9% pieder pie citām reliģijām vai nevēlas atklāt savu piederību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.institutmontaigne.org/res/files/publications/a-french-islam-is-possible-report.pdf|title=&quot;A French Islam is possible&quot; (PDF).|publisher=Institut Montaigne. 2016. p. 13.|access-date=2022-08-01|archive-date=2017-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20170915201551/http://www.institutmontaigne.org/res/files/publications/a-french-islam-is-possible-report.pdf}}&lt;/ref&gt;

=== Valoda ===
{{Pamatraksts|franču valoda}}
Francijas [[valsts valoda]] ir [[franču valoda]]. Tā pieder pie [[romāņu valodas|romāņu valodu]] saimes, pie kuras pieder arī [[spāņu valoda|spāņu]] un [[itāļu valoda]]. Visā Francijā ir vairāki franču valodas dialekti. No 17. līdz 19. gadsimtam franču valoda bija izplatīta [[diplomātija]]s valoda.

Daļa no Francijas iedzīvotājiem runā [[basku valoda|basku]], [[bretoņu valoda|bretoņu]], [[katalāņu valoda|katalāņu]], [[korsikāņu valoda|korsikāņu]], [[vācu valoda|vācu]], [[flāmu valoda|flāmu]] un [[oksitāņu valoda|oksitāņu valodās]].

=== Lielākās pilsētas ===
{{pamatraksts|Francijas pilsētu uzskaitījums}}
{{Francijas lielākās pilsētas}}

== Tautsaimniecība ==
Francija ir vadošās rūpniecības valstu grupas [[G7]] biedrs. Francija ir [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|astotajā vietā pasaulē]] pēc [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]]. {{dat|1999|1|1}} Francijā un vēl 11 Eiropas valstīs par nacionālo valūtu kļuva [[eiro]].&lt;ref name=&quot;CIA&quot;&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fr.html | title= France | publisher= CIA - The World Factbook | accessdate= 2011-04-19 | archive-date= 2018-12-24 | archive-url= https://web.archive.org/web/20181224211127/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fr.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181224211127/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fr.html |date=2018-12-24 }}&lt;/ref&gt;

Francijā ir reģistrēti gandrīz 2,9 miljoni uzņēmumi.&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.journaldunet.com/management/repere/entreprises_france_type.shtml | title= Number of companies in France | access-date= {{dat|2009|05|11||bez}} | archive-date= {{dat|2008|12|17||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20081217093527/http://www.journaldunet.com/management/repere/entreprises_france_type.shtml }}&lt;/ref&gt; Valsts kontrolē ir uzņēmumi, kuri pārvalda [[dzelzceļš|dzelzceļu]], [[elektroenerģija|elektroenerģiju]], [[aviācija|aviāciju]] un [[telekomunikācija]]s. Nozīmīga kompānija gan [[lidmašīna|lidmašīnu]], gan [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģu]] ražošanā ir ''[[Airbus]]''. Francija kosmosa kuģus palaiž no sava kosmodroma [[Franču Gviāna|Franču Gviānā]].

=== Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejošana ===
Francijas plašās zemes platības — no kurām puse ir [[aramzeme]], bet ceturtdaļu klāj [[mežs|meži]] — dāvā plašas iespējas [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] un [[mežsaimniecība|mežsaimniecībā]]. Valsts daudzveidīgais [[reljefs]] un [[augsne]], kā arī atšķirīgās [[klimatiskā zona|klimatiskās zonas]] tikai palielina šo potenciālu. [[Nokrišņu daudzums]] ir salīdzinoši augsts gandrīz visā valstī, tāpēc [[ūdens]] apgāde parasti nav problēma. Pietiekami daudz [[zivis|zivju]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] un [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] nodrošina valsti ar papildu resursiem.

Lai gan lauksaimniecībā tiek nodarbināti salīdzinoši maz cilvēku (aptuveni 4% no [[darbaspēks|darbaspēka]]) un veido tikai 3% no [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]], Francija ir vadošā Eiropas valsts lauksaimniecības produktu ražošanā un eksportēšanā. Šajā valstī tiek saražoti aptuveni 20% no visiem [[Eiropas Savienība]]s lauksaimniecības produktiem. Visvairāk tā eksportē [[kvieši|kviešus]], [[mājputni|mājputnus]], [[piens|piena produktus]], [[liellopi|liellopu]] un [[cūkas|cūkgaļu]]. Francijā ir attīstīta [[vīns|vīna]] ražošana. Šī valsts ir pirmajā vietā pasaulē pēc saražotā vīna daudzuma; tā saražo aptuveni vienu trešdaļu no visa Eiropas Savienībā saražotā vīna. Francijas zemnieki 2006. gadā no Eiropas Savienības saņēma 10 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolārus]] subsīdijās.&lt;ref name = BBCCap&gt;{{Ziņu atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/4407792.stm|title = Q&amp;A: Common Agricultural Policy |publisher = BBC News|date = 20 November 2008}}&lt;/ref&gt;

=== Derīgie izrakteņi un enerģija ===
[[Attēls:Golfech NPP cropped.jpg|thumb|175px|Elektroenerģija Francijā tiek plaši ražota atomelektrostacijās]]
Francija daudz līdzekļus iegulda [[kodolenerģija|kodolenerģijā]]. Tādējādi Francijā ir mazākā [[ogļskābā gāze|ogļskābās gāzes]] emisija starp septiņām [[rūpniecība|rūpnieciski]] attīstītākajām pasaules valstīm. Lielāko daļu no elektronerģijas (78%) saražo Francijas 59 [[atomelektrostacija|atomelektrostacijās]].&lt;ref name=&quot;energy profile&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | last = EnerPub | title = France: Energy profile | work = Spero News | accessdate = 2007-08-25 | date = 2007-06-08 | url = http://www.speroforum.com/site/article.asp?idarticle=9839&amp;t=France%3A+Energy+profile | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071004212408/http://www.speroforum.com/site/article.asp?idarticle=9839&amp;t=France%3A+Energy+profile | archivedate = 2007-10-04 }}&lt;/ref&gt;

== Transports ==
Sazarotais un blīvais ceļu tīkls veidojies jau tālā senatnē, kad cauri Francijai gāja svarīgākie satiksmes ceļi uz [[Pireneju pussala|Pireneju]] un [[Apenīnu pussala|Apenīnu]] pussalu. Valsts transporta sistēmu veido ātrgaitas dzelzceļu un autoceļu maģistrāles, kas veiksmīgi kombinējas ar iekšējiem un ārējiem ūdensceļiem un cauruļvadu transportu. Dzelzceļu kopgarums pārsniedz 34 tūkstošus kilometru, autoceļu kopgarums - 805 tūkstošus kilometru. Ārējos sakarus nodrošina arī jūras transports (lielākās ostas - [[Marseļa]] un [[Havra]]) un aviotransports (lielākās lidostas - [[Šarla de Golla lidosta|Parīzē]], Nicā, Marseļā). Marseļas ostā sākas Eiropā lielākais transkontinentālais naftas vads, kas iet uz [[Karlsrūe]]s [[naftas pārstrāde]]s uzņēmumiem. Pēc [[Lamanša tunelis|Eirotuneļa]] atklāšanas kļuva iespējama sauszemes satiksme starp kontinentu un [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Kultūra ==
Lielāko daļu no tās vēstures Francijai ir bijusi nozīmīga loma Eiropas [[kultūra]]s dzīvē.

=== Literatūra ===
Franču literatūras pirmsākumi ir meklējami [[viduslaiki|viduslaikos]]. Francija šajā laikā bija sadrumstalota, tādēļ katra reģiona autori rakstīja savā stilā un gramatikā.

[[17. gadsimts|17. gadsimtā]] nozīmīgākie autori bija [[Blēzs Paskāls]] un [[Renē Dekarts]], kuru darbi ietekmēja [[aristokrātija|aristokrātiju]]. Tie iespaidoja arī vēlākos autorus.

Franču literatūras slavas laiks bija [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]]. 18. gadsimtā ievērojamākie autori bija [[Voltērs]] un [[Žans Žaks Ruso]]. Vēl slavens kļuva bērnu literatūras rakstnieks [[Šarls Pero]]. Viņš ir uzrakstījis tādas pasakas, kā &quot;[[Pelnrušķīte]]&quot;, &quot;[[Runcis zābakos]]&quot;, &quot;[[Sarkangalvīte]]&quot;, &quot;[[Apburtā princese (pasaka)|Apburtā princese]]&quot; un citas.

19. gadsimtā nozīmīgākie rakstnieki bija [[Viktors Igo]], [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandrs Dimā]] un [[Žils Verns]].

[[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] ir ieguvuši 13 franču rakstnieki: [[Silī Pridoms]], [[Frederiks Mistrāls]], [[Romēns Rolāns]], [[Anatols Franss]], [[Anrī Bergsons]], [[Rožē Martēns di Gārs]], [[Andrē Žids]], [[Fransuā Moriaks]], [[Albērs Kamī]], [[Senžons Pērss]], [[Žans Pols Sartrs]], [[Klods Simons]] un [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]].

=== Mūzika ===
{{pamatraksts|Francijas mūzika|Francijas rokmūzika}}
Neskatoties uz [[Luī Kuperēns|Luī Kuperēna]] (''Louis Couperin''), [[Žans-Filips Ramo|Žana-Filipa Ramo]] (''Jean-Philippe Rameau'') un [[Žans-Batists Lilī|Žana-Batista Lilī]] (''Jean-Baptiste Lully'') [[klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] darbiem, franču mūzika starptautiski kļuva slavena 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Tādi komponisti kā [[Ektors Berliozs]], [[Kamils Sensānss]], [[Moriss Ravēls]], [[Klods Debisī]] un [[Polija|Polijā]] dzimušais [[Frideriks Šopēns]] radīja frančiem raksturīgo mūzikas stilu, ko tālāk pilnveidoja 20. gadsimta komponisti, piemēram, [[Pjērs Bulēzs]] (''Pierre Boulez''), [[Darjī Mijo]] (''Darius Milhaud'') un [[Eriks Satī]]. 20. gadsimta beigās daudz eksperimenti tika veikti [[elektroniskā mūzika|elektroniskajā]] un [[akustiskā mūzika|akustiskajā mūzikā]]. [[IRCAM]] (Eksperimentu un pētījumu institūts mūzikā un akustikā), kas atrodas [[Parīze|Parīzē]], joprojām veic pētījumus un cenšas ieviest dažādus mūzikas jauninājumus.

Mūzikas profesiju apmācība ir palikusi nemainīga. Parīzē atrodas divas [[konservatorija]]s, bet pa vienai konservatorijai atrodas [[Strasbūra|Strasbūrā]], [[Bordo]], [[Nica|Nicā]] un [[Liona|Lionā]]. Parasti labākie talanti no reģionālajām konservatorijām dodas studēt uz [[Parīzes konservatorija|Parīzes konservatoriju]] (''Conservatoire de Paris''), kas tiek uzskatīta par labāko valstī. Kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tur ir mācījušies vairāki starptautiski izcili [[diriģents|diriģenti]], piemēram, [[Herberts fon Karajans]] un [[Daniels Barenboims]] (''Daniel Barenboim''), kuri ir atjaunojuši sabiedrības interesi par klasisko mūziku.

Francijā, galvenokārt jauniešu paaudzei, visvairāk interesē [[populārā mūzika]], īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] produkcija. Pašu franču izpildītās dziesmas galvenokārt ir tā sauktie [[šansons|šansoni]] (''chanson''), romantiskas franču [[balāde]]s. Slavenākie to izpildītāji ir [[Žuljeta Greko]] (''Juliette Gréco''), [[Edīte Piafa]], [[Šarls Aznavūrs]], [[Žoržs Brasess]] (''Georges Brassens'') un Beļģijā dzimušais [[Žaks Brels]].

=== Kino ===
{{pamatraksts|Francijas kino}}
Franču [[kino]] ir ieņēmis nozīmīgu vietu valsts kultūrā vairāk nekā simts gadus. 19. gadsimta beigās kustīgo attēlu tehnoloģiju izgudrotāji [[brāļi Limjēri|Ogists un Luī Limjēri]] (''August &amp; Louis Lumière''), [[Alise Gī-Blaše]] (''Alice Guy-Blaché'') un citi kļuva par industrijas pionieriem. [[1920. gadi|1920. gados]] franču filmas kļuva slavenas ar savu poētiski reālisko sižetu, piemēram, [[Abels Ganss|Abela Gansa]] (''Abel Gance'') filmas. Ne mazāk slavenas kļuva arī [[Marsels Paņols|Marsela Paņola]] 1930. un 1940. gados filmētās filmas. Paaudze, kas vēlāk kļuva zināma kā ''[[Franču jaunais vilnis|nouvelle vague]]'' (&quot;Jaunais vilnis&quot;, 1950. gadu beigas — 1960. gadi), deva tādus izcilus režisorus kā [[Žans Liks Godārs|Žanu Liku Godāru]] un [[Fransuā Trifo]].

Citi starptautiski slaveni franču kinorežisori ir [[Žans Renuārs]] (''Jean Renoir''), [[Žaks Tatī]] (''Jacques Tati''), [[Žans-Pjērs Melvils]] (''Jean-Pierre Melville''), [[Alēns Renē]] (''Alain Resnais''), [[Ēriks Romers]] (''Éric Rohmer''), [[Robērs Bresons]] (''Robert Bresson'') un [[Luī Mals]] (''Louis Malle'').

Slavenākie franču kinoaktieri ir sākot ar [[Fernandels|Fernandelu]] (''Fernandel''), [[Moriss Ševaljē|Morisu Ševaljē]], [[Arletī]] (''Arletty'') un beidzot ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]], [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] un [[Katrina Deneva|Katrinu Denevu]]. Katru gadu [[Kannas|Kannās]] notiek viens no prestižākajiem filmu festivāliem pasaulē — [[Kannu kinofestivāls]].

=== Tūrisms ===
Francija ir [[tūrisms|tūristu]] visapmeklētākā valsts pasaulē. 2007. gadā to apmeklēja aptuveni 81,9 miljons tūristu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tourisme.gouv.fr/fr/z2/stat/tis/att00018288/TIS_EVE2007_2008-5.pdf|title=Tourism in France|access-date={{dat|2009|01|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081228053958/http://www.tourisme.gouv.fr/fr/z2/stat/tis/att00018288/TIS_EVE2007_2008-5.pdf|archivedate={{dat|2008|12|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ja salīdzina ar [[Spānija|Spāniju]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kuras ir nākamās apmeklētākās valstis, tad tās attiecīgi ir apmeklējuši 58,5 miljoni un 51,1 miljoni tūristu. Vienas no visvairāk apmeklētākajām apskates vietām ir [[Eifeļa tornis]] un [[Triumfa arka]].

Parīzes metropolē atrodas arī viena no [[Disnejlenda|Disnejlendām]].

=== Sports ===
[[Attēls:TourDeFrance_2005_07_09.jpg|thumb|200px|''[[Tour de France]]'']]
Populāri sporta veidi ir [[futbols]], [[regbijs]], [[teniss]] un atsevišķos reģionos [[basketbols]] un [[handbols]]. Francijā ir norisinājās [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]. un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss]], kā arī [[2007. gada Pasaules kauss regbijā]]. ''[[Stade de France]]'', kas atrodas Parīzē, ir lielākais stadions Francijā un tajā norisinājās 1998. gada FIFA Pasaules kausa fināls un arī 2007. gada Pasaules kausa regbija fināls 2007. gada oktobrī. Francijā arī notiek gadskārtējais ''[[Tour de France]]'', slavenākais [[velobrauciens]] pasaulē. Francija ir arī slavena ar savu [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu izturības sacīksti]] [[autosports|autosportā]], kas norisinās [[Sarta]]s departamentā. Daži lielākie tenisa turnīri arī tiek rīkoti Francijā, piemēram, [[Parīzes Masters]] un [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātais čempionāts]], viens no četriem &quot;[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]&quot; turnīriem.

Francija cieši sadarbojas ar [[Olimpiskās spēles|modernajām olimpiskajām spēlēm]]. Tieši franču aristokrāts barons [[Pjērs de Kubertēns]] ierosināja spēļu atjaunošanu 19. gadsimta beigās. Pēc tam kad [[Atēnas|Atēnām]] tika piešķirtas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmās spēles]], pamatojoties vēsturiski uz antīko spēļu izcelsmi Grieķijā, Parīzē norisinājās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada spēles]]. Parīze bija arī pirmās mājas [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai]] pirms tā pārcēlās uz [[Lozanna|Lozannu]]. Kopš 1900. gada spēlēm Francijā vēl ir notikušas četras olimpiskās spēles: [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles]] atkal notika Parīzē un trīs [[ziemas olimpiskās spēles]] ([[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|1924]]. gadā [[Šamonī]], [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968]]. gadā [[Grenoble|Grenoblē]] un [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992]]. gadā [[Albērvila|Albērvilā]]).

[[Francijas futbola izlase|Francijas futbola]] un [[Francijas regbija izlase|regbija izlase]] ir iesauktas par ''Les Bleus'' komandu formas tērpu krāsas dēļ, kas ir Francijas trīskrāsainā karoga krāsās. Futbola izlase ir viena no visveiksmīgākajām pasaulē, it īpaši laikā ap 21. gadsimtu, ar vienu uzvaru [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]] 1998. gadā, vienu FIFA Pasaules kausa otro vietu 2006. gadā un diviem [[Eiropas Čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta tituliem]] [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]]. un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gadā]]. Stiprākā valsts futbola līga ir ''[[Ligue 1]]''. Regbijs arī ir ļoti populārs, īpaši Parīzē un Francijas dienvidrietumos. Regbija izlase ir piedalījusies visās [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbija]] izcīņās un piedalās gadskārtējā [[Sešu Nāciju čempionāts|Sešu Nāciju čempionātā]]. Pateicoties [[Top 14|stiprajiem vietējiem turnīriem]] Francijas regbija izlase ir uzvarējusi sešpadsmit Sešu Nāciju čempionātos, ieskaitot astoņus ''Grand Slam'' un ir aizkļuvusi līdz pusfinālam un finālam [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausā regbijā]].

== Atsauces un piezīmes ==

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fr.html | title= France | publisher= CIA - The World Factbook | accessdate= 2011-04-19 | archive-date= 2018-12-24 | archive-url= https://web.archive.org/web/20181224211127/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fr.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181224211127/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fr.html |date=2018-12-24 }}
* {{fr ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.lonelyplanet.com/france | title= France | publisher= Lonely Planet | accessdate= 2011-04-19}}

{{Eiropa}}
{{ES valstis}}
{{NATO}}
{{G8}}
{{Francijas reģioni}}
{{Francijas aizjūras departamenti un teritorijas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Francija| ]]</text>
      <sha1>mqic5otyadn5190s0fjqp7a9ahg50g1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gvineja-Bisava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1809</id>
    <revision>
      <id>4534522</id>
      <parentid>4503226</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:49:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11799" sha1="7bo56lcgkfxescuypm27oq3n7xtvq25" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|[[Rietumāfrika]]s valsti|Gvineja (nozīmju atdalīšana)|Gvineja}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''República da Guiné-Bissau''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Gvinejas-Bisavas Republika
|            valsts_nosaukums = Guinea-Bissau
|               karoga_attēls = Flag of Guinea-Bissau.svg
|            karoga_nosaukums = Gvinejas-Bisavas karogs
|              ģerboņa_attēls =Emblem_of_Guinea-Bissau.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Gvinejas-Bisavas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 95px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Esta é a Nossa Pátria Bem Amada]]''
|               kartes_attēls = Location_Guinea_Bissau_AU_Africa.svg
|             kartes_paraksts = Gvinejas-Bisavas atrašanās vieta Rietumāfrikā
|               galvaspilsēta = [[Bisava]]
| latd= 11 | latm= 52 | latNS= N | longd= 15 | longm= 36 | longEW= W
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[portugāļu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Gvinejas-Bisavas prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Umaro Sissoco Embaló]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Gvinejas-Bisavas premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Geraldo Martins]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Gvinejas-Bisavas vēsture|Neatkarība]]
|         neatkarības_piezīme = no [[Portugāle]]s
|                    dibināta = 
|        neatkarības_notikums = deklarēta
|          neatkarības_datums = {{dat|1973|9|24}}
|       neatkarības_notikums2 = atzīta
|         neatkarības_datums2 = {{dat|1974|9|10}}
|                 platība_km2 = 36,125
|               platība_rangs = 136.
|              procenti_ūdens = 22,4
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2010. gadā
|          iedzīvotāju_skaits = 1 647 000
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 148.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 44,1
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 154.
|                     IKP_PPP = 1,720 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2009. gadā
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = 1068
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = {{palielinājās}}
|                    HDI_gads = 2007
|              HDI_kategorija = 0,396 &lt;font color=red&gt;zems&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 173.
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Rietumāfrikas franks]] 
|                valūtas_kods = XOF
|                  laika_zona = [[Griničas laiks|GMT]]
|                  utc_offset = +0
|              laika_zona_DST = nav
|              utc_offset_DST = +0
|                      domēns = [[.gw]]
|              tālsarunu_kods = 245
|                iso_kods_num = 624
|              iso_kods_alfa2 = GW
|              iso_kods_alfa3 = GNB
|                    piezīmes = 
|                    piezīme1 = 
|                    piezīme2 = 
}}

'''Gvineja-Bisava''' jeb '''Gvinejas-Bisavas Republika''' ({{val|pt|República da Guiné-Bissau}}) ir valsts [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]], kuras galvaspilsēta ir [[Bisava]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Senegāla|Senegālu]], dienvidos un austrumos ar [[Gvineja|Gvineju]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Gvinejas-Bisavas platība ir 36 125 km². Valstī dzīvo 1 647 000 (2010) iedzīvotāji.

Vēsturiski Gvineja-Bisava bija daļa no [[Kaabu impērija]]s, kā arī daļa no [[Mali impērija]]s. 19. gadsimtā valsts kļuva par [[Portugāle]]s koloniju. 1973. gadā Gvineja-Bisava ieguva neatkarību.

Tikai 14% valsts iedzīvotāju kā pirmo vai otro prot valsts valodu — [[Portugāļu valoda|portugāļu valodu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=A língua portuguesa|url=http://www.linguaportuguesa.ufrn.br/pt_3.4.c.php|website=www.linguaportuguesa.ufrn.br|access-date=2025-11-27}}&lt;/ref&gt; kura ir dzimtā 2% iedzīvotāju, pie tam 27-32% iedzīvotāju (galvenokārt pilsētnieki) pie tam uzskata, ka runā portugāliski,&lt;ref&gt;[https://lume.ufrgs.br/bitstream/handle/10183/178453/001065976.pdf Mendes, Etoal (2018). Experiências de ensino bilíngue em Bubaque, Guiné-Bissau: línguas e saberes locais na educação escolar [Bilingual teaching experiences in Bubaque, Guinea-Bissau: languages and local knowledge in school education] (PDF) (Master's thesis) (in Portuguese). Universidade Federal do Rio Grande do Sul. hdl:10183/178453.&lt;/ref&gt; bet, pēc dažādiem avotiem, 70-94% prot kā dzimto vai otro valodu [[kreoliskās valodas|vietējo portugāļu kreolisko valodu]], kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 1 100 000 valsts iedzīvotāju un tiek plaši lietota [[lingua franca|starptautu saziņā]]. Ap 80% vārdu tajā ir portugāļu cilmes. 2020. gadā tika ziņots par plānu padarīt kreolu valodu par valsts valodu,&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Guiné-Bissau lançará plano para tornar o crioulo língua oficial  {{!}} DW {{!}} 30.01.2020|url=https://www.dw.com/pt-002/guin%C3%A9-bissau-lan%C3%A7ar%C3%A1-plano-para-tornar-o-crioulo-l%C3%ADngua-oficial/av-52195904|accessdate=2025-11-27|language=pt|first=Deutsche Welle|last=(www.dw.com)}}&lt;/ref&gt; tomēr pašlaik tas nav realizēts. Pārējās dzimtās valodas ir [[balantu valoda|balantu]], [[fulu valoda|fulu]], [[mandinku valoda|mandinku]] un citas vietējās valodas. Izglītība no pamatskolas līdz augstākajai izglītībai uz papīra notiek portugāļu valodā, lai gan tikai 67% bērnu ir pieejama jebkāda formālā izglītība, tikai 55% pabeidz obligāto pamatskolu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Guinea-Bissau Education System|url=https://www.scholaro.com/db/Countries/Guinea-Bissau/Education-System|website=www.scholaro.com|access-date=2025-11-27}}&lt;/ref&gt; un praksē skolās lieto vietējo kreolu valodas dialektu sajaukumu ar portugāļu valodu, kas pamazām tuvina kreolu valodu portugāļu normai. Tikai portugāļu valodā tiek izdoti likumi un cita oficiālā informācija, tā ir arī preses valoda. Izplatīta Gvinejā-Bisavā ir arī [[franču valoda]], jo valsts robežojas tikai ar frankofonām zemēm un notiek plaša migrācija un tirdzniecība.

2022. gadā valstī bija 54% lasītpratēju, kas bija kritums par 1%, salīdzinot ar 2019. gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Guinea-Bissau Literacy Rate {{!}} Historical Chart &amp; Data|url=https://www.macrotrends.net/global-metrics/countries/gnb/guinea-bissau/literacy-rate|website=www.macrotrends.net|access-date=2025-11-27|archive-date=2025-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20251206085122/https://www.macrotrends.net/global-metrics/countries/gnb/guinea-bissau/literacy-rate}}&lt;/ref&gt;

== Ekonomika ==
Valsts ir viena no nabadzīgākajām pasaulē (saskaņā ar [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] - 200. vietā no 219).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Real GDP per capita Comparison - The World Factbook|url=https://www.cia.gov/the-world-factbook/field/real-gdp-per-capita/country-comparison/|website=www.cia.gov|access-date=2025-11-27|archive-date=2024-12-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20241211230906/https://www.cia.gov/the-world-factbook/field/real-gdp-per-capita/country-comparison/}}&lt;/ref&gt;

Vitāli svarīgā [[Rietumu anakardija|Indijas riekstu]] raža nodrošina pieticīgu iztiku lielākajai daļai Gvinejas-Bisavas lauksaimnieku un ir galvenais ārvalstu valūtas avots.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Guinea-Bissau country profile|url=https://www.bbc.com/news/world-africa-13443186|work=BBC News|date=2011-05-27|access-date=2025-11-27|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Taču valstij ir milzīgs [[ārējais parāds]] un saimniecība, kas ir ļoti atkarīga no ārvalstīm. Tā ir kļuvusi par [[Latīņamerika|Latīņamerikas]] [[Narkotikas|narkotiku]] pārkraušanas punktu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
== Politika ==
Gvinejā-Bisavā bieži notiek militāri apvērsumi. Tā, pēc neveiksmīgiem apvērsuma mēģinājumiem 2008., 2009., 2010.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title='Coup' attempt in Guinea-Bissau|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/africa/8599070.stm|date=2010-04-01|access-date=2025-11-27|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; un 2011. gadā (pēdējais bija flotes sacelšanās pret sauszemes spēkiem)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Access Restricted|url=https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/africaandindianocean/guineabissau/8978482/Army-foils-coup-attempt-on-tiny-island-of-Guinea-Bissau.html|website=www.telegraph.co.uk|access-date=2025-11-27}}&lt;/ref&gt; 2012. gada 12. aprīlī Gvinejas karavīri ieņēma vairākus stratēģiskus punktus Bisavā un arestēja prezidentu un premjerministru, apgalvojot, ka aizstāv bruņotos spēkus no iespējamas [[Angola|Angolas]] karavīru agresijas, kurus, skaitā 200, savai apsardzei bija uzaicinājuši valsts un valdības pagaidu vadītāji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Golpe na Guiné-Bissau é atribuído a acordo com Angola - internacional - Estadao.com.br|url=https://www.estadao.com.br/noticias/internacional,golpe-na-guine-bissau-e-atribuido-a-acordo-com-angola,860602,0.htm|work=Estadão|access-date=2025-11-27}}&lt;/ref&gt; 2014.-2019. gadā pirmoreiz valsts vēsturē ievēlētais prezidents palika amatā visu savu piecu gadu termiņu, 2022. un 2023. gadā atkal notika apvērsuma mēģinājumi, un 2025. gada novembrī armijai tūlīt pēc vēlēšanām, kurās abas puses paziņoja par uzvaru, atkal izdevās sagrābt varu, arestējot gan prezidentu, gan opozīcijas līderi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=TRT на русском - Военные Гвинея-Бисау объявили о смещении президента|url=https://www.trtrussian.com/article/bc0afd668a6e|website=www.trtrussian.com|access-date=2025-11-27|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Savstarpēji konflikti ir arī citām valsts struktūrām, piemēram, Sabiedriskās kārtības policija, kas ir Iekšlietu ministrijas sastāvdaļa, konfliktējusi ar Tieslietu ministrijas Tiesu policiju, abas ir cīnījušās un nogalinājušas pretējās iestādes darbiniekus.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Working Together to Protect U.S. Organizations Overseas|url=https://www.osac.gov/Content/Report/59bd339c-6e0b-4406-8b2a-1d74642aef3b|website=www.osac.gov|access-date=2025-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Visas policijas struktūras ir korupcijas pārņemtas un mazefektīvas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Tūrisms ==
Valstī policijas vājuma dēļ izplatīta sīkā noziedzība, tai skaitā pret ārzemniekiem, ir problēmas ar veselības aprūpi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Kopā ar politisko nestabilitāti tas pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] standarta novieto valsti &quot;oranžajā&quot; bīstamības līmenī, bīstamāku tūristiem nekā tās kaimiņzemes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Guinea-Bissau Travel Advisory|url=https://travel.state.gov/content/travel/en/traveladvisories/traveladvisories/guinea-bissau-travel-advisory.html|website=travel.state.gov|access-date=2025-11-27|language=en|archive-date=2025-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20251129022922/https://travel.state.gov/content/travel/en/traveladvisories/traveladvisories/guinea-bissau-travel-advisory.html}}&lt;/ref&gt; [[Terorisms|Terorisma]], tai skaitā vērsta pret tūristiem, Gvinejā-Bisavā pēdējās desmitgadēs nav bijis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Safety and security - Guinea-Bissau travel advice|url=https://www.gov.uk/foreign-travel-advice/guinea-bissau/safety-and-security|website=GOV.UK|access-date=2025-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Āfrika-aizmetnis}}
{{Āfrika}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Gvineja-Bisava| ]]
[[Kategorija:Āfrikas valstis]]</text>
      <sha1>7bo56lcgkfxescuypm27oq3n7xtvq25</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gdaņska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4051</id>
    <revision>
      <id>4534462</id>
      <parentid>4521309</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:55:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534462</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35463" sha1="orajysqnazjoycq7xq6u64bz9pi5i3l" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Gdaņska
| official_name = ''Gdańsk''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = {{Attēlu montāža|
 |color=#ffffff
 | photo1a = Calle_Dlugie_Pobrzeze,_Gdansk,_Polonia,_2013-05-20,_DD_06.jpg
 | photo2a = Corte Artus, Gdansk, Polonia, 2013-05-20, DD 03.jpg
 | photo2b = Gdansk Kosciol mariacki5.jpg
 | photo3a = 7629vik_Gdańsk,_fontanna_Neptuna._Foto_Barbara_Maliszewska.jpg
 | photo3b = European Solidarity Centre 2015 002.jpg
 | photo4a = Museum WWII 4.jpg
 | photo4b = Memorial to Defenders - Westerplatte - Gdansk - Poland - 01 (27474123574).jpg
 | position = center
 | spacing = 2
 | border = 0
 | size = 270
}}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = POL Gdańsk flag.svg
| image_shield = POL Gdańsk COA.svg
| pushpin_map = Poland#Pomožes vojevodiste
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
| subdivision_name1 = [[Pomožes vojevodiste]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = Pilsēta ar apriņķa tiesībām
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1263
| area_total_km2 = 683.0
| population_as_of = 2014
| population_metro    = 1235000
| population_urban    = 461489
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 54 | latm = 22 | lats = 00 | latNS = N 
| longd = 18 | longm = 38 | longs = 00| longEW = E
| elevation_m = 13
| website = {{URL|http://www.gdansk.pl/}}
| population_total = 487834
}}
'''Gdaņska''' ({{val|pl|Gdańsk}}, [[Kašūbu valoda|kašūbu]]: ''Gduńsk'', {{val|de|Danzig}}, {{val|la|Gedania}}) ir pilsēta [[Polija]]s ziemeļos netālu no [[Visla]]s ietekas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], [[Pomožes vojevodiste]]s centrs. Tā ir lielākā Polijas osta un liels rūpniecības centrs. Gdaņska kopā ar [[Gdiņa|Gdiņu]] un [[Sopota|Sopotu]] veido tā saucamo '''Trīspilsētu''' (''Trójmiasto'') ar vairāk nekā {{sk|1000000}} iedzīvotājiem.

Pilsēta ar bagātu vēsturi un tradīcijām. Veidojusies kā tirdzniecības osta [[vācieši|vācu]], [[kašūbi|kašūbu]] un [[poļi|poļu]] kultūru mijiedarbībā. Sena [[Hanzas savienība]]s pilsēta. Pilsēta, kurā atskanējuši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pirmie šāvieni. Arodbiedrības &quot;[[Solidaritāte (arodbiedrība)|Solidaritāte]]&quot; rašanās vieta.

== Vēsture ==
Pilsētu vēl pirms [[Prūsijas krusta kari|Prūsijas krusta karu]] sākuma kā [[Pomerānija]]s pakļautībā esošu apmetni ar 1000 iedzīvotājiem pirmoreiz rakstos pieminējis [[Svētais Adalberts no Prāgas]] 997. gadā. Par viņa dzīvi sarakstītajā viduslaiku hronikā (''Vita sancti Adalberti episcopi Pragensis'') tā nosaukta par ''urbs Gyddanzyc''.&lt;ref&gt;Latīniskais hronikas teksta fragments: ''Ipse vero (Adalbertus) adiit primo urbem Gyddanyzc, quam ducis (Palamiorum Bolizlavi) latissima regna dirimentum maris confinina tangunt.'' no [http://books.google.com/books?id=pfc4AAAAMAAJ&amp;q=(Adalbertus)+adiit+primo+urbem+Gyddanyzc&amp;dq=(Adalbertus)+adiit+primo+urbem+Gyddanyzc&amp;pgis=1] [http://www.archive.org/details/beitrgezurbeant00unkngoog www.archive.org] [http://ia331433.us.archive.org/2/items/beitrgezurbeant00unkngoog/beitrgezurbeant00unkngoog.pdf PDF]&lt;/ref&gt;

12. gadsimtā Gdaņska kļuva par [[Pomerānijas hercogiste]]s galvaspilsētu. 1224. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. 1308. gadā, [[Polijas–Brandenburgas karš|Polijas–Brandenburgas kara]] laikā pilsētu ieņēma [[Vācu ordenis]], nogalinot gandrīz visus pilsētas iedzīvotājus (gan vāciešus, gan poļus). 1361. gadā '''Dancigas''' pilsēta iestājās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]]. Pilsēta bija ordeņa pakļautībā līdz 1454. gadam.

1440. gadā Danciga, kopā ar [[Toruņa|Toruņu]] (Tornu) un [[Elblonga|Elblongu]] (Elbingu) nodibināja [[Prūsijas Konfederācija|Prūsijas Konfederāciju]], kura 1454. gadā sacēlās pret Vācu ordeni, un meklēja aizsardzību pie Polijas karaļa [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimira IV]]. Sākās [[Trīspadsmitgadu karš]] starp Vācu Ordeni un Poliju, kā rezultātā Gdaņsku iekļāva poļu [[Karaļa Prūsija]]s sastāvā. 15.—17. gadsimtā pilsēta kā galvenā osta [[Visla]]s tirdzniecībai ļoti strauji attīstījās.

Pirmos triecienus Gdaņskas labklājībai deva gan [[Trīsdesmitgadu karš]] (1618—1648), gan [[Otrais Ziemeļu karš]] (1655—1660), gan [[Melnā nāve|mēris]] 1709. gadā. Tomēr vislielāko ļaunumu pilsētas attīstībai deva [[Polijas Pirmā dalīšana]] 1772. gadā, kad visa Pomerānija nokļuva [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] sastāvā, jo tas izjauca tirdzniecību pa Vislas upi, kas bija pilsētas labklājības pamats. Danciga tikai 1793. gadā oficiāli kļuva par Prūsijas Karalistes daļu.

[[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā no 1807. gada līdz 1814. gadam Danciga bija [[brīvpilsēta]], līdz atkal nokļuva Prūsijas sastāvā. Pēc [[Vācija]]s sakāves [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] izveidoja [[Dancigas brīvpilsēta|Dancigas brīvpilsētu]], — Dancigas pilsētu ar apkārtējo teritoriju. Brīvpilsētai veidojās diezgan saspīlētas attiecības ar jauno Polijas valsti. Jau [[Veimāras Republika]] cīnījās par Gdaņskas iekļaušanu Vācijas sastāvā, bet, kad pie varas nāca [[Ādolfs Hitlers]], attiecības ar Poliju normalizējās, un īsu brīdi Gdaņska izdevīgi sadarbojās ar Poliju.

1939. gada 1. septembrī plkst. 4:45 pēc vietējā laika no vācu [[Karakuģis|karakuģa]] ''Schleswig-Holstein'', kas bija noenkurojies ostas kanālā, tika raidīti šāviņi uz poļu garnizonu [[Vesterplate|Vesterplatē]], ko uzskata par Otrā pasaules kara sākumu. Kaut arī Vesterplate turējās septiņas dienas, jau 1939. gada 2. septembrī [[Vērmahts]] ieņēma Gdaņsku. Kara laikā netālu no Gdaņskas izveidoja [[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]], kurā bez citu tautu piederīgajiem ieslodzīja arī vairākus [[Latvieši|latviešu]] pretošanās kustības dalībniekus (piemēram, [[Konstantīns Čakste|Konstantīnu Čaksti]], [[Bruno Kalniņš|Bruno Kalniņu]] un citus [[Latvijas Centrālā padome|Centrālās padomes]] darbiniekus un [[Kureļa grupa|kureliešus]]). 1945. gadā vācieši sāka evakuēt Gdaņsku. Liela daļa no iedzīvotājiem izbrauca uz [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigu-Holšteinu]]. Kad 1945. gada 30. martā [[Sarkanā armija]] ienāca pilsētā, sākās bezjēdzīgs slaktiņš, kas turpinājās vairākas dienas. Pēc [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferenču]] lēmumiem, karam beidzoties, Gdaņsku piešķīra Polijai.

Pēc kara lielu daļu no vecpilsētas atjaunoja. Gdaņska kļuva par galveno Polijas ostu un lielu rūpniecības pilsētu, kā arī strādnieku kustības centru. Jau 1970. gadā pilsētā notika strādnieku nemieri, kas beidzās ar cilvēku upuriem un [[Vladislavs Gomulka|Vladislava Gomulkas]] atkāpšanos no amata. 1980. gada augustā Ļeņina vārdā nosauktajā Gdaņskas kuģubūvētavā izveidoja arodapvienību &quot;[[Solidaritāte (arodbiedrība)|Solidaritāte]]&quot;, ko vadīja rūpnīcas elektriķis [[Lehs Valensa]]. To reizēm uzskata par sākumu komunistiskās iekārtas kraham Eiropā.

== Arhitektūra ==
[[Attēls:Corte_Artus,_Gdansk,_Polonia,_2013-05-20,_DD_01.jpg|thumb|342x342px|[[Artura sēta Dancigā|Artusa nams]]]]
Gdaņskas arhitektūru raksturo dažādu [[Eiropa]]s arhitektūras tradīciju mijiedarbība, ko lielā mērā noteica pilsētas ģeogrāfiskais stāvoklis pie [[Baltijas jūra]]s, tās nozīme [[Hanzas savienība]]s tirdzniecībā un ciešie sakari ar [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|vācu zemēm]] un citām Ziemeļeiropas pilsētām. Vēsturiskajā pilsētas centrā īpaši nozīmīga ir ķieģeļu [[gotika]], [[renesanse]] un [[baroks]], kā arī Nīderlandes [[Manierisms|manierisma]] ietekme. Šo stilu slāņojums ir viena no Gdaņskas vēsturiskās apbūves raksturīgākajām iezīmēm.

Viduslaikos Gdaņskas arhitektūrā dominēja [[ķieģeļu gotika]], kas bija izplatīta Baltijas jūras dienvidu piekrastes pilsētās. Akmens būvmateriālu ierobežotās pieejamības dēļ galvenais būvmateriāls bija ķieģelis, un no tā būvēja gan baznīcas, gan pilsētas nocietinājumus, noliktavas un sabiedriskās ēkas. Gdaņska ir viena no pilsētām, kas ietilpst Eiropas Ķieģeļu gotikas maršrutā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzeumgdansk.pl/fileadmin/user_upload/Gotyk_w_Gdansku._Program_konferencji.pdf|title=Gotyk w Gdańsku|publisher=Muzeum Gdańska|access-date=2026-08-30|language=pl}}&lt;/ref&gt;

Īpaši raksturīgas Gdaņskai ir šauras un augstas tirgotāju dzīvojamās ēkas ar bagātīgi dekorētām fasādēm un izteiksmīgiem [[Zelmenis (arhitektūra)|zelmeņiem]]. Šāds apbūves tips vēsturiskajā pilsētas centrā veidojās jau viduslaikos. Ēkas parasti cēla uz šauriem, dziļiem zemesgabaliem, jo īpašumu platums ielas pusē bija ierobežots. To pirmajos stāvos bieži atradās tirgotavas vai darbnīcas, savukārt augšējie stāvi kalpoja dzīvošanai un preču glabāšanai.

Nozīmīgākā viduslaiku sakrālā celtne ir Svētās Marijas bazilika, kuras celtniecība pašreizējā veidolā sākās 14. gadsimtā. Tā ir viens no ievērojamākajiem ķieģeļu gotikas pieminekļiem Ziemeļeiropā. Pie gotikas arhitektūras pieminekļiem pieder arī Svētā Jāņa baznīca, Svētās Katrīnas baznīca un vairāki viduslaiku pilsētas nocietinājumu elementi.

Nozīmīgs laicīgās arhitektūras piemineklis ir [[Gdaņskas rātsnams|Galvenais rātsnams]], kura veidošanās sākās viduslaikos. Sākotnējo gotisko celtni 16. gadsimtā ievērojami pārbūvēja un papildināja ar renesanses elementiem. Rātsnama reprezentatīvajos interjeros, īpaši Lielajā padomes zālē, būtiski izpaudās Nīderlandes manierisma un vēlās renesanses mākslas ietekme.

16. un 17. gadsimtā Gdaņskā plaši izplatījās Nīderlandes renesanses un manierisma arhitektūra. Tās izplatība bija saistīta gan ar intensīvajiem tirdzniecības sakariem ar [[Nīderlande|Nīderlandi]], gan ar flāmu un nīderlandiešu izcelsmes arhitektu un tēlnieku darbību pilsētā. Šajā laikmetā Gdaņska bija viena no turīgākajām [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pilsētām, kas ļāva īstenot apjomīgus sabiedrisko ēku un privāto namu celtniecības projektus.

Viens no raksturīgākajiem šī perioda pieminekļiem ir Zaļie vārti, kas uzcelti 1564.—1568. gadā. Ēku veidoja kā reprezentatīvus pilsētas vārtus un vienlaikus kā Polijas valdniekiem paredzētu rezidenci. Tās fasādei raksturīgs regulārs logu ritms, dekoratīvi zelmeņi un no Nīderlandes arhitektūras pārņemtas formas.

Zelta vārti, kas uzcelti 1612.—1614. gadā pēc arhitekta [[Abrahams van den Bloks|Abrahama van den Bloka]] projekta, ir viens no izteiktākajiem Nīderlandes manierisma pieminekļiem Gdaņskā. Tie atrodas vēsturiskā Karaliskā ceļa sākumā un kopā ar Augstajiem vārtiem un Cietuma torni veido nozīmīgu kādreizējās pilsētas aizsardzības un reprezentatīvās arhitektūras ansambli.

Pie nozīmīgākajiem 16.—17. gadsimta pieminekļiem pieder arī Lielais arsenāls, kas celts 1602.—1605. gadā. Tā fasādes bagātīgais dekors, augstie zelmeņi un skulpturālā apdare raksturo Gdaņskas manierisma arhitektūras uzplaukumu.

Īpašu vietu pilsētas arhitektūrā ieņem [[Artura sēta Dancigā|Artusa nams]] pie Garā tirgus. Pirmās ziņas par Artusa namu ir no 14. gadsimta. Tas kalpoja par tirgotāju un pilsētas elites sanāksmju vietu, vēlāk arī par graudu biržu. Ēkas Lielajā zālē atrodas monumentāla podiņu krāsns, kuras augstums sasniedz 10,64 metrus un kura ir viena no lielākajām šāda veida vēsturiskajām krāsnīm Eiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzeumgdansk.pl/en/oddzialy-muzeum/artus-court/|title=Artus Court|publisher=Museum of Gdańsk|access-date=2026-08-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

Gdaņskas vēsturiskās apbūves galveno reprezentatīvo asi veido Garā iela un Garais tirgus. Šo pilsētbūvniecisko ansambli tradicionāli dēvē par Karalisko ceļu, jo pa to svinīgo iebraukšanu laikā pilsētā devās Polijas valdnieki. Gar ielu izvietojušies tirgotāju nami, rātsnams, Artusa nams un citi nozīmīgi pilsētas arhitektūras pieminekļi.

Gdaņskas tēlā būtiska nozīme bija arī tās ostas infrastruktūrai. Pie Motlavas krastiem izbūvēja noliktavas, piestātnes un ostas ēkas. Viens no pilsētas simboliem ir viduslaiku ostas celtnis (''Żuraw''), kas vienlaikus kalpoja kā pilsētas vārti, aizsardzības būve un mehānisms kravu celšanai no kuģiem. Tā pašreizējais veidols galvenokārt izveidojās 15. gadsimtā.

Ārpus vēsturiskās pilsētas kodola saglabājušies arī dažādu laikmetu militārās arhitektūras pieminekļi. Pie nozīmīgākajiem pieder Visloujščes cietoksnis, kas kontrolēja pieeju Gdaņskas ostai no Baltijas jūras. Cietokšņa arhitektūrā redzamas vairākas pārbūves stadijas, sākot no viduslaiku aizsardzības būvēm līdz agrīno jauno laiku bastionu sistēmai.

18. gadsimtā pilsētas arhitektūrā parādījās [[rokoko]] un [[Klasicisms|klasicisma]] elementi. Viens no raksturīgākajiem šī perioda piemēriem ir Uphāgena nams, kura interjerā apvienotas rokoko un agrīnā klasicisma formas. Turīgo pilsētnieku dzīvojamajās ēkās arvien lielāku nozīmi piešķīra reprezentatīviem interjeriem, dekoratīvajai apdarei un telpu funkcionālam nodalījumam.

19. gadsimtā, Gdaņskai atrodoties [[Prūsijas Karaliste]]s un vēlāk [[Vācijas Impērija]]s sastāvā, pilsēta strauji paplašinājās ārpus agrākajiem nocietinājumiem. Nojauca daļu veco aizsardzības būvju, izbūvēja jaunas ielas, dzelzceļa infrastruktūru, administratīvās ēkas un dzīvojamos kvartālus. Arhitektūrā izplatījās [[historisms (arhitektūra)|historisms]], [[neogotika]] un [[neorenesanse]], bet 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā arī [[jūgendstils]].

20. gadsimta sākumā pilsētas perifērijā izveidojās jauni dzīvojamie rajoni. Īpaši ievērojama bija Vžešča (''Wrzeszcz'') attīstība, kur saglabājušās 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma villas, daudzdzīvokļu nami un sabiedriskās ēkas. Starpkaru periodā, kad pastāvēja [[Dancigas brīvpilsēta]], pilsētā būvēja arī modernisma un funkcionālisma ēkas.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās Gdaņskas vēsturisko centru smagi izpostīja. 1945. gada kauju, apšaudes un ugunsgrēku rezultātā liela daļa galvenās pilsētas apbūves bija iznīcināta vai smagi bojāta. Piemēram, Artusa nams 1945. gada martā gandrīz pilnībā izdega.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.muzeumgdansk.pl/komunikaty/807705/bylo-ich-12-ale-tylko-11-powrocilo-do-dworu-artusa-to-rekonstrukcje|title=Było ich 12, ale tylko 11 powróciło do Dworu Artusa. To rekonstrukcje|publisher=Muzeum Gdańska|access-date=2026-08-30|language=pl}}&lt;/ref&gt;

Pēckara laikā īstenota viena no apjomīgākajām vēsturiskās pilsētvides rekonstrukcijām Polijā. Atjaunošanā izmantoti saglabājušies arhitektūras fragmenti, pirmskara fotogrāfijas, rasējumi, gleznas un citi ikonogrāfiskie avoti. Rekonstrukcija nebija pilnīgi precīza pirmskara pilsētas kopija — daudzviet priekšroku deva ēku vēsturiskajiem 16.—18. gadsimta veidoliem, savukārt vēlākos 19. gadsimta arhitektūras pārveidojumus daļēji atmeta.

Galvenās pilsētas rekonstrukcijā saglabāja vēsturisko ielu tīklu un atjaunoti svarīgākie arhitektūras pieminekļi — Galvenais rātsnams, Artusa nams, Zaļie vārti, Zelta vārti un citi objekti. Daudzu dzīvojamo ēku fasādes rekonstruēja vēsturiskā stilā, bet aiz tām veidoja mūsdienīgākas pēckara dzīvojamās telpas. Šī pieeja radīja pilsētvidi, kas vizuāli atsaucas uz Gdaņskas agrīno jauno laiku arhitektūras uzplaukumu, vienlaikus neatkārtojot pilnīgi precīzi pilsētas pirmskara apbūvi.

Pēckara rekonstrukcija kļuva par nozīmīgu daļu no Gdaņskas mūsdienu identitātes un arhitektūras mantojuma aizsardzības politikas. Atsevišķu vēsturisko objektu interjeru un dekoratīvo elementu restaurācija un rekonstrukcija turpinās arī 21. gadsimtā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.gdansk.pl/konferencje-prasowe/860066/briefing-prasowy-rekonstrukcja-grupy-rzezbiarskiej-kapiel-diany|title=Rekonstrukcja grupy rzeźbiarskiej „Kąpiel Diany”|publisher=Urząd Miejski w Gdańsku|access-date=2026-08-30|language=pl}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienu Gdaņskas arhitektūra veido kontrastu starp rekonstruēto vēsturisko centru, 19. un 20. gadsimta industriālo apbūvi un jaunām dzīvojamām un komerciālām ēkām. Īpaša nozīme pilsētas jaunākajā arhitektūrā ir bijušo [[Gdaņskas kuģu būvētava]]s teritoriju pārveidošanai. Industriālo mantojumu daļēji saglabā un integrē jaunajā pilsētas apbūvē, tādējādi veidojot saikni starp pilsētas kuģubūves vēsturi un mūsdienu urbāno attīstību.

Pie nozīmīgākajiem 21. gadsimta arhitektūras objektiem pieder Eiropas Solidaritātes centrs, kura ēka atklāta 2014. gadā bijušās kuģu būvētavas teritorijā, kā arī [[Otrā pasaules kara muzejs Gdaņskā|Otrā pasaules kara muzejs]], kas atklāts 2017. gadā. Abu ēku arhitektūra būtiski atšķiras no vēsturiskās pilsētas apbūves un atspoguļo mūsdienīgu pieeju Gdaņskas industriālā un vēsturiskā mantojuma interpretācijai.

== Demogrāfija ==
{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas|1890|120338|1910|170337|1929|256403|1945|139078|1946|117894|1950|194633|1960|286940|1970|365600|1978|442118|1988|464308|2002|461334|2011|460276|2021|486022|2024|488000|footnote=Avoti:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.polskawliczbach.pl/Gdansk |title=Gdaņska (Pomorzes vojevodiste) » kartes, nekustamais īpašums, GUS, naktsmītnes, skolas, REGON, apskates objekti, pasta indeksi, ceļu satiksmes negadījumi, bezdarbs, atalgojums, ienākumi, tabulas, izglītība, demogrāfija}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Demogrāfiskā un profesionālā struktūra un pilsētu iedzīvotāju mājokļu apstākļi 1978.–1988. gadā|url=https://statlibr.stat.gov.pl/exlibris/aleph/a22_1/apache_media/RQ1U9XAX48KJJDQ54QSAFQKQ6AK6GS.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Statistics Poland — Nacionālās tautas skaitīšanas|url=https://bdl.stat.gov.pl/bdl/dane/podgrup/temat/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://polnische-ostsee-urlaub.de/danzig/ |title=Ceļvedis pa Gdaņsku — Polijas Baltijas jūras piekraste |website=polnische-ostsee-urlaub.de |access-date=2025. gada 4. oktobris}}&lt;/ref&gt;}}
Ap 1600. gadu pilsētas iedzīvotājus vairāk nekā 90 % apmērā veidoja [[vācieši]] un [[Protestantisms|protestantisma]] piekritēji.&lt;ref name=&quot;Tighe62&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Tighe|first=Carl|title=Gdansk: National Identity in the Polish-German Borderlands|publisher=Pluto Press|location=United Kingdom|year=1990|isbn=9780745304748|pages=62}}&lt;/ref&gt; Ap 1700. gadu vairāk nekā 80 % iedzīvotāju bija protestanti, aptuveni 10 % bija [[katoļi]], bet mazāku, tomēr nozīmīgu grupu veidoja [[Kalvinisms|kalvinisti]], savukārt [[vācu valoda]] joprojām bija dominējošā valoda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://amorartis.pl/en/dr-hab-slawomir-koscielak-18th-century-gdansk-a-cooling-star-in-the-firmament-of-the-polish-lithuanian-commonwealthdr/|title=18th century Gdańsk – a cooling star in the firmament of the Polish-Lithuanian Commonwealth: Denominational, ethnic and political structure of the city on the Motława River|last=Kościelak|first=Sławomir|publisher=Fundacja Trinitas Artis|website=AmorArtis|access-date=2025. gada 28. augusts|archive-date=2025. gada 28. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20250828001814/https://amorartis.pl/en/dr-hab-slawomir-koscielak-18th-century-gdansk-a-cooling-star-in-the-firmament-of-the-polish-lithuanian-commonwealthdr/}}&lt;/ref&gt; 1816. gadā katoļu īpatsvars bija pieaudzis līdz 23,6 %, savukārt protestanti veidoja 70 % iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;Loew136&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Loew|first=Peter Oliver|title=Gdańsk: Portrait of a City|publisher=Oxford University Press|location=New York|year=2024|page=136|isbn=9780197603864}}&lt;/ref&gt; 1890. gadā saskaņā ar Stefana Ramuļta datiem pilsētā bija 92,28 % vāciešu, 0,94 % [[Poļi|poļu]], 4,50 % [[Kašūbi|kašūbu]], 2,11 % [[Ebreji|ebreju]] un 0,17 % citu iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Ramułt|first=Stefan|url=https://bc.radom.pl/dlibra/publication/47796/edition/46348|title=Statystyka Ludności Kaszubskiej|year=1899|location=Kraków|publisher=Akademia Umiejętności|pages=121|language=Polish|trans-title=Kašubu iedzīvotāju statistika}}&lt;/ref&gt; 1920. gada vēlēšanās 6,5 % iedzīvotāju balsoja par Polijas partiju, savukārt 1923. gadā [[Dancigas brīvpilsēta|Dancigas brīvpilsētā]] veiktā tautas skaitīšana liecināja, ka pilsētas robežās 95 % iedzīvotāju runāja vāciski, bet 3,5 % — [[Poļu valoda|poļu]] un [[Kašūbu valoda|kašūbu valodā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kijeński|first=Tadeusz|url=https://kpbc.umk.pl/Content/212181/Magazyn_309_10_HD_010.pdf|title=Ilu jest Polaków na terenie Wolnego Miasta Gdańska|publisher=Towarzystwo Przyjaciół Nauki i Sztuki w Gdańsku|year=1929|location=Gdańsk|pages=4–10|language=Polish|trans-title=Cik poļu ir Dancigas brīvpilsētā|archive-date=2021. gada 11. novembris|access-date=2025. gada 6. jūlijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111084804/https://kpbc.umk.pl/Content/212181/Magazyn_309_10_HD_010.pdf|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; 1929. gadā poļi un kašūbi veidoja 11 % no Dancigas kopējā iedzīvotāju skaita (23 120 cilvēku no 215 464).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Otrā pasaules kara beigas bija būtisks lūzuma punkts Gdaņskas iedzīvotāju sastāva nepārtrauktībā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|date=1923|title=The Jews of the Free City of Danzig—census of 1923 and 1924|url=https://www.ajcarchives.org/AJC_DATA/Files/1930_1931_8_StatSupplements.pdf|access-date=2022. gada 10. decembris|archive-date=2022. gada 10. decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20221210162154/https://www.ajcarchives.org/AJC_DATA/Files/1930_1931_8_StatSupplements.pdf|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; Vācijas pilsoņi sāka masveidā bēgt, [[Sarkanā armija|Padomju Sarkanajai armijai]] virzoties uz priekšu. Bēgšanu izraisīja gan spontāna iedzīvotāju došanās prom, ko veicināja baumas par padomju karaspēka zvērībām, gan organizēta evakuācija, kas sākās 1944. gada vasarā un turpinājās līdz 1945. gada pavasarim.&lt;ref name=&quot;Kacowicz100101&quot;&gt;Arie Marcelo Kacowicz, Pawel Lutomski, ''Population resettlement in international conflicts: a comparative study'', Lexington Books, 2007, 100.—101. lpp. {{ISBN|0-7391-1607-X}} [https://books.google.com/books?id=ovck_g0xwX0C&amp;dq=expulsion+germans+poland&amp;pg=PA100] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210308061435/https://books.google.de/books?id=ovck_g0xwX0C&amp;pg=PA103&amp;dq=expulsion+germans+poland&amp;lr=&amp;as_brr=3&amp;redir_esc=y#PPA100,M1|date=2021. gada 8. marts}}&lt;/ref&gt; Aptuveni 1 % (100 000) no Vācijas civiliedzīvotājiem, kas dzīvoja uz austrumiem no Oderas—Neises līnijas, gāja bojā kaujās pirms Vācijas kapitulācijas 1945. gada maijā.&lt;ref&gt;Spieler, Silke. ed. ''Vertreibung und Vertreibungsverbrechen 1945—1948''. Bericht des Bundesarchivs vom 28. Mai 1974. Archivalien und ausgewählte Erlebnisberichte. Bonn: Kulturstiftung der deutschen Vertriebenen. (1989). {{ISBN|3-88557-067-X}}. 23.—41. lpp.&lt;/ref&gt; Vācijas civiliedzīvotājus nosūtīja arī uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] kā «reparāciju darbaspēku».&lt;ref&gt;Pavel Polian, ''Against Their Will: The History and Geography of Forced Migrations in the USSR'', Central European University Press, 2003, {{ISBN|963-9241-68-7}}, 286.—293. lpp.&lt;/ref&gt;{{sfn|Kamusella|2004|p=28}}

Bijušo vāciski runājošo iedzīvotāju vietā ieradās poļi no citām Polijas daļām; pirmie ieceļotāji ieradās 1945. gada martā.&lt;ref name=&quot;Curp42&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A clean sweep?: the politics of ethnic cleansing in western Poland, 1945-1960|first=T. David|last=Curp|publisher=Boydell &amp; Brewer|year=2006|isbn=1-58046-238-3|page=42|url=https://books.google.com/books?id=ARxnK1u_WOEC&amp;pg=PA42|access-date=2009. gada 4. augusts|archive-date=2015. gada 28. janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20150128133042/http://www.google.de/books?id=ARxnK1u_WOEC&amp;pg=PA42|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; 1945. gada 30. martā izveidota Gdaņskas vojevodiste kā pirmā Polijas administratīvā vienība Atgūtajās teritorijās.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A history of modern Poland: from the foundation of the State in the First World War to the present day|first=Hans|last=Roos|publisher=Knopf|year=1966|isbn=978-91-40-10256-0|url=https://books.google.com/books?id=EfpoAAAAMAAJ&amp;q=%22recovered+territories%22+gdansk+OR+danzig|access-date=2009. gada 4. augusts|archive-date=2013. gada 8. marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20130308120817/http://www.google.de/books?id=EfpoAAAAMAAJ&amp;q=%22recovered+territories%22+gdansk+OR+danzig&amp;dq=%22recovered+territories%22+gdansk+OR+danzig&amp;lr=|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; 1945. gada 1. novembrī pilsētas robežās joprojām atradās aptuveni 93 029 vācieši.&lt;ref name=&quot;Byk&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Rehabilitation and Ethnic Vetting of the Polish Population in the Voivodship of Gdańsk after World War II|author=Sylwia Bykowska|publisher=Peter-Lang-Verlagsgruppe|page=116|year=2020|isbn=978-3-631-67940-1}}&lt;/ref&gt; Vācu tautības iedzīvotājus pēc tam izraidīja uz Vāciju, savukārt vietējiem iedzīvotājiem, kuri deklarēja poļu tautību un tika atzīti par etniskiem poļiem, bija atļauts palikt; saskaņā ar 1950. gada tautas skaitīšanu no 194 633 Gdaņskas iedzīvotājiem 12 % (23 442) bija pirmskara autohtonie Atgūto zemju iedzīvotāji, tostarp 22 213 no pašas Gdaņskas pilsētas, 828 no blakus esošajām Dancigas brīvpilsētas teritorijām un 401 no citām vietām.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kosiński|first=Leszek|url=https://www.rcin.org.pl/dlibra/publication/50482/edition/33932?language=en|title=Pochodzenie terytorialne ludności Ziem Zachodnich w 1950 r.|publisher=Instytut Geografii PAN|year=1960|location=Warsaw|pages=Tabela 1|language=Polish|trans-title=Rietumu zemju iedzīvotāju teritoriālā izcelsme 1950. gadā}}&lt;/ref&gt;

Ieceļotājus var iedalīt pēc to izcelsmes:

* poļi, kuri bija atbrīvoti no piespiedu darba nacistiskajā Vācijā;&lt;ref name=&quot;Cordell168&quot;&gt;Karl Cordell, Andrzej Antoszewski, ''Poland and the European Union'', 2000, 168. lpp., {{ISBN|0-415-23885-4}}, {{ISBN|978-0-415-23885-4}}: pirmajos gados minēti 4,55 miljoni&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hoffmann142&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=NKcePnPDA1MC|title=Geglückte Integration?|page=142|isbn=9783486645033|last1=Hoffmann|first1=Dierk|last2=Schwartz|first2=Michael|year=1999|publisher=Oldenbourg}}&lt;/ref&gt;
* repatrianti: poļi, kurus izraidīja no teritorijām uz austrumiem no jaunās Polijas un Padomju Savienības robežas. Tas ietvēra arī asimilētās minoritātes, piemēram, Polijas armēņu kopienu;&lt;ref name=&quot;Cordell168&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Hoffmann142&quot; /&gt;;
* poļi, tostarp [[kašūbi]], kas pārcēlās no tuvējajiem ciemiem un mazpilsētām;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kaszebsko.com/kaszubi-w-gdansku.html|title=Kašubi Gdaņskā|publisher=[[Kašubu asociācija]]|website=Kaszëbskô Jednota|archive-date=2022. gada 10. decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20221210162155/http://kaszebsko.com/kaszubi-w-gdansku.html|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
* ieceļotāji no Polijas centrālās daļas, kuri pārcēlās brīvprātīgi;&lt;ref name=&quot;Cordell168&quot; /&gt;
* ne-poļi, kurus 1947. gadā piespiedu kārtā pārvietoja [[Operācija &quot;Visla&quot;|operācijas &quot;Visla&quot;]] laikā. 1947. gadā Polijas valdība īstenoja operāciju, kuras mērķis bija izkliedēt un tādējādi asimilēt tos ukraiņus, kuri vēl nebija izraidīti uz austrumiem, pārceļot viņus uz jauniegūtajām teritorijām. Lielu skaitu ukraiņu piespiedu kārtā pārvietoja no Polijas dienvidaustrumiem. Arī [[baltkrievi|baltkrievus]], kas dzīvoja ap [[Bjalistoka|Bjalistoku]], mudināja pārcelties uz bijušajām Vācijas teritorijām to pašu iemeslu dēļ. Šāda nepoļu etnisko grupu izkliedēšana visā valstī bija Polijas varas iestāžu mēģinājums likvidēt tādu grupu kā [[Ukraiņi|ukraiņu]], [[Baltkrievi|baltkrievu]] un [[Lemki (tauta)|lemku]] unikālo etnisko identitāti, izjaucot tuvumu un saziņu, kas bija nepieciešama spēcīgu kopienu izveidei;&lt;ref&gt;Thum, 129. lpp.&lt;/ref&gt;
* [[ebreji]], no kuriem lielākā daļa bija poļu repatrianti no Austrumu pierobežas,&lt;ref&gt;Selwyn Ilan Troen, Benjamin Pinkus, Merkaz le-moreshet Ben-Guryon, ''Organizing Rescue: National Jewish Solidarity in the Modern Period'', 283.—284. lpp., 1992, {{ISBN|0-7146-3413-1}}, {{ISBN|978-0-7146-3413-5}}&lt;/ref&gt; [[grieķi]] un slāvu [[maķedonieši]], [[Grieķijas pilsoņu karš|Grieķijas pilsoņu kara]] bēgļi.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|editor1=Grzegorz Waligóra|editor2=Łukasz Kamiński|date=2010|title=NSZZ Solidarność, 1980-1989: Wokół Solidarności|url=https://books.google.com/books?id=c_M-AQAAIAAJ&amp;q=grecy%20do%20gda%C5%84ska%20%20wojn%C4%85%20domow%C4%85|location=Warszawa (Varšava)|publisher=Instytut Pamięci Narodowej, Komisja Ścigania Zbrodni Przeciwko Narodowi Polskiemu|page=463|isbn=9788376291765|language=pl|access-date=2021. gada 28. septembris|archive-date=2022. gada 1. februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20220201032230/https://www.google.com.au/books/edition/NSZZ_Solidarno%C5%9B%C4%87_1980_1989_Wok%C3%B3%C5%82_Sol/c_M-AQAAIAAJ?hl=en&amp;gbpv=0&amp;bsq=grecy+do+gda%C5%84ska++wojn%C4%85+domow%C4%85|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Gdańsk_population_pyramid.svg|thumb|Gdaņskas iedzīvotāju piramīda 2021. gadā]]Mūsdienās Gdaņskas iedzīvotāju absolūtais vairākums ir [[poļi]]. Vienlaikus pilsētā dzīvo arī dažādu citu tautību pārstāvji. Pēc 20. gadsimta beigām un īpaši 21. gadsimtā Gdaņskas etnisko sastāvu arvien vairāk ietekmē starptautiskā migrācija. Pilsētā dzīvo [[ukraiņi]], [[baltkrievi]] un citu tautību iedzīvotāji. Īpaši nozīmīga ir Ukrainas iedzīvotāju kopiena, kuras skaits ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā. Migrācijas rezultātā mūsdienu Gdaņska ir etniski daudzveidīgāka nekā 20. gadsimta otrajā pusē. Arī reliģiskajā ziņā mūsdienu Gdaņska atšķiras no pilsētas vēsturiskā sastāva. Lai gan tradicionāli dominē [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļticība]], pilsētā dzīvo arī [[Pareizticība|pareizticīgie]], [[Protestantisms|protestanti]], [[Islāms|musulmaņi]], [[Jūdaisms|jūdaisma]] piekritēji un citu reliģiju pārstāvji, kā arī cilvēki, kuri sevi ar kādu reliģiju neidentificē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=[https://stat.gov.pl/spisy-powszechne/nsp-2021/nsp-2021-wyniki-ostateczne/tablice-z-ostatecznymi-danymi-w-zakresie-przynaleznosci-narodowo-etnicznej-jezyka-uzywanego-w-domu-oraz-przynaleznosci-do-wyznania-religijnego,10,1.html](https://stat.gov.pl/spisy-powszechne/nsp-2021/nsp-2021-wyniki-ostateczne/tablice-z-ostatecznymi-danymi-w-zakresie-przynaleznosci-narodowo-etnicznej-jezyka-uzywanego-w-domu-oraz-przynaleznosci-do-wyznania-religijnego,10,1.html)|title=Tablice z ostatecznymi danymi w zakresie przynależności narodowo-etnicznej, języka używanego w domu oraz przynależności do wyznania religijnego|publisher=[[Polijas Centrālā statistikas pārvalde]]|access-date=2026. gada 25. augusts}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Cilvēki ==
Gdaņskā (Dancigā) dzimuši:

* [[Rihards Abegs]] (''Richard Abegg'', 1869—1910) — vācu ķīmiķis
* [[Hermanis Balks]] (''Hermann Balck'', 1897—1982) — vācu ģenerālis
* [[Fricis fon Bēlovs]] (''Fritz von Below'', 1853—1918) — vācu ģenerālis
* [[Oto fon Bēlovs]] (''Otto von Below'', 1857—1944) — vācu ģenerālis
* [[Holgers Cukaijs]] (''Holger Czukay'', 1938) — vācu mūziķis
* [[Ādams Kazimežs Čartoriskis]] (''Adam Kazimierz Czartoryski'', 1734—1823) — augstmanis, politiķis un kultūras darbinieks
* [[Daniels Gabriels Fārenheits]] (''Daniel Gabriel Fahrenheit'', 1686—1736) — vācu fiziķis
* [[Alfrēds Flatovs]] (''Alfred Flatow'', 1869—1942) — vācu vingrotājs
* [[Ginters Grass]] (''Günter Grass'', 1927—2015) — kašūbu izcelsmes vācu rakstnieks
* [[Johanness Hevēlijs]] (''Johannes Hevelius'', 1611—1687) — astronoms
* [[Mareks Kamiņskis]] (''Marek Kamiński'', 1964) — ceļotājs
* [[Rutka Laskere]] (''Rutka Laskier'', 1929—1943) — holokausta dienasgrāmatu autore
* [[Dariušs Mihalčevskis]] (''Dariusz Michalczewski'', 1968) — bokseris
* [[Hugo Minsterbergs]] (''Hugo Münsterberg'', 1863—1916) — vācu/amerikāņu psihologs
* [[Andžejs Šarmahs]] (''Andrzej Szarmach'', 1950) — futbolists
* [[Andreass Šlīters]] (''Andreas Schlüter'', 1659(60)—1714) — vācu arhitekts
* [[Johanna Šopenhauere]] (''Johanna Schopenhauer'', 1766—1838) — A.Šopenhauera māte
* [[Artūrs Šopenhauers]] (''Arthur Schopenhauer'', 1788—1860) — vācu filozofs
* [[Donalds Tusks]] (''Donald Tusk'', 1957) — politiķis
* [[Jans de Veriha-Visočanskis]] (''Jan de Weryha-Wysoczanski'', 1950) — skulptors

== Apskates objekti ==
* [[Artura sēta Dancigā|Artura sēta Gdaņskā]] (''Dwór Artusa w Gdańsku'')
* [[Gdaņskas bazilika]] (''Bazylika konkatedralna Wniebowzięcia Najświętszej Maryi Panny w Gdańsku'')
* [[Gdaņskas rātsnams]] (''Ratusz Głównego Miasta w Gdańsku'')
* [[Gdaņskas vecpilsēta]] (''Śródmieście (Gdańsk)'')
* [[Neptūna strūklaka]] (''Fontanna Neptuna w Gdańsku'')
* [[Olivas klosteris]] (''Opactwo Cystersów w Oliwie'')
* [[Vesterplate]] (''Westerplatte'')
* [[Visloujsces cietoksnis]] (''Twierdza Wisłoujście'')
* [[Zaļie vārti]] (''Brama Zielona'')

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Artus_Court_in_Gdańsk_(3).JPG|Artura sēta Gdaņskā
Danzig_im_Juli_2018_012.jpg|Gdaņskas bazilika
Ayuntamiento Principal, Gdansk, Polonia, 2013-05-20, DD 05.jpg|Gdaņskas rātsnams
Gdańsk,_widok_z_wieży_kościoła_pw._Wniebowzięcia_NMP_(8).JPG|Gdaņskas vecpilsēta
Monumento_Neptuno,_Gdansk,_Polonia,_2013-05-20,_DD_03.jpg|Neptūna strūklaka
Palacio_de_Oliwa,_Gdansk,_Polonia,_2013-05-21,_DD_03.jpg|Olivas Vecā pils
Westerplatte_barrack.jpg|Vesterplates baraku drupas
Twierdza_Wisloujscie.jpg|Visloujsces cietoksnis
Gdańsk_Zielona_Brama.jpg|Zaļie vārti
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Dancigas ieņemšana (1308)]]
* [[Dancigas aplenkums (1734)]]
* [[Dancigas krīze (1939)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.64436762&amp;cpy=54.40280518&amp;res=30&amp;provider_id=340&amp;t=pan Gdaņskas satelītattēls]{{Novecojusi saite}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Polijas pilsētas]]
[[Kategorija:Hanzas pilsētas]]
[[Kategorija:Pomožes vojevodistes pilsētas]]
[[Kategorija:Pomožes vojevodistes apriņķi]]</text>
      <sha1>orajysqnazjoycq7xq6u64bz9pi5i3l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ludza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5380</id>
    <revision>
      <id>4534959</id>
      <parentid>4446763</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T10:40:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54732-66</username>
        <id>151789</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izglītības iestādes */</comment>
      <origin>4534959</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13394" sha1="e5sk0g7y9n4x41zgcah1bhz6og9tm3e" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|pilsētu|Ludza (nozīmju atdalīšana)|Ludza}}
{{līdzīgs|Lodza}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ludza
| native_name = 
| settlement_type = Novada pilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2/2
 |caption_align           = center
 |image1                  = Ludza 2012. gads.jpg
 |caption1                = Ludzas ainava
 |image2                  = Ludzas pilsdrupas 2014.JPG
 |caption2                = [[Ludzas pils]]
 |image3                  = Lutsi ordulinnus 3.JPG
 |caption3                = [[Ludzas katoļu baznīca]]
 |image4                  = Ludzaparkmara.jpg
 |caption4                = Pilsētas parks
 |image5                  = Ludza - panoramio (24).jpg
 |caption5                = Svētā Tadeuša kapela
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| flag_link = 
| image_shield = Ludza COA.svg
| shield_link = Ludzas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Ludzas novads
| pushpin_label_position = left/right
| latd = 56
| latm = 32
| lats = 47
| latNS = N
| longd = 27
| longm = 43
| longs = 37
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Ludzas novads]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš 1777. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| leader_title = Ludzas novada &lt;br /&gt;domes priekšsēdētājs
| leader_name = Edgars Mekšs
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Ludsen}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Люцин}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Lucyn}}
| area_total_km2 = 10.53
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Ludza}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-57(01-02)
| area_code = 
| website = {{URL|www.ludza.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Ludza''' ir sena [[Latgale]]s pilsēta un [[Ludzas novads|Ludzas novada]] centrs gleznainā apvidū [[Lielais Ludzas ezers|Lielā Ludzas ezera]] krastā. Atrodas 24 km attālumā no [[Rēzekne]]s un 225 km attālumā no [[Rīga]]s.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Ludzas vēsture}}
Ludzas apkārtne bijusi apdzīvota jau [[mezolīts|mezolītā]] (8.-5. gt. [[p.m.ē.]]), par to liecina Lielā Ludzas ezera krastos atrastie kaula priekšmeti. [[Neolīts|Neolīta]] (5.-2. gt. vidus pr. Kristus) apmetnes Lielā Ludzas ezera Budjankas pussalā un Jurizdikas ragā, tāpat [[Ķīšukalna pilskalns]] (saukts arī par Šelupinku vai Jeršovkas pilskalnu) un kapulauks, liecina par Ludzas apkārtnes nepārtrauktu apdzīvotību.

N. Karamzins savā sacerējumā &quot;Krievijas valsts vēsture&quot; izteica domu, ka [[Hipatija hronika|Kijivas hronikā]] (''Київський літопис'') 1174. gada notikumu sakarā pieminētā Lučina varēja būt mūsdienu Ludza.&lt;ref&gt;[http://www.rvb.ru/18vek/karamzin/4igr/01text/02prim/vol_03.htm Карамзин Н. История государства Российского: примечание 12 к III тому] (krieviski)&lt;/ref&gt; Pēc cita uzskata hronikā pieminētā Lučina atradās [[Smoļenskas kņazi]]stē, nevis Latgalē.&lt;ref&gt;[http://admin.smolensk.ru/web_dis/2005/rosl/histor/serg/serg6.htm С.В.Александров Династии Смоленских Ростиславовичей в XII-XIII вв.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120128072844/http://admin.smolensk.ru/web_dis/2005/rosl/histor/serg/serg6.htm |date={{dat|2012|01|28||bez}} }}: В начале XII века в княжестве, кроме Смоленска, насчитывалось всего три города: Торопец, Каспля и Вержавск. В 30-50-е годы Ростиславом было основано 5 городов: Мстиславль, Ростиславль, Изяславль. Дорогобуж, Ельня. Еще 5 населенных пунктов в эти годы превратились в города: '''Лучин''', Краен, Василев, Кричев, Пропойск. Тем самым, в середине XII века в Смоленском княжестве насчитывалось уже 16 городов.&lt;/ref&gt; 
[[Attēls:Ludzas pilsdrupas 2012. gads.jpg|thumb|200px|Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī]]

13. gadsimtā Ludza atradās [[Lotigola]]s zemē, kas bija strīdus teritorija starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], [[Polockas kņazi]]em un Lietuvas kunigaišiem. Mestra [[Vennemars fon Brigenejs|Vennemara no Brigenejas]] valdīšanas laikā 1399. gadā agrākās latgaļu pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Livonijas ordenis uzcēla mūra [[Ludzas pils|Ludzas pili]], kas bija [[Rēzeknes fogteja]]s blakus pils, ko pārvaldīja fogta iecelts ierēdnis. 1481. gadā krievi iebruka Latgalē un daļēji nopostīja arī Ludzu, bet līdz 1525. gadam ordenis pili atkal atjaunoja.
Pēc [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Polijas-Zviedrijas kara]] 1629. gadā Ludza ietilpa [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadijā]]. 
[[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1654. gadā Krievijas cara [[Aleksejs Mihailovičs|Alekseja Mihailoviča]] karaspēks ielenca pilsētu, parakās zem pils mūriem un Ludzu ieņēma. Aplenkšanas laikā pili tik stipri saspridzināja, ka tā drīz vien sagruva.

Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas-Lietuvas pirmās dalīšanas]] 1777. gadā Ludza kļuva par [[Pleskavas guberņa]]s apriņķa pilsētu. 1802. gadā Ludzas apriņķi iekļāva [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 1917. gada aprīlī [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Pirmajā Latgales latviešu kongresā]] tika nolemts, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem. 1920. gada 26. janvāra rītā [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[2. Ventspils kājnieku pulks]] atbrīvoja Ludzu no lieliniekiem.

1938. gada 11. jūnija ugunsgrēkā nodega puse Ludzas. 
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Ludzā uzcēla vairākus rūpniecības uzņēmumus. Lielākās bija metālapstrādes, linu, gaļas un piena pārstrādes rūpnīcas.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Ludzas pilsdrupas.jpg|thumb|200px|Ludzas pilsdrupas.]]
[[Attēls:IMG 4908.JPG|thumb|200px|Skats no Baznīckalna uz Baznīcas ielu un tai piegulošo apbūvi, tālumā - pareizticīgo baznīca. 2014. gada decembris.]]
Ludza atrodas [[Latgales augstiene]]s Rēzeknes pazeminājuma daļā,&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; mitrā, ezeriem un upēm bagātā vietā. Pie pilsētas atrodas [[Lielais Ludzas ezers]] (846,4 ha), [[Mazais Ludzas ezers]] (36,5 ha), [[Dunakļu ezers]] (82,7 ha), [[Zvirgzdenes ezers]] (134,2 ha), [[Runtortas ezers]]. No Lielā Ludzas ezera iztek [[Ludzas upe]] (Veļikajas labā pieteka), ietek [[Pilda]] ar kreiso pieteku [[Kivdolica|Kivdolicu]] un [[Istalsna|Istalsnu]]. [[Plītnīca]] savieno Zvirgzdenes un Mazo Ludzas ezeru. Pie pilsētas robežas tek [[Garbarupe]].

Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −7,5 °C, jūlijā — +17 — +17,5 °C. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 70%
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1772|228
|1815|1800
|1840|4400
|1863|3200
|1868|3600
|1897|5140
|1905|5870
|1914|7100
|1920|5044
|1925|5559
|1930|5400
|1935|5546
|1939|5600
|1943|3946
|1959|6221
|1970|8105
|1979|10413
|1989|11914
|2000|10764
|2011|9043
|2021|7662
}}

== Izglītības iestādes ==
* [[Ludzas pilsētas vidusskola|Ludzas vidusskola]]
* Ludzas vakara vidusskola
* Ludzas J. Soikāna mākslas skola
* Ludzas mūzikas pamatskola
* Ludzas bērnu un jauniešu mediju centrs
* Ludzas Bērnu un jauniešu centrs
* Ludzas Sporta skola
* Ludzas 3. pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Namiņš&quot;
* Ludzas 4. pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pasaciņa&quot;
* Ludzas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Rūķītis&quot;

== Apskates vietas ==
[[Attēls:Ludzas Romas katoļu baznīca.JPG|thumb|200px|Ludzas Romas katoļu baznīca.]]

Plašs skats uz pilsētu paveras no Odukalna, kur ir 7.-12. gadsimta latgaļu kapulauks. Netālu no tā atrodas Baznīckalns ar katoļu baznīcu. Tuvumā atrodas Dievmātes - Māras zemes karalienes - skulptūra un Svētā Tadeuša kapela. Ludzas pilsdrupas un Sv. Tadeuša kapela ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Pareizticīgo katedrāle atrodas Latgales ielā 121, pilsētas centrā. Netālu no tās ir sinagoga. No sabiedriskajām ēkām ievērojamākā ir pasta ēka Latgales ielā 110 (1929, arhitekts D. Zariņš). Tuvumā ir [[Ludzas luterāņu baznīca]] (1866). Mūzikas skolas tuvumā pilsētas parkā ir memoriālā siena (1974) un Mātes skulptūra (1963) Otrajā pasaules karā kritušajiem karavīriem.

Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Jurizdikas pilskalnā atrodas 14. gadsimta [[Ludzas pils]] drupas.

=== Vēsturiskā apbūve ===
Ludzā ir samērā labi saglabājusies vecā koka apbūve. Pilsētas apbūvi akcentē dažādu reliģisko ticību kulta celtnes. Šeit ir arī Latgalē vislabāk saglabājušās viduslaiku pils paliekas. Daudzām Ludzas ēkām ir valsts mēroga kultūrvēsturiska nozīme:
* [[Ludzas vēsturiskais centrs|Ludzas vēsturiskā centra]] koka apbūve
* [[Ludzas viduslaiku pilsdrupas]]
* [[Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca]]
* [[Karņicku kapela]]
* [[Ludzas Vissvētās Dievmātes aizmigšanas baznīca]]
* [[Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
* [[Ludzas vecticībnieku lūgšanu nams]]
* [[Ludzas ebreju sinagoga]]
* [[Ludzas Novadpētniecības muzejs|Jakova Kuļņeva nams]] (Ludzas Novadpētniecības muzejs)

=== Kultūrvēsturiski pieminekļi ===
* [[Ludzas Odukalna kapulauks]]
* [[Ludzas Svētās Marijas statuja|Svētās Marijas statuja]]
* [[Izziņas taka “Pa ebreju tautas pēdām Ludzā”]]

== Cilvēki ==
Ievērojamas personības, kas dzimušas Ludzā
* [[Jakovs Kuļņevs]] (''Яков Петрович Кульнев'', 1763 — 1812), pulkvedis, [[1812. gada karš|Napoleona karu]] dalībnieks
* [[Aleksandrs Žirkevičs]] (''Александр Владимирович Жиркевич'', [[1875]] — [[1927]]), dzejnieks
* [[Ferdinands Antonijs Osendovskis]] (''Ferdynand Antoni Ossendowski'', 1876-1945), rakstnieks, pētnieks un publicists
* [[Vladislavs Kaupužs]] (1879-1951), izgudrotājs. Vislielākais viņa sasniegums bija ''Siemens'' burtraksta aparāta pārveidošana tā, lai tas varētu pārraidīt ciparus, kā arī krievu un latīņu alfabēta burtus
* [[Iļja Čašņiks]] (''Илья Григорьевич Чашник'', 1902 — 1929), mākslinieks
* [[Ivans Strods]] (1894-1938), Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks Sibīrijā un Tālajos Austrumos
* [[Leons Tomašickis]] (1904-1996), tēlnieks, pedagogs
* [[Hercs Franks|Hercs Hercels Franks]] (1926-2013), kinodokumentālists, kinoscenārists, kinorežisors
* [[Anta Rugāte]] (dzim. 1949), politiķe, Saeimas deputāte, žurnāliste
* [[Sergejs Lazovskis]] (dzim. 1976), svarcēlājs, Latvijas čempions (13 reizes)
* [[Jesenija Volžankina]] (dzim. 1983), vieglatlēte

Ludzā dzīvojuši un strādājuši:
* [[Aņisims Rekaševs]] (1859-1955), Ludzas apriņķa ārsts.
* [[Jezups Soikans]] (1889-1930), pašvaldību darbinieks, publicists, novadpētnieks. Pēc viņa ierosmes Ludzā tika nodibināta Latgales kultūras veicināšanas biedrība. Būdams Ludzas apriņķa priekšnieka postenī, viņš lika pamatakmeni Ludzas Tautas namam, dibināja arī muzeju, vāca senlietas un vecos latgaliešu rakstus, pētīja vēsturiskus materiālus.
* [[Viktors Trojanovskis]] (1940-2006), novadpētnieks, literāts.

==Skatīt arī ==
* [[Ludzas igauņi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20080430135851/http://www.ludzaspils.lv/ Bijusī mājaslapa]
* [http://www.ludzasmuzejs.lv Ludzas Novadpētniecības muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100306180801/http://www.ludzasmuzejs.lv/ |date={{dat|2010|03|06||bez}} }}
* [http://www.ludzaszeme.lv Laikraksts &quot;Ludzas Zeme&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100209102347/http://www.ludzaszeme.lv/ |date={{dat|2010|02|09||bez}} }}
* [http://www.ludzasamatnieki.lv Ludzas amatnieku centrs]
* [https://www.ludzasbiblio.lv/ Ludzas novada bibliotēka]

{{Ludzas novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Ludzas rajons}}
{{Ludzas apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Ludza| ]]</text>
      <sha1>e5sk0g7y9n4x41zgcah1bhz6og9tm3e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Romas Republika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>11190</id>
    <revision>
      <id>4534847</id>
      <parentid>4362229</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:37:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>stila uzlabojumi</comment>
      <origin>4534847</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31301" sha1="16obmmuv0cbmp30yf4jni5b6c7qf778" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
{{Citas nozīmes|republiku|Roma (nozīmju atdalīšana)|Roma}}

{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums  = ''Res Publica Romana''
|nosaukums_latv_val   = &lt;small&gt;Romas Republika&lt;/small&gt;
|sugasvārds           = Romas Republika
|
|kontinents           = [[Eirāzija]]
|reģions              = [[Dienvideiropa]]
|valsts               = 
|laikmets             = [[Antīkā pasaule]]
|statuss              = Vēsturiska valsts
|statusa_teksts       = 
|impērija             = 
|valdības_veids       = [[Republika]] (ar [[Senāts|Senāta]] un [[Konsuls|konsulu]] varu)
|
|gads_sākums          = 509 p.m.ē.
|gads_beigas          = 27 p.m.ē.
|date_end             = 
|event_start          = Gāzts pēdējais karalis [[Tarkuinijs Lepnais]]
|event1               = [[Pūniešu kari]]
|date_event1          = 264 p.m.ē. – 146 p.m.ē.
|event2               = [[Gājus Jūlijs Cēzars|Cēzara]] diktatūra
|date_event2          = 49 p.m.ē. – 44 p.m.ē.
|event_end            = [[Oktaviāna Augusta]] varas nostiprināšanās un [[Romas impērija|Romas impērijas]] sākums
|image_flag           = Vexilloid_of_the_Roman_Empire.svg|thumb
|flag                 = SPQR karogs
|flag_type            = Simbols
|image_coat           = 
|symbol               = [[SPQR]]
|symbol_type          = Devīze
|image_map            = Republica_Romana.svg
|image_map_caption    = 
|national_motto       = ''Senatus Populusque Romanus'' (Senāts un Romas tauta)
|national_anthem      = 
|galvaspilsēta        = [[Roma]]
|kopīgas_valodas      = [[latīņu valoda]]
|reliģija             = [[Romiešu reliģija]]
|nauda                = [[Denārs]], [[As]]
|
|title_leader         = Konsuli
|leader1              = [[Lucijs Juniuss Bruts]]
|year_leader1         = 509
|leader2              = [[Jūlijs Cēzars]]
|year_leader2         = 49 p.m.ē. – 44 p.m.ē.
|leader3              = [[Oktaviāns Augusts]]
|year_leader3         = 27 p.m.ē.
|leader4              = 
|year_leader4         = 
|title_deputy         = Senāts
|deputy1              = 
|year_deputy1         = 
|deputy2              = 
|year_deputy2         = 
|deputy3              = 
|year_deputy3         = 
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = [[Romas Senāts]]
|house1              = 
|type_house1         = 
|house2              = 
|type_house2         = 
|
|stat_year1           = 100 p.m.ē.
|stat_pop1            = apm. 4 000 000
|stat_year2           = 
|stat_pop2            = 
|stat_year3           = 
|stat_pop3            = 
|stat_year4           = 
|stat_pop4            = 
|stat_year5           = 
|stat_platība5        = 
|flag_p1              = [[File:Platner_-_Ancient_Rome_city_growth.jpg|50px]]
|p1                   = [[Romas karaliste]]
|flag_p2              = 
|p2                   = 
|flag_p3              = 
|p3                   = 
|s1                   = [[Romas impērija]]
|flag_s1              = [[File:Vexilloid of the Roman Empire.svg|50px]]
|today                = Teritorijā tagad ietilpst vairākās valstīs, tostarp [[Itālija]], [[Francija]], [[Spānija]], [[Grieķija]] un citas
}}


'''Romas Republika''' ({{val|la|Res publica Romana}}) bija [[Senā Roma|Senās Romas]] valsts attīstības periods no 509. gada p.m.ē., kad no [[Roma]]s padzina pēdējo [[ķēniņš|ķēniņu]],&lt;ref&gt;Romas vēsture no {{LKV|XVIII.|36 558}}&lt;/ref&gt; līdz 27. gada p.m.ē. 16. janvārim, kad [[Romas senāts]] nobalsoja par [[augusts (tituls)|augusta]] titulu [[Oktaviāns|Oktaviānam]].

Šajā periodā Romas Republika kļuva no [[pilsētvalsts]] par dominējošo spēku [[Vidusjūra]]s baseinā, smagos [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] iznīcinot savu galveno konkurentu — [[Kartāga|Kartāgu]].

== Valsts pārvalde ==
509. gadā p.m.ē., pēc pēdējā Romas ķēniņa [[Lūcijs Tarkvīnijs|Lūcija Tarkvīnija]] gāšanas, Roma kļuva par [[Republika|republiku]], valdnieku aizstāja ar diviem galvenajiem [[Maģistrs (Senā Roma)|maģistriem]] (pretoriem), vēlākajiem [[Konsuls (Roma)|konsuliem]], kurus katru gadu vēlēja visi pilsoņi, nepieļaujot varas uzurpēšanu un [[Autokrātija|autokrātiska]] režīma iestāšanos.

Arī [[Romas senāts|senātā]] iekļāva plebeju pārstāvjus,{{nepieciešama atsauce}} taču senāts joprojām bija ierobežots tikai ar padomdevēja funkcijām maģistriem. Turklāt arī par maģistriem sākotnēji varēja ievēlēt vienīɡi patriciešus. Tas gan izsauca nemitīgus protestus un pat vardarbīgus konfliktus, līdz atšķirības starp patriciešu un plebeju senatoriem laika gaitā mazinājās.

Tā bija galvenokārt plebeju prasība — lai pastāvošās, uz tradīcijām un pa pusei reliģiskām interpretācijām balstītās tiesību sistēmas vietā izstrādātu un ieviestu rakstisku likumdošanu. 454. gadā p.m.ē. Senāts izveidoja īpašu komisiju trīs patriciešu sastāvā un nosūtīja to uz [[Atēnas|Atēnām]] izpētīt [[Solons|Solona]] iedibinātos likumus (pats Solons bija miris jau pirms vairāk kā simts gadiem). Kad šī komisija atgriezās, izveidoja plašāku komisiju 10 cilvēku sastāvā (''decemvirātu'' ), kura izstrādāja jaunu likumdošanas sistēmu, kas vēsturē zināma kā [[Divpadsmit tabulu likumi]]. Jaunā sistēma aizstāja veco, uz tradīcijām, reliģiskiem ticējumiem un precedentiem balstīto tiesību praksi. Tā kļuva par [[likumdošana]]s pamatu arī nākamajos gadsimtos lielākajā daļā Eiropas un citu pasaules valstu līdz pat mūsdienām.

=== Komīcijas ===
Romā bija trīs tautas sapulces formas — kūriju komīcijas, centūriju komīcijas un tribu komīcijas. Centūriju un tribu komīcijas pildīja likumdošanas un  jurisdikcijas funkcijas. Centūriju komīcijās tika ievēlēti [[konsuls (Roma)|konsuli]], [[prētors|prētori]] un [[cenzors (Roma)|cenzori]]; tribu komīcijās — zemāka ranga ierēdņi, kā [[edils|edili]] un [[kvestors|kvestori]]. Romiešu valsts novados ap 3. gadsimta p.m.ē. ietilpa ne tikai [[Lacio]], bet arī daži [[Samnija]]s novadi un visa [[Sabīna]]; valsts izpletās uz dienvidiem līdz [[Kapuja]]i un Kumi [[Kampānija|Kampānijā]] un uz austrumiem līdz [[Adrijas jūra]]i. Lielam pilsoņu skaitam ceļojums uz Romu, lai izpildītu savas vēlēšanu tiesības, būtu saistīts ar vairākiem šķēršļiem. Tieši tirgus dienās, kad vēlētāju pieplūdums būtu vislielākais, tika aizliegta jebkura sapulce.
 
Kūriju komīcijas bija cēlušās no ķēniņu laikiem. 30 Kūrijas, sakrālas apvienības veidoja balsošanas savienības; ģints vai etniskās tribas ''Tities'', ''Ramnes'' un ''Luceres'' sapulcējās pa 10 kūrijām. Pirms republikas izveidošanās kūriju komīcijas piedalījās ķēniņa inaugurācijā. Republikas laikā tās sapulcējās (vismaz simboliski liktoru tēlā, kuri reprezentē kūrijas), pamatojoties uz ''lex de imperio'', ar kuru kādreiz ievēlētie maģistrāti saņēma formālo amata varas apliecinājumu. Kūriju komicijiem bija liela loma sakrālajās tiesībās ar vispriestera vadību.

Centūriju komīcijas bija galvenā romiešu tautas sapulce. To pirmsākumi meklējami Servija Tullija laikā, bet tās izveidojās pakāpeniski. Centūriju komīcijas ir pavisam acīmredzamas timokrātiskās īpatnības un hoplītu pulks atrada tajās savu politisko &quot;formu&quot;. Centūrijas veidoja robežas militārai iesaukšanai un balsošanas savienības. Kopā bija 193 centūrijas. 170 no tām dalījās uz 5 iedzīvotāju cenza klasēm (vienīgi pirmajā cenza klasē bija 80) un 5 uz neapbruņotiem. Kavalērija, kura daļēji vai pilnīgi sastāvēja no patriciešiem, ietvēra 18 centūrijas. Katrām no piecām cenza klasēm nepieciešamais cenzs tika aprēķināts naudas izteiksmē un to izdarīja ne tikai antīkie vēsturnieki, tā, piemēram, Līvijs (1.43.1 — 9). Pirmajā klasē pēc Līvija ierakstīja 100 000 asu īpašniekus. Īpašums noteica apbruņojumu: 1. klasei piederošajiem bija bronzas ķivere un bruņas, ka arī krūts bruņas un kāju šinas (arī no bronzas), turpmāk ar šķēpu un zobenu. Tālākām klasēm samazinājās nepieciešamais īpašums no 75 000 asu līdz vismaz 11 000 asiem 5. klasei, apbruņojums arī kļuva vieglāks. Abām zemākām klasēm nebija aizsargieroču, tikai viens šķēps un metamais šķēps vai linga. Nav skaidrs vai cenza skaitļi attiecās uz ''libralos'' vai uz 3. gadsimtā reducēto asu, vai uz ''sextantalas'' (2 unces, 1/6 mārciņas), kura bija apgrozībā starp 3. gadsimta beigām un 2. gadsimta sākumu. Tālākais jautājums ir vai īpašuma mērīšanas kritērijs sākumā nebija zemes īpašums vai lopi. Vēlēšanu norisē ievēroja hierarhisku sakārtojumu. Pirmās klases centūrijām kopā ar bruņiniekiem bija absolūts vairākums, kad viņi bija vienprātīgi. Pūniešu karu laikā 10 centūrijas pārvietoja no pirmās klases uz vienu vai vairākām citām klasēm, radot saskaņu starp centūriju kārtību un iedalījumu pēc lokālas tribas.

Trešais sapulces veids — tribu komīcijas, bija uzbūvētas citādi. Tās balstījās uz tribām kā ''civitas Romana'' teritorijas vienībām. Katras tribas locekļi veidoja vēlēšanu apvienību. Sākotnēji bija 4 pilsētas un 16 lauku tribas, pēdējo pamazām kļuva vairāk un galīgs skaits 241. gadā p.m.ē. sasniedza 35. Tas arī palika maksimālais tribu skaits, jo pēc tam neviena no Romas iekarotajām tautām netika iekļauta Romas pilsētas pilsoņu skaitā. Pēc plebeju tribūna pamudinājuma, tāpat kā tribu komīcijas, tika sasaukti arī [[plebeji|plebeju]] konsili.

== Antīkie likumi un tradīciju jēga ==

Svarīgākais likumu avots visu Romas pastāvēšanas laiku bija [[Divpadsmit tabulu likumi]].&lt;ref&gt;[http://vesture.eu/index.php/Divpadsmit_tabulu_likumi ''EU'' Vēsture]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vesture.eu/index.php/Kvirītu_tiesības ''EU'' Vēsture - Kviritu tiesības]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vesture.eu/index.php/Romiešu_tiesības ''EU'' Vēsture - Romiešu tiesības]&lt;/ref&gt;

=== Sabiedrība ===
Tālākās Romas institucionālās reformas tagad noritēja jau ar likumdošanas palīdzību. Piemēram, sākot ar 445. gadu p.m.ē. precības starp [[patricieši]]em un [[plebeji]]em atļāva ar likumu. Savukārt no 367. gada p.m.ē. vienam no abiem konsuliem bija jābūt plebeju pārstāvim. Arī maģistrāti (mūsdienu [[Ministrija|ministriju]] priekšteči) pakāpeniski atvēra plebejiem. Tā rezultātā cīņas asums starp plebejiem un patriciešiem gāja mazumā.

Taču šiem reformu procesiem bija arī citas sekas. Tās veicināja tālākas dziļākas izmaiņas romiešu sabiedrības [[politiskā ekonomika|politekonomiskajā]] struktūrā. No patriciešu un bagātākajām plebeju ģimenēm sāka veidoties [[aristokrātija]]. Senatora statuss pakāpeniski kļuva lielā mērā par mantojamu lietu. Arī pats senāts, kam Romas Republikas sākumā bija visai ierobežota administratīvā vara, pakāpeniski pārņēma arvien plašākas likumdošanas un pat izpildvaras funkcijas. Tai skaitā senāta kompetencē nonāca kara pieteikšana, miera līgumu slēgšana, [[alianse]]s ar citām valstīm, [[Kolonija|koloniju]] dibināšana, valsts [[finanses]], utt.

Taču ar plebeju pārstāvju iekļaušanu senātā un to tiesību pielīdzināšanu patriciešiem, šķiru pretrunas romiešu sabiedrībā nebūt nemazinājās. Sabiedrībā kopumā saglabājās dziļa atšķirība starp nabadzīgajām plebeju ģimenēm un bagāto aristokrātiju, kas vēlākajā republikas pastāvēšanas gaitā veda pie smagiem valsts iekšējiem sociāliem un politiskiem satricinājumiem.

== Ekspansija Vidusjūrā ==
[[Attēls:Roman expansion 264 BC Shepherd.jpg|thumb|300px|Senās Romas teritorijas paplašināšanās no Pirmā Pūniešu kara sākuma (264. gads p.m.ē.) līdz [[Diokletiāns|Diokletiāna]] valdīšanas beigām]]
Lai gan progresīvas likumdošanas izstrādāšana un dažādu valsts un sabiedrisko institūciju izveidē Romu drīz vien izcēla apkārtējo zemju un valstu vidū, tā līdz pat 3. gadsimta p.m.ē. sākumam joprojām vēl bija iespiesta no vienas puses starp šīm valstīm, kuras izmantoja jebkuru iespēju lai uzbruktu, un jūru no otras puses. Uz ziemeļiem no [[Po (upe)|Po]] upes, [[Alpi|Alpu]] dienvidu pakājē dzīvoja kareivīgie [[galli]]. Uz dienvidiem no Romas bija vairākas nelielas valstis — kādreizējās grieķu kolonijas, kuras pamatā nodarbojās ar tirdzniecību.

3. gadsimta p.m.ē. laikā Roma pārņēma savā kontrolē gandrīz visu [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalu]].
Dažas valstis ilgi un nikni pretojās Romas ekspansijai. Vienas no šīm pilsētvalstīm — [[Taranto|Tarentuma]] iedzīvotāji, juzdami ka vieni netiks galā, griezās pie [[Epīra]]s valdnieka [[Pirrs|Pirra]] pēc palīdzības. Pirrs ieradās Itālijā un divās kaujās, 280. un 279. gadā p.m.ē., viņš romiešus sakāva.
Kamēr nākamos vairākus gadus Pirrs karoja [[Sicīlija|Sicīlijā]] ar [[Kartāga]]s armiju, Roma veica nopietnus pasākumus lai nostiprinātu savu militāro potenciālu. Atgriezies Itālijā, Pirrs 275. gadā p.m.ē. atkal sastapās ar romiešu armiju, šoreiz daudz spēcīgāku, nekā iepriekšējās kaujās un šoreiz romieši Pirra krietni sarukušo un nogurušo armiju smagi sakāva.

Atsitusi Pirru, Roma drīz vien pārņēma savā kontrolē gandrīz visu Itālijas pussalu, izņemot gallu teritorijas aiz Po upes, kas apdraudēja Romu no ziemeļiem. Taču arī dienvidos bija spēcīgs, turklāt vecāks un bagātāks pretinieks, kurš faktiski pārvaldīja [[Vidusjūra|Vidusjūru]] — Kartāga. Tā bija izveidojusi milzīgu tirdzniecības floti, kura pārvadāja preces starp [[Tuvie Austrumi|Tuvo]] un [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]], [[Senā Grieķija]]s, [[Ziemeļāfrika]]s, Itālijas, [[Spānija]]s un [[Britānija (Romas impērijas province)|Britānijas]] ostām. Kartāga 3. gadsimtā p.m.ē. kļuva par bagātāko Vidusjūras reģiona pilsētu ar 250 tūkstošiem iedzīvotāju un ienākumiem, kas kādas 20 reizes pārsniedza [[Atēnas|Atēnu]] ienākumus tās &quot;zelta laikos&quot;.

=== Pūniešu kari ===
264. gadā p.m.ē. ar romiešu iebrukumu Sicīlijā pie [[Mesīna]]s sākās [[karš|Pūniešu kari]] ar Kartāgu.
Roma nevarēja karot ar diviem ienaidniekiem — Kartāgu un galliem — vienlaicīgi, tādēļ tā vēl Pirmā Pūniešu kara laikā noslēdza pagaidu miera līgumu ar Kartāgu, ka pēdējā nepārkāps [[Ebro]] upi uz ziemeļiem. Tā bija stratēģiska Kartāgas kļūda. Taču, skatoties no romiešu viedokļa, tas bija laikus darīts, jo 225. gadā p.m.ē. galli ar 50 tūkstošiem kājnieku un 20 tūkstošiem jātnieku lielu armiju iebruka Romas teritorijā un virzījās pašas Romas virzienā ar nepārprotamu mērķi to sagraut. Romiešu leģioni tomēr izrādījās spēcīgāki un veiksmīgāki — gallu armija cieta smagu sakāvi, apmēram 40 tūkstoši gallu kaujā tikuši nogalināti. Izmantojot gallu armijas sagrāvi, romieši iebruka to teritorijā un pakļāva to savai kontrolei līdz pat Alpiem.

Otrajā Pūniešu karā (218.-201. gadi p.m.ē.) viens pret otru nostājās nopietnākie pretinieki visā Vidusjūras reģionā — Roma un Kartāga. 
Ja Pirmais Pūniešu karš bija noslēdzies ar Romas uzvaru, tad pirmo divu kauju iznākumi otrajā kampaņā 218. un 217. gadā p.m.ē. bija romiešiem nelabvēlīgi - kartāgiešu armija [[Hannibals Barka|Hannibala]] vadībā tos sakāva. Nākamā bija [[kauja pie Kannām]] [[Apūlija|Apūlijā]] 216. gadā p.m.ē., kur romiešu armija piedzīvoja vissmagāko sakāvi.

Arī pirmās politiskās sekas pēc Kannu kaujas romiešiem bija visai nelabvēlīgas. Kartāgas pusē nostājās [[Sirakūzas]]. Arī [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] karalis [[Filips V (Maķedonija)|Filips V]] pieteica Romai karu. Taču Romas ienaidnieki pārāk zemu novērtēja tās ekonomisko un militāro potenciālu. Tālāko Pūniešu karu sērijas laikā (207.-202. gadā p.m.m.ē.) romiešiem izdevās ne tika nosargāt Itāliju, bet tie iebruka arī Kartāgas teritorijā Ziemeļāfrikā un to pakļāva.

Taču arī pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]] Kartāga vēl nebija iznīcināta. Tā gan pārstāja pastāvēt kā Vidusjūras lielvara, zaudēja Spāniju un kontroli pār Vidusjūras salām, tomēr joprojām saglabāja lielu tirdzniecības floti un 2. gadsimta p.m.ē. laikā tajā joprojām visai veiksmīgi plauka tirdzniecība. Lai gan Kartāga Romai vairs nebija nekāds drauds, tās labklājība romiešu patriciešus kaitināja. Tādēļ Roma 149. gadā p.m.ē. uzsāka Trešo Pūniešu karu, kas beidzās pēc trim gadiem ar pilnīgu Kartāgas iznīcināšanu, bet tās iedzīvotāji tika pārdoti verdzībā.

== Teritoriālā pārvalde ==
[[Attēls:Map of Roman roads in Italy.png|thumb|300px|Senās Romas ceļi]]
Pakļaujot sev jaunu teritoriju, romieši tai parasti piešķīra atsevišķu [[Konstitūcija|konstitūciju]], kuras ievērošanu uzraudzīja Romas Senāts. Katras teritorijas pārvaldīšanai tika nozīmēts pārvaldnieks, kurš ar [[Prokurators|prokuratora]] (par finansēm atbildīga amatpersona) palīdzību bija atbildīgs par viņa pārziņā esošās provinces ikdienas rūpēm.

Katra province bija sadalīta vēl sīkākās teritoriālās vienībās (''civitates'') — mūsdienu izpratnē — vietējās pašvaldībās (mūsdienu [[Pašvaldība|pašvaldību]] prototips), kuras pamatā parasti bija kāda vietējā cilts vai cilšu grupa, kas apdzīvoja attiecīgo teritoriju pirms tās iekļaušanas Romas Republikas sastāvā.

Nākamais solis pēc teritoriālās pārvaldes struktūras izveidošanas bija šo struktūrvienību integrācija vienotā valsts organismā. Ja Grieķijas [[pilsētvalsts|polisu]] saimniecisko sasaisti, kā arī politisko un kultūras integrētību vairāk vai mazāk nodrošināja jūra, tad Romai kā pārsvarā sauszemes valstij bija jābūvē ceļi. To Roma arī darīja visā savas pastāvēšanas laikā. [[Romiešu ceļš|Ceļu]] būvē tika izmantoti vergi, kā arī par [[Kriminālnoziegums|kriminālnoziegumu]] izdarīšanu ieslodzītie cietumnieki. Kā vienu no pirmajiem 4. gadsimtā p.m.ē. sāka būvēt slaveno [[Apija ceļš|Apija ceļu]], kas savienoja Romu ar [[Kapuja|Kapuju]]. Gadu no gada tas tika pagarināts līdz tika sasniegta [[Adrijas jūra]]s piekraste. [[Via Aurelia]] ceļa būvniecība tika uzsākta 3. gadsimtā p.m.ē. Tas savienoja Romu ar [[Nica|Nicu]]. Tā drīz visa [[Apenīnu pussala]] tika pārklāta ar ceļu tīklu, kas, līdz ar augstāk minētajiem organizatoriskajiem faktoriem, padarīja Itālijas pussalu par vienotu organismu, kurā aktīva bija tirdzniecība, pārvietojās cilvēki, vajadzīgajos virzienos operatīvi tika pārdislocētas armijas vienības, notika zināšanu un informācijas apmaiņa.

== Iekšējās pretrunas ==
=== Ekonomiskās un sociālās problēmas ===
Romas provincēs, pateicoties plašajiem iekarojumiem un bagātīgajai vergu ieplūdei ko veidoja [[Karagūsteknis|karagūstekņi]], kā arī [[Pirāti|pirātu]] sirojumi un parādos nokļuvuši [[plebeji]], strauji attīstījās uz lēto vergu darbaspēka balstītās [[latifundija]]s. Tas ļāva samazināt graudu ražošanas izmaksas, kritās to cenas. Vienlaicīgi tas grāva arī brīvo ģimenes fermu saimniecības. Brīvie zemnieki bija spiesti masveidā pamest savas lauku saimniecības un pievienoties nabadzīgajam pilsētu [[Proletariāts|proletariāta]] slānim. Tomēr arī pilsētās viņi sastapās ar tām pašām problēmām — gandrīz jebkurā jomā tika nodarbināts lētais vergu darbs. Līdz ar to izrādījās, ka vienlīdz izdevīgi ir strādāt, kā arī nedarīt pilnīgi neko, pārtiekot no lēto graudu saujas, ko nabagiem par velti dalīja valdība.

[[Brāļi Grakhi|Brāļu Grakhu]] 133.-122. gadā p.m.ē. piedāvāto zemes reformu, kas paredzēja zemes platību ierobežošanu un tās pārdali nabadzīgajiem iedzīvotājiem, Romas [[aristokrātija]] noraidīja, bet paši brāļi gāja bojā. Tika noslepkavoti arī daudzi to piekritēji, bet pretrunas Romas sabiedrībā turpināja saasināties.

Pakāpeniski Romas impērijā arvien vairāk pastiprinājās [[sabiedrības noslāņošanās]], pieauga iekšpolitiskā nestabilitāte, arvien biežākas kļuva vergu sacelšanās. [[Spartaks|Spartaka]] vadītā vergu sacelšanās 73-71. gadā p.m.ē. satricināja Romu līdz pašiem pamatiem. Pēc tās apspiešanas ap 6 tūkstoši sacēlušos vergu tika sisti krustā gar visu Apija ceļu no Romas līdz Kapujai par biedu citiem vergiem un uzmundrinājumu vergturiem. Sociālās pretrunas Romas impērijā tomēr bija pārāk samilzušas, lai tās atrisinātu nogalinot dažus tūkstošus apspiesto.

=== Cīņa par varu ===
Problēmas Romas Republikā sāka parādīties arī militārajā jomā, kad tā bija sagrāvusi savus galvenos pretiniekus un konkurentus. 146. gadā p.m.ē. Roma izpostīja [[Korinta|Korintu]] un noslaucīja no zemes virsas Kartāgu. No šī brīža Romas Republiku arvien vairāk sāka pārņemt dažādu militāro un politisko grupējumu savstarpējās cīņas par varu un ietekmi. Tās reizēm pieklusa, bet tad atkal pieņēmās spēkā, arvien vairāk novājinot valsti. Praktiski viss 1. gadsimts p.m.ē. pagāja gandrīz nepārtrauktā pilsoņu karā, kura rezultātā Roma nonāca tuvu pilnīgam sabrukumam.{{nepieciešama atsauce}}

88. gadā p.m.ē. sākās pilsoņu karš starp diviem Romas ģenerāļiem un valstsvīriem — [[Gajs Marijs|Gaju Mariju]] un [[Lūcijs Kornēlijs Sulla|Lūciju Kornēliju Sullu]]. Šeit parādījās Romas valsts pārvaldes sistēmas vājā vieta — divu [[konsuls (Roma)|konsulu]] institūts, kas formāli it kā izlīdzināja plebeju un aristokrātijas tiesības, bet īstenībā bija vājš piesegs dziļākām sabiedrības iekšējām pretrunām.
Asiņainajos pilsoņu karos virsroku guva Sulla. Kļuvis par neapstrīdamu Romas valdnieku, viņš nekavējās veikt nobriedušās reformas. Uz laiku bija atrisināta arī galvenā samilzusī ekonomiskā, sociālā un iekšpolitiskā problēma — vergu un plebeju pārapdzīvotība. To skaits nemieru un iekšējo karu gaitā bija krietni sarucis. Tiesa, nogalināti bija arī liels skaits aristokrātu, latifundiju īpašnieku. Bet, tas tikai nozīmēja, ka izdzīvojušiem bagātniekiem vergu pietiks, bet pāri palikušajiem vergiem vēl atradīsies saimnieki. Bet dzīves telpas kā vieniem, tā otriem tagad bija ievērojami vairāk.

Taču tālākā vēsture parādīja, ka Romas problēmas arī šoreiz bija atrisinātas tikai pašā virspusē, īstermiņā. Izrādījās, ka Sullas reformas bija saistītas ar sekām, nevis cēloņiem, kas gala rezultātā ievadīja Romas norietu. Bet cēloņi bija tie paši iepriekšējie kas jau bija izraisījuši agrākās revolūcijas un karus — pāreja no zemes apstrādes zemnieku saimniecībās uz lauku industriju ar vergu darbu tās pamatā; no ģimenes kā saimniekošanas, morāles, disciplīnas, sociālās un politiskās kārtības pamata uz bezpersonisku, beztiesisku klaidoņu un bezpajumtnieku pūli pilsētās. Kā atzīmē vēsturnieks Vils Durans (''Will Durant''), - ja nabadzībā un postā nonāca ģimene, tā glābiņu meklēja reliģijā. Bet nabadzībā nonācis pūlis izeju meklē sociālā revolūcijā.

== Sabrukums ==
=== Sabiedrības degradācija ===
Neskatoties uz dramatiskajiem notikumiem pirms mūsu ēras pēdējā gadsimtā, Romā pamazām veidojās jauna šķira - uzņēmēji. Tomēr to vairums bija pārāk aizņemti ar saviem darījumiem lai interesētos par oficiālās [[reliģija]]s [[Doktrīna|doktrīnām]], vēl jo vairāk tādēļ, ka arī senatori un citi augstākās šķiras pārstāvji nespēja noslēpt savu formālo, nereti mākslīgi uzspēlēto attieksmi pret obligātajiem reliģiskajiem [[Rituāls|rituāliem]]. Biznesmeņiem bija arī gandrīz vienalga kas būs pie varas — demokrāti, aristokrāti vai diktatori. Viņi bija pārliecināti, kas spēs savās interesēs uzpirkt jebkādu varu un pārvērst to paklausīgā [[Plutokrātija|plutokrātijā]].

Ar lielu rūpību kādreiz izveidotā, no grieķiem pārņemtā [[likumdošana]] patiesībā vairs nedarbojās, jo jebkuru [[tiesa]]s lēmumu bija iespējams nopirkt. Pirktas un pārdotas tika arī Senāta balsis. Sullas reformas, kas nostiprināja Romas aristokrātijas, patriciešu varu, deva tai iespēju ekspluatēt provinces ar vislielāko nežēlību, ko tā arī jau drīz vien darīja bez mēra sajūtas. [[Nauda]], materiālie [[Resurss|resursi]] straumēm plūda uz Romu, kur bagātība uzkrājās šaura patriciešu, biznesmeņu un pērkamu politiķu slāņa rokās, bet provinces grima arvien lielākā nabadzībā un postā. Savukārt biznesmeņi, aristokrāti, senatori sacentās savas bagātības klajā izrādīšanā.

Bagātības pārpilnībā augstākā šķira arvien vairāk degradējās. Kā liecina seno vēsturnieku apraksti, senatori vārtījušies pa gultu līdz pat pusdienām. Daudzi to dēli, tā vietā lai nodotos mācībām vai cīņas prasmes apgūšanai, ģērbās un izrotājās ar dārgakmeņiem raibi kā papagaiļi. Salaistījušies ar smalkām smaržām tie klīda pa ielām kā kurtizānes. Par modes lietu kļuva no grieķiem patapinātās biseksuālās attiecības, pirtīs līdz vēlai naktij risinājās [[Gejs|geju]] spēles un rotaļas. Romieša ģimeni neviens necienīja, ja tai nepiederēja vismaz viena [[pils]], papildus vēl arī [[villa]] kādā iecienītā [[Kūrorts|kūrortā]], kur saimniekus, to draugus un viesus apkalpoja un izklaidēja vergu pulki — kalpi, istabenes, ziņneši, sekretāri, muzikanti, ārsti, dzejnieki, pavāri utt.

Arvien nestabilākas kļuva arī ģimenes. Laulāto draugu neuzticība un [[Laulība|laulību]] šķiršana bija parasta parādība, daudzi vīrieši un sievietes dzīvoja kopā neslēdzot laulības. Bagātajās romiešu ģimenēs bērni bija arvien retāka parādība, šinī ziņā „izpalīdzēja” kāda inovācija — kontracepcijas metodes. Arī daudzas pārtikušo romiešu sievietes savu dzīvi un brīvo laiku daudz labprātāk veltīja mākslai, literatūrai, poēzijai vai vienkārši patīkamai, dīkai laika pavadīšanai, nekā bērnu audzināšanai. Tai pat laikā [[prostitūcija]] pilsētās plauka un zēla, pērkamas sievietes un smukulīgi jaunekļi bija dabūjami jebkurā dienas un nakts stundā.

Romā bagātības, pārticības un greznības koncentrēšanās šaurā sabiedrības augšējā slānī arvien vairāk kontrastēja ar nabadzības izplatīšanos plašā vienkāršo iedzīvotāju vidē, nemaz nerunājot par beztiesiskajiem vergiem. Arvien vairāk īstenojās [[Lukrēcijs|Lukrēcija]] sludinātais — varbūt dievi arī ir, bet viņi nekādi neietekmē cilvēku dzīvi.

=== Republikas agonija ===
[[Attēls:Spartacus II.JPG|thumb|300px|Spartaka nāve]]
Šajā situācijā nevarēja būt cita iznākuma, kā vien jaunas sacelšanās un iekšējie kari. Lai gan kopš Sullas reformām nebija pagājis ne desmit gadu, sociālie nemieri Romas impērijā atsākās ar jaunu spēku. Tā, 71. gadā p.m.ē. sākās dramatiskā vergu sacelšanās leģendārā Spartaka vadībā. Viņa vadītā vergu armija sakāva pēc kārtas vairākas romiešu armijas. Sacēlušies vergi 3 gadus plosījās pa visu Itālijas pussalu.

Vergi tika sakauti, Spartaks nogalināts, tūkstošiem vergu tika sisti krustā, bet miers Romas impērijā bija īslaicīgs. Jauna asiņaina plebeju sacelšanās notika 65. gadā p.m.ē. Romas politiķa [[Lūcijs Katilins|Lūcija Katilina]] vadībā, kura arī tika nežēlīgi apspiesta.

Katilīna plāns, kurš neguva atbalstu starp Romas bagātniekiem bija — norakstīt visus nabago parādus bagātajiem un tādējādi mīkstināt asās sociālās pretrunas, kas bija samilzušas Romas sabiedrībā. Pret Katilīna plānu asi uzstājās arī [[Cicerons]] — pazīstams tā laika Romas literāts, politiķis un orators. Cicerona viedoklis uzvarēja un Roma turpināja grimt izvirtības un korupcijas slīkšņā arvien dziļāk.

Romas [[Asambleja|Asamblejā]] par pozitīvu balsojumu tajā vai citā jautājumā atklāti tika maksāta nauda. Katrs Asamblejas loceklis, kuram par balsojumu bija samaksāts, tika atzīmēts īpašā sarakstā. Ja balsojums tomēr bija negatīvs, draudēja nāve vai labākajā gadījumā viņš tika piekauts līdz nāvei, bet viņa māja tika nodedzināta. Pēc kāda kaut kādu iemeslu dēļ „nepareiza” balsojuma Tibra, kā rakstīja [[Cicerons]], bijusi pilna ar pilsoņu līķiem, arī pilsētas kanalizācija bija piebāzta ar tiem. Organizēt izrēķināšanos ar nevēlamiem vai nežēlastībā kritušiem politiķiem vai kādām citām netīkamām personām, nebija nekāda problēma, jo Roma mudžēja no bandītiem, kurus varēja nolīgt jebkuru uzdevumu veikšanai. Arī ārpus pilsētām, pa ceļiem siroja laupītāju bandas. Bagātākie mēdza nolīgt [[Gladiators|gladiatoru]] komandas, kas tos apsargāja ceļojumos.

Valsts, frakciju un politisko grupējumu savstarpējās cīņas dēļ, drošību pilsētās nebija iespējams garantēt. Valsts vara faktiski bija pilnībā degradējusies. Situāciju varēja glābt tikai diktatūra. To sākot ar 60. gadu p.m.ē. nodibināja trīs Romas ģenerāļi un valstsvīri. Tie bija [[Marks Licinijs Krass]] — kurš komandēja armiju, kura apspieda Spartaka revolūciju, [[Jūlijs Cēzars|Cēzars]], kurš tanī brīdī vēl bija Spānijas pārvaldnieks un [[Gnejs Pompejs|Pompejs]], Cēzara znots, kurš bija ieguvis karavadoņa popularitāti karojot vēl Sullas vadībā, bet vēlāk apspiežot sacelšanos Spānijā. Šī trīs vīru diktatūra iegāja vēsturē kā [[triumvirāts]].

Pompejs ar armijas palīdzību drīz vien likvidēja laupītāju un marodieru bandas pilsētu ielās un tuvākajā apkārtnē. Tomēr, kā vēl Sullas laikā, tā bija cīņa ar sekām, ne iemesliem. Bija nepieciešamas plašākas reformas. Bet triumvirāts to veikšanai un pat situācijas stabilizēšanai valstī nebija efektīvs veidojums. Pēc Cēzara meitas, Pompeja sievas Jūlijas nāves 54. gadā p.m.ē. un Krasa bojāejas kādā no kaujām Āzijā, 53. gadā p.m.ē. tas arī izjuka. Saskaņā ar triumvirāta agrāko vienošanos, Cēzars atradās Gallijā, kuras pārvaldnieks viņš bija. Tādēļ reālā vara šinī brīdī izrādījās Pompeja rokās, kurš vienīgais no triumvirāta kā konsuls bija palicis Romā.

Pompejs nolēma atbrīvoties no Cēzara, kuru viņš, ne bez pamata, uzskatīja par savu sāncensi. Starp abiem sāncenšiem sākās cīņa, kuras rezultātā virsroku guva Cēzars. Pēdējie viņa pretinieki tika sakauti Spānijā 45. gadā p.m.ē. Tagad Cēzars bija palicis vienīgais visās Romas zemēs un provincēs, kura rokās bija reāla, ar militāru atbalstu nodrošināta vara. Viņš kļuva par šo zemju diktatoru uz visu savu atlikušo mūžu. Tas arī bija Romas Republikas gals un [[Romas impērija]]s sākums.

== Skatīt arī ==
* [[Romiešu tiesības]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Senā Roma]]
[[Kategorija:Senie laiki]]
[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās valstis]]</text>
      <sha1>16obmmuv0cbmp30yf4jni5b6c7qf778</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beisbols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>12042</id>
    <revision>
      <id>4534854</id>
      <parentid>4358624</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:48:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Beisbols Latvijā */</comment>
      <origin>4534854</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20804" sha1="evs5da22hgj5ec8wcdfwee13k92hzt0" xml:space="preserve">{{Sporta infokaste
|attēls      = Wrigley field 720.jpg
|att_izm     = 300px
|apraksts    = Skats uz [[Vriglija laukums|Vriglija laukumu]], [[Čikāga|Čikāgā]], kurā notiek spēle.
|savienība   = 
|iesauka     = 
|pirmais     = 18. gadsimta vidus vai agrāk, [[Anglija]] (agrīnais veids).&lt;br /&gt;1846. gada 19. jūnijs, [[Hobokena]] (pirmā reģistrētā spēle ar kodificētiem noteikumiem).
|reģistrētie = 
|klubi       = 
|kontakts    = 
|komanda     = 9
|jdzimums    = 
|kategorijas = [[komandu sports]]&lt;br /&gt;[[nūjas un bumbiņas spēles|nūja un bumbiņa]]
|bumba       = [[beisbola bumbiņa]]
|olimpisks   = 1992—2008
}}

'''Beisbols''' ir komandu sporta spēle ar bumbu un vāli, kurā spēlētājiem ar atsevišķiem pārskrējieniem jāvirzās no bāzes uz bāzi, kamēr aizsardzībā esošā komanda ar vāli atsisto bumbu nav nogādājusi atpakaļ attiecīgajā bāzē. Uzvar komanda, kas pēc deviņām maiņām veikusi vairāk pilnu pārskrējienu. Beisbols ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nacionālā sporta spēle.

== Vēsture ==
Pirmā spēle starp divām organizētām komandām notika [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]] 1816. gadā. [[Nacionālā Beisbola līga|Nacionālā beisbola līga]] ir dibināta 1876. gadā, un mūsdienās beisbols ir viena no populārākajām un aizraujošākajām sporta spēlēm ASV. Ik gadu, sākoties jaunai beisbola sezonai, ASV prezidents tradicionāli raida pirmo metienu.

Beisbols, kādu mēs to pazīstam šodien, radās Amerikā 18. gadsimtā. Beisbols izveidojies no senas angļu spēles “rounders”. Sākumā beisbolu pārsvarā spēlēja bērni. 19. gadsimta otrajā pusē sākās beisbola tālāka attīstība, un radās pirmās amatieru komandas. 1869. gadā ASV pilsētā [[Sinsinati]] tika nodibināts pirmais profesionālais beisbola klubs — “Cincinnati Red Stockings”. Savas darbības sākumā tas spēlēja vairākus mačus ar vietējām pusprofesionālajām un amatieru komandām. Jaundibinātais profesionāļu klubs palika nepārspēts. Tālākajos gados beisbola popularitāte strauji auga, un amerikāņu avīzes nodēvēja beisbolu par “nacionālo izklaidi” un “nacionālo spēli”. 1871. gadā izveidojās pirmā beisbola līga. Tā saucās “Nacionālā Asociācija”. Jau pēc 4 gadiem tā beidza pastāvēt. 1876. gadā izveidoja “Nacionālo Līgu”, kura pastāv vēl šodien. Kopā ar 1901. gadā izveidoto “Amerikas Līgu” tā veido MLB līgu. 19. gadsimta beigās aktīvi izveidojās arī citas līgas, bet tās visas agri vai vēlu izjuka. Nacionālā Līga un Amerikas Līga “izdzīvoja” un vēl šodien ir MLB sastāvdaļas.

Beisbols kļuva populārs arī citās valstīs. Pirmā valsts, kur šī amerikāņu spēle izplatījās, ir [[Kanāda]]. 1877. gadā tika izveidota “Starptautiskā Līga” (''International League''), kur piedalījās komandas no abām valstīm. Kaut arī beisbols Kanādā kļuva populārs ļoti ātri, amerikāņi Kanādas komandu neiekļāva savā Nacionālajā līgā līdz pat 1969. gadam, kad Monreālas “Expos” pievienojās Nacionālajai līgai ar mērķi paplašināt MLB. 1977. gadā Toronto “Blue Jays” pievienojās Amerikas līgai. Šī komanda kļuva par MLB čempioniem 1992.  un 1993. gadā, un vēl joprojām ir vienīgā komanda ārpus ASV, kurai izdevies iegūt čempiontitulu. 2004. gadā “Expos” komanda pārcēlās uz Vašingtonu un tagad pazīstama kā “Nationals”.

Pirmā beisbola līga ārpus ASV un Kanādas izveidojās [[Kuba|Kubā]]. Šajā valstī ir ļoti bagātas beisbola tradīcijas un kopš 20. gadsimta 30. gadiem, kad sākās spēles starp valstsvienībām, Kubas nacionālā komanda ir viena no spēcīgākajām pasaulē. Starp abiem pasaules kariem arī citās valstīs sāka veidot profesionālās līgas. 1922. gadā [[Nīderlande|Nīderlandē]] izveidoja pirmo beisbola līgu Eiropā, 1934. gadā beisbola līgu dibināja arī [[Austrālija|Austrālijā]], arī Āzija sagaidīja savu līgu — 1936. gadā [[Japāna|Japānā]]. 1938. gadā [[Karību jūra|Karību jūras]] salās izveidojās vēl viena līga — savs nacionālais čempionāts bez Kubas bija arī [[Puertoriko]]. Pēc Otrā pasaules kara beisbola popularitātes sprādziens bija vērojams arī starp [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] tautām — 1945. gadā līgas izveidoja [[Meksika]] un [[Venecuēla]]. 1951. gadā, sekojot savu kaimiņu Kubas un Puertoriko piemēram, savu čempionātu izveidoja arī [[Dominikāna|Dominikānas Republika]]. Izplatība turpinājās arī Āzijā — profesionālā beisbola līgas izveidojās [[Koreja|Korejā]] (1982. gadā), [[Taivāna (sala)|Taivānā]] (1990. gadā) un [[Ķīna|Ķīnā]] (2003. gadā).

== Augstākā beisbola līga (MLB) ==
{{Pamatraksts|Augstākā beisbola līga}}
[[Augstākā beisbola līga|MLB]] (''Major League Baseball'') ir spēcīgākā profesionālā beisbola līga pasaulē. Tāpat kā citās Amerikas profesionālā sporta līgās ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], [[Nacionālā futbola līga|NFL]] u.c.) , MLB apvieno divas līgas jeb konferences. Tās saucas Nacionālā līga (''National League'') un Amerikas līga (''American League'').

MLB regulārā sezona sākas marta beigās vai aprīļa sākumā un beidzas oktobra beigās. Februārī un marta sākumā notiek pavasara treniņi, kur komandas gatavojas sezonai. Notiek dažādas treniņnometnes un pārbaudes spēles. Pēc regulārās sezonas notiek ''play-off'', oktobra beigās notiek pati MLB kulminācija — „World Series”. „World Series” ir MLB finālturnīrs, kur sacenšas komandas, kuras izturējušas ''play-off'' kārtu. Lai arī pēc nosaukuma izklausās, ka šajā turnīrā vajadzētu piedalīties komandām ne tikai no Amerikas, tā tas nav. Amerikāņi domā, ka tā komanda, kas iegūst MLB čempionu titulu, iegūst arī pasaules spēcīgākās komandas titulu. Šādam viedoklim ir zināms pamats.

MLB piedalās 30 komandas. Agrāk (no 1997. gada) Nacionālajā līgā bija 16 komandas, Amerikas līgā — 14 komandas. Taču sākot ar 2013. gada sezonu, katrā no līgām ir pa 15 komandām, viens klubs - Hjūstonas &quot;Astros&quot; tika pārcelts no Nacionālās līgas uz Amerikas līgu. Katra līga (konference) ir sadalīta 3 divīzijās. Katras komandas regulārā sezona sastāv no 162 spēlēm. Pēc regulārās sezonas, ''play-off'' iekļūst 8 komandas. Katras divīzijas uzvarētāja, un atlikušās 2 iegūst komanda, kas ieguva „wild-card”. „Wild-card” iegūst divas labākās divīziju 2.vietu ieguvējas. Komandas izspēlē 3 ''play-off'' kārtas, un tad labākās komandas sacenšas MLB finālsērijā — [[Pasaules sērija|Pasaules sērijā]].

== Beisbols ārpus ASV ==
=== Beisbols Latvijā ===
Arī Latvijā beisbols mēģināja gūt popularitāti. No 2003. gada notiek Latvijas čempionāts beisbolā. 2007. gadā nodibināta Latvijas Beisbola federācija, tagad procesu vada Latvijas Beisbola un Softbola Savienība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.beisbolasavieniba.lv/sakums|title=Latvijas Beisbola un Softbola savienība|website=www.beisbolasavieniba.lv|access-date=2025-10-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc Starptautiskās beisbola federācijas (IBAF) datiem, 2009. gadā Latvijas beisbolisti bija 72. vietā pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ibaf.org/index.php?id=19 |title=International Baseball Federation: world rankings&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|03|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090328030858/http://www.ibaf.org/index.php?id=19 |archivedate={{dat|2009|03|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2025. gadā tās vairs nebija reitingā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wbsc.org/en/rankings|title=WBSC World Rankings - wbsc.org|website=www.wbsc.org|access-date=2025-10-02}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā LSFP atņēma Latvijas Beisbola un Softbola federācijai (LBSF) atzītās federācijas statusu, konstatējot, ka tā neveic pienācīgās darbības. Bez LBSF Latvijā ir arī Latvijas Beisbola un Softbola savienība (LBSS), kura organizē bērnu un pieaugušo Latvijas Beisbola līgu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/732635-latvijas-beisbola-un-softbola-federacija-zaude-atzitas-sporta-federacijas-statusu-latvijas-beisbola-un-softbola-savieniba-pauz-gandarijumu|title=Latvijas Beisbola un Softbola federācija zaudē atzītās sporta federācijas statusu. Latvijas Beisbola un Softbola savienība pauž gandarījumu|last=nodaļa|first=Sporta|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-12|date=2026-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==== Latvijas čempioni ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Gads
! Komanda
|-
|align=&quot;center&quot;| 2003
| Siguldas YMCA
|-
|align=&quot;center&quot;| 2004
| BK &quot;Rīga&quot;
|-
|align=&quot;center&quot;| 2005
| BK &quot;Rīga&quot;
|-
|align=&quot;center&quot;| 2006
| BK &quot;Rīga&quot;
|-
|align=&quot;center&quot;| 2007
| Rīgas Diamonds
|-
|align=&quot;center&quot;| 2008
| Rīgas &quot;Lauvas&quot;
|-
|align=&quot;center&quot;| 2009
| Rīgas Diamonds / Latvijas Universitāte
|-
|align=&quot;center&quot;| 2010
| Rīgas &quot;Lauvas&quot;
|-
|align=&quot;center&quot;| 2011
| Rīgas &quot;Lauvas&quot;
|-
|align=&quot;center&quot;| 2012
| Rīgas &quot;Lauvas&quot;
|-
|2013
|Rīgas &quot;Lauvas&quot;
|-
|2014
|Rīgas &quot;Lauvas&quot;
|-
|2023
|Rīgas Archers
|-
|2024
|Rīgas Archers
|-
|2025
|Beisbola klubs Sigulda
|}

=== Beisbols Olimpiskajās spēlēs ===
[[Attēls:Baseball game in Beijing 2008 Japan Vs Holland 02.jpg|thumb|right|250px|Spēle starp [[Japāna]]s un [[Nīderlande]]s izlasēm]]
Septiņās Olimpiskajās spēlēs ([[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912]]., [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936]]., [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952]]., [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956]]., [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964]]., [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984]]. un [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988]]. gada spēlēs) beisbols bija iekļauts kā demonstrācijas sporta veids, no 1992. gada [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajām spēlēm]] līdz 2008. gada [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajām spēlēm]] beisbols bija oficiālajā vasaras olimpisko spēļu programmā. 2005. gada jūlijā, 117. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] kongresā tika nolemts, ka 2012. gada [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Vasaras spēlēs Londonā]] beisbola un [[softbols|softbola]] turnīri netiks rīkoti. Līdz ar to tas kļuvis par otro sporta veidu olimpiādes vēsturē, kas ticis izslēgts no olimpisko sporta veidu saraksta (1936. gadā no Olimpiskās programmas tika izslēgts [[polo]]), taču arvien pastāvēja iespēja, ka šie sporta veidi atgriezīsies. Tas realizēsies 2020. gada Tokijas Olimpiskajās spēlēs, kur beisbols un softbols atgriezīsies spēļu programmā.

Olimpiskajam beisbola turnīram kvalifikācija notika šādi: olimpiādes rīkotājvalsts turnīram kvalificējas automātiski, pārējās 7 vietas tiek noskaidrotas katra kontinenta kvalifikācijas turnīrā. [[Amerika]]i tiek pirmās 2 kvalifikācijas turnīra vietas, [[Eiropa]]i 1, [[Āzija]]i 1. Atlikušās trīs vietas tiek noskaidrotas īpašā turnīrā, kas tiek rīkots pēc kontinentu kvalifikācijas turnīriem. Tajā piedalās Amerikas kvalifikācijas turnīra 4. un 5.vieta, Eiropas 2. un 3.vieta, Āzijas 2. un 3.vieta, [[Āfrika]]s 1.vieta un arī [[Okeānija]]s 1.vieta.

Olimpiskās spēles bieži sakrīt ar laiku, kad norisinās [[Augstākā beisbola līga|Augstākās beisbola līgas]] spēles, līdz ar to paši labākie spēlētāji savu valstu izlases nepārstāv. Visvairāk zelta medaļas (trīs no piecām) ieguvusi [[Kuba]]s izlase, pa vienai zelta medaļai ir arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Dienvidkoreja]]s izlasēm.

== Beisbola noteikumi ==
Galvenais beisbola uzdevums ir saskriet vairāk punktus nekā pretinieku komanda. Katra spēle ir sadalīta 9 ''īningos''. Katram ''īningam'' ir 2 daļas. Viena komanda (viesi) atsit pirmajā (sākuma jeb augšdaļā) īninga daļā, kamēr otra komanda aizsargājas. Otrajā (beigu jeb apakšdaļā) daļā komandas mainās vietām. Katrā īningā komanda, kas atsit, mēģina ieskriet punktos, kamēr otra komanda mēģina taisīt „autus”. Svarīgi atzīmēt, ka pilnā pamatsastāvā, laukumā atrodas tikai aizsardzībā spēlējošā komanda (visi 9 spēlētāji). Uzbrūkošās komandas spēlētāji nāk atsist pa vienam (taču noteiktā secībā!), pirmais atsitējs katrā inningā ir vienīgais uzbrūkošās komandas spēlētājs laukumā (katra īninga sākumā bāzes ir tukšas). Vēlāk laukumā var būt arī vairāk uzbrūkošās komandas spēlētāju (ne vairāk kā četri!) Komanda, kas atsit, dara to tikmēr, kamēr pret tās spēlētājiem ir &quot;uztaisīti 3 auti&quot; (trīs atsitošās-uzbrūkošās  komandas spēlētāji ir nokļuvuši auta situācijā). Viens pilns īnings ir beidzies, kad abas komandas ir pa vienai reizei gan atsitušas, gan aizsargājušās. Uzvarētājs ir tā komanda, kas pēc 9 īningiem ir guvusi (saskrējusi) vairāk punktus.

=== Laukums ===
Uz beisbola laukuma ir 4 bāzes — pirmā bāze, otrā bāze, trešā bāze un mājas bāze. Laukums apkārt šīm bāzēm ir „infīlds”, jeb iekšlaukums. Aiz infīlda ir zāliens, kas saucas „autfīlds” jeb ārlaukums. Autfīlda galā ir žogs, kas noslēdz beisbola laukumu. Infīlds un autfīlds kopā veido spēles teritoriju. Spēlētājam, kas atsit bumbiņu, tā jācenšas atsist spēles teritorijā, lai viņš varētu sākt skriet pa bāzēm (un cerams, ieskriet savai komandai punktu). 
Taisnās līnijas, kas novilktas no mājas bāzes līdz autfīlda sētai, atdala spēles teritoriju no „foul teritorijas”. Ja sitējs atsit bumbiņu uz aizmuguri vai ārpus spēles teritorijas, tad šis sitiens tiek nosaukts par „foul ball” jeb kļūdainu bumbu. Pie šāda sitiena sitējs nevar uzsākt skriešanu pa bāzēm.

=== Aizsardzības pozīcijas ===
Katrai beisbola komandai ir nepieciešami vismaz 9 spēlētāji, jo ir deviņas aizsardzības pozīcijas. Katrai bāzei ir savs aizsardzības spēlētājs — 1. bāzes spēlētājs, 2. bāzes spēlētājs un 3. bāzes spēlētājs. Ir vēl viens aizsardzības spēlētājs, kas stāv starp 2. bāzi un 3 bāzi — tas ir „šortstops”. Visi šie aizsardzības spēlētāji jeb fīlderi ir infīlda spēlētāji. Vēl ir trīs aizsardzības spēlētāji, kas ieņem vietas autfīldā — leftfīlds, centrfīlds un rightfīlds. Šie spēlētāji ir autfīlderi. Pārējie divi aizsardzības spēlētāji ir pičers jeb metējs un kečers, jeb ķērējs. Pičers stāv uz pičera kalniņa infīlda vidū, bet kečers ieņem vietu aiz mājas bāzes.

=== Ekipējums ===
Katrs aizsardzības spēlētājs valkā cimdu, kas palīdz viņam noķert bumbu. Cimdu nēsā nemešanas rokas, lai ar metamo roku varētu bumbu mest, kad tā ir noķerta. Dažādiem aizsardzības spēlētājiem ir dažādi cimdi, kas vairāk atbilst katrai pozīcijai. Kečers nēsā papildus aizsargus — ķiveri, masku, krūšu aizsargu un kāju aizsargus. Sitējs vienmēr nēsā ķiveri un augstākajās līgās sit ar koka nūju.

=== Sitējs un pičers ===
Visi 9 beisbola komandas spēlētāji arī atsit bumbu. Pirms spēles treneris izlemj sišanas kārtību un pēc tās arī visi spēlētāji atsit. Kad spēlētājs iet atsist bumbu, viņš iestājas atsišanas laukumā pie mājas bāzes un skatās uz pičeru. Kad spēlētāji ir gatavi, pičers met (pičo) bumbu, lai sāktu spēli. Atsitēja uzdevums ir tikt uz bāzes un neuztaisīt „autu”. Pičera uzdevums ir izslēgt atsitēju, vai nu liekot viņam uzsist uz kādu no fīlderiem, vai „izstraikojot” atsitēju.

=== ”Boli” (&quot;bumbas&quot;) un „straiki” (&quot;trāpījumi&quot;) ===
Straiks ir, kad atsitējs vēzē nūju pa bumbu, bet netrāpa pa to, vai kad atsitējs nevēzē nūju pa bumbu, kas iet straika zonā. Par straiku (ne trešo) skaita arī atsistu bumbu, kas piezemējas I teritorijā (skatīt Laukumu). Bols ir metiens, uz kuru atsitējs neizvēzē nūju un bumba neiziet cauri straika zonai. Straika zona ir iedomāta zona, kas ir tik plata kā mājas bāze un augstumā no atsitēja ceļiem līdz krūtīm. Lai atsitēju „izstraikotu”, pičeram ir jāsamet 3 straiki, pirms viņš ir sametis 4 bolus. Taču atsitējs nevar tikt izstraikots (iedots 3. straiks), ja viņš atsit bumbu foul teritorijā. Ja atsitējs saņem 4 bolus, pirms viņam samesti 3 straiki, viņš automātiski ieņem 1. bāzi. Šo sauc par „Walk” (&quot;Pastaiga&quot;).

=== Kā izslēgt (no spēles) atsitēju? ===
Kad atsitējs atsit bumbu spēles teritorijā, viņam jāskrien uz 1. bāzi. Kad tas notiek, aizsardzības komandai ir divi galvenie veidi, kā atsitēju izslēgt:

# Ja bumba ir atsista pa gaisu, tad aizsardzības spēlētājiem bumba jānoķer, pirms tā ir nokritusi zemē — tad atsitējs ir izslēgts. 
# Ja bumba atsista pa zemi, aizsardzības komandai tā jānogādā uz 1.bāzi, pirms tur nokļuvis atsitējs — tad atsitējs ir izslēgts.

=== Bumbas atsišana ===
Atsitēja uzdevums ir mēģināt tikt uz bāzes. Ir divi galvenie veidi, kā to izdarīt:

# ”Walks” — atsitējs automātiski tiek uz pirmo bāzi, ja pičers viņam samet 4 bolus.
# „Hits” — atsitējs atsit bumbu spēles teritorijā un aizkļūst līdz 1. bāzei, pirms tur ir nogādāta atsistā bumba.

=== 9. Sitienu veidi ===
Hits, kura laikā spēlētājs paspēj aizskriet līdz 1. bāzei, tiek saukts par „Single”. Ja atsitējs pēc atsistas bumbas paspēj nokļūt līdz 2. bāzei, tad šo hHitu sauc par „Double”. Ja atsitējs hita laikā nokļūst 3. bāzē, šo hitu sauc par „Triple”. Double un Triple sitieni parasti aizkļūst garām outfīlderiem, kas ļauj atsitējam vieglāk pārvietoties pa bāzēm. Dažreiz atsitējs pēc atsistas bumbas tiek apkārt visām 3 bāzēm un atpakaļ līdz mājas bāzei. Šādu atsitienu jeb Hitu sauc par „Home Run” (&quot;Mājupskrējiens&quot;). Pats interesantākais veids, kā dabūt ''Home Run'', ir pārsist bumbu pāri outfīlda žogam, kas automātiski skaitās ''Home Run'' un ir viens no interesantākajiem brīžiem visā beisbola spēlē. Vislabākais sitiens beisbolā ir „Grand Slam” — kas notiek, kad uz visām bāzēm ir skrējēji un atsitējs uzsit ''Home Run''. Pie šāda sitiena punktos ieskrien visi skrējēji uz bāzēm un pats atsitējs, kas dod 4 punktus no viena sitiena.

== Skrējēji uz bāzēm un punktu gūšana ==
Ja atsitējs tiek uz kādas bāzes, viņš kļūst par skrējēju uz bāzes. Visi skrējēji skrien no bāzes uz bāzi pretēji pulksteņa rādītāja virzienam un katrā bāzē var būt tikai viens skrējējs. Skrējēji nedrīkst apdzīt viens otru. Skrējēji parasti pārvietojas apkārt bāzēm, kad citi atsitēji, kas sit aiz viņiem, tiek uz bāzes ar sekmīgu atsitienu (&quot;Hit&quot;) vai nopelnītu &quot;gājienu&quot; uz bāzi (&quot;Walk&quot;), pičeram sametot 4 &quot;Bolus&quot;. Ja skrējējs tiek apkārt visām bāzēm un nonāk mājas bāzē, uzbrūkošajai (atsitēju) komandai tiek ieskaitīts 1 punkts (skrējiens). Ja atsitējs uzsit &quot;Home Run&quot;, viņš automātiski nopelna punktu savai komandai kopā ar visiem skrējējiem, kas tajā brīdī atradās uz kādas bāzes.

=== Kā izslēgt skrējējus uz bāzēm ===
Aizsardzības komandai ir divi galvenie veidi, kā izslēgt skrējēju uz bāzes:

”Obligātais skrējiens” — kad skrējējs ir uz 1. bāzes un sitējs aiz viņa atsit bumbu spēles laukumā, skrējējam obligāti jāskrien uz 2.bāzi, lai atbrīvotu vietu atsitējam. Skrējējam arī obligāti jāskrien no 2. un 3. bāzes, ja atsitējs atsit bumbu spēles laukumā un visas bāzes aiz skrējēja ir aizņemtas. Šādā gadījumā visiem skrējējiem ir obligātais skrējiens, lai atbrīvotu vietu uz 1.bāzes. Šādos gadījumos, ja bumbiņa tiek nogādāta uz nākamo bāzi, pirms tur aizskrējis skrējējs, tad šis skrējējs tiek izslēgts. „Tag out” (&quot;Skāriena auts&quot;) — skrējējam nav obligāti jāskrien uz nākamo bāzi, ja kāda bāze aiz viņa nav aizņemta. Šādā gadījumā aizsardzības komandai jāpieskaras šim skrējējam. Aizsardzības spēlētājs var spēles laikā izslēgt skrējēju, pieskaroties viņam ar bumbu rokās vai cimdā, kamēr skrējējs nav pieskāries kādai no bāzēm.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

* [https://www.beisbolasavieniba.lv Latvijas beisbola un softbola savienība] (latviski)
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20100202144808/http://www.beisbols.lv/ Latvijas beisbola federācijas mājaslapa]
* [http://www.mlb.com Pilnie beisbola noteikumi] {{en ikona}}

{{Olimpiskie sporta veidi}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Beisbols|*]]</text>
      <sha1>evs5da22hgj5ec8wcdfwee13k92hzt0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaļo un Zemnieku savienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14569</id>
    <revision>
      <id>4534730</id>
      <parentid>4531850</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:41:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ papildināts......</comment>
      <origin>4534730</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17509" sha1="relqk5tcgjadno02rwd59ckrasr7pql" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
|name          = Zaļo un Zemnieku savienība
|logo          = [[Attēls:Zaļo un Zemnieku savienība Logo.svg|200px]]
|leader        = [[Armands Krauze]]
|colorcode     = #258B4C
|headquarters  = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation    = {{dat|2002}}
|ideology      = 
* [[agrārisms]]
* [[zaļais konservatīvisms]]
|position      = [[Centriski labēja politika|centriski labēja]]&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Labour Law in Latvia |last=Tāre |first=Ineta |year=2010 |publisher=Kluwer Law International |location=London |isbn=9789041133250 |pages=15 |url=http://books.google.com/books?id=4Tzpczz0dQcC |accessdate= }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|international = 
|national      = 
|european      = ''nav''
|europarl      = Nepiederoši deputāti
|colours       = {{krāsa|#258B4C}} [[zaļa]]
|merged        = [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
|seats1_title  = [[14. Saeima]]
|seats1        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|16|100|hex=#258B4C}}
|seats2_title  = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#258B4C}}
|seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#258B4C}}
|seats4_title = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}}
|seats5_title   = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
|seats5         = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|42|hex=#258B4C}}
|website       = {{URL|http://www.zzs.lv}}
| footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
|membership_year    = 2026
|membership         = 1812{{samazinājās}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Zaļo un Zemnieku savienība''' (saīsināti: '''ZZS''') ir 2002. gadā izveidota politiskā apvienība. Sākotnēji to veidoja [[Latvijas Zemnieku savienība]] un [[Latvijas Zaļā partija]] (LZP), ar kurām sadarbojās arī trīs reģionālās partijas: [[Daugavpils novada partija]], [[Liepājas partija]] un &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;. 2022. gadā LZP un Liepājas partija izstājās no apvienības, taču tās aizstāja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]].

ZZS bija pārstāvēta Latvijas Republikas valdībās (2002—2011, 2014—2019), pie kam 2004. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinetu]] vadīja Latvijas Zaļās partijas pārstāvis [[Indulis Emsis]], bet no 2016. līdz 2019. gadam — Liepājas partijas pārstāvis [[Māris Kučinskis]]. Pēc 2019. gada darbojās opozīcijā.

[[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ZZS sastāvā bija Latvijas Zemnieku savienība, &quot;Latvijai un Ventspilij&quot; un LSDSP. Apvienība sasniedza labāku rezultātu nekā iepriekšējās vēlēšanās, un [[14. Saeima|14. Saeimā]] ZZS ir pārstāvēta ar 16 deputātiem (otrā lielākā Saeimas frakcija). Kopš 2026. gada maija apvienība darbojas [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]]. Partijas pārziņā ir trīs ministrijas — Ekonomikas ministrija (ministrs [[Viktors Valainis]]), Labklājības ministrija (ministrs [[Reinis Uzulnieks]]) un Zemkopības ministrija (ministrs [[Uldis Augulis]]). Tāpat, apvienībai ir arī [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājas]] postenis, ko ieņem [[Daiga Mieriņa]].

Pirmo reizi partijas pastāvēšanas laikā Zaļo un Zemnieku savienība netika parlamentā, jo [[15. Saeima]]s vēlēšanās apvienība nepārvarēja [[Procentuālā barjera#Procentuālā barjera Latvijā|5% barjeru]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=ZZS pirmo reizi 24 pastāvēšanas gadu laikā netiek Saeimā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.10.2026-zzs-pirmo-reizi-24-pastavesanas-gadu-laika-netiek-saeima.a665273/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Apvienību dibināja [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienība]] un [[Latvijas Zaļā partija]] 2002. gadā pirms [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanām]].

* 2002.—2004. gadā: pie varas [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]]
* 2004. gadā: vadīja valdību [[Emša Ministru kabinets|Induļa Emša valdība]])
* 2004.—2016. gadā: pie varas [[Kalvīša Ministru kabinets|Aigara Kalvīša]], [[Godmaņa Ministru kabinets|Ivara Godmaņa]], [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valda Dombrovska]] un [[Laimdota Straujuma|Laimdotas Straujumas]] valdībās
* 2016.—2019. gadā: vadīja valdību ([[Kučinska Ministru kabinets|Māra Kučinska valdība]])
* no 2019. gada līdz 2023. gadam apvienība darbojās opozīcijā
* no 2023. gada 15. septembra pie varas [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas]] un [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga]] valdībās
[[Sabiedrība par atklātību – Delna|&quot;Sabiedrības par atklātību — Delna&quot;]] un vairāku mediju veiktā Saeimu balsojumu analīze atklāj norādes par saskaņotu ZZS rīcību ar &quot;[[Saskaņa|Saskaņu]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/partijas/saskana-socialdemokratiska-partija-saeima.html|title=Saskaņa sociāldemokrātiskā partija|website=deputatiuzdelnas.lv|access-date=2017-12-20|archive-date=2018-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20180101010412/http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/partijas/saskana-socialdemokratiska-partija-saeima.html}}&lt;/ref&gt; [[Žurnāls IR|Žurnāla IR]] 2017. gada vasarā publiskotās [[oligarhu sarunas]] atklāj rīcības saskaņošanu starp ZZS pārstāvošo [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]], [[Ainārs Šlesers|Aināru Šleseru]] un &quot;Saskaņa&quot; līderi [[Jānis Urbanovičs|Jāni Urbanoviču]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://irir.lv/2017/6/22/audio-oligarhu-sarunas-ridzene-slepena-koalicija|title=AUDIO: Oligarhu sarunas Rīdzenē. Slepenā koalīcija • IRIR.lv|work=IRIR.lv|access-date=2017-12-20|date=2017-06-22|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā apvienība sāka šķelties — Zaļā partija paziņoja, ka tā vairs nesaredzot iespējas apvienībā sadarboties ar [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]] partiju &quot;Latvijai un Ventspilij&quot;. Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un ZZS līdzpriekšsēdētājs [[Armands Krauze]] gan paziņoja, ka LZP aiziešanai no apvienības ir &quot;cits iemesls&quot;. 2022. gada 11. jūnijā LZP kongresā biedru vairākums nobalsoja par izstāšanos no apvienības, tā vietā veidojot kopīgu sarakstu ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]], uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] biedrību &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotais Latvijas saraksts]]&quot; un Liepājas partiju, kas arī paziņoja par sadarbības ar ZZS pārtraukšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zala-partija-nolemj-izstaties-no-zzs-un-saeimas-velesanas-startet-ar-regionu-apvienibu-un-liepajas-partiju.a461073/|title=Zaļā partija nolemj izstāties no ZZS un Saeimas vēlēšanās startēt ar Reģionu apvienību un Liepājas partiju|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2022-07-07|date=2022-06-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. jūnijā tika paziņots, ka LZP vietu apvienībā ieņems [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-velesanas-zemnieku-savienibas-un-lsdsp-kopigais-premjera-amata-kandidats-bus-viktors-valainis.a459588/|title=Saeimas vēlēšanās Zemnieku savienības un LSDSP kopīgais premjera amata kandidāts būs Viktors Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ZZS, ko veidoja Latvijas Zemnieku savienība, &quot;Latvijai un Ventspilij&quot; un LSDSP, ar [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] kā apvienības [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidātu guva labākus panākumus nekā iepriekšējās, iegūstot 16 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]], kas ir otrā lielākā frakcija parlamentā.

2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā &quot;Politiskie spektri Latvijā&quot; Zaļo un Zemnieku savienības vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] un &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot; vēlētājiem, un šajā spektrā tā atradās tuvāk &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; pozīcijai, nekā “[[Jaunā Vienotība]]” vai &quot;[[Progresīvie]]&quot; vēlētājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{{Zaļo un Zemnieku savienība}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2002.
| [[8. Saeimas vēlēšanas]]
| 9,4
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|12|100|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2006.
| [[9. Saeimas vēlēšanas]]
| 16,71
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|18|100|hex=#258B4C}}
| Sarakstā arī &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2010.
| [[10. Saeimas vēlēšanas]]
| 19,68
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|22|100|hex=#258B4C}}
| Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2011.
| [[11. Saeimas vēlēšanas]]
| 12,22
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|13|100|hex=#258B4C}}
| Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2014.
| [[12. Saeimas vēlēšanas]]
| 19,53
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|21|100|hex=#258B4C}}
| Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 9,91
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|11|100|hex=#258B4C}}
| Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 12,44
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|16|100|hex=#258B4C}}
| Kopā ar [[LSDSP]], sarakstā arī &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 4,40
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#258B4C}}
| Kopā ar [[LSDSP]], sarakstā arī &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2004.
| [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 4,25
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2009.
| [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 3,72
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2014.
| [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 8,26
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|8|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 5,34
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,28
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#258B4C}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===

==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2005.
| [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 2,80
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2009.
| [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 1,98
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2017.
| [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 3,30
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 4,07
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}}
|
|}

==== 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
Partiju apvienība pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Ludzas novads|Ludzas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]], [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]], [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]], [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Olaines novads|Olaines]] un [[Bauskas novads|Bauskas]] novadā, kā arī [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Citos novados apvienību veidojošās partijas piedalījās atsevišķi.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]]
|7327
|50,56
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Ludzas novads COA.png}} [[Ludzas novads]]
|3321
|48,36%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]]
|4241
|43,84%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|19|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
|3747
|32,25%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]]
|1034
|23,33%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Limbažu novads COA.png}} [[Limbažu novads]]
|1896
|22,64%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]]
|1684
|21,05%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|5|19|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]]
|907
|19,02%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Līvānu novads COA.png}} [[Līvānu novads]]
|519
|16,83%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.png}} [[Kuldīgas novads]]
|981
|13,34%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
|625
|11,47%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#258B4C}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]]
|730
|11,30%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]]
|597
|9,05%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]]
|597
|6,72%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]]
|438
|5,68%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Olaines novads COA.png}} [[Olaines novads]]
|122
|3,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]]
|512
|2,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#258B4C}}}}
|
|}

== Ziedotāji ==
Laikaposmā no 2002. līdz 2022. gadam, 10 lielākie apvienības atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Aivars Lembergs]], [[Iveta Grigule-Pēterse|Iveta Grigule]], Maija Krieviņa, [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]], [[Augusts Brigmanis]], [[Valdis Kalnozols]], Pēteris Sējāns, Viktors Eihmanis, Valdis Sprūds, [[Māris Sprūds]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 348.—349. lpp.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Navboxes
|title = Latvijas Republikas Saeima
|list1 =
{{8. Saeima|state=autocollapse}}
{{9. Saeima|state=autocollapse}}
{{10. Saeima|state=autocollapse}}
{{11. Saeima|state=autocollapse}}
{{12. Saeima|state=autocollapse}}
{{13. Saeima|state=autocollapse}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
}}
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>relqk5tcgjadno02rwd59ckrasr7pql</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534815</id>
      <parentid>4534730</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:54:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4534815</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17562" sha1="kova2d1rf1zkufzy5mzj5jtmvmhftmw" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
|name          = Zaļo un Zemnieku savienība
|logo          = [[Attēls:Zaļo un Zemnieku savienība Logo.svg|200px]]
|leader        = [[Armands Krauze]]
|colorcode     = #258B4C
|headquarters  = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation    = {{dat|2002}}
|ideology      = 
* [[agrārisms]]
* [[zaļais konservatīvisms]]
|position      = [[Centriski labēja politika|centriski labēja]]&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Labour Law in Latvia |last=Tāre |first=Ineta |year=2010 |publisher=Kluwer Law International |location=London |isbn=9789041133250 |pages=15 |url=http://books.google.com/books?id=4Tzpczz0dQcC |accessdate= }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|international = 
|national      = 
|european      = ''nav''
|europarl      = Nepiederoši deputāti
|colours       = {{krāsa|#258B4C}} [[zaļa]]
|merged        = [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
|seats1_title  = [[14. Saeima]]
|seats1        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|16|100|hex=#258B4C}}
|seats2_title  = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#258B4C}}
|seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#258B4C}}
|seats4_title = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}}
|seats5_title   = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
|seats5         = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|42|hex=#258B4C}}
|website       = {{URL|http://www.zzs.lv}}
| footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
|membership_year    = 2026
|membership         = 1812{{samazinājās}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Zaļo un Zemnieku savienība''' (saīsināti: '''ZZS''') ir 2002. gadā izveidota politiskā apvienība. Sākotnēji to veidoja [[Latvijas Zemnieku savienība]] un [[Latvijas Zaļā partija]] (LZP), ar kurām sadarbojās arī trīs reģionālās partijas: [[Daugavpils novada partija]], [[Liepājas partija]] un &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;. 2022. gadā LZP un Liepājas partija izstājās no apvienības, taču tās aizstāja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]].

ZZS bija pārstāvēta Latvijas Republikas valdībās (2002—2011, 2014—2019), pie kam 2004. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinetu]] vadīja Latvijas Zaļās partijas pārstāvis [[Indulis Emsis]], bet no 2016. līdz 2019. gadam — Liepājas partijas pārstāvis [[Māris Kučinskis]]. Pēc 2019. gada darbojās opozīcijā.

[[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ZZS sastāvā bija Latvijas Zemnieku savienība, &quot;Latvijai un Ventspilij&quot; un LSDSP. Apvienība sasniedza labāku rezultātu nekā iepriekšējās vēlēšanās, un [[14. Saeima|14. Saeimā]] ZZS ir pārstāvēta ar 16 deputātiem (otrā lielākā Saeimas frakcija). Kopš 2026. gada maija apvienība darbojas [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]]. Partijas pārziņā ir trīs ministrijas — Ekonomikas ministrija (ministrs [[Viktors Valainis]]), Labklājības ministrija (ministrs [[Reinis Uzulnieks]], pēc atkāpšanās Uldis Augulis) un Zemkopības ministrija (ministrs [[Uldis Augulis]]). Tāpat, apvienībai ir arī [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājas]] postenis, ko ieņem [[Daiga Mieriņa]].

2026. gada rudenī pirmo reizi partijas pastāvēšanas laikā Zaļo un Zemnieku savienība netika parlamentā, jo [[15. Saeima]]s vēlēšanās apvienība nepārvarēja [[Procentuālā barjera#Procentuālā barjera Latvijā|5% barjeru]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=ZZS pirmo reizi 24 pastāvēšanas gadu laikā netiek Saeimā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.10.2026-zzs-pirmo-reizi-24-pastavesanas-gadu-laika-netiek-saeima.a665273/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Apvienību dibināja [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienība]] un [[Latvijas Zaļā partija]] 2002. gadā pirms [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanām]].

* 2002.—2004. gadā: pie varas [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]]
* 2004. gadā: vadīja valdību [[Emša Ministru kabinets|Induļa Emša valdība]])
* 2004.—2016. gadā: pie varas [[Kalvīša Ministru kabinets|Aigara Kalvīša]], [[Godmaņa Ministru kabinets|Ivara Godmaņa]], [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valda Dombrovska]] un [[Laimdota Straujuma|Laimdotas Straujumas]] valdībās
* 2016.—2019. gadā: vadīja valdību ([[Kučinska Ministru kabinets|Māra Kučinska valdība]])
* no 2019. gada līdz 2023. gadam apvienība darbojās opozīcijā
* no 2023. gada 15. septembra pie varas [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas]] un [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga]] valdībās
[[Sabiedrība par atklātību – Delna|&quot;Sabiedrības par atklātību — Delna&quot;]] un vairāku mediju veiktā Saeimu balsojumu analīze atklāj norādes par saskaņotu ZZS rīcību ar &quot;[[Saskaņa|Saskaņu]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/partijas/saskana-socialdemokratiska-partija-saeima.html|title=Saskaņa sociāldemokrātiskā partija|website=deputatiuzdelnas.lv|access-date=2017-12-20|archive-date=2018-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20180101010412/http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/partijas/saskana-socialdemokratiska-partija-saeima.html}}&lt;/ref&gt; [[Žurnāls IR|Žurnāla IR]] 2017. gada vasarā publiskotās [[oligarhu sarunas]] atklāj rīcības saskaņošanu starp ZZS pārstāvošo [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]], [[Ainārs Šlesers|Aināru Šleseru]] un &quot;Saskaņa&quot; līderi [[Jānis Urbanovičs|Jāni Urbanoviču]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://irir.lv/2017/6/22/audio-oligarhu-sarunas-ridzene-slepena-koalicija|title=AUDIO: Oligarhu sarunas Rīdzenē. Slepenā koalīcija • IRIR.lv|work=IRIR.lv|access-date=2017-12-20|date=2017-06-22|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā apvienība sāka šķelties — Zaļā partija paziņoja, ka tā vairs nesaredzot iespējas apvienībā sadarboties ar [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]] partiju &quot;Latvijai un Ventspilij&quot;. Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un ZZS līdzpriekšsēdētājs [[Armands Krauze]] gan paziņoja, ka LZP aiziešanai no apvienības ir &quot;cits iemesls&quot;. 2022. gada 11. jūnijā LZP kongresā biedru vairākums nobalsoja par izstāšanos no apvienības, tā vietā veidojot kopīgu sarakstu ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]], uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] biedrību &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotais Latvijas saraksts]]&quot; un Liepājas partiju, kas arī paziņoja par sadarbības ar ZZS pārtraukšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zala-partija-nolemj-izstaties-no-zzs-un-saeimas-velesanas-startet-ar-regionu-apvienibu-un-liepajas-partiju.a461073/|title=Zaļā partija nolemj izstāties no ZZS un Saeimas vēlēšanās startēt ar Reģionu apvienību un Liepājas partiju|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2022-07-07|date=2022-06-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. jūnijā tika paziņots, ka LZP vietu apvienībā ieņems [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-velesanas-zemnieku-savienibas-un-lsdsp-kopigais-premjera-amata-kandidats-bus-viktors-valainis.a459588/|title=Saeimas vēlēšanās Zemnieku savienības un LSDSP kopīgais premjera amata kandidāts būs Viktors Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] ZZS, ko veidoja Latvijas Zemnieku savienība, &quot;Latvijai un Ventspilij&quot; un LSDSP, ar [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] kā apvienības [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidātu guva labākus panākumus nekā iepriekšējās, iegūstot 16 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]], kas ir otrā lielākā frakcija parlamentā.

2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā &quot;Politiskie spektri Latvijā&quot; Zaļo un Zemnieku savienības vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] un &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot; vēlētājiem, un šajā spektrā tā atradās tuvāk &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; pozīcijai, nekā “[[Jaunā Vienotība]]” vai &quot;[[Progresīvie]]&quot; vēlētājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{{Zaļo un Zemnieku savienība}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2002.
| [[8. Saeimas vēlēšanas]]
| 9,4
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|12|100|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2006.
| [[9. Saeimas vēlēšanas]]
| 16,71
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|18|100|hex=#258B4C}}
| Sarakstā arī &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2010.
| [[10. Saeimas vēlēšanas]]
| 19,68
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|22|100|hex=#258B4C}}
| Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2011.
| [[11. Saeimas vēlēšanas]]
| 12,22
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|13|100|hex=#258B4C}}
| Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2014.
| [[12. Saeimas vēlēšanas]]
| 19,53
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|21|100|hex=#258B4C}}
| Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 9,91
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|11|100|hex=#258B4C}}
| Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 12,44
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|16|100|hex=#258B4C}}
| Kopā ar [[LSDSP]], sarakstā arī &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 4,40
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#258B4C}}
| Kopā ar [[LSDSP]], sarakstā arī &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2004.
| [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 4,25
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2009.
| [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 3,72
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2014.
| [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 8,26
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|8|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 5,34
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,28
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#258B4C}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===

==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2005.
| [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 2,80
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2009.
| [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 1,98
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2017.
| [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 3,30
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}}
|
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 4,07
| {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#258B4C}}
|
|}

==== 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ====
{{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
Partiju apvienība pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Ludzas novads|Ludzas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]], [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]], [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]], [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Olaines novads|Olaines]] un [[Bauskas novads|Bauskas]] novadā, kā arī [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Citos novados apvienību veidojošās partijas piedalījās atsevišķi.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]]
|7327
|50,56
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Ludzas novads COA.png}} [[Ludzas novads]]
|3321
|48,36%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]]
|4241
|43,84%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|19|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
|3747
|32,25%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]]
|1034
|23,33%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Limbažu novads COA.png}} [[Limbažu novads]]
|1896
|22,64%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]]
|1684
|21,05%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|5|19|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]]
|907
|19,02%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Līvānu novads COA.png}} [[Līvānu novads]]
|519
|16,83%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.png}} [[Kuldīgas novads]]
|981
|13,34%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]]
|625
|11,47%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#258B4C}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]]
|730
|11,30%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]]
|597
|9,05%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]]
|597
|6,72%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]]
|438
|5,68%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Olaines novads COA.png}} [[Olaines novads]]
|122
|3,28%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#258B4C}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]]
|512
|2,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#258B4C}}}}
|
|}

== Ziedotāji ==
Laikaposmā no 2002. līdz 2022. gadam, 10 lielākie apvienības atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Aivars Lembergs]], [[Iveta Grigule-Pēterse|Iveta Grigule]], Maija Krieviņa, [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]], [[Augusts Brigmanis]], [[Valdis Kalnozols]], Pēteris Sējāns, Viktors Eihmanis, Valdis Sprūds, [[Māris Sprūds]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 348.—349. lpp.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Navboxes
|title = Latvijas Republikas Saeima
|list1 =
{{8. Saeima|state=autocollapse}}
{{9. Saeima|state=autocollapse}}
{{10. Saeima|state=autocollapse}}
{{11. Saeima|state=autocollapse}}
{{12. Saeima|state=autocollapse}}
{{13. Saeima|state=autocollapse}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
}}
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>kova2d1rf1zkufzy5mzj5jtmvmhftmw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4534688</id>
      <parentid>4534264</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:01:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2,5</comment>
      <origin>4534688</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="349056" sha1="mbmbu79sgew3vq57lz9f5bqyuweb6na" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?

[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?

[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?

[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?

[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?

[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?

[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos?
* ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans?
* ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu?
* ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē?
* ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — &quot;vējpuses&quot; virziens nozīmē virzību pret vēju, bet &quot;aizvēja&quot; — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam?
* ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[lauka vija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]]
* ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>mbmbu79sgew3vq57lz9f5bqyuweb6na</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534793</id>
      <parentid>4534688</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T02:10:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4534793</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="349039" sha1="ekh4phbm2byxr09a2jm4u4ldjux5k7y" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?

[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?

[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?

[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?

[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?

[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?

[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?

[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos?
* ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans?
* ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu?
* ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē?
* ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — &quot;vējpuses&quot; virziens nozīmē virzību pret vēju, bet &quot;aizvēja&quot; — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam?
* ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[lauka vija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]]
* ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>ekh4phbm2byxr09a2jm4u4ldjux5k7y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534826</id>
      <parentid>4534793</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T04:27:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2</comment>
      <origin>4534826</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="349718" sha1="1a8ero0tjqwgxa84cwtjlqhttos1s2x" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?

[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?

[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?

[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?

[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?

[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?

[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?

[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?

[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?

[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?

[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?

[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]?
* ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''?
* ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''&quot;[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]&quot;''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu?
* ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... '''&quot;[[Fantastiskais četrinieks]]&quot;''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]?
* ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]?
* ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva?
* ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas?
* ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]?
* ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā?
* ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]?
* ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]?
* ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''&quot;[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]&quot;''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem?
* ... '''[[operācija &quot;Ten-Go&quot;]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|&quot;Jamato&quot;]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''?
* ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''&quot;[[Staļina nošaujamo saraksti]]em&quot;''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]?
* ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''?
* ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''&quot;[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''&quot; un tā māsas kuģis &quot;Musaši&quot; bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi?
* ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''?
* ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu?
* ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]?
* ... '''&quot;[[Dažu skaistu ziedu]]&quot;''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, &quot;[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]&quot; un &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu &quot;[[Kriminālās ekselences fonds]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus?
* ... '''[[naftas vads &quot;Družba&quot;|naftas vada &quot;Družba&quot;]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''?
* ... '''&quot;[[Parsifāls]]&quot;''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases?
* ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus?
* ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''&quot;[[Straume (uzņēmums)|Straume]]&quot;''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada?
* ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''?
* ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus?
* ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]&quot;''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''?
* ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]?
* ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā?
* ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā?
* ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... '''[[Rīgas Siltums|AS &quot;Rīgas Siltums&quot;]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums?
* ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot;, [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus?
* ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām?
* ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]?
* ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos?
* ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas vabole]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga?
* ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt?
* ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis?
* ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]?
* ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos?
* ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ?
* ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... bijušās rūpnīcas &quot;[[Liepājas Metalurgs]]&quot; teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''?
* ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu &quot;Par uzvārdu maiņu&quot;, bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu &quot;Par nelatvisko uzvārdu maiņu&quot;, kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras &quot;[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]&quot; mājvieta &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas &quot;[[Dzelzsgriezējs]]&quot; mūzikas autors [[Ainars Virga]]?
* ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm?
* ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā?
* ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā?
* ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības &quot;Leģions&quot;]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta?
* ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu?
* ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos?
* ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''?
* ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans?
* ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu?
* ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]?
* ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē?
* ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — &quot;vējpuses&quot; virziens nozīmē virzību pret vēju, bet &quot;aizvēja&quot; — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam?
* ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem?
* ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... 1973. gada filma &quot;[[Klūgu vīrs]]&quot; padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā &quot;[[Cilvēks ar zelta ieroci]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna &quot;Zaporižieši&quot; jeb '''&quot;[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]]
* ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par &quot;Janvāra upi&quot; ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]]
* ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]]
* ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam &quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;, kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]]
* ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā &lt;small&gt;(attēlā Patagonijas maras)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Titivils]]''' &lt;small&gt;(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)&lt;/small&gt; ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Herefordas karte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)?
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību &lt;small&gt;(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]]
* ... termins '''&quot;[[Daži]]&quot;''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: &quot;Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem&quot; &lt;small&gt;(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas aligators]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[lauka vija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]]
* ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>1a8ero0tjqwgxa84cwtjlqhttos1s2x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21541</id>
    <revision>
      <id>4534747</id>
      <parentid>4521983</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T22:57:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534747</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11037" sha1="ewqqij56mz6xz7a8f6gjjlmvskyz0m8" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|tautu|Krievs (nozīmju atdalīšana)|Krievs}}
{{Tautas infokaste
| attēls = {{image array|perrow=5|width=60|height=70
| image1  = Alexander_Newski.jpg| caption1 = [[Aleksandrs Ņevskis]]
| image2  = Ivan_III_of_Russia.jpg| caption2 = [[Ivans III]]
| image3  = Peter der-Grosse 1838.jpg| caption3 = [[Pēteris I]]
| image4  = M.V. Lomonosov by L.Miropolskiy after G.C.Prenner (1787, RAN).jpg| caption4 = [[Mihails Lomonosovs]]
| image5  = Suvorov Alex V.jpg| caption5 = [[Aleksandrs Suvorovs]]
| image6  = Lobachevsky 03 crop.jpg| caption6 = [[Nikolajs Lobačevskis]]
| image7  = Portrait of Alexander Pushkin (Orest Kiprensky, 1827).PNG| caption7 = [[Aleksandrs Puškins]]
| image8 = Mikhail lermontov.jpg| caption8 = [[Mihails Ļermontovs]]
| image9 = Turgenev by Repin.jpg| caption9 = [[Ivans Turgeņevs]]
| image100 = Vasily Perov - Портрет Ф.М.Достоевского - Google Art Project.jpg| caption100 = [[Fjodors Dostojevskis]]
| image110 = L.N.Tolstoy Prokudin-Gorsky.jpg| caption110 = [[Ļevs Tolstojs]]
| image120 = Porträt des Komponisten Pjotr I. Tschaikowski (1840-1893).jpg| caption120 = [[Pēteris Čaikovskis]]
| image130  = REPIN_portret_REPIN.jpg| caption130 = [[Iļja Repins]]
| image140 = Ivan Pavlov nobel.jpg| caption140 = [[Ivans Pavlovs]]
| image150 = DIMendeleevCab.jpg| caption150 = [[Dmitrijs Mendeļejevs]]
| image160 = Anton Chekhov with bow-tie sepia image.jpg| caption160 = [[Antons Čehovs]]
| image170 = Tsar Nicholas II -1898.jpg| caption170 = [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]]
| image175 = RasputinPhoto.jpg| caption175 = [[Grigorijs Rasputins]]
| image180 = Bundesarchiv Bild 183-18073-0003, Konstantin Sergejewitsch Stanislawski.jpg| caption180 = [[Konstantīns Staņislavskis]]
| image190 = Feodor Chaliapin signed.jpg| caption190 = [[Fjodors Šaļapins]]
| image200 = Zhukov1916.jpg| caption200 = [[Georgijs Žukovs]]
| image230 = Gagarin in Sweden.jpg | caption230 = [[Jurijs Gagarins]]
| image240 = Vladimir Vysotsky.jpg| caption240 = [[Vladimirs Visockis]]
| image245 = RIAN archive 850809 General Secretary of the CPSU CC M. Gorbachev (crop).jpg| caption245 = [[Mihails Gorbačovs]]
| image250 = Mikhail Nikolayevich Zadornov.jpg| caption250 = [[Mihails Zadornovs]]
}}
| tauta = Krievi
| skaits = ~120 milj.
| vieta = {{RUS}} (105 milj.)&lt;br&gt;{{UKR}} (8,3 milj.)&lt;br&gt;{{USA}} (3,1 milj.)&lt;br&gt;{{KAZ}} (2,9 milj.)&lt;br&gt;{{ISR}} (1,1 milj.)&lt;br&gt;{{BLR}} (0,7 milj.)&lt;br&gt;{{UZB}} (0,6 milj.)&lt;br&gt;{{LVA}} (0,46 milj.)&lt;br&gt;{{KGZ}} (0,3 milj.)&lt;br&gt;{{EST}} (0,3 milj.)&lt;br&gt;{{TKM}} (0,3 milj.)&lt;br&gt;{{MDA}} (0,2 milj.)&lt;br&gt;{{LTU}} (0,14 milj.)&lt;br&gt;{{ARG}} (0,2 milj.)&lt;br&gt;{{ITA}} (0,2 milj.)&lt;br&gt;{{DEU}} (0,2 milj.)&lt;br&gt;{{AZE}}  (0,14 milj.)&lt;br&gt;{{BRA}} (0,11 milj.)
| valoda = [[krievu valoda|krievu]]
| reliģija = [[pareizticība]], [[vecticība]] (mazākums)
| grupas = 
| radi = [[baltkrievi]], [[ukraiņi]], [[rusīni]], kā arī citas [[slāvi|slāvu]] tautas
}}
'''Krievi''' (pašnosaukums — ''русские''), agrāk arī '''lielkrievi''' (''великороссы'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/lielkrievi|title=lielkrievi {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2024-02-19}}&lt;/ref&gt; un '''moskoviti''' (''московиты'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/moskoviti:1|title=Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2024-02-19}}&lt;/ref&gt; ir [[austrumslāvi|austrumslāvu]] tauta [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], skaitliski lielākā [[Slāvi|slāvu]] tauta. Krievi runā [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupas [[krievu valoda|krievu valodā]], kurā ir 3 pamatdialekti — ziemeļu, Maskavas, dienvidu, — un virkne vietējo izlokšņu. Izplatītākā reliģija ir [[pareizticība]], izplatīta ir arī [[vecticība]].

Kopskaits pasaulē ir ap 120 miljoniem, no kuriem [[Krievija|Krievijas Federācijā]] dzīvo aptuveni 105 miljonu krievu. Lielākās [[krievu diaspora]]s kopienas dzīvo [[Ukraina|Ukrainā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]. Pēc valodas, sadzīves kultūras un vēstures īpatnībām iedalās mazākās [[Subetniskā grupa|subetniskās grupās]], piemēram, [[gorjuni]] (''горюны''), [[kazaki]] (''казаки''), [[kamčadali]] (''камчадалы''), [[pomori]] (''поморы'') u.c.

[[Latvijas krievi]] kopā ar [[Igaunijas krievi|Igaunijas]] un [[Lietuvas krievi]]em veido [[Baltija]]s [[Krievu diaspora|krievu diasporu]] ar savdabīgu identitāti un valodas īpatnībām, Latvijā turklāt papildus izdalāma [[vecticībnieki|vecticībnieku]] kopiena.

== Nosaukums latviešu valodā ==
[[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] nosaukums &quot;krievi&quot; cēlies no senslāvu cilts [[kriviči]]em, kuri apdzīvoja apvidu uz austrumiem — dienvidaustrumiem no mūsdienu Latvijas (mūsdienu [[Polocka]]s apvidus).

== Etnoģenēze ==
[[Attēls:Великороссияне разных губерний 1862 01.jpg|thumb|250px|left|Lielkrievu tautastērpi no dažādām Krievijas guberņām (1862. gada zīmējums)]]
No [[Senslāvi|senslāvu]] [[Cilts|ciltīm]] vislielākā loma krievu sākotnējā [[etnoģenēze|etnoģenēzē]] bija [[kriviči]]em, [[Ilmeņa slovēņi]]em un [[vjatiči]]em, mazākā mērā — [[severjani]]em un [[radimiči]]em (migrācija un starpetniskie sakari viduslaikos bija ļoti lēni un niecīgi). Kā tauta sāka veidoties 17. gadsimtā līdz ar centralizētas [[valsts]] — [[Krievijas cariste]]s, — nostiprināšanos un izplešanos, pakļaujot pārējās senkrievu zemes un apvienojot tajās dzīvojošo slāvu un [[Somugri|somugru]] elementu vienā valsts varai pakļautā sociālā veselumā, vieniem likumiem un valsts paražām, nivelējot etniskās un etnogrāfiskās atšķirības.

Pēc [[Zelta Orda]]s sabrukuma, sākās pastāvīga migrācija uz austrumiem, apmetoties vispirms [[Volga]]s upes baseina melnzemes [[Stepe|stepē]], [[Urāli|Pieurālos]], pēc tam migrējot tālāk uz [[Sibīrija|Sibīriju]] (19. gadsimta sākumā krievu migrācijas vilnis sasniedza [[Aļaskas pussala|Aļaskas pussalu]]).

19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] krievu skaits mehāniski palielinājās, [[pārkrievošana|pārkrievojot]] daudzās impērijā dzīvojošajās [[mazākumtautība]]s un etniskās grupas.

== Skaits ==
Vēsturiski krievi bija lielākā etniskā grupa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Gadsimtiem ilgi krievi, kā arī citas caram pakļautas tautas dzīvoja zem [[dzimtbūšana]]s, kas tika atcelta 1861. gadā. Viņi kļuva par vienu no [[Oktobra revolūcija|boļševiku revolūcijas]] virzītājspēkiem un palīdzēja izveidot [[Komunisms|komunistisko režīmu]] valstī.

Pašlaik kopējais krievu skaits pasaulē ir aptuveni 120 miljoni (pēc dažādām aplēsēm līdz 150 miljoniem), no kuriem 111 miljoni (2010. gadā) jeb aptuveni 77,8 % iedzīvotāju dzīvoja [[Krievija|Krievijā]] (2002. gadā — 116 miljoni jeb 79,8 %).

Krievi veido lielāko daļu Krievijas Federācijas iedzīvotāju, kā arī ievērojamu iedzīvotāju daļu [[Pēcpadomju valstis|bijušās PSRS valstīs]]: [[Ukraina|Ukrainā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Kazahstānas krievi|Kazahstānā]], [[Uzbekistānas krievi|Uzbekistānā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Moldova|Moldovā]] (ieskaitot [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras Moldāvu Republiku]]) un [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]]. Lielas diasporas ir [[Krievi ASV|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Brazīlijas krievi|Brazīlijā]] un [[Vācija|Vācijā]].

== Krievi Latvijā ==
{{Pamatraksts|Latvijas krievi}}
Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās [[Latvija]]s teritorijā ir kopš 15. gadsimta, kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa [[Daugava|Daugavu]] lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no [[Polocka]]s un [[Vitebska]]s, lai rudenī dotos atpakaļ.

Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc [[1667]]. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās [[Nikona reforma]]s, kad, glābjoties no vajāšanām, [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un Rīgā apmetās lielāks skaits [[vecticībnieki|vecticībnieku]] bēgļu no [[Krievijas cariste]]s.

Pēc Baltijas zemju pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie krievu zemnieki un katoļticīgie baltkrievi. 
Krievu skaita īpatsvars ievērojami mainījās pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad pēc [[vācbaltieši|Latvijas vāciešu]] izceļošanas un [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] iznīcināšanas krievi kļuva par izteikti lielāko [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautību]].

Pēc [[Latvijas Republika]]s valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir Latvijā skaitliski lielākā mazākumtautība: pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no iedzīvotāju kopskaita).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā |access-date={{dat|2012|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc 2018. gada 1. janvāra Centrālās statistikas pārvaldes datiem 312 057 (64,0%) bija [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņi]], bet 141 232 (29,0%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]]; krievu kopskaitu lēsa kā 487 250.&lt;ref&gt;http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG110.px/table/tableViewLayout1/?rxid=d8284c56-0641-451c-8b70-b6297b58f464{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Lielākā daļa krievu Latvijā dzīvo pilsētās, izņemot [[Latgale|Latgali]], kur daudzi krievi dzīvo arī laukos.

== Skatīt arī ==

* [[Kokošniks]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.bestreferat.ru/referat-74002.html Е.И. Кэмпбелл (Воробьева) «Единая и неделимая Россия» и «Инородческий вопрос» в имперской идеологии самодержавия]
* [https://web.archive.org/web/20140414094533/http://works.tarefer.ru/33/101770/index.html Доклад: Национальная политика в имперской России]

{{tauta-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Āzijas tautas]]
[[Kategorija:Eiropas tautas]]
[[Kategorija:Krievi| ]]
[[Kategorija:Krievijas cilvēki| ]]
[[Kategorija:Slāvu tautas]]
[[Kategorija:Latvijas tautas]]
[[Kategorija:Igaunijas tautas]]</text>
      <sha1>ewqqij56mz6xz7a8f6gjjlmvskyz0m8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zviedrijas administratīvais iedalījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>25823</id>
    <revision>
      <id>4534867</id>
      <parentid>4031504</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T06:08:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums */</comment>
      <origin>4534867</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7716" sha1="efgnhrvxpw2ebvlyy4q6wso94at51k9" xml:space="preserve">[[Attēls:EU-Sweden.svg|250px|thumbnail|[[Zviedrija]]s novietojums]]
'''[[Zviedrija]]s administratīvo iedalījumu ''' veido '''21 [[lēne]]s''' ({{val|sv|län}}). Lēnes veido [[Eiropas Savienība|ES]] [[NUTS]] 3. līmeņa apgabalus. Lēnes savukārt sīkāk iedalās '''290 [[Zviedrijas komūnas|komūnās]]''' ({{val|sv|kommun}}).

== Administratīvo līmeņu shēma ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! 1. līmenis !! 2. līmenis
|-
| 21 lēne || 290 komūnas
|}

== Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums ==
{| width=300px align=center
|-
|
{{Image label begin|image=Sweden location map.svg|width=300|float=none}}
{{Image label small|x=0.17|y=1.2|scale=500|text=[[Blēkinges lēne|Blēkinge]]}}
{{Image label small|x=0.15|y=0.78|scale=500|text=[[Dālarnas lēne|Dālarna]]}}
{{Image label small|x=0.18|y=1.01|scale=500|text=[[Esterjētlandes lēne|Estērjetlande]]}}
{{Image label small|x=0.17|y=0.91|scale=500|text=[[Erebrū lēne|Erebrū]]}}
{{Image label small|x=0.31|y=1.1|scale=500|text=[[Gotlandes lēne|Gotlande]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=1.14|scale=500|text=[[Hallandes lēne|Hallande]]}}
{{Image label small|x=0.12|y=1.09|scale=500|text=[[Jenšēpingas lēne|Jenšēpinga]]}}
{{Image label small|x=0.12|y=0.6|scale=500|text=[[Jemtlandes lēne|Jemtlande]]}}
{{Image label small|x=0.21|y=0.73|scale=500|text=[[Jēvleborjas lēne|Jēvleborja]]}}
{{Image label small|x=0.21|y=1.12|scale=500|text=[[Kalmaras lēne|Kalmara]]}}
{{Image label small|x=0.14|y=1.16|scale=500|text=[[Krūnuberjas lēne|Krūnuberja]]}}
{{Image label small|x=0.35|y=0.25|scale=500|text=[[Norbotenas lēne|Norbotena]]}}
{{Image label small|x=0.2|y=0.95|scale=500|text=[[Sēdermanlandes lēne|Sēdermanlande]]}}
{{Image label small|x=0.11|y=1.24|scale=500|text=[[Skones lēne|Skone]]}}
{{Image label small|x=0.3|y=0.91|scale=500|text=[[Stokholmas lēne|Stokholma]]}}
{{Image label small|x=0.28|y=0.86|scale=500|text=[[Upsālas lēne|Upsāla]]}}
{{Image label small|x=0.08|y=0.88|scale=500|text=[[Vermlandes lēne|Vermlande]]}}
{{Image label small|x=0.27|y=0.45|scale=500|text=[[Vesterbotenas lēne|Vesterbotena]]}}
{{Image label small|x=0.05|y=1.04|scale=500|text=[[Vesterjētlandes lēne|Vesterjētlande]]}}
{{Image label small|x=0.24|y=0.6|scale=500|text=[[Vesternorlandes lēne|Vesternorlande]]}}
{{Image label end}}
|}

=== Lēnes ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Ģerbonis !! Lēne !! Nosaukum&lt;br /&gt;zviedru valodā !! Administratīvais centrs !! Platība(km²) !! Iedzīvotāju skaits (2011)&lt;ref name=&quot;scb_kvartal_1_2011&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | title=Kvartal 1 2011 | publisher=[[Statistics Sweden]] | url=http://www.scb.se/Pages/TableAndChart____228187.aspx | access-date={{dat|2015|11|20||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20131105000101/http://www.scb.se/Pages/TableAndChart____228187.aspx | archivedate={{dat|2013|11|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; !! Komūnu skaits !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:Blekinge län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Blekinge vapen.svg|40px]] || '''[[Blēkinges lēne]]''' || ''Blekinge län'' || [[Karlskrūna]]  || {{nts|2941}} || {{nts|152757}} || 5 || SE-K
|-
| [[Attēls:Dalarnas län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Dalarna vapen.svg|40px]] || '''[[Dālarnas lēne]]''' || ''Dalarnas län'' || [[Fāluna]] || {{nts|28194}} || {{nts|276770}} || 15 || SE-W
|-
| [[Attēls:Östergötlands län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Östergötlands läns vapen.png|40px]] || '''[[Esterjētlandes lēne]]''' || ''Östergötlands län'' || [[Linšēpinga]]  || {{nts|10602.0}} || {{nts|429852}} || 13 || SE-E
|-
| [[Attēls:Örebro län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Örebro län vapen.svg|40px]] || '''[[Erebrū lēne]]''' || ''Örebro län'' || [[Erebrū]] || {{nts|8545.6}} || {{nts|280305}} || 12 || SE-T
|-
| [[Attēls:Gotlands län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Gotland vapen.svg|40px]] || '''[[Gotlandes lēne]]''' || ''Gotlands län'' || [[Visbija]] || {{nts|3151.4}} || {{nts|57203}} || 1 || SE-I
|-
| [[Attēls:Hallands län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Hallands läns vapen.png|40px]] || '''[[Hallandes lēne]]''' || ''Hallands län'' || [[Halmstāde]] || {{nts|5454}} || {{nts|301122}} || 6 || SE-N
|-
| [[Attēls:Jönköpings län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Jönköpings läns vapen.png|40px]] || '''[[Jenšēpingas lēne]]''' || ''Jönköpings län'' || [[Jenšēpinga]] || {{nts|10495.1}} || {{nts|337013}} || 13 || SE-F
|-
| [[Attēls:Jämtlands län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Jämtland län vapen.svg|40px]] || '''[[Jemtlandes lēne]]''' || ''Jämtlands län'' || [[Estersunda]] || {{nts|49341.2}} || {{nts|126573}} || 8 || SE-Z
|-
| [[Attēls:Gävleborgs län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Gävleborg län vapen.svg|40px]] || '''[[Jēvleborjas lēne]]''' || ''Gävleborgs län'' || [[Jēvle]] || {{nts|18198.9}} || {{nts|276323}} || 10 || SE-X
|-
| [[Attēls:Kalmar län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Kalmar län vapen.svg|40px]] || '''[[Kalmaras lēne]]''' || ''Kalmar län'' || [[Kalmara]]  || {{nts|11217.8}} || {{nts|233168}} || 12 || SE-H
|-
| [[Attēls:Kronobergs län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Kronoberg vapen.svg|40px]] || '''[[Krūnuberjas lēne]]''' || ''Kronobergs län'' || [[Vekše]]  || {{nts|8466.0}} || {{nts|183988}} || 8 || SE-G
|-
| [[Attēls:Norrbottens län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Norrbotten län vapen.svg|40px]] || '''[[Norbotenas lēne]]''' || ''Norrbottens län'' || [[Lūleo]] || {{nts|98244.8}} || {{nts|248421}} || 14 || SE-BD
|-
| [[Attēls:Södermanlands län in Sweden.svg|45px]] ||[[Attēls:Södermanland vapen.svg|40px]]|| '''[[Sēdermanlandes lēne]]''' || ''Södermanlands län'' || [[Nīčēpinga]] || {{nts|5619.3}} || {{nts|270981}} || 10 || SE-D
|-
| [[Attēls:Skåne län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Skåne län vapen.svg|40px]] || '''[[Skones lēne]]''' || ''Skåne län''|| [[Malme]] || {{nts|11034.5}} || {{nts|1251213}} || 33 || SE-M
|-
| [[Attēls:Stockholms län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Stockholm län vapen b.svg|40px]] || '''[[Stokholmas lēne]]''' || ''Stockholms län'' || [[Stokholma]] || {{nts|6519.3}} || {{nts|2192433}} || 26 || SE-AB
|-
| [[Attēls:Uppsala län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Uppland vapen.svg|40px]] || '''[[Upsālas lēne]]''' || ''Uppsala län'' || [[Upsāla]] || {{nts|8207.2}} || {{nts|336533}} || 8 || SE-C
|-
| [[Attēls:Värmlands län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Värmland vapen.svg|40px]] || '''[[Vermlandes lēne]]''' || ''Värmlands län'' || [[Kārlstade]]  || {{nts|17591.0}} || {{nts|272773}} || 16 || SE-S
|-
| [[Attēls:Västerbottens län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Västerbotten län vapen.svg|40px]] || '''[[Vesterbotenas lēne]]''' || ''Västerbottens län'' || [[Ūmeo]] || {{nts|55186.2}} || {{nts|259239}} || 15 || SE-AC
|-
| [[Attēls:Västra Götalands län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Västra Götaland vapen.svg|40px]] || '''[[Vesterjētlandes lēne]]''' || ''Västra Götalands län'' || [[Gēteborga]] || {{nts|25246.9}} || {{nts|1615084}} || 49 || SE-O
|-
| [[Attēls:Västernorrlands län in Sweden.svg|45px]] || [[Attēls:Västmanland vapen.svg|40px]] || '''[[Vestmanlandes lēne]]''' || ''Västernorrlands län'' || [[Vesterosa]] || {{nts|21683.8}} || {{nts|242347}} || 11 || SE-Y
|-
| [[Attēls:Västernorrlands län in Sweden-2.svg|45px]]|| [[Attēls:Västernorrland län vapen.svg|40px]] || '''[[Vesternorlandes lēne]]''' || ''Västmanlands län'' || [[Hērnesanda]]  || {{nts|5145.8}} || {{nts|252819}} || 7 || SE-U
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}}

[[Kategorija:Zviedrija|Administratīvais iedalījums]]
[[Kategorija:Zviedrijas administratīvais iedalījums|*]]
[[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]]</text>
      <sha1>efgnhrvxpw2ebvlyy4q6wso94at51k9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sēdermanlandes lēne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>25831</id>
    <revision>
      <id>4534768</id>
      <parentid>4339285</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:18:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534768</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4070" sha1="quuosc6ayiad79hl0q4je0k8nvmofa8" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name = Sēdermanlandes lēne
|official_name=''Södermanlands län''
|settlement_type= [[Zviedrijas lēnes|Lēne]]
| image_skyline           = Trosaån.JPG
| imagesize               = 
| image_caption           = Sēdermanlandes lēnes ainava
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 70px
|image_map = Södermanlands län in Sweden.svg
|map_caption = Izvietojums Zviedrijā
|capital_type=Centrs
|capital=[[Nīčēpinga]]
| admin_center_type   = 
| admin_center        = 
| largest_city            = 
|subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
|subdivision_name={{SWE}}
 | established_title       = Dibināta
 | established_date        = 1634
|area_total_km2= 5619.3
|population_total= 301944
|population_as_of=2023
|population_density_km2=auto
|population_blank01_title = Oficiālā valoda
|population_blank01 = [[zviedru valoda]]
|timezone=[[Centrāleiropas laiks|CET]]
|utc_offset=+1
|timezone_DST=[[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
|utc_offset_DST=+2
 | blank_name              = ISO 3166 kods
 | blank_info              = SE-D
|website= {{url|http://www.d.lst.se/}}
}}

'''Sēdermanlandes lēne''' ({{val|sv|Södermanlands län}}) ir [[Zviedrija]]s [[lēne]], kas atrodas [[Baltijas jūra]]s piekrastē valsts austrumos, [[Svēlande]]s [[Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces|vēsturiskajā zemē]]. Robežojas ar [[Esterjētlandes lēne|Esterjētlandes]], [[Erebrū lēne|Erebrū]], [[Vestmanlandes lēne|Vestmanlandes]], [[Upsālas lēne|Upsālas]] un [[Stokholmas lēne|Stokholmas]] lēnēm. Lēnes centrs ir [[Nīčēpinga]].

== Vēsture ==
Sēdermanlandes vēsture ir cieši saistīta ar [[Sēdermanlande|Sēdermanlandes]] vēsturisko provinci, kas bija apdzīvota jau aizvēsturiskajā laikmetā. Reģionā atrastas daudzas [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] klinšu gravīras un apbedījumu vietas, kas liecina par senām apdzīvotības un saimnieciskās darbības tradīcijām. [[Vikingu laikmets|Vikingu laikmetā]] teritorija bija daļa no plašākiem tirdzniecības un politisko sakaru tīkliem [[Skandināvija|Skandināvijā]] un [[Baltijas jūra|Baltijas jūras reģionā]].

[[Viduslaiki|Viduslaikos]] Sēdermanlande kļuva par vienu no nozīmīgākajiem [[Zviedrija|Zviedrijas]] centrālajiem reģioniem. Tās teritorijā atradās vairākas pilis, baznīcas un muižas, bet [[Nīčēpinga]] attīstījās par nozīmīgu administratīvo un tirdzniecības centru. 13. gadsimtā Nīčēpingā tika uzcelta [[Nīčēpingas pils]], kurai bija būtiska loma Zviedrijas valdnieku politiskajā dzīvē. Reģiona attīstību veicināja tā atrašanās pie [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un tuvums Zviedrijas politiskajiem centriem.

1634. gadā Zviedrijā tika ieviesta jauna administratīvā sistēma, kuras pamatā bija [[Lēne|lēnes]]. Sēdermanlandes teritorija tika iekļauta jaunajā valsts pārvaldes struktūrā. Vēlāk lēnes robežas un administratīvais statuss tika vairākkārt mainīti atbilstoši Zviedrijas administratīvajām reformām.

19. un 20. gadsimtā reģionā attīstījās [[rūpniecība]], [[transports]] un pilsētu infrastruktūra. Vienlaikus Sēdermanlandes lauku apvidos saglabājās [[Lauksaimniecība|lauksaimniecības]] nozīme. 20. gadsimtā reģiona attīstību ietekmēja [[Stokholma|Stokholmas]] aglomerācijas paplašināšanās un [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] un [[Autoceļš|autoceļu]] tīkla pilnveidošana.

Mūsdienās Sēdermanlandes lēne ir viena no Zviedrijas administratīvajām vienībām. Tās administratīvais centrs ir Nīčēpinga, bet lielākās pilsētas un apdzīvotās vietas ietver arī [[Ešilstūna|Ešilstūnu]] un [[Katrīneholma|Katrīneholmu]]. Lēne ir nozīmīga gan rūpniecības un pakalpojumu nozarē, gan lauksaimniecībā un tūrismā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Zviedrija-aizmetnis}}

{{Zviedrijas lēņi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zviedrijas administratīvais iedalījums]]</text>
      <sha1>quuosc6ayiad79hl0q4je0k8nvmofa8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:321505.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>29059</id>
    <revision>
      <id>4534519</id>
      <parentid>3274835</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:24:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{int:filedesc}} */</comment>
      <origin>4534519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="418" sha1="duof9iprc6hm1dpe8yis09fckt442dk" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Rīgas centra. Skats no Reval Hotel Latvija augstceltnes 26. stāva.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]</text>
      <sha1>duof9iprc6hm1dpe8yis09fckt442dk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534574</id>
      <parentid>4534519</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:28:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_centrs_-_Skats_no_Reval_Hotel_Latvija_26._stāva.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="492" sha1="5rclhd6n1fsh7weslo4m8fhmo0uqfjw" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Rīgas centra. Skats no Reval Hotel Latvija augstceltnes 26. stāva.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Rigas centrs - Skats no Reval Hotel Latvija 26. stāva.jpg}}</text>
      <sha1>5rclhd6n1fsh7weslo4m8fhmo0uqfjw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:489351.jpg.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>29063</id>
    <revision>
      <id>4534623</id>
      <parentid>3274842</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:56:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Vecrīgas_skats._Priekšplānā_%27Trīs_brāļi%27,_fonā_Doma_baznīca,_2006.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="521" sha1="3mx2oc0mg8uqkere0lrrrr0mzy9so1v" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Vecrīgas skats. Priekšplānā &quot;Trīs brāļi&quot;, fonā Doma baznīca.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Vecrīgas skats. Priekšplānā &amp;#39;Trīs brāļi&amp;#39;, fonā Doma baznīca, 2006.jpg}}</text>
      <sha1>3mx2oc0mg8uqkere0lrrrr0mzy9so1v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2. marts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>29611</id>
    <revision>
      <id>4534720</id>
      <parentid>4503447</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:10:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4534720</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10344" sha1="5kyebf02h0sro7ay47okcpbgb8n0jfr" xml:space="preserve">'''2. marts''' ir gada 61. (62. garajā gadā) diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 304 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Laila (personvārds)|Laila]], [[Lavīze]], [[Luīze]]

== Notikumi ==
* [[986. gads]] — [[Luijs V]] kļuva par franku karali.
* [[1320. gads]] — [[Krakova|Krakovā]] [[Vladislavs I Elkonītis]] tika kronēts par [[Polijas karalis|Polijas karali]].
* [[1333. gads]] — [[Kazimirs III Lielais]] kļuva par [[Polija]]s karali.
* [[1458. gads]] — [[Prāga|Prāgā]] par [[Bohēmija]]s karali tika kronēts [[Jirži no Podebradiem]].
* [[1717. gads]] — [[balets]] &quot;''The Loves of Mars and Venus''&quot; kļuva par pirmo [[Anglija]]s baletu.
* [[1835. gads]] — par [[Austrijas Impērija]]s ķeizaru kļuva [[Ferdinands I Hābsburgs (Austrijas imperators)|Ferdinands I Hābsburgs]].
* [[1836. gads]] — [[Teksasas republika]] pasludināja neatkarību no [[Meksika]]s.
* [[1855. gads]] — [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] kļuva par [[Krievija]]s [[cars|caru]].
* [[1869. gads]] — tika iesvētīta [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca]]s ēka.
* [[1901. gads]] — [[ASV Kongress]] pieņēma [[Plata labojums|Plata labojumu]], kas ierobežoja [[Kuba]]s autonomiju.
* [[1917. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|v.s.]], pēc j.s. {{dat||3|15}}) — Krievijas cars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] atteicās no troņa.
* [[1920. gads Latvijā|1920. gads]] — uz bijušo Buļļu, Bulduru, Majoru, Valteru un Slokas muižu zemes tika izveidota [[Rīgas Jūrmala]].
* [[1937. gads]] — tika pieņemts [[Turkmēnijas PSR ģerbonis]].
* [[1939. gads]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Pijs XII]].
* [[1946. gads]] — [[Ho Ši Mins]] tika ievēlēts par [[Ziemeļvjetnama]]s prezidentu.
* [[1956. gads]]:
** [[Maroka]] pasludināja neatkarību no [[Francija]]s.
** pieņemts pašreizējais [[Marokas karogs]].
* [[1969. gads]] — virsskaņas pasažieru lidmašīna ''[[Concorde]]'' veica pirmo izmēģinājumu lidojumu.
* [[1970. gads]] — [[Rodēzija]] tika pasludināta par [[republika|republiku]], saraujot pēdējās saites ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]].
* [[1978. gads]] — [[čehi|čehs]] [[Vladimirs Remeks]] kļuva par trešās valsts pārstāvi (pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) kosmosā, kad viņš startēja ar [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] ''[[Sojuz-28]]''.
* [[1979. gads Latvijā|1979. gads]] — tika atklāta klīnika [[Gaiļezers (slimnīca)|&quot;Gaiļezers&quot;]].
* [[1990. gads Latvijā|1990. gads]] — LPSR AP lēmums atzina par nepieciešamu dibināt Latvijas PSR centrālo banku un piešķirt tai oficiālo nosaukumu &quot;[[Latvijas Banka]]&quot;. LPSR AP pieņēma likumu &quot;Par bankām&quot;.
* [[1992. gads]] — [[Moldova]] un [[Armēnija]] pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]].
* [[1996. gads]] — [[Džons Hauards]] tika ievēlēts par [[Austrālija]]s premjerministru.
* [[1998. gads]] — tika publiskots, ka dati no [[Galileo (starpplanētu zonde)|Galileo]] zondes liecina par šķidra okeāna varbūtēju pastāvēšanu zem [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] biezās ledus segas.
* [[2004. gads]] — palaista [[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]] starpplanētu zonde ''[[Rosetta]]''.
* [[2008. gads]] — [[Dmitrijs Medvedevs]] tika ievēlēts par Krievijas prezidentu.
* [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — apstiprināts pirmais [[COVID-19 pandēmija Latvijā|SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas gadījums Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprinats-pirmais-koronavirusa-covid-19-gadijums.a349768/|title=Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — Latvijā darba vizītē ieradās Igaunijas prezidente [[Kersti Kaljulaida]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Valsts prezidents: Latviju un Igauniju vieno sena vēsture, aktīva sadarbība šodien un nākotnes kurss, vērsts uz attīstību, izaugsmi, zaļu un digitālu vidi |url=https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidents-latviju-un-igauniju-vieno-sena-vesture-aktiva-sadarbiba-sodien-un-nakotnes-kurss-versts-uz-attistibu-izaugsmi-zalu-un-digitalu-vidi-26613#gsc.tab=0 |website=president.lv |accessdate={{dat|2021|3|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[2022. gads]] — [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV|archive-date=2022-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20220322020618/https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733}}&lt;/ref&gt;
* [[2023. gads]] — [[Vjetnama]]s parlaments par valsts prezidentu ievēlēja [[Vo Vans Thiongs|Vo Vanu Thiongu]].

== Kultūra ==
* [[1998. gads]] —  tika izdots [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] septītais studijas albums ''[[Ray Of Light]]''
* [[2007. gads]] — [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] notika [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2006]].
* [[2008. gads]] — tika izdots ''[[Nine Inch Nails]]'' studijas albums ''[[Ghosts I-IV]]''.
* [[2014. gads]] — norisinājās [[86. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšana.

== Dzimuši ==
* [[1459. gads]] — [[Adriāns VI]], Romas pāvests (miris 1523. gadā)
* [[1824. gads]] — [[Bedržihs Smetana]] (''Bedřich Smetana''), čehu komponists (miris 1884. gadā)
* [[1839. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||2|22}}) — [[Johans Klapje de Kolongs (izgudrotājs)|Johans Klapje de Kolongs]] (''Johann Clappier de Colongue''), vācbaltiešu Krievijas inženieris un izgudrotājs (miris 1901. gadā)
* [[1874. gads]] — [[Kārlis Šlehters]] (''Carl Schlechter''), austriešu šahists (miris 1918. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Pijs XII]] (''Pius PP. XII''), Romas pāvests (miris 1958. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Kurts Veils]] (''Kurt Weill''), vācu komponists (miris 1950. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Valters Tīls]] (''Walter Thiel''), vācu inženieris un raķešdzinēju konstruktors (miris 1943. gadā)
* [[1919. gads]] — [[Dženifere Džonsa]] (''Jennifer Jones''), amerikāņu aktrise (mirusi 2009. gadā)
* [[1926. gads Latvijā|1926. gads]] — [[Egons Zablovskis]], latviešu fiziķis, LU docētājs, alpīnists un orientierists (miris 2020. gadā)
* [[1931. gads]] — [[Mihails Gorbačovs]] (''Михаил Горбачёв''), PSRS prezidents (miris 2022. gadā)
* [[1934. gads]] — [[Teodors Seuss Geizels]] (''Theodor Seuss Geisel''), amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators (miris 1991. gadā)
* [[1941. gads Latvijā|1941. gads]] — [[Ēvalds Grabovskis]], latviešu hokeja treneris un funkcionārs (miris 2026. gadā)
* [[1942. gads]]:
** [[Džons Ērvings]] (''John Irving''), ASV rakstnieks
** [[Lū Rīds]] (''Lou Reed''), amerikāņu rokmūziķis (miris 2013. gadā)
* [[1943. gads Latvijā|1943. gads]] — [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska]], latviešu basketboliste
* [[1957. gads Latvijā|1957. gads]] — [[Žaneta Ozoliņa]], latviešu politoloģe un pasniedzēja
* [[1959. gads Latvijā|1959. gads]] — [[Ainars Zvirgzdiņš]], latviešu basketbola treneris
* [[1960. gads]] — [[Mihails Tjurins]] (''Михаил Тюрин''), Krievijas kosmonauts
* [[1962. gads]]:
** [[Džons Bon Džovi]] (''Jon Bon Jovi''), amerikāņu rokmūziķis
** [[Gabriēle Tarkvīni]] (''Gabriele Tarquini''), Itālijas autobraucējs
* [[1963. gads]] — [[Entonijs Albanīzs]] (''Anthony Albanese''), austrāliešu politiķis
* [[1968. gads]] — [[Denjels Kreigs]] (''Daniel Craig''), angļu aktieris
* [[1973. gads]] — [[Dejans Bodiroga]] (''Дејан Бодирога''), serbu basketbolists
* [[1977. gads]]:
** [[Egils Melbārdis]], latviešu aktieris
** [[Kriss Mārtins]] (''Chris Martin''), angļu mūziķis
* [[1982. gads]] — [[Henriks Lundkvists]] (''Henrik Lundqvist''), zviedru hokejists
* [[1991. gads]] — [[Minori Sato]], japāņu futbolists

== Miruši ==
* [[1282. gads]] — [[Bohēmijas Agnese]] (''Svatá Anežka Česká''), Čehijas karaļa Otokāra I meita, kanonizēta par katoļu baznīcas svēto (dzimusi 1211. gadā)
* [[1333. gads]] — [[Vladislavs I Elkonītis]] (''Władysław I Łokietek''), Polijas karalis (dzimis 1260. vai 1261. gadā)
* [[1619. gads]] — [[Dānijas Anna]] (''Anne of Denmark''), Skotijas, Anglijas un Īrijas karaliene (dzimusi 1574. gadā)
* [[1835. gads]] — [[Francis II Hābsburgs|Francis II]] (''Franz II''), Austrijas imperators (dzimis 1768. gadā)
* [[1895. gads]] — [[Ismaīls pašā]] (إسماعيل باشا), Ēģiptes valdnieks (dzimis 1830. gadā)
* [[1930. gads]] — [[D. H. Lorenss]] (''D. H. Lawrence''), angļu rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks un literatūras kritiķis (dzimis 1885. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Hovards Kārters]] (''Howard Carter''), britu arheologs (dzimis 1874. gadā)
* [[1948. gads]] — [[Eldžernons Modslijs]] (''Algernon Maudslay''), britu burātājs (dzimis 1873. gadā)
* [[1981. gads Latvijā|1981. gads]] — [[Anna Sakse]], latviešu rakstniece (dzimusi 1905. gadā)
* [[1987. gads]] — [[Rendolfs Skots]] (''Randolph Scott''), amerikāņu aktieris (dzimis 1898. gadā)
* [[2005. gads]] — [[Kendzo Tange]] (丹下健三, ''Tange Kenzō''), japāņu arhitekts (dzimis 1913. gadā)
* [[2012. gads Latvijā|2012. gads]] — [[Ilga Rismane]], latviešu dzejniece (dzimusi 1937. gadā)
* [[2025. gads]] — [[Buvaisars Saitijevs]] (''Бувайсар Сайтиев''), čečenu tautības Krievijas cīkstonis (dzimis 1975. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Bohēmijas Agnese]]s piemiņas diena [[katoļticība|katoļiem]]
* Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena ([[Latvija]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Marts]]</text>
      <sha1>5kyebf02h0sro7ay47okcpbgb8n0jfr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Skars no Gaizinkalna.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>30390</id>
    <revision>
      <id>4534619</id>
      <parentid>3275232</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:54:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Skars_no_Gaizinkalna.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="411" sha1="gqlt85qmglar0r28jlbg2pl9oyg5lj1" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Skars no Gaizinkalna.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Skars no Gaizinkalna.jpg}}</text>
      <sha1>gqlt85qmglar0r28jlbg2pl9oyg5lj1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Madonas soseja.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>30391</id>
    <revision>
      <id>4534569</id>
      <parentid>3275131</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:25:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Madonas_soseja.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="399" sha1="li6zakhn7dp16ldn3ktt4uc34480g1d" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Madonas soseja.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Madonas soseja.jpg}}</text>
      <sha1>li6zakhn7dp16ldn3ktt4uc34480g1d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Rudens Dzeguzkalna.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>30392</id>
    <revision>
      <id>4534613</id>
      <parentid>3275229</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:53:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rudens_Dzeguzkalna.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="407" sha1="iba7sl6y2no47omb4wrgwobztf0nfwz" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Rudens Dzeguzkalna.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Rudens Dzeguzkalna.jpg}}</text>
      <sha1>iba7sl6y2no47omb4wrgwobztf0nfwz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Ziemas rits Riga.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>30393</id>
    <revision>
      <id>4534622</id>
      <parentid>3275249</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:54:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Ziemas_rits_Riga.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="403" sha1="7gmwx1yl48akk6vpkgr2e6ld2jmausa" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Ziemas rits Riga.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Ziemas rits Riga.jpg}}</text>
      <sha1>7gmwx1yl48akk6vpkgr2e6ld2jmausa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Gaizinkala virsotne.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>30404</id>
    <revision>
      <id>4534526</id>
      <parentid>3275096</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:55:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Gaizinkala_virsotne.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="409" sha1="o0ak6mwhbh3g8r4g7lp6mfzcrih6eyo" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Gaizinkala virsotne.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Gaizinkala virsotne.JPG}}</text>
      <sha1>o0ak6mwhbh3g8r4g7lp6mfzcrih6eyo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Gaizinkalns Z.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>30407</id>
    <revision>
      <id>4534527</id>
      <parentid>3275098</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:56:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Gaizinkalns_Z.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="397" sha1="gfb7y36ml2ghjn00gt4nalj6pp798u0" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Gaizinkalns Z.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Gaizinkalns Z.JPG}}</text>
      <sha1>gfb7y36ml2ghjn00gt4nalj6pp798u0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inguna Rībena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33276</id>
    <revision>
      <id>4534823</id>
      <parentid>4467151</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T04:11:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534823</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8236" sha1="2i7kkjds1hxi9qp3s73zvw7idu1n0x9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Inguna Rībena
| vārds_orģ = 
| attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15531188607).jpg
| mazs_att = 
| att_izm = 275px
| apraksts = Inguna Rībena 2014. gadā
| amats = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte
| term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
| amats4 = [[10. Saeima]]s deputāte
| term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| prezidents4 = 
* [[Valdis Zatlers]]
| premjers4 = 
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 
| amats5 = [[9. Saeima]]s deputāte
| term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}}
| term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| vietnieks5 = 
| prezidents5 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers5 = 
* [[Aigars Kalvītis]]
* [[Ivars Godmanis]] 
* [[Valdis Dombrovskis]]
| amats6 = [[8. Saeima]]s deputāte
| term_sākums6 = {{dat|2004|3|9|N}}
| term_beigas6 = {{dat|2007|11|7|N}}
| viceprezidents6 = 
| vicepremjers6 = 
| vietnieks6 = 
| prezidents6 = 
* [[Vaira Vīķe-Freiberga]] 
* [[Valdis Zatlers]]
| premjers6 = 
* [[Einars Repše]] 
* [[Indulis Emsis]] 
* [[Aigars Kalvītis]]
| term_sākums7 = {{dat|2002|11|5|N}}
| term_beigas7 = {{dat|2002|11|7|N}}
| prezidents7 = 
* [[Vaira Vīķe-Freiberga]] 
* [[Valdis Zatlers]]
| premjers7 = 
* [[Einars Repše]] 
* [[Indulis Emsis]] 
* [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis7 = 
| pēctecis7 = 
| amats8 = [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|Latvijas Republikas kultūras ministre]]
| term_sākums8 = {{dat|2002|11|7|N}}
| term_beigas8 = {{dat|2004|3|9|N}}
| viceprezidents8 = 
| vicepremjers8 = 
| vietnieks8 = 
| prezidents8 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers8 = [[Einars Repše]]
| priekštecis8 = [[Kārina Pētersone]]
| pēctecis8 = [[Helēna Demakova]] 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|7|24}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latviete]]
| partija = [[Demokrātiskā partija Saimnieks|DPS]] &lt;small&gt;(?)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Jaunais laiks]] &lt;small&gt;(2002—2011)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Vienotība]] &lt;small&gt;(2011—2014)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;(2014—2019)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Uģis Zābers
| bērni = Asnāte Rībena, Aksels Rībens, Zane Zābere, Žaklīne Zābere-Gāga&lt;ref&gt;https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-gatis-gaga-laulajas-doma-baznica-36871/&lt;/ref&gt;
| profesija = [[arhitekte]]
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Inguna Rībena''' (dzimusi {{dat|1956|7|24}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[arhitekte]], [[politiķe]] un bijusī modele. Bijusi [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas kultūras ministre]] (2002—2004). Bijusi sešu [[Saeima]]s sasaukumu deputāte.

== Biogrāfija ==
1980. gadā absolvējusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] (tagad RTU) [[RTU Arhitektūras fakultāte|Arhitektūras un celtniecības fakultātes]] Arhitektūras nodaļu. Studiju laikā strādājusi par modeli. 1995. gadā [[RTU]] ieguvusi maģistres grādu arhitektūrā, bijusi šīs augstskolas docētāja.

1998. gadā I. Rībena kļuva par aģentūras &quot;[[Rīgai 800]]&quot; vadītāju, kas organizēja Latvijas galvaspilsētas [[Rīgas astoņsimt gadu jubileja|800 gadu svinības]].

== Politiskā darbība ==
1994. gadā [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēta]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no partijas &quot;[[Saimnieks]]&quot; saraksta, nebūdama partijas biedre. Saraksts iekļuva domē, taču palika opozīcijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/11.05.2026-arhitekte-un-ekspolitike-inguna-ribena-es-politika-zaudeju-iluzijas.a645176/|title=Arhitekte un ekspolitiķe Ingūna Rībena: Es politikā zaudēju ilūzijas|last=Dobele|first=Ilze|website=[[lsm.lv]]|access-date=2026-05-12|date=2026-05-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kandidējusi no [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|DPS]] saraksta Rīgas domes [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997. gada vēlēšanās]], bet nav ievēlēta. Strādājusi pie Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma izstrādes un pieņemšanas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2002. gadā iestājusies partijā &quot;[[Jaunais laiks]]&quot; un [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] no tās saraksta [[8. Saeima|8. Saeimā]]. I. Rībena bija [[Latvijas Republikas Kultūras ministrs|Kultūras ministre]] [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]] no 2002. līdz 2004. gadam. Pēc E. Repšes valdības demisijas atjaunojusi Saeimaas deputātes mandātu, 2005. gadā ievēlēta par Saeimas sekretāra biedri. 2006. gadā [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], bet 2010. gadā [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] jau no apvienības &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta. Tāpat ievēlēta arī [[11. Saeima|11. Saeimā]] 2011. gadā notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]].

2014. gadā I. Rībena izstājās no partijas &quot;Vienotība&quot; un pievienojās [[VL/TB-LNNK|Nacionālajai apvienībai]], no kuras saraksta [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. Tāpat ievēlēta arī [[13. Saeima|13. Saeimā]] 2018. gadā notikušajās [[13. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]]. 2019. gada 5. jūnijā izstājusies no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|last=Līcīte|first=Madara|website=www.lsm.lv|access-date=2019-06-06|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Ingūna Rībena}}
* [http://www.ingunaribena.lv Mājaslapa]


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Kārina Pētersone]]  | virsraksts = [[Latvijas Kultūras ministrs|Latvijas kultūras ministre]] | periods = {{dat|2002|11|07|N}} — {{dat|2004|03|09|N}} | pēc = [[Helēna Demakova]]}}
{{kastes beigas}}


{{Repšes Ministru kabinets}}
{{13. Saeima}}
{{navboxes
|title=Latvijas parlaments
|list=
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
{{10. Saeima}}
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
}}

{{DEFAULTSORT:Ribena, Inguna}}
[[Kategorija:1956. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Demokrātiskās partijas &quot;Saimnieks&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Jaunā laika&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras ministri]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>2i7kkjds1hxi9qp3s73zvw7idu1n0x9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Agenskalns1.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>39348</id>
    <revision>
      <id>4534581</id>
      <parentid>3825562</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:31:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Agenskalns1.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534581</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="455" sha1="qr44hpkdw5xpa4mfykwxebfu83i1k0k" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Āgenskalna vecais televīzijas tornis ar Āgenskalna tirgu priekšplānā. Fotografējis ScAvenger 2007. gada 17. oktobrī.
| source         = {{own}}
| date           = 2007-10-17
| author         = [[User:ScAvenger|ScAvenger]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{CC-BY-SA-2.5}}

[[Kategorija:Files uploaded by User:ScAvenger]]
{{NowCommons|Agenskalns1.jpg}}</text>
      <sha1>qr44hpkdw5xpa4mfykwxebfu83i1k0k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Samuraji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44489</id>
    <revision>
      <id>4534834</id>
      <parentid>4501418</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:05:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534834</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11092" sha1="7lo19mzfankea2em5ih3ne6eov7mupa" xml:space="preserve">[[Attēls:Samurai.jpg|thumb|200px|Samurajs. 1860. gadu fotogrāfija]]
'''Samuraji''' ({{val|ja|侍}}; arī ''busi'' 武士 — 'karavīrs') bija profesionāla karavīru kārta viduslaiku [[Japāna|Japānā]].

Apzīmējums &quot;samurajs&quot; atvasināts no darbības vārda &quot;saburau&quot; — &quot;sargāt, kalpot&quot;. Sākotnēji apzīmēja tikai bruņotus imperatora kalpus, bet laika gaitā tie izvērtās par atsevišķu kārtu, līdzīgu [[Bruņinieks|bruņiniekiem]] viduslaiku Eiropā. Samurajiem ir īpašs uzvedības un goda kodekss, ko sauc par [[Bušido]]. Par spīti reālajai ietekmei, samuraji vienmēr sabiedrības kārtu hierarhijā atradās zemāk par aristokrātiju:
* aristokrātija
* samuraji
* amatnieki
* tirgotāji
* zemnieki

== Izcelsme ==
Jēdziens parādījās VII—VIII gs, līdz ar [[valsts]] [[centralizācija]]s procesu. Samuraji bija imperatora armijas kodols, ko sākotnēji komplektēja no pietiekami turīgu dzimtu pārstāvjiem (karavīram pašam sevi vajadzēja nodrošināt ar bruņojumu un zirgu), kuri mācēja jāt ar zirgu un šaut ar loku. Varas iestādes katru samuraju nodrošināja ar uzturu un diviem bruņotiem kalpiem. Ap 10 gadsimtu daudzi no šiem karavīriem bija izveidojuši gandrīz autonomus bruņotus formējumus — samuraju klanus. No klanu vadoņiem (''daimjo'') imperators rekrutēja provinču gubernatorus.

Katra šāda samuraju klana iekšienē attīstījās strikti noteikta hierarhija, disciplīna un militarizēts [[dzīvesveids]]. Arī samuraju klanu savstarpējās attiecības noteica vasaļattiecību hierarhija — vājākie, mazākie klani bija lielāko, dižciltīgāko klanu (vairāku samuraju klanus — piemēram, Taira, Minamoto — saistīja asinsradniecības saites ar imperatora ģimeni) vasaļi, bet visi klani bija imperatora vasaļi. Samuraju uzdevums bija kalpot savam klanam karā un vingrināties kaujas prasmēs miera laikā.

Provinces bija pusautonomas, centrālā vara bija vāja, pašās provincēs liela ietekme bija vietējiem samuraju klaniem un dzimtām. Līdz ar to visai regulāras un izplatītas bija samuraju klanu savstarpējās sadursmes, ienaids, cīņa par ietekmi un teritorijām.

== Ietekme ==
1160. gadā Kijomori (1118—1181) no Taira klana iecēla par ''sangi'' — &quot;imperatora padomnieku&quot; Lielajā valsts padomē — pirmo reizi Japānas vēsturē samurajs izpelnījās tik augstu rangu valsts pārvaldē. 1167. gadā viņš kļuva par premjerministru, koncentrējot savās rokās visu reālo varu valstī.

[[Attēls:Minamoto no Yoritomo.jpg|thumb|200px|Minamoto no Joritomo (1147—1199)]]

Nākamās izmaiņas, kas ietekmēja samuraju statusu, bija pēc asiņaina kara starp Taira un Minamoto klaniem, kurā uzvarēja Minamoto klans. Klana vadonis Joritomo (1147—1199) ieradās 1190. gadā [[Kamakura|Kamakurā]] uz audienci pie imperatora Gotobas (1180—1239) un eksimperatora Gosirakavas (1127—1192), un tika iecelts par ''gondainagonu'', t.i. galveno padomnieku un ''taisjo'' — Iekšējās pils Kreisā spārna pavēlnieku. Atšķirībā no Kijomori, viņš pilnībā atteicās no iejaukšanās imperatora galma lietās, tā nodrošinoties ar galma aristokrātijas atbalstu. 1192. gadā Joritomo tika iecelts par ''sei-i tai-sjogun'' — &quot;armijas virspavēlnieku, barbaru pakļāvēju&quot; (jeb vienkārši par [[šoguns|sjogunu]]). Tika izveidots virspavēlnieka &quot;ģenerālštābs&quot;, jeb reālā valdība valdībā — ''Kamakura Bakufu'' (&quot;bakufu&quot; — karavadoņa štābs). Šādu sistēmu vēstures literatūrā dēvē par ''sjogunātu'', un tas saglabājās Japānā līdz pat 1868. gadam (mainoties gan ''sjogunu'' dinastijām), kad to pēc ''Bosin kara'' likvidēja imperators Meidzi. Pēc [[Meidzi reforma]]s samuraju kārta tika likvidēta, tiem aizliegts nēsāt kārtu apliecinošus atribūtus (divus zobenus).

== Ieroči ==
* [[Japāņu zobeni]] ir ieroči, kas ir kļuvuši par sinonīmu vārdam samurajs. ''Chokutō'', [[Naras perioda]] zobeniem, bija taisns asmens. 900. gados parādījās izliekti zobeni [[tachi]] un galu galā izveidojās [[katana]]. Mazāki plaši pazīstami palīgzobeni ir ''[[wakizashi]]'' un ''[[tantō]]''.&lt;ref&gt;https://books.google.lv/books?id=q5KBjpGSRgkC&amp;pg=PA78&amp;redir_esc=y&lt;/ref&gt; Garā zobena (katanas vai tachi) nēsāšana kopā ar mazāku zobenu kļuva par samuraju simbolu, un šī zobenu kombinācija tiek dēvēta par ''daishō'' (burtiski &quot;liels un mazs&quot;). [[Edo periodā]] tikai samuraji drīkstēja valkāt ''daišo''. Četrpadsmitajā gadsimtā izmantoja arī garāka asmens zobenus, kas zināmi kā [[nodachi]].&lt;ref&gt;Turnbull, Stephen. Samurai The Story of Japan’s Great Warriors. London. Prc Publishing Ltd., 2004.&lt;/ref&gt;
* ''Yumi'' (garais loks), kas atspoguļots ''kyūjutsu'' mākslā (lit. loka prasme), bija Japānas armijas galvenais ierocis. Tā lietošana samazinājās līdz ar ''tanegašimas'' (japāņu šaujamieroča) ieviešanu Sengoku periodā, taču loka šaušanas prasme joprojām tika praktizēta vismaz sportam.&lt;ref&gt;Kathleen Haywood; Catherine Lewis (2006). Archery: steps to success. Human Kinetics. p. 10. ISBN 978-0736055420.&lt;/ref&gt; ''Yumi'' ir asimetrisks kompozītmateriāla loks, kas izgatavots no bambusa, koka, rotangpalmas un ādas, tā efektīvais darbības rādiuss bija 50 vai 100 metri, ja precizitāte nebija problēma. Ejot kājām, to parasti izmantoja aiz ''tate'' (手盾), liela, mobila koka vairoga, taču ''yumi'' varēja izmantot arī zirga mugurā tā asimetriskās formas dēļ. Šaušana no zirga kļuva par sastāvdaļu šinto ceremonijai, kas pazīstama kā ''yabusame'' (流鏑馬).&lt;ref&gt;Thomas Louis; Tommy Ito (2008). Samurai: The Code of the Warrior. Sterling Publishing Company, Inc. p. 117. ISBN 978-1402763120.&lt;/ref&gt;
* Samuraju šķēpi ieskaitot ''yari'' (šķēpu) un ''naginatu'', ko parasti izmantoja samuraji. ''Yari'' izspieda naginatu no kaujas lauka, jo personiskā drosme kļuva mazāk svarīga un cīņas kļuva vairāk organizētas ap masveida, lētiem kājnieku formējumiem (''ashigaru'').&lt;ref&gt;Turnbull, Stephen. Samurai The Story of Japan’s Great Warriors. London. Prc Publishing Ltd, 2004. p. 174&lt;/ref&gt; Uzmontēts vai nomontēts lādiņš arī bija efektīvāks, ja izmantoja šķēpu, nevis zobenu, jo tas piedāvāja labākus izredzes pret samuraju, kas izmanto zobenu. [[Šizugatakes kaujā]], kur [[Šibatu Kacue]] sakāva [[Tojotomi Hidejosi]], septiņiem samurajiem, kurus sāka dēvēt par &quot;Septiņiem Šizugatakes šķēpiem&quot; (賤ヶ岳七本槍), bija izšķiroša loma uzvarā pār pretinieku.&lt;ref&gt;Stephen Turnbull (2008). The Samurai Swordsman: Master of War. Tuttle Publishing. p. 65. ISBN 978-4805309568.&lt;/ref&gt;
* [[Tanegašima]] tika ievests Japānā 1543. gadā caur portugāļu tirgotājiem. Tanegašimu lielā skaitā ražoja japāņu ieroču kalēji, kas ļāva karavadoņiem izveidot un apmācīt armijas no zemnieku masām. Jaunie ieroči bija ļoti efektīvi; to lietošanas vienkāršība un nāvējošā efektivitāte noveda pie tā, ka ''tanegašima'' kļuva par iecienītāko ieroci aizvietojot ''yumi''. Līdz 16. gadsimta beigām Japānā bija vairāk šaujamieroču nekā daudzās Eiropas valstīs. Tanegašima, ko masveidā izmantoja ašigaru zemnieku kājnieku karaspēks, bija atbildīga par [[Militārā taktika|militārās taktikas]] maiņu, kas galu galā noveda pie [[Tokugavas sjogunāts|Tokugavas sjogunāta]] izveidošanas un pilsoņu kara beigām. Tomēr Tanegašimas ražošana strauji samazinājās, jo nebija nepieciešams milzīgs daudzums šaujamieroču. Edo periodā tanegašima tika glabāta un izmantota galvenokārt medībām un šaušanas treniņiem. Ārvalstu iejaukšanās 19. gadsimtā atjaunoja interesi par šaujamieročiem, taču tanegašima līdz tam laikam jau bija novecojusi, un dažādas samuraju grupas iegādājās modernākus šaujamieročus no Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;Absolon, Trevor (30 November 2017). Samurai Armour: Volume I: The Japanese Cuirass. Bloomsbury Publishing. pp. 210—211. ISBN 978-1-4728-2224-6.&lt;/ref&gt;
* Samuraju lielgabals līdz 1570. gadiem kļuva par parastu samuraju bruņojuma daļu. Tie bieži tika uzstādīti pilīs vai uz kuģiem, vairāk tiek izmantoti kā pretkājnieku ieroči, nevis pret pils sienām vai tamlīdzīgi, lai gan [[Nagašino pils aplenkumā]] (1575) lielgabals veiksmīgi tika izmantots pret ienaidnieka aplenkuma torni. Pirmie populārie lielgabali Japānā bija ar nosaukumu ''kunikuzushi'' jeb &quot;provinces iznīcinātāji&quot;. Kunikuzushi svēra 120 kg un izmantoja 18 kg kameras, izšaujot nelielu šāvienu ar 280 g smagu lodi. Kjusju [[Arimas klans]] izmantoja šādu lielgabalu Okinavatas kaujā pret ''Ryūzōji'' klanu.
* Samuraji izmantoja dažādu formu un izmēru koka ieročus, kas izgatavoti no ozola un citiem cietiem kokiem, un plaši pazīstamie ieroči ir ''bō'', ''džo'', ''hanbō'' un ''tanbō''.
* Samuraji izmantoja visu formu un izmēru nūjas un milnas, kas izgatavotas no dzelzs vai koka. Daži, piemēram, ''jutte'', bija vienas rokas ieroči, bet citi, piemēram, ''kanabō'', bija lieli divu roku ieroči.
* Ķēžu ieroči, dažādi ieroči ar ķēdēm, piemēram, ''kusarigama'' un ''kusari-fundo''.

&lt;gallery mode=&quot;nolines&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; heights=&quot;160&quot; widths=&quot;160&quot;&gt;
File:Katana (common shema).png|[[Katana]] zobena shēma
File:Samurai Japanese.jpg|Samurajs ar dažādiem ieročiem un bruņām, ap 1802–1814. gadiem
File:Tachi dedicated to Daizaifu Tenmangu by Shimazu Shigehide made in 1787.jpg|Senais japāņu [[tachi]]
File:Koshirae wakizashi Met 91.2.74 n01.jpg|Senā japāņu katana
File:脇差 Blade and Mounting for a Short Sword (Wakizashi).jpg|Senais ierocis [[wakizashi]]
File:Himeji Oshiro Matsuri August09 007.jpg| Vēstures rekonstruktori ar [[Tanegashima]] šaujamieročiem Himedžii pils Festivālā
File:Yumi-p1000624.jpg|Bultas un [[Yumi]] loki
File:The bow of the Kamakura period.JPG|Kamakuras perioda loki
File:The arrow of the Kamakura period.JPG|Kamakuras perioda bultas
File:Naginata(2).JPG|[[Naginata]] ierocis no [[Kamakura perioda]]
File:Yari-p1000604.jpg|Trīs [[yari]] ieroči (Kagi yari, omi yari un su yari), izstādīti muzejā
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==

* Hiroaki Sato, Legends of the Samurai. — Woodstock, NY, 1985.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.samurai-archives.com/ Samuraju subkultūrai veltīts vortāls] {{en ikona}}
* [http://militera.lib.ru/h/turnbull/index.html Тёрнбулл Стивен. Самураи. Военная история.] {{krieviski}}
* [http://www.mms-net.com/samurai/index-e.html His name is &quot;Matabei Mototsugu Goto&quot;] {{en ikona}}
* [http://www.koryu.com/library/wwj2.html Women Warriors of Japan] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230701132756/https://www.koryu.com/library/wwj2.html |date={{dat|2023|07|01||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.sengokudaimyo.com/ Anthony J. Bryant mājas lapa par samuraju ieroču un bruņu rekonstruēšanu] {{en ikona}}
* [http://sengoku.ru/ Samuraju sadzīves rekonstruktoru klubs] {{krieviski}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Samuraji| ]]</text>
      <sha1>7lo19mzfankea2em5ih3ne6eov7mupa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534966</id>
      <parentid>4534834</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T11:32:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>piekārtots.....</comment>
      <origin>4534966</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11044" sha1="lqhcm5bgtcpfi7bg1so3yg7hstb09q7" xml:space="preserve">[[Attēls:Samurai.jpg|thumb|200px|Samurajs. 1860. gadu fotogrāfija]]
'''Samuraji''' ({{val|ja|侍}}; arī ''busi'' 武士 — 'karavīrs') bija profesionāla karavīru kārta viduslaiku [[Japāna|Japānā]].

Apzīmējums &quot;samurajs&quot; atvasināts no darbības vārda ''saburau'' — &quot;sargāt, kalpot&quot;. Sākotnēji par samurajiem sauca tikai bruņotus imperatora kalpus, bet laika gaitā tie izvērtās par atsevišķu kārtu, līdzīgu [[Bruņinieks|bruņiniekiem]] viduslaiku Eiropā. Samurajiem ir īpašs uzvedības un goda kodekss, ko sauc par [[Bušido]]. Par spīti reālajai ietekmei, samuraji vienmēr sabiedrības kārtu hierarhijā atradās zemāk par aristokrātiju (aristokrātija, samuraji, amatnieki, tirgotāji un zemnieki).

== Izcelsme ==
Jēdziens parādījās 7.—8. gadsimtā, līdz ar [[valsts]] [[centralizācija]]s procesu. Samuraji bija imperatora armijas kodols, ko sākotnēji komplektēja no pietiekami turīgu dzimtu pārstāvjiem (karavīram pašam sevi vajadzēja nodrošināt ar bruņojumu un zirgu), kuri mācēja jāt ar zirgu un šaut ar [[loks (ierocis)|loku]]. Varas iestādes katru samuraju nodrošināja ar uzturu un diviem bruņotiem kalpiem. Ap 10. gadsimtu daudzi no šiem karavīriem bija izveidojuši gandrīz autonomus bruņotus formējumus — samuraju klanus. No klanu vadoņiem (''daimjo'') imperators rekrutēja provinču gubernatorus.

Katra šāda samuraju klana iekšienē attīstījās strikti noteikta hierarhija, disciplīna un militarizēts [[dzīvesveids]]. Arī samuraju klanu savstarpējās attiecības noteica vasaļattiecību hierarhija — vājākie, mazākie klani bija lielāko, dižciltīgāko klanu (vairāku samuraju klanus — piemēram, Taira, Minamoto — saistīja asinsradniecības saites ar imperatora ģimeni) vasaļi, bet visi klani bija imperatora vasaļi. Samuraju uzdevums bija kalpot savam klanam karā un vingrināties kaujas prasmēs miera laikā.

Provinces bija pusautonomas, centrālā vara bija vāja, pašās provincēs liela ietekme bija vietējiem samuraju klaniem un dzimtām. Līdz ar to visai regulāras un izplatītas bija samuraju klanu savstarpējās sadursmes, ienaids, cīņa par ietekmi un teritorijām.

== Ietekme ==
1160. gadā Kijomori (1118—1181) no Taira klana iecēla par ''sangi'', &quot;imperatora padomnieku&quot; Lielajā valsts padomē, un tā bija pirmā reize Japānas vēsturē, kad samurajs izpelnījās tik augstu rangu valsts pārvaldē. 1167. gadā viņš kļuva par premjerministru, koncentrējot savās rokās visu reālo varu valstī.

[[Attēls:Minamoto no Yoritomo.jpg|thumb|200px|Minamoto no Joritomo (1147—1199)]]

Nākamās izmaiņas, kas ietekmēja samuraju statusu, bija pēc asiņaina kara starp Taira un Minamoto klaniem, kurā uzvarēja Minamoto klans. Klana vadonis Joritomo (1147—1199) ieradās 1190. gadā [[Kamakura|Kamakurā]] uz audienci pie imperatora Gotobas (1180—1239) un eksimperatora Gosirakavas (1127—1192), un tika iecelts par ''gondainagonu'', t.i. galveno padomnieku un ''taisjo'', Iekšējās pils Kreisā spārna pavēlnieku. Atšķirībā no Kijomori, viņš pilnībā atteicās no iejaukšanās imperatora galma lietās, tā nodrošinoties ar galma aristokrātijas atbalstu. 1192. gadā Joritomo iecēla par ''sei-i tai-sjogun'' — &quot;armijas virspavēlnieku, barbaru pakļāvēju&quot; (jeb vienkārši par [[sjoguns|sjogunu]]). Izveidoja virspavēlnieka &quot;ģenerālštābu&quot;, jeb reālu valdību valdībā — ''Kamakura Bakufu'' (''bakufu'' — karavadoņa štābs). Šādu sistēmu vēstures literatūrā dēvē par &quot;sjogunātu&quot;, un tas saglabājās Japānā līdz pat 1868. gadam (mainoties gan sjogunu dinastijām), kad to pēc ''Bosin'' kara likvidēja imperators Meidzi. Pēc [[Meidzi reforma]]s samuraju kārtu likvidēja un tiem aizliedza nēsāt kārtu apliecinošus atribūtus (divus zobenus).

== Ieroči ==
* [[Japāņu zobeni]] ir ieroči, kas kļuvuši par sinonīmu vārdam samurajs. ''Chokutō'', [[Naras perioda]] zobeniem, bija taisns asmens. 900. gados parādījās izliekti zobeni [[tachi]] un galu galā izveidojās [[katana]]. Mazāki plaši pazīstami palīgzobeni ir ''[[wakizashi]]'' un ''[[tantō]]''.&lt;ref&gt;https://books.google.lv/books?id=q5KBjpGSRgkC&amp;pg=PA78&amp;redir_esc=y&lt;/ref&gt; Garā zobena (katanas vai tachi) nēsāšana kopā ar mazāku zobenu kļuva par samuraju simbolu, un šo zobenu kombināciju sauc par ''daishō'' (burtiski &quot;liels un mazs&quot;). [[Edo periodā]] tikai samuraji drīkstēja valkāt ''daishō''. Četrpadsmitajā gadsimtā izmantoja arī garāka asmens zobenus, kas zināmi kā [[nodachi]].&lt;ref&gt;Turnbull, Stephen. Samurai The Story of Japan’s Great Warriors. London. Prc Publishing Ltd., 2004.&lt;/ref&gt;
* ''Yumi'' (garais loks), kas atspoguļots ''kyūjutsu'' mākslā (lit. loka prasme), bija Japānas armijas galvenais ierocis. Tā lietošana samazinājās līdz ar ''tanegašimas'' (japāņu šaujamieroča) ieviešanu Sengoku periodā, taču loka šaušanas prasme joprojām praktizēja sporta interesēs.&lt;ref&gt;Kathleen Haywood; Catherine Lewis (2006). Archery: steps to success. Human Kinetics. p. 10. ISBN 978-0736055420.&lt;/ref&gt; ''Yumi'' ir asimetrisks kompozītmateriāla loks, kas izgatavots no bambusa, koka, rotangpalmas un ādas, tā efektīvais darbības rādiuss bija 50 vai 100 metri, ja precizitāte nebija problēma. Ejot kājām, to parasti izmantoja aiz ''tate'' (手盾), liela, mobila koka vairoga, taču ''yumi'' varēja izmantot arī zirga mugurā tā asimetriskās formas dēļ. Šaušana no zirga kļuva par sastāvdaļu šinto ceremonijai, kas pazīstama kā ''yabusame'' (流鏑馬).&lt;ref&gt;Thomas Louis; Tommy Ito (2008). Samurai: The Code of the Warrior. Sterling Publishing Company, Inc. p. 117. ISBN 978-1402763120.&lt;/ref&gt;
* Samuraju šķēpi ir ''yari'' un ''naginatu''. ''Yari'' izspieda naginatu no kaujas lauka, jo personiskā drosme kļuva mazāk svarīga un cīņas kļuva vairāk organizētas ap masveida, lētiem kājnieku formējumiem (''ashigaru'').&lt;ref&gt;Turnbull, Stephen. Samurai The Story of Japan’s Great Warriors. London. Prc Publishing Ltd, 2004. p. 174&lt;/ref&gt; Šķēpa izmantošana garantēja labākas izredzes pret samuraju, kas izmantoja zobenu. [[Šizugatakes kauja|Šizugatakes kaujā]], kur [[Šibatu Kacue]] sakāva [[Tojotomi Hidejosi]], septiņiem samurajiem, kurus sāka dēvēt par &quot;Septiņiem Šizugatakes šķēpiem&quot; (賤ヶ岳七本槍), bija izšķiroša loma uzvarā pār pretinieku.&lt;ref&gt;Stephen Turnbull (2008). The Samurai Swordsman: Master of War. Tuttle Publishing. p. 65. ISBN 978-4805309568.&lt;/ref&gt;
* [[Tanegašima]] ievests Japānā 1543. gadā caur portugāļu tirgotājiem. Tanegašimu lielā skaitā ražoja japāņu ieroču kalēji, kas ļāva karavadoņiem izveidot un apmācīt armijas no zemnieku masām. Jaunie ieroči bija ļoti efektīvi; to lietošanas vienkāršība un nāvējošā efektivitāte noveda pie tā, ka ''tanegašima'' kļuva par iecienītāko ieroci aizvietojot ''yumi''. Līdz 16. gadsimta beigām Japānā bija vairāk šaujamieroču nekā daudzās Eiropas valstīs. Tanegašima, ko masveidā izmantoja ašigaru zemnieku kājnieku karaspēks, bija atbildīga par [[Militārā taktika|militārās taktikas]] maiņu, kas galu galā noveda pie [[Tokugavas sjogunāts|Tokugavas sjogunāta]] izveidošanas un pilsoņu kara beigām. Tomēr Tanegašimas ražošana strauji samazinājās, jo nebija nepieciešams milzīgs daudzums šaujamieroču. Edo periodā tanegašimu glabāja un izmantoja galvenokārt medībām un šaušanas treniņiem. Ārvalstu iejaukšanās 19. gadsimtā atjaunoja interesi par šaujamieročiem, taču tanegašima līdz tam laikam jau bija novecojusi, un dažādas samuraju grupas iegādājās modernākus šaujamieročus no Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;Absolon, Trevor (30 November 2017). Samurai Armour: Volume I: The Japanese Cuirass. Bloomsbury Publishing. pp. 210—211. ISBN 978-1-4728-2224-6.&lt;/ref&gt;
* Samuraju lielgabals līdz 1570. gadiem kļuva par parastu samuraju bruņojuma daļu. Tos bieži uzstādīja pilīs vai uz kuģiem, un vairāk izmantoja kā pretkājnieku ieročus nevis pret pils sienām vai tamlīdzīgi, lai gan [[Nagašino pils aplenkums|Nagašino pils aplenkumā]] (1575) lielgabalu veiksmīgi izmantoja pret ienaidnieka aplenkuma torni. Pirmie populārie lielgabali Japānā bija ar nosaukumu ''kunikuzushi'' jeb &quot;provinces iznīcinātāji&quot;. Kunikuzushi svēra {{nobr|120 kg}} un izmantoja {{nobr|18 kg}} kameras, izšaujot nelielu šāvienu ar {{nobr|280 g}} smagu lodi. Kjusju [[Arimas klans]] izmantoja šādu lielgabalu Okinavatas kaujā pret ''Ryūzōji'' klanu.
* Samuraji izmantoja dažādu formu un izmēru koka ieročus, kas izgatavoti no ozola un citiem cietiem kokiem, un plaši pazīstamie ieroči ir ''bō'', ''džo'', ''hanbō'' un ''tanbō''.
* Samuraji izmantoja visu formu un izmēru nūjas un milnas, kas izgatavotas no dzelzs vai koka. Daži, piemēram, ''jutte'', bija vienas rokas ieroči, bet citi, piemēram, ''kanabō'', bija lieli divu roku ieroči.
* Ķēžu ieroči, dažādi ieroči ar ķēdēm, piemēram, ''kusarigama'' un ''kusari-fundo''.

&lt;gallery mode=&quot;nolines&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; heights=&quot;160&quot; widths=&quot;160&quot;&gt;
Katana (common shema).png|[[Katana]] zobena shēma
Samurai Japanese.jpg|Samurajs ar dažādiem ieročiem un bruņām, ap 1802–1814. gadu
Tachi dedicated to Daizaifu Tenmangu by Shimazu Shigehide made in 1787.jpg|Senais japāņu [[tachi]]
Koshirae wakizashi Met 91.2.74 n01.jpg|Senā japāņu katana
脇差 Blade and Mounting for a Short Sword (Wakizashi).jpg|Senais ierocis ''[[wakizashi]]''
Himeji Oshiro Matsuri August09 007.jpg| Vēstures rekonstruktori ar [[tanegashima]] šaujamieročiem Himedžii pils Festivālā
Yumi-p1000624.jpg|Bultas un ''[[yumi]]'' loki
The bow of the Kamakura period.JPG|Kamakuras perioda loki
The arrow of the Kamakura period.JPG|Kamakuras perioda bultas
Naginata(2).JPG|[[Naginata]] ierocis no [[Kamakura perioda]]
Yari-p1000604.jpg|Trīs ''[[yari]]'' ieroči (''Kagi yari'', ''omi yari'' un ''su yari''), izstādīti muzejā
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* Hiroaki Sato, Legends of the Samurai. — Woodstock, NY, 1985.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.samurai-archives.com/ Samuraju subkultūrai veltīts vortāls] {{en ikona}}
* [http://militera.lib.ru/h/turnbull/index.html Тёрнбулл Стивен. Самураи. Военная история.] {{krieviski}}
* [http://www.mms-net.com/samurai/index-e.html His name is &quot;Matabei Mototsugu Goto&quot;] {{en ikona}}
* [http://www.koryu.com/library/wwj2.html Women Warriors of Japan] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230701132756/https://www.koryu.com/library/wwj2.html |date={{dat|2023|07|01||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.sengokudaimyo.com/ Anthony J. Bryant mājas lapa par samuraju ieroču un bruņu rekonstruēšanu] {{en ikona}}
* [http://sengoku.ru/ Samuraju sadzīves rekonstruktoru klubs] {{krieviski}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Samuraji| ]]</text>
      <sha1>lqhcm5bgtcpfi7bg1so3yg7hstb09q7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:P6100043.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>45258</id>
    <revision>
      <id>4534625</id>
      <parentid>3274944</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:00:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Dienvidu_tilta_celtniecība._2006._gada_10._jūnijs._Rīga.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534625</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="529" sha1="9b3gsg94ljjlolslopga8xvlracosn8" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] celtniecība. [[2006. gads|2006]]. gada [[10. jūnijs]]. [[Rīga]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Dienvidu tilta celtniecība. 2006. gada 10. jūnijs. Rīga.JPG}}</text>
      <sha1>9b3gsg94ljjlolslopga8xvlracosn8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:P6100053.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>45259</id>
    <revision>
      <id>4534626</id>
      <parentid>3274945</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:00:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Dienvidu_tilta_celtniecība._2006._gada_10._jūnijs._Rīga_(1).JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534626</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="533" sha1="pqrshaxfy75n1zge8f8byt8aomcbhf4" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] celtniecība. [[2006. gads|2006]]. gada [[10. jūnijs]]. [[Rīga]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Dienvidu tilta celtniecība. 2006. gada 10. jūnijs. Rīga (1).JPG}}</text>
      <sha1>pqrshaxfy75n1zge8f8byt8aomcbhf4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sikspārņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>46072</id>
    <revision>
      <id>4534647</id>
      <parentid>4534313</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:47:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izskats un īpašības */ papildināts</comment>
      <origin>4534647</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21027" sha1="a2f2m8kpflj7t1o69apmqkkfw3jd4ib" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}}
{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg
|    att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|         binomial = Chiroptera &lt;small&gt;([[Blumenbach]], 1779)&lt;/small&gt;
|        izplatība =
[[Attēls:Bat range.png|center||250px]]
{{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}}
|       iedalījums =
Mūsdienu iedalījums:
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}}
Tradicionālais iedalījums:
* {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]&lt;ref name=&quot;types&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]&lt;/ref&gt; (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.&lt;/ref&gt; Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]&lt;/ref&gt;  

[[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;  

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus vampyrus'')]] 
[[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] 
Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Lielākie sikspārņi ir [[lielais dižsikspārnis|lielie dižsikspārņi]] (''Pteropus vampyrus''), kuriemm spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,6 [[kilograms|kg]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;&gt;[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]&lt;/ref&gt;

Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot&lt;ref&gt;[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]&lt;/ref&gt; (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt).

Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;  Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt;

Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em, spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši izstaro. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. 

Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.&lt;ref&gt; &quot;Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis&quot;, Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.&lt;/ref&gt; 

[[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

=== Neparastākie sikspārņi ===
[[augļsikspārņu dzimta|Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;

[[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas.

=== Interesanti fakti par sikspārņiem ===
Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

== Klasifikācija ==
[[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]]
[[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]]
{{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (Plecotus auritus)
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Dzeltenais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platausainais sikspārnis]] (Barbastella barbastellus)
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')

== Sikspārņi un cilvēki ==
[[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]]
Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt; Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],&lt;ref&gt;[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy &amp; advocacy (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.&lt;ref&gt;[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]&lt;/ref&gt; Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,&lt;ref&gt;White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;market&quot;&gt;[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]&lt;/ref&gt; piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored.&quot;&lt;/ref&gt; [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],&lt;ref&gt;[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]],&lt;ref&gt;[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]&lt;/ref&gt; [[Taizeme|Taizemē]]&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]&lt;/ref&gt; un [[Gana|Ganā]].&lt;ref name=&quot;market&quot;/&gt; Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.&lt;/ref&gt; [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&amp;pg=PT79&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]&lt;/ref&gt;

Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.&lt;ref&gt;[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]&lt;/ref&gt;

=== Sikspārņi folklorā ===
[[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.&lt;ref&gt;[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons &amp; Handbags Collide]&lt;/ref&gt; Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.&lt;ref&gt;[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]&lt;/ref&gt; Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi.

[[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].&lt;ref&gt;[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.&lt;ref&gt;[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]&lt;/ref&gt;

Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; 

=== Sikspārņi daiļradē ===
Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu &quot;Sudrabspārns&quot; (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}}
* [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi]
* [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums]
* [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }}
* [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sikspārņi| ]]</text>
      <sha1>a2f2m8kpflj7t1o69apmqkkfw3jd4ib</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534666</id>
      <parentid>4534647</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:18:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Klasifikācija */</comment>
      <origin>4534666</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21027" sha1="n8aswdim4gexbl6sleuxd89uiazsfjt" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}}
{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg
|    att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|         binomial = Chiroptera &lt;small&gt;([[Blumenbach]], 1779)&lt;/small&gt;
|        izplatība =
[[Attēls:Bat range.png|center||250px]]
{{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}}
|       iedalījums =
Mūsdienu iedalījums:
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}}
Tradicionālais iedalījums:
* {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]&lt;ref name=&quot;types&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]&lt;/ref&gt; (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.&lt;/ref&gt; Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]&lt;/ref&gt;  

[[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;  

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus vampyrus'')]] 
[[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] 
Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Lielākie sikspārņi ir [[lielais dižsikspārnis|lielie dižsikspārņi]] (''Pteropus vampyrus''), kuriemm spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,6 [[kilograms|kg]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;&gt;[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]&lt;/ref&gt;

Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot&lt;ref&gt;[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]&lt;/ref&gt; (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt).

Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;  Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt;

Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em, spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši izstaro. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. 

Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.&lt;ref&gt; &quot;Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis&quot;, Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.&lt;/ref&gt; 

[[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

=== Neparastākie sikspārņi ===
[[augļsikspārņu dzimta|Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;

[[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas.

=== Interesanti fakti par sikspārņiem ===
Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

== Klasifikācija ==
[[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]]
[[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]]
{{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (Plecotus auritus)
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Dzeltenais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platausainais sikspārnis]] (Barbastella barbastellus)
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')

== Sikspārņi un cilvēki ==
[[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]]
Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt; Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],&lt;ref&gt;[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy &amp; advocacy (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.&lt;ref&gt;[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]&lt;/ref&gt; Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,&lt;ref&gt;White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;market&quot;&gt;[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]&lt;/ref&gt; piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored.&quot;&lt;/ref&gt; [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],&lt;ref&gt;[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]],&lt;ref&gt;[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]&lt;/ref&gt; [[Taizeme|Taizemē]]&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]&lt;/ref&gt; un [[Gana|Ganā]].&lt;ref name=&quot;market&quot;/&gt; Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.&lt;/ref&gt; [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&amp;pg=PT79&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]&lt;/ref&gt;

Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.&lt;ref&gt;[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]&lt;/ref&gt;

=== Sikspārņi folklorā ===
[[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.&lt;ref&gt;[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons &amp; Handbags Collide]&lt;/ref&gt; Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.&lt;ref&gt;[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]&lt;/ref&gt; Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi.

[[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].&lt;ref&gt;[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.&lt;ref&gt;[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]&lt;/ref&gt;

Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; 

=== Sikspārņi daiļradē ===
Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu &quot;Sudrabspārns&quot; (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}}
* [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi]
* [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums]
* [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }}
* [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sikspārņi| ]]</text>
      <sha1>n8aswdim4gexbl6sleuxd89uiazsfjt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534695</id>
      <parentid>4534666</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:16:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sikspārņi Latvijā */ papildināts</comment>
      <origin>4534695</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21375" sha1="8x2hg01kzpzsbdm711kc56zf8sqb354" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}}
{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg
|    att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|         binomial = Chiroptera &lt;small&gt;([[Blumenbach]], 1779)&lt;/small&gt;
|        izplatība =
[[Attēls:Bat range.png|center||250px]]
{{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}}
|       iedalījums =
Mūsdienu iedalījums:
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}}
Tradicionālais iedalījums:
* {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]&lt;ref name=&quot;types&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]&lt;/ref&gt; (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.&lt;/ref&gt; Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]&lt;/ref&gt;  

[[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;  

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus vampyrus'')]] 
[[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] 
Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Lielākie sikspārņi ir [[lielais dižsikspārnis|lielie dižsikspārņi]] (''Pteropus vampyrus''), kuriemm spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,6 [[kilograms|kg]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;&gt;[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]&lt;/ref&gt;

Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot&lt;ref&gt;[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]&lt;/ref&gt; (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt).

Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;  Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt;

Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em, spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši izstaro. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. 

Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.&lt;ref&gt; &quot;Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis&quot;, Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.&lt;/ref&gt; 

[[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

=== Neparastākie sikspārņi ===
[[augļsikspārņu dzimta|Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;

[[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas.

=== Interesanti fakti par sikspārņiem ===
Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

== Klasifikācija ==
[[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]]
[[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]]
{{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (Plecotus auritus)
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Sertificēta sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinums par plānotās darbības –
vēja elektrostaciju parka “Nīcgale” izbūves Augšdaugavas novada Nīcgales, Dubnas un
Kalupes pagastā ietekmi uz īpaši aizsargājamām sikspārņu sugām]&lt;/ref&gt;
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platausainais sikspārnis]] (Barbastella barbastellus)
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')

== Sikspārņi un cilvēki ==
[[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]]
Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt; Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],&lt;ref&gt;[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy &amp; advocacy (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.&lt;ref&gt;[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]&lt;/ref&gt; Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,&lt;ref&gt;White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;market&quot;&gt;[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]&lt;/ref&gt; piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored.&quot;&lt;/ref&gt; [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],&lt;ref&gt;[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]],&lt;ref&gt;[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]&lt;/ref&gt; [[Taizeme|Taizemē]]&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]&lt;/ref&gt; un [[Gana|Ganā]].&lt;ref name=&quot;market&quot;/&gt; Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.&lt;/ref&gt; [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&amp;pg=PT79&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]&lt;/ref&gt;

Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.&lt;ref&gt;[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]&lt;/ref&gt;

=== Sikspārņi folklorā ===
[[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.&lt;ref&gt;[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons &amp; Handbags Collide]&lt;/ref&gt; Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.&lt;ref&gt;[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]&lt;/ref&gt; Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi.

[[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].&lt;ref&gt;[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.&lt;ref&gt;[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]&lt;/ref&gt;

Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; 

=== Sikspārņi daiļradē ===
Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu &quot;Sudrabspārns&quot; (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}}
* [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi]
* [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums]
* [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }}
* [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sikspārņi| ]]</text>
      <sha1>8x2hg01kzpzsbdm711kc56zf8sqb354</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534697</id>
      <parentid>4534695</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:20:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sikspārņi Latvijā */ papildināts</comment>
      <origin>4534697</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21176" sha1="32jnt9jx20k0ssb2lr3wiotrl4kbr0h" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}}
{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg
|    att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|         binomial = Chiroptera &lt;small&gt;([[Blumenbach]], 1779)&lt;/small&gt;
|        izplatība =
[[Attēls:Bat range.png|center||250px]]
{{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}}
|       iedalījums =
Mūsdienu iedalījums:
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}}
Tradicionālais iedalījums:
* {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]&lt;ref name=&quot;types&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]&lt;/ref&gt; (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.&lt;/ref&gt; Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]&lt;/ref&gt;  

[[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;  

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus vampyrus'')]] 
[[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] 
Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Lielākie sikspārņi ir [[lielais dižsikspārnis|lielie dižsikspārņi]] (''Pteropus vampyrus''), kuriemm spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,6 [[kilograms|kg]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;&gt;[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]&lt;/ref&gt;

Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot&lt;ref&gt;[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]&lt;/ref&gt; (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt).

Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;  Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt;

Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em, spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši izstaro. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. 

Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.&lt;ref&gt; &quot;Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis&quot;, Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.&lt;/ref&gt; 

[[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

=== Neparastākie sikspārņi ===
[[augļsikspārņu dzimta|Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;

[[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas.

=== Interesanti fakti par sikspārņiem ===
Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

== Klasifikācija ==
[[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]]
[[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]]
{{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (Plecotus auritus)
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt;
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platausainais sikspārnis]] (Barbastella barbastellus)
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')

== Sikspārņi un cilvēki ==
[[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]]
Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt; Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],&lt;ref&gt;[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy &amp; advocacy (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.&lt;ref&gt;[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]&lt;/ref&gt; Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,&lt;ref&gt;White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;market&quot;&gt;[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]&lt;/ref&gt; piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored.&quot;&lt;/ref&gt; [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],&lt;ref&gt;[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]],&lt;ref&gt;[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]&lt;/ref&gt; [[Taizeme|Taizemē]]&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]&lt;/ref&gt; un [[Gana|Ganā]].&lt;ref name=&quot;market&quot;/&gt; Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.&lt;/ref&gt; [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&amp;pg=PT79&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]&lt;/ref&gt;

Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.&lt;ref&gt;[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]&lt;/ref&gt;

=== Sikspārņi folklorā ===
[[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.&lt;ref&gt;[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons &amp; Handbags Collide]&lt;/ref&gt; Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.&lt;ref&gt;[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]&lt;/ref&gt; Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi.

[[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].&lt;ref&gt;[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.&lt;ref&gt;[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]&lt;/ref&gt;

Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; 

=== Sikspārņi daiļradē ===
Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu &quot;Sudrabspārns&quot; (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}}
* [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi]
* [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums]
* [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }}
* [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sikspārņi| ]]</text>
      <sha1>32jnt9jx20k0ssb2lr3wiotrl4kbr0h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534739</id>
      <parentid>4534697</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T22:21:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sikspārņi Latvijā */</comment>
      <origin>4534739</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21184" sha1="49ua3olwvwwrr787kvjggmhuai0tm5q" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}}
{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg
|    att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|         binomial = Chiroptera &lt;small&gt;([[Blumenbach]], 1779)&lt;/small&gt;
|        izplatība =
[[Attēls:Bat range.png|center||250px]]
{{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}}
|       iedalījums =
Mūsdienu iedalījums:
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}}
Tradicionālais iedalījums:
* {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]&lt;ref name=&quot;types&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]&lt;/ref&gt; (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.&lt;/ref&gt; Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]&lt;/ref&gt;  

[[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;  

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus vampyrus'')]] 
[[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] 
Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Lielākie sikspārņi ir [[lielais dižsikspārnis|lielie dižsikspārņi]] (''Pteropus vampyrus''), kuriemm spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,6 [[kilograms|kg]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;&gt;[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]&lt;/ref&gt;

Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot&lt;ref&gt;[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]&lt;/ref&gt; (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt).

Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;  Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt;

Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em, spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši izstaro. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. 

Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.&lt;ref&gt; &quot;Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis&quot;, Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.&lt;/ref&gt; 

[[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

=== Neparastākie sikspārņi ===
[[augļsikspārņu dzimta|Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;

[[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas.

=== Interesanti fakti par sikspārņiem ===
Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

== Klasifikācija ==
[[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]]
[[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]]
{{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt;
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platausainais sikspārnis]] (''Barbastella barbastellus'')
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')

== Sikspārņi un cilvēki ==
[[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]]
Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt; Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],&lt;ref&gt;[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy &amp; advocacy (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.&lt;ref&gt;[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]&lt;/ref&gt; Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,&lt;ref&gt;White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;market&quot;&gt;[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]&lt;/ref&gt; piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored.&quot;&lt;/ref&gt; [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],&lt;ref&gt;[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]],&lt;ref&gt;[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]&lt;/ref&gt; [[Taizeme|Taizemē]]&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]&lt;/ref&gt; un [[Gana|Ganā]].&lt;ref name=&quot;market&quot;/&gt; Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.&lt;/ref&gt; [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&amp;pg=PT79&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]&lt;/ref&gt;

Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.&lt;ref&gt;[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]&lt;/ref&gt;

=== Sikspārņi folklorā ===
[[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.&lt;ref&gt;[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons &amp; Handbags Collide]&lt;/ref&gt; Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.&lt;ref&gt;[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]&lt;/ref&gt; Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi.

[[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].&lt;ref&gt;[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.&lt;ref&gt;[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]&lt;/ref&gt;

Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; 

=== Sikspārņi daiļradē ===
Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu &quot;Sudrabspārns&quot; (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}}
* [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi]
* [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums]
* [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }}
* [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sikspārņi| ]]</text>
      <sha1>49ua3olwvwwrr787kvjggmhuai0tm5q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534906</id>
      <parentid>4534739</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:44:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sikspārņi Latvijā */ papildināts</comment>
      <origin>4534906</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21239" sha1="kqhw5n9pbovfco0t82fy1y28sh33920" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}}
{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg
|    att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|         binomial = Chiroptera &lt;small&gt;([[Blumenbach]], 1779)&lt;/small&gt;
|        izplatība =
[[Attēls:Bat range.png|center||250px]]
{{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}}
|       iedalījums =
Mūsdienu iedalījums:
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}}
Tradicionālais iedalījums:
* {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]&lt;ref name=&quot;types&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]&lt;/ref&gt; (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.&lt;/ref&gt; Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]&lt;/ref&gt;  

[[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;  

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus vampyrus'')]] 
[[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] 
Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Lielākie sikspārņi ir [[lielais dižsikspārnis|lielie dižsikspārņi]] (''Pteropus vampyrus''), kuriemm spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,6 [[kilograms|kg]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;&gt;[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]&lt;/ref&gt;

Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot&lt;ref&gt;[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]&lt;/ref&gt; (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt).

Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;  Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt;

Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, lidojošām lapsām ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em, spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši izstaro. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. 

Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.&lt;ref&gt; &quot;Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis&quot;, Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.&lt;/ref&gt; 

[[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

=== Neparastākie sikspārņi ===
[[augļsikspārņu dzimta|Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;

[[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas.

=== Interesanti fakti par sikspārņiem ===
Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

== Klasifikācija ==
[[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]]
[[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]]
{{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt;
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platausainais sikspārnis]] (''Barbastella barbastellus'')
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')

== Sikspārņi un cilvēki ==
[[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]]
Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt; Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],&lt;ref&gt;[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy &amp; advocacy (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.&lt;ref&gt;[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]&lt;/ref&gt; Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,&lt;ref&gt;White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;market&quot;&gt;[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]&lt;/ref&gt; piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored.&quot;&lt;/ref&gt; [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],&lt;ref&gt;[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]],&lt;ref&gt;[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]&lt;/ref&gt; [[Taizeme|Taizemē]]&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]&lt;/ref&gt; un [[Gana|Ganā]].&lt;ref name=&quot;market&quot;/&gt; Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.&lt;/ref&gt; [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&amp;pg=PT79&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]&lt;/ref&gt;

Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.&lt;ref&gt;[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]&lt;/ref&gt;

=== Sikspārņi folklorā ===
[[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.&lt;ref&gt;[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons &amp; Handbags Collide]&lt;/ref&gt; Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.&lt;ref&gt;[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]&lt;/ref&gt; Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi.

[[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].&lt;ref&gt;[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.&lt;ref&gt;[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]&lt;/ref&gt;

Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; 

=== Sikspārņi daiļradē ===
Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu &quot;Sudrabspārns&quot; (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}}
* [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi]
* [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums]
* [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }}
* [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sikspārņi| ]]</text>
      <sha1>kqhw5n9pbovfco0t82fy1y28sh33920</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534951</id>
      <parentid>4534906</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T10:06:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Izskats un īpašības */ stils</comment>
      <origin>4534951</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21237" sha1="kbo2d8pa75strhayd3mpvgo822qlnq5" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}}
{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg
|    att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|         binomial = Chiroptera &lt;small&gt;([[Blumenbach]], 1779)&lt;/small&gt;
|        izplatība =
[[Attēls:Bat range.png|center||250px]]
{{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}}
|       iedalījums =
Mūsdienu iedalījums:
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}}
Tradicionālais iedalījums:
* {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]&lt;ref name=&quot;types&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]&lt;/ref&gt; (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.&lt;/ref&gt; Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]&lt;/ref&gt;  

[[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;  

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus vampyrus'')]] 
[[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] 
Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Lielākie sikspārņi ir [[lielais dižsikspārnis|lielie dižsikspārņi]] (''Pteropus vampyrus''), kuriemm spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,6 [[kilograms|kg]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;&gt;[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]&lt;/ref&gt;

Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot&lt;ref&gt;[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]&lt;/ref&gt; (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt).

Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;  Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt;

Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, dižsikspārņiem ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em, spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši izstaro. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. 

Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, viņi ir aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.&lt;ref&gt; &quot;Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis&quot;, Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.&lt;/ref&gt; 

[[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

=== Neparastākie sikspārņi ===
[[augļsikspārņu dzimta|Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;

[[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas.

=== Interesanti fakti par sikspārņiem ===
Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

== Klasifikācija ==
[[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]]
[[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]]
{{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt;
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platausainais sikspārnis]] (''Barbastella barbastellus'')
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')

== Sikspārņi un cilvēki ==
[[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]]
Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt; Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],&lt;ref&gt;[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy &amp; advocacy (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.&lt;ref&gt;[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]&lt;/ref&gt; Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,&lt;ref&gt;White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;market&quot;&gt;[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]&lt;/ref&gt; piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored.&quot;&lt;/ref&gt; [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],&lt;ref&gt;[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]],&lt;ref&gt;[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]&lt;/ref&gt; [[Taizeme|Taizemē]]&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]&lt;/ref&gt; un [[Gana|Ganā]].&lt;ref name=&quot;market&quot;/&gt; Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.&lt;/ref&gt; [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&amp;pg=PT79&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]&lt;/ref&gt;

Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.&lt;ref&gt;[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]&lt;/ref&gt;

=== Sikspārņi folklorā ===
[[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.&lt;ref&gt;[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons &amp; Handbags Collide]&lt;/ref&gt; Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.&lt;ref&gt;[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]&lt;/ref&gt; Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi.

[[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].&lt;ref&gt;[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.&lt;ref&gt;[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]&lt;/ref&gt;

Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; 

=== Sikspārņi daiļradē ===
Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu &quot;Sudrabspārns&quot; (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}}
* [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi]
* [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums]
* [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }}
* [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sikspārņi| ]]</text>
      <sha1>kbo2d8pa75strhayd3mpvgo822qlnq5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534952</id>
      <parentid>4534951</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T10:08:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Izskats un īpašības */ stils</comment>
      <origin>4534952</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21228" sha1="8ihchs40pxsvubtmqbvq3ohrm7n0bzv" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}}
{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg
|    att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|         binomial = Chiroptera &lt;small&gt;([[Blumenbach]], 1779)&lt;/small&gt;
|        izplatība =
[[Attēls:Bat range.png|center||250px]]
{{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}}
|       iedalījums =
Mūsdienu iedalījums:
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}}
Tradicionālais iedalījums:
* {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]&lt;ref name=&quot;types&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]&lt;/ref&gt; (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.&lt;/ref&gt; Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]&lt;/ref&gt;  

[[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt; Jaunākajā (2025) Latvijas Sarkanās grāmatas rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;  

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus vampyrus'')]] 
[[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] 
Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Lielākie sikspārņi ir [[lielais dižsikspārnis|lielie dižsikspārņi]] (''Pteropus vampyrus''), kuriemm spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,6 [[kilograms|kg]].&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt; Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;&gt;[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]&lt;/ref&gt;

Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot&lt;ref&gt;[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]&lt;/ref&gt; (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt).

Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;  Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt;

Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, dižsikspārņiem ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em, spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.&lt;ref name=&quot;types&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši izstaro. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. 

Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.&lt;ref&gt; &quot;Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis&quot;, Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.&lt;/ref&gt; 

[[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

=== Neparastākie sikspārņi ===
[[augļsikspārņu dzimta|Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt;

[[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas.

=== Interesanti fakti par sikspārņiem ===
Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt; tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.&lt;ref name=&quot;fatcts&quot;/&gt;

== Klasifikācija ==
[[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]]
[[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]]
{{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
*** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
*** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt;
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platausainais sikspārnis]] (''Barbastella barbastellus'')
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')

== Sikspārņi un cilvēki ==
[[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]]
Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt; Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],&lt;ref&gt;[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy &amp; advocacy (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.&lt;ref&gt;[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]&lt;/ref&gt; Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,&lt;ref&gt;White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;market&quot;&gt;[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]&lt;/ref&gt; piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored.&quot;&lt;/ref&gt; [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],&lt;ref&gt;[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]],&lt;ref&gt;[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]&lt;/ref&gt; [[Taizeme|Taizemē]]&lt;ref&gt;[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]&lt;/ref&gt; un [[Gana|Ganā]].&lt;ref name=&quot;market&quot;/&gt; Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.&lt;ref&gt;Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). &quot;Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine&quot;. Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.&lt;/ref&gt; [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&amp;pg=PT79&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]&lt;/ref&gt;

Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.&lt;ref&gt;[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]&lt;/ref&gt;

=== Sikspārņi folklorā ===
[[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.&lt;ref&gt;[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons &amp; Handbags Collide]&lt;/ref&gt; Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.&lt;ref&gt;[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]&lt;/ref&gt; Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi.

[[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].&lt;ref&gt;[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]&lt;/ref&gt; [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.&lt;ref&gt;[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]&lt;/ref&gt;

Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.&lt;ref name=&quot;eks&quot;/&gt; 

=== Sikspārņi daiļradē ===
Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu &quot;Sudrabspārns&quot; (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}}
* [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi]
* [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums]
* [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }}
* [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sikspārņi| ]]</text>
      <sha1>8ihchs40pxsvubtmqbvq3ohrm7n0bzv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parastie sikspārņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>46090</id>
    <revision>
      <id>4534649</id>
      <parentid>4534213</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:59:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534649</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3161" sha1="ju8my9dz0wkqiluzlzijqnnle6mb8f4" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Eptesicus serotinus.jpg
| att_nosaukums = [[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae}}
* {{TaksoSaite|Murininae}}
* {{TaksoSaite|Myotinae}}
* {{TaksoSaite|Miniopterinae}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir aptuveni 300 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugas]], no kurām 15 sugas dzīvo Latvijā. Parastie sikspārņi dzīvo visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].

== Taksonomija (klasifikācija) ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimtā|Parastie sikspārņi}} ietilpst 5 apakšdzimtas:
* Apakšdzimta {{TaksoSaite|Vespertilioninae}} (34 ģintis, Latvijā 6 ģintis)
*# {{TaksoSaite|Eudiscopus}}
*# {{TaksoSaite|Pipistrellus}}
*# {{TaksoSaite|Scotozous}}
*# {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
*# {{TaksoSaite|Glischropus}}
*# {{TaksoSaite|Eptesicus}}
*# {{TaksoSaite|Ia}}
*# {{TaksoSaite|Vespertilio}}
*# {{TaksoSaite|Laephotis}}
*# {{TaksoSaite|Histiotus}}
*# {{TaksoSaite|Philetor}}
*# {{TaksoSaite|Tylonycteris}}
*# {{TaksoSaite|Mimetillus}}
*# {{TaksoSaite|Hesperoptenus}}
*# {{TaksoSaite|Chalinolobus}}
*# {{TaksoSaite|Glauconycteris}}
*# {{TaksoSaite|Nycticeius}}
*# {{TaksoSaite|Nycticeinops}}
*# {{TaksoSaite|Scoteanax}}
*# {{TaksoSaite|Scotorepens}}
*# {{TaksoSaite|Scotoecus}}
*# {{TaksoSaite|Rhogeessa}}
*# {{TaksoSaite|Scotomanes}}
*# {{TaksoSaite|Scotophilus}}
*# {{TaksoSaite|Otonycteris}}
*# {{TaksoSaite|Lasiurus}}
*# {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*# {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*# {{TaksoSaite|Idionycteris}}
*# {{TaksoSaite|Euderma}}
*# {{TaksoSaite|Nyctophilus}}
*# {{TaksoSaite|Pharotis}}
*# {{TaksoSaite|Corynorhinus}}
*# {{TaksoSaite|Hypsugo}}
* Apakšdzimta [[Murininae]] (2 ģintis, Latvijā nav)
*# {{TaksoSaite|Murina}}
*# {{TaksoSaite|Harpiocephalus}}
* Apakšdzimta {{TaksoSaite|Myotinae}} (3 ģintis, Latvijā viena ģints)
*# {{TaksoSaite|Cistugo}}
*# {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
*# {{TaksoSaite|Lasionycteris}}
* Apakšdzimta [[Miniopterinae]] (1 ģints, Latvijā nav)
** {{TaksoSaite|Miniopterus}}
* Apakšdzimta [[Kerivoulinae]] (1 ģints, Latvijā nav)
** {{TaksoSaite|Kerivoula}}

{{Bioloģija-aizmetnis}}

{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}

[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>ju8my9dz0wkqiluzlzijqnnle6mb8f4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534733</id>
      <parentid>4534649</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T21:48:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534733</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6631" sha1="1sac2g12f9qkbifs7eyilqohh6e88rn" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Eptesicus serotinus.jpg
| att_nosaukums = [[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Imitējošie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>1sac2g12f9qkbifs7eyilqohh6e88rn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534734</id>
      <parentid>4534733</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T21:51:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4534734</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6658" sha1="negd6ryg3wyir2ptoq243bbsbx8usi2" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Eptesicus serotinus.jpg
| att_nosaukums = [[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Imitējošie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>negd6ryg3wyir2ptoq243bbsbx8usi2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534735</id>
      <parentid>4534734</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T21:55:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>stils</comment>
      <origin>4534735</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6675" sha1="osz0krnjlwuoz8evs46fetugn4tublm" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Imitējošie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>osz0krnjlwuoz8evs46fetugn4tublm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534737</id>
      <parentid>4534735</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T22:14:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātika */</comment>
      <origin>4534737</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6675" sha1="58vgju7p14wnmqk38powau5xuzeva38" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Imitējošie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>58vgju7p14wnmqk38powau5xuzeva38</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534837</id>
      <parentid>4534737</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:16:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātika */</comment>
      <origin>4534837</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6675" sha1="8oj0bgsuvtpntnxs97phuvcgufe7h60" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>8oj0bgsuvtpntnxs97phuvcgufe7h60</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534851</id>
      <parentid>4534837</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:46:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534851</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6653" sha1="cjahusnafmabcbcf2omuhlagh2iizdn" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>cjahusnafmabcbcf2omuhlagh2iizdn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534853</id>
      <parentid>4534851</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:47:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534853</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6631" sha1="eyrqy7mu5ac8fwbkt5rm6o5smol3age" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>eyrqy7mu5ac8fwbkt5rm6o5smol3age</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534859</id>
      <parentid>4534853</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:54:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija</comment>
      <origin>4534859</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6668" sha1="99s9rytjy5mb3z92rq5g95ak07fe5ia" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]][[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]]</text>
      <sha1>99s9rytjy5mb3z92rq5g95ak07fe5ia</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534864</id>
      <parentid>4534859</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:56:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */ kategorija</comment>
      <origin>4534864</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6642" sha1="92q0lq8bsdkjb9mxq8khdx7pad8glop" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]]</text>
      <sha1>92q0lq8bsdkjb9mxq8khdx7pad8glop</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534868</id>
      <parentid>4534864</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T06:09:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534868</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6636" sha1="q6pyiimwuqmg6j8i4f5umkgvpga5v53" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]]</text>
      <sha1>q6pyiimwuqmg6j8i4f5umkgvpga5v53</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534895</id>
      <parentid>4534868</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:24:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534895</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7581" sha1="7jmyy8jomdhz0ge5ile2ke2n470hvwa" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eksp&quot;&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )&lt;ref name=&quot;eksp&quot;/&gt;
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platausainais sikspārnis]] (''Barbastella barbastellus'')
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]]</text>
      <sha1>7jmyy8jomdhz0ge5ile2ke2n470hvwa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534903</id>
      <parentid>4534895</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:42:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sikspārņi Latvijā */ papildināts</comment>
      <origin>4534903</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7636" sha1="j3lt60of2pi24185161i33rej5709o3" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eksp&quot;&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )&lt;ref name=&quot;eksp&quot;/&gt;
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platausainais sikspārnis]] (''Barbastella barbastellus'')
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]]</text>
      <sha1>j3lt60of2pi24185161i33rej5709o3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534930</id>
      <parentid>4534903</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T08:59:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātika */</comment>
      <origin>4534930</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7606" sha1="aisb2cyzlkit7v15e5e6y7qkwlu5q2n" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eksp&quot;&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Vespersikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )&lt;ref name=&quot;eksp&quot;/&gt;
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platausainais sikspārnis]] (''Barbastella barbastellus'')
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]]</text>
      <sha1>aisb2cyzlkit7v15e5e6y7qkwlu5q2n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534933</id>
      <parentid>4534930</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T09:01:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4534933</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7633" sha1="hqvbj4t7d1mkol9jvtpjwq7ef1t4nc0" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eksp&quot;&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Vespersikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )&lt;ref name=&quot;eksp&quot;/&gt;
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platausainais sikspārnis]] (''Barbastella barbastellus'')
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]]
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>hqvbj4t7d1mkol9jvtpjwq7ef1t4nc0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534938</id>
      <parentid>4534933</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T09:22:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534938</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8504" sha1="1u7skwxnw97nef4axeelsmql4nzblr3" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eksp&quot;&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami [[mērenā klimata josla|mērenā klimata]] un [[tropi|tropu]] jolās visā pasaulē, izņemot galējos ziemeļus [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;&gt;[https://www.encyclopedia.com/science/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-vespertilionidae Encyclopedia: Vespertilionid Bats. Vespertilionidae]&lt;/ref&gt;

==Zinātniskā nosaukuma izcelsme ==
Dzimtas latīniskais nosaukums ''Vespertilionidae'' atvasināts no [[vespersikspārņi|vespersikspārņu ģints]] latīniskā nosaukuma ''Vespertilio''. [[latīņu valoda|Latīņu valodā]] ''vesper'' nozīmē vakars, bet ''vespertilio'' latviski ir ''vakara sikspārņi'' vai ''vakara putni'', uzsverot šīs dzimtas [[nakts]] un krēslas aktivitāti diennakts laikā.&lt;ref&gt;[https://etymologyexplorer.com/word/Latin/vespertīliō vespertīliō — Etymology, Origin &amp; Word History]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Vespersikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )&lt;ref name=&quot;eksp&quot;/&gt;
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platausainais sikspārnis]] (''Barbastella barbastellus'')
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]]
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>1u7skwxnw97nef4axeelsmql4nzblr3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534965</id>
      <parentid>4534938</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T11:25:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534965</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9311" sha1="6emv3pwcv7ktctqa4514wpehhlt44w9" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|      binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
| kategorijas =nē
}}
'''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],&lt;ref name=&quot;adw&quot;/&gt; no kurām 16 sastopamas Latvijā.&lt;ref name=&quot;daba&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;eksp&quot;&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Parastie sikspārņi sastopami [[mērenā klimata josla|mērenā klimata]] un [[tropi|tropu]] jolās visā pasaulē, izņemot galējos ziemeļus [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]].&lt;ref name=&quot;adw&quot;&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ency&quot;&gt;[https://www.encyclopedia.com/science/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-vespertilionidae Encyclopedia: Vespertilionid Bats. Vespertilionidae]&lt;/ref&gt;

Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]&lt;/ref&gt;

==Zinātniskā nosaukuma izcelsme ==
Dzimtas latīniskais nosaukums ''Vespertilionidae'' atvasināts no [[vespersikspārņi|vespersikspārņu ģints]] latīniskā nosaukuma ''Vespertilio''. [[latīņu valoda|Latīņu valodā]] ''vesper'' nozīmē vakars, bet ''vespertilio'' latviski ir ''vakara sikspārņi'' vai ''vakara putni'', uzsverot šīs dzimtas [[nakts]] un krēslas aktivitāti diennakts laikā.&lt;ref&gt;[https://etymologyexplorer.com/word/Latin/vespertīliō vespertīliō — Etymology, Origin &amp; Word History]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}  
** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matoto spārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
*** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
*** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vespertilio|Vespersikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
*** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
*** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
*** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
** Nezināma cilts (''incertae sedis'')
*** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}
*{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}}
** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} 
** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}}

== Sikspārņi Latvijā ==
Latvijā sastopamias 16 sikspārņu sugas:&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;

*[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'')
*[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'')
*[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')
*[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'')
*[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'')
*[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
*[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )&lt;ref name=&quot;eksp&quot;/&gt;
*[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'')
*[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'')
*[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'')
*[[Platausainais sikspārnis]] (''Barbastella barbastellus'')
*[[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
*[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
*[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'')
*[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'')
*[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]]
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>6emv3pwcv7ktctqa4514wpehhlt44w9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Allens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>47882</id>
    <revision>
      <id>4534471</id>
      <parentid>4288117</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:13:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534471</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1403" sha1="l5xm2og3yascfa37gwa76x0l06uj0ca" xml:space="preserve">'''Allens''' ({{val|en|Allen}}; sieviešu dzimtē [[Allena]]) ir izplatīts [[angļi|angļu]] [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Džeiks Allens]] (''Jake Allen''; 1990) — Kanādas hokejists;
* [[Džeimss Allens]] (''James Allen''; 1864—1912) — britu rakstnieks un žurnālists;
* [[Džeimss Van Allens]] (''James Van Allen''; 1914—2006) — amerikāņu kosmosa pētnieks;
* [[Džerets Allens]] (''Jarrett Allen''; 1998) — amerikāņu basketbolists;
* [[Džo Allens]] (''Joe Allen''; 1990) — Velsas futbolists;
* [[Klods Allens]] (''Claude Allen''; 1885—1979) — amerikāņu vieglatlēts;
* [[Kriss Allens]] (''Kris Allen''; 1985) — amerikāņu dziedātājs;
* [[Pēteris Allens]] (1890—1961) — latviešu padomju darbinieks;
* [[Pols Allens]] (''Paul Allen''; 1953—2018) — amerikāņu uzņēmējs, ''Microsoft'' līdzdibinātājs;
* [[Rejs Allens]] (''Ray Allen''; 1975) — amerikāņu basketbolists;
* [[Tims Allens]] (''Tim Allen''; 1953) — amerikāņu aktieris un komiķis;
* [[Tonijs Allens (basketbolists)|Tonijs Allens]] (''Anthony Allen''; 1982) — amerikāņu basketbolists;
* [[Vudijs Allens]] (''Woody Allen''; 1935) — amerikāņu režisors, scenārists, aktieris, komiķis un dramaturgs.

== Skatīt arī ==
* [[Alens]]
* [[Alens (personvārds)]]
* [[Allena]]
* [[Allēns]]
* ''[[Allenstein]]''

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>l5xm2og3yascfa37gwa76x0l06uj0ca</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilkinss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>52850</id>
    <revision>
      <id>4534493</id>
      <parentid>3892498</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T14:01:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="441" sha1="d83f4zqquuub1s6gw9eo9oftt44env5" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada jūlijs}}
'''Vilkinss''' var būt:

* [[Lūiss Vilkinss]] (''Louis Wilkins''; 1882—1950) — amerikāņu vieglatlēts;
* [[Moriss Vilkinss]] (''Maurice Wilkins''; 1916—2004) — Jaunzēlandē dzimis britu molekulārbiologs, [[Nobela prēmija|Nobela prēmijas]] laureāts;
* [[Rejs Vilkinss]] (''Ray Wilkins''; 1956—2018) — angļu futbolists un futbola treneris.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>d83f4zqquuub1s6gw9eo9oftt44env5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Neirons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55177</id>
    <revision>
      <id>4534500</id>
      <parentid>4219957</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T14:28:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54711-05</username>
        <id>151735</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4534500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12075" sha1="iqymn4bfjr7vvi1tuct33cvipxbqce9" xml:space="preserve">[[Attēls:GFPneuron.png|thumb|250px|Ar [[zaļi fluorescējošais proteīns|zaļi fluorescējošā proteīna]] palīdzību iekrāsots [[pele]]s galvas smadzeņu piramidālais neirons]]
'''Neirons''' ({{val|el|νεῦρον}} (''neuron'') — 'nav dzīsla, nervs'; dažreiz tiek saukts arī par '''neirocītu''' vai '''nervu šūnu''') ir [[nervu sistēma]]s pamatvienība, kas sastāv no [[šūna]]s ķermeņa un izaugumiem un vada nervu impulsus.&lt;ref name=&quot;Logina&quot;/&gt; Tās ir elektriski kairināmas šūnas, kuras apstrādā un nodod tālāk [[informācija|informāciju]]. [[Mugurkaulnieki]]em neironi ir [[smadzenes|smadzeņu]] un [[muguras smadzenes|muguras smadzeņu]] galvenā sastāvdaļa.

Neironi ir uzbudināmas nervu sistēmas šūnas. Atšķirībā no [[neiroglija|gliālajām šūnām]] neironi ir spējīgi ģenerēt darbības potenciālus (uzbudināties) un sūtīt uzbudinošus signālus. Neironi ir ļoti specializētas šūnas, kas visā sava mūža gaitā nedalās.&lt;ref name=&quot;Voronova.etal2005&quot;/&gt;

== Apraksts ==
[[Nervu audi]] sastāv no nervu šūnām jeb neironiem un [[neiroglija]]s šūnām. Neiroblasts ir neirona prekursors. Neiroblastam [[Diferenciācija|diferencējoties]], neironā veidojas neironam specifiskas daļas, kuras ļauj tam izpildīt atbilstošas funkcijas. Diferenciācijas beigās ir nobriedušais neirons.&lt;ref name=&quot;Voronova.etal2005&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Beljaev2007&quot;/&gt;

Neironi veido galvas un muguras smadzeņu [[pelēkā viela|pelēko vielu]] un atrodas citos mazākos nervu šūnu sakopojumos — [[ganglijs|ganglijos]]. Katrs neirons ir šūna, no kuras atiet viens garš izaugums — [[mielīns|mielinizēts]] [[aksons]] un vairāki mazi — [[dendrīts|dendrīti]]. Aksoni var veidoties no dendrītu proksimālās daļas. Šūnas ķermeni jeb centrālo daļu sauc par perikarionu. Neirona diametrs ir 4—135 µm.

=== Morfoloģija ===
[[Attēls:Neuron, LangNeutral.svg|thumb|250px|a — [[dendrīts]] &lt;br /&gt; b — [[neirona ķermenis]] &lt;br /&gt; c — [[šūnas kodols|kodols]] &lt;br /&gt; d — aksona pauguriņš &lt;br /&gt; e — [[aksons]] &lt;br /&gt; f — [[Švāna šūna]] &lt;br /&gt; g — [[Ranvjē iežmauga]] &lt;br /&gt; h — [[aksona termināls]]]]
Neirons sastāv no ķermeņa, dendrītiem un aksona.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

[[Neirona ķermenis|Ķermenis]] jeb soma ir neirona centrālais veidojums, no kura atzarojas viens vai vairāki izaugumi un kas veic dendrītu un aksonu augšanu embrioģenēzē, kā arī aksonu reģenerēšanu. Lielāko neironu ķermeņa diametrs ir līdz 100 µm un vairāk, pašai mazākajai šūnai tas ir apmēram 5 µm.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

[[Dendriskā zona]] ir receptoriska membrāna, kura sastāv augošiem no ķermeņa dendrītiem, ar kuriem veidojas citu neironu [[sinapse|sinaptiskie]] kontakti vai kuri diferencējas struktūrā, kura transformē ārvides ietekmi elektriskā aktivitātē.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

[[Dendrīts]] ir citoplazmatiskais izaugums.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

[[Aksons]] ir citoplazmatiskais izaugums, kas nereti ir sazarots un pagarināts. Strukturāli un funkcionāli pielāgots nervu impulsu vadīšanai no dendriskās zonas. Mugurkaulniekiem tam var būt mielīna apvalks, kas veidots ar glijas šūnām.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

[[Telodendriskā zona]] ir sazaroti un dažādi diferencēti aksonu gali, kuriem piemīt membrānas un citoplazmatiskā specializācija, kura ir saistīta ar sinaptisko signāla nosūtīšanas vai neirosekretorisko aktivitāti.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

[[Sinapse]] ir funkcionāls neironu savienojums, ar kura palīdzību notiek elektrisko signālu nodošana starp šūnām.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt; Ir divi sinapšu tipi:
* [[Elektriskā sinapse]] veido elektrisko saiti starp neironiem.
* [[Ķīmiskā sinapse]] sūta uz šūnu-mērķi signālu starpniekmolekulas jeb [[Neiromediatori|neiromediatora]] [[eksocitoze]]s veidā. Mediators atrodas īpašos mazos pūslīšos (vezikulos) tuvu pie sinaptiskās spraugas.

[[Citoplazmatiskā membrāna]] ierobežo šūnas iekšējo vidi no ārvides. Tā sastāv no [[Lipīdi|lipīdu]] un [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]] komponentiem, kuri atrodas šķidri kristāliskā stāvoklī: membrānas dubultslāni sastāda lipīdi, kuri veido matriksu, kur olbaltumvielu kompleksi ir pilnīgi vai daļēji iegremdēti. Plazmatiskā membrāna regulē vielmaiņu starp šūnu un ārējo vidi un kalpo par elektriskās aktivitātes strukturālu pamatu.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

[[Šūnas kodols|Kodols]] ierobežots no [[citoplazma]]s ar divām membrānām, viena no tām ir virzīta uz kodolu, otra — uz citoplazmu. Abas membrānas dažās vietās apvienojas, veidojot poras kodola apvalkā, kuras kalpo vielu transportam starp kodolu un citoplazmu. Kodols kontrolē neirona diferencēšanos gala formā, kura mēdz būt ļoti sarežģīta un nosaka starpšūnu saistīšanās raksturu. Neirona kodolā parasti atrodas [[kodoliņš]].&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

=== Neironu tipi ===
[[Attēls:Neurons uni bi multi pseudouni.svg|thumb|250px|Neironu veidi:&lt;br /&gt; 1 [[Unipolārie neironi]] &lt;br /&gt; 2 [[Bipolārie neironi]] &lt;br /&gt; 3 [[Multipolārie neironi]] &lt;br /&gt; 4 [[Pseidounipolārie neironi]]]]
Visus neironus ir pieņemts iedalīt vairākos tipos, pamatojoties uz atzarojumu (dendrītu, aksonu) skaitu un formām. Ir četri neironu anatomiski tipi:&lt;ref name=&quot;Voronova.etal2005&quot;/&gt;
* '''unipolāri neironi''' ir nervu šūnas, no kuru ķermeņa atzarojas tikai viens atzarojums. Atzarojums, izejot no šūnas ķermeņa, var sadalīties divos: aksonā un dendrītā, šajā gadījumā tos sauc par '''pseidounipolāriem neironiem'''. Šīm šūnām ir raksturīga noteikta lokalizācija. Tās pieder pie nespecifiskas sensoriskas [[modalitāte]]s (sāpju, temperatūras, taktilas, proprioreceptīvas) un atrodas sensoriskos mezglos (piemēram, spinālos).
* '''bipolārie neironi''' ir nervu šūnas, kurām ir viens aksons un viens dendrīts. Tie ir raksturīgi sensorām (redzes, dzirdes, ožas) sistēmām.
* '''multipolāri neironi''' ir nervu šūnas, kurām ir viens aksons un vairāki dendrīti. Tādam neironu tipam atbilst vairākums no centrālas nervu sistēmas neironiem. Vadoties no šo šūnu formu īpašībām, tās iedala vēl dažos subveidos (piemēram, vārpstveida, zvaigžņveidīgās, maisveida, paramidālās u.t.t.). Tikai galvas smadzeņu garozā ir līdz 60 šūnu ķermeņu variantu.

Informācija par neironu formu, to lokalizāciju un izaugumu virzienu ir ļoti svarīga, jo ļauj izprast kūlīšu kvalitāti un skaitu, kas aiziet līdz tiem (dendrītu koka struktūra), un punktus, kur šie izaugumi tiek sūtīti.&lt;ref name=&quot;Voronova.etal2005&quot;/&gt;

Pēc atrašanās vietas (lokalizācijas) neironu iedala centrālajos un perifēriskos. Centrālie neironi ir tie neironi, kuru ķermeņi atrodas centrālās nervu sistēmas (CNS) robežās. Perifēriskie neironi pieder pie perifēriskās nervu sistēmas (PNS). Tie var atrasties spināli-medulārajos ganglijos, kraniāli-cerebrālajos nervu ganglijos, veģetatīvās nervu sistēmas ganglijos.&lt;ref name=&quot;medlecture&quot;/&gt;

== Fizioloģija ==
[[Attēls:Chemical synapse schema cropped.jpg|thumb|250px|Pa aksonu uz cita neirona dendrītiem un ķermeni sūtamais signāls]]
Neirons ir specializēta funkcionālā vienība. Neironi ir jutīgi pret kairinātāja ietekmi, ir spējīgi sniegt elektriskus impulsus no perifēriem [[Sensoriskais receptors|receptoriem]] uz orgāniem-izpildītājiem.&lt;ref name=&quot;Fedyukovich2003&quot;/&gt; Pēc izpildāmām funkcijām neironus iedala trijās pamatgrupās:&lt;ref name=&quot;medlecture&quot;/&gt;
* '''aferentie neironi''' (jušanas) uztver kairinājumu un nosūt informāciju uz CNS;
* '''eferentie neironi''' (centrbēdzes) pārnes informāciju no CNS uz perifēriju;
* '''kontakta neironi''' pārsūt informāciju CNS iekšienē — no aferentiem neironiem uz eferentiem. Sakarā ar izraisāmo efektu kontakta neironi iedalās nākamos veidos:
:* '''uzbudinošie''', kuri uzbudinoši ietekmē eferentus neironus;
:* '''kavējošie''', kuri kavējoši ietekmē eferentus neironus.

Neironus var iedalīt pēc sinapse saturama mediatora:&lt;ref name=&quot;medlecture&quot;/&gt;
* holinerģiski neironi, kuru mediators ir [[acetilholīns]];
* adrenerģiski neironi, kuru mediatori ir [[adrenalīns]] un [[noradrenalīns]].

Neirona funkcijas ir trofiska, ģeneratora, uzbudināmības pārvadīšana un bioloģiski aktīvo vielu sintēze un sekrēcija. Viens neirons spēj sintezēt tikai vienu mediatora veidu.&lt;ref name=&quot;medlecture&quot;/&gt;

=== Aksonālais transports ===
Vielu transports pa aksonu ir saistīts ar neirofilamentiem, aktīna diedziņiem, kā arī proteīniem kinezīnu vai dineīnu.Tā kā vielu sintēzes procesi norit galvenokārt ķermenī, nepieciešama speciāla transportsistēma, kas minētās vielas pārvietotu pa aksonu. Tā ir divvirzienu transportsistēma, jo aksonā izšķir anterogrādo''' '''un retrogrādo''' '''transportu.
* Anterogrādais transports ir šūnas materiālu pārvietošana aksonā projām no perikariona (šūnas ķermeņa). Prom no perikariona pa aksonu virzās viss, kas nepieciešamais aksona struktūras atjaunošanai. Bez tam anterogrādi virzās mediatoru vai to priekšteču molekulas un mediatoru sintēzes fermenti.
* Savukārt retrogrādais transports ir vielu pārvietošana pretējā virzienā. Retrogrādi virzās izlietoti membrānu pūslīši, kurus perikarionā sagremo lizosomas. Daži šūnas materiāli tiek transportēti ar nelielu ātrumu — no 0,1 līdz 10&amp;nbsp;mm diennaktī. Pēc būtības tas ir jaunās aksoplazmas lēnais anterogrādais transports''' '''kopā ar citoskeleta komponentiem. Savukārt ātrais anterogrādais transports''' '''(100—400 mm diennaktī) ir saistīts ar organellu (mitohondriju, graudainā endoplazmatiskā tīkla) un transportpūslīšu pārvietošanos. Šis transporta veids ir atkarīgs no proteīna kinezīna. Ātro retrogrādo transportu''' '''nodrošina cita olbaltumviela dineīns.''' '''Šajā gadījumā uz perikarionu pārvietojas ne tikai bojātās organellas, bet normālos apstākļos arī nervu augšanas faktors, savukārt infekcijas slimības gadījumā — arī daži neirotropiskie vīrusi un bakteriālie toksīni, kurus šūna endocitozes ceļā uzņem no sinaptiskās spraugas.&lt;ref&gt;Aina Dālmane (2004). Histoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 319. lpp. {{ISBN|9984-770-42-7}}.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Logina&quot;&gt;Ināra Logina. ''[http://www.vesels.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=69&amp;Itemid=8 Nervu sistēma]''. Vesels.lv: informē, izglīto un iedvesmo veselīgai dzīvei.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Voronova.etal2005&quot;&gt;Воронова Н. В., Климова Н. М., Менджерицкий А. М. ''[http://labx.narod.ru/BOOKS_FILES_PDF/anatomija_cns.pdf Анатомия центральной нервной системы]{{Novecojusi saite}}''. Учебное пособие для студентов вузов. М.: «Аспект-Пресс», 2005. – 128 с. {{ISBN|5-7567-0388-8}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Beljaev2007&quot;&gt;''[http://www.milogiya2007.ru/mozg01.htm Мозг и память]''.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;&gt;Жуков В. В., Пономарев Е. В. ''Анатомия нервной системы''. Учебное пособие. Калинингр. ун-т. - Калининград, 1998. - 68 с. {{ISBN|5-88874-092-6}}.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;medlecture&quot;&gt;''[http://medlecture.ru/lectures/phisiologia-semestr-1/pages/15 Физиология нейрона. Возбуждение и торможение в ЦНС. Интегративная функция нейронных цепей.]''.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Fedyukovich2003&quot;&gt;Федюкович Н. И. ''Анатомия и физиология человека''. Учебное пособие. Изд. 2-е. — Ростов н/Д: «Феникс», 2003. - 416 с. {{ISBN|5-222-03190-Х}}&lt;/ref&gt;
}}

{{commons|Neuron|Neirons}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nervu sistēma]]</text>
      <sha1>iqymn4bfjr7vvi1tuct33cvipxbqce9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534511</id>
      <parentid>4534500</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:01:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54711-05|~2026-54711-05]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Gustamons</comment>
      <origin>4219957</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12071" sha1="82ros5jshs9irfcizb9kf62rzzt8uwr" xml:space="preserve">[[Attēls:GFPneuron.png|thumb|250px|Ar [[zaļi fluorescējošais proteīns|zaļi fluorescējošā proteīna]] palīdzību iekrāsots [[pele]]s galvas smadzeņu piramidālais neirons]]
'''Neirons''' ({{val|el|νεῦρον}} (''neuron'') — 'dzīsla, nervs'; dažreiz tiek saukts arī par '''neirocītu''' vai '''nervu šūnu''') ir [[nervu sistēma]]s pamatvienība, kas sastāv no [[šūna]]s ķermeņa un izaugumiem un vada nervu impulsus.&lt;ref name=&quot;Logina&quot;/&gt; Tās ir elektriski kairināmas šūnas, kuras apstrādā un nodod tālāk [[informācija|informāciju]]. [[Mugurkaulnieki]]em neironi ir [[smadzenes|smadzeņu]] un [[muguras smadzenes|muguras smadzeņu]] galvenā sastāvdaļa.

Neironi ir uzbudināmas nervu sistēmas šūnas. Atšķirībā no [[neiroglija|gliālajām šūnām]] neironi ir spējīgi ģenerēt darbības potenciālus (uzbudināties) un sūtīt uzbudinošus signālus. Neironi ir ļoti specializētas šūnas, kas visā sava mūža gaitā nedalās.&lt;ref name=&quot;Voronova.etal2005&quot;/&gt;

== Apraksts ==
[[Nervu audi]] sastāv no nervu šūnām jeb neironiem un [[neiroglija]]s šūnām. Neiroblasts ir neirona prekursors. Neiroblastam [[Diferenciācija|diferencējoties]], neironā veidojas neironam specifiskas daļas, kuras ļauj tam izpildīt atbilstošas funkcijas. Diferenciācijas beigās ir nobriedušais neirons.&lt;ref name=&quot;Voronova.etal2005&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Beljaev2007&quot;/&gt;

Neironi veido galvas un muguras smadzeņu [[pelēkā viela|pelēko vielu]] un atrodas citos mazākos nervu šūnu sakopojumos — [[ganglijs|ganglijos]]. Katrs neirons ir šūna, no kuras atiet viens garš izaugums — [[mielīns|mielinizēts]] [[aksons]] un vairāki mazi — [[dendrīts|dendrīti]]. Aksoni var veidoties no dendrītu proksimālās daļas. Šūnas ķermeni jeb centrālo daļu sauc par perikarionu. Neirona diametrs ir 4—135 µm.

=== Morfoloģija ===
[[Attēls:Neuron, LangNeutral.svg|thumb|250px|a — [[dendrīts]] &lt;br /&gt; b — [[neirona ķermenis]] &lt;br /&gt; c — [[šūnas kodols|kodols]] &lt;br /&gt; d — aksona pauguriņš &lt;br /&gt; e — [[aksons]] &lt;br /&gt; f — [[Švāna šūna]] &lt;br /&gt; g — [[Ranvjē iežmauga]] &lt;br /&gt; h — [[aksona termināls]]]]
Neirons sastāv no ķermeņa, dendrītiem un aksona.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

[[Neirona ķermenis|Ķermenis]] jeb soma ir neirona centrālais veidojums, no kura atzarojas viens vai vairāki izaugumi un kas veic dendrītu un aksonu augšanu embrioģenēzē, kā arī aksonu reģenerēšanu. Lielāko neironu ķermeņa diametrs ir līdz 100 µm un vairāk, pašai mazākajai šūnai tas ir apmēram 5 µm.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

[[Dendriskā zona]] ir receptoriska membrāna, kura sastāv augošiem no ķermeņa dendrītiem, ar kuriem veidojas citu neironu [[sinapse|sinaptiskie]] kontakti vai kuri diferencējas struktūrā, kura transformē ārvides ietekmi elektriskā aktivitātē.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

[[Dendrīts]] ir citoplazmatiskais izaugums.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

[[Aksons]] ir citoplazmatiskais izaugums, kas nereti ir sazarots un pagarināts. Strukturāli un funkcionāli pielāgots nervu impulsu vadīšanai no dendriskās zonas. Mugurkaulniekiem tam var būt mielīna apvalks, kas veidots ar glijas šūnām.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

[[Telodendriskā zona]] ir sazaroti un dažādi diferencēti aksonu gali, kuriem piemīt membrānas un citoplazmatiskā specializācija, kura ir saistīta ar sinaptisko signāla nosūtīšanas vai neirosekretorisko aktivitāti.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

[[Sinapse]] ir funkcionāls neironu savienojums, ar kura palīdzību notiek elektrisko signālu nodošana starp šūnām.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt; Ir divi sinapšu tipi:
* [[Elektriskā sinapse]] veido elektrisko saiti starp neironiem.
* [[Ķīmiskā sinapse]] sūta uz šūnu-mērķi signālu starpniekmolekulas jeb [[Neiromediatori|neiromediatora]] [[eksocitoze]]s veidā. Mediators atrodas īpašos mazos pūslīšos (vezikulos) tuvu pie sinaptiskās spraugas.

[[Citoplazmatiskā membrāna]] ierobežo šūnas iekšējo vidi no ārvides. Tā sastāv no [[Lipīdi|lipīdu]] un [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]] komponentiem, kuri atrodas šķidri kristāliskā stāvoklī: membrānas dubultslāni sastāda lipīdi, kuri veido matriksu, kur olbaltumvielu kompleksi ir pilnīgi vai daļēji iegremdēti. Plazmatiskā membrāna regulē vielmaiņu starp šūnu un ārējo vidi un kalpo par elektriskās aktivitātes strukturālu pamatu.&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

[[Šūnas kodols|Kodols]] ierobežots no [[citoplazma]]s ar divām membrānām, viena no tām ir virzīta uz kodolu, otra — uz citoplazmu. Abas membrānas dažās vietās apvienojas, veidojot poras kodola apvalkā, kuras kalpo vielu transportam starp kodolu un citoplazmu. Kodols kontrolē neirona diferencēšanos gala formā, kura mēdz būt ļoti sarežģīta un nosaka starpšūnu saistīšanās raksturu. Neirona kodolā parasti atrodas [[kodoliņš]].&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;/&gt;

=== Neironu tipi ===
[[Attēls:Neurons uni bi multi pseudouni.svg|thumb|250px|Neironu veidi:&lt;br /&gt; 1 [[Unipolārie neironi]] &lt;br /&gt; 2 [[Bipolārie neironi]] &lt;br /&gt; 3 [[Multipolārie neironi]] &lt;br /&gt; 4 [[Pseidounipolārie neironi]]]]
Visus neironus ir pieņemts iedalīt vairākos tipos, pamatojoties uz atzarojumu (dendrītu, aksonu) skaitu un formām. Ir četri neironu anatomiski tipi:&lt;ref name=&quot;Voronova.etal2005&quot;/&gt;
* '''unipolāri neironi''' ir nervu šūnas, no kuru ķermeņa atzarojas tikai viens atzarojums. Atzarojums, izejot no šūnas ķermeņa, var sadalīties divos: aksonā un dendrītā, šajā gadījumā tos sauc par '''pseidounipolāriem neironiem'''. Šīm šūnām ir raksturīga noteikta lokalizācija. Tās pieder pie nespecifiskas sensoriskas [[modalitāte]]s (sāpju, temperatūras, taktilas, proprioreceptīvas) un atrodas sensoriskos mezglos (piemēram, spinālos).
* '''bipolārie neironi''' ir nervu šūnas, kurām ir viens aksons un viens dendrīts. Tie ir raksturīgi sensorām (redzes, dzirdes, ožas) sistēmām.
* '''multipolāri neironi''' ir nervu šūnas, kurām ir viens aksons un vairāki dendrīti. Tādam neironu tipam atbilst vairākums no centrālas nervu sistēmas neironiem. Vadoties no šo šūnu formu īpašībām, tās iedala vēl dažos subveidos (piemēram, vārpstveida, zvaigžņveidīgās, maisveida, paramidālās u.t.t.). Tikai galvas smadzeņu garozā ir līdz 60 šūnu ķermeņu variantu.

Informācija par neironu formu, to lokalizāciju un izaugumu virzienu ir ļoti svarīga, jo ļauj izprast kūlīšu kvalitāti un skaitu, kas aiziet līdz tiem (dendrītu koka struktūra), un punktus, kur šie izaugumi tiek sūtīti.&lt;ref name=&quot;Voronova.etal2005&quot;/&gt;

Pēc atrašanās vietas (lokalizācijas) neironu iedala centrālajos un perifēriskos. Centrālie neironi ir tie neironi, kuru ķermeņi atrodas centrālās nervu sistēmas (CNS) robežās. Perifēriskie neironi pieder pie perifēriskās nervu sistēmas (PNS). Tie var atrasties spināli-medulārajos ganglijos, kraniāli-cerebrālajos nervu ganglijos, veģetatīvās nervu sistēmas ganglijos.&lt;ref name=&quot;medlecture&quot;/&gt;

== Fizioloģija ==
[[Attēls:Chemical synapse schema cropped.jpg|thumb|250px|Pa aksonu uz cita neirona dendrītiem un ķermeni sūtamais signāls]]
Neirons ir specializēta funkcionālā vienība. Neironi ir jutīgi pret kairinātāja ietekmi, ir spējīgi sniegt elektriskus impulsus no perifēriem [[Sensoriskais receptors|receptoriem]] uz orgāniem-izpildītājiem.&lt;ref name=&quot;Fedyukovich2003&quot;/&gt; Pēc izpildāmām funkcijām neironus iedala trijās pamatgrupās:&lt;ref name=&quot;medlecture&quot;/&gt;
* '''aferentie neironi''' (jušanas) uztver kairinājumu un nosūt informāciju uz CNS;
* '''eferentie neironi''' (centrbēdzes) pārnes informāciju no CNS uz perifēriju;
* '''kontakta neironi''' pārsūt informāciju CNS iekšienē — no aferentiem neironiem uz eferentiem. Sakarā ar izraisāmo efektu kontakta neironi iedalās nākamos veidos:
:* '''uzbudinošie''', kuri uzbudinoši ietekmē eferentus neironus;
:* '''kavējošie''', kuri kavējoši ietekmē eferentus neironus.

Neironus var iedalīt pēc sinapse saturama mediatora:&lt;ref name=&quot;medlecture&quot;/&gt;
* holinerģiski neironi, kuru mediators ir [[acetilholīns]];
* adrenerģiski neironi, kuru mediatori ir [[adrenalīns]] un [[noradrenalīns]].

Neirona funkcijas ir trofiska, ģeneratora, uzbudināmības pārvadīšana un bioloģiski aktīvo vielu sintēze un sekrēcija. Viens neirons spēj sintezēt tikai vienu mediatora veidu.&lt;ref name=&quot;medlecture&quot;/&gt;

=== Aksonālais transports ===
Vielu transports pa aksonu ir saistīts ar neirofilamentiem, aktīna diedziņiem, kā arī proteīniem kinezīnu vai dineīnu.Tā kā vielu sintēzes procesi norit galvenokārt ķermenī, nepieciešama speciāla transportsistēma, kas minētās vielas pārvietotu pa aksonu. Tā ir divvirzienu transportsistēma, jo aksonā izšķir anterogrādo''' '''un retrogrādo''' '''transportu.
* Anterogrādais transports ir šūnas materiālu pārvietošana aksonā projām no perikariona (šūnas ķermeņa). Prom no perikariona pa aksonu virzās viss, kas nepieciešamais aksona struktūras atjaunošanai. Bez tam anterogrādi virzās mediatoru vai to priekšteču molekulas un mediatoru sintēzes fermenti.
* Savukārt retrogrādais transports ir vielu pārvietošana pretējā virzienā. Retrogrādi virzās izlietoti membrānu pūslīši, kurus perikarionā sagremo lizosomas. Daži šūnas materiāli tiek transportēti ar nelielu ātrumu — no 0,1 līdz 10&amp;nbsp;mm diennaktī. Pēc būtības tas ir jaunās aksoplazmas lēnais anterogrādais transports''' '''kopā ar citoskeleta komponentiem. Savukārt ātrais anterogrādais transports''' '''(100—400 mm diennaktī) ir saistīts ar organellu (mitohondriju, graudainā endoplazmatiskā tīkla) un transportpūslīšu pārvietošanos. Šis transporta veids ir atkarīgs no proteīna kinezīna. Ātro retrogrādo transportu''' '''nodrošina cita olbaltumviela dineīns.''' '''Šajā gadījumā uz perikarionu pārvietojas ne tikai bojātās organellas, bet normālos apstākļos arī nervu augšanas faktors, savukārt infekcijas slimības gadījumā — arī daži neirotropiskie vīrusi un bakteriālie toksīni, kurus šūna endocitozes ceļā uzņem no sinaptiskās spraugas.&lt;ref&gt;Aina Dālmane (2004). Histoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 319. lpp. {{ISBN|9984-770-42-7}}.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Logina&quot;&gt;Ināra Logina. ''[http://www.vesels.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=69&amp;Itemid=8 Nervu sistēma]''. Vesels.lv: informē, izglīto un iedvesmo veselīgai dzīvei.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Voronova.etal2005&quot;&gt;Воронова Н. В., Климова Н. М., Менджерицкий А. М. ''[http://labx.narod.ru/BOOKS_FILES_PDF/anatomija_cns.pdf Анатомия центральной нервной системы]{{Novecojusi saite}}''. Учебное пособие для студентов вузов. М.: «Аспект-Пресс», 2005. – 128 с. {{ISBN|5-7567-0388-8}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Beljaev2007&quot;&gt;''[http://www.milogiya2007.ru/mozg01.htm Мозг и память]''.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ZhukovPonomarevs1998&quot;&gt;Жуков В. В., Пономарев Е. В. ''Анатомия нервной системы''. Учебное пособие. Калинингр. ун-т. - Калининград, 1998. - 68 с. {{ISBN|5-88874-092-6}}.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;medlecture&quot;&gt;''[http://medlecture.ru/lectures/phisiologia-semestr-1/pages/15 Физиология нейрона. Возбуждение и торможение в ЦНС. Интегративная функция нейронных цепей.]''.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Fedyukovich2003&quot;&gt;Федюкович Н. И. ''Анатомия и физиология человека''. Учебное пособие. Изд. 2-е. — Ростов н/Д: «Феникс», 2003. - 416 с. {{ISBN|5-222-03190-Х}}&lt;/ref&gt;
}}

{{commons|Neuron|Neirons}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nervu sistēma]]</text>
      <sha1>82ros5jshs9irfcizb9kf62rzzt8uwr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Rīgas centrs no Pēterbaznīcas.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>59568</id>
    <revision>
      <id>4534610</id>
      <parentid>3275222</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:53:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rīgas_centrs_no_Pēterbaznīcas.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="435" sha1="314vvg42ezo8cjbqz882yhc1kr1vt8n" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Rīgas centrs no Pēterbaznīcas.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Rīgas centrs no Pēterbaznīcas.JPG}}</text>
      <sha1>314vvg42ezo8cjbqz882yhc1kr1vt8n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Bolderaja.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>59587</id>
    <revision>
      <id>4534529</id>
      <parentid>3275080</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:58:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bolderaja,_Riga_(2006).jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="402" sha1="s7rrjo8dc9netpmjtoe7wuufrvk71f4" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Bolderaja.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Bolderaja, Riga (2006).jpg}}</text>
      <sha1>s7rrjo8dc9netpmjtoe7wuufrvk71f4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mezosfēra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60052</id>
    <revision>
      <id>4534958</id>
      <parentid>4257436</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T10:35:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54914-39</username>
        <id>151788</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4534958</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="680" sha1="pjq3tc708gno5bnfv2yp86typ16av8v" xml:space="preserve">{{Atmosfēras uzbūve}}'''Mezosfēra''' ir [[Zemes atmosfēra]]s slānis 50—80 km augstumā virs [[Zeme]]s. Šajā joslā gaisa temperatūra līdz ar augstumu palielinās, savu maksimumu tā sasniedz 60 km augstumā un ir +50&amp;nbsp;°C, bet pēc 60 km augstuma [[temperatūra]] pazeminās līdz apmēram -70 vai -80&amp;nbsp;°C. Šī temperatūras paaugstināšanās galvenokārt saistīta ar to, ka ozona slānī notiek [[Saule]]s [[radiācija]]s absorbēšana.

Gugu gaga būtu gaga būtu gaga

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Zemes sfēras}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zemes sfēras]]</text>
      <sha1>pjq3tc708gno5bnfv2yp86typ16av8v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534960</id>
      <parentid>4534958</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T10:41:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>NDG</username>
        <id>132532</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54914-39|~2026-54914-39]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 2A03:EC00:B158:FBF5:0:0:0:2</comment>
      <origin>4257436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="647" sha1="9s5ef5pzxhp2uojmvxcflbadpkyc8i0" xml:space="preserve">{{Atmosfēras uzbūve}}'''Mezosfēra''' ir [[Zemes atmosfēra]]s slānis 50—80 km augstumā virs [[Zeme]]s. Šajā joslā gaisa temperatūra līdz ar augstumu palielinās, savu maksimumu tā sasniedz 60 km augstumā un ir +50&amp;nbsp;°C, bet pēc 60 km augstuma [[temperatūra]] pazeminās līdz apmēram -70 vai -80&amp;nbsp;°C. Šī temperatūras paaugstināšanās galvenokārt saistīta ar to, ka ozona slānī notiek [[Saule]]s [[radiācija]]s absorbēšana.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Zemes sfēras}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zemes sfēras]]</text>
      <sha1>9s5ef5pzxhp2uojmvxcflbadpkyc8i0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anete Jēkabsone-Žogota</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61327</id>
    <revision>
      <id>4534911</id>
      <parentid>4528472</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:54:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>Dzīvesvieta</comment>
      <origin>4534911</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48180" sha1="b91vbmy8umwd162rsjnqmtln0ukqx5l" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Anete Jēkabsone-Žogota
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Anete Jekabsone-Zogota by Augustas Didzgalvis.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Anete Jēkabsone-Žogota 2011. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
| dz_vārds = Anete Jēkabsone
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|8|12}}
 |          dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latviete]]
 |           garums = 176 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 73 [[kilograms|kg]]
 |              poz = [[uzbrūkošais aizsargs]]
 |          kar_sāk = 1997
 |         kar_beig = 2016
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = [[Rīgas 28. vidusskola]]
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1997—2001
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT/Rapa]]
 |         kl_sez 2 = 2001—2002
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas RTU/Klondaika]]
 |         kl_sez 3 = 2002—2004
 |          klubs 3 = {{flaga|Francija}} ''[[USO Mondeville]]''
 |         kl_sez 4 = 2004—2006
 |          klubs 4 = {{flaga|Francija}} ''[[CJM Bourges Basket]]''
 |         kl_sez 5 = 2006—2009
 |          klubs 5 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (sieviešu basketbola komanda)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2009
 |          klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Konektikutas &quot;Sun&quot;]]
 |         kl_sez 7 = 2009—2011
 |          klubs 7 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala &quot;SpartaK&quot;]]
 |         kl_sez 8 = 2011
 |          klubs 8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 2011—2014
 |          klubs 9 = {{flaga|Krievija}} [[Jekaterinburgas UGMK]]
 |        kl_sez 10 = 2014—2015
 |         klubs 10 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas &quot;Mercury&quot;]]
 |        kl_sez 11 = 2014—2016
 |         klubs 11 = {{flaga|Krievija}} [[Kurskas &quot;Dinamo&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2000—2016
 |           taut 1 = {{Bkw|Latvija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 2× [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] čempione &lt;small&gt;(2010, 2013)&lt;/small&gt;
* [[FIBA Eiropas kauss sievietēm|Eiropas kausa]] čempione &lt;small&gt;(2007)&lt;/small&gt;
* [[WNBA]] čempione &lt;small&gt;(2014)&lt;/small&gt;
* [[FIBA Eiropas gada labākā spēlētāja|Eiropas gada labākā basketboliste]] &lt;small&gt;(2007)&lt;/small&gt;
* [[LSBL|Latvijas]] čempione &lt;small&gt;(1999)&lt;/small&gt;
* [[LFB|Francijas]] čempione &lt;small&gt;(2006)&lt;/small&gt;
* Turcijas čempione &lt;small&gt;(2011)&lt;/small&gt;
* [[Krievijas Superlīga basketbolā sievietēm|Krievijas]] čempione &lt;small&gt;(2013)&lt;/small&gt;
* 2× Latvijas gada labākā sportiste &lt;small&gt;([[Latvijas Gada balva sportā 2008|2008]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2009|2009]])&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = S
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}

{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Anete Jēkabsone-Žogota
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| apraksts = 
| amats2 = [[Rīgas dome|Rīgas domes deputāte]]
| term_sākums2 = {{dat|2017|6|3|N}}
| term_beigas2 = pašlaik
| dzim_dati = 
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/93370-anete-jekabsone-zogota/|title=2026. gada Saeimas vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2026|10|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Latvijas attīstībai]]
| profesija = [[basketboliste]], [[politiķe]]
| alma_mater = [[Alberta koledža]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Anete Jēkabsone-Žogota''' (dzimusi '''Anete Jēkabsone''' {{dat|1983|8|12}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu politiķe un bijusī [[basketboliste]]. Bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāv partiju &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;. Domē darbojas Satiksmes un transporta lietu komitejā, kā arī Izglītības, kultūras un sporta komitejā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/anete-jekabsone-zogota|title=Anete Jēkabsone-Žogota {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2022-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Bijusi viena no visu laiku izcilākajām Latvijas [[Basketbols|basketbolistēm]], spēlēja [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošās aizsardzes]] pozīcijā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/lat/laikraksts/sports/ducis-gatavs-cinai|title= Ducis gatavs cīņai|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= Guntis Keisels|date= {{dat|2008|6|5||bez}}|publisher= diena.lv}}&lt;/ref&gt; ilgus gadus bijusi [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece (arī kapteine). Anete Jēkabsone-Žogota ir 2005. gada [[FIBA Eiropas gada labākā jaunā spēlētāja|Eiropas labākā jaunā basketboliste]], 2007. gada [[FIBA Eiropas gada labākā spēlētāja|Eiropas labākā basketboliste]], 2007. gada Eiropas gada labākā basketboliste laikraksta ''La Gazzetta dello Sport'' vērtējumā, aptaujā par 2009. gada Eiropas labāko sportisti šī laikraksta vērtējumā ieguva 2. vietu. [[Latvijas Gada balva sportā 2008|2008.]] un [[Latvijas Gada balva sportā 2009|2009. gada]] Latvijas gada labākā sportiste. Kopā ar [[Maskavas apgabala &quot;SpartaK&quot;]] vairākkārt uzvarējusi [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]] un izcīnījusi pirmos divus [[FIBA Superkauss sievietēm|FIBA Superkausu sievietēm]] 2009. un 2010. gadā. 2014. gadā [[Fīniksas &quot;Mercury&quot;]] sastāvā kļuva par [[WNBA]] čempioni. Bijusi Latvijas [[Latvijas Gada balva sportā|Gada sportiste]].

2017. gadā kandidēja [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s un partijas &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; kopējā saraksta un tika ievēlēta.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=Al8EcgIWNkjJZGpjGYrSqw==&amp;locationId=7GMEialdZcbMIUF05/V2NA==|title=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=Al8EcgIWNkjJZGpjGYrSqw==&amp;locationId=7GMEialdZcbMIUF05/V2NA==|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2018-03-05}}&lt;/ref&gt; [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā atkārtoti ievēlēta]] Rīgas pašvaldībā no &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; un &quot;[[Progresīvie (partija)|Progresīvo]]&quot; saraksta.

== Karjera ==

=== 1997—2002: karjera Latvijā ===
A. Jēkabsones pirmā trenere bija [[Maija Kubliņa]]. Spēlēt starp pieaugušajiem viņa uzsāka 1997. gadā [[Rīga]]s kluba [[TTT/Rapa]] sastāvā. Tā sastāvā viņa aizvadīja četras sezonas, kuru laikā tika izcīnīts Latvijas čempiones tituls 1999. gadā, vienu reizi spēlēts finālā un divas reizes iegūtas bronzas medaļas. 2001.—2002. gada sezonu A. Jēkabsone-Žogota aizvadīja citā Rīgas klubā [[RTU/Klondaika]], ar ko tika izcīnīta 2. vieta Latvijas čempionātā. Kopumā ar Latvijas klubiem trīs reizes startējusi [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]. Visās trijās sezonās tika izcīnīta 8. vieta (1998, 1999, 2002).

=== 2002—2006: karjera Francijā ===
Nākāmās četras sezonas Anete aizvadīja [[Francija]]s klubos. No 2002. līdz 2004. gadam Anete spēlēja Mondevilles klubā ''[[USO Mondeville]]''. ''USO Mondeville'' sastāvā 2002.—2003. gada sezonā izcīnīja 8. vietu Francijas līgā, nākamajā sezonā tika izcīnīta jau 6. vieta, kā arī tika spēlēts Frabcijas kausa finālā.

Pēc tam viņa parakstīja līgumu ar [[Burža]]s klubu ''[[CJM Bourges Basket]]''. 2004.—2005. gada sezonā tika izcīnīta sudraba medaļa Francijas čempionātā un Federācijas kausā, vēl tika svinēta uzvara Francijas kausā. 2006. gada sākumā viņa tika atzīta par 2005. gada [[FIBA Eiropas gada labākā jaunā spēlētāja|Eiropas gada labāko jauno basketbolisti]].&lt;ref name=&quot;2005 lab eir jauna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_YZYCpqN7Il6A2XXkWMmuh2.coid_WhLv9i-lHeIMIgU96ivr01.articleMode_on.html|title= Jekabsone Looking Forward After Receiving Award|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= {{dat|2006|5|7||bez}}|publisher= ''FIBA Europe''}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Nākamajā sezonā Buržas klubs izcīnīja uzvaru visos trijos Francijas klubu turnīros: nacionālajā čempionātā, Francijas kausā un Federācijas kausā.

=== 2006—2011: karjera Krievijā ===
2006. gadā A. Jēkabsone-Žogota noslēdza līgumu ar [[Krievijas Superlīga basketbolā sievietēm|Krievijas Superlīgas]] klubu [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (sieviešu basketbola klubs)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]. Pirmajā sezonā ar &quot;Dinamo&quot; viņa izcīnīja [[FIBA Eiropas kauss sievietēm|FIBA Eiropas kausu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_Rn2Om4j3HOcXtTFwJWFsh3.season_2007.coid_NxwAVCidJ2U0t1uT,eEaA3.articleMode_on.html|title= Dynamo Moscow Capture Title|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2007|4|12||bez}}|publisher= FIBA Europe}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/life/articles/97402|title= Jēkabsone-Žogota un Zvirgzdiņš iegūst FIBA Eiropas kausu!|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2007|4|11||bez}}|publisher= apollo.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kluba galvenais treneris bija [[Ainars Zvirgzdiņš]]. A. Jēkabsone-Žogota kļuva par otro latviešu basketbolisti, kura izcīnījusi FIBA Eiropas kausu (pirmā bija [[Anda Jēkabsone]]). 2008. gada sākumā A. Jēkabsone-Žogota tika atzīta par 2007. gada [[FIBA Eiropas gada labākā spēlētāja|Eiropas gada labāko basketbolisti]].&lt;ref name=&quot;2007 lab eir&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/coid_Ep5SoSbVHO2VBJ1bpOtja3.articleMode_on.container_frontpage.html|title= Jēkabsone-Žogota women’s player of the year|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= {{dat|2008|2|7||bez}}|publisher= ''FIBA Europe''}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2007 lab eir2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/07022008-jekabsone-zogota_labaka_eiropa|title= Jēkabsone-Žogota labākā Eiropā|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2008|2|7||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Tāpat viņa tika atzīta par 2007. gada labāko basketbolisti Eiropā Itālijas sporta laikraksta ''La Gazzetta dello Sport'' vērtējumā.&lt;ref name=&quot;La Gazzetta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.foxsports.com.au/story/0,8659,23009769-23210,00.html|title= Parker named Europe's best|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= {{dat|2008|1|5||bez}}|publisher= foxsports.com}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2008. gadā tika atzīta par [[Latvijas Gada balva sportā 2008|gada labāko Latvijas sportisti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/18/articles/143522|title= Latvijas Gada balvas sportā sadalītas|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= {{dat|2008|12|6||bez}}|publisher= Apollo}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

&quot;Dinamo&quot; sastāvā viņa spēlēja trīs sezonas, pēc [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009. gada Eiropas čempionāta]] A. Jēkabsone-Žogota noslēdza līgumu ar citu Maskavas klubu [[Maskavas apgabala &quot;Spartak&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/forums/basketbols/ec09_damas/20062009-kalmanovics_jekabsone_speles_spartak|title= Kalmanovičs: &quot;Jēkabsone spēlēs &quot;Spartak&quot;&quot;|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2009|6|20||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; {{dat|2009|10|20||bez}} kopā ar &quot;Spartak&quot; izcīnīja pirmo [[FIBA Superkauss sievietēm|FIBA Superkausu sievietēm]], pārliecinoši pārspējot 2008.—2009. gada sezonas [[FIBA Eiropas kauss sievietēm|FIBA Eiropas kausa]] ieguvējas Turcijas [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot; (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]] ar rezultātu 92—59.&lt;ref name=&quot;superkauss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/20102009-jekabsone_izcina_eiropas_superkausu|title= Jēkabsone un &quot;Spartak&quot; izcīna Eiropas Superkausu|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2009|10|20||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; A. Jēkabsone-Žogota ar 16 punktiem bija spēles rezultatīvākā basketboliste.

{{dat|2009|12|23||bez}} [[Latvijas Gada balva sportā 2009|2009. gada Latvijas gada balvas sportā]] pasniegšanas ceremonijā viņa otro gadu pēc kārtas saņēma balvu [[Latvijas Gada balva sportā 2009|Gada labākā sportiste]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://ww.sportacentrs.com/citi/23122009-latvijas_gada_sportisti_minins_un_jekabso|title= Latvijas gada sportisti - Miņins un Jēkabsone|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2009|12|23||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; 2010. gada sākumā viņa tika atzīta par 2009. gada otro labāko basketbolisti Eiropā Itālijas sporta laikraksta ''La Gazzetta dello Sport'' vērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/31122009-jekabsobe_eiropas_trijnieka_uzvar_gazols_|title= Jēkabsone otrā Eiropā, uzvar Gazols un Gruda|accessdate= {{dat|2010|1|1||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2009|12|31||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2010|3|9||bez}} basketboliste piedalījās [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] Zvaigžņu spēlē, kā arī startēja trīspunktmetienu konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://ww.sportacentrs.com/basketbols/damas/03022010-jekabsone_piedalisies_fiba_eiroligas_zvai|title= Jēkabsone piedalīsies FIBA Eirolīgas Zvaigžņu spēlē|accessdate= {{dat|2010|2|4||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|2|3||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100206210546/http://ww.sportacentrs.com/basketbols/damas/03022010-jekabsone_piedalisies_fiba_eiroligas_zvai|archivedate= {{dat|2010|02|06||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2010. gada aprīlī A. Jēkabsone-Žogota &quot;Spartak&quot; sastāvā kļuva par pirmo latviešu basketbolisti, kura izcīnījusi uzvaru [[FIBA Eirolīga sievietēm|FIBA Eirolīgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/11042010-anete_jekabsone_zogota_eiroligas_cempione|title= Anete Jēkabsone-Žogota - Eirolīgas čempione!|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2010|4|11||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; 2010.—2011. gada sezonas sākumā viņa &quot;Spartak&quot; sastāvā uzvarēja arī otrajā [[FIBA Superkauss sievietēm|FIBA Superkausa]] izcīņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/350515-jekabsoneszogotas_spartak_otro_reizi_pec_kartas_izcina_eiropas_superkausu|title= Jēkabsones-Žogotas &quot;Sparta&amp;K&quot; otro reizi pēc kārtas izcīna Eiropas Superkausu|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= {{dat|2010|10|18||bez}}|publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2011|06|23||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110623221924/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/350515-jekabsoneszogotas_spartak_otro_reizi_pec_kartas_izcina_eiropas_superkausu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/18102010-jekabsone_un_spartak_izcina_fiba_superkau|title= Jēkabsone un &quot;Spartak&quot; izcīna FIBA Superkausu|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|10|18||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;

=== 2009—2014: karjera ASV ===
{{dat|2009|2|13||bez}} A. Jēkabsone-Žogota noslēdza līgumu ar [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|WNBA]] klubu [[Konektikutas &quot;Sun&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/14022009-sun_apstiprina_jekabsones_ligumu|title= &quot;Sun&quot; apstiprina Jēkabsones līgumu|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= Māris Noviks|date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; Klubam spēlētāja pievienojās pēc starta 2009. gada Eiropas čempionātā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/wnba/news/story?id=4293391|title= Jekabsone-Zogota joins Sun from Latvia|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= |publisher= ESPN}}&lt;/ref&gt; &quot;Sun&quot; sistēmā viņa bija pamata uzbrūkošā aizsardze. WNBA līgā viņa debitēja {{dat||7|2}} ar izbraukuma spēli [[Indiāna|Indiānā]] pret [[Indiānas &quot;Fever&quot;]]. Spēlē tika piedzīvots zaudējums ar 53—67. {{dat||7|28||bez}} notikušajā spēlē pret [[Fīniksas &quot;Mercury&quot;]] A. Jēkabsone-Žogota guva 15 punktus, kas bija lielākais gūto punktu skaits komandā. &quot;Sun&quot; rezultatīvākās basketbolistes godā viņa bija vēl trīs reizes, visās reizēs gūstot vairāk nekā 20 punktu. Tāpat viņa vairrākkārt bija komandas labākā rezultatīvo piespēļu devēja un labākā cīņā par atlēkušajām bumbām. Kopumā debijas sezonā viņa uz laukuma gāja 27 spēlēs (16 no tām starta sastāvā), ar vidēji spēlē gūtiem 9,4 punktiem bija viena no komandas rezultatīvākajām spēlētājām. Pēc pirmās sezonas WNBA Anete atzina par attīstīšanās iespējām un vēlmēm vēl spēlēt šajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/article.php?id=184651|title= Jēkabsone-Žogota: Nevis nespēlēšu izlasē, bet došu priekšroku WNBA|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= {{dat|2009|09|25||bez}}|publisher= tvnet.lv}}&lt;/ref&gt; Pirmajā sezonā viņa tika atzīta par vienu no labākajām debitantēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/article.php?id=184201|title= Jēkabsone-Žogota - ceturtā labākā WNBA debitante|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= {{dat|2009|09|14||bez}}|format= |publisher= tvnet.lv}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2010|2|2||bez}} A. Jēkabsone līgumu ar [[Konektikutas &quot;Sun&quot;]] pagarināja uz vēl divām sezonām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/02022010-jekabsone_zogota_paraksta_divu_gadu_ligum|title= Jēkabsone-Žogota paraksta divu gadu līgumu ar &quot;Sun&quot;|accessdate= {{dat|2010|2|3||bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2010|2|2||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/news/articles/193098|title= Jēkabsone-Žogota vēl divus gadus spēlēs Konektikutas «Sun»|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|2||bez}}|publisher= apollo.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Otrajā sezonā [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|WNBA]] 27. jūnija spēle pret [[Ņujorkas &quot;Liberty&quot;]] viņa guva ceļgala savainojumu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/wnba/news/story?id=5357305|title= Jekabsone-Zogota to have knee surgery|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= |publisher= ESPN}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/jekabsone-zogota-guvusi-celgala-traumu.d?id=32719815|title= Jēkabsone-Žogota guvusi ceļgala traumu|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2010|6|28||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100704070754/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/jekabsone-zogota-guvusi-celgala-traumu.d?id=32719815|archivedate= {{dat|2010|07|04||bez}}}}&lt;/ref&gt; 8. jūlijā viņai tika veikta ceļgala operācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/jekabsonei-zogotai-tiks-veikta-operacija.d?id=32859205|title= Jēkabsonei-Žogotai tiks veikta operācija|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2010|7|6||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100709082423/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/jekabsonei-zogotai-tiks-veikta-operacija.d?id=32859205|archivedate= {{dat|2010|07|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/05072010-jekabsonei_nepieciesana_operacija_bez_bas|title= Jēkabsonei nepieciešama operācija; bez basketbola četras nedēļas|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2010|7|5||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/10072010-jekabsonei_zogotai_veikta_sekmiga_operaci|title= Jēkabsonei-Žogotai veikta sekmīga operācija|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2010|7|10||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt; Viņa nevarēja palīdzēt savai komandai 16 spēles. Viņa atgriezās laukumā 14. augusta spēlē pret [[Sietlas &quot;Storm&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/13082010-jekabsone_zogota_sonakt_varetu_atgrieztie|title= Jēkabsone-Žogota šonakt varētu atgriezties laukumā|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/14082010-v|title= Jēkabsone atgriežas, &quot;Sun&quot; sakauj līgas līderes|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;

2011. gada februārī basketboliste paziņoja, ka nespēlēs [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|WNBA]] 2011. gada sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/jekabsone-zogota-nespeles-wnba.d?id=36638919|title= Jēkabsone-Žogota nespēlēs WNBA|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= {{dat|2011|2|3||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110205120242/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/jekabsone-zogota-nespeles-wnba.d?id=36638919|archivedate= {{dat|2011|02|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

WNBA atgriezās 2014. gada sezonā, šoreiz [[Fīniksas &quot;Mercury&quot;]] sastāvā. Tā sastāvā viņa kļuva par WNBA čempioni (Jēkabsone-Žogota ir pirmā Latvijas basketboliste, kas šajā līgā izcīnījusi čempiontitulu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/basketball/news/jekabsone-zogota-klust-par-wnba-cempioni.d?id=44966234|title=Jēkabsone-Žogota kļūst par WNBA čempioni|date={{dat|2014|9|13||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|9|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140916083147/http://www.delfi.lv/sports/news/basketball/news/jekabsone-zogota-klust-par-wnba-cempioni.d?id=44966234|archivedate={{dat|2014|09|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== 2011: karjera Turcijā ===
2011. gada janvārī pārgāja uz Turcija līgas klubu [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/14012011-oficiali_fenerbahce_apstiprina_jekabsones|title= Oficiāli: &quot;Fenerbahce&quot; apstiprina Jēkabsones pievienošanos|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/jekabsone-zogota-parcelas-uz-turciju.d?id=36198654|title= Jēkabsone-Žogota pārceļas uz Turciju|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2011|1|12||bez}}|publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2010.—2011. gada sezonā &quot;Fenerbahçe&quot; sastāvā viņa kļuva par Turcijas čempioni,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/17042011-gunta_basko_polijas_cempione_2011|title= Baško kļūst par čempioni Polijā, Jēkabsone - Turcijā|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/235568?ref=theme|title= Arī Jēkabsone-Žogota izcīna zeltu|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= |date= {{dat|2011|4|17||bez}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110920141950/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/235568?ref=theme|archivedate= {{dat|2011|09|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; kā arī kvalificējās Eirolīgas ceturtdaļfinālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/230748?ref=theme|title= Jēkabsonei-Žogotai un «Fenerbahce» Eirolīgas turnīrs beidzies|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= |date= {{dat|2011|2|25||bez}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110602085711/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/230748?ref=theme|archivedate= {{dat|2011|06|02||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== 2011—2016: atgriešanās Krievijā ===
2011. gada maijā parakstīja līgumu ar [[Krievijas Superlīga basketbolā sievietēm|Krievijas Superlīgas]] klubu [[Jekaterinburgas UGMK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/16052011-jekabsone_parcelas_uz_jekaterinburgas_ugm|title= Jēkabsone pārceļas uz Jekaterinburgas &quot;UGMK&quot;|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= |publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/238233?ref=theme|title= Jēkabsone-Žogota paraksta līgumu ar Krievijas čempionvienību UGMK|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= |date= {{dat|2011|5|16||bez}}|publisher= Apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110919222305/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/238233?ref=theme|archivedate= {{dat|2011|09|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kluba sastāvā A. Jēkabsone-Žogota saņēma zeltu Krievijas kausa izcīņā nākamajā pavasarī, taču janvārī spēles laikā gūtās smagās traumas (plīsušas kreisā ceļgala krusteniskās saites) dēļ viņa sezonas beigu daļā nespēlēja. Viņa atsāka spēlēt 2012. gada novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/02112012-anete_jekabsone_zogota_pec_283_dienam_atg|title=Anete Jēkabsone-Žogota pēc 283 dienu pauzes atgriezīsies laukumā|date={{dat|2012|11|2||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2013. gada janvārī izcīnīja Krievijas kausu, lai arī pašā finālspēlē nepiedalījās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/13012013-tamanei_14_9_krievijas_kausa_bronzas_spel|title=Jēkabsone-Žogota septītajā piegājienā tiek pie Krievijas kausa|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2013. gada martā Žogota kļuva par divkārtējo Eirolīgas čempioni, finalā tika uzvarēts [[Ieva Kubliņa|Ievas Kubliņas]] pārstāvētais Turcijas klubs [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/24032013-anete_jekabsone_zogota_divkarteja_eirolig|title=Anete Jēkabsone-Žogota – divkārtēja Eirolīgas čempione|date={{dat|2013|3|24||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|3|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2013. gada aprīlī kļuva par Krievijas čempioni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/27042013-jekabsone_zogota_triumfe_krievija_un_izci|title=Jēkabsone-Žogota triumfē Krievijā un izcīna &quot;Triple Crown&quot;|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|4|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā vasarā A. Jēkabsone-Žogota pievienojās citam Krievijas klubam [[Kurskas &quot;Dinamo&quot;]], kura galvenais treneris ir latvietis [[Gundars Vētra]]. Kurskas klubā spēlēja līdz 2015.—2016. gada sezonas beigām. Vasarā notika sarunas ar klubu [[Rīgas TTT|TTT]] par atgriešanos Latvijā un karjeras noslēgšanu Rīgas klubā, taču vienošanos panākt neizdevās.

2016. gada septembrī A. Jēkabsone-Žogota paziņoja par profesionālas basketbolistes karjeras beigām,&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/latvijas-sieviesu-basketbola-zvaigzne-jekabsone-zogota-pazino-par-karjeras-beigsanu.a202676/ Latvijas sieviešu basketbola zvaigzne Jēkabsone-Žogota paziņo par karjeras beigšanu]{{Novecojusi saite}} LSM&lt;/ref&gt; tomēr rudenī pieņēma lēmumu vēl palīdzēt Latvijas izlasei Eiropas čempionāta atlases spēlēs.

== Karjera Latvijas izlasē ==
Latvijas izlasē debitējusi {{dat|2000|11|22||bez}}, taču iepriekš spēlējusi Latvijas jaunatnes izlasēs. Kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] ir izcīnījusi 6. vietu [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005. gada Eiropas čempionātā]] [[Turcija|Turcijā]], 4. vietu [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007. gada Eiropas čempionātā]] [[Itālija|Itālijā]], 7. vietu [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009. gada Eiropas čempionātā]] [[Latvija|Latvijā]] un dalītu 9.-12. vietu [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs]], kur bija viena no turnīra rezultatīvākajām spēlētājām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://archive.fiba.com/pages/eng/fa/statistics/p/sid/4005/tid/2134/_/2008_Olympic_Games_Tournament_Women_/player-leaders.html |title=Player Leaders |access-date={{dat|2011|07|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304232913/http://archive.fiba.com/pages/eng/fa/statistics/p/sid/4005/tid/2134/_/2008_Olympic_Games_Tournament_Women_/player-leaders.html}}&lt;/ref&gt; Kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnījusi 4. vietu 2002. gada Eiropas U-20 čempionātā un ar U-18 izlasi tika izcīnīta 10. vieta 2000. gada Eiropas čempionātā un 12. vieta 1998. gada čempionātā.

2009. gada Eiropas čempionātā A. Jēkabsone kļuva par visa turnīra otro rezultatīvāko spēlēju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec09_damas/20062009-jekabsone_zogota_cempionata_otra_rezultat|title= Jēkabsone-Žogota - čempionāta otrā rezultatīvākā spēlētāja|accessdate= |author= Agris Suveizda|date= {{dat|2009|6|21}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt; kā arī tika iekļauta turnīra simboliskajā izlasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec09_damas/20062009-jekabsone_zogota_ieklauta_ec_simboliskaja|title= Jēkabsone-Žogota iekļauta EČ simboliskajā izlasē|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2009|6|21||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}&lt;/ref&gt;

Latvijas izlases sastāvā aizvadījusi 116 spēles, kurās guvusi 1934 punktus (FIBA oficiālajās spēlēs gūti 960 punkti). Ar gūtiem 34 punktiem vienā spēlē (2008. gadā) A. Jēkabsone-Žogota šajā rādītājā atpaliek tikai no izlases rekordistes [[Ieva Tāre|Ievas Tāres]], kas spējusi gūt 36 punktus vienā spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/basketbols/steinberga-un-babkina-sasniedz-rekordus-latvija-drosi-pieveic-zviedriju.d?id=53777697|title=Šteinberga un Babkina sasniedz rekordus, Latvija droši pieveic Zviedriju|last=Bendziks|first=Jānis}}&lt;/ref&gt;

2009. gada septembrī viņa paziņoja par nespēlēšanu izlasē [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2011. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/jekabsone-zogota-nevis-nespelesu-izlase-bet-dosu-prieksroku-wnba.d?id=27027453|title= Jēkabsone-Žogota: nevis nespēlēšu izlasē, bet došu priekšroku WNBA|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= {{dat|2009|9|24||bez}}|publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2010|01|18||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100118145923/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/jekabsone-zogota-nevis-nespelesu-izlase-bet-dosu-prieksroku-wnba.d?id=27027453}}&lt;/ref&gt; savukārt 2011. gada martā paziņoja par nespēlēšanu izlasē arī 2011. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/jekabsone-zogota-ari-sogad-nespeles-latvijas-izlase.d?id=37569725|title= Jēkabsone-Žogota arī šogad nespēlēs Latvijas izlasē|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|24||bez}}|publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/233257?ref=theme|title= Jēkabsone-Žogota šogad izlasē nespēlēs|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|24||bez}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110424035043/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/233257?ref=theme|archivedate= {{dat|2011|04|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc 2011. gada Eiropas čempionāta A. Jēkabsone atzina, ka varētu startēt Latvijas izlases sastāvā [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2013. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/242920|title= Jēkabsone-Žogota: ceru, ka nākamgad atgriezīšos izlasē|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|5||bez}}|publisher= apollo.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/jekabsone-zogota-cer-ka-vares-atgriezties-latvijas-izlase.d?id=39412555|title= Jēkabsone-Žogota cer, ka varēs atgriezties Latvijas izlasē|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|5||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110709124041/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/jekabsone-zogota-cer-ka-vares-atgriezties-latvijas-izlase.d?id=39412555|archivedate= {{dat|2011|07|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; tomēr 2013. gada martā paziņoja, ka karjeru izlasē ir beigusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/27032013-jekabsone_zogota_pazino_ka_beidz_karjeru_|title=Jēkabsone-Žogota beidz karjeru izlasē|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|3|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā atgriezās Latvijas izlasē un spēlēja tās sastāvā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]]. 2016. gada rudenī, jau pēc paziņošanas par profesionālās karjeras beigām, A. Jēkabsone-Žogota pieņēma lēmumu vēl palīdzēt Latvijas izlasei [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] atlases spēlēs.

== Politiskā darbībā ==
Anete Jēkabsone-Žogota 2017. gadā kandidēja [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no &quot;[[Latvijas Reģionu apvienība]]s&quot; un partijas &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot; apvienotā saraksta un 22. jūnijā kļuva par [[Rīgas dome]]s deputāti.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Vēlāk iestājās partijā &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://attistibai.lv/jaunumi/zinas/potencialo-biedru-menesis-nosledzies-latvijas-attistibai-pievienojusies-50-jauni-biedri-360|title=Potenciālo biedru mēnesis noslēdzies; “Latvijas attīstībai” pievienojušies 50 jauni biedri|website=attistibai.lv|access-date=2018-03-05|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190526000643/http://www.attistibai.lv/jaunumi/zinas/potencialo-biedru-menesis-nosledzies-latvijas-attistibai-pievienojusies-50-jauni-biedri-360|archivedate=2019-05-26}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] atkārtoti ievēlēta pašvaldībā no &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; un &quot;[[Progresīvie (partija)|Progresīvo]]&quot; saraksta, saņemot otro lielāko vēlētāju atbalstu aiz saraksta līdera un drīzumā par domes priekšsēdētāju ievēlētā [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]]. Kandidēja arī [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču partijas &quot;Latvijas attīstībai&quot; saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]].

== Privātā dzīve ==
A. Jēkabsones tēvs [[Andris Jēkabsons]] ir bijušais basketbolists, [[1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā|1986. gada Pasaules čempionāta]] sudraba medaļas ieguvējs [[PSRS basketbola izlase|PSRS izlases]] sastāvā. Viņai ir par diviem gadiem vecāks brālis Sandris.

Izglītību ieguvusi [[Rīgas 28. vidusskola|Rīgas 28. vidusskolā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.r28vsk.lv/dazadi/absolventi|title= POPULĀRĀKIE MŪSU SKOLAS ABSOLVENTI|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= |publisher= r28vsk.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

A. Jēkabsone ir precējusies ar uzņēmēju Edgaru Žogotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31405|title= Jēkabsone precējusies ar galdnieku, Tamane – ar ēģiptieti|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2009|6|21||bez}}|publisher= vipi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090726060614/http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31405|archivedate= {{dat|2009|07|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gada februārī ģimenē piedzimusi meita,&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/izklaide/320071-anete-jekabsone-zogota-kluvusi-par-maminu Anete Jēkabsone-Žogota kļuvusi par māmiņu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190227124156/https://jauns.lv/raksts/izklaide/320071-anete-jekabsone-zogota-kluvusi-par-maminu |date={{dat|2019|02|27||bez}} }} jauns.lv&lt;/ref&gt; bet 2024. gada martā dvīņi — vēl divas meitas.

== Statistika Latvijas izlasē ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Gads
!Turnīrs
!Spēles
!{{Piezīme|PTS|Punkti}}
!{{Piezīme|REB|Atlēkušās bumbas}}
!{{Piezīme|AS|Rezultatīvās piespēles}}
|-
|1998 || EČ U-18 fināls
|7 || 53 || 13 || 15
|-
|1998 || EČ U-18 pusfināls
|4 || 16 || 4 || 0
|-
|1999 || EČ U-16 pusfināls
|5 || 65 || 21 || 0
|-
|1999 || EČ U-16 kvalifikācija
|3 || 63 || 17 || 21
|-
|2000 || EČ U-20 kvalifikācija
|4 || 21 || 9 || 4
|-
|2000 || EČ U-18 fināls
|6 || 86 || 29 || 12
|-
|2000 || EČ U-18 pusfināls
|5 || 87 || 11 || 0
|-
|2000 || EČ U-18 kvalifikācija
|4 || 55 || 9 || 7
|-
|2001 || EČ pusfināls
|3 || 8 || 5 || 0
|-
|2002 || EČ U-20
|8 || 140 || 23 || 21
|-
|2002 || EČ U-20 kvalifikācija
|4 || 67 || 10 || 8
|-
|2003 || PČ U-21
|8 || 194 || 24 || 12
|-
|2004 || EČ kvalifikācija
|6 || 86 || 32 || 20
|-
|2005 || [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EČ]]
|8 || 157 || 42 || 32
|-
|2006 || EČ kvalifikācija
|4 || 79 || 18 || 12
|-
|2007 || [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EČ]]
|9 || 155 || 30 || 29
|-
|2008 || OS kvalifikācija
|3 || 57 || 12 || 10
|-
|2008 || Dimanta bumba
|3 || 67 || 10 || 5
|-
|2008 || OS
|5 || 79 || 18 || 20
|-
|2009 || [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EČ]]
|9 || 183 || 41 || 35
|}

== Sasniegumi ==
{{div col}}
* 1998: 12. vieta [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola U-18 izlase|Latvijas sieviešu U-18 izlasi]] [[Turcija|Turcijā]].
* 1998: [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s 2. vietas ieguvēja [[TTT Rapa]] sastāvā.
* 1999: [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempione [[TTT Rapa]] sastāvā.
* 2000: 10. vieta [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola U-18 izlase|Latvijas sieviešu U-18 izlasi]] [[Polija|Polijā]].
* 2000: [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s 3. vietas ieguvēja [[TTT Rapa]] sastāvā.
* 2001: [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s 3. vietas ieguvēja [[TTT Rapa]] sastāvā.
* 2002: [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s 2. vietas ieguvēja [[TTT Rapa]] sastāvā.
* 2002: 4. vieta [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas U-20 čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola U-20 izlase|Latvijas sieviešu U-20 izlasi]] [[Horvātija|Horvātijā]].
* 2003: 8. vieta [[Pasaules čempionāts basketbolā sieviešu U-21 izlasēm|Pasaules U-21 čempionātā]].
* 2003: [[Francijas sieviešu basketbola līga]]s 8. vietas ieguvēja [[USO Mondeville]] sastāvā.
* 2004: [[Francijas sieviešu basketbola līga]]s 6. vietas ieguvēja [[USO Mondeville]] sastāvā.
* 2004: [[Francijas kauss sieviešu basketbolā|Francijas kausa]] fināliste [[USO Mondeville]] sastāvā.
* 2005: [[Francijas sieviešu basketbola līga]]s 2. vietas ieguvēja [[CJM Bourges Basket|Bourges Basket]] sastāvā.
* 2005: [[Francijas kauss sieviešu basketbolā|Francijas kausa]] ieguvēja [[CJM Bourges Basket|Bourges Basket]] sastāvā.
* 2005: [[Francijas federācijas kauss sieviešu basketbolā|Francijas federācijas kausa]] 2. vietas ieguvēja [[CJM Bourges Basket|Bourges Basket]] sastāvā.
* 2005: 6. vieta [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Turcija|Turcijā]].
* 2005: [[FIBA Eiropas gada labākā jaunā spēlētāja|Eiropas 2005. gada labākā jaunā basketbolste]].
* 2006: [[Francijas sieviešu basketbola līga]]s uzvarētāja [[CJM Bourges Basket|Bourges Basket]] sastāvā.
* 2006: [[Francijas kauss sieviešu basketbolā|Francijas kausa]] ieguvēja [[CJM Bourges Basket|Bourges Basket]] sastāvā.
* 2006: [[Francijas federācijas kauss sieviešu basketbolā|Francijas federācijas kausa]] ieguvēja [[CJM Bourges Basket|Bourges Basket]] sastāvā.
* 2006: Izcīnīta pirmā vieta [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas grupā.
* 2007: [[FIBA Eiropas kauss sievietēm|Eiropas kausa]] ieguvēja kopā ar [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (sieviešu basketbola komanda)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]].
* 2007: Eiropas gada labākā basketboliste [[Itālija|itāļu]] laikraksta &quot;La Gazzetta dello Sport&quot; vērtējumā.
* 2007: [[FIBA Eiropas gada labākā spēlētāja|Eiropas gada labākā basketboliste]].
* 2007: [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007. gada Eiropas čempionāta]] &quot;zvaigžņu piecnieka&quot; dalībniece.
* 2007: 4. vieta [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Itālija|Itālijā]].
* 2008: Uzvara [[Basketbols 2008. gada Olimpiskajās spēlēs - Sieviešu turnīrs|Pekinas Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]].
* 2008: 4. vieta [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] otrajā &quot;[[FIBA Dimanta bumba|Dimanta bumbas]]&quot; turnīrā [[Hainiņa|Hainiņā]], [[Ķīna|Ķīnā]].
* 2008: 9. vieta [[Basketbols 2008. gada Olimpiskajās spēlēs - Sieviešu turnīrs|Pekinas Olimpiskajās Spēlēs]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]].
* 2008: Iebalsota [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] zvaigžņu pieciniekā.
* 2008: [[FIBA Eiropas gada labākā spēlētāja|Eiropas gada otra labākā basketboliste]].
* 2008: [[Latvijas Gada balva sportā 2008|Latvijas gada labākā sportiste]].
* 2009: [[FIBA Eiropas kauss sievietēm|FIBA Eiropas kausa]] izcīņas pusfināliste kopā ar Maskavas &quot;Dinamo&quot;.
* 2009: [[Krievijas kauss basketbolā sievietēm|Krievijas kausa izcīņas]] ceturtdaļfināla dalībniece kopā ar [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (sieviešu basketbola komanda)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]].
* 2009: [[Krievijas Superlīga basketbolā sievietēm|Krievijas Superlīgas]] 5. vietas ieguvēja kopā ar [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (sieviešu basketbola komanda)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]].
* 2009: [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009. gada Eiropas čempionāta]] &quot;zvaigžņu piecnieka&quot; dalībniece.
* 2009: 7. vieta [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Latvija|Latvijā]].
* 2009: [[FIBA Superkauss sievietēm|FIBA Superkausa sievietēm]] ieguvēja kopā ar klubu [[Maskavas apgabala &quot;Spartak&quot;]].
* 2009: [[Latvijas Gada balva sportā 2009|Latvijas gada labākā sportiste]].
* 2010: uzvara [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]] ar klubu [[Maskavas apgabala &quot;SpartaK&quot;]].
* 2010: [[FIBA Superkauss sievietēm|FIBA Superkausa sievietēm]] ieguvēja kopā ar klubu [[Maskavas apgabala &quot;Spartak&quot;]].
* 2011: sasniegts Eirolīgas ceturtdaļfināls [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]] sastāvā.
* 2011: izcīnīts Turcijas čempiones tituls [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]] sastāvā.
* 2012: izcīnīts Krievijas kauss [[Jekaterinburgas UGMK]] sastāvā.
* 2013: izcīnīts Krievijas kauss [[Jekaterinburgas UGMK]] sastāvā.
* 2013: uzvara [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]] ar klubu [[Jekaterinburgas UGMK]].
* 2013: izcīnīts Krievijas čempiones tituls [[Jekaterinburgas UGMK]] sastāvā.
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Basketbola profili
| oficmlapa  = 
| wnba       = 
| basket.lv  = sieviesu_izlase/speletaji/anete_jekabsone-zogota
| br         = 
| espn       = 
| fiba       = 
| fibae      = cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_27580.compID_Rn2Om4j3HOcXtTFwJWFsh3.season_2009.roundID_6482.teamID_1460.html
| eirol      = 
| hooph      = 
| fibasl     = 
}}
* [https://web.archive.org/web/20090501183304/http://basketinfo.eclub.lv/jekabsone.htm Latvijas sieviešu basketbola Jumtalapas profils]
* [http://sieviesubaskets.lv/?page_id=300 &quot;Sieviešu basketbols Latvijā&quot; profils]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20090624200740/http://www.basket.ru/index.php?dn=base&amp;to=player&amp;id=13051&amp;idt=39 Basket.ru profils] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20110527122211/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/48509/laukuma-agresiva-lauva-dzive-mulsi-kautriga-anete-jekabsone-zogota Laukumā agresīva lauva, dzīvē mulsi kautrīga. Anete Jēkabsone-Žogota]

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportiste]]
 | periods    = [[Latvijas Gada balva sportā 2008|2008]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2009|2009]]
 | pirms      = [[Jeļena Prokopčuka]]
 | pēc        = [[Ineta Radēviča]]
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[FIBA Eiropas gada labākā spēlētāja|Eiropas gada labākā basketboliste]]
 | periods    = 2007
 | pirms      = {{flaga|Krievija}} [[Marija Stepanova]]
 | pēc        = {{flaga|Krievija}} [[Marija Stepanova]]
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[FIBA Eiropas gada labākā jaunā spēlētāja|Eiropas gada labākā jaunā basketboliste]]
 | periods    = 2005
 | pirms      = —
 | pēc        = {{flaga|Francija}} [[Sandrīna Grida]]
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s kapteine
 | periods    = 2007—2008
 | pirms      = ?
 | pēc        = [[Gunta Baško]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Rīgas dome 2020}}
{{Rīgas dome 2017}}
{{Spartak 2009—2010 Eirolīgas čempioni}}
{{Navboxes
| title      = Latvijas izlase
| titlestyle = background:maroon; color:white;
| list       = 
&lt;!-- {{LV sastāvs EuroBasket Women 2015‎}} --&gt;
{{LV sastāvs EuroBasket Women 2009‎}}
{{Latvija 2008 VOS}}
{{LV basketbola sastāvs OS 2008}}
{{LV sastāvs Eurobasket Women 2007}}
{{LV sastāvs EuroBasket Women 2005}}
}}

{{DEFAULTSORT:Jēkabsone-Žogota, Anete}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas attīstībai&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Rīgas TTT spēlētājas]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:WNBA spēlētājas]]</text>
      <sha1>b91vbmy8umwd162rsjnqmtln0ukqx5l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Imanta Anninmuizas bulvaris.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>64941</id>
    <revision>
      <id>4534540</id>
      <parentid>3430533</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:07:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Imanta_Anninmuizas_bulvaris.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="433" sha1="6c9i5517l3kvdhnwf0zvu24ia4b895m" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Anniņmuižas bulvāris Imantā.
| source         = {{own}}
| date           = 2008
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Imanta Anninmuizas bulvaris.jpg}}</text>
      <sha1>6c9i5517l3kvdhnwf0zvu24ia4b895m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>11. oktobris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>66662</id>
    <revision>
      <id>4534715</id>
      <parentid>4276878</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:04:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Miruši */</comment>
      <origin>4534715</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9453" sha1="b00djbx7oego3glduaj5dvpepgnebus" xml:space="preserve">'''11. oktobris''' ir gada 284. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (285. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikusi 81 diena.

== Vārda dienas ==
[[Monta]], [[Silva (personvārds)|Silva]], [[Tince]]

== Notikumi ==
* [[1852. gads]] — inaugurēta [[Sidnejas Universitāte]] — vecākā universitāte [[Austrālija|Austrālijā]].
* [[1891. gads]] — [[Stokholma|Stokholmā]] atklāts pasaulē pirmais etnogrāfiskais brīvdabas muzejs [[Skansens]].
* [[1899. gads]] — sākās [[Angļu—būru karš]].
* [[1922. gads]] — parakstīts [[Mudanjas pamiers]], ar to izbeidzot [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības karu]].
* [[1944. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] anektēja [[Tiva|Tivas Tautas Republiku]].
* [[1954. gads]] — [[vjetmiņi]] pārņēma kontroli visā [[Vjetnama|Ziemeļvjetnamā]].
* [[1968. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaida pirmo pilotējamo [[Apollo programma|Apollo]] kosmosa kuģi ''[[Apollo 7]]''.
* [[1975. gads]] — dibināta [[Starptautiskā Basketbola federācija|Starptautiskās basketbola organizācijas]] (FIBA) [[FIBA Americas|Amerikas nodaļa]].
* [[1983. gads]] — atklāts asteroīds [[Faetonts (asteroīds)|Faetonts]].
* [[1986. gads]] — [[Reikjavika|Reikjavikā]] tikās ASV un PSRS vadītāji [[Ronalds Reigans]] un [[Mihails Gorbačovs]].
* [[2020. gads]] — [[Tadžikistāna]]s prezidenta vēlēšanās atkārtoti ievēlēts [[Emomalī Rahmons]].

== Dzimuši ==
* [[1825. gads]] — [[Konrāds Ferdinands Meiers]] (''Conrad Ferdinand Meyer''), šveiciešu rakstnieks (miris 1898. gadā)
* [[1838. gads]] — [[Osvalds Šmīdebergs]] (''Oswald Schmiedeberg''), latviešu un vācbaltu izcelsmes farmakologs (miris 1921. gadā)
* [[1848. gads]] — [[Ādolfs Alunāns]], latviešu aktieris, režisors un dramaturgs (miris 1912. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Pols Masons]] (''Paul Masson'') franču riteņbraucējs (miris 1944. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Pēteris Dreimanis]], latviešu vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks (miris 1971. gadā)
* [[1881. gads]]:
** [[Jānis Bērziņš (diplomāts)|Jānis Bērziņš]], latviešu skolotājs, revolucionārs un diplomāts (miris 1938. gadā)
** [[Hanss Kelzens]] (''Hans Kelsen''), Austrijas/ASV jurists (miris 1973. gadā)
* [[1884. gads]]:
** [[Frīdrihs Bergiuss]] (''Friedrich Bergius''), vācu ķīmiķis (miris 1949. gadā)
** [[Eleanora Rūzvelta]] (''Eleanor Roosevelt''), ASV pirmā lēdija (mirusi 1962. gadā)
* [[1885. gads]] — [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac''), franču rakstnieks (miris 1970. gadā)
* [[1893. gads Latvijā|1893. gads]] — [[Kārlis Princis]], latviešu (līvu) biologs, entomologs (miris 1978. gadā)
* [[1895. gads]]:
** [[Jakovs Gotovacs]] (''Jakov Gotovac''), horvātu komponists un diriģents (miris 1982. gadā)
** [[Pēteris Mantnieks]], latviešu kartogrāfs un grāmatizdevējs (miris 1979. gadā)
** [[Erasts Šveics]], Latvijas gleznotājs (miris 1992. gadā)
* [[1900. gads Latvijā|1900. gads]] — [[Ādolfs Ermsons]], Latvijas pašvaldības vadītājs, Rīgas lielvecākais (miris 1978. gadā)
* [[1909. gads]] — [[Georgijs Ļisicins]] (''Гео́ргий Лиси́цын''), PSRS šahists un šaha literāts (miris 1972. gadā)
* [[1914. gads]] — [[Rubens Fains]] (''Reuben Fine''), ebreju tautības ASV starptautiskais lielmeistars šahā (miris 1993. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (miris 2022. gadā)
* [[1933. gads Latvijā|1933. gads]] — [[Ābrams Kleckins]], latviešu žurnālists, pasniedzējs, kinozinātnieks un sabiedrisks darbinieks (miris 2021. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Čārlzs Gordons Fulertons]] (''Charles Gordon Fullerton''), ASV kosmonauts (miris 2013. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Bobijs Čarltons]] (''Bobby Charlton''), Anglijas futbolists (miris 2023. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Bernds Kulmans]] (''Bernd Cullmann''), Rietumvācijas vieglatlēts (miris 2025. gadā)
* [[1941. gads]] — [[Čārlzs Šaiers]] (''Charles Shyer''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (miris 2024. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Amitābs Bačens]] (अमिताभ बच्चन), indiešu kinoaktieris
* [[1943. gads]] — [[Džons Netlss]] (''John Nettles''), britu aktieris un rakstnieks
* [[1946. gads]] — [[Savao Kato]] (加藤 沢男), japāņu vingrotājs
* [[1959. gads Latvijā|1959. gads]] — [[Kārlis Šadurskis]], latviešu politiķis
* [[1962. gads]] — [[Džoana Kjūsaka]] (''Joan Cusack''), amerikāņu aktrise
* [[1963. gads Latvijā|1963. gads]] — [[Harijs Ozols]], latviešu aktieris un dziedātājs (miris 2015. gadā)
* [[1974. gads]] — [[Kriss Prongers]] (''Chris Pronger''), Kanādas hokejists
* [[1976. gads]] — [[Emilija Dešanela]] (''Emily Deschanel''), ASV aktrise
* [[1977. gads]] — [[Jeļena Berežnaja]] (''Елена Бережная''), krievu daiļslidotāja
* [[1982. gads]] — [[Marks Popovičs]] (''Mark Popovic''), horvātu izcelsmes kanādiešu hokejists
* [[1983. gads]]:
** [[Deniss Grebeškovs]] (''Денис Гребешков''), krievu hokejists
** [[Ruslans Ponomarjovs]] (''Русла́н Пономарьо́в''), Ukrainas šahists
* [[1985. gads]] — [[Mišela Trahtenberga]] (''Michelle Trachtenberg''), amerikāņu aktrise (mirusi 2025. gadā)
* [[1987. gads]] — [[Marija Sadilova]] (''Мария Садилова''), krievu biatloniste
* [[1988. gads]] — [[Šeimuss Kolmens]] (''Séamus Coleman''), īru futbolists
* [[1992. gads]] — [[Tamira Mensa-Stoka]] (''Tamyra Mensah-Stock''), ASV brīvā stila cīkstone

== Miruši ==
* [[222. gads]] — [[Kaliksts I]] (''Callistus I''), Romas pāvests (dzimšanas gads nezināms)
* [[1188. gads]] — [[Roberts I (Drē grāfs)|Roberts I]] (''Robert I''), Drē grāfs (dzimis ap 1123. gadu)
* [[1303. gads]] — [[Bonifācijs VIII]] (''Bonifacius VIII''), Romas pāvests (dzimis ap 1235. gadu)
* [[1347. gads]] — [[Ludvigs IV Bavārietis]] (''Ludwig IV. der Bayer''), Svētās Romas imperators (dzimis 1282. gadā)
* [[1424. gads]] — [[Jans Žižka]] (''Jan Žižka''), husītu līderis (dzimis aptuveni 1360. gadā)
* [[1531. gads]] — [[Ulrihs Cvinglijs]] (''Ulrich Zwingli''), Šveices mācītājs, reformācijas līderis (dzimis 1484. gadā)
* [[1621. gads]] — [[Andžejs Sapjeha]] (''Andrzej Sapieha''), Polijas—Lietuvas valsts un militārs darbinieks (dzimis 1539. gadā)
* [[1707. gads]] — [[Johans Reinholds fon Patkuls]] (''Johann Reinhold von Patkul''), vācbaltiešu jurists un politiķis (dzimis 1660. gadā)
* [[1852. gads]] — [[Gotholds Eizenšteins]] (''Gotthold Eisenstein''), vācu matemātiķis (dzimis 1823. gadā)
* [[1889. gads]] — [[Džeimss Preskots Džouls]] (''James Prescott Joule''), angļu fiziķis (dzimis 1818. gadā)
* [[1896. gads]] — [[Antons Brukners]] (''Anton Bruckner''), Austrijas komponists (dzimis 1824. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Oto (Bavārijas karalis)|Oto]] (''Otto''), Bavārijas karalis (dzimis 1848. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Anrī Tozēns]] (''Henri Tauzin''), franču vieglatlēts (dzimis 1879. gadā)
* [[1919. gads]] — [[Karls Gellerups]] (''Karl Gjellerup''). dāņu rakstnieks (dzimis 1857. gadā)
* [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Eduards Pavasars]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1861. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Nikolajs Kropotkins]] (''Николай Кропоткин''), Krievijas Impērijas valsts darbinieks (dzimis 1872. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Ervīns Rommels]] (''Erwin Rommel''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1891. gadā)
* [[1947. gads Latvijā|1947. gads]] — [[Pāvils Dāvis]], latviešu skolotājs (dzimis 1874. gadā)
* [[1957. gads Latvijā|1957. gads]] — [[Jēkabs Ķulītis]], latviešu luterāņu mācītājs, prāvests (dzimis 1890. gadā)
* [[1963. gads]] — [[Žans Kokto]] (''Jean Cocteau''), franču mākslinieks (dzimis 1889. gadā)
* [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Marta Semule]], latviešu lopkope, Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāte (dzimusi 1904. gadā)
* [[1996. gads]] — [[Larss Ālforss]], (''Lars Ahlfors''), zviedru izcelsmes Somijas matemātiķis (dzimis 1907. gadā)
* [[2008. gads Latvijā|2008. gads]] — [[Vija Artmane]], Latvijas aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* [[2013. gads]]:
** [[Ērihs Prībke]] (''Erich Priebke''), vācu drošības policijas komandieris, kara noziedznieks (dzimis 1913. gadā)
** [[Marija de Viljota]] (''María de Villota''), spāņu autobraucēja (dzimusi 1980. gadā)
* [[2019. gads]]:
** [[Roberts Forsters]] (''Robert Forster''), ASV aktieris (dzimis 1941. gadā)
** [[Aleksejs Ļeonovs]] (''Алексей Леонов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā)
* [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Guntis Skrastiņš]], aktieris, dziedātājs, televīzijas raidījumu un pasākumu vadītājs (dzimis 1954. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Andžela Lensberija]] (''Angela Lansbury''), angļu izcelsmes amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1925. gadā)
* [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Ēvalds Grabovskis]], hokeja treneris un funkcionārs (dzimis 1941. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Starptautiskā [[meitene|meiteņu]] diena
* Nacionālā [[iznākšana no skapja|iznākšanas no skapja]] diena

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Oktobris]]</text>
      <sha1>b00djbx7oego3glduaj5dvpepgnebus</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534718</id>
      <parentid>4534715</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:07:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ :</comment>
      <origin>4534718</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9463" sha1="6sktwzqmi6a7v3swz1nhm74ncpslkd1" xml:space="preserve">'''11. oktobris''' ir gada 284. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (285. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikusi 81 diena.

== Vārda dienas ==
[[Monta]], [[Silva (personvārds)|Silva]], [[Tince]]

== Notikumi ==
* [[1852. gads]] — inaugurēta [[Sidnejas Universitāte]] — vecākā universitāte [[Austrālija|Austrālijā]].
* [[1891. gads]] — [[Stokholma|Stokholmā]] atklāts pasaulē pirmais etnogrāfiskais brīvdabas muzejs [[Skansens]].
* [[1899. gads]] — sākās [[Angļu—būru karš]].
* [[1922. gads]] — parakstīts [[Mudanjas pamiers]], ar to izbeidzot [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības karu]].
* [[1944. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] anektēja [[Tiva|Tivas Tautas Republiku]].
* [[1954. gads]] — [[vjetmiņi]] pārņēma kontroli visā [[Vjetnama|Ziemeļvjetnamā]].
* [[1968. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaida pirmo pilotējamo [[Apollo programma|Apollo]] kosmosa kuģi ''[[Apollo 7]]''.
* [[1975. gads]] — dibināta [[Starptautiskā Basketbola federācija|Starptautiskās basketbola organizācijas]] (FIBA) [[FIBA Americas|Amerikas nodaļa]].
* [[1983. gads]] — atklāts asteroīds [[Faetonts (asteroīds)|Faetonts]].
* [[1986. gads]] — [[Reikjavika|Reikjavikā]] tikās ASV un PSRS vadītāji [[Ronalds Reigans]] un [[Mihails Gorbačovs]].
* [[2020. gads]] — [[Tadžikistāna]]s prezidenta vēlēšanās atkārtoti ievēlēts [[Emomalī Rahmons]].

== Dzimuši ==
* [[1825. gads]] — [[Konrāds Ferdinands Meiers]] (''Conrad Ferdinand Meyer''), šveiciešu rakstnieks (miris 1898. gadā)
* [[1838. gads]] — [[Osvalds Šmīdebergs]] (''Oswald Schmiedeberg''), latviešu un vācbaltu izcelsmes farmakologs (miris 1921. gadā)
* [[1848. gads]] — [[Ādolfs Alunāns]], latviešu aktieris, režisors un dramaturgs (miris 1912. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Pols Masons]] (''Paul Masson'') franču riteņbraucējs (miris 1944. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Pēteris Dreimanis]], latviešu vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks (miris 1971. gadā)
* [[1881. gads]]:
** [[Jānis Bērziņš (diplomāts)|Jānis Bērziņš]], latviešu skolotājs, revolucionārs un diplomāts (miris 1938. gadā)
** [[Hanss Kelzens]] (''Hans Kelsen''), Austrijas/ASV jurists (miris 1973. gadā)
* [[1884. gads]]:
** [[Frīdrihs Bergiuss]] (''Friedrich Bergius''), vācu ķīmiķis (miris 1949. gadā)
** [[Eleanora Rūzvelta]] (''Eleanor Roosevelt''), ASV pirmā lēdija (mirusi 1962. gadā)
* [[1885. gads]] — [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac''), franču rakstnieks (miris 1970. gadā)
* [[1893. gads Latvijā|1893. gads]] — [[Kārlis Princis]], latviešu (līvu) biologs, entomologs (miris 1978. gadā)
* [[1895. gads]]:
** [[Jakovs Gotovacs]] (''Jakov Gotovac''), horvātu komponists un diriģents (miris 1982. gadā)
** [[Pēteris Mantnieks]], latviešu kartogrāfs un grāmatizdevējs (miris 1979. gadā)
** [[Erasts Šveics]], Latvijas gleznotājs (miris 1992. gadā)
* [[1900. gads Latvijā|1900. gads]] — [[Ādolfs Ermsons]], Latvijas pašvaldības vadītājs, Rīgas lielvecākais (miris 1978. gadā)
* [[1909. gads]] — [[Georgijs Ļisicins]] (''Гео́ргий Лиси́цын''), PSRS šahists un šaha literāts (miris 1972. gadā)
* [[1914. gads]] — [[Rubens Fains]] (''Reuben Fine''), ebreju tautības ASV starptautiskais lielmeistars šahā (miris 1993. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (miris 2022. gadā)
* [[1933. gads Latvijā|1933. gads]] — [[Ābrams Kleckins]], latviešu žurnālists, pasniedzējs, kinozinātnieks un sabiedrisks darbinieks (miris 2021. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Čārlzs Gordons Fulertons]] (''Charles Gordon Fullerton''), ASV kosmonauts (miris 2013. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Bobijs Čarltons]] (''Bobby Charlton''), Anglijas futbolists (miris 2023. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Bernds Kulmans]] (''Bernd Cullmann''), Rietumvācijas vieglatlēts (miris 2025. gadā)
* [[1941. gads]] — [[Čārlzs Šaiers]] (''Charles Shyer''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (miris 2024. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Amitābs Bačens]] (अमिताभ बच्चन), indiešu kinoaktieris
* [[1943. gads]] — [[Džons Netlss]] (''John Nettles''), britu aktieris un rakstnieks
* [[1946. gads]] — [[Savao Kato]] (加藤 沢男), japāņu vingrotājs
* [[1959. gads Latvijā|1959. gads]] — [[Kārlis Šadurskis]], latviešu politiķis
* [[1962. gads]] — [[Džoana Kjūsaka]] (''Joan Cusack''), amerikāņu aktrise
* [[1963. gads Latvijā|1963. gads]] — [[Harijs Ozols]], latviešu aktieris un dziedātājs (miris 2015. gadā)
* [[1974. gads]] — [[Kriss Prongers]] (''Chris Pronger''), Kanādas hokejists
* [[1976. gads]] — [[Emilija Dešanela]] (''Emily Deschanel''), ASV aktrise
* [[1977. gads]] — [[Jeļena Berežnaja]] (''Елена Бережная''), krievu daiļslidotāja
* [[1982. gads]] — [[Marks Popovičs]] (''Mark Popovic''), horvātu izcelsmes kanādiešu hokejists
* [[1983. gads]]:
** [[Deniss Grebeškovs]] (''Денис Гребешков''), krievu hokejists
** [[Ruslans Ponomarjovs]] (''Русла́н Пономарьо́в''), Ukrainas šahists
* [[1985. gads]] — [[Mišela Trahtenberga]] (''Michelle Trachtenberg''), amerikāņu aktrise (mirusi 2025. gadā)
* [[1987. gads]] — [[Marija Sadilova]] (''Мария Садилова''), krievu biatloniste
* [[1988. gads]] — [[Šeimuss Kolmens]] (''Séamus Coleman''), īru futbolists
* [[1992. gads]] — [[Tamira Mensa-Stoka]] (''Tamyra Mensah-Stock''), ASV brīvā stila cīkstone

== Miruši ==
* [[222. gads]] — [[Kaliksts I]] (''Callistus I''), Romas pāvests (dzimšanas gads nezināms)
* [[1188. gads]] — [[Roberts I (Drē grāfs)|Roberts I]] (''Robert I''), Drē grāfs (dzimis ap 1123. gadu)
* [[1303. gads]] — [[Bonifācijs VIII]] (''Bonifacius VIII''), Romas pāvests (dzimis ap 1235. gadu)
* [[1347. gads]] — [[Ludvigs IV Bavārietis]] (''Ludwig IV. der Bayer''), Svētās Romas imperators (dzimis 1282. gadā)
* [[1424. gads]] — [[Jans Žižka]] (''Jan Žižka''), husītu līderis (dzimis aptuveni 1360. gadā)
* [[1531. gads]] — [[Ulrihs Cvinglijs]] (''Ulrich Zwingli''), Šveices mācītājs, reformācijas līderis (dzimis 1484. gadā)
* [[1621. gads]] — [[Andžejs Sapjeha]] (''Andrzej Sapieha''), Polijas—Lietuvas valsts un militārs darbinieks (dzimis 1539. gadā)
* [[1707. gads]] — [[Johans Reinholds fon Patkuls]] (''Johann Reinhold von Patkul''), vācbaltiešu jurists un politiķis (dzimis 1660. gadā)
* [[1852. gads]] — [[Gotholds Eizenšteins]] (''Gotthold Eisenstein''), vācu matemātiķis (dzimis 1823. gadā)
* [[1889. gads]] — [[Džeimss Preskots Džouls]] (''James Prescott Joule''), angļu fiziķis (dzimis 1818. gadā)
* [[1896. gads]] — [[Antons Brukners]] (''Anton Bruckner''), Austrijas komponists (dzimis 1824. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Oto (Bavārijas karalis)|Oto]] (''Otto''), Bavārijas karalis (dzimis 1848. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Anrī Tozēns]] (''Henri Tauzin''), franču vieglatlēts (dzimis 1879. gadā)
* [[1919. gads]] — [[Karls Gellerups]] (''Karl Gjellerup''). dāņu rakstnieks (dzimis 1857. gadā)
* [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Eduards Pavasars]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1861. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Nikolajs Kropotkins]] (''Николай Кропоткин''), Krievijas Impērijas valsts darbinieks (dzimis 1872. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Ervīns Rommels]] (''Erwin Rommel''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1891. gadā)
* [[1947. gads Latvijā|1947. gads]] — [[Pāvils Dāvis]], latviešu skolotājs (dzimis 1874. gadā)
* [[1957. gads Latvijā|1957. gads]] — [[Jēkabs Ķulītis]], latviešu luterāņu mācītājs, prāvests (dzimis 1890. gadā)
* [[1963. gads]] — [[Žans Kokto]] (''Jean Cocteau''), franču mākslinieks (dzimis 1889. gadā)
* [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Marta Semule]], latviešu lopkope, Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāte (dzimusi 1904. gadā)
* [[1996. gads]] — [[Larss Ālforss]], (''Lars Ahlfors''), zviedru izcelsmes Somijas matemātiķis (dzimis 1907. gadā)
* [[2008. gads Latvijā|2008. gads]] — [[Vija Artmane]], Latvijas aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* [[2013. gads]]:
** [[Ērihs Prībke]] (''Erich Priebke''), vācu drošības policijas komandieris, kara noziedznieks (dzimis 1913. gadā)
** [[Marija de Viljota]] (''María de Villota''), spāņu autobraucēja (dzimusi 1980. gadā)
* [[2019. gads]]:
** [[Roberts Forsters]] (''Robert Forster''), ASV aktieris (dzimis 1941. gadā)
** [[Aleksejs Ļeonovs]] (''Алексей Леонов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā)
* [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Guntis Skrastiņš]], aktieris, dziedātājs, televīzijas raidījumu un pasākumu vadītājs (dzimis 1954. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Andžela Lensberija]] (''Angela Lansbury''), angļu izcelsmes amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1925. gadā)
* [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Ēvalds Grabovskis]], latviešu hokeja treneris un funkcionārs (dzimis 1941. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Starptautiskā [[meitene|meiteņu]] diena
* Nacionālā [[iznākšana no skapja|iznākšanas no skapja]] diena

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Oktobris]]</text>
      <sha1>6sktwzqmi6a7v3swz1nhm74ncpslkd1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>66792</id>
    <revision>
      <id>4534893</id>
      <parentid>4361216</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:17:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534893</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1322" sha1="5ghqyh6h39901y3dtub65mh1lqy8u8x" xml:space="preserve">'''Kings''' (no {{val|en|King}} — ‘[[karalis]]’) var būt:

* [[Anguss Kings]] (''Angus King''; 1944) — ASV politiķis;
* [[B. B. Kings]] (Railijs B. Kings; ''B. B. King''; 1925—2015) — ASV blūza mākslinieks;
* [[Čārlzs Kings]] (Konants Meigss Kings; ''Charles King''; 1880—1958) — amerikāņu vieglatlēts;
* [[Čārlzs Edvins Kings]] (''Charles Edwin King''; 1849—1862) — Savienības armijas bundzinieks;
* [[Džošua Kings]] (''Joshua King''; 1992) — Norvēģijas futbolists;
* [[Endijs Kings]] (''Andy King''; 1988) — Velsas futbolists;
* [[Ernests Kings]] (''Ernest J. King''; 1878—1956) — ASV flotes admirālis;
* [[Kerijs Kings]] (''Kerry King''; 1964) — ASV ģitārists;
* [[Ledlijs Kings]] (''Ledley King''; 1980) — Anglijas futbolists;
* [[Lerijs Kings]] (''Larry King''; 1933—2021) — ASV televīzijas sarunu šovu vadītājs un radio ētera balss;
* [[Mārtins Luters Kings]] (''Martin Luther King''; 1929—1968) — ASV mācītājs, cilvēktiesību aktīvists;
* [[Stīvens Kings]] (''Stephen King''; 1947) — ASV rakstnieks.

Sporta komandas:

* [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]], ASV hokeja komanda;
* [[Sakramento &quot;Kings&quot;]], ASV basketbola komanda.

== Skatīt arī ==
* ''[[King]]''
* [[Kinga]]

{{uzvārds}}
{{Nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>5ghqyh6h39901y3dtub65mh1lqy8u8x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534963</id>
      <parentid>4534893</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T11:15:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4534963</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1283" sha1="bzx6iyffptupwr04nqnjeqhwkq6hukw" xml:space="preserve">'''Kings''' (no {{val|en|King}} — ‘[[karalis]]’) var būt:

* [[Anguss Kings]] (''Angus King''; 1944) — ASV politiķis;
* [[B. B. Kings]] (''B. B. King''; 1925—2015) — ASV blūza mākslinieks;
* [[Čārlzs Kings]] (''Charles King''; 1880—1958) — amerikāņu vieglatlēts;
* [[Čārlzs Edvins Kings]] (''Charles Edwin King''; 1849—1862) — Savienības armijas bundzinieks;
* [[Džošua Kings]] (''Joshua King''; 1992) — Norvēģijas futbolists;
* [[Endijs Kings]] (''Andy King''; 1988) — Velsas futbolists;
* [[Ernests Kings]] (''Ernest J. King''; 1878—1956) — ASV flotes admirālis;
* [[Kerijs Kings]] (''Kerry King''; 1964) — ASV ģitārists;
* [[Ledlijs Kings]] (''Ledley King''; 1980) — Anglijas futbolists;
* [[Lerijs Kings]] (''Larry King''; 1933—2021) — ASV televīzijas sarunu šovu vadītājs un radio ētera balss;
* [[Mārtins Luters Kings]] (''Martin Luther King''; 1929—1968) — ASV mācītājs, cilvēktiesību aktīvists;
* [[Stīvens Kings]] (''Stephen King''; 1947) — ASV rakstnieks.

Sporta komandas:

* [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]], ASV hokeja komanda;
* [[Sakramento &quot;Kings&quot;]], ASV basketbola komanda.

== Skatīt arī ==
* ''[[King]]''
* [[Kinga]]

{{uzvārds}}
{{Nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>bzx6iyffptupwr04nqnjeqhwkq6hukw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Kompostieris.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>72325</id>
    <revision>
      <id>4534549</id>
      <parentid>3275114</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:15:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_Satiksme,_Kompostieris.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="411" sha1="alf2f2koa0u6sot74rayaxqg537og2w" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Kompostieris.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Rigas Satiksme, Kompostieris.jpg}}</text>
      <sha1>alf2f2koa0u6sot74rayaxqg537og2w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grabovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>73336</id>
    <revision>
      <id>4534721</id>
      <parentid>4526477</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:11:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienots miršanas gads.....</comment>
      <origin>4534721</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="948" sha1="cj8lt9lxf1a46vjn2g74m27pl169k46" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}}
'''Grabovskis''' ({{val|pl|Grabowski}}; sieviešu dzimtē [[Grabovska]]) ir izplatīts [[poļi|poļu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Antonijs Grabovskis]] (''Antoni Grabowski''; 1857—1921) — poļu ķīmijas rūpniecības inženieris un esperanto entuziasts;
* [[Edgars Grabovskis]] (1972) — latviešu mūziķis;
* [[Ēvalds Grabovskis]] (1931—2026) — latviešu hokeja treneris un funkcionārs;
* [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — latviešu aktieris, režisors un dzejnieks;
* [[Jirgens Grabovskis]] (''Jürgen Grabowski''; 1921―2022) ― vācu futbolists;
* [[Kristaps Grabovskis]] (2005) ― latviešu futbolists;
* [[Mihails Grabovskis]] (''Міхаіл Грабоўскі''; 1984) — baltkrievu hokejists;
* [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — latviešu aktieris un teātra režisors.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Poļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>cj8lt9lxf1a46vjn2g74m27pl169k46</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Valdemaara iela.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>73377</id>
    <revision>
      <id>4534516</id>
      <parentid>3826156</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:19:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Valdemara_iela,_Riga.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="424" sha1="86xct4hv7qg6rd6ed9181tb0ld494s1" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Krišjāņa Valdemāra iela Rīgā. Fotografējis ScAvenger 2008. gada 15. jūlijā.
| source         = {{own}}
| date           = 2008-07-15
| author         = [[User:ScAvenger|ScAvenger]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{CC-BY-SA-2.5}}

[[Kategorija:Files uploaded by User:ScAvenger]]
{{NowCommons|Valdemara iela, Riga.JPG}}</text>
      <sha1>86xct4hv7qg6rd6ed9181tb0ld494s1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Jura pie Bolderajas.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>73652</id>
    <revision>
      <id>4534546</id>
      <parentid>3850057</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:14:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Jura_pie_Bolderajas.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="407" sha1="t71l50chi1ovb6nz80miedw3ogqp6rd" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = [[Rīgas līcis]] pie [[Daugavgrīva]]s. [[2006. gads|2006]]. gada [[29. janvāris]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-self}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Jura pie Bolderajas.jpg}}</text>
      <sha1>t71l50chi1ovb6nz80miedw3ogqp6rd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Baldones kinoteatris.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>75766</id>
    <revision>
      <id>4534532</id>
      <parentid>3274854</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:01:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Baldones_kinoteatris.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="457" sha1="6rlx09gyiyiqtgcsnu634g95uzffycl" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Baldones kinoteātris. [[2009. gads|2009]]. gada [[25. janvāris]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Baldones kinoteatris.jpg}}</text>
      <sha1>6rlx09gyiyiqtgcsnu634g95uzffycl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Baldones sanatorija.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>75768</id>
    <revision>
      <id>4534531</id>
      <parentid>3274855</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:00:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Baldones_sanatorija.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="454" sha1="jeqaaqygqyv46edpofsgw9qhvqv0nws" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Baldones sanatorija. [[2009. gads|2009]]. gada [[25. janvāris]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Baldones sanatorija.jpg}}</text>
      <sha1>jeqaaqygqyv46edpofsgw9qhvqv0nws</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Baldones autobusa pietura.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>75769</id>
    <revision>
      <id>4534533</id>
      <parentid>3274853</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:01:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Baldones_autobusa_pietura.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534533</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="466" sha1="08wteh63uef171r4y39hanh9a7qakq4" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Baldones autobusa pietura. [[2009. gads|2009]]. gada [[25. janvāris]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Baldones autobusa pietura.jpg}}</text>
      <sha1>08wteh63uef171r4y39hanh9a7qakq4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Liepāja Tirdzniecības kanāls.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>76524</id>
    <revision>
      <id>4534559</id>
      <parentid>3274918</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:22:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Liepāja_Tirdzniecības_kanāls.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="483" sha1="h09y2qb168x3k4gvv32h75atwhz3x0i" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = [[Liepāja]], Tirdzniecības kanāls. [[2009. gads|2009]]. gada [[5. februāris]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Liepāja Tirdzniecības kanāls.jpg}}</text>
      <sha1>h09y2qb168x3k4gvv32h75atwhz3x0i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Liepāja Tramvaja tilts.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>76525</id>
    <revision>
      <id>4534561</id>
      <parentid>3274919</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:23:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Liepāja_Tramvaja_tilts.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="467" sha1="tjci9llg46630jbnnu91gxwrukog2xi" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = [[Liepāja]], Tramvaja tilts. [[2009. gads|2009]]. gada [[5. februāris]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Liepāja Tramvaja tilts.jpg}}</text>
      <sha1>tjci9llg46630jbnnu91gxwrukog2xi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Liepāja Brīvības iela.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>76526</id>
    <revision>
      <id>4534558</id>
      <parentid>3274916</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:22:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Liepāja_Brīvības_iela.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="469" sha1="q6lo8ve9keitq0l9598rhsxl4fqtvzt" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = [[Liepāja]], Brīvības iela. [[2009. gads|2009]]. gada [[5. februāris]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Liepāja Brīvības iela.jpg}}</text>
      <sha1>q6lo8ve9keitq0l9598rhsxl4fqtvzt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kijivas lielkņazi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>77004</id>
    <revision>
      <id>4534764</id>
      <parentid>4386553</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:14:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534764</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12350" sha1="l4aa1oplyg4c4v49jgqof042zxfkhma" xml:space="preserve">[[Attēls:Kyiv. Київ (1720) (2).jpg|thumb|Kijivas ģerbonis.]]
'''Kijivas lielkņazi''' ([[senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu]]: ''Великии кънязи Кыѥвьскыи'', {{val|uk|Великі князі Київські}}) bija [[Kijivas Krievzeme]]s valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864. gada līdz pat 1263. gadam, kad mira lielkņazs [[Aleksandrs Ņevskis]], jo pēc tam Kijivas valdnieki pārsvarā lietoja kņazu titulu.

1253. gadā [[Romas pāvests]] [[Inocents IV]] piešķīra pēdējam suverēnajam Kijivas lielkņazam [[Danilo Romanovičs|Danilo Romanovičam]] Krievzemes karaļa (''Rex Rusiae'') titulu, ko lietoja viņa dēls [[Galīcijas-Volīnijas kņazi|Galīcijas-Volīnijas kņazs]] [[Ļevs Daņilovičs]].

Pēc austrumslāvu kņazu valstu nokļūšanas [[Zelta Orda]]s atkarībā mongoļu hani par saviem vietvalžiem Krievzemē pārsvarā izvēlējās [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimiras-Suzdaļas lielkņazus]]. Pēc tam, kad [[Lietuvas dižkunigaitija]] pakļāva Kijivas kņazisti, tajā valdīja lietuviešu izcelsmes Alšēnu un Aļģirda dinastijas kņazi, kaut arī līdz [[Aļģirds|Aļģirda]] uzvarai pār Zelta Ordas haniem 1362. gada [[Kauja pie Zilajiem ūdeņiem|kaujā pie Siņuhas]] tie turpināja maksāt meslus Zelta Ordas haniem.

== Izcelsme ==
Kijivas lielkņazu dinastija radusies no leģendārā [[rūsi|rūsu]] valdnieka [[Ruriks|Rurika]] pēcnācējiem, kas sevi dēvēja par ''Rurikovičiem''. Tiek uzskatīts, ka sākotnējais Kijivas valdnieku tituls ir bijis ''kagans'' ({{val|la|chaganus}} no {{val|tr|khaqan}}).&lt;ref&gt;Franklin, Simon and Shepard, Jonathan (1996). ''The Emergence of Rus, 750—1200''. Longman History of Russia, ed. Harold Shukman. Longman, London. {{ISBN|0-582-49091-X}}&lt;/ref&gt;

Lai arī rūsu valdnieki pakāpeniski saplūda ar slāvu pamatiedzīvotājiem, viņi saglabāja ciešus kontaktus ar citām [[vikingi|vikingu]] valdnieku dinastijām un tika saukti vikingu vārdos. Tā, piemēram, Kijivas kņazs [[Jaroslavs Vladimirovičs]] ({{val|non|Jarizleifr Valdamarsson}}) apprecēja [[Zviedrijas monarhu uzskaitījums|zviedru ķēniņa]] [[Ūlofs Klēpja karalis|Olafa]] meitu Ingigerdu un deva patvērumu no [[Norvēģija]]s padzītajam ķēniņam Olafam II.

== Varjagu Kijivas kagani ==
* [[Askolds un Dirs]] (senskandināvu: ''Haskuldr'' un ''Dyri'', senaustrumslāvu: ''Асколдъ и Диръ'', 864—882)
* [[Oļegs (kņazs)|Oļegs]] (''Helge'', ''Оль́гъ'', 882—912)
* [[Igors Rurikovičs]] (''Ingvar'', ''Игорь Рюрикович'', 912—945)
* [[Kijivas kņaziene Olga|Olga]] (''Helga'', ''Ольга'', 945—957) kā sava dēla aizbildne
* [[Svjatoslavs Igorevičs]] (''Sven'',&lt;ref&gt;[http://books.google.pl/books?id=FY_u2_TUiFoC&amp;pg=PA475&amp;lpg=PA475&amp;dq=światosław+imię+normańskie&amp;source=bl&amp;ots=SAp6zKyDzY&amp;sig=2 Leszek Moczulski, ''Narodziny Międzymorza'', p.475, Bellona SA, Warszawa 2007, {{ISBN|978-83-11-10826-4}}]&lt;/ref&gt; ''Свѧтославъ Игорєвичь'', 957—972)
* [[Jaropolks Svjatoslavičs]] (''Ꙗрополкъ Свѧтославичъ'', 973—978)

== Kristītie Kijivas Krievzemes valdnieki ==
[[Attēls:Kievan-rus-1015-1113-(en).png|thumb|300px|Kijivas lielkņazu domēne (Kijivas zeme) 11. gadsimtā.]]
* [[Volodimirs Svjatoslavičs]] (''Valdamarr'', ''Владимир Святославич, Святой, Креститель, Красное Солнышко'', 978—1015)
* [[Svjatopolks Vladimirovičs]] (''Sventopluk'', ''Святополк Владимирович Окаянный'', 1015—1016)
* [[Jaroslavs Vladimirovičs]] (''Jarizleifr Valdamarsson'', ''Ꙗрославъ Володимѣровичь'', 1016—1018)
* [[Svjatopolks]] (''Святополк Окаянный'', 1018—1019)
* Jaroslavs Vladimirovičs (1019—1054), atkārtoti
* [[Izjaslavs Jaroslavičs]] (''Изяслав Ярославич'', 1054—1068)
* [[Vseslavs Bračislavičs]] (''Всеслав Брячиславич'', 1068—1069)
* Izjaslavs Jaroslavičs (1069—1073), atkārtoti
* [[Svjatoslavs Jaroslavičs]] (''Святослав Ярославич'', 1073—1076)
* [[Vsevolods Jaroslavičs]] (''Всеволод Ярославич'', 1076—1077)
* Izjaslavs Jaroslavičs (1077—1078) atkārtoti
* Vsevolods Jaroslavičs (1078—1093) atkārtoti
* [[Svjatopolks Izjaslavičs]] (''Святополк Изяславич'', 1093—1113)
* [[Vladimirs Monomahs|Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs]] (''Владимир Всеволодович Мономах'', 1113—1125)
* [[Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)|Mstislavs Vladimirovičs Lielais]] (''Мстислав Владимирович Великий'', 1125—1132)

== Krievzemes sadalīšanās periodā ==

* [[Jaropolks Vladimirovičs]] (''Ярополк Владимирович'', 1132—1139)
* [[Vjačeslavs Vladimirovičs]] (''Вячеслав Владимирович'', 1139)
* [[Vsevolods Oļgovičs]] (''Всеволод Ольгович'', 1139—1146)
* [[Igors Olgovičs]] (''Игорь Ольгович'', 1146)
* [[Izjaslavs Mstislavičs]] (''Изяслав II Мстиславич'', 1146—1149)
* [[Jurijs Dolgorukijs|Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs]] (''Юрий Владимирович Долгорукий'', 1149—1150)
* [[Vjačeslavs Vladimirovičs]] (''Вячеслав Владимирович'', 1150)
* Izjaslavs Mstislavičs (1150) atkārtoti
* Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs (1150—1151)
* Izjaslavs Mstislavičs (1151—1154), Vjačeslavs Vladimirovičs (1151—1154) (līdzvaldnieks) atkārtoti
* [[Rostislavs Mstislavičs]] (''Ростислав Мстиславич'', 1154)
* [[Izjaslavs Davidovičs]] (''Изяслав Давыдович'', 1154—1155)
* Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs (1155—1157) atkārtoti
* [[Izjaslavs Davidovičs]] (''Изяслав Давыдович'', 1157—1159)
* Rostislavs Mstislavičs (1159—1161 atkārtoti
* Izjaslavs Davidovičs (1161) atkārtoti
* Rostislavs Mstislavičs (1161—1167) atkārtoti
* [[Vladimirs Mstislavičs (Volīnijas kņazs)|Vladimirs Mstislavičs]] (''Владимир Мстиславич'', 1167)
* [[Mstislavs Izjaslavičs]] (''Мстислав Изяславич'', 1167—1169)
* [[Gļebs Jurjevičs]] (''Глеб Юрьевич'', 1169—1170)
* Mstislavs Izjaslavičs (1170) atkārtoti
* Gļebs Jurjevičs (1170—1171) atkārtoti
* Vladimirs Mstislavičs (1171) atkārtoti
* [[Romans Rostislavičs]] (''Роман Ростиславич'', 1171—1173)
* [[Mihalko Jurjevičs]] (''Михалко Юрьевич'', 1173)
* [[Vsevolods Jurjevičs &quot;Lielā Ligzda&quot;]] (''Всеволод Юрьевич Большое Гнездо'', 1173)
* [[Rjuriks Rostislavičs]] (''Рюрик Ростиславич'', 1173)
* [[Jaroslavs Izjaslavičs]] (''Ярослав Изяславич'', 1173—1174)
* [[Svjatoslavs Vsevolodovičs]] (''Святослав Всеволодович'', 1174)
* Jaroslavs Izjaslavičs 1174) atkārtoti
* Romans Rostislavičs (1174—1176) atkārtoti
* Svjatoslavs Vsevolodovičs (1176—1181) atkārtoti
* [[Ruriks Rostislavičs]] (''Рюрик Ростиславич'', 1181)
* [[Svjatoslavs Vsevolodovičs]] (''Святослав Всеволодович'', 1181—1194)
* Ruriks Rostislavičs (1194—1201) atkārtoti
* [[Ingvars Jaroslavičs]] (''Ингварь Ярославич'', 1201—1203)
* Ruriks Rostislavičs (1203—1204) atkārtoti
* [[Rostislavs Rurikovičs]] (''Ростислав Рюрикович'', 1204—1205)
* Ruriks Rostislavičs (1205—1206) atkārtoti
* [[Vsevolods Svjatoslavičs Čermnijs]] (''Всеволод Святославич Чермный'', 1206—1207)
* Ruriks Rostislavičs (1207—1210) atkārtoti
* Vsevolods Svjatoslavičs Čermnijs (1210—1212/1214) atkārtoti
* Ingvars Jaroslavičs (1212 vai 1214) atkārtoti
[[Attēls:Galicia-Volhynia map.PNG|thumb|300px|Krievzemes karaļu pārvaldītā teritorija ([[Galīcijas-Volīnijas kņazi]]ste un tai pakļautās Kijivas un [[Turovas-Pinskas kņazi]]stes 13. gadsimtā)]]
* [[Mstislavs Romanovičs]] (''Мстислав Романович'', 1212/1214—1223), nogalināts pēc [[Kauja pie Kalkas upes|Kalkas kaujas]]
* [[Vladimirs Rurikovičs]] (''Владимир Рюрикович'', 1223—1235)
* [[Izjaslavs Mstislavičs vai Vladimirovičs]] (''Изяслав Мстиславич или Владимирович'') (1235—1236)
* [[Jaroslavs II Vsevolodovičs]] (''Ярослав Всеволодович'', 1236—1238)
* Vladimirs Rurikovičs (1238) atkārtoti
* [[Мihails Vsevolodovičs]] no Čerņihivas (''Михаил Всеволодович, Черниговский'', 1238—1240)
* [[Rostislavs II Mstislavičs]] (''Ростислав II Мстиславич'', 1240)
* [[Danilo Romanovičs]] (''Даниил Романович'', 1240)

== Zelta ordas vasaļi ==
* Мihails Vsevolodovičs (1240—1243) atkārtoti
* Jaroslavs II Vsevolodovičs (1243 — 1246) atkārtoti
* [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandrs Jaroslavičs Ņevskis]] (''Александр Ярославич Невский'', 1249—1263), [[Zelta Orda]]s hana [[Batuhans|Batija]] ieceltais Krievzemes pārvaldnieks
* Jaroslavs Jaroslavičs (''Ярослав Ярославич'', 1263—1271), Tveras kņazs un Vladimiras lielkņazs, Zelta Ordas Krievzemes pārvaldnieks
* [[Ļevs Daņilovičs]] (''Лев Данилович'', 1271—1300), līdztekus arī [[Krievzemes karalis]] (1269—1301), rezidēja savā galvaspilsētā [[Ļviva|Ļvivā]]
* Ivans-Vladimirs Ivanovičs (''Іван-Володимир Іванович'', ap 1300—1310)
* Staņislavs Ivanovičs (''Станіслав Іванович'', līdz 1321)

== Lietuvas dižkunigaitijas vasaļi ==
[[Attēls:Lithuanian state in 13-15th centuries.png|thumb|300px|[[Lietuvas dižkunigaitija]]s izplešanās 13.-15. gadsimtā]]
* Mindaugs no Alšēniem (Mindaugas Alšėniškis, Міндовг Гольшанський, 1321-1324), pēc uzvaras Irpenes kaujā (1321) [[Ģedimins]] iecēla Alšēnu kunigaiti Mindaugu par Kijivas vietvaldi
* Aļģimants no Alšēniem (Algimantas Alšėniškis, Ольгимонт Гольшанський, 1324—1331), kristītais vārds — Mihails, Alšēnu dinastija
* Teodors Butvīda dēls (Teodoras Butvydaitis, Федір-Гліб Іванович, 1331—1362), vienlaikus arī Zelta Ordas vasalis
* Vladimirs Aļģirda dēls (Vladimiras Algirdaitis, Володимир Ольгердович, 1362—1394) pēc [[Aļģirds|Aļģirda]] uzvaras pār [[Zelta Orda]]s karaspēku 1362. gada [[Kauja pie Zilajiem ūdeņiem|kaujā pie Siņuhas]] (&quot;kaujā pie Zilajiem ūdeņiem&quot;) viņš iecēla savu dēlu par Kijivas kņazu
* [[Šķirgailis]] (Skirgaila, Скиргайло Ольгердович, 1395—1397)
* Ivans Aļģimanta dēls (Jonas Alšėniškis, Іван Ольгимонтович Гольшанський, 1397 — ap 1402), Alšēnu dinastija
* Andrejs Jāņa dēls (Andrius Jonaitis Alšėniškis, Андрій Іванович Гольшанський, ap 1412—1422), Alšēnu dinastija
* Mihails Jāņa dēls (Mykolas Jonaitis Alšėniškis, Михайло Іванович Гольшанський, ap 1422—1432), Alšēnu dinastija
* Mihails Semjona dēls (Mykolas Simonaitis Alšėniškis, Болобан Михайло Семенович, 1433—1435), Alšēnu dinastija
* [[Švitrigailis]] (Švitrigaila, 1435 — ap 1440), vienlaikus arī Rutēnijas (Krievzemes) lielkņazs
* Aleksandrs Olelka (Aleksandras Olelka, Олелько Володимирович, 1443—1454), Aļģirda mazdēls
* Simons Olelkas dēls (Simonas Olelkaitis, Семен Олелькович, 1454—1471), Aļģirda mazmazdēls. Pēc viņa nāves Kijivas kņaziste tika pilnīgi integrēta Lietuvas dižkunigaitijā kā [[Kijivas vaivadija]].

== Skatīt arī ==
* [[Polockas kņazi]]
* [[Novgorodas kņazi]]
* [[Pleskavas kņazi]]
* [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]]
* [[Smoļenskas kņazi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.historyfiles.co.uk/KingListsEurope/EasternRussia.htm European Kingdoms] {{en ikona}}

{{Kijivas Krievzemes kņazistes}}
{{Krievijas Impērijas koloniālā struktūra}}

[[Kategorija:Krievzemes kņazi]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Kijivas Krievzeme]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>l4aa1oplyg4c4v49jgqof042zxfkhma</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Lauksaimniecibas ministrijas eka.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>77815</id>
    <revision>
      <id>4534557</id>
      <parentid>3275123</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:21:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Lauksaimniecibas_ministrijas_eka.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="435" sha1="54vf38z48pnf2saa5gjkv0hs58d800d" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Lauksaimniecibas ministrijas eka.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Lauksaimniecibas ministrijas eka.jpg}}</text>
      <sha1>54vf38z48pnf2saa5gjkv0hs58d800d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Latvijas TV eka.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>77839</id>
    <revision>
      <id>4534556</id>
      <parentid>3275122</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:21:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvijas_TV_eka.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="401" sha1="iiw1mgk25cn137ymsuf6iugkde26gpt" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Latvijas TV eka.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Latvijas TV eka.jpg}}</text>
      <sha1>iiw1mgk25cn137ymsuf6iugkde26gpt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Imanta marts 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>80634</id>
    <revision>
      <id>4534545</id>
      <parentid>3711685</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:12:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Imanta_marts_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="465" sha1="4rjcbbrttadhw7yv2uygwgdo0c6n3qk" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = [[Rīga]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]]. [[2009. gads|2009]]. gada [[20. marts]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Imanta marts 2009.jpg}}</text>
      <sha1>4rjcbbrttadhw7yv2uygwgdo0c6n3qk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Dienvidu tilts Nov 2008.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>81162</id>
    <revision>
      <id>4534630</id>
      <parentid>3274870</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:08:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Dienvidu_tilts_Nov_2008.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="456" sha1="b3e1gaqritrjxjauyhj56ybgcydf90b" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = [[Dienvidu tilts]] [[2008. gads|2008]]. gada [[18. novembris]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Dienvidu tilts Nov 2008.jpg}}</text>
      <sha1>b3e1gaqritrjxjauyhj56ybgcydf90b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frīdrihs III Hoencollerns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>81935</id>
    <revision>
      <id>4534663</id>
      <parentid>4169165</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:10:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4534663</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19716" sha1="egiuvz0o89h4dcotsdywo1sgrm9uzll" xml:space="preserve">{{Karaliskas personas infokaste
| vārds               = Frīdrihs III Hoencollerns
| vārds_orģ           = {{val|de|Friedrich III. Hohenzollern}}
| attēls              = Kaiser Friedrich III Porträt.jpg
| att_izm             = 220px
| apraksts            = Frīdrihs III feldmaršala formas tērpā, ap 1888. gadu
| dzimums             = V

| succession          = [[Vācijas ķeizars]]
| reign               = {{dat|1888|3|9}} — {{dat|1888|6|15}}
| predecessor         = [[Vilhelms I Hoencollerns]]
| successor           = [[Vilhelms II Hoencollerns]]

| succession1         = [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karalis]]
| reign1              = {{dat|1888|3|9}} — {{dat|1888|6|15}}
| predecessor1        = [[Vilhelms I Hoencollerns]]
| successor1          = [[Vilhelms II Hoencollerns]]

| full name           = {{val|de|Friedrich Wilhelm Nikolaus Karl von Preußen}}
| othertitles         = {{ubl|Prūsijas kroņprincis (1861—1888)|Vācijas kroņprincis (1871—1888)}}

| dzim_dati           = {{dat|1831|10|18}}
| dzim_vieta          = {{flagicon image|Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg}} [[Jaunā pils (Potsdama)|Jaunā pils]], [[Potsdama]], [[Prūsijas Karaliste]]
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1888|6|15|1831|10|18}}
| mir_vieta           = {{flagicon image|Flag of Germany (1867–1918).svg}} [[Jaunā pils (Potsdama)|Jaunā pils]], [[Potsdama]], [[Vācijas Impērija]]
| burial_place        = Ķeizara Frīdriha mauzolejs, Miera baznīca, [[Potsdama]]

| dinastija           = [[Hoencollernu dinastija]]
| tēvs                = [[Vilhelms I Hoencollerns]]
| māte                = [[Saksijas-Veimāras-Eizenahas Augusta]]
| dzīvesb             = [[Karaliskā princese Viktorija|Viktorija]], Lielbritānijas karaliskā princese &lt;small&gt;(1858—1888)&lt;/small&gt;
| bērni               = 
* [[Vilhelms II Hoencollerns]]
* [[Prūsijas Šarlote]]
* [[Prūsijas Heinrihs]]
* Prūsijas Zigismunds
* [[Prūsijas Viktorija]]
* Prūsijas Valdemārs
* Prūsijas Sofija

| alma_mater          = [[Bonnas Universitāte]]
| profesija           = [[militārpersona]]
| reliģija            = [[protestantisms]]
| paraksts            = Friedrich III's Signature.svg
| paraksts_izm        = 125px
}}

'''Frīdrihs III Hoencollerns''' ({{val|de|Friedrich III.}}), pilnā vārdā '''Prūsijas Frīdrihs Vilhelms Nikolajs Karls''' ({{val|de|Friedrich Wilhelm Nikolaus Karl von Preußen}}; dzimis {{dat|1831|10|18}}, miris {{dat|1888|6|15}}), bija [[Vācijas ķeizars]] un [[Prūsijas karalis]] no {{dat|1888|3|9||bez}} līdz savai nāvei.&lt;ref name=&quot;NE-Ceruzis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/1871-Fr%C4%ABdrihs-III |title=Frīdrihs III |author=Raimonds Cerūzis |work=Nacionālā enciklopēdija |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |date=2025-09-29 |access-date=2026-10-11}}&lt;/ref&gt; Viņš bija [[Hoencollernu dinastija]]s pārstāvis, ķeizara [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelma I]] un [[Saksijas-Veimāras-Eizenahas Augusta]]s dēls.&lt;ref name=&quot;NE-Ceruzis&quot;/&gt; Frīdrihs tronī stājās pēc tēva nāves, jau būdams neglābjami slims ar [[balsenes vēzis|balsenes vēzi]], un valdīja tikai 99 dienas.&lt;ref name=&quot;NE-Ceruzis&quot;/&gt; Pēc viņa nāves par ķeizaru kļuva viņa vecākais dēls [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelms II]]. Tādēļ 1888. gads Vācijas vēsturē pazīstams kā [[Triju ķeizaru gads]] ({{val|de|Dreikaiserjahr}}), jo tā laikā Vācijas tronī secīgi atradās Vilhelms I, Frīdrihs III un Vilhelms II.&lt;ref name=&quot;NE-Ceruzis&quot;/&gt;

No 1861. gada Frīdrihs bija [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] kroņprincis, bet pēc [[Vācijas Impērija]]s izveidošanas 1871. gadā lietoja arī Vācijas Impērijas kroņprinča titulu.&lt;ref name=&quot;LeMO-Blume&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dhm.de/lemo/biografie/friedrich-iii |title=Friedrich III. 1831–1888 |author=Dorlis Blume |work=Lebendiges Museum Online |publisher=Deutsches Historisches Museum |date=2014-09-14 |language=de |access-date=2026-10-11}}&lt;/ref&gt; Politiskajos uzskatos viņš bija salīdzinoši [[liberālisms|liberāli]] noskaņots un iestājās par [[konstitucionālisms|konstitucionālu]] valsts iekārtu, tomēr nebija parlamentāras valdīšanas piekritējs. Viņš tiecās pēc līdzsvara starp monarha varu un tautas pārstāvniecību.&lt;ref name=&quot;NDB-Meisner&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.deutsche-biographie.de/gnd118535668.html#ndbcontent |title=Friedrich |author=Heinrich Otto Meisner |work=Neue Deutsche Biographie |volume=5 |publisher=Duncker &amp; Humblot |date=1961 |pages=487–489 |language=de |access-date=2026-10-11}}&lt;/ref&gt; [[Prūsijas konstitucionālais konflikts|Prūsijas konstitucionālā konflikta]] laikā viņš noraidīja Prūsijas ministru prezidenta [[Oto fon Bismarks|Oto fon Bismarka]] ieceri valdīt bez parlamenta apstiprināta budžeta un aicināja panākt vienošanos ar liberālo parlamenta vairākumu.&lt;ref name=&quot;LeMO-Blume&quot;/&gt; Abu domstarpības atklāti izpaudās arī 1863. gadā, kad Frīdrihs publiski nosodīja Bismarka valdības noteiktos preses ierobežojumus kā neatbilstošus konstitūcijai.&lt;ref name=&quot;LeMO-Blume&quot;/&gt;

== Izcelsme un bērnība ==
Dzimis {{dat|1831|10|18||bez}} [[Potsdama|Potsdamā]], bija vienīgais Vācijas ķeizara [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelma I Hoencollerna]] dēls.

== Militārā karjera un Vācijas apvienošanas kari ==
[[Attēls:Crown Prince Frederick William of Prussia - Illustrated London News August 20, 1870 - Crop.PNG|thumbnail|left|upright=0.9|Prūsijas kroņprincis Frīdrihs Vilhelms 1870. gadā. [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas kara]] laikā viņš komandēja vācu 3. armiju, kurā ietilpa arī [[Bavārijas Karaliste|Bavārijas]], [[Virtembergas Karaliste|Virtembergas]] un [[Bādenes Lielhercogiste|Bādenes]] karaspēks]]
Būdams [[Prūsija]]s troņmantnieks, Frīdrihs Vilhelms turpināja jau jaunībā sākto dienestu [[Prūsijas armija|Prūsijas armijā]] un pakāpeniski ieņēma arvien augstākus militāros amatus.&lt;ref name=&quot;NE-Ceruzis&quot;/&gt; [[Vācu—dāņu karš|Vācu—dāņu kara]] laikā 1864. gadā viņš pēc paša lūguma pievienojās Prūsijas un [[Austrijas Impērija|Austrijas]] apvienotās armijas virspavēlnieka ģenerālfeldmaršala [[Frīdrihs fon Vrangelis|Frīdriha fon Vrangeļa]] štābam.&lt;ref name=&quot;ADB-Muller-Bohn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.deutsche-biographie.de/gnd118535668.html#adbcontent |title=Friedrich III. |author=Hermann Müller-Bohn |work=Allgemeine Deutsche Biographie |volume=49 |date=1904 |pages=1–93 |language=de |access-date=2026-10-11}}&lt;/ref&gt; Frīdrihs piedalījās armijas vadības darbā un bija klāt operācijās pret [[Dibeles nocietinājumi|Dibeles nocietinājumiem]], tostarp {{dat|1864|4|18||bez}} notikušā nocietinājumu ieņemšanas laikā. {{dat|1864|5|18||bez}} viņš tika iecelts par Prūsijas 2. armijas korpusa ({{val|de|II. Armeekorps}}) komandējošo ģenerāli.&lt;ref name=&quot;ADB-Muller-Bohn&quot;/&gt;

[[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas kara]] sākumā 1866. gadā Frīdriham uzticēja 2. jeb Silēzijas armijas ({{val|de|II. Armee}}) virspavēlniecību. Par tās [[ģenerālštābs|ģenerālštāba]] priekšnieku viņš izraudzījās [[Leonhards fon Blūmentāls|Leonhardu fon Blūmentālu]].&lt;ref name=&quot;ADB-Muller-Bohn&quot;/&gt; Armija no [[Silēzija]]s pāri kalnu pārejām iebruka [[Bohēmija|Bohēmijā]] un pēc vairākām uzvarētām kaujām virzījās pretī pārējiem Prūsijas spēkiem. Izšķirošajā [[Kēniggrecas kauja|Kēniggrecas kaujā]] {{dat|1866|7|3||bez}} Frīdriha komandētā 2. armija ieradās kaujas laukā no austrumiem un uzbruka Austrijas un [[Saksijas Karaliste|Saksijas]] spēku labajam spārnam un aizmugurei. Tās sekmīgā virzīšanās un stratēģiski nozīmīgās [[Hluma (Čehija)|Hlumas]] ieņemšana atslogoja [[Frīdrihs Kārlis Hoencollerns|Frīdriha Kārļa]] 1. armiju un būtiski veicināja Prūsijas uzvaru.&lt;ref name=&quot;ADB-Muller-Bohn&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;NDB-Meisner&quot;/&gt; Pēc kaujas karalis [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] Frīdriham pasniedza Prūsijas militāro ordeni ''[[Pour le Mérite]]''.&lt;ref name=&quot;ADB-Muller-Bohn&quot;/&gt;

[[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas kara]] sākumā 1870. gada jūlijā Frīdriham uzticēja 3. armijas komandēšanu.&lt;ref name=&quot;LeMO-Blume&quot;/&gt; Tās sastāvā līdzās Prūsijas karaspēkam atradās arī [[Bavārijas Karaliste|Bavārijas]], [[Virtembergas Karaliste|Virtembergas]] un [[Bādenes Lielhercogiste|Bādenes]] vienības, tādēļ armijai bija nozīmīga loma Ziemeļvācijas un Dienvidvācijas valstu militārajā sadarbībā.&lt;ref name=&quot;ADB-Muller-Bohn&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;NDB-Meisner&quot;/&gt; Frīdriha 3. armija guva uzvaras [[Visembūras kauja|Visembūras]] un [[Vērtes kauja|Vērtes kaujā]], bet pēc tam piedalījās Francijas armijas vajāšanā un ielenkšanā pie [[Sedāna]]s.&lt;ref name=&quot;ADB-Muller-Bohn&quot;/&gt; [[Sedānas kauja|Sedānas kaujā]] {{dat|1870|9|1||bez}} tika sakauta [[Patriss de Makmaons|Patrisa de Makmaona]] vadītā Francijas armija. Nākamajā dienā tā kapitulēja, un imperators [[Napoleons III]] nonāca gūstā.&lt;ref name=&quot;Encyclopedia-FrancoPrussian&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/history/modern-europe/wars-and-battles/franco-prussian-war |title=Franco-Prussian War |work=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-10-11}}&lt;/ref&gt;

== Politiskie uzskati un attiecības ar Bismarku ==
[[Attēls:Macht geht vor Recht.jpg|thumbnail|upright=1.0|left|''Macht geht vor Recht'' (“Spēks stāv pāri tiesībām”) — vācu politiska karikatūra no 1863. gada. Frīdrihs Bismarka valdīšanas metodēm pretstatīja prasību ievērot konstitūciju un tiesību normas]]
Jau kroņprinča gados Frīdrihs ieņēma salīdzinoši [[liberālisms|liberālu]] un [[konstitucionālisms|konstitucionālu]] nostāju, kas viņu atšķīra gan no tēva [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelma I]], gan no Prūsijas ministru prezidenta un vēlāk Vācijas kanclera [[Oto fon Bismarks|Oto fon Bismarka]].&lt;ref name=&quot;NE-Ceruzis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;NDB-Meisner&quot;/&gt; Viņš uzskatīja, ka monarham jāvalda saskaņā ar [[konstitūcija|konstitūciju]] un jāievēro ievēlētās tautas pārstāvniecības tiesības. Tomēr Frīdrihs neatbalstīja pilnīgu [[parlamentārisms|parlamentāru valdīšanas sistēmu]] britu izpratnē un vēlējās saglabāt līdzsvaru starp kroņa un parlamenta varu.&lt;ref name=&quot;Kollander&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/people/history/german-history-biographies/frederick-iii-germany |title=Frederick III |author=Patricia Kollander |work=Encyclopedia of Modern Europe: Europe 1789–1914 |publisher=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-10-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;NDB-Meisner&quot;/&gt; [[Prūsijas konstitucionālais konflikts|Prūsijas konstitucionālā konflikta]] laikā viņš neatbalstīja Bismarka ieceri valdīt bez parlamenta apstiprināta budžeta un aicināja panākt vienošanos starp kroni un liberālo parlamenta vairākumu.&lt;ref name=&quot;LeMO-Blume&quot;/&gt; Frīdriha politiskajos priekšstatos nozīmīga vieta bija arī [[preses brīvība]]i un valsts varas pakļautībai [[tiesiskums|tiesību normām]]. 1863. gadā viņš asi iebilda pret Bismarka valdības izdoto preses rīkojumu ({{val|de|Preßordonanz}}), kas paplašināja valdības iespējas ierobežot opozīcijas presi. Uzrunā [[Gdaņska|Dancigā]] {{dat|1863|6|5||bez}} Frīdrihs publiski distancējās no valdības rīcības, paziņojot, ka par rīkojumu iepriekš nav zinājis un nav piedalījies tā apspriešanā.&lt;ref name=&quot;ADB-Muller-Bohn&quot;/&gt; Šī uzstāšanās izraisīja nopietnu konfliktu ar Vilhelmu I un vēl vairāk saasināja viņa attiecības ar Bismarku.&lt;ref name=&quot;LeMO-Blume&quot;/&gt; Frīdriha politiskajā domāšanā atkārtojās prasība pēc „patiesi konstitucionālas” valsts iekārtas, kurā valdnieka vara būtu apvienota ar likumu ievērošanu un tautas pārstāvniecības līdzdalību.&lt;ref name=&quot;NDB-Meisner&quot;/&gt;

Frīdriha uzskatus būtiski ietekmēja viņa sieva [[Viktorija (Vācijas imperatore)|Viktorija]], Lielbritānijas karalienes [[Viktorija (karaliene)|Viktorijas]] vecākā meita. Kroņprinča pāris ar simpātijām raudzījās uz [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] [[konstitucionālā monarhija|konstitucionālo monarhiju]] un uzskatīja, ka arī Vācijā būtu jānostiprina konstitucionālās pārvaldes un [[pilsoniskās brīvības|pilsonisko brīvību]] nozīme.&lt;ref name=&quot;NE-Ceruzis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Kollander&quot;/&gt; Tomēr Frīdriha politiskie priekšstati nebija pilnībā identiski Viktorijas atbalstītajam britu parlamentārisma modelim. Viņš saglabāja pārliecību par spēcīgas [[monarhija|monarhijas]] nepieciešamību un drīzāk vēlējās līdzsvarot kroņa un tautas pārstāvniecības varu, nevis padarīt valdību pilnībā atbildīgu parlamentam.&lt;ref name=&quot;Kollander&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;NDB-Meisner&quot;/&gt;

Frīdriha un Bismarka attiecības ilgstoši raksturoja savstarpēja neuzticēšanās. Kroņprincis iebilda pret Bismarka rīcību Prūsijas konstitucionālā konflikta laikā un vairākiem viņa [[iekšpolitika|iekšpolitikas]] paņēmieniem, savukārt Bismarks ar aizdomām uztvēra Frīdriha un īpaši Viktorijas sakarus ar vācu liberāļiem un britu politiskajām aprindām.&lt;ref name=&quot;NE-Ceruzis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Kollander&quot;/&gt; Atsevišķos jautājumos, īpaši [[Vācijas apvienošana|Vācijas apvienošanā]] Prūsijas vadībā, Frīdriha un Bismarka mērķi sakrita, lai gan abu uzskati par izmantojamajiem politiskajiem līdzekļiem atšķīrās.&lt;ref name=&quot;Kollander&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;NDB-Meisner&quot;/&gt; Pēc [[Vācijas Impērija]]s izveidošanas 1871. gadā Bismarks centās ierobežot kroņprinča ietekmi uz valdības politiku, un Frīdrihs lielu daļu turpmāko gadu palika politiski izolēts.&lt;ref name=&quot;LeMO-Blume&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;NDB-Meisner&quot;/&gt; 1880. gados daļa vācu [[liberālisms Vācijā|liberāļu]] arvien lielākas cerības saistīja ar Frīdriha iespējamo nākšanu pie varas. Viņi cerēja, ka pēc Vilhelma I nāves jaunais ķeizars varētu īstenot liberālāku politisko kursu un mazināt Bismarka dominējošo stāvokli.&lt;ref name=&quot;Britannica1911&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikisource.org/wiki/1911_Encyclop%C3%A6dia_Britannica/Frederick_III._of_Prussia |title=Frederick III. of Prussia |work=Encyclopædia Britannica |edition=11 |date=1911 |language=en |via=Wikisource |access-date=2026-10-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kollander&quot;/&gt; Tomēr šīs cerības praksē tikpat kā nebija iespējams pārbaudīt. Kad Frīdrihs {{dat|1888|3|9||bez}} kļuva par [[Vācijas ķeizars|Vācijas ķeizaru]], viņš jau bija smagi slims un valdīja tikai 99 dienas.&lt;ref name=&quot;NE-Ceruzis&quot;/&gt; Tādēļ Frīdriha dokumentētie konstitucionāli liberālie uzskati jānošķir no vēlāk radušās liberālā valdnieka leģendas un pieņēmumiem par to, kā Vācijas politiskā sistēma būtu attīstījusies ilgākas viņa valdīšanas gadījumā.&lt;ref name=&quot;Kollander&quot;/&gt;

== 99 dienu valdīšana ==
[[Attēls:Kaiser Friedrich III im Schlosspark zu Charlottenburg, 1888.jpg|thumbnail|upright=1.0|Ķeizars Frīdrihs III [[Šarlotenburgas pils]] parkā 1888. gadā. Smagā slimība būtiski ierobežoja viņa iespējas personīgi piedalīties ikdienas valsts pārvaldē]]
Pēc tēva [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelma I]] nāves {{dat|1888|3|9||bez}} Frīdrihs kļuva par [[Vācijas ķeizars|Vācijas ķeizaru]] un [[Prūsijas karalis|Prūsijas karali]].&lt;ref name=&quot;NE-Ceruzis&quot;/&gt; Tronī viņš stājās, jau būdams neglābjami slims ar [[balsenes vēzis|balsenes vēzi]]. Frīdrihs bija zaudējis spēju runāt un ar apkārtējiem sazinājās ar ķeizarienes [[Viktorija (Vācijas imperatore)|Viktorijas]] palīdzību, žestiem un rakstītām zīmītēm.&lt;ref name=&quot;LeMO-Blume&quot;/&gt; Neraugoties uz slimību, viņš nolēma uzņemties valdnieka pienākumus un no [[Sanremo]] atgriezās Vācijā. Ar Frīdriha nākšanu pie varas tika saistītas cerības uz liberālāku un konstitucionālāku politisko kursu, tomēr viņa veselības stāvoklis un ārkārtīgi īsais valdīšanas laiks gandrīz pilnībā liedza iespēju īstenot plašākas [[reforma]]s.&lt;ref name=&quot;Kollander&quot;/&gt; Frīdrihs neatbrīvoja [[Oto fon Bismarks|Oto fon Bismarku]] no amata un jau {{dat|1888|3|9||bez}} apstiprināja amatā gan viņu, gan līdzšinējos Prūsijas ministrus.&lt;ref name=&quot;LeMO-Blume&quot;/&gt; Abu politiķu ilgstošās domstarpības tomēr nepazuda. Frīdrihs atbalstīja konstitūcijas ievērošanu un mērenas liberālas pārmaiņas pastāvošās valsts iekārtas ietvaros, taču necentās nekavējoties ieviest britu parauga [[parlamentārisms|parlamentāru pārvaldi]].&lt;ref name=&quot;Kollander&quot;/&gt; Bismarks saglabāja lielu ietekmi uz [[Vācijas Impērija]]s valdību, tādēļ Frīdriha īsās valdīšanas laikā nenotika principiāls pārrāvums ar iepriekšējo politisko kursu.&lt;ref name=&quot;Britannica1911&quot;/&gt;

No nedaudzajiem nozīmīgajiem Frīdriha personālpolitiskajiem lēmumiem izceļama konservatīvā Prūsijas iekšlietu ministra [[Roberts fon Putkamers|Roberta fon Putkamera]] atlaišana. Frīdrihs jau kroņprinča gados bija kritizējis Putkamera vadītās administrācijas iejaukšanos [[vēlēšanas|vēlēšanās]].&lt;ref name=&quot;ADB-Muller-Bohn&quot;/&gt; Pēc tam, kad 1888. gada maijā Prūsijas parlamentā tika izvirzītas apsūdzības par valsts ierēdņu ietekmi uz vēlēšanu norisi, ķeizars pieprasīja šo gadījumu pārbaudi. Saņemtā informācija apstiprināja vairākus pārkāpumus, un Frīdrihs nepārprotami pauda neapmierinātību ar konstatēto praksi. Putkamers iesniedza atlūgumu un {{dat|1888|6|8||bez}} tika atbrīvots no amata.&lt;ref name=&quot;ADB-Muller-Bohn&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;LeMO-Blume&quot;/&gt; Viņa atlaišana kļuva par nozīmīgāko Frīdriha īsās valdīšanas politisko lēmumu un redzamāko mēģinājumu mazināt valsts administrācijas izmantošanu politiskās cīņās.&lt;ref name=&quot;Britannica1911&quot;/&gt;

Imperatora veselības stāvokļa dēļ valsts reprezentācijas un pārvaldes pienākumu izpildē tika iesaistīts viņa dēls un troņmantnieks [[Vilhelms II Hoencollerns|kroņprincis Vilhelms]]. {{dat|1888|3|21||bez}} Frīdrihs uzdeva viņam pārstāvēt sevi valdnieka pienākumu izpildē, lai gan pats palika valdošais ķeizars un savu spēju robežās turpināja izskatīt valsts lietas.&lt;ref name=&quot;LeMO-Blume&quot;/&gt; Pavasarī slimība progresēja: Frīdriham bija arvien grūtāk elpot un uzņemt barību, viņš strauji zaudēja spēkus un arvien mazāk spēja personīgi iesaistīties ikdienas valsts pārvaldē.&lt;ref name=&quot;ADB-Muller-Bohn&quot;/&gt; Frīdrihs III nomira {{dat|1888|6|15||bez}} [[Jaunā pils (Potsdama)|Jaunajā pilī]] [[Potsdama|Potsdamā]]. Viņa valdīšana bija ilgusi tikai 99 dienas, un tronī viņu nomainīja dēls Vilhelms II.&lt;ref name=&quot;NE-Ceruzis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;LeMO-Blume&quot;/&gt; Īsais valdīšanas laiks neļauj droši secināt, cik plaši Frīdrihs būtu spējis īstenot savus konstitucionāli liberālos nodomus un kā tie būtu ietekmējuši Vācijas Impērijas politisko sistēmu.&lt;ref name=&quot;ADB-Muller-Bohn&quot;/&gt; Tādēļ viņa valdīšana vēstures literatūrā bieži saistīta ar nepiepildītām reformu cerībām, tomēr Frīdriha dokumentētie politiskie uzskati jānošķir no vēlākajiem pieņēmumiem, ka ilgāka viņa valdīšana noteikti būtu radikāli liberalizējusi Vācijas valsts iekārtu.&lt;ref name=&quot;Kollander&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1831. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1888. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Hoencollernu dinastija]]
[[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Prūsijas karaļi]]
[[Kategorija:Vācijas ķeizari]]
[[Kategorija:Brandenburgā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Krizantēmas ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>egiuvz0o89h4dcotsdywo1sgrm9uzll</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frīdrihs III</title>
    <ns>0</ns>
    <id>81960</id>
    <revision>
      <id>4534821</id>
      <parentid>2757115</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T04:11:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534821</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="437" sha1="n7wu0x4s8p12npwq9bxzxb2l5nj7v6n" xml:space="preserve">'''Frīdrihs III''' var būt:

* [[Frīdrihs III Skaistais]] (''Friedrich der Schöne'', 1289—1330) — Vācijas karalis;
* [[Frīdrihs III Hābsburgs]] (''Friedrich III'', 1415—1493) — Svētās Romas impērijas imperators;
* [[Frīdrihs III Gudrais]] (''Friedrich der Weise'', 1463—1525) — Saksijas kūrfirsts;
* [[Frīdrihs III Hoencollerns]] (''Friedrich III'', 1831—1888) — Vācijas ķeizars.

{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>n7wu0x4s8p12npwq9bxzxb2l5nj7v6n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vainšteins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>84900</id>
    <revision>
      <id>4534449</id>
      <parentid>2784903</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:44:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="521" sha1="dlczccg3jvcke0hc8ocp2m1mpba29to" xml:space="preserve">'''Vainšteins''' ({{val|de|Weinstein}}, no ''Wein'' — '[[vīns]]' un ''Stein'' — '[[akmens]]'; sieviešu dzimtē '''Vainšteina''') ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Pauls Vainšteins]] (''Paul Weinstein''; 1878—1964) — vācu vieglatlēts;
* [[Raimonds Vainšteins]] (''Raymond Weinstein''; 1941) — amerikāņu šahists;
* [[Romāns Vainšteins]] (1973) — latviešu riteņbraucējs.

== Skatīt arī ==
* [[Vainstīns]]

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Vācu uzvārdi]]</text>
      <sha1>dlczccg3jvcke0hc8ocp2m1mpba29to</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Kipsala Balasta dambis.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>85978</id>
    <revision>
      <id>4534547</id>
      <parentid>3850058</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:14:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Kipsala_Balasta_dambis.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="408" sha1="kxpbg2s21zuziy57ulxjv439wko55ai" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Balasta dambis [[Ķīpsala]]s apkaimē. [[2006. gads|2006]]. gada [[25. aprīlis]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-self}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Kipsala Balasta dambis.jpg}}</text>
      <sha1>kxpbg2s21zuziy57ulxjv439wko55ai</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Latvija klimats maijs 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>86361</id>
    <revision>
      <id>4534554</id>
      <parentid>3850060</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:20:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_klimats_maijs_2009,_Dzegužkalns.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="416" sha1="ldka472e3jhfostz8qy50n2jaaj2w0u" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = [[Dzegužkalns]] [[Rīga|Rīgā]]. [[2009. gads|2009]]. gada [[2. maijs]]
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-self}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Latvija klimats maijs 2009, Dzegužkalns.jpg}}</text>
      <sha1>ldka472e3jhfostz8qy50n2jaaj2w0u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Latvija klimats maijs 2009 2.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>86362</id>
    <revision>
      <id>4534553</id>
      <parentid>3850059</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:19:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_klimats_maijs_2009_2.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="409" sha1="kgryiah3jhuyl23kqqw9o2ttqmgx8iz" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Rīga]]. [[2009. gads|2009]]. gada [[26. maijs]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-self}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Latvija klimats maijs 2009 2.jpg}}</text>
      <sha1>kgryiah3jhuyl23kqqw9o2ttqmgx8iz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Riga Purvciems 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>86445</id>
    <revision>
      <id>4534605</id>
      <parentid>3669980</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:51:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Riga_Purvciems_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534605</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="478" sha1="25bj20v7r2lv17p3oklfi701w9ezrw3" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], [[Rīga]]. [[2009. gads|2009]]. gada [[22. februāris]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Riga Purvciems 2009.jpg}}</text>
      <sha1>25bj20v7r2lv17p3oklfi701w9ezrw3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Riga Centrs 2008.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>86912</id>
    <revision>
      <id>4534640</id>
      <parentid>3850066</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:26:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Riga_Centrs_2008.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534640</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="399" sha1="dfbeqm1zmifvube3escmdvvhurdvoxp" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|Centrs]], Tērbatas iela. [[2008. gads|2008]]. gads.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-self}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Riga Centrs 2008.jpg}}</text>
      <sha1>dfbeqm1zmifvube3escmdvvhurdvoxp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Ilguciems Lidonu iela 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>87493</id>
    <revision>
      <id>4534538</id>
      <parentid>3430528</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:06:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Ilguciems_Lidonu_iela_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="460" sha1="eke083fqhyez4jmohuuudpf7saffb5x" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Lidoņu iela Iļģuciemā  
| source         = {{own}}
| date           = 2009.
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
[[Category:Ielas Iļģuciemā]]
{{NowCommons|Ilguciems Lidonu iela 2009.jpg}}</text>
      <sha1>eke083fqhyez4jmohuuudpf7saffb5x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Agenskalns Maza Nometnu iela 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>87494</id>
    <revision>
      <id>4534585</id>
      <parentid>3850049</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:33:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Agenskalns_Maza_Nometnu_iela_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="382" sha1="p81jci6er4xdrlqexn84rjbmfr8lkz7" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Mazā Nometņu iela pie Āgenskalna tirgus
| source         = {{own}}
| date           = 2009
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-self}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Agenskalns Maza Nometnu iela 2009.jpg}}</text>
      <sha1>p81jci6er4xdrlqexn84rjbmfr8lkz7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Maza Nometnu iela 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>87496</id>
    <revision>
      <id>4534568</id>
      <parentid>3850061</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:25:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Maza_Nometnu_iela_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="325" sha1="h3jwpe51i5vru0urwq6e13tyhn4wr68" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = 
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-self}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Maza Nometnu iela 2009.jpg}}</text>
      <sha1>h3jwpe51i5vru0urwq6e13tyhn4wr68</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Agenskalns parks Melnsila iela 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>87497</id>
    <revision>
      <id>4534584</id>
      <parentid>3850050</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:32:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Agenskalns_parks_Melnsila_iela_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="338" sha1="3l2i35pwg5v6deebbxyo4s7qrvml1iz" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = 
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-self}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Agenskalns parks Melnsila iela 2009.jpg}}</text>
      <sha1>3l2i35pwg5v6deebbxyo4s7qrvml1iz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Agenskalns Talsu iela 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>87498</id>
    <revision>
      <id>4534583</id>
      <parentid>3850051</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:32:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Agenskalns_Talsu_iela_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="329" sha1="5zy3qzo4umx65ejdb0gj6ecz4clorab" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = 
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-self}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Agenskalns Talsu iela 2009.jpg}}</text>
      <sha1>5zy3qzo4umx65ejdb0gj6ecz4clorab</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Ilguciems Dzirciema iela 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>88358</id>
    <revision>
      <id>4534537</id>
      <parentid>3275102</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:03:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Ilguciems_Dzirciema_iela_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="429" sha1="c6ojxup071pg60887gfejberpy35h74" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Ilguciems Dzirciema iela 2009.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Ilguciems Dzirciema iela 2009.jpg}}</text>
      <sha1>c6ojxup071pg60887gfejberpy35h74</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Ilguciems Nordeku parks 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>88361</id>
    <revision>
      <id>4534539</id>
      <parentid>3275104</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:06:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Ilguciems_Nordeku_parks_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="427" sha1="1y2fxbe4ginyfponuqr7qh77q3mzh89" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Ilguciems Nordeku parks 2009.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Ilguciems Nordeku parks 2009.jpg}}</text>
      <sha1>1y2fxbe4ginyfponuqr7qh77q3mzh89</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1941. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89021</id>
    <revision>
      <id>4534719</id>
      <parentid>4519006</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:08:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4534719</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9496" sha1="tc5pm4wexsxirzz2hi21m2qxzvswre0" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|1941|Latvijā|Latvija}}
[[Attēls:Latvijas ģenerālapgabals 1942. gadā.jpg|thumb|315px|Latvijas ģenerālapgabala karte (1942)]]
Šajā lapā ir apkopoti '''[[1941. gads|1941. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]''', kas tolaik bija inkorporēta [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]], vēlāk [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāta]] sastāvā kā [[Latvijas ģenerālapgabals]].

== Notikumi ==
[[Attēls:Deportacija Latvija 1941 3.jpg|thumb|250px|Iedzīvotāju deportācija 14. jūnijā]]
=== Janvāris ===
* [[10. janvāris]] — [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tika dibināta LPSR Pionieru pils (tagad Bērnu un jauniešu centrs &quot;[[Rīgas Skolēnu pils]]&quot;).

=== Marts ===
* [[25. marts]] — no apgrozības pilnīgi tika izņemti [[Lats|lati]] un ieviesta PSRS naudas vienība — [[PSRS rublis]].

=== Jūnijs ===
* [[14. jūnijs]] — Latvijā tika veikta [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|iedzīvotāju deportācija]] uz  [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Gulags|iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm]] vai mūža nometinājumu attālos PSRS reģionos. Deportēto skaits bija ap 15 400.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/aizvestie.htm |title=GRĀMATA AIZVESTIE. 1941. GADA 14. JŪNIJS&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|07|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080624104928/http://vip.latnet.lv/LPRA/aizvestie.htm |archivedate={{dat|2008|06|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūnijs|14.]]—[[30. jūnijs]] — armijas vasaras treniņu nometnē pie [[Litene]]s notika [[1941. gada jūnija notikumi Litenē|Latvijas armijas karavīru nogalināšana un apcietināšana]].
* [[22. jūnijs]] — [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu armija iebruka Latvijas teritorijā]].
* [[26. jūnijs]] — vācu karaspēks ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]].
* [[29. jūnijs]] — vācieši pabeidza [[Liepāja]]s ieņemšanu.

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-771-0356-01, Lettland, zerstörter sowjetischer Panzer.jpg|thumb|250px|Sašauts padomju tanks uz Rīgas tilta]]

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]]:
** vācu karaspēks ieņēma [[Rīga|Rīgu]].
** saskaņā ar vēstures liecībām, tā dēvētā [[Arāja komanda]] piedalās Rīgas civiliedzīvotāju (ebreju) nogalināšanā [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]].
* [[4. jūlijs]]:
** vācu karaspēks ieņēma [[Rēzekne|Rēzekni]].
** Rīgā tiek nodedzinātas vairākas sinagogas, to skaitā [[Rīgas Horālā sinagoga|Lielā Horālā sinagoga]]; bojā iet nezināms skaits ebreju tautības civiliedzīvotāju.
* [[6. jūlijs]] — vācieši uzspridzināja [[Daugavpils sinagoga|Lielo sinagogu]] Daugavpilī.
* [[8. jūlijs]] — vācu karaspēks pabeidza Latvijas teritorijas ieņemšanu.
* [[25. jūlijs]] — nodibināja [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabalu]] [[Ostlande]]s sastāvā

=== Augusts ===
* [[17. augusts]] — tiek slēgta atjaunotā &quot;[[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]]&quot; organizācija.

=== Oktobris ===
* [[oktobris]] — sākta [[Salaspils koncentrācijas nometne]]s celtniecība.

=== Novembris ===
* [[6. novembris]] — [[Heinrihs Himlers]] izdeva pavēli par brīvprātīgās policijas vienību reorganizāciju un paplašināšanu okupētajās teritorijās.
* [[10. novembris]] — Rīgā notika pretošanās kustības &quot;Latviešu nacionālistu savienība&quot; dibināšanas sapulce.
* [[18. novembris]] — iznāca nacionālās pretošanās kustības nelegālā laikraksta &quot;Latvija&quot; pirmais numurs.
* [[30. novembris]] — notika pirmā lielā [[Rīgas geto]] ebreju iznīcināšanas [[Masu slepkavības Rumbulā|akcija]] [[Rumbula|Rumbulā]].

=== Decembris ===
* [[8. decembris]] — notika otra lielā Rīgas geto ebreju iznīcināšanas akcija; abās kopā Rumbulā un geto teritorijā tika nogalināti ap 25 000 cilvēku.

== Kultūra ==
* [[janvāris]] — [[Rīga]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 37 tika dibināts [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris]].&lt;ref&gt;&quot;XX Gadsimts Post Scriptum&quot; 1. sērija (1951-1953)&lt;/ref&gt;
* [[27. janvāris]] — notika Jaunatnes teātra pirmā izrāde — &quot;Buratīno piedzīvojumi&quot;.

=== Mākslas filmas ===
* &quot;[[Kaugurieši]]&quot; (režisors [[Voldemārs Pūce]]) &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/filmu-katalogs/?tab=movies&amp;sub_tab=movies-year&amp;mp20=112&amp;my=1941|title=Filmu katalogs|work=filmas.lv|publisher=Nacionālais Kino centrs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Pēc K. Zariņa darba motīviem.&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[6. janvāris]] — [[Inta Čaklā]], literatūrkritiķe (mirusi 2016. gadā)
* [[25. janvāris]] — [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (miris 2026. gadā)
* [[2. februāris]] — [[Daina Riņķe]], gleznotāja un pedagoģe (mirusi 2023. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Andrejs Dandzbergs]], valsts darbinieks un uzņēmējs (miris 1996. gadā)
* [[2. marts]] — [[Ēvalds Grabovskis]], hokeja treneris un funkcionārs (miris 2026. gadā)
* [[8. marts]] — [[Dace Skadiņa]], aktrise un režisore (mirusi 2020. gadā)
* [[9. marts]] — [[Ilga Kļaviņa]], šahiste
* [[26. marts]] — [[Rasma Garne]], aktrise (mirusi 2024. gadā)
* [[1. aprīlis]] — [[Rodrigo Rikards]], režisors, scenārists un operators (miris 2014. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Astrīda Kairiša]], aktrise (mirusi 2021. gadā)
* [[12. aprīlis]] — [[Imants Skrastiņš]], aktieris (miris 2019. gadā)
* [[15. aprīlis]] — [[Nora Cēsniece]], vitrāžiste (mirusi 2025. gadā)
* [[2. maijs]] — [[Ints Burāns]], aktieris (miris 2008. gadā)
* [[20. maijs]] — [[Imants Bodnieks]], treka riteņbraucējs un treneris
* [[26. maijs]] — [[Imants Kalniņš]], komponists un politiķis
* [[27. maijs]] — [[Uldis Vazdiks]], aktieris (miris 2006. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Anda Zaice]], aktrise (mirusi 2026. gadā)
* [[30. jūnijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (miris 2026. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Imants Lancmanis]], mākslas vēsturnieks, restaurēšanas speciālists, gleznotājs, sabiedrisks darbinieks
* [[3. augusts]] — [[Andris Staģis]], vieglatlēts un inženieris
* [[2. septembris]] — [[Anatolijs Šmits]], šahists un treneris (miris 1998. gadā)
* [[3. septembris]] — [[Sergejs Dolgopolovs]], politiķis
* [[29. septembris]]:
** [[Gunārs Freidenfelds]], estrādes komponists un trompetists
** [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs un politiķis (miris 2026. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Bruno Javoišs]], latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, politieslodzītais (miris 2025. gadā)
* [[31. oktobris]] — [[Andrejs Inkulis]], vietvaras vadītājs (miris 2023. gadā)
* [[8. novembris]] — [[Baņuta Ancāne]], grafiķe (mirusi 2024. gadā)
* [[10. novembris]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], aktrise un politiķe (mirusi 2022. gadā)
* [[18. novembris]] — [[Helga Dancberga]], aktrise (mirusi 2019. gadā)
* [[2. decembris]] — [[Juris Ekmanis]], fiziķis, LZA prezidents (miris 2016. gadā)
* [[31. decembris]] — [[Rihards Pīks]], kinorežisors, kino darbinieks un politiķis (miris 2026. gadā)

== Miruši ==
* [[30. janvāris]] — [[Sudrabu Edžus]] (Morics Eduards Zilberts), rakstnieks (dzimis 1860. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Voldemārs Maldonis]], luterāņu mācītājs, teologs (dzimis 1870. gadā)
* [[25. marts]] — [[Kārlis Goppers]], ģenerālis (dzimis 1876. gadā) 
* [[29. marts]] — [[Vilhelms Rozenieks]], luterāņu mācītājs (dzimis 1868. gadā) 
* [[25. aprīlis]] — [[Fricis Apšenieks]], šahists (dzimis 1894. gadā)
* [[23. jūnijs]]:
** [[Meletijs Kaļistratovs]] (''Мелетий Архипович Каллистратов''), politiķis (dzimis 1896. gadā)
** [[Kārlis Ozols]], diplomāts, publicists (dzimis 1882. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Jānis Blumbergs]], agronoms un politiķis (dzimis 1886. gadā)
* [[27. jūlijs]]:
** [[Mārtiņš Hartmanis]], armijas ģenerālis (dzimis 1882. gadā)
** [[Otto Zeltiņš|Otto Zeltiņš (Goldfelds)]] (''Otto Goldfeld''), virsnieks (dzimis 1889. gadā)
* [[30. jūlijs]]:
** [[Hugo Celmiņš]], politiķis (dzimis 1877. gadā)
** [[Hugo Rozenšteins]], ģenerālis (dzimis 1892. gadā)
* [[9. novembris]] — [[Vilis Holcmanis]], jurists un politiķis (dzimis 1889. gadā)
* [[27. novembris]] — [[Ansis Petrevics]], jurists un politiķis (dzimis 1882. gadā) 
* [[7. decembris]] — [[Frīdrihs Vesmanis]], jurists un politiķis (dzimis 1875. gadā) 
* [[15. decembris]] — [[Jūlijs Lācis]], rakstnieks, žurnālists, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1892. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Arturs Kāposts]], jurists, politiķis (dzimis 1888. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Aleksandrs Grīns]] (Jēkabs Grīns), rakstnieks (dzimis 1895. gadā)
* [[31. decembris]] — [[Jānis Vītiņš]], operdziedātājs, karavīrs un politiķis (dzimis 1897. gadā) 
* nezināms datums:
** [[Maksis Grīnguts]], Latvijas armijas seržants (dzimis 1896. gadā)
** [[Josifs Hops]], Latvijas armijas dižkareivis (dzimis 1898. gadā)
** [[Staņislavs Ivbuls]], politiķis (dzimis 1884. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

{{vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1941. gads|Latvija]]
[[Kategorija:1941. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>tc5pm4wexsxirzz2hi21m2qxzvswre0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Kleistu iela 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>89228</id>
    <revision>
      <id>4534548</id>
      <parentid>3274904</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:15:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Kleistu_iela_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="486" sha1="6kv12d0krrvkbjbjjn8uo96f4yz5xw4" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Kleistu iela, skats D virzienā pie pieturas &quot;Dārziņi&quot;. [[2009. gads|2009]]. gada [[7. jūlijs]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Kleistu iela 2009.jpg}}</text>
      <sha1>6kv12d0krrvkbjbjjn8uo96f4yz5xw4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Pec lietus Riga Imanta 07 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>89237</id>
    <revision>
      <id>4534643</id>
      <parentid>3711687</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:26:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Pec_lietus_Riga_Imanta_07_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534643</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="543" sha1="s67w314rgtyxld8lexedmt0d84s9bpk" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Applūdusi pagalma iela [[Imanta (Rīga)|Imantā]], [[Rīga|Rīgā]] pēc [[2009. gads|2009]]. gada [[2. jūlijs|2. jūlija]] [[lietusgāze]]s.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Pec lietus Riga Imanta 07 2009.jpg}}</text>
      <sha1>s67w314rgtyxld8lexedmt0d84s9bpk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skultes osta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89395</id>
    <revision>
      <id>4534945</id>
      <parentid>4252781</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T09:47:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4534945</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6899" sha1="76trmmc0b2svsetuw92f8a3ot37eme8" xml:space="preserve">{{Ostas infokaste
|               name = 
|        native_name = 
|              image = Skulte port.jpg
|          imagesize = 
|            caption = 
|            country = 
|           location = 
|            address = 
| coordinates = {{Coord|57|18|55.12|N|24|24|25.39|E|display=inline,title}}
| latd  =  | latm  =  | lats  =  | latNS  = 
| longd =  | longm =  | longs =  | longEW = 
|        pushpin_map = 
|        map_caption = 
|            map_alt = 
|      pushpin_image = 
|     pushpin_relief = 
|    pushpin_mapsize = 
|          map_label = 
|     label_position = 
|               mark = 
|         mark_width = 
|             opened = 
|           operated = 
|              owner = 
|               type = 
|          sizewater = 
|           sizeland = 
|               size = 
|             berths = 
|             wharfs = 
|              piers = 
|          employees = 
|    leadershiptitle = 
|             leader = 
| blankdetailstitle1 = '''Sauszemes teritorija'''
|      blankdetails1 = 62,8379 ha
| blankdetailstitle2 = '''Akvatorija'''
|      blankdetails2 = 10 ha
| blankdetailstitle3 = '''Kopējais piestātņu garums'''
|      blankdetails3 = 1350 m
| blankdetailstitle4 = '''Maksimālais ostas dziļums'''
|      blankdetails4 = 8.25m
| blankdetailstitle5 = '''Kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes'''
|      blankdetails5 = 7.00m
| blankdetailstitle6 = '''Teritorija'''
|      blankdetails6 = 72,8379 ha&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/132355-noteikumi-par-skultes-ostas-robezu-noteiksanu Noteikumi par Skultes ostas robežu noteikšanu]&lt;/ref&gt;
|           arrivals = 
|       cargotonnage = 
|    containervolume = 
|         cargovalue = 
|   passengertraffic = 
|            revenue = 
|             profit = 
|   blankstatstitle1 = 
|        blankstats1 = 
|   blankstatstitle2 = 
|        blankstats2 = 
|   blankstatstitle3 = 
|        blankstats3 = 
|            website = 
}}

'''Skultes osta''' ir kokmateriālu un kūdras eksporta [[osta]] [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] austrumu piekrastē, [[Aģes upe]]s grīvā, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] pilsētas [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkaimē, aptuveni 55 km attālumā no [[Rīga]]s. Kuģu ceļu platums ir 72 m, 10 piestātnes.

Pie ostas vārtiem atjaunots [[Latvijas PSR]] laikā nogāztais piemiņas akmens ar uzrakstu &quot;Valsts prezidenta [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] ierosināta, Jūrniecības departamenta celta 1937.-1939. gadā tapa Skultes zvejnieku osta.&quot;

== Vēsture ==
[[Attēls:Skultes osta 1939.png|thumb|left|Skultes zvejnieku osta (1939).]]
1937.-1939. gados valsts Jūrniecības departaments Skultē izbūvēja zvejas ostu, kā vienu no lielākajām un modernākajām zvejnieku piestātnēm Latvijas piekrastē. Latvijas PSR laikā ostu izmantoja kā Atlantijas okeānā zvejojošu kuģu apkalpes bāzi. Zvejnieku [[Kolhozs|kolhozam]] sabrūkot, Skultes osta aizsērēja — dziļums bija tik niecīgs, ka varēja iebraukt un izbraukt vienīgi motorlaivas. Aģes grīvā darbojās tikai divi zivju pārstrādes cehi, kuros ražoja [[šprotes]]. 1994. gadā Saulkrastu dome pieņēma lēmumu izveidot Skultes ostas pārvaldi un aicināt uz ostu uzņēmējus.

1997. gada novembrī no ostas uzsāka kokmateriālu kravu eksportu, kas strauji pieauga 1998. gadā līdz ar Dienvidu piestātnes celtniecības pabeigšanu. Kopš 1998. gada ostā veica rekonstrukcijas darbus — padziļināja ostas pieejas kanālu un akvatoriju, izbūvēja jaunas ziemeļu un dienvidu piestātnes un kravas laukumus pie tām, kā arī rekonstruēja pievedceļus. 1999. gadā parādījās jauni kravu veidi: kamīna malka un zāģmateriāli, bet 2000. gadā — kūdras un 2001. gadā kurināmās šķeldas eksports.
No [[Zviedrija]]s tiek vestas granīta šķembas ceļu būvei. Uz [[Nīderlande|Nīderlandi]] un [[Skandināvija|Skandināviju]] ved kūdru, papīrmalku, kurināmo un celulozes šķeldu. 2002. gadā pabeidza Ziemeļu mola rekonstrukciju.
Kopš 2002. gada vidējais kravu apgrozījums ir ap 600 000 tonnu gadā. 2019. gadā Skultes osta bija lielākā no mazajām Latvijas ostām, pēc kravu apgrozījuma ceturtā lielākā osta Latvijā.&lt;ref&gt;[http://news.lv/Saulkrastu-Domes-Zinas/2019/08/13/martins-kevins-dzivot-bez-konkurences-nav-veseligi Mārtiņš Ķeviņš: Dzīvot bez konkurences nav veselīgi] &quot;Saulkrastu Domes ziņas&quot; 2019. gada 13. augustā&lt;/ref&gt;

== Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis ==
2022. gada 30. augustā LR Ministru Kabinets vienojās ierosināt Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim piešķirt nacionālo interešu objekta statusu. Projektu līdz 2024. gada rudenim plānoja īstenot uzņēmums &quot;''Skulte LNG Terminal''&quot;, kurā patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs, bet 20 % ''Skulte LNG Terminal'' akciju pieder degvielas tirgotājam AS &quot;[[Virši-A]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/nacionalo-interesu-objekta-statusu-plano-pieskirt-saskidrinatas-dabasgazes-terminalim-skulte.a471466/ Nacionālo interešu objekta statusu plāno piešķirt sašķidrinātās dabasgāzes terminālim Skultē] lsm.lv 2022. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
2022. gada 19. septembrī Saeima pieņēma investīcijas atbalsta likumu, norādot, ka termināls tiks nodots ekspluatācijā līdz 2024. gada 15. septembrim. Savukārt 2023. gada 11. aprīlī valdība atsauca savu atbalstu ieguldījumam, paziņojot, ka termināls, visticamāk, joprojām tiks būvēts, bet uz komerciāliem pamatiem. Valdība vairs nesaskatīja nekādus turpmākus gāzes piegādes riskus ne Latvijā, ne plašākā reģionā, jo esošā infrastruktūra bija pietiekama (termināļi Igaunijā un Lietuvā), padarot Skultes projektu nevajadzīgu. Pēc tam 2023. gada 19. oktobrī parlaments atbalstīja valdošo partiju iesniegto likumprojektu par 2022. gada 19. septembra likuma atcelšanu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.skulteport.lv/ Skultes ostas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090709053748/http://www.skulteport.lv/ |date={{dat|2009|07|09||bez}} }}
* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=37146&amp;from=off 4.10.1995. LR MK Noteikumi par Skultes ostas robežu noteikšanu.]
* [https://web.archive.org/web/20080529233909/http://www.paic.lv/lv/projekti_skulte.php Skultes ostas piekrastes hidro- un morfodinamika]
* [http://www.vidm.gov.lv/ivnvb/ivn/projekti/atzinumi/LskulteDmols.htm Atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu Skultes ostas dienvidu mola rekonstrukcijai]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.aprinkis.lv/arhivs/400919/?archiveDateSelected=23.07.2005 Marta Jansone. Skultes osta atgūstas no janvāra vētras. // Rīgas Apriņķa Avīze]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=80008 Guntars Gūte. Mazo ostu lielā attīstība. // Republika.lv, 13. septembris (2006)]

{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas ostas]]</text>
      <sha1>76trmmc0b2svsetuw92f8a3ot37eme8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534946</id>
      <parentid>4534945</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T09:49:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4534946</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7008" sha1="dvm2aemh1yonfh3afpm9nfdnrtj6l4m" xml:space="preserve">{{Ostas infokaste
|               name = 
|        native_name = 
|              image = Skulte port.jpg
|          imagesize = 
|            caption = 
|            country = 
|           location = 
|            address =Upes iela 41, [[Saulkrasti]], [[Saulkrastu novads]], LV-2161, Latvija 
| coordinates = {{Coord|57|18|55.12|N|24|24|25.39|E|display=inline,title}}
| latd  =  | latm  =  | lats  =  | latNS  = 
| longd =  | longm =  | longs =  | longEW = 
|        pushpin_map = 
|        map_caption = 
|            map_alt = 
|      pushpin_image = 
|     pushpin_relief = 
|    pushpin_mapsize = 
|          map_label = 
|     label_position = 
|               mark = 
|         mark_width = 
|             opened = 
|           operated = 
|              owner = 
|               type = 
|          sizewater = 
|           sizeland = 
|               size = 
|             berths = 
|             wharfs = 
|              piers = 
|          employees = 
|    leadershiptitle = 
|             leader = 
| blankdetailstitle1 = '''Sauszemes teritorija'''
|      blankdetails1 = 62,8379 ha
| blankdetailstitle2 = '''Akvatorija'''
|      blankdetails2 = 10 ha
| blankdetailstitle3 = '''Kopējais piestātņu garums'''
|      blankdetails3 = 1350 m
| blankdetailstitle4 = '''Maksimālais ostas dziļums'''
|      blankdetails4 = 8.25m
| blankdetailstitle5 = '''Kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes'''
|      blankdetails5 = 7.00m
| blankdetailstitle6 = '''Teritorija'''
|      blankdetails6 = 72,8379 ha&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/132355-noteikumi-par-skultes-ostas-robezu-noteiksanu Noteikumi par Skultes ostas robežu noteikšanu]&lt;/ref&gt;
|           arrivals = 
|       cargotonnage = 
|    containervolume = 
|         cargovalue = 
|   passengertraffic = 
|            revenue = 
|             profit = 
|   blankstatstitle1 = 
|        blankstats1 = 
|   blankstatstitle2 = 
|        blankstats2 = 
|   blankstatstitle3 = 
|        blankstats3 = 
|            website = 
}}

'''Skultes osta''' ir kokmateriālu un kūdras eksporta [[osta]] [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] austrumu piekrastē, [[Aģes upe]]s grīvā, [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrasti|Saulkrastu]] pilsētas [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkaimē, aptuveni 55 km attālumā no [[Rīga]]s. Kuģu ceļu platums ir 72 m, 10 piestātnes.

Pie ostas vārtiem atjaunots [[Latvijas PSR]] laikā nogāztais piemiņas akmens ar uzrakstu &quot;Valsts prezidenta [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] ierosināta, Jūrniecības departamenta celta 1937.-1939. gadā tapa Skultes zvejnieku osta.&quot;

== Vēsture ==
[[Attēls:Skultes osta 1939.png|thumb|left|Skultes zvejnieku osta (1939).]]
1937.-1939. gados valsts Jūrniecības departaments Skultē izbūvēja zvejas ostu, kā vienu no lielākajām un modernākajām zvejnieku piestātnēm Latvijas piekrastē. Latvijas PSR laikā ostu izmantoja kā Atlantijas okeānā zvejojošu kuģu apkalpes bāzi. Zvejnieku [[Kolhozs|kolhozam]] sabrūkot, Skultes osta aizsērēja — dziļums bija tik niecīgs, ka varēja iebraukt un izbraukt vienīgi motorlaivas. Aģes grīvā darbojās tikai divi zivju pārstrādes cehi, kuros ražoja [[šprotes]]. 1994. gadā Saulkrastu dome pieņēma lēmumu izveidot Skultes ostas pārvaldi un aicināt uz ostu uzņēmējus.

1997. gada novembrī no ostas uzsāka kokmateriālu kravu eksportu, kas strauji pieauga 1998. gadā līdz ar Dienvidu piestātnes celtniecības pabeigšanu. Kopš 1998. gada ostā veica rekonstrukcijas darbus — padziļināja ostas pieejas kanālu un akvatoriju, izbūvēja jaunas ziemeļu un dienvidu piestātnes un kravas laukumus pie tām, kā arī rekonstruēja pievedceļus. 1999. gadā parādījās jauni kravu veidi: kamīna malka un zāģmateriāli, bet 2000. gadā — kūdras un 2001. gadā kurināmās šķeldas eksports.
No [[Zviedrija]]s tiek vestas granīta šķembas ceļu būvei. Uz [[Nīderlande|Nīderlandi]] un [[Skandināvija|Skandināviju]] ved kūdru, papīrmalku, kurināmo un celulozes šķeldu. 2002. gadā pabeidza Ziemeļu mola rekonstrukciju.
Kopš 2002. gada vidējais kravu apgrozījums ir ap 600 000 tonnu gadā. 2019. gadā Skultes osta bija lielākā no mazajām Latvijas ostām, pēc kravu apgrozījuma ceturtā lielākā osta Latvijā.&lt;ref&gt;[http://news.lv/Saulkrastu-Domes-Zinas/2019/08/13/martins-kevins-dzivot-bez-konkurences-nav-veseligi Mārtiņš Ķeviņš: Dzīvot bez konkurences nav veselīgi] &quot;Saulkrastu Domes ziņas&quot; 2019. gada 13. augustā&lt;/ref&gt;

== Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis ==
2022. gada 30. augustā LR Ministru Kabinets vienojās ierosināt Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim piešķirt nacionālo interešu objekta statusu. Projektu līdz 2024. gada rudenim plānoja īstenot uzņēmums &quot;''Skulte LNG Terminal''&quot;, kurā patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs, bet 20 % ''Skulte LNG Terminal'' akciju pieder degvielas tirgotājam AS &quot;[[Virši-A]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/nacionalo-interesu-objekta-statusu-plano-pieskirt-saskidrinatas-dabasgazes-terminalim-skulte.a471466/ Nacionālo interešu objekta statusu plāno piešķirt sašķidrinātās dabasgāzes terminālim Skultē] lsm.lv 2022. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
2022. gada 19. septembrī Saeima pieņēma investīcijas atbalsta likumu, norādot, ka termināls tiks nodots ekspluatācijā līdz 2024. gada 15. septembrim. Savukārt 2023. gada 11. aprīlī valdība atsauca savu atbalstu ieguldījumam, paziņojot, ka termināls, visticamāk, joprojām tiks būvēts, bet uz komerciāliem pamatiem. Valdība vairs nesaskatīja nekādus turpmākus gāzes piegādes riskus ne Latvijā, ne plašākā reģionā, jo esošā infrastruktūra bija pietiekama (termināļi Igaunijā un Lietuvā), padarot Skultes projektu nevajadzīgu. Pēc tam 2023. gada 19. oktobrī parlaments atbalstīja valdošo partiju iesniegto likumprojektu par 2022. gada 19. septembra likuma atcelšanu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.skulteport.lv/ Skultes ostas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090709053748/http://www.skulteport.lv/ |date={{dat|2009|07|09||bez}} }}
* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=37146&amp;from=off 4.10.1995. LR MK Noteikumi par Skultes ostas robežu noteikšanu.]
* [https://web.archive.org/web/20080529233909/http://www.paic.lv/lv/projekti_skulte.php Skultes ostas piekrastes hidro- un morfodinamika]
* [http://www.vidm.gov.lv/ivnvb/ivn/projekti/atzinumi/LskulteDmols.htm Atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu Skultes ostas dienvidu mola rekonstrukcijai]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.aprinkis.lv/arhivs/400919/?archiveDateSelected=23.07.2005 Marta Jansone. Skultes osta atgūstas no janvāra vētras. // Rīgas Apriņķa Avīze]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=80008 Guntars Gūte. Mazo ostu lielā attīstība. // Republika.lv, 13. septembris (2006)]

{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas ostas]]</text>
      <sha1>dvm2aemh1yonfh3afpm9nfdnrtj6l4m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Riga Imanta 19 07 2009 pec negaisa 01.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>90179</id>
    <revision>
      <id>4534599</id>
      <parentid>3275272</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:48:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Riga_Imanta_19_07_2009_pec_negaisa_01.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="455" sha1="24yzj6hyfbjit300sydaytpscm909v3" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Riga Imanta 19 07 2009 pec negaisa 01.
| source         = {{own}}
| date           = 19 07 2009
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Riga Imanta 19 07 2009 pec negaisa 01.jpg}}</text>
      <sha1>24yzj6hyfbjit300sydaytpscm909v3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Riga Imanta 19 07 2009 pec negaisa 03.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>90181</id>
    <revision>
      <id>4534603</id>
      <parentid>3275274</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:50:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Riga_Imanta_19_07_2009_pec_negaisa_03.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534603</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="455" sha1="o9zg28g1onvpwgarp3evmccs4mkvru0" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Riga Imanta 19 07 2009 pec negaisa 03.
| source         = {{own}}
| date           = 19 07 2009
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Riga Imanta 19 07 2009 pec negaisa 03.jpg}}</text>
      <sha1>o9zg28g1onvpwgarp3evmccs4mkvru0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Riga Imanta 19 07 2009 Dammes iela.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>90185</id>
    <revision>
      <id>4534600</id>
      <parentid>3275271</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:49:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Riga_Imanta_19_07_2009_Dammes_iela.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534600</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="449" sha1="qahckywtpkarz7tynrnuq1muv8sqkzr" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Riga Imanta 19 07 2009 Dammes iela.
| source         = {{own}}
| date           = 19 07 2009
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Riga Imanta 19 07 2009 Dammes iela.jpg}}</text>
      <sha1>qahckywtpkarz7tynrnuq1muv8sqkzr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Riga Centraltirgus 2008.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>90943</id>
    <revision>
      <id>4534639</id>
      <parentid>3275168</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:25:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Riga_Centraltirgus_2008.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534639</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="417" sha1="712hf0ayl56q1a6htyh8a7zppn9ofwg" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Riga Centraltirgus 2008.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Riga Centraltirgus 2008.jpg}}</text>
      <sha1>712hf0ayl56q1a6htyh8a7zppn9ofwg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Riga Esplanade Raina piemineklis 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>91030</id>
    <revision>
      <id>4534601</id>
      <parentid>3275179</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:49:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Riga_Esplanade_Raina_piemineklis_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="445" sha1="4s3t0kw8oqg8di4nfqiyahklv8ois6v" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Riga Esplanade Raina piemineklis 2009.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Riga Esplanade Raina piemineklis 2009.jpg}}</text>
      <sha1>4s3t0kw8oqg8di4nfqiyahklv8ois6v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Dārzciema apkaime iekšpagalms 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>92257</id>
    <revision>
      <id>4534629</id>
      <parentid>3275084</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:08:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <origin>4534629</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="442" sha1="7qmp76x1lef4vmcu89bce8mb1d2ujlp" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Dārzciema apkaime iekšpagalms 2009.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}
{{NowCommons|Dārzciema apkaime iekšpagalms 2009.jpg}}
[[Category:Photos made by User:Laurijs]]</text>
      <sha1>7qmp76x1lef4vmcu89bce8mb1d2ujlp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Dreiliņi Dzilnas iela 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>92286</id>
    <revision>
      <id>4534646</id>
      <parentid>3275088</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:28:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Dreiliņi_Dzilnas_iela_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534646</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="425" sha1="pxvc01yudruse0bp723wr5ste0pmzwl" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Dreiliņi Dzilnas iela 2009.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Dreiliņi Dzilnas iela 2009.jpg}}</text>
      <sha1>pxvc01yudruse0bp723wr5ste0pmzwl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Sirdspuksti Baltijai 2009 Akments tilts 1.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>92736</id>
    <revision>
      <id>4534614</id>
      <parentid>3275030</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:53:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Sirdspuksti_Baltijai_2009_Akments_tilts_1.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534614</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="595" sha1="avbwchu14wd3plmzl7m5hkodydekxc0" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Skrējiens [[Sirdspuksti Baltijai]]. Skrējiena dalībnieki no [[Lietuva]]s tuvojas Akmens tiltam - 391. km kontrolpunktam, [[Rīga|Rīgā]]. [[2009. gads|2009]]. gada [[23. augusts]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Sirdspuksti Baltijai 2009 Akments tilts 1.jpg}}</text>
      <sha1>avbwchu14wd3plmzl7m5hkodydekxc0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Sirdspuksti Baltijai 2009 Akments tilts 2.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>92737</id>
    <revision>
      <id>4534615</id>
      <parentid>3275032</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:53:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Sirdspuksti_Baltijai_2009_Akments_tilts_2.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="564" sha1="mu8j03geosme3xiz0vq4em0jbwmo6ty" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Skrējiens [[Sirdspuksti Baltijai]]. Skrējiena dalībnieki no [[Lietuva]]s uz Akmens tilta, [[Rīga|Rīgā]]. [[2009. gads|2009]]. gada [[23. augusts]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Sirdspuksti Baltijai 2009 Akments tilts 2.jpg}}</text>
      <sha1>mu8j03geosme3xiz0vq4em0jbwmo6ty</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Sirdspuksti Baltijai 2009 Brivibas piemineklis.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>92738</id>
    <revision>
      <id>4534617</id>
      <parentid>3275034</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:53:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Sirdspuksti_Baltijai_2009_Brivibas_piemineklis.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534617</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="599" sha1="6z6wx6vuw764h8yi5nk0q2a5awp4ca6" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Skrējiens [[Sirdspuksti Baltijai]]. Skrējiena noslēguma pasākums [[Rīga|Rīgā]] pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]]. [[2009. gads|2009]]. gada [[23. augusts]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Sirdspuksti Baltijai 2009 Brivibas piemineklis.jpg}}</text>
      <sha1>6z6wx6vuw764h8yi5nk0q2a5awp4ca6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Sirdspuksti Baltijai 2009 Brivibas piemineklis 2.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>92739</id>
    <revision>
      <id>4534616</id>
      <parentid>3275033</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:53:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Sirdspuksti_Baltijai_2009_Brivibas_piemineklis_2.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="616" sha1="et290sldx4fvvnrnyyamvvw236bl4cj" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Skrējiens [[Sirdspuksti Baltijai]]. Skrējiena noslēguma pasākums [[Rīga|Rīgā]] pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] - uguns ceļš. [[2009. gads|2009]]. gada [[23. augusts]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Sirdspuksti Baltijai 2009 Brivibas piemineklis 2.jpg}}</text>
      <sha1>et290sldx4fvvnrnyyamvvw236bl4cj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Sirdspuksti Baltijai 2009 Valdis Zatlers.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>92740</id>
    <revision>
      <id>4534618</id>
      <parentid>3275035</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:54:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Sirdspuksti_Baltijai_2009_Valdis_Zatlers.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="600" sha1="oa4w245g2aexit4h4t105misdg4oto3" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Skrējiens [[Sirdspuksti Baltijai]]. [[Latvija]]s valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] un [[Rīga]]s mērs [[Nils Ušakovs]] gatavojas skrējienam. [[2009. gads|2009]]. gada [[23. augusts]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Sirdspuksti Baltijai 2009 Valdis Zatlers.jpg}}</text>
      <sha1>oa4w245g2aexit4h4t105misdg4oto3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Imanta Dammes iela 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>92781</id>
    <revision>
      <id>4534542</id>
      <parentid>3711683</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:11:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Imanta_Dammes_iela_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534542</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="450" sha1="iyphcqd9oa60d0hlqrakatwjb36fnxk" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Dammes iela [[Imanta (Rīga)|Imantā]], [[Rīga|Rīgā]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Imanta Dammes iela 2009.jpg}}</text>
      <sha1>iyphcqd9oa60d0hlqrakatwjb36fnxk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Imanta Imantas iela 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>92782</id>
    <revision>
      <id>4534543</id>
      <parentid>3711684</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:11:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Imanta_Imantas_iela_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="434" sha1="pwp7yzow5tli9xv041hh6wfqfdddp2g" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Imantas iela, [[Imanta (Rīga)|Imanta]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Imanta Imantas iela 2009.jpg}}</text>
      <sha1>pwp7yzow5tli9xv041hh6wfqfdddp2g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Imanta Anninmuizas parks 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>92783</id>
    <revision>
      <id>4534541</id>
      <parentid>3711682</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:07:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Imanta_Anninmuizas_parks_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="471" sha1="lyenmxnybfvr491j13az5jt7x6brbc2" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = [[Anniņmuižas parks]], [[Rīga]]s apkaimē [[Imanta (Rīga)|Imantā]].
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Imanta Anninmuizas parks 2009.jpg}}</text>
      <sha1>lyenmxnybfvr491j13az5jt7x6brbc2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dienvidparks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>95449</id>
    <revision>
      <id>4534808</id>
      <parentid>4377299</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:17:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Stephan1000000</username>
        <id>83884</id>
      </contributor>
      <comment>| num_seasons = 29 | num_episodes = 340</comment>
      <origin>4534808</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14851" sha1="1rp5q5lt10617myc10nftikwoshpipe" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| bgcolour = #A0CBB8
| show_name = Dienvidparks&lt;br /&gt;''South Park''
| image = [[Attēls:SouthParkHD.png|250px]]
| caption = 
| format = animācijas seriāls
| genre = 
| runtime = 22 minūtes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tv.msn.com/tv/article.aspx?news=355548|title=The 10 Most Controversial 'South Park' Episodes|publisher=MSN TV|accessdate=January 12, 2011|year=2009|last=Lake|first=Dave|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110515084130/http://tv.msn.com/tv/article.aspx?news=355548|archivedate={{dat|2011|05|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| creator = [[Trejs Pārkers]]&lt;br /&gt;[[Mets Stouns]]
| developer = 
| executive_producer = 
| voices = Trejs Pārkers&lt;br /&gt;Mets Stouns&lt;br /&gt;[[Mary Kay Bergman|Mērija Keja Bergamne]] {{small|(1997–1999)}}&lt;br /&gt;[[Isaac Hayes|Īzaks Hejess]] {{small|(1997–2006)}}&lt;br /&gt;[[Eliza Schneider|Elīza Šneidere]] {{small|(1999–2003)}}&lt;br /&gt;[[Mona Marshall|Mona Maršala]] {{small|(2000–pašlaik)}}&lt;br /&gt;[[April Stewart|Eiprila Stjuarta]] {{small|(2004–pašlaik)}}
| theme_music_composer = ''[[Primus]]''
| country = {{USA}}
| language = angļu
| network = ''[[Comedy Central]]''
| company = ''Celluoid Studios''&lt;br /&gt;{{small|(1997)}}&lt;br /&gt;''Braniff Productions''&lt;br /&gt;{{small|(1997–2006)}}&lt;br /&gt;''Parker-Stone Studios'' {{small|(2007–pašlaik)}}&lt;br /&gt;''Comedy Partners''
| distributor = ''Comedy Central''&lt;br /&gt;''[[Debmar-Mercury]]'' {{small|(syndication)}}&lt;br /&gt;''[[20th Television]]''&lt;br /&gt;''[[Paramount Home Entertainment]]'' {{small|(home video)}}
| picture_format = [[480i]] ([[4:3]] [[Standard-definition television|SDTV]]) {{small|(1997–2008)}}&lt;br /&gt;[[1080i]] ([[16:9]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) {{small|(2009-)}}
| first_aired = {{dat|1997|8|13|N|bez}}
| last_aired = pašlaik
| status = 
| num_seasons = 29
| num_episodes = 340
| list_episodes = &quot;Dienvidparks&quot; sēriju uzskaitījums
| preceded_by = ''[[The Spirit of Christmas]]''
| followed_by = 
| website = http://www.southparkstudios.com
}}
'''&quot;Dienvidparks&quot;''' ({{val|en|South Park}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] animācijas [[situāciju komēdija]]s seriāls, kuru izveidojuši [[Mets Stouns]] un [[Trejs Pārkers]] kabeļtelevīzijas ''[[Comedy Central]]'' vajadzībām. Šajā televīzijā &quot;Dienvidparks&quot; pirmo reizi uz ekrāniem tika izrādīts 1997. gadā.&lt;ref&gt;{{en ikona}} [http://www.imdb.com/title/tt0121955/ South Park] [[Internet Movie Database|IMDb]]&lt;/ref&gt; Tajā stāstīts par četriem zēniem, kā arī viņu draugiem un paziņām, kuri dzīvo mazpilsētā ar nosaukumu Dienvidparks, [[Kolorādo]] štatā. [[Latvija|Latvijā]] šo seriālu pārraidīja [[TV3 Latvija|TV3]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=kendi655 |title=TV3 reklāmas bloks 2001. g. janvāris 11.52min |url=https://ghostarchive.org/varchive/CXqj_iVDY1k |website=youtube.com |accessdate={{dat|2024|12|3||bez}} |date={{dat|2024|9|14||bez}} |quote=Seriāla &quot;Dienvidparks&quot; reklāma 11:17-11:25 minūte}}&lt;/ref&gt; [[TV6 Latvija|TV6]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=TV6 - TV6 - SERIĀLI |url=http://www.6tv.lv/content/blogcategory/32/30/ |website=TV6 Latvija |accessdate={{dat|2024|12|3||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090223115415/http://www.6tv.lv/content/blogcategory/32/30/ |archivedate={{dat|2009|2|23||bez}} |language=lv |date={{dat|2009|2|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=South Park |url=https://spoki.lv/muzika/South-Park/155512 |website=Spoki.lv |accessdate={{dat|2024|12|3||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241203110012/https://spoki.lv/muzika/South-Park/155512 |archivedate={{dat|2024|12|3||bez}} |language=lv |date={{dat|2010|6|18||bez}} |quote=Latvijā savlaik šis seriāls tika pārraidīts TV3 televīzijā, bet pašlaik to translē TV6.}}&lt;/ref&gt; televīzijas kanālos, kā arī straumēšanas platforma ''[[Go3]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dienvidparks (South Park), 23-26 Sezonas |url=https://go3.lv/paramount/dienvidparks,serial-3933989 |website=Go3 |publisher=[[TV3 Group]] |accessdate={{dat|2024|12|3||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Seriāla galvenie varoņi ir [[Stens Maršs]], [[Kails Broflovskis]], [[Ēriks Kartmens]] un [[Kenijs Makormiks]].

== Sezonas ==
{{pamatraksts|&quot;Dienvidparks&quot; sēriju uzskaitījums}}
{{:&quot;Dienvidparks&quot; sēriju uzskaitījums}}

== Vēsture ==
Dienvidparks aizsākās 1992. gadā, kad divi studenti no Kolorādo Universitātes — [[Trejs Pārkers]] un [[Mets Stouns]] — izveidoja 5 minūtes garu animācijas [[Īsfilma|īsfilmu]] &quot;''The Spirit of Christmas''&quot; (burtiski: &quot;Ziemassvētku gars&quot;), ko vēlāk pārdēvēja par ''Jesus vs. Frosty'' (&quot;[[Jēzus Kristus|Jēzus]] pret Frostiju&quot;). Tā ir taisīta ar vecu 8 mm kameru, aplikāciju papīru, zīmuļiem un līmi. Šajā īsfilmā galvenie varoņi izskatās citādāk, kā arī varonis, kas izskatās pēc Ērika, ir nosaukts par Keniju.

1995. gadā tika izlaista otrā animētā īsfilma ''Jesus vs. Santa'' (&quot;Jēzus pret [[Ziemassvētku vecītis|Ziemassvētku vecīti]]&quot;), kas tika izveidota pēc kabeļtelevīzijas kanāla [[Fox Broadcasting Company|''Fox'']] darbinieka Braijena Greidena pasūtījuma. Atšķirībā no pirmās daļas, šajā īsfilmā galveno varoņu dizains ir līdzīgs pašreizējam, kā arī sērijā bija iekļauta Stena draudzene Vendija. Greidens īsfilmu izsūtīja saviem draugiem kā Ziemassvētku apsveikumu, video tika kopēts un pārsūtīts, tostarp tika augšupielādēts [[Internets|internetā]], kur tas ieguva ļoti lielu popularitāti.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://money.cnn.com/magazines/fortune/fortune_archive/2006/10/30/8391792/index.htm|title=How Trey Parker and Matt Stone made South Park a success - October 30, 2006|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2013-11-07|archive-date=2013-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20131107220939/https://money.cnn.com/magazines/fortune/fortune_archive/2006/10/30/8391792/index.htm}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,988028,00.html|title=Gross And Grosser - TIME|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2009-08-21|archive-date=2009-08-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20090821033347/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,988028,00.html}}&lt;/ref&gt;

Kad ''Jesus vs. Santa'' ieguva lielu popularitāti, Pārkers un Stouns sāka sarunas par īsfilmas pārveidošanu televīzijas seriālā par četriem bērniem, kas dzīvo izdomātajā Kolorādo pilsētā Dienvidparkā. ''Fox'' sākotnēji piekrita tikties ar Pārkeru un Stounsu taču viņiem ar ''Fox'' kanāla pārstāvjiem radās domstarpības saistībā ar tēla Mistera Henkija iekļaušanu seriālā. Atteicoties izpildīt viņu prasības, Pārkers un Stouns pārtrauca attiecības ar ''Fox'' un tā māsas uzņēmumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://glamourfame.com/fox-refused-south-park-1997-because-one-character|title=Fox Refused to Take 'South Park' in 1997 Because of One Character, and Something Else as well {{!}} Glamour Fame|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2019-10-07|archive-date=2019-10-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20191007184100/https://glamourfame.com/fox-refused-south-park-1997-because-one-character}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cinemablend.com/television/2480397/that-time-fox-refused-to-pick-up-south-park-because-of-mr-hankey|title=That Time Fox Refused To Pick Up South Park Because Of Mr. Hankey|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2019-09-23|archive-date=2019-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20190923152455/https://www.cinemablend.com/television/2480397/that-time-fox-refused-to-pick-up-south-park-because-of-mr-hankey}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eonline.com/news/36709/d-oh-fox-turned-down-south-park|title=D'oh! Fox Turned Down South Park? {{!}} E! News|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2019-10-07|archive-date=2019-10-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20191007184059/https://www.eonline.com/news/36709/d-oh-fox-turned-down-south-park}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam Pārkers un Stouns uzsāka sarunas gan ar [[MTV]], gan ar ''[[Comedy Central]]''. Pārkers deva priekšroku ''Comedy Central'', baidoties, ka MTV Dienvidparku pārvērtīs par bērnu multfilmu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.firstamendmentcenter.org/about.aspx?id=12881|title=&quot;Matt Stone, Trey Parker, Larry Divney 'Speaking Freely' transcript&quot;|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2010-02-09|archive-date=2010-02-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20100209001855/http://www.firstamendmentcenter.org/about.aspx?id=12881}}&lt;/ref&gt; Kad ''Comedy Central'' izpilddirektors Dags Hercogs noskatījās īsfilmu, viņš pasūtīja seriāla [[pilotsērija]]s izgatavošanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2007/08/27/business/media/27south.html|title=‘South Park’ Creators Win Ad Sharing in Deal|last=Halbfinger|first=David M.|website=The New York Times|access-date=06.01.2023.|date=27.08.2007.}}&lt;/ref&gt; Pilotsērija ''Cartman Gets an Anal Probe'' (&quot;Kārtmenam ievieto anālo zondi&quot;) tapa trīs mēnešus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apple.com/pro/profiles/southpark/index.html|title=Apple - Pro - Profiles - South Park Studios|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2011-08-16|archive-date=2011-08-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20110816021453/http://www.apple.com/pro/profiles/southpark/index.html}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji bija liels risks, ka Dienvidparks tiks atcelts pat pirms oficiālās pirmizrādes, jo testa auditorija slikti novērtēja pilotsēriju. Tomēr īsfilmu popularitātes dēļ ''Comedy Central'' pasūtīja sešu sēriju izgatavošanu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seattlepi.com/ae/tv/article/On-TV-Social-satire-keeps-South-Park-fans-1216014.php|title=On TV: Social satire keeps 'South Park' fans coming back for a gasp, and a laugh|website=web.archive.org|access-date=2024-01-06|date=2022-02-17|archive-date=2022-02-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20220217025551/https://www.seattlepi.com/ae/tv/article/On-TV-Social-satire-keeps-South-Park-fans-1216014.php}}&lt;/ref&gt; Dienvidparks debitēja ar pilotsēriju ''Cartman Gets an Anal Probe'' 1997. gada 13. augustā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Taking South Park seriously|url=https://archive.org/details/takingsouthparks0000unse|publisher=State University of New York Press|date=2008|location=Albany|isbn=978-0-7914-7566-9|pages=[https://archive.org/details/takingsouthparks0000unse/page/227 227]}}&lt;/ref&gt;

== Galvenie tēli ==

=== Stens ===
{{Pamatraksts|Stens Maršs}}
Stens Māršs (''Stan Marsh'') parasti tiek attēlots brūnā jakā un zilā cepurē, kurai galu rotā sarkans bumbulis. Viņa labākais draugs ir Kails. Stens pieder pie [[Romas Katoļu baznīca]]s. Stenam ir arī draudzene vārdā Vendija, ar kuru viņam attiecības mainās no sērijas uz sēriju.

=== Kails ===
{{Pamatraksts|Kails Broflovskis}}
Kails Broflovskis (''Kyle Broflovski'') ir Stena labākais draugs. Viņš ir [[ebrejs]].
[[Attēls:SouthParkBoys.jpg|250px|thumb|Dienvidparka galvenie tēli autobusa pieturā (secība no kreisās uz labo): [[Ēriks Kartmens]], [[Kails Broflovskis]], [[Stens Maršs]] un [[Kenijs Makormiks]]]]

=== Kenijs ===
{{Pamatraksts|Kenijs Makormiks}}
Kenijs Makkormiks (''Kenny McCormick'') ir zēns, kas nāk no visai nabadzīgas ģimenes. Viņš pārsvarā tiek attēlots oranžā vējjakā ar kapuci, kas aizsedz muti, tāpēc nevar īsti nekad sadzirdēt, ko viņš saka. Pirmajās piecās sezonās Kenijs mirst gandrīz katrā sērijā. Sestajā sezonā gan bija teikts, ka Kenijs ir nomiris pa īstam, bet sezonas pēdējā minūtē viņš negaidīti uzrodas.

=== Ēriks ===
{{Pamatraksts|Ēriks Kartmens}}
Ēriks Kartmens (''Eric Cartmen'') seriālā tiek atainots kā resns un izlutināts bērns, kurš nevienu neciena un, lai gan arī viņu neviens necieš, pārējie bērni ar to draudzējas.

=== Aiks ===
Aiks ir Kaila mazais brālis, kurš ir tikai četrus gadus vecs. Viņš ir adoptēts. Aika dzimtā valsts ir [[Kanāda]]. &quot;Aiks&quot; ir tikai iesauka. Aika īstais vārds ir Pēteris Broflovskis (''Peter Broflovski'').

=== Baterss ===
Leopolds Baterss Stotčs (''Butter'' — sviests) ir gaišmatains bērns, kas seriālā ienāk kā ziņu piegādātājs, bet pēc Kenija nāves sestajā sezonā viņš kļūst par Kenija &quot;pagaidu aizstājēju&quot;. Kad Batersu padzen no četrotnes, viņš kļūst par [[ļaundaris|superļaundari]] (''supervillian'') [[Profesors Haoss|Profesoru Haosu]] (''Professor Chaos''), kurš mēģina iznīcināt pasauli (piemēram, pūšot [[dezodorants|dezodorantu]], tādējādi iznīcinot [[ozona slānis|ozona slāni]]).

=== Tvīks ===
Tvīks (''Tweek'') ir [[Stress|stresa]] pārņemts bērns, kas par visu uztraucas.

=== Skolotājs Gerisons ===
Klases audzinātājs Gerisons (''Mr. Garrison'', jaunākajās sērijās — ''Mrs. Garrison'') ir vienīgais tēls seriālā, kuram ir pašam sava sižeta līnija.

Seriālā viņš ienāk kā trešās klases audzinātājs, kurš visur staigā ar rokā uzmauktu plīša rotaļlietu Cepurnieka kungu (''Mr. Hat''). Kad Cepurnieka kungs pazūd, Gerisons jūtas slikti un atrod Zaru kā tā aizstājēju. Tomēr vēlāk Cepurnieka kungs kaut kādā veidā salauž Zaru un Gerisons atkal seriālā uz kādu laiciņu ir kopā ar Cepurnieka kungu.

Kad Gerisons pamet darbu skolā, viņam uznāk [[atklāsme]], ka viņš ir [[homoseksuālis]]. Kad viņš grib atgriezties darbā skolā un to pasaka direktorei, viņu pieņem darbā tikai kā [[Bērnudārzs|bērnudārza]] audzinātāju. Bet tad [[Diskriminācija|diskriminēt]] homoseksuāļus kļūst nelikumīgi, un tādēļ viņu nākas pieņemt atpakaļ darbā pie tās pašas klases, kuru viņš mācīja iepriekš. Tā kā par diskrimināciju var iesūdzēt [[Tiesa|tiesā]] un pieprasīt miljoniem [[Dolārs|dolāru]], Gerisons nolīgst skolotāja [[Asistents|asistentu]] Verga kundzi (''Mrs. Slave''), lai panāktu, ka viņus atlaiž no darba par visādām neķītrībām. Plāns neizdodas, bet viņi iemīlas.

Tā kā Gerisons nejūtas kā vīrietis, viņam veic [[Dzimummaiņas operācija|dzimummaiņas operāciju]]. Verga kundzei tas nepatīk, un viņi izšķiras. Vēlākajās sērijās gan Gerisons izdarīto nožēlo.

=== Timijs ===
Timijs (''Timmy'') ir bērns elektriskā ratiņkrēslā. Timijs ir garīgi atpalicis un visu laiku izbļauj savu vārdu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.southparkstudios.com/ Dienvidparka oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
{{Filmu ārējās saites}}
* [http://www.sp-studio.de/ Izveido pats savu tēlu] {{en ikona}}

{{Dienvidparks}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Animācijas seriāli]]</text>
      <sha1>1rp5q5lt10617myc10nftikwoshpipe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Biafra</title>
    <ns>3</ns>
    <id>95494</id>
    <revision>
      <id>4534940</id>
      <parentid>4511755</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T09:23:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ma6ulaLV</username>
        <id>151784</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jautājums no Ma6ulaLV (2026. gada 12. oktobris, plkst. 12.23) */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4534940</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="95667" sha1="qbh5r9rozlk3yghqhgdxqat4x325vuk" xml:space="preserve">{{Diskusiju arhīva infokaste
|nosaukums  = [[Lietotājs:Biafra|Biafra]] diskusiju arhīvs
|arhivs1    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs1-20|no 8.10.2009 līdz 23.01.2011]]
|arhivs2    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs21-40|no 3.03.2011 līdz 2.01.2012]]
|arhivs3    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs41-60|no 3.01.2012. līdz 29.03.2013]]
|arhivs4    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs61-80|no 10.06.2013. līdz 25.01.2015]]
|arhivs6    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs81-100|no 6.02.2015. līdz 11.04.2017]]
|arhivs7    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs101-120|no 28.05.2017. līdz 27.01.2019]]
}}

== Vikipēdijas sakopšanas konkurss ==
[[File:WikiGnome Barnstar2.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]]
Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos.

Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. Tev pienākusi arī paciņa no Austrijas kā pateicība par sniegumu CEE Spring 2018 konkursā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET)

== Par foto ievietošanu ==
Labdien!

Sakiet lūdzu, ka ievietot foto? Visu laiku redzu kļūdu: Cross-wiki upload filter. ;(

Jau iepriekš pateicos..

== Par tikšanos ar Matrozi ==
nevaru atrast citu saziņas veidu, tāpēc rakstu Diskusijā. Otrdien braukšu uz Rīgu un varētu mēģināt sarunāt tikšanos ar jums abiem. Mans tel. 28335991  e=pasts ilona.jepsena@gmail.com 
:{{ping|Kateupgo}} labdien! izskatās, ka esat pavisam jauns lietotājs. citēšu [[Palīdzība:Attēli un citi faili]]: &quot;Failus augšupielādēt var tikai dalībnieki, kas ir grupā &quot;automātiski apstiprinātie dalībnieki&quot; (autoconfirmed users), šajā grupā dalībnieki automātiski nonāk 4 dienas pēc reģistrēšanās.&quot; tātad: mazliet jāpagaida, līdz drīkstēsiet augšuplādēt attēlus. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 10. aprīlis, plkst. 23.21 (EEST)

== Par čekistiem ==
Ja liec atpakaļ šo BŪTISKO informāciju, lūgums parūpēties par atsaucēm! Nesmuki. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 20.25 (EEST)
:{{ping|Kikos}} visiem tiem faktiem ir atsauces. ja nav pievienotas, viegli publiski atrodamas. manu &quot;pieskatāmo&quot; rakstu listē esošajiem, domāju, visiem ir pievienotas. UN JĀ šī ir tiešām būtiska informācija. bet es pilnīgi respektēju tavu viedokli par to, ka nav jāliek ievadrindkopā. par to nav kategoriska viedokļa. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 20.36 (EEST)
== Iekavas (06.05.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3059094 šis labojums] lapā [[Rainers Verners Fasbinders]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rainers Verners Fasbinders|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;essen Seele auf]]'' – Fasbinders ieguva divas [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvas &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;Starptautiskās kinokritiķu federācijas [[FIPRESCI]] balvu un [[Ekumeniskās žūrijas balva|&lt;p&gt;laukums]]&quot; motīviem. Vairākās savās filmās Fasbinders attēloja ar [[LGBT]] saistītas tēmas &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;''Die bitteren Tränen der Petra von Kant'' (1972), ''Faustrecht der Freiheit'' (1975), ''
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 20.02 (EEST)

== Bijušais ==
Par šo labojumu [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2019._gads&amp;diff=3114716&amp;oldid=3114694]
Lielākā daļa mirušo ir kaut kādi bijušie, kas aizgājuši pensijā un pārtraukuši profesionālo darbību. To taču arī visi saprot. Kā izskatīs, ka visur sabāzīsim &quot;bijušais&quot;: bijušais prezidents, bijušais futbolists, bijušais kosmonauts, bijusī pornoaktrise, atvaļinātais virsnieks utt. Ja arī kāds amatā esošais prezidents mirst, tad tas ir īpašs gadījums, kas būtu jāliek arī &quot;Notikumu&quot; sadaļā ar informāciju, kā viņš miris un kas viņu amatā nomaina. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2019. gada 26. septembris, plkst. 23.40 (EEST)
:labi, tā varētu vienoties. bet tomēr tad jāsaglabā arī nodarbošanās/occupation, kas ir politiķis vai valstsvīrs, kā visiem cilvēkiem, ne tikai prezidents. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 27. septembris, plkst. 14.29 (EEST)
::Ja reiz cilvēks ir valsts prezidents, tad jau arī politiķis; tas speciāli nav jānorāda. Vispār hronoloģiju rakstos nerakstām visus personas amatus / profesijas, bet tikai galvenos.--[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2019. gada 28. septembris, plkst. 10.03 (EEST)
:::manuprāt, ir jānorāda. un arī par &quot;rakstām tikai galveno&quot; nepiekrītu, tā nevajadzētu darīt. piemēram, Lennartam Meri tagad ir &quot;Igaunijas 2. prezidents&quot;. es ieteiktu: &quot;igauņu rakstnieks un politiķis, Igaunijas prezidents&quot; (ok, bez bijušais). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 28. septembris, plkst. 11.15 (EEST)
== Iekavas (30.11.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3144958 šis labojums] lapā [[2018. gadā mirušie]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2018. gadā mirušie|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;(dzimis 1929. gadā)
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 30. novembris, plkst. 15.02 (EET)

== Jūrniecība ==
Gan ''бухта'', gan ''залив'', gan ''gulf'', gan ''bay'' latviski ir līcis? Man ir problēmas ar [[en::Bothnian Bay]] un [[en::Gulf of Bothnia]]. Kā jādara? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 6. decembris, plkst. 22.58 (EET)
:otra reize, kur ar šo problēmu esmu saskāries ir ''Gulf of Panama'', ''Panama bay''... diemžēl risinājuma īsti nav, kā pareizi atzīmēji - latviešu valodā nav cita apzīmējuma līcim. ja nepieciešams veidot rakstu par šo mazāko Botnijas līča ziemeļu daļu, tad varētu būt divas versijas: saukt to no somu valodas par '''Peremeri''' vai arī '''Botnijas līcis (ziemeļu)'''. abas versijas ir ar zināmu POV elementu, jo latviešu avotos, manuprāt, nav līdz šim atsevišķi izdalīts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 06.58 (EET)
::Nu rakstā es uzrakstīju ''Botnijas iekšējais līcis'', kas izteikts POV. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 12.02 (EET)
:::interesants variants  :) varbūt {{ping|Kikos}} grib iesaistīties? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 16.20 (EET)
::::Vispār jau risinājums ir. Tos, kas ''Gulf'', varētu sākt saukt par &quot;jūras līčiem&quot;, kas to faktiski arī nozīmē (okeanogrāfiskā nozīmē). Botnijas jūras līcim mēģināju to piemērot, bet daži pūristi iebilda ;) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 21.52 (EET)
:::::neako neatceros  :D  --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 22.11 (EET)

== 2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==
{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 18.55 (EET)
|}
:PALDIES! paldies par balsīm... ja godīgi - nejūtos īsti to pelnījis. bet paldies! 
:vismaz puse no šīs zvaigznes pienākas ļoti īpašam vikipēdistam, kurš man ļoti daudz palīdzējis vikidarbā. paldies, tev, {{u|Edgars2007}}! dubults paldies! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 20.10 (EET)
== Iekavas (16.02.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3177163 šis labojums] lapā [[Kendija Aparjode]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Kendija Aparjode|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;pjedestala.a348484/ Kamaniņbraucēja Aparjode pasaules čempionātā Sočos paliek soli no pjedestāla]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; LSM&amp;lt;/ref&amp;gt; kā arī kopā ar Latvijas komandu sudraba medaļas komandu stafetē.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 00.02 (EET)
== Iekavas (23.02.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3179553 šis labojums] lapā [[Jungheinrich]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jungheinrich|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;//www.independent.co.uk/news/business/lancer-boss-forced-under-1422159.html&amp;lt;/ref&amp;gt; Ražošanas vietas &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[Francija
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 23. februāris, plkst. 07.02 (EET)
== Iekavas (13.04.2020) ==

{{subst:Iekavu paziņojums|diff=3203569|page=Bosnija un Hercegovina 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(1, 0, 0, 0)|list=yes|remaining=&lt;p&gt;olimpiskā komanda kopš Bosnija un Hercegovina startē olimpiskajās spēlēs - 11 sportisti &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;7 vīrieši un 4 sievietes. Šie sportisti startēja 5 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta|lines=0}}

==Question==
Hello.

Is there a specific translation list page in Latvian Wikipedia? I would like to put this article [[:en:List of birds of Azerbaijan]], where users might be interested in creating and uploading it.

Yours sincerely, [[Dalībnieks:Karalainza|Karalainza]] ([[Dalībnieka diskusija:Karalainza|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 19.06 (EEST)
:hi! if I understand your question correct - here it is: [[Vikipēdija:Pieprasītie raksti]]. correct Latvian name of article: [[Azerbaidžānas putnu saraksts]]. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.51 (EEST)
== Iekavas (29.04.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3210581 šis labojums] lapā [[Mārtiņš Bondars]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Mārtiņš Bondars|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;15 miljoni eiro - AT atsaka kasācijas tiesvedībupublisher=LSM
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 29. aprīlis, plkst. 20.02 (EEST)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; LSM&amp;lt;/ref&amp;gt;|lines=0}}
== Iekavas (26.05.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3223667 šis labojums] lapā [[2020. gada laikapstākļi Latvijā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2020. gada laikapstākļi Latvijā|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Rīgā, 04.2020.jpg&amp;#124;thumb&amp;#124;200px&amp;#124;&amp;#91;&amp;#91;Graudu iela (Rīga)&amp;#124;Graudu iela&amp;#93;&amp;#93;, Rīgā. 2020. gada 25. aprīlis.&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;newGallery-a1zs4kgl.jpg&amp;#124;thumb&amp;#124;Ķirši zem svaiga sniega &amp;#91;&amp;#91;Viļaka&amp;#124;Viļakā&amp;#93;&amp;#93;, 2020. gada 12. maijā.&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 11.02 (EEST)

== Šarlotes tīkls (2006. gada filma) ==

There are still a few names needing transliteration. They are:

* Cedric the Entertainer
* Seamus McGarvey

And the last names Littenberg and Plisco.

The page also needs more information. Can any of these problems be improved? [[Special:Contributions/2600:1700:53F0:AD70:2C85:FC15:CF24:95C5|2600:1700:53F0:AD70:2C85:FC15:CF24:95C5]] 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 03.24 (EEST)
== Iekavas (14.09.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3302172 šis labojums] lapā [[Andris Jēkabsons]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Andris Jēkabsons|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;trenera darbu, pēc tam darbojies ārpus basketbola. Kopš 2004. gada dzīvo un strādā Anglijā.&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;https://www.delfi.lv/mvp/cilveks/dzabars-pec-20-gadiem-bez-basketbola-usam-un-tvitera?id=52443419 &amp;lt;/
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 14. septembris, plkst. 16.02 (EEST)
== Iekavas (07.11.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3321068 šis labojums] lapā [[Entonijs Deiviss]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Entonijs Deiviss|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;NBA čempions&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;nbay&amp;#124;2019&amp;#124;end&amp;#125;&amp;#125;&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 7. novembris, plkst. 19.02 (EET)
== Iekavas (15.11.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3324751 šis labojums] lapā [[Raimonds Vaikulis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Raimonds Vaikulis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Karjeru noslēdza 2013. gadā, spēlēdams &quot;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;Gulbenes buki&amp;#124;&amp;#91;&amp;#91;Gulbenes buku&amp;#93;&amp;#93;&quot; sastāvā.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 15. novembris, plkst. 18.02 (EET)

== Lindes muiža ==

Vai Lindes muiža ir Zemgalē? Atkatībā, ko mēs uzskatām par Zemgali. Pēc tradicionālā iedalījuma līdz 1940. gadam, Bērzgales pagasts, lai arī atrodas otrā Daugavas krastā, ir Vidzemes guberņa, pēc tam Rīgas apriņķis un Vidzeme. Par mūsdienu iedalījumu, kur Aizkraukle ir Zemgales plānošanas reģionā, neizteikšos. ;) Vēl varētu būt diskusija par Sēliju, ja kas. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 13.40 (EET)
:jā, nav viennozīmīgi. ([[Birzgales pagasts]]).  ņemot vērā šo specifiku, es paskatījos pēc Valsts prezidenta ieteiktā: https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidents-likumprojekts-par-latviesu-vesturiskajam-zemem-vienlaikus-stiprinas-gan-demokratiju-gan-identitati-26336 --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 15.12 (EET)
::Tas likums ir pieņemts? Ja jā, nāksies, zobus griežot un purpinot &quot;kādā sakarā mums, zemgaļiem, atņemts Tukums&quot;, vēl šur tur mainīt. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 17.14 (EET) --[[Dalībnieks:Feens|Feens]]
:::man liekas, ka pieņemts Saeimā skatīšanai komisijā. līdz galīgai pieņemšanai drusku jāpagaida. taču domāju, ka, ja pieņems, tad būs vērts visur ņemt vērā vikipēdijā, jā. jo tas vēsturiskais jau arī neviennozīmīgs, dažādos laikos mainījies. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 19.29 (EET)
== Iekavas (02.01.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3345453 šis labojums] lapā [[Bekija Hemmona]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bekija Hemmona|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* 6x WNBA Visu Zvaigžņu spēle (2003, 2005–2007, 2009, 2011)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 3. janvāris, plkst. 00.02 (EET)
== Iekavas (21.02.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3371703 šis labojums] lapā [[Ēriks Kamarūts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ēriks Kamarūts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&amp;#123;infokaste+&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 23.02 (EET)
:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 22. februāris, plkst. 06.09 (EET)

== Lūdzu palīdzību ==

Kā latviski sauc šitādu objektu, respektīvi līci ar vairākiem caurumiem - [[en:Kane Basin]]. Man tas ''baseins'' kaut kā ne pārāk. Nosaucu vienkārši par līci, bet nez vai pareizi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2021. gada 24. februāris, plkst. 23.49 (EET)
:tomēr baseins. atlantos ir vairākās vietās arī vikipēdijā pieminētais [[Foksa baseins]], līdz ar to arī šo saucam par baseinu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. februāris, plkst. 07.22 (EET)
== Iekavas (06.04.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3394044 šis labojums] lapā [[Dāvis Bertāns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dāvis Bertāns|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&lt;/span&gt;&amp;#123;Basketbolista infokaste
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 08.02 (EEST)

== Asking for help ==

Hi. Thank you. It's just a short fragment of the interview. &quot;Jūs esat nesen apprecējies?

Tiešām. Mana dzīvesbiedre Taņa strādā televīzijā. Viņa vēl dzīvo Maskavā, bet es Rīgā, Purvciemā. Dienēju armijā. Esmu virsdienestā.&quot;
:hi! my english is some basic, but here is translation, meaning will be clear and quality you will improve: &quot;Are you recently married? Yes, really. My wife, Taņa (from Tatyana), works on television. She still lives in Moscow, but I live in Riga, Purvciems (neighborhood of Riga). I serve in the army. I'm in the over-service now. (over-service - absolutely not idea how it is in english, but it means that after regular/compulsory military service person stays in army and continue it as professional, maybe officer. such was normal in soviet army). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 12. jūnijs, plkst. 21.19 (EEST)
:: Paldies! I was trying to translate it through Google Translate, but some things were not understandable for me :) [[Dalībnieks:Żyrafał|Żyrafał]] ([[Dalībnieka diskusija:Żyrafał|diskusija]]) 2021. gada 13. jūnijs, plkst. 03.28 (EEST)
== Iekavas (19.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3460764 šis labojums] lapā [[Tolu Arokodare]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Tolu Arokodare|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;sportiska novirziena izglītību Nigērijas Starptautiskajā sporta akadēmijā ''Wasimi Orile''.&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;https://www.edusko.com/school/international-sports-academy-tia&amp;lt;/ref&amp;gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. augusts, plkst. 22.02 (EEST)
== Iekavas (24.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3463762 šis labojums] lapā [[Jānis Kalniņš (konsulārais aģents)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jānis Kalniņš (konsulārais aģents)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#123;&amp;#123;infokaste+&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 00.02 (EEST)
== Iekavas (01.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3531128 šis labojums] lapā [[2021. gads sportā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2021. gads sportā|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Sam Jones, Boston Celtics, 1969.jpg&amp;#124;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Sems Džonss&amp;#93;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. janvāris, plkst. 10.02 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;
== Iekavas (16.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3539199 šis labojums] lapā [[2013. gada NBA drafts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2013. gada NBA drafts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Deveins Dedmons&amp;#93;&amp;#93; (C), &amp;#91;&amp;#91;Dienvidkalifornijas Universitāte&amp;#124;USC&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 16. janvāris, plkst. 11.02 (EET)
== Iekavas (30.05.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3627285 šis labojums] lapā [[Vjačeslavs Dombrovskis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vjačeslavs Dombrovskis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Latvijas attīstībai&amp;#93;&amp;#93; &amp;#123;&amp;#123;small&amp;#124;kopš 2022&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&amp;#125;&amp;#125;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 30. maijs, plkst. 07.02 (EEST)
== Iekavas (11.09.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3684467 šis labojums] lapā [[Mēness aptumsums 2007. gada augustā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Mēness aptumsums 2007. gada augustā|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt; kā arī lielākā &amp;#91;&amp;#91;Austrālija&amp;#93;&amp;#93;s austrumu daļa, &amp;#91;&amp;#91;Jaunzēlande&amp;#93;&amp;#93; un visi Klusā okeāna salu reģioni &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;izņemot &amp;#91;&amp;#91;Jaungvineja&amp;#124;Jaungvineju&amp;#93;&amp;#93; un &amp;#91;&amp;#91;Čukču pussala&amp;#93;&amp;#93;s galu, kas ietver &amp;#91;&amp;#91;Ueļena&amp;#93;&amp;#93;s pilsētu &amp;#91;&amp;#91;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 11. septembris, plkst. 09.02 (EEST)

== Domuzīme — un mīnuss − ==
Sveiks. Runājot par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2023._gada_laikapst%C4%81k%C4%BCi_Latvij%C4%81&amp;oldid=3812544 tavi labojumu] rakstā. Paldies, ka saliki [[Domuzīme]]s, bet mīnusi nav domuzīmes.
Ērtai lietošanai, mīnuss ir pieejams zem labošanas loga, pirmajā rindā:

&lt;pre&gt;Ievieto: — – … ° ≈ ≠ ≤ ≥ ± − × ÷ ← → · § °C °F&lt;/pre&gt;

... starp ± un ×.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | 
!width=&quot;50&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | zīme
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Windows
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Mac
|-
| defise
| align=&quot;center&quot; | -
| align=&quot;center&quot; | -
| align=&quot;center&quot; | -
|-
| mīnusa zīme
| align=&quot;center&quot; | −
| align=&quot;center&quot; | Alt 0173
| align=&quot;center&quot; | Control\
|-
| īsā domuzīme
| align=&quot;center&quot; | –
| align=&quot;center&quot; | Alt 0150
| align=&quot;center&quot; | Option -
|-
| domuzīme
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | Alt 0151
| align=&quot;center&quot; | Shift Option -
|}

Paldies. ­ --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.26 (EEST)
:sveiks! nedarīju to, protams, manuāli un pat ne apzināti. izmantoju Vikifikatoru, acīmredzot tas īsti nedara tā, kā vajadzētu... jāuzmanās nelietot šajā lapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 2. aprīlis, plkst. 21.35 (EEST)

== Articles about nations at the Olympic Games ==

Hello! Is it possible to write articles about nations at the Olympic Games with that I mean about the nations which has participated in the Olympic Games from 1896 until today and at the Winter Games from 1924 until now. It is going to require time, effort and resources to do it [[Special:Contributions/88.89.228.126|88.89.228.126]] 2023. gada 20. aprīlis, plkst. 17.50 (EEST)

:Sorry, not completely clear. Are you asking if you can do it? (answer: Yes, of course, if you can do it in correct Latvian) Or are you promoting me to do it? (answer: No, I don't plan to deal with it) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 20. aprīlis, plkst. 18.10 (EEST)
::I asked if you can do it in the correct language. I'm promoting you to ask another user who can add the articles in the correct language. If their is someone [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.00 (EEST)
:::I suggest you to make the user account. This will help, other wikipedians will acknowledge you more seriously. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 21.52 (EEST)
::::I have an account I think I can use that in the near future. Thanks anyways. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 23.34 (EEST)

== Module:Country alias ==

Hello! Can you do something regarding the Country alias module and about flags which are in there?. I have updated them in the module sandbox and also corrected the errors with competition names and also with country names. Check the changes and then update the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.09 (EEST)

== Module:Country aliasH ==

Hello! Can you create a new country alias module?. Like what they have on the English Wikipedia with informations about countries that participated in different championships both Olympics, Asian Games etc. I think this is a bit old and needs a revamp it was created four years ago. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST)

== Module:Country alias ==

Hello! Can you check regarding the country alias module?. It hasn't been done something for months now. I have already added a sandbox with the correct flags and correct country names. And also the correct competition names. See what you can do about it [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 13.39 (EEST)

== Module:Country alias ==

Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. There has not been done something in many months now. This module was created four years ago. I have added the correct flags in the sandbox module. Can you check the changes and then update the live version. I have also corrected some errors regarding competition names. I think the module needs to be updated. I think you can copy the english module which is there now. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 23.39 (EEST)

:I hope that colleagues with interests and skills  in technical issues will help you, you can address {{u|Papuass}} or {{u|Edgars2007}}. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST)
::Pēdējā reize, kad ar šo dalībnieku tika sakarīgi diskutēts, bija laikam [[Moduļa_diskusija:Country_alias#Atvērts_šo_lapu_rediǵēšanai|šeit]]. Man ir nelabas aizdomas, ka būtiski nekas nav mainījies, bet nu par koda valīdumu neņemos spriest.  Katrā ziņā angļu vikipēdijā gan šis dalībnieks, gan visi viņa daudzie &quot;alternatīvie dalībnieki&quot; sen ir permanenti bloķēti.--[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 08.02 (EEST)
:::Nojaušu. Devumu neskatījos īpaši, bet saprotu, ka ir problēmas. Tik daudz, cik uzdod jautājumus manā lietotāja diskusijā, tad cenšos pieklājīgi atbildēt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 08.07 (EEST)
::I have already done that now. I have done at village pump so I will see what happens. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 15.55 (EEST)

== Articles about nations at the Olympic Games ==

Hello! Can you see if you can add articles about countries at the Olympic Games?. I mean just to be specific articles about nations which has participated at the Games since 1896. This is going to require resources and time available. Maybe you can read them in the correct language or maybe that you can ask another user for help. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 23.49 (EEST)

:I suggest you to address {{u|Kleivas}}, he is working usually with this content. For me personally - no it isn't topic where I will go in, I have lot of other interests in Wikipedia. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST)
== Iekavas (29.06.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3876104 šis labojums] lapā [[Artūrs Štālbergs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Artūrs Štālbergs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 29. jūnijs, plkst. 17.02 (EEST)
== Iekavas (17.07.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3886377 šis labojums] lapā [[Grunvaldes kauja]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grunvaldes kauja|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;valsts&amp;#93;&amp;#93; &amp;#91;&amp;#91;Prūsija&amp;#93;&amp;#93;s daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes (&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;de&amp;#124;Grünfelde&amp;#125;&amp;#125;) jeb Grunvaldes &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;pl&amp;#124;Grunwald&amp;#125;&amp;#125;, jeb Zaļģires vai Žalgires (&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;lt&amp;#124;Žalgiris&amp;#125;&amp;#125;) ciemiem &amp;#91;&amp;#91;1410&amp;#93;&amp;#93;. gada &amp;#91;&amp;#91;15.
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 17. jūlijs, plkst. 09.02 (EEST)
== Iekavas (04.10.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3928350 šis labojums] lapā [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Parlamentārais sekretārs (Latvija)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Šobrīd: '''&amp;#91;&amp;#91;Jānis Patmalnieks&amp;#93;&amp;#93;''' (&amp;#91;&amp;#91;Jaunā Vienotība&amp;#93;&amp;#93;)&amp;lt;/small&amp;gt;, kopš 2022&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;&amp;#124;Nacionālā apvienība&amp;#93;&amp;#93;)&amp;lt;/small&amp;gt;, 2022—2023&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Edgars Zalāns&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;), 2000—2001&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Oskars Spurdziņš&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;), 2000—2002&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Edgars Zalāns&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;), 2000&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Jānis Esta&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;), 2000—2002&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Oskars Spurdziņš&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;), 1999—2000&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;Šobrīd: '''&amp;#91;&amp;#91;Ģirts Dubkēvičs&amp;#93;&amp;#93;''' (&amp;#91;&amp;#91;Kustība Par!&amp;#93;&amp;#93;)&amp;lt;/small&amp;gt;, kopš 2023&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Atis Slakteris&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;)&amp;lt;/small&amp;gt;, 1999—2000&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Māris Sprindžuks&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;)&amp;lt;/small&amp;gt;, 2000—2002&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 4. oktobris, plkst. 13.02 (EEST)
== Iekavas (18.10.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3936951 šis labojums] lapā [[Latvijas putnu sugu saraksts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas putnu sugu saraksts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;reti ieceļo&amp;#124;&amp;#124;1975.09.17. &amp;#91;&amp;#91;Pape&amp;#93;&amp;#93;; 19 novērojumi&amp;lt;ref&amp;gt;&amp;#91;http://www.putni.lv/embrus.htm Meža stērste&amp;#93;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt; Putni.lv&amp;lt;/ref&amp;gt;&amp;#124;&amp;#124; - &amp;#124;&amp;#124; - &amp;#124;&amp;#124;&lt;p&gt; reti ieceļo&amp;#124;&amp;#124;1972.10.05. &amp;#91;&amp;#91;Pape&amp;#93;&amp;#93;; 8 novērojumi&amp;lt;ref&amp;gt;&amp;#91;http://www.putni.lv/embpus.htm Mazā stērste&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt; Putni.lv&amp;lt;/ref&amp;gt;&amp;#124;&amp;#124; - &amp;#124;&amp;#124; - &amp;#124;&amp;#124;&amp;#124;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -4, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 18. oktobris, plkst. 09.02 (EEST)

== Attēls:Selpils baznica 2020.jpg ==

Hi Biafra, 
* why did you not enter basic informations into the form?
* ANd why did you not upload this photo to Wikimedia Commons?
Best regards, [[:de:Benutzer:Ulamm|Ulamm]], [[:de:Benutzer Diskussion:Ulamm|Kontakt]], 2024-06-05 23:53 MEZ=CET [[Dalībnieks:Ulamm|Ulamm]] ([[Dalībnieka diskusija:Ulamm|diskusija]]) 2024. gada 16. jūnijs, plkst. 00.53 (EEST)

:are you sure such an image exists? I can't find it, please add a link. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 06.11 (EEST)
::I'm sorry. image found and moved. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 06.44 (EEST)

== Latvijas iedzīvotāju blīvuma rangs (Latvia WIKI) ==

Labdien!

Saistībā ar Latvijā sarūkošo iedzīvotāju skaitu un pasaulē (galvenokārt Latīņamerikā, Āzijā, Āfrikā) pieaugošo iedzīvotāju skaitu, Latvijas vieta iedzīvotāju blīvumā pēc latviskā wikipedia raksta vairs nav aktuāla. Nomainīju 147 uz 197, balstoties uz svaigāku anglisko wikipedia rakstu, kas gan nav tas labākais avots: https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_and_dependencies_by_population_density

Pārējos labojumus gan balstīju uz oficiālajiem LV avotiem un norādīju atsauces. Jābūt visam kārtībā. [[Dalībnieks:EdgarsKiecis|EdgarsKiecis]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsKiecis|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 16.59 (EEST)

:jā. nu leciens par 50 vietām diez vai būs objektīvs. bet nu, ja mēs bāzējamies en.wiki datos - lai nu būtu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 17.16 (EEST)
::Varam atstāt, kā ir. Bet, jā, sen nekas nebija arī mainīts. Pārrēķinot blīvumu vien, tas &quot;nogāzās&quot; par kādām 3 vērtībām (augstiem 32,xx uz augstiem 29,xx). Populāciju kāds bija mainījis, bet neko vairāk. Tajā latviskajā pasaules valstu blīvuma &quot;topic&quot; vispār figurēja LV 2009. gada populācija jeb ~2.2mln, ko arī pārlaboju. Lai nu kā, nebūtu tik svarīgi, patiesība kaut kur pa vidu abiem skaitļiem noteikti. [[Dalībnieks:EdgarsKiecis|EdgarsKiecis]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsKiecis|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 17.25 (EEST)
:::nav jau tā arī, ka šis būtu kkas mazsvarīgs. bet nu, ja balsties tik drošos avotos, būs labi. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 17.33 (EEST)

== Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone, 

We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have.

This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called &quot;regional wishlist list&quot;), and many other options.

''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.''

Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here''']

Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;
== Iekavas (05.09.2024) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4123344 šis labojums] lapā [[Rūdolfs Pētersons]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rūdolfs Pētersons|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Rūdolfs Pētersons&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; (&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#125;&amp;#124;ru&amp;#124;Рудольф Августович Петерсон &amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;; 1897—1937) bija &amp;#91;&amp;#91;Latviešu strēlnieki&amp;#124;latviešu strēlnieks&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Maskavas kremlis&amp;#124;Maskavas Kremļa&amp;#93;&amp;#93;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 5. septembris, plkst. 23.00 (EEST)

== Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone,

During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''.

I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;

== Jautājums no [[User:Bunguskola|Bunguskola]] (2024. gada 22. novembris, plkst. 14.04) ==

Sveiki. Vēlētos pajautāt kā var radīt profilu par pazīstamu cilvēku? 
Paldies --[[Dalībnieks:Bunguskola|Bunguskola]] ([[Dalībnieka diskusija:Bunguskola|diskusija]]) 2024. gada 22. novembris, plkst. 14.04 (EET)

:Šeit nav profilu, izņemot pašu lietotāju profilus, un nav arī sociālais tīkls, kur tādi būtu vajadzīgi. Ja cilvēks ir pazīstams, tad par viņu var uzrakstīt rakstu, kurā jābūt atsaucēm par to, ar ko viņš tik ievērojams - apbalvojumi, raksti mēdijos par viņu utt. Par Andžeju Graudu, es domāju, varētu salasīt pietiekami atsauču... 
:Starp citu, rakstīt pašam par sevi vai savu uzņēmumu skaitās vislielākā no iespējamām kļūdām: pirmais raksts pieredzes trūkuma dēļ vienmēr sanāk draņķīgs, un reputācija cieš. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. novembris, plkst. 16.52 (EET)

== Palīgā ==

Labvakar! Redzu, ka esi/esat online, man ir nepieciešama palīdzība ar pāris vandaļiem.

'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.15 (EET)

:konkrētāk? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.16 (EET)
::Skat. pēdējās izmaiņas. '''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.17 (EET)
::P.S. Dalībnieku Pobitis arīdzan jābloķē, jo viņš ar to IP sadarbojas.
::'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.22 (EET)
:::jā, sapratu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.23 (EET)
::::Liels Paldies ar lielo burtu! '''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.24 (EET)

== Pirātisko serveru publicēšana ==

Sveiki. Šeit jūsu administrators Egilus - https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Egilus publicē saites uz pirātiskiem serveriem oficiālajā MU Online lapā. Vienīgā oficiālā spēles mājaslapa ir https://muonline.webzen.com/, pārējais ir pirātiski serveri.
Lūk, pati raksta lapa: https://lv.wikipedia.org/wiki/MU_Online. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 21.58 (EET)

:Priekš   šādiem strīdiem ir raksta diskusiju lapa. Un jā, jūs mēģinājāt ievietot lapu [https://mu.bless.gs/ ''Mu Online'' wiki, ziņas un atjauninājumi], kas acīmredzami nav jūsu šeit norādītā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.06 (EET)
::Un vai jūs turpināt atjaunot 2 saites uz pirātiskiem MU Online serveriem? Ko tur ir apspriest, ja saites neved uz Webzen vietni, bet gan uz trešo pušu pirātiskajiem resursiem, kurus jūs aizstāvat? [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.18 (EET)
:::* [https://mu.lv/guides ''Mu Online'' (lv) jaunākās ziņas, tendences un pamācības]
:::* [https://muonline.us/ ''Mu Online'' ziņas un pamācības]
:::Abas saites ved uz trešo pušu vietnēm. Vieniem tātad drīkst ievietot, bet citiem nē? Kur ir taisnīgums? [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.20 (EET)
:::Lūk, tagad jūs pareizi izsakāt savu pretenziju. Kāpēc jūsu spama saiti atzinuši par sliktāku kā esošās? Tāpēc, ka tā ir lieka. Var attiecīgā vietā (ne jau šeit) strīdeties par šādu ārsaišu vajadzību vispār, bet ne jau par to, ka jūs apbižojuši ar jūsu spama nepieņemšanu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.24 (EET)
::::Jūs divas reizes atjaunojāt dzēstās saites uz trešo pušu resursiem. Par to es arī sūdzos. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.26 (EET)
:::::Un slēpjat iemeslu.  Šeit tādas lētas blēdības nestrādā. Pilnīgi iespējams, ka kopiena nolems tās ārsaites izmest vispār, bet es vienpersoniski tādas lietas izlemt netaisos un tāpēc piedāvāju lietot raksta diskusiju raksta apspriešanai. Nezinu, kāpēc jums šis parastais ceļš bija nepieņemams. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.32 (EET)
::::::Par kuru kopienu jūs runājat? MU Online lapa šī lapa pēdējoreiz labota: 2008. gada 28. marts plkst. 12.16.
::::::Izskatās, ka neviens cits, izņemot jūs, nevar noņemt šīs saites, un jūs atsakāties to darīt. Faktu pārbaude nav tik grūta. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.38 (EET)
:::::::Spameris ne tikai neprot latviski, bet arī nesaprot starpību starp raksta un diskusijas hronoloģiju? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 00.13 (EET)
::::::::Latviešu mafija aizstāv viens otru. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 16.34 (EET)
:::::::::Ja jūs kaut brīdi būtu uzvedies normāli, reakcija uz jūsu darbībām būtu citāda. Tai skaitā manējā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
::::::::::Bet Vikimafija — tas skan lepni :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 21.46 (EET)
:::::::::::...nosaukt topošo konkursu par Vikimafinu? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 20.15 (EET)

== Jautājums no [[User:Papiruas|Papiruas]] (2025. gada 24. janvāris, plkst. 07.43) ==

Sveiks, es vēlos ļoti labot un taisīt jaunas lapas. --[[Dalībnieks:Papiruas|Papiruas]] ([[Dalībnieka diskusija:Papiruas|diskusija]]) 2025. gada 24. janvāris, plkst. 07.43 (EET)
:Vai tad kāds to neļauj? Tikai labojumiem jābūt jēdzīgiem, nevis kā [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vir%C5%A1i-A&amp;diff=prev&amp;oldid=4211898 šeit]. [https://company.lursoft.lv/lv/virsi-a/40003242737 Lursoftā] nav teikts, ka uzņēmums būtu mainījis reģistrēto nosaukumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 24. janvāris, plkst. 08.53 (EET)

== Thank you for being a medical contributors! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{| style=&quot;background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: middle; padding: 5px;&quot; | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]]
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;&quot; |'''The 2024 Cure Award''' 
|-
| style=&quot;vertical-align: middle; padding: 3px;&quot; |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! 

Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs.

Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating].
|}

Thanks again :-)  -- [[mdwiki:User:Doc_James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&amp;oldid=28172893 --&gt;

== Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! ==

Hi everyone, 

We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there.

The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]'').

If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''.

[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Growth features - Mentorship and Community updates ==

​Hi everyone, 

Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page).

You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''.

CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''.

We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed.

If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]].

--[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Jautājums no [[User:Latvija1234|Latvija1234]] (2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.22) ==

Sveiks lietotajs patriot355 rakstā ishowspeed raksta ka es admini un quinlan83 ir g** lūdzu bano viņu vismaz uz 1 gadu jo ar 1 mēn tocna nepietiks --[[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.22 (EEST)

:skatos, ka kāds jau nobloķējis. gan tikai uz vienu dienu, bet visbiežāk šie klauni neatgriežas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 15.56 (EEST)

== Jautājums no [[User:Roberts25|Roberts25]] (2025. gada 24. augusts, plkst. 17.27) ==

Labdien!
Sakiet lūdzu, kā tas var būt ka pats lapas satura īpašnieks (Valentīns Jeremejevs) nevar ieviest izmaiņas tekstā par sevi. Administrators vārdā EGILUS, atceļ visas veiktās izmaiņas. Jautājums, kas tad ir jādara lai varētu koriğēt Wikipedijas saturu? Paldies! 
Ar cieņu, Roberts 25 (V.Jeremejeva asistents) --[[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 24. augusts, plkst. 17.27 (EEST)

:Jāliek atsauces, kā jau tika norādīts. Un nē, lapas satura īpašnieks nav viņā aprakstītā persona. Šeit nav sociālais tīkls un privātie profili. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 24. augusts, plkst. 20.35 (EEST)

== Jautājums no [[User:Roberts25|Roberts25]] (2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10) ==

Cien. mentor!
Vikipēdijas ierakstā par Valentīna Jeremejeva &quot;Politisko un sabiedrisko darbību&quot; ir pieļauti cieņas aizskaroši izteicieni kuri neatbilst patiesībai. V.Jeremejeva kungs tiek pasniegts kā dezinformātors, viltus ziņu izplatītājs un provokātors, kas neatbilst patiesībai un nav objektīvi. Šīs grupas administrātori tendenciozi sagroza faktus un atsakās publicēt labotu tekstu. Valentīna Jeremejeva safabricētā krimināllieta tika izbeigta, jo prokuratūra neatrada nevienu noziedzīga nodarījuma sastāvu. V. Jeremejevs bija pilnībā attaisnots.
Darām Jums zināmu ka, ja teksta labojums par V.Jeremejeva &quot;Politisko un sabiedrisko darbību&quot; netiks akceptēts un publicēts vienas nedēļas laikā, Valentīns Jeremejevs vērsīsies tiesā un ierosinās krimināllietu pret WIKIMEDIA FOUNDATION biedrību par goda un cieņas aizskaršanu. Ceram uz Jūsu sadarbību.
Zemāk nosūtam Jums teksta labojumu:

Darbojies Latvijas Zaļajā partijā, bijis tās Rīgas nodaļas vadītājs.[6]

2018. gadā nodibinājis politisko biedrību &quot;Tautas varas fronte&quot;, oficiāli reģistrēta kā politiķa un uzņēmēja Andreja Jonkina biedrība &quot;Tautas tiesību kustība&quot;.[7] Biedrības valdē bija arī Jānis Lamberts un bijušais distanču slēpotājs, olimpisko spēļu dalībnieks Roberts Raimo.[8] Biedrība aktīvi iesaistījusies dažādās protestu un sabiedrības aktivitātēs, tai skaitā izplatot ziņas par Covid-19 vīrusu, kā arī Valentīna Jeremejeva vadībā uzsāka parakstu vākšanu par referendumu nolūkā aizliegt LGBT kustības pasākumu Baltijas praids.[9]

2020. gada nogalē pret Jeremejevu tika uzsākta safabricēta krimināllieta par huligānismu, tādā veidā mēģinot V. Jeremejevu iebiedēt. Tika uzskatīts, ka viņa izplatītās ziņas par Covid-19 izplatību ir saistītas ar sabiedrības drošības apdraudējumu, un tās izraisījušas sabiedrisko rezonansi, radījušas neizpratni par likumību un ir vērstas pret epidemioloģisko drošību.[10] Apcietināts 9. decembrī, vēlāk atbrīvots pret drošības naudu 50 000 eiro apmērā. --[[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10 (EEST)

:šāda veida paziņojumi jūsu izredzes panākt sev vēlamo saturu tikai attālinās. kam es noteikti piekrītu - informāciju var pasniegt dažādos veidos, un viens un tas pats fakts var izskatīties dažādi atkarībā no redaktcionālās pieejas. vikipēdijas uzdevums ir sniegt cik vien iespējams neitrālu pozīciju, tādēļ noteikti esmu gatavs palīdzēt izvairīties no aizskarošiem vai nonicinošiem formulējumiem. attiecīgi tajās vietās, kur uzskatat, ka informācija ir pagriezta tā, ka aprakstīto personu rāda neobjektīvi - varam koriģēt. (jau iepriekš tiku koriģējis pāris vietas). taču jāņem vērā, ka &quot;negatīvi&quot; ne vienmēr būs &quot;neobjektīvi&quot;, kā arī tas noteikti nenotiks tādā veidā, ka jūs dosiet gatavu tekstu un kāds to ieliks rakstā. un arī droši varat paļauties, ka netiks publicēts šāda veida sarurs: &quot;tika uzsākta safabricēta krimināllieta&quot;, ja vien to nevarēs apstiprināt ar neitrālām un uzticamām atsaucēm. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 13.00 (EEST)
::''Valentīns Jeremejevs ... ierosinās krimināllietu pret WIKIMEDIA FOUNDATION biedrību...'' — piezīmēšu tikai, ka privātpersona nevar ierosināt krimināllietu :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 16.10 (EEST)
:::Valentīnam Jeremejevam ir plaša pieredze krimināllietās, nestrīdies... :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.09 (EEST)
::Teksts nav būtiski pārveidots, ir izņemti tādi vārdi kā &quot;dezinformātors&quot; vai &quot;viltus ziņu izplatītājs&quot;.Tas ir kāda autora subjektīvais viedoklis. Kriminālprocesa likuma 19. pantā teikts: Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Kā jau iepriekš tika minēts, V.Jeremejeva krimināllieta tika izbeigta. Vēlreiz lūdzam piekoriğēt tekstu! [[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 10.10 (EEST)
:::labi, paldies. salīdzināšu kādā brīdī. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 11.08 (EEST)
::::Paldies! [[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 11.10 (EEST)
:::::nedaudz precizēju, bet būtiskas (un iekļaujamas) atšķirības tajā, ko piedāvā, pret esošo nemaz arī nav. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 11.34 (EEST)

== Jautājums no [[User:Roberts25|Roberts25]] (2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10) (2) ==

Neraugoties uz to, V.Jeremejevs, kā aktīvs cilvēktiesību aizstāvis, turpināja piedalīties saistītās aktivitātēs. 2021. gadā piedalījās partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; rīkotajā protestā pret obligātu vakcināciju pret Covid-19 vīrusu.[11] Saistībā ar tiesas lēmumu par biedrības &quot;Tautas tiesību kustība&quot; iesaisti it kā viltus ziņu izplatīšanā par Covid-19, 2021. gadā biedrības darbība tika izbeigta.[12][13] 2022. gadā prokuratūra izbeidza lietu pret V. Jeremejevu,
pamatojot ar to, ka viņa darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva.[14]

2021. gada laikā Valentīns Jeremejevs izveidoja vairākas jaunas sabiedriskas organizācijas:

Bērnu veselības aizsardzības kustība; Neatkarīgā skolotāju arodbiedrība; Nevakcinēto alianse; Latvijas vīru biedrība. 2022. gada maijā Valentīns Jeremejevs nonāca partijas Alternative vadībā, pārveidojot to par partiju &quot;Tautas varas spēks&quot;.[15] Partija startēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču, nepārvarot 5% barjeru, Saeimā neiekļuva.[16] Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, Jeremejevs rezultātus apstrīdēja, iesniedzot sūdzības Centrālajā vēlēšanu komisijā.[17] Tāpat viņš izplatīja savu viedokli sociālajos medijos, ko pēc tam pārpublicēja Jeremejeva izveidotās sabiedriskās organizācijas, kā, piemēram, Neatkarīgā skolotāju arodbiedrība.[18]

Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no partijas &quot;Tautas varas spēks, bet netika ievēlēts. 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja partijas &quot;Stabilitātei!&quot; sarakstā, taču netika ievēlēts. --[[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10 (EEST)

== Invitation for a session &quot;Tools and features for Users with Extended Rights&quot; ==

Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you.

The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session.

The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''.

If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=29165186 --&gt;

== Jautājums no [[User:Rudolfssaulite|Rudolfssaulite]] (2026. gada 24. janvāris, plkst. 08.53) ==

Sveiks/a.
Es vēlos izveidot Wiki lapu par publisku personu Laura Saulīte. Viņa ir YouTube kanāla Generation Famous vadītāja, grāmatas autore, bijusī žurnāla Cosmopolitan galvenā redaktore un influencere ar 18 tūkst. sekotāju. Vai Jūs lūdzu varētu palīdzēt man ar so procesu? Paldies
Ar cieņu
Rūdolfs --[[Dalībnieks:Rudolfssaulite|Rudolfssaulite]] ([[Dalībnieka diskusija:Rudolfssaulite|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 08.53 (EET)

:nozīmība tāda uz robežas, pagaidām neesmu līdz galam pārliecināts, ka Laura Saulīte īsti būtu vikipēdijas rakstam atbilstoša persona. kāda ir tā grāmata, ko viņa uzrakstīja? katrā ziņā, ja mēģini, jārēķinās, ka var raisīties diskusija par nozīmību. kā vislabāk izveidot rakstu: atrast līdzīgu personu, nokopēt tās vikikodu savā smilšu kastē (vai jauna raksta vietā) un veikt attiecīgi izmaiņas vikikodā, lai tas atbilstu šai personai. silti iesaku, pirms veidot jaunu rakstu (sevišķi jau par kādu savu radinieku), padarboties ar mazākām izmaiņām, palabot, papildināt kādus rakstus, lai saprastu, kā tas viss strādā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 16.46 (EET)
:Pārtulkojot saprotamā valodā: rezultātā internetā var uz mūžiem kā pirmais par personu izlekt: &quot;maznozīmīga&quot;. Un tas būs daudz ļaunāk kā nerakstīt nemaz. Kas attiecas uz acīmredzamo interešu konfliktu, tad tas ne tikai ir nevēlams, bet tā ir vislielākā jaunpienācēju kļūda - ka viņi uzreiz sāk ar rakstu par viņiem svarīgu tēmu. Raksts, protams, pirmajā reizē būs slikts (un piektajā arī), tāpēc vispirms jāiemēģina roka, jāsaprot, kas un kā te notiek, un tad tikai jāķeras pie paša grūtākā - rakstiem par cilvēkiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 18.33 (EET)

== You may be an eligible candidate for the U4C election ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Greetings,

The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years.

This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required.

The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run.

In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) &lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&amp;oldid=30472432 --&gt;

== Jautājums no [[User:Zane On|Zane On]] par [[Vecumnieku mūzikas un mākslas skola]] (2026. gada 1. jūlijs, plkst. 16.03) ==

Kā pievienot fotogrāfijas? --[[Dalībnieks:Zane On|Zane On]] ([[Dalībnieka diskusija:Zane On|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 16.03 (EEST)

:* [[Palīdzība:Attēli un citi faili]]; 
:* [[Dalībnieks:Edgars2007/Attēlu pamācība]]
:[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 18.34 (EEST)
::Paldies! [[Dalībnieks:Zane On|Zane On]] ([[Dalībnieka diskusija:Zane On|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 18.45 (EEST)
:::{{ping|Zane On}} iedevu attiecīgās tiesības, citādi automātiski attēlus var sākt ielādēt tikai ceturtajā dienā pēc reģistrēšanās. Uzreiz atgādinu, ka ielādēt drīkst tikai brīvas fotogrāfijas, vislabāk pašrocīgi uzņemtas. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.06 (EEST)

== [[:commons:Category:Latvia vs Romania Under-20 Basketball match 20260701|Latvia U20 basketball team photos]] ==

Hi Biafra, sorry for English message but I can't speak Latvian language. I took a Latvia U20 basketball team photos last week and upload to [[:commons:Category:Latvia vs Romania Under-20 Basketball match 20260701|this category]]. I created all players wikidata items and commons categories. Maybe you can use on Latvian Wikipedia. And group photo is [[:File:2026 Turgut Atakol Basketball Tournament (16).jpg|here]] you can check also [[:commons:Category:Serbia vs Türkiye Under-20 Basketball match 20260701|final match]] category. Best regards, [[Dalībnieks:Zafer|Zafer]] ([[Dalībnieka diskusija:Zafer|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 12.02 (EEST)

:Hi Zafer! I saw those pictures. Fantastic! You keep working. There will be some new articles in Latvian Wikipedia about young players, playing in U20 championship. Especially many thanks as one of players (#2) is my middle son  :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 12.09 (EEST)
::I'm really surprised by this coincidence. If I had known, I would have at least said hello and wanted to meet with him. If you ever come to Türkiye, be sure to write to me. Best regards, [[Dalībnieks:Zafer|Zafer]] ([[Dalībnieka diskusija:Zafer|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 13.31 (EEST)
:::And are you coming to Wikimania? If yes, we can meet there. Regards, [[Dalībnieks:Zafer|Zafer]] ([[Dalībnieka diskusija:Zafer|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 13.33 (EEST)
::::Unfortunately won't go. This year not to Wikimania and not to CEE meeting. But I will definitely meet you at another event! (I was actually close to going to the Istanbul tournament as a fan myself, so we would definitely have met.) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 23.58 (EEST)
:::::Thanks {{u|Zafer}}, the pictures were what inspired: [[Mārtiņš Kilups]]. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. augusts, plkst. 06.31 (EEST)
::::::Hi Biafra, thanks for this. Maybe [[:commons:File:Mārtiņš Kilups 2 Latvia 20260701 (3) (cropped).jpg|this version]] could be better. Regards, [[Dalībnieks:Zafer|Zafer]] ([[Dalībnieka diskusija:Zafer|diskusija]]) 2026. gada 23. augusts, plkst. 11.25 (EEST)

== Iekavas (19.07.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4495851|page=Niks Klekstons|debug=(0, 0, -1, 0)|list=yes|remaining=acquire-nic-claxton-in-four-team-trade&amp;#125;&amp;#125; Chicago Bulls{{!}}website=bulls.com{{!}}access-date=2026-07-19{{!}}language=en&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;}&amp;lt;/ref&amp;gt;

Jauniešu vecumā pārstāvējis [[ASV Virdžīnu Salu basketbola izlase{{!}}ASV Virdžīnu Salu
nic-claxton-in-four-team-trade&amp;#125;&amp;#125; Chicago Bulls{{!}}website=bulls.com{{!}}access-date=2026-07-19{{!}}language=en}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;&amp;lt;/ref&amp;gt;

Jauniešu vecumā pārstāvējis [[ASV Virdžīnu Salu basketbola izlase{{!}}ASV Virdžīnu Salu|lines=5}}

== Jautājums no [[User:43THRT|43THRT]] (2026. gada 19. jūlijs, plkst. 20.59) ==

Labdien, 1. jautājums, ja ir informācija, kurai nav atsauces, piemēram vienkārši ir zināms no mutvārdu informācijas, ko snieguši vietējie iedzīvotāji par ģeogrāfiju vai vēsturi, kā rīkoties?

2. Ja ir pieejams attēls no interneta resursiem, vai piemēram izgriezums no karšu pārlūka un pārlūkā nav nekas minēts par autortiesībam, vai drīkst to ievietot rakstā ar atsauci uz pirmavotu attēla informācijas aprakstā? --[[Dalībnieks:43THRT|43THRT]] ([[Dalībnieka diskusija:43THRT|diskusija]]) 2026. gada 19. jūlijs, plkst. 20.59 (EEST)

:1. Ignorēt šādu informāciju.
:2. Tikai ja ir notecējuši 70 gadi pēc attēla autora nāves. Izņēmumi ir, bet tie ir ļoti sarežģīti. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 01.26 (EEST)

== Jautājums no [[User:Ma6ulaLV|Ma6ulaLV]] (2026. gada 12. oktobris, plkst. 12.23) ==
Labdien! 
Esmu Marija, strādāju Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI). Labprāt papildināšu un uzlabošu rakstus par izglītības tematiem: izglītības iestādēm, mācību metodēm, pedagoģiju un izglītības pasākumiem Latvijā.
Darba pienākumu ietvaros rediģēšu rakstu [Juris Purāns]. 
Cenšos ievērot neitralitātes principu un katru faktu pamatot ar publicētiem avotiem. Ja kādu manu labojumu uzskatāt par neitralitātes vai citu Vikipēdijas noteikumu pārkāpumu, lūdzu, dodiet ziņu. --[[Dalībnieks:Ma6ulaLV|Ma6ulaLV]] ([[Dalībnieka diskusija:Ma6ulaLV|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 12.23 (EEST)</text>
      <sha1>qbh5r9rozlk3yghqhgdxqat4x325vuk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534962</id>
      <parentid>4534940</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T11:01:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jautājums no Ma6ulaLV (2026. gada 12. oktobris, plkst. 12.23) */</comment>
      <origin>4534962</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="95840" sha1="qhgbxugc6gfgeeh2kmt2iabl901n35f" xml:space="preserve">{{Diskusiju arhīva infokaste
|nosaukums  = [[Lietotājs:Biafra|Biafra]] diskusiju arhīvs
|arhivs1    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs1-20|no 8.10.2009 līdz 23.01.2011]]
|arhivs2    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs21-40|no 3.03.2011 līdz 2.01.2012]]
|arhivs3    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs41-60|no 3.01.2012. līdz 29.03.2013]]
|arhivs4    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs61-80|no 10.06.2013. līdz 25.01.2015]]
|arhivs6    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs81-100|no 6.02.2015. līdz 11.04.2017]]
|arhivs7    = [[Lietotāja diskusija:Biafra/Arhīvs101-120|no 28.05.2017. līdz 27.01.2019]]
}}

== Vikipēdijas sakopšanas konkurss ==
[[File:WikiGnome Barnstar2.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]]
Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos.

Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. Tev pienākusi arī paciņa no Austrijas kā pateicība par sniegumu CEE Spring 2018 konkursā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET)

== Par foto ievietošanu ==
Labdien!

Sakiet lūdzu, ka ievietot foto? Visu laiku redzu kļūdu: Cross-wiki upload filter. ;(

Jau iepriekš pateicos..

== Par tikšanos ar Matrozi ==
nevaru atrast citu saziņas veidu, tāpēc rakstu Diskusijā. Otrdien braukšu uz Rīgu un varētu mēģināt sarunāt tikšanos ar jums abiem. Mans tel. 28335991  e=pasts ilona.jepsena@gmail.com 
:{{ping|Kateupgo}} labdien! izskatās, ka esat pavisam jauns lietotājs. citēšu [[Palīdzība:Attēli un citi faili]]: &quot;Failus augšupielādēt var tikai dalībnieki, kas ir grupā &quot;automātiski apstiprinātie dalībnieki&quot; (autoconfirmed users), šajā grupā dalībnieki automātiski nonāk 4 dienas pēc reģistrēšanās.&quot; tātad: mazliet jāpagaida, līdz drīkstēsiet augšuplādēt attēlus. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 10. aprīlis, plkst. 23.21 (EEST)

== Par čekistiem ==
Ja liec atpakaļ šo BŪTISKO informāciju, lūgums parūpēties par atsaucēm! Nesmuki. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 20.25 (EEST)
:{{ping|Kikos}} visiem tiem faktiem ir atsauces. ja nav pievienotas, viegli publiski atrodamas. manu &quot;pieskatāmo&quot; rakstu listē esošajiem, domāju, visiem ir pievienotas. UN JĀ šī ir tiešām būtiska informācija. bet es pilnīgi respektēju tavu viedokli par to, ka nav jāliek ievadrindkopā. par to nav kategoriska viedokļa. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 20.36 (EEST)
== Iekavas (06.05.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3059094 šis labojums] lapā [[Rainers Verners Fasbinders]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rainers Verners Fasbinders|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;essen Seele auf]]'' – Fasbinders ieguva divas [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvas &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;Starptautiskās kinokritiķu federācijas [[FIPRESCI]] balvu un [[Ekumeniskās žūrijas balva|&lt;p&gt;laukums]]&quot; motīviem. Vairākās savās filmās Fasbinders attēloja ar [[LGBT]] saistītas tēmas &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;''Die bitteren Tränen der Petra von Kant'' (1972), ''Faustrecht der Freiheit'' (1975), ''
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. maijs, plkst. 20.02 (EEST)

== Bijušais ==
Par šo labojumu [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2019._gads&amp;diff=3114716&amp;oldid=3114694]
Lielākā daļa mirušo ir kaut kādi bijušie, kas aizgājuši pensijā un pārtraukuši profesionālo darbību. To taču arī visi saprot. Kā izskatīs, ka visur sabāzīsim &quot;bijušais&quot;: bijušais prezidents, bijušais futbolists, bijušais kosmonauts, bijusī pornoaktrise, atvaļinātais virsnieks utt. Ja arī kāds amatā esošais prezidents mirst, tad tas ir īpašs gadījums, kas būtu jāliek arī &quot;Notikumu&quot; sadaļā ar informāciju, kā viņš miris un kas viņu amatā nomaina. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2019. gada 26. septembris, plkst. 23.40 (EEST)
:labi, tā varētu vienoties. bet tomēr tad jāsaglabā arī nodarbošanās/occupation, kas ir politiķis vai valstsvīrs, kā visiem cilvēkiem, ne tikai prezidents. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 27. septembris, plkst. 14.29 (EEST)
::Ja reiz cilvēks ir valsts prezidents, tad jau arī politiķis; tas speciāli nav jānorāda. Vispār hronoloģiju rakstos nerakstām visus personas amatus / profesijas, bet tikai galvenos.--[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2019. gada 28. septembris, plkst. 10.03 (EEST)
:::manuprāt, ir jānorāda. un arī par &quot;rakstām tikai galveno&quot; nepiekrītu, tā nevajadzētu darīt. piemēram, Lennartam Meri tagad ir &quot;Igaunijas 2. prezidents&quot;. es ieteiktu: &quot;igauņu rakstnieks un politiķis, Igaunijas prezidents&quot; (ok, bez bijušais). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 28. septembris, plkst. 11.15 (EEST)
== Iekavas (30.11.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3144958 šis labojums] lapā [[2018. gadā mirušie]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2018. gadā mirušie|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* {{dat||5|11|N}} — [[Aivars Janelsītis]], Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;(dzimis 1929. gadā)
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 30. novembris, plkst. 15.02 (EET)

== Jūrniecība ==
Gan ''бухта'', gan ''залив'', gan ''gulf'', gan ''bay'' latviski ir līcis? Man ir problēmas ar [[en::Bothnian Bay]] un [[en::Gulf of Bothnia]]. Kā jādara? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 6. decembris, plkst. 22.58 (EET)
:otra reize, kur ar šo problēmu esmu saskāries ir ''Gulf of Panama'', ''Panama bay''... diemžēl risinājuma īsti nav, kā pareizi atzīmēji - latviešu valodā nav cita apzīmējuma līcim. ja nepieciešams veidot rakstu par šo mazāko Botnijas līča ziemeļu daļu, tad varētu būt divas versijas: saukt to no somu valodas par '''Peremeri''' vai arī '''Botnijas līcis (ziemeļu)'''. abas versijas ir ar zināmu POV elementu, jo latviešu avotos, manuprāt, nav līdz šim atsevišķi izdalīts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 06.58 (EET)
::Nu rakstā es uzrakstīju ''Botnijas iekšējais līcis'', kas izteikts POV. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 12.02 (EET)
:::interesants variants  :) varbūt {{ping|Kikos}} grib iesaistīties? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 16.20 (EET)
::::Vispār jau risinājums ir. Tos, kas ''Gulf'', varētu sākt saukt par &quot;jūras līčiem&quot;, kas to faktiski arī nozīmē (okeanogrāfiskā nozīmē). Botnijas jūras līcim mēģināju to piemērot, bet daži pūristi iebilda ;) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 21.52 (EET)
:::::neako neatceros  :D  --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 7. decembris, plkst. 22.11 (EET)

== 2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==
{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 18.55 (EET)
|}
:PALDIES! paldies par balsīm... ja godīgi - nejūtos īsti to pelnījis. bet paldies! 
:vismaz puse no šīs zvaigznes pienākas ļoti īpašam vikipēdistam, kurš man ļoti daudz palīdzējis vikidarbā. paldies, tev, {{u|Edgars2007}}! dubults paldies! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 20.10 (EET)
== Iekavas (16.02.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3177163 šis labojums] lapā [[Kendija Aparjode]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Kendija Aparjode|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;pjedestala.a348484/ Kamaniņbraucēja Aparjode pasaules čempionātā Sočos paliek soli no pjedestāla]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; LSM&amp;lt;/ref&amp;gt; kā arī kopā ar Latvijas komandu sudraba medaļas komandu stafetē.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 00.02 (EET)
== Iekavas (23.02.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3179553 šis labojums] lapā [[Jungheinrich]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jungheinrich|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;//www.independent.co.uk/news/business/lancer-boss-forced-under-1422159.html&amp;lt;/ref&amp;gt; Ražošanas vietas &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[Francija
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 23. februāris, plkst. 07.02 (EET)
== Iekavas (13.04.2020) ==

{{subst:Iekavu paziņojums|diff=3203569|page=Bosnija un Hercegovina 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(1, 0, 0, 0)|list=yes|remaining=&lt;p&gt;olimpiskā komanda kopš Bosnija un Hercegovina startē olimpiskajās spēlēs - 11 sportisti &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;7 vīrieši un 4 sievietes. Šie sportisti startēja 5 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta|lines=0}}

==Question==
Hello.

Is there a specific translation list page in Latvian Wikipedia? I would like to put this article [[:en:List of birds of Azerbaijan]], where users might be interested in creating and uploading it.

Yours sincerely, [[Dalībnieks:Karalainza|Karalainza]] ([[Dalībnieka diskusija:Karalainza|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 19.06 (EEST)
:hi! if I understand your question correct - here it is: [[Vikipēdija:Pieprasītie raksti]]. correct Latvian name of article: [[Azerbaidžānas putnu saraksts]]. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.51 (EEST)
== Iekavas (29.04.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3210581 šis labojums] lapā [[Mārtiņš Bondars]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Mārtiņš Bondars|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;15 miljoni eiro - AT atsaka kasācijas tiesvedībupublisher=LSM
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 29. aprīlis, plkst. 20.02 (EEST)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; LSM&amp;lt;/ref&amp;gt;|lines=0}}
== Iekavas (26.05.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3223667 šis labojums] lapā [[2020. gada laikapstākļi Latvijā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2020. gada laikapstākļi Latvijā|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Rīgā, 04.2020.jpg&amp;#124;thumb&amp;#124;200px&amp;#124;&amp;#91;&amp;#91;Graudu iela (Rīga)&amp;#124;Graudu iela&amp;#93;&amp;#93;, Rīgā. 2020. gada 25. aprīlis.&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;newGallery-a1zs4kgl.jpg&amp;#124;thumb&amp;#124;Ķirši zem svaiga sniega &amp;#91;&amp;#91;Viļaka&amp;#124;Viļakā&amp;#93;&amp;#93;, 2020. gada 12. maijā.&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 11.02 (EEST)

== Šarlotes tīkls (2006. gada filma) ==

There are still a few names needing transliteration. They are:

* Cedric the Entertainer
* Seamus McGarvey

And the last names Littenberg and Plisco.

The page also needs more information. Can any of these problems be improved? [[Special:Contributions/2600:1700:53F0:AD70:2C85:FC15:CF24:95C5|2600:1700:53F0:AD70:2C85:FC15:CF24:95C5]] 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 03.24 (EEST)
== Iekavas (14.09.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3302172 šis labojums] lapā [[Andris Jēkabsons]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Andris Jēkabsons|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;trenera darbu, pēc tam darbojies ārpus basketbola. Kopš 2004. gada dzīvo un strādā Anglijā.&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;https://www.delfi.lv/mvp/cilveks/dzabars-pec-20-gadiem-bez-basketbola-usam-un-tvitera?id=52443419 &amp;lt;/
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 14. septembris, plkst. 16.02 (EEST)
== Iekavas (07.11.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3321068 šis labojums] lapā [[Entonijs Deiviss]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Entonijs Deiviss|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;NBA čempions&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;nbay&amp;#124;2019&amp;#124;end&amp;#125;&amp;#125;&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 7. novembris, plkst. 19.02 (EET)
== Iekavas (15.11.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3324751 šis labojums] lapā [[Raimonds Vaikulis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Raimonds Vaikulis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Karjeru noslēdza 2013. gadā, spēlēdams &quot;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;Gulbenes buki&amp;#124;&amp;#91;&amp;#91;Gulbenes buku&amp;#93;&amp;#93;&quot; sastāvā.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 15. novembris, plkst. 18.02 (EET)

== Lindes muiža ==

Vai Lindes muiža ir Zemgalē? Atkatībā, ko mēs uzskatām par Zemgali. Pēc tradicionālā iedalījuma līdz 1940. gadam, Bērzgales pagasts, lai arī atrodas otrā Daugavas krastā, ir Vidzemes guberņa, pēc tam Rīgas apriņķis un Vidzeme. Par mūsdienu iedalījumu, kur Aizkraukle ir Zemgales plānošanas reģionā, neizteikšos. ;) Vēl varētu būt diskusija par Sēliju, ja kas. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 13.40 (EET)
:jā, nav viennozīmīgi. ([[Birzgales pagasts]]).  ņemot vērā šo specifiku, es paskatījos pēc Valsts prezidenta ieteiktā: https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidents-likumprojekts-par-latviesu-vesturiskajam-zemem-vienlaikus-stiprinas-gan-demokratiju-gan-identitati-26336 --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 15.12 (EET)
::Tas likums ir pieņemts? Ja jā, nāksies, zobus griežot un purpinot &quot;kādā sakarā mums, zemgaļiem, atņemts Tukums&quot;, vēl šur tur mainīt. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 17.14 (EET) --[[Dalībnieks:Feens|Feens]]
:::man liekas, ka pieņemts Saeimā skatīšanai komisijā. līdz galīgai pieņemšanai drusku jāpagaida. taču domāju, ka, ja pieņems, tad būs vērts visur ņemt vērā vikipēdijā, jā. jo tas vēsturiskais jau arī neviennozīmīgs, dažādos laikos mainījies. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 28. decembris, plkst. 19.29 (EET)
== Iekavas (02.01.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3345453 šis labojums] lapā [[Bekija Hemmona]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bekija Hemmona|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* 6x WNBA Visu Zvaigžņu spēle (2003, 2005–2007, 2009, 2011)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 3. janvāris, plkst. 00.02 (EET)
== Iekavas (21.02.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3371703 šis labojums] lapā [[Ēriks Kamarūts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ēriks Kamarūts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&amp;#123;infokaste+&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 23.02 (EET)
:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 22. februāris, plkst. 06.09 (EET)

== Lūdzu palīdzību ==

Kā latviski sauc šitādu objektu, respektīvi līci ar vairākiem caurumiem - [[en:Kane Basin]]. Man tas ''baseins'' kaut kā ne pārāk. Nosaucu vienkārši par līci, bet nez vai pareizi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2021. gada 24. februāris, plkst. 23.49 (EET)
:tomēr baseins. atlantos ir vairākās vietās arī vikipēdijā pieminētais [[Foksa baseins]], līdz ar to arī šo saucam par baseinu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. februāris, plkst. 07.22 (EET)
== Iekavas (06.04.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3394044 šis labojums] lapā [[Dāvis Bertāns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dāvis Bertāns|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&lt;/span&gt;&amp;#123;Basketbolista infokaste
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 08.02 (EEST)

== Asking for help ==

Hi. Thank you. It's just a short fragment of the interview. &quot;Jūs esat nesen apprecējies?

Tiešām. Mana dzīvesbiedre Taņa strādā televīzijā. Viņa vēl dzīvo Maskavā, bet es Rīgā, Purvciemā. Dienēju armijā. Esmu virsdienestā.&quot;
:hi! my english is some basic, but here is translation, meaning will be clear and quality you will improve: &quot;Are you recently married? Yes, really. My wife, Taņa (from Tatyana), works on television. She still lives in Moscow, but I live in Riga, Purvciems (neighborhood of Riga). I serve in the army. I'm in the over-service now. (over-service - absolutely not idea how it is in english, but it means that after regular/compulsory military service person stays in army and continue it as professional, maybe officer. such was normal in soviet army). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 12. jūnijs, plkst. 21.19 (EEST)
:: Paldies! I was trying to translate it through Google Translate, but some things were not understandable for me :) [[Dalībnieks:Żyrafał|Żyrafał]] ([[Dalībnieka diskusija:Żyrafał|diskusija]]) 2021. gada 13. jūnijs, plkst. 03.28 (EEST)
== Iekavas (19.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3460764 šis labojums] lapā [[Tolu Arokodare]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Tolu Arokodare|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;sportiska novirziena izglītību Nigērijas Starptautiskajā sporta akadēmijā ''Wasimi Orile''.&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;https://www.edusko.com/school/international-sports-academy-tia&amp;lt;/ref&amp;gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. augusts, plkst. 22.02 (EEST)
== Iekavas (24.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3463762 šis labojums] lapā [[Jānis Kalniņš (konsulārais aģents)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jānis Kalniņš (konsulārais aģents)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#123;&amp;#123;infokaste+&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 00.02 (EEST)
== Iekavas (01.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3531128 šis labojums] lapā [[2021. gads sportā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2021. gads sportā|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Sam Jones, Boston Celtics, 1969.jpg&amp;#124;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Sems Džonss&amp;#93;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. janvāris, plkst. 10.02 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;
== Iekavas (16.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3539199 šis labojums] lapā [[2013. gada NBA drafts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2013. gada NBA drafts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Deveins Dedmons&amp;#93;&amp;#93; (C), &amp;#91;&amp;#91;Dienvidkalifornijas Universitāte&amp;#124;USC&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 16. janvāris, plkst. 11.02 (EET)
== Iekavas (30.05.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3627285 šis labojums] lapā [[Vjačeslavs Dombrovskis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vjačeslavs Dombrovskis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Latvijas attīstībai&amp;#93;&amp;#93; &amp;#123;&amp;#123;small&amp;#124;kopš 2022&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&amp;#125;&amp;#125;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 30. maijs, plkst. 07.02 (EEST)
== Iekavas (11.09.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3684467 šis labojums] lapā [[Mēness aptumsums 2007. gada augustā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Mēness aptumsums 2007. gada augustā|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt; kā arī lielākā &amp;#91;&amp;#91;Austrālija&amp;#93;&amp;#93;s austrumu daļa, &amp;#91;&amp;#91;Jaunzēlande&amp;#93;&amp;#93; un visi Klusā okeāna salu reģioni &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;izņemot &amp;#91;&amp;#91;Jaungvineja&amp;#124;Jaungvineju&amp;#93;&amp;#93; un &amp;#91;&amp;#91;Čukču pussala&amp;#93;&amp;#93;s galu, kas ietver &amp;#91;&amp;#91;Ueļena&amp;#93;&amp;#93;s pilsētu &amp;#91;&amp;#91;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 11. septembris, plkst. 09.02 (EEST)

== Domuzīme — un mīnuss − ==
Sveiks. Runājot par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2023._gada_laikapst%C4%81k%C4%BCi_Latvij%C4%81&amp;oldid=3812544 tavi labojumu] rakstā. Paldies, ka saliki [[Domuzīme]]s, bet mīnusi nav domuzīmes.
Ērtai lietošanai, mīnuss ir pieejams zem labošanas loga, pirmajā rindā:

&lt;pre&gt;Ievieto: — – … ° ≈ ≠ ≤ ≥ ± − × ÷ ← → · § °C °F&lt;/pre&gt;

... starp ± un ×.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | 
!width=&quot;50&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | zīme
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Windows
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Mac
|-
| defise
| align=&quot;center&quot; | -
| align=&quot;center&quot; | -
| align=&quot;center&quot; | -
|-
| mīnusa zīme
| align=&quot;center&quot; | −
| align=&quot;center&quot; | Alt 0173
| align=&quot;center&quot; | Control\
|-
| īsā domuzīme
| align=&quot;center&quot; | –
| align=&quot;center&quot; | Alt 0150
| align=&quot;center&quot; | Option -
|-
| domuzīme
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | Alt 0151
| align=&quot;center&quot; | Shift Option -
|}

Paldies. ­ --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.26 (EEST)
:sveiks! nedarīju to, protams, manuāli un pat ne apzināti. izmantoju Vikifikatoru, acīmredzot tas īsti nedara tā, kā vajadzētu... jāuzmanās nelietot šajā lapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 2. aprīlis, plkst. 21.35 (EEST)

== Articles about nations at the Olympic Games ==

Hello! Is it possible to write articles about nations at the Olympic Games with that I mean about the nations which has participated in the Olympic Games from 1896 until today and at the Winter Games from 1924 until now. It is going to require time, effort and resources to do it [[Special:Contributions/88.89.228.126|88.89.228.126]] 2023. gada 20. aprīlis, plkst. 17.50 (EEST)

:Sorry, not completely clear. Are you asking if you can do it? (answer: Yes, of course, if you can do it in correct Latvian) Or are you promoting me to do it? (answer: No, I don't plan to deal with it) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 20. aprīlis, plkst. 18.10 (EEST)
::I asked if you can do it in the correct language. I'm promoting you to ask another user who can add the articles in the correct language. If their is someone [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.00 (EEST)
:::I suggest you to make the user account. This will help, other wikipedians will acknowledge you more seriously. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 21.52 (EEST)
::::I have an account I think I can use that in the near future. Thanks anyways. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 23.34 (EEST)

== Module:Country alias ==

Hello! Can you do something regarding the Country alias module and about flags which are in there?. I have updated them in the module sandbox and also corrected the errors with competition names and also with country names. Check the changes and then update the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.09 (EEST)

== Module:Country aliasH ==

Hello! Can you create a new country alias module?. Like what they have on the English Wikipedia with informations about countries that participated in different championships both Olympics, Asian Games etc. I think this is a bit old and needs a revamp it was created four years ago. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST)

== Module:Country alias ==

Hello! Can you check regarding the country alias module?. It hasn't been done something for months now. I have already added a sandbox with the correct flags and correct country names. And also the correct competition names. See what you can do about it [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 13.39 (EEST)

== Module:Country alias ==

Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. There has not been done something in many months now. This module was created four years ago. I have added the correct flags in the sandbox module. Can you check the changes and then update the live version. I have also corrected some errors regarding competition names. I think the module needs to be updated. I think you can copy the english module which is there now. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 23.39 (EEST)

:I hope that colleagues with interests and skills  in technical issues will help you, you can address {{u|Papuass}} or {{u|Edgars2007}}. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST)
::Pēdējā reize, kad ar šo dalībnieku tika sakarīgi diskutēts, bija laikam [[Moduļa_diskusija:Country_alias#Atvērts_šo_lapu_rediǵēšanai|šeit]]. Man ir nelabas aizdomas, ka būtiski nekas nav mainījies, bet nu par koda valīdumu neņemos spriest.  Katrā ziņā angļu vikipēdijā gan šis dalībnieks, gan visi viņa daudzie &quot;alternatīvie dalībnieki&quot; sen ir permanenti bloķēti.--[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 08.02 (EEST)
:::Nojaušu. Devumu neskatījos īpaši, bet saprotu, ka ir problēmas. Tik daudz, cik uzdod jautājumus manā lietotāja diskusijā, tad cenšos pieklājīgi atbildēt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 08.07 (EEST)
::I have already done that now. I have done at village pump so I will see what happens. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 15.55 (EEST)

== Articles about nations at the Olympic Games ==

Hello! Can you see if you can add articles about countries at the Olympic Games?. I mean just to be specific articles about nations which has participated at the Games since 1896. This is going to require resources and time available. Maybe you can read them in the correct language or maybe that you can ask another user for help. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 23. aprīlis, plkst. 23.49 (EEST)

:I suggest you to address {{u|Kleivas}}, he is working usually with this content. For me personally - no it isn't topic where I will go in, I have lot of other interests in Wikipedia. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST)
== Iekavas (29.06.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3876104 šis labojums] lapā [[Artūrs Štālbergs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Artūrs Štālbergs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 29. jūnijs, plkst. 17.02 (EEST)
== Iekavas (17.07.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3886377 šis labojums] lapā [[Grunvaldes kauja]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grunvaldes kauja|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;valsts&amp;#93;&amp;#93; &amp;#91;&amp;#91;Prūsija&amp;#93;&amp;#93;s daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes (&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;de&amp;#124;Grünfelde&amp;#125;&amp;#125;) jeb Grunvaldes &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;pl&amp;#124;Grunwald&amp;#125;&amp;#125;, jeb Zaļģires vai Žalgires (&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;lt&amp;#124;Žalgiris&amp;#125;&amp;#125;) ciemiem &amp;#91;&amp;#91;1410&amp;#93;&amp;#93;. gada &amp;#91;&amp;#91;15.
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 17. jūlijs, plkst. 09.02 (EEST)
== Iekavas (04.10.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3928350 šis labojums] lapā [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Parlamentārais sekretārs (Latvija)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Šobrīd: '''&amp;#91;&amp;#91;Jānis Patmalnieks&amp;#93;&amp;#93;''' (&amp;#91;&amp;#91;Jaunā Vienotība&amp;#93;&amp;#93;)&amp;lt;/small&amp;gt;, kopš 2022&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;&amp;#124;Nacionālā apvienība&amp;#93;&amp;#93;)&amp;lt;/small&amp;gt;, 2022—2023&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Edgars Zalāns&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;), 2000—2001&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Oskars Spurdziņš&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;), 2000—2002&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Edgars Zalāns&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;), 2000&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Jānis Esta&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;), 2000—2002&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Oskars Spurdziņš&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;), 1999—2000&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;Šobrīd: '''&amp;#91;&amp;#91;Ģirts Dubkēvičs&amp;#93;&amp;#93;''' (&amp;#91;&amp;#91;Kustība Par!&amp;#93;&amp;#93;)&amp;lt;/small&amp;gt;, kopš 2023&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Atis Slakteris&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;)&amp;lt;/small&amp;gt;, 1999—2000&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;* &amp;#91;&amp;#91;Māris Sprindžuks&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Tautas partija&amp;#93;&amp;#93;)&amp;lt;/small&amp;gt;, 2000—2002&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 4. oktobris, plkst. 13.02 (EEST)
== Iekavas (18.10.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3936951 šis labojums] lapā [[Latvijas putnu sugu saraksts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas putnu sugu saraksts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;reti ieceļo&amp;#124;&amp;#124;1975.09.17. &amp;#91;&amp;#91;Pape&amp;#93;&amp;#93;; 19 novērojumi&amp;lt;ref&amp;gt;&amp;#91;http://www.putni.lv/embrus.htm Meža stērste&amp;#93;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt; Putni.lv&amp;lt;/ref&amp;gt;&amp;#124;&amp;#124; - &amp;#124;&amp;#124; - &amp;#124;&amp;#124;&lt;p&gt; reti ieceļo&amp;#124;&amp;#124;1972.10.05. &amp;#91;&amp;#91;Pape&amp;#93;&amp;#93;; 8 novērojumi&amp;lt;ref&amp;gt;&amp;#91;http://www.putni.lv/embpus.htm Mazā stērste&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt; Putni.lv&amp;lt;/ref&amp;gt;&amp;#124;&amp;#124; - &amp;#124;&amp;#124; - &amp;#124;&amp;#124;&amp;#124;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -4, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 18. oktobris, plkst. 09.02 (EEST)

== Attēls:Selpils baznica 2020.jpg ==

Hi Biafra, 
* why did you not enter basic informations into the form?
* ANd why did you not upload this photo to Wikimedia Commons?
Best regards, [[:de:Benutzer:Ulamm|Ulamm]], [[:de:Benutzer Diskussion:Ulamm|Kontakt]], 2024-06-05 23:53 MEZ=CET [[Dalībnieks:Ulamm|Ulamm]] ([[Dalībnieka diskusija:Ulamm|diskusija]]) 2024. gada 16. jūnijs, plkst. 00.53 (EEST)

:are you sure such an image exists? I can't find it, please add a link. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 06.11 (EEST)
::I'm sorry. image found and moved. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 06.44 (EEST)

== Latvijas iedzīvotāju blīvuma rangs (Latvia WIKI) ==

Labdien!

Saistībā ar Latvijā sarūkošo iedzīvotāju skaitu un pasaulē (galvenokārt Latīņamerikā, Āzijā, Āfrikā) pieaugošo iedzīvotāju skaitu, Latvijas vieta iedzīvotāju blīvumā pēc latviskā wikipedia raksta vairs nav aktuāla. Nomainīju 147 uz 197, balstoties uz svaigāku anglisko wikipedia rakstu, kas gan nav tas labākais avots: https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_and_dependencies_by_population_density

Pārējos labojumus gan balstīju uz oficiālajiem LV avotiem un norādīju atsauces. Jābūt visam kārtībā. [[Dalībnieks:EdgarsKiecis|EdgarsKiecis]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsKiecis|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 16.59 (EEST)

:jā. nu leciens par 50 vietām diez vai būs objektīvs. bet nu, ja mēs bāzējamies en.wiki datos - lai nu būtu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 17.16 (EEST)
::Varam atstāt, kā ir. Bet, jā, sen nekas nebija arī mainīts. Pārrēķinot blīvumu vien, tas &quot;nogāzās&quot; par kādām 3 vērtībām (augstiem 32,xx uz augstiem 29,xx). Populāciju kāds bija mainījis, bet neko vairāk. Tajā latviskajā pasaules valstu blīvuma &quot;topic&quot; vispār figurēja LV 2009. gada populācija jeb ~2.2mln, ko arī pārlaboju. Lai nu kā, nebūtu tik svarīgi, patiesība kaut kur pa vidu abiem skaitļiem noteikti. [[Dalībnieks:EdgarsKiecis|EdgarsKiecis]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsKiecis|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 17.25 (EEST)
:::nav jau tā arī, ka šis būtu kkas mazsvarīgs. bet nu, ja balsties tik drošos avotos, būs labi. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 17.33 (EEST)

== Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone, 

We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have.

This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called &quot;regional wishlist list&quot;), and many other options.

''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.''

Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here''']

Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;
== Iekavas (05.09.2024) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4123344 šis labojums] lapā [[Rūdolfs Pētersons]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rūdolfs Pētersons|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Rūdolfs Pētersons&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; (&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#125;&amp;#124;ru&amp;#124;Рудольф Августович Петерсон &amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;; 1897—1937) bija &amp;#91;&amp;#91;Latviešu strēlnieki&amp;#124;latviešu strēlnieks&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Maskavas kremlis&amp;#124;Maskavas Kremļa&amp;#93;&amp;#93;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 5. septembris, plkst. 23.00 (EEST)

== Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone,

During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''.

I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;

== Jautājums no [[User:Bunguskola|Bunguskola]] (2024. gada 22. novembris, plkst. 14.04) ==

Sveiki. Vēlētos pajautāt kā var radīt profilu par pazīstamu cilvēku? 
Paldies --[[Dalībnieks:Bunguskola|Bunguskola]] ([[Dalībnieka diskusija:Bunguskola|diskusija]]) 2024. gada 22. novembris, plkst. 14.04 (EET)

:Šeit nav profilu, izņemot pašu lietotāju profilus, un nav arī sociālais tīkls, kur tādi būtu vajadzīgi. Ja cilvēks ir pazīstams, tad par viņu var uzrakstīt rakstu, kurā jābūt atsaucēm par to, ar ko viņš tik ievērojams - apbalvojumi, raksti mēdijos par viņu utt. Par Andžeju Graudu, es domāju, varētu salasīt pietiekami atsauču... 
:Starp citu, rakstīt pašam par sevi vai savu uzņēmumu skaitās vislielākā no iespējamām kļūdām: pirmais raksts pieredzes trūkuma dēļ vienmēr sanāk draņķīgs, un reputācija cieš. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. novembris, plkst. 16.52 (EET)

== Palīgā ==

Labvakar! Redzu, ka esi/esat online, man ir nepieciešama palīdzība ar pāris vandaļiem.

'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.15 (EET)

:konkrētāk? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.16 (EET)
::Skat. pēdējās izmaiņas. '''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.17 (EET)
::P.S. Dalībnieku Pobitis arīdzan jābloķē, jo viņš ar to IP sadarbojas.
::'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.22 (EET)
:::jā, sapratu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.23 (EET)
::::Liels Paldies ar lielo burtu! '''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 12. decembris, plkst. 21.24 (EET)

== Pirātisko serveru publicēšana ==

Sveiki. Šeit jūsu administrators Egilus - https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Egilus publicē saites uz pirātiskiem serveriem oficiālajā MU Online lapā. Vienīgā oficiālā spēles mājaslapa ir https://muonline.webzen.com/, pārējais ir pirātiski serveri.
Lūk, pati raksta lapa: https://lv.wikipedia.org/wiki/MU_Online. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 21.58 (EET)

:Priekš   šādiem strīdiem ir raksta diskusiju lapa. Un jā, jūs mēģinājāt ievietot lapu [https://mu.bless.gs/ ''Mu Online'' wiki, ziņas un atjauninājumi], kas acīmredzami nav jūsu šeit norādītā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.06 (EET)
::Un vai jūs turpināt atjaunot 2 saites uz pirātiskiem MU Online serveriem? Ko tur ir apspriest, ja saites neved uz Webzen vietni, bet gan uz trešo pušu pirātiskajiem resursiem, kurus jūs aizstāvat? [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.18 (EET)
:::* [https://mu.lv/guides ''Mu Online'' (lv) jaunākās ziņas, tendences un pamācības]
:::* [https://muonline.us/ ''Mu Online'' ziņas un pamācības]
:::Abas saites ved uz trešo pušu vietnēm. Vieniem tātad drīkst ievietot, bet citiem nē? Kur ir taisnīgums? [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.20 (EET)
:::Lūk, tagad jūs pareizi izsakāt savu pretenziju. Kāpēc jūsu spama saiti atzinuši par sliktāku kā esošās? Tāpēc, ka tā ir lieka. Var attiecīgā vietā (ne jau šeit) strīdeties par šādu ārsaišu vajadzību vispār, bet ne jau par to, ka jūs apbižojuši ar jūsu spama nepieņemšanu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.24 (EET)
::::Jūs divas reizes atjaunojāt dzēstās saites uz trešo pušu resursiem. Par to es arī sūdzos. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.26 (EET)
:::::Un slēpjat iemeslu.  Šeit tādas lētas blēdības nestrādā. Pilnīgi iespējams, ka kopiena nolems tās ārsaites izmest vispār, bet es vienpersoniski tādas lietas izlemt netaisos un tāpēc piedāvāju lietot raksta diskusiju raksta apspriešanai. Nezinu, kāpēc jums šis parastais ceļš bija nepieņemams. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.32 (EET)
::::::Par kuru kopienu jūs runājat? MU Online lapa šī lapa pēdējoreiz labota: 2008. gada 28. marts plkst. 12.16.
::::::Izskatās, ka neviens cits, izņemot jūs, nevar noņemt šīs saites, un jūs atsakāties to darīt. Faktu pārbaude nav tik grūta. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.38 (EET)
:::::::Spameris ne tikai neprot latviski, bet arī nesaprot starpību starp raksta un diskusijas hronoloģiju? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 00.13 (EET)
::::::::Latviešu mafija aizstāv viens otru. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 16.34 (EET)
:::::::::Ja jūs kaut brīdi būtu uzvedies normāli, reakcija uz jūsu darbībām būtu citāda. Tai skaitā manējā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
::::::::::Bet Vikimafija — tas skan lepni :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 21.46 (EET)
:::::::::::...nosaukt topošo konkursu par Vikimafinu? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 20.15 (EET)

== Jautājums no [[User:Papiruas|Papiruas]] (2025. gada 24. janvāris, plkst. 07.43) ==

Sveiks, es vēlos ļoti labot un taisīt jaunas lapas. --[[Dalībnieks:Papiruas|Papiruas]] ([[Dalībnieka diskusija:Papiruas|diskusija]]) 2025. gada 24. janvāris, plkst. 07.43 (EET)
:Vai tad kāds to neļauj? Tikai labojumiem jābūt jēdzīgiem, nevis kā [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vir%C5%A1i-A&amp;diff=prev&amp;oldid=4211898 šeit]. [https://company.lursoft.lv/lv/virsi-a/40003242737 Lursoftā] nav teikts, ka uzņēmums būtu mainījis reģistrēto nosaukumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 24. janvāris, plkst. 08.53 (EET)

== Thank you for being a medical contributors! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{| style=&quot;background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: middle; padding: 5px;&quot; | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]]
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;&quot; |'''The 2024 Cure Award''' 
|-
| style=&quot;vertical-align: middle; padding: 3px;&quot; |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! 

Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs.

Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating].
|}

Thanks again :-)  -- [[mdwiki:User:Doc_James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&amp;oldid=28172893 --&gt;

== Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! ==

Hi everyone, 

We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there.

The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]'').

If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''.

[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Growth features - Mentorship and Community updates ==

​Hi everyone, 

Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page).

You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''.

CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''.

We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed.

If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]].

--[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Jautājums no [[User:Latvija1234|Latvija1234]] (2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.22) ==

Sveiks lietotajs patriot355 rakstā ishowspeed raksta ka es admini un quinlan83 ir g** lūdzu bano viņu vismaz uz 1 gadu jo ar 1 mēn tocna nepietiks --[[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.22 (EEST)

:skatos, ka kāds jau nobloķējis. gan tikai uz vienu dienu, bet visbiežāk šie klauni neatgriežas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 15.56 (EEST)

== Jautājums no [[User:Roberts25|Roberts25]] (2025. gada 24. augusts, plkst. 17.27) ==

Labdien!
Sakiet lūdzu, kā tas var būt ka pats lapas satura īpašnieks (Valentīns Jeremejevs) nevar ieviest izmaiņas tekstā par sevi. Administrators vārdā EGILUS, atceļ visas veiktās izmaiņas. Jautājums, kas tad ir jādara lai varētu koriğēt Wikipedijas saturu? Paldies! 
Ar cieņu, Roberts 25 (V.Jeremejeva asistents) --[[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 24. augusts, plkst. 17.27 (EEST)

:Jāliek atsauces, kā jau tika norādīts. Un nē, lapas satura īpašnieks nav viņā aprakstītā persona. Šeit nav sociālais tīkls un privātie profili. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 24. augusts, plkst. 20.35 (EEST)

== Jautājums no [[User:Roberts25|Roberts25]] (2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10) ==

Cien. mentor!
Vikipēdijas ierakstā par Valentīna Jeremejeva &quot;Politisko un sabiedrisko darbību&quot; ir pieļauti cieņas aizskaroši izteicieni kuri neatbilst patiesībai. V.Jeremejeva kungs tiek pasniegts kā dezinformātors, viltus ziņu izplatītājs un provokātors, kas neatbilst patiesībai un nav objektīvi. Šīs grupas administrātori tendenciozi sagroza faktus un atsakās publicēt labotu tekstu. Valentīna Jeremejeva safabricētā krimināllieta tika izbeigta, jo prokuratūra neatrada nevienu noziedzīga nodarījuma sastāvu. V. Jeremejevs bija pilnībā attaisnots.
Darām Jums zināmu ka, ja teksta labojums par V.Jeremejeva &quot;Politisko un sabiedrisko darbību&quot; netiks akceptēts un publicēts vienas nedēļas laikā, Valentīns Jeremejevs vērsīsies tiesā un ierosinās krimināllietu pret WIKIMEDIA FOUNDATION biedrību par goda un cieņas aizskaršanu. Ceram uz Jūsu sadarbību.
Zemāk nosūtam Jums teksta labojumu:

Darbojies Latvijas Zaļajā partijā, bijis tās Rīgas nodaļas vadītājs.[6]

2018. gadā nodibinājis politisko biedrību &quot;Tautas varas fronte&quot;, oficiāli reģistrēta kā politiķa un uzņēmēja Andreja Jonkina biedrība &quot;Tautas tiesību kustība&quot;.[7] Biedrības valdē bija arī Jānis Lamberts un bijušais distanču slēpotājs, olimpisko spēļu dalībnieks Roberts Raimo.[8] Biedrība aktīvi iesaistījusies dažādās protestu un sabiedrības aktivitātēs, tai skaitā izplatot ziņas par Covid-19 vīrusu, kā arī Valentīna Jeremejeva vadībā uzsāka parakstu vākšanu par referendumu nolūkā aizliegt LGBT kustības pasākumu Baltijas praids.[9]

2020. gada nogalē pret Jeremejevu tika uzsākta safabricēta krimināllieta par huligānismu, tādā veidā mēģinot V. Jeremejevu iebiedēt. Tika uzskatīts, ka viņa izplatītās ziņas par Covid-19 izplatību ir saistītas ar sabiedrības drošības apdraudējumu, un tās izraisījušas sabiedrisko rezonansi, radījušas neizpratni par likumību un ir vērstas pret epidemioloģisko drošību.[10] Apcietināts 9. decembrī, vēlāk atbrīvots pret drošības naudu 50 000 eiro apmērā. --[[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10 (EEST)

:šāda veida paziņojumi jūsu izredzes panākt sev vēlamo saturu tikai attālinās. kam es noteikti piekrītu - informāciju var pasniegt dažādos veidos, un viens un tas pats fakts var izskatīties dažādi atkarībā no redaktcionālās pieejas. vikipēdijas uzdevums ir sniegt cik vien iespējams neitrālu pozīciju, tādēļ noteikti esmu gatavs palīdzēt izvairīties no aizskarošiem vai nonicinošiem formulējumiem. attiecīgi tajās vietās, kur uzskatat, ka informācija ir pagriezta tā, ka aprakstīto personu rāda neobjektīvi - varam koriģēt. (jau iepriekš tiku koriģējis pāris vietas). taču jāņem vērā, ka &quot;negatīvi&quot; ne vienmēr būs &quot;neobjektīvi&quot;, kā arī tas noteikti nenotiks tādā veidā, ka jūs dosiet gatavu tekstu un kāds to ieliks rakstā. un arī droši varat paļauties, ka netiks publicēts šāda veida sarurs: &quot;tika uzsākta safabricēta krimināllieta&quot;, ja vien to nevarēs apstiprināt ar neitrālām un uzticamām atsaucēm. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 13.00 (EEST)
::''Valentīns Jeremejevs ... ierosinās krimināllietu pret WIKIMEDIA FOUNDATION biedrību...'' — piezīmēšu tikai, ka privātpersona nevar ierosināt krimināllietu :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 16.10 (EEST)
:::Valentīnam Jeremejevam ir plaša pieredze krimināllietās, nestrīdies... :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.09 (EEST)
::Teksts nav būtiski pārveidots, ir izņemti tādi vārdi kā &quot;dezinformātors&quot; vai &quot;viltus ziņu izplatītājs&quot;.Tas ir kāda autora subjektīvais viedoklis. Kriminālprocesa likuma 19. pantā teikts: Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Kā jau iepriekš tika minēts, V.Jeremejeva krimināllieta tika izbeigta. Vēlreiz lūdzam piekoriğēt tekstu! [[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 10.10 (EEST)
:::labi, paldies. salīdzināšu kādā brīdī. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 11.08 (EEST)
::::Paldies! [[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 11.10 (EEST)
:::::nedaudz precizēju, bet būtiskas (un iekļaujamas) atšķirības tajā, ko piedāvā, pret esošo nemaz arī nav. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 11.34 (EEST)

== Jautājums no [[User:Roberts25|Roberts25]] (2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10) (2) ==

Neraugoties uz to, V.Jeremejevs, kā aktīvs cilvēktiesību aizstāvis, turpināja piedalīties saistītās aktivitātēs. 2021. gadā piedalījās partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; rīkotajā protestā pret obligātu vakcināciju pret Covid-19 vīrusu.[11] Saistībā ar tiesas lēmumu par biedrības &quot;Tautas tiesību kustība&quot; iesaisti it kā viltus ziņu izplatīšanā par Covid-19, 2021. gadā biedrības darbība tika izbeigta.[12][13] 2022. gadā prokuratūra izbeidza lietu pret V. Jeremejevu,
pamatojot ar to, ka viņa darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva.[14]

2021. gada laikā Valentīns Jeremejevs izveidoja vairākas jaunas sabiedriskas organizācijas:

Bērnu veselības aizsardzības kustība; Neatkarīgā skolotāju arodbiedrība; Nevakcinēto alianse; Latvijas vīru biedrība. 2022. gada maijā Valentīns Jeremejevs nonāca partijas Alternative vadībā, pārveidojot to par partiju &quot;Tautas varas spēks&quot;.[15] Partija startēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču, nepārvarot 5% barjeru, Saeimā neiekļuva.[16] Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, Jeremejevs rezultātus apstrīdēja, iesniedzot sūdzības Centrālajā vēlēšanu komisijā.[17] Tāpat viņš izplatīja savu viedokli sociālajos medijos, ko pēc tam pārpublicēja Jeremejeva izveidotās sabiedriskās organizācijas, kā, piemēram, Neatkarīgā skolotāju arodbiedrība.[18]

Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no partijas &quot;Tautas varas spēks, bet netika ievēlēts. 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja partijas &quot;Stabilitātei!&quot; sarakstā, taču netika ievēlēts. --[[Dalībnieks:Roberts25|Roberts25]] ([[Dalībnieka diskusija:Roberts25|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 12.10 (EEST)

== Invitation for a session &quot;Tools and features for Users with Extended Rights&quot; ==

Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you.

The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session.

The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''.

If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=29165186 --&gt;

== Jautājums no [[User:Rudolfssaulite|Rudolfssaulite]] (2026. gada 24. janvāris, plkst. 08.53) ==

Sveiks/a.
Es vēlos izveidot Wiki lapu par publisku personu Laura Saulīte. Viņa ir YouTube kanāla Generation Famous vadītāja, grāmatas autore, bijusī žurnāla Cosmopolitan galvenā redaktore un influencere ar 18 tūkst. sekotāju. Vai Jūs lūdzu varētu palīdzēt man ar so procesu? Paldies
Ar cieņu
Rūdolfs --[[Dalībnieks:Rudolfssaulite|Rudolfssaulite]] ([[Dalībnieka diskusija:Rudolfssaulite|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 08.53 (EET)

:nozīmība tāda uz robežas, pagaidām neesmu līdz galam pārliecināts, ka Laura Saulīte īsti būtu vikipēdijas rakstam atbilstoša persona. kāda ir tā grāmata, ko viņa uzrakstīja? katrā ziņā, ja mēģini, jārēķinās, ka var raisīties diskusija par nozīmību. kā vislabāk izveidot rakstu: atrast līdzīgu personu, nokopēt tās vikikodu savā smilšu kastē (vai jauna raksta vietā) un veikt attiecīgi izmaiņas vikikodā, lai tas atbilstu šai personai. silti iesaku, pirms veidot jaunu rakstu (sevišķi jau par kādu savu radinieku), padarboties ar mazākām izmaiņām, palabot, papildināt kādus rakstus, lai saprastu, kā tas viss strādā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 16.46 (EET)
:Pārtulkojot saprotamā valodā: rezultātā internetā var uz mūžiem kā pirmais par personu izlekt: &quot;maznozīmīga&quot;. Un tas būs daudz ļaunāk kā nerakstīt nemaz. Kas attiecas uz acīmredzamo interešu konfliktu, tad tas ne tikai ir nevēlams, bet tā ir vislielākā jaunpienācēju kļūda - ka viņi uzreiz sāk ar rakstu par viņiem svarīgu tēmu. Raksts, protams, pirmajā reizē būs slikts (un piektajā arī), tāpēc vispirms jāiemēģina roka, jāsaprot, kas un kā te notiek, un tad tikai jāķeras pie paša grūtākā - rakstiem par cilvēkiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 18.33 (EET)

== You may be an eligible candidate for the U4C election ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Greetings,

The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years.

This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required.

The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run.

In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) &lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&amp;oldid=30472432 --&gt;

== Jautājums no [[User:Zane On|Zane On]] par [[Vecumnieku mūzikas un mākslas skola]] (2026. gada 1. jūlijs, plkst. 16.03) ==

Kā pievienot fotogrāfijas? --[[Dalībnieks:Zane On|Zane On]] ([[Dalībnieka diskusija:Zane On|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 16.03 (EEST)

:* [[Palīdzība:Attēli un citi faili]]; 
:* [[Dalībnieks:Edgars2007/Attēlu pamācība]]
:[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 18.34 (EEST)
::Paldies! [[Dalībnieks:Zane On|Zane On]] ([[Dalībnieka diskusija:Zane On|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 18.45 (EEST)
:::{{ping|Zane On}} iedevu attiecīgās tiesības, citādi automātiski attēlus var sākt ielādēt tikai ceturtajā dienā pēc reģistrēšanās. Uzreiz atgādinu, ka ielādēt drīkst tikai brīvas fotogrāfijas, vislabāk pašrocīgi uzņemtas. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.06 (EEST)

== [[:commons:Category:Latvia vs Romania Under-20 Basketball match 20260701|Latvia U20 basketball team photos]] ==

Hi Biafra, sorry for English message but I can't speak Latvian language. I took a Latvia U20 basketball team photos last week and upload to [[:commons:Category:Latvia vs Romania Under-20 Basketball match 20260701|this category]]. I created all players wikidata items and commons categories. Maybe you can use on Latvian Wikipedia. And group photo is [[:File:2026 Turgut Atakol Basketball Tournament (16).jpg|here]] you can check also [[:commons:Category:Serbia vs Türkiye Under-20 Basketball match 20260701|final match]] category. Best regards, [[Dalībnieks:Zafer|Zafer]] ([[Dalībnieka diskusija:Zafer|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 12.02 (EEST)

:Hi Zafer! I saw those pictures. Fantastic! You keep working. There will be some new articles in Latvian Wikipedia about young players, playing in U20 championship. Especially many thanks as one of players (#2) is my middle son  :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 12.09 (EEST)
::I'm really surprised by this coincidence. If I had known, I would have at least said hello and wanted to meet with him. If you ever come to Türkiye, be sure to write to me. Best regards, [[Dalībnieks:Zafer|Zafer]] ([[Dalībnieka diskusija:Zafer|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 13.31 (EEST)
:::And are you coming to Wikimania? If yes, we can meet there. Regards, [[Dalībnieks:Zafer|Zafer]] ([[Dalībnieka diskusija:Zafer|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 13.33 (EEST)
::::Unfortunately won't go. This year not to Wikimania and not to CEE meeting. But I will definitely meet you at another event! (I was actually close to going to the Istanbul tournament as a fan myself, so we would definitely have met.) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 23.58 (EEST)
:::::Thanks {{u|Zafer}}, the pictures were what inspired: [[Mārtiņš Kilups]]. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. augusts, plkst. 06.31 (EEST)
::::::Hi Biafra, thanks for this. Maybe [[:commons:File:Mārtiņš Kilups 2 Latvia 20260701 (3) (cropped).jpg|this version]] could be better. Regards, [[Dalībnieks:Zafer|Zafer]] ([[Dalībnieka diskusija:Zafer|diskusija]]) 2026. gada 23. augusts, plkst. 11.25 (EEST)

== Iekavas (19.07.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4495851|page=Niks Klekstons|debug=(0, 0, -1, 0)|list=yes|remaining=acquire-nic-claxton-in-four-team-trade&amp;#125;&amp;#125; Chicago Bulls{{!}}website=bulls.com{{!}}access-date=2026-07-19{{!}}language=en&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;}&amp;lt;/ref&amp;gt;

Jauniešu vecumā pārstāvējis [[ASV Virdžīnu Salu basketbola izlase{{!}}ASV Virdžīnu Salu
nic-claxton-in-four-team-trade&amp;#125;&amp;#125; Chicago Bulls{{!}}website=bulls.com{{!}}access-date=2026-07-19{{!}}language=en}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;&amp;lt;/ref&amp;gt;

Jauniešu vecumā pārstāvējis [[ASV Virdžīnu Salu basketbola izlase{{!}}ASV Virdžīnu Salu|lines=5}}

== Jautājums no [[User:43THRT|43THRT]] (2026. gada 19. jūlijs, plkst. 20.59) ==

Labdien, 1. jautājums, ja ir informācija, kurai nav atsauces, piemēram vienkārši ir zināms no mutvārdu informācijas, ko snieguši vietējie iedzīvotāji par ģeogrāfiju vai vēsturi, kā rīkoties?

2. Ja ir pieejams attēls no interneta resursiem, vai piemēram izgriezums no karšu pārlūka un pārlūkā nav nekas minēts par autortiesībam, vai drīkst to ievietot rakstā ar atsauci uz pirmavotu attēla informācijas aprakstā? --[[Dalībnieks:43THRT|43THRT]] ([[Dalībnieka diskusija:43THRT|diskusija]]) 2026. gada 19. jūlijs, plkst. 20.59 (EEST)

:1. Ignorēt šādu informāciju.
:2. Tikai ja ir notecējuši 70 gadi pēc attēla autora nāves. Izņēmumi ir, bet tie ir ļoti sarežģīti. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 01.26 (EEST)

== Jautājums no [[User:Ma6ulaLV|Ma6ulaLV]] (2026. gada 12. oktobris, plkst. 12.23) ==
Labdien! 
Esmu Marija, strādāju Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI). Labprāt papildināšu un uzlabošu rakstus par izglītības tematiem: izglītības iestādēm, mācību metodēm, pedagoģiju un izglītības pasākumiem Latvijā.
Darba pienākumu ietvaros rediģēšu rakstu [[Juris Purāns]]. 
Cenšos ievērot neitralitātes principu un katru faktu pamatot ar publicētiem avotiem. Ja kādu manu labojumu uzskatāt par neitralitātes vai citu Vikipēdijas noteikumu pārkāpumu, lūdzu, dodiet ziņu. --[[Dalībnieks:Ma6ulaLV|Ma6ulaLV]] ([[Dalībnieka diskusija:Ma6ulaLV|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 12.23 (EEST)
: paldies, lai izdodas! paskatīšu, kā sanāk. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 14.01 (EEST)</text>
      <sha1>qhgbxugc6gfgeeh2kmt2iabl901n35f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Riga Lomonosova iela 2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>97002</id>
    <revision>
      <id>4534604</id>
      <parentid>3430543</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:50:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Riga_Lomonosova_iela_2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534604</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="423" sha1="6nub4x4wl4h8fnq1l6pxx8ht70seuse" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Lomonosova iela Rīgā 2009.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Riga Lomonosova iela 2009.jpg}}</text>
      <sha1>6nub4x4wl4h8fnq1l6pxx8ht70seuse</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Riga Daugava 2008.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>97750</id>
    <revision>
      <id>4534638</id>
      <parentid>3274971</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:25:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Riga_Daugava_2008.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534638</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="475" sha1="r8b99rzmnp41z6m47m8fyxpuxizqjd9" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = [[Daugava]] [[Rīga]]s teritorijā, iepretīm [[Ķīpsala]]i. [[2008. gads|2008]]. gads.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Riga Daugava 2008.jpg}}</text>
      <sha1>r8b99rzmnp41z6m47m8fyxpuxizqjd9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Ziepniekkalns 2006.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>98381</id>
    <revision>
      <id>4534645</id>
      <parentid>3275251</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:27:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Ziepniekkalns_2006.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534645</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="407" sha1="0ewthgz7zxl7sqpv9xp5k5f2uybwile" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Ziepniekkalns 2006.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Ziepniekkalns 2006.jpg}}</text>
      <sha1>0ewthgz7zxl7sqpv9xp5k5f2uybwile</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalvenes pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>100837</id>
    <revision>
      <id>4534885</id>
      <parentid>4466050</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:01:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534885</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5819" sha1="kct3rp4p2hh5g9x9l9njxyq6qw5k9pt" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Kalvenes pagasts
| karte             = Kalvenes pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Kalvenes pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Kalvenes pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Dienvidkurzemes novads
| centrs            = Kalvene
| platība           = 118,9
| iedzīvotāji       = 634
| iedzīvotāji_gads  = 2020
| blīvums           = {{#expr: 634/ 118.9 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Kalvenes pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Aizputes pagasts|Aizputes]], [[Embūtes pagasts|Embūtes]], [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]], [[Priekules pagasts|Priekules]] [[Bunkas pagasts|Bunkas]], [[Vecpils pagasts|Vecpils]] pagastiem, kā arī [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu]] un [[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces]] pagastiem.

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ==== 
[[Kara lanka]], [[Misika]], [[Stulbe]].

==== Ezeri ====
[[Celmu ezers]], [[Ģēģeru ezers]], [[Ilziks]], [[Jaunarāju ezers]], [[Melnezers (Kalvenes pagasts)|Melnezers]], [[Mencene]], [[Podnieku ezers]], [[Tīdu ezers]], [[Vārdene]], [[Vecvagaru ezers]].

== Vēsture ==
Mūsdienu Kalvenes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Kalvenes muiža (''Gut Kalwen''), Krusātdrogas muiža (''Gut Krussat-Drogen'', [[Krusāta]]), Lieldrogas muiža (''Gut Groß-Drogen''), Tāšu Padures muiža (''Gut Tels-Paddern'', [[Kalvene]]), Pērbones muiža (''Gut Perbohnen'', [[Pērbone]]).

1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Kalvenes pagasta (līdz 1925. gadam '''Tāšu-Padures pagasts''') platība bija 134 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Kalvenes, [[Bojas ciems|Bojas]] un [[Lieldrogas ciems|Lieldrogas]] [[ciema padome]]s (ciemus), bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja, izveidojot [[Aizputes rajons|Aizputes rajonu]].

1954. gadā Kalvenes ciemam pievienoja Lieldrogas ciemu, 1958. gadā — [[Kazdangas pagasts|Kazdangas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] &quot;Tebra&quot; teritoriju. Aizputes rajonu 1962. gadā pievienoja Liepājas rajonam. 1968. gadā Kalvenes ciemam pievienoja daļu [[Vecpils pagasts|Vecpils]] un [[Krotes ciems|Krotes]] ciemu kolhoza &quot;Draudzība&quot; teritoriju.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā Kalvenes ciemu reorganizēja par Liepājas rajona pagastu.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 

2009. gadā Kalvenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Aizputes novads|Aizputes novadā]]. 2021. gadā Aizputes novadu iekļāva [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].

=== Pieminekļi ===
* Tāšu — Padures muižas apbūve&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kalvenes+pagasts&amp;region=0&amp;group=0&amp;type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220126120145/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kalvenes+pagasts&amp;region=0&amp;group=0&amp;type=0 }}&lt;/ref&gt;
* Drogas pilskalns
* Kalvenes pilskalns

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|2000
|1959|1400
|1967|1220
|1979|950
|1989|866
|2000|907
|2011|746
|2021|586
|2024|572
}}
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Kalvene]]''' (pagasta centrs), [[Kalvenes stacija]], [[Krusāta]], [[Pērbone]].

=== Ievērojamas personības ===
* [[Eduards fon Keizerlings]] (1855—1918) — vācbaltiešu rakstnieks.
* [[Pauls Jonass]] — motosportists.&lt;ref&gt;[http://vardnica.aizpute.lv/21-personas-j/320-jonass-pauls Ar aizputi un novadu saistītie - Biogrāfiskā vārdnīca] {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
'''Kalvenes pamatskola''', bijusī Tāšu - Padures pils, dibināta 1922. gadā. Skolas ēka būvēta 19. gadsimtā pēc vēlīnā klasicisma stila parauga kā grāfa Keizerlinga medību pils. Kalvenes pamatskola ir valsts  kultūras piemineklis.&lt;ref&gt;[https://www.aizputesnovads.lv/izglitiba/izglitibas-iestades/kalvenes-pamatskola Aizputes novads]&lt;/ref&gt;

'''Kalvenes kultūras nams''', kurā darbojas sieviešu vokālais ansamblis &quot;Noskaņa&quot;, bērnu tautisko deju kopa, deju ansambļi bērniem, interešu pulciņi un dramatiskā kopa &quot;Nebēda&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.aizputesnovads.lv/kultura/kulturas-centri/novada-kulturas-centri/kalvenes-kulturas-nams Aizputes novads]&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.latvijas-pilskalni.lv/drogas-pilskalns/ Drogas pilskalns] 
* [http://www.latvijas-pilskalni.lv/kalvenes-pilskalns/ Kalvenes pilskalns] 
* [https://www.vietas.lv/objekts/tasu_padures_muiza_kalvenes_pamatskola/ Tāšu Padures muiža - Kalvenes pamatskola]
{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Dienvidkurzemes novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Aizputes novads}}
{{Liepājas rajons}}
{{Aizputes apriņķis}}
}}

[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]]
[[Kategorija:Kalvenes pagasts| ]]</text>
      <sha1>kct3rp4p2hh5g9x9l9njxyq6qw5k9pt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igors Miglinieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108557</id>
    <revision>
      <id>4534833</id>
      <parentid>4489908</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:04:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534833</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7978" sha1="so183uvpnxig7j8dlv006m8majgyxve" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Igors Miglinieks
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1964|5|4}}
 |          dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=194}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=96}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|1}}
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 1981—1985
 |          klubs 1 = {{flaga|PSRS}} [[Rīgas VEF (1958—1992)|Rīgas VEF]]
 |         kl_sez 2 = 1986—1989
 |          klubs 2 = {{flaga|PSRS}} [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]
 |         kl_sez 3 = 1990—1992
 |          klubs 3 = {{flaga|PSRS}} [[Rīgas VEF (1958—1992)|Rīgas VEF]]
 |         kl_sez 4 = 1992—1994
 |          klubs 4 = {{flaga|Vācija}} ''[[Braunschweig (basketbola klubs)|Braunschweig]]''
 |         kl_sez 5 = 1994—1995
 |          klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Metropole (basketbola klubs)|Metropole]]
 |         kl_sez 6 = 1995—1996
 |          klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[LainERS]]
 |         kl_sez 7 = 1996—1997
 |          klubs 7 = {{flaga|Lietuva}} [[Pluņģes &quot;Olimpas&quot;]]
 |         kl_sez 8 = 1997—1998
 |          klubs 8 = {{flaga|Bulgārija}} [[Varnas &quot;Černo more&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 1997—1998
 |          klubs 9 = {{flaga|Maķedonija}} ''[[KK Žito Vardar]]''
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalGold2|{{oss|V=1988|teksts=Seula 1988}}}}
}}
'''Igors Miglinieks''' (dzimis {{dat|1964|5|4}} [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref name=&quot;Ošiņš&quot;&gt;{{LOZSB|64.—67|Kā pušu lauzti zvani}}&lt;/ref&gt; ir bijušais [[Latvija|latviešu]] [[Basketbols|basketbolists]], tagad [[treneris]]. Spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, bijis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas PSR]] un [[PSRS basketbola izlase|PSRS]] valstsvienību dalībnieks. PSRS izlases sastāvā izcīnījis zelta medaļu {{oss|V=1988|L=L}}, kļūstot par pirmo latviešu basketbolistu starp vīriešiem, kas izcīnījis zeltu [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]].

Basketbolista brālis [[Raimonds Miglinieks]] arī ir bijis basketbolists, pārstāvējis Latvijas izlasi.

I. Miglinieks darbojies arī politikā. Bijis [[Ogres novada dome]]s deputāts, ievēlēts no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Bijis arī [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novada]] domes deputāts.

Bijis precējies ar dziedātāju [[Olga Rajecka|Olgu Rajecku]], viņiem ir meita Marija, dzimusi 1992. gadā. Otrajā laulībā dzimis dēls, bet trešajā laulībā dzimuši četri bērni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/47655-igors-miglinieks-jau-sesto-reizi-kluvis-par-tevu.htm|title=Igors Miglinieks jau sesto reizi kļuvis par tēvu|website=nra.lv|access-date=2023-04-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; Dēls [[Pauls Miglinieks]] arī ir basketbolists.

== Karjera ==

=== Spēlētāja karjera ===
Kopā ar PSRS izlasi I. Miglinieks 1982. gadā kļuva par [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 vecuma čempionu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/izlases/juniori-u18/vesture10|title=Vēsture|website=www2.basket.lv|access-date=2024-08-20|language=lv|archive-date=2024-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240820051748/https://www2.basket.lv/izlases/juniori-u18/vesture10}}&lt;/ref&gt;

Spēlētāja karjeru sācis [[Rīgas VEF (1958—1992)|Rīgas VEF]], bet 1986. gadā pārcēlās uz [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]], ar kuru 1988. gadā kļuva par [[PSRS čempionāts basketbolā|PSRS čempionu]].

{{oss|V=1992|L=L}} [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|Apvienotās (NVS) komandas]] sastāvā izcīnīja 4. vietu. Olimpiskajā turnīrā I. Miglinieks uzstādīja šajā līmenī nepārspētu rekordu, pārķerot 11 bumbas spēlē pret [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasi]].&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LamarMatic/status/1252497106859970560?s=09 Reinis Lācis] ''Twitter''&lt;/ref&gt;

PSRS jaunatnes izlašu sastāvā izcīnījis uzvaru Eiropas kadetu čempionātā, Eiropas junioru čempionātā un sudrabu Pasaules junioru čempionātā.&lt;ref name=&quot;sa&quot; /&gt;

1988. gadā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] sastāvā izcīnījis uzvaru PSRS čempionātā.

=== Trenera karjera ===
Pēc sportista karjeras beigām kļuvis par treneri. Trenējis klubus Latvijā, Lietuvā, Kiprā, Ukrainā, Polijā un Krievijā.&lt;ref name=&quot;sa&quot; /&gt; Bijis Eiropas izlases treneris FIBA Eirokausa Visu zvaigžņu spēlē.&lt;ref name=&quot;sa&quot; /&gt; Četras reizes kļuvis par Kipras čempionu.&lt;ref name=&quot;sa&quot; /&gt;

I. Miglinieks ir bijis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] galvenais treneris 1997. gadā — vadījis 13 spēles. Vēlāk bijis arī galvenā trenera asistents. 2005. gadā [[Ķīnas basketbola izlase|Ķīnas izlasē]] bijis lietuviešu speciālista [[Jons Kazlausks|Jona Kazlauska]] palīgs.&lt;ref name=&quot;sa&quot; /&gt;

Kopš 2017. gada strādā par treneri Ķīnā, ieņemot galvenā trenera asistenta pozīciju vairākos klubos. 2019. gadā kļuva par Ķīnas čempionu kā kluba [[Guandunas &quot;Southern Tigers&quot;]] galvenā trenera asistents.

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;sa&quot;&gt;{{Sporta Avīze|first= Ingmārs|last= Jurisons|date= {{dat|2013|3|26||bez}}|title= Dāvids un goliāti|volume= |issue= |pages= 14}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20131121061232/http://godazale.basket.lv/lv/speletaji/16/igors-miglinieks Latvijas basketbola Goda zāles profils]


{{kastes sākums}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris
 | periods    = {{dat|1997|||N|bez}} — {{dat|1999|||N|bez}}
 | pirms      = [[Armands Krauliņš]]
 | pēc        = [[Armands Krauliņš]]
}}
{{kastes beigas}}


{{Ogres novada dome 2021}}
{{Latvija 1992 VOS}}
{{Latvija 1988 VOS}}
{{Latvijas basketbola Goda zāle}}

{{DEFAULTSORT:Miglinieks, Igors}}

[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]
[[Kategorija:1988. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola izlases galvenie treneri]]</text>
      <sha1>so183uvpnxig7j8dlv006m8majgyxve</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Lietains un miglains laiks Rīga Imanta 04.2010.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>109639</id>
    <revision>
      <id>4534562</id>
      <parentid>3275125</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:23:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Lietains_un_miglains_laiks_Rīga_Imanta_04.2010.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="465" sha1="2weo8jytjw69qimncwrm3er7c9w1zdk" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Lietains un miglains laiks Rīga Imanta 04.2010.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Lietains un miglains laiks Rīga Imanta 04.2010.jpg}}</text>
      <sha1>2weo8jytjw69qimncwrm3er7c9w1zdk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Pavasaris Rīga Imanta 04.2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>109640</id>
    <revision>
      <id>4534641</id>
      <parentid>3275145</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:26:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Pavasaris_Rīga_Imanta_04.2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534641</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="431" sha1="2oef5c2r1szahq7wbmypaau7iw6kvd8" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Pavasaris Rīga Imanta 04.2009.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Pavasaris Rīga Imanta 04.2009.jpg}}</text>
      <sha1>2oef5c2r1szahq7wbmypaau7iw6kvd8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Riga Imanta 4 04.2010.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>110711</id>
    <revision>
      <id>4534597</id>
      <parentid>3275187</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:47:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Riga_Imanta_4_04.2010.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534597</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="413" sha1="4wcq1mzjg4qzd8wf1gvac6ghtajm8n1" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Riga Imanta 4 04.2010.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Riga Imanta 4 04.2010.jpg}}</text>
      <sha1>4wcq1mzjg4qzd8wf1gvac6ghtajm8n1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ēvalds Grabovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>112767</id>
    <revision>
      <id>4534674</id>
      <parentid>4163225</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:32:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54674-23</username>
        <id>151744</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4534674</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1336" sha1="00l8mnroi24ussdo5m74tguxpw6n9fz" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Evalds Grabovskis.jpg|thumb|200px|Ēvalds Grabovskis 2012. gadā]]
'''Ēvalds Grabovskis''' (dzimis {{dat|1941|3|2}} [[Rīga|Rīgā]]) bija bijušais [[Rīgas &quot;Dinamo&quot; (1946—1995)|Rīgas „Dinamo”]] galvenais treneris (1977—1980 un 1988—1991) un [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] galvenais treneris (1995), hokeja funkcionārs.

== Latvijas izlase ==
Ēvalds Latvijas izlasi ir vadījis 1995. gadā. Pēc čempionāta, kurā tika iegūta 14. vieta (2. vieta B grupā), Ēvalds Grabovskis tika atlaists no izlases galvenā trenera amata.

== Rīgas Dinamo ==
Ēvalda Grabovska vadībā komanda (1977—1980) un (1988—1991) gadā izcīnījusi 6.,6.,8.,4.un 5. vietas.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
|Gads
|Spēles
|Uzvaras
|Neizšķirti
|Zaudēti
|Punkti 
|-
|1977-78
|36
|13
|8
|15
|34
|-
|1978-79
|44
|19
|7
|18
|45
|}

{{hokejs-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas hokeja izlase]]s galvenais treneris
 | periods    = 1995
 | pirms      = [[Mihails Beskašnovs]]
 | pēc        = [[Leonīds Beresņevs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Grabovskis, Evalds}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokeja treneri]]
[[Kategorija:Latvijas hokeja izlases treneri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:PSRS hokejisti]]</text>
      <sha1>00l8mnroi24ussdo5m74tguxpw6n9fz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534712</id>
      <parentid>4534674</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:02:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4534712</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1613" sha1="m6uslfvun9m8hop9fh8g625l0jz97gt" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Evalds Grabovskis.jpg|thumb|200px|Ēvalds Grabovskis 2012. gadā]]
'''Ēvalds Grabovskis''' (dzimis {{dat|1941|3|2}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|10|11}})&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/11.10.2026-muziba-devies-hokeja-treneris-evalds-grabovskis.a667074/|title=Mūžībā devies hokeja treneris Ēvalds Grabovskis|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[Rīgas &quot;Dinamo&quot; (1946—1995)|Rīgas „Dinamo”]] galvenais treneris (1977—1980 un 1988—1991) un [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] galvenais treneris (1995), hokeja funkcionārs.

== Latvijas izlase ==
Ēvalds Latvijas izlasi ir vadījis 1995. gadā. Pēc čempionāta, kurā tika iegūta 14. vieta (2. vieta B grupā), Ēvalds Grabovskis tika atlaists no izlases galvenā trenera amata.

== Rīgas Dinamo ==
Ēvalda Grabovska vadībā komanda (1977—1980) un (1988—1991) gadā izcīnījusi 6.,6.,8.,4.un 5. vietas.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
|Gads
|Spēles
|Uzvaras
|Neizšķirti
|Zaudēti
|Punkti 
|-
|1977-78
|36
|13
|8
|15
|34
|-
|1978-79
|44
|19
|7
|18
|45
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}{{hokejs-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas hokeja izlase]]s galvenais treneris
 | periods    = 1995
 | pirms      = [[Mihails Beskašnovs]]
 | pēc        = [[Leonīds Beresņevs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Grabovskis, Evalds}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokeja treneri]]
[[Kategorija:Latvijas hokeja izlases treneri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:PSRS hokejisti]]</text>
      <sha1>m6uslfvun9m8hop9fh8g625l0jz97gt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534717</id>
      <parentid>4534712</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:07:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4534717</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1916" sha1="ozs1sq3ttf9c1xpmjtpb6pkm6ff9c0a" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Evalds Grabovskis.jpg|thumb|200px|Ēvalds Grabovskis 2012. gadā]]
'''Ēvalds Grabovskis''' (dzimis {{dat|1941|3|2}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|10|11}})&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/11.10.2026-muziba-devies-hokeja-treneris-evalds-grabovskis.a667074/|title=Mūžībā devies hokeja treneris Ēvalds Grabovskis|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[Rīgas &quot;Dinamo&quot; (1946—1995)|Rīgas „Dinamo”]] galvenais treneris (1977—1980 un 1988—1991) un [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] galvenais treneris (1995), hokeja funkcionārs, divu hokejam veltītu grāmatu autors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/sports/muziba-devies-hokeja-treneris-evalds-grabovskis.49278|title=Mūžībā devies hokeja treneris Ēvalds Grabovskis|last=LASI.LV|website=lasi.lv|access-date=2026-10-11|date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Latvijas izlase ==
Ēvalds Latvijas izlasi ir vadījis 1995. gadā. Pēc čempionāta, kurā tika iegūta 14. vieta (2. vieta B grupā), Ēvalds Grabovskis tika atlaists no izlases galvenā trenera amata.

== Rīgas Dinamo ==
Ēvalda Grabovska vadībā komanda (1977—1980) un (1988—1991) gadā izcīnījusi 6.,6.,8.,4.un 5. vietas.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
|Gads
|Spēles
|Uzvaras
|Neizšķirti
|Zaudēti
|Punkti 
|-
|1977-78
|36
|13
|8
|15
|34
|-
|1978-79
|44
|19
|7
|18
|45
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}{{hokejs-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas hokeja izlase]]s galvenais treneris
 | periods    = 1995
 | pirms      = [[Mihails Beskašnovs]]
 | pēc        = [[Leonīds Beresņevs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Grabovskis, Evalds}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokeja treneri]]
[[Kategorija:Latvijas hokeja izlases treneri]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:PSRS hokejisti]]</text>
      <sha1>ozs1sq3ttf9c1xpmjtpb6pkm6ff9c0a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Riga Imanta Jurmalas gatve 06.2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>113163</id>
    <revision>
      <id>4534598</id>
      <parentid>3275189</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:48:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Riga_Imanta_Jurmalas_gatve_06.2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534598</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="439" sha1="ruf8kk7t4g5445nr1r36tev3313ssep" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Riga Imanta Jurmalas gatve 06.2009.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Riga Imanta Jurmalas gatve 06.2009.jpg}}</text>
      <sha1>ruf8kk7t4g5445nr1r36tev3313ssep</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Riga Mukusalas iela 06.2010.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>115656</id>
    <revision>
      <id>4534606</id>
      <parentid>3275200</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:51:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Riga_Mukusalas_iela_06.2010.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534606</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="457" sha1="f1monkn91h3fnwpg381w6j17aefpxs1" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Riga Mukusalas iela 06.2010.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
[[Category:Ielas Torņakalnā]]
{{NowCommons|Riga Mukusalas iela 06.2010.jpg}}</text>
      <sha1>f1monkn91h3fnwpg381w6j17aefpxs1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:LNB 08.2009.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>115747</id>
    <revision>
      <id>4534565</id>
      <parentid>3275128</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:23:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:LNB_08.2009.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534565</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="393" sha1="oc20bzogo6rce240nzl06nmaz566u74" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = LNB 08.2009.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|LNB 08.2009.jpg}}</text>
      <sha1>oc20bzogo6rce240nzl06nmaz566u74</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:LNB 06.2010.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>115748</id>
    <revision>
      <id>4534564</id>
      <parentid>3275127</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:23:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:LNB_06.2010.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534564</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="393" sha1="1f3sb579fyxzakz6ynj4x7btp12fx5o" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = LNB 06.2010.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|LNB 06.2010.jpg}}</text>
      <sha1>1f3sb579fyxzakz6ynj4x7btp12fx5o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Riga Lacplesa iela 06.2010.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>115771</id>
    <revision>
      <id>4534596</id>
      <parentid>3275198</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:46:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Riga_Lacplesa_iela_06.2010.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="457" sha1="9irkfkgvq8kq7wxrqxuvxanm2vpryka" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Riga Lacplesa iela 06.2010.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
[[Category:Ielas Rīgas centrā]]
{{NowCommons|Riga Lacplesa iela 06.2010.jpg}}</text>
      <sha1>9irkfkgvq8kq7wxrqxuvxanm2vpryka</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas hokejisti NHL</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116390</id>
    <revision>
      <id>4534916</id>
      <parentid>4532583</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T08:08:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54644-27</username>
        <id>151775</id>
      </contributor>
      <comment>/* Laukuma spēlētāji */</comment>
      <origin>4534916</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24104" sha1="khceapsq08z025svpzseipsnwa03oix" xml:space="preserve">Līdz 2026. gada 30. septembrim '''[[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir spēlējis 31 [[Latvija]]s hokejists''' (alfabētiskā secībā):

{{div col|2}}
* [[Kaspars Astašenko]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Rodrigo Ābols]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Rūdolfs Balcers]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Helmuts Balderis]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Uvis Jānis Balinskis]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Oskars Bārtulis]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Teodors Bļugers]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Kaspars Daugaviņš]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Zemgus Girgensons]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Kristers Gudļevskis]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Viktors Ignatjevs]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Artūrs Irbe]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Raitis Ivanāns]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Mārtiņš Karsums]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Aleksandrs Kerčs]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Matīss Kivlenieks]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Artūrs Kulda]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Ronalds Ķēniņš]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Elvis Merzļikins]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Sandis Ozoliņš]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Grigorijs Panteļejevs]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Kristiāns Rubīns]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Kārlis Skrastiņš]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Pēteris Skudra]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Jānis Sprukts]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Artūrs Šilovs]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Alberts Šmits]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Herberts Vasiļjevs]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Sandis Vilmanis]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Sergejs Žoltoks]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
{{div col end}}

== Latvijas hokejistu sasniegumi NHL ==
1995.-1996. gada sezonā pirmais NHL čempionāta trofeju — [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] — no latviešiem ieguva [[Sandis Ozoliņš]], spēlējot [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] komandas sastāvā. &quot;Avalanche&quot; finālsērijā ar 4:0 (3:1; 8:1; 3:2 (papildlaiks); 1:0) pieveica [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]. Šis arī ir S. Ozoliņš veiksmīgākais izlsēgšanas spēļu turnīrs, 22 nospēlētajās spēlēs, gūstot 5 vārtus un atdodot 14 rezultatīvas piespēles, kopā iegūstot 19 punktus un 16 soda minūtes.

2001.-2002. gada sezonā [[Artūrs Irbe]] ar [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]] aizspēlējās līdz [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] finālam, bet finālsērijā ar 1:4 (3:2 (papildlaiks); 1:3; 2:3 (papildlaiks); 0:3; 1:3) piekāpās [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]. A. Irbe visā izslēgšanas spēļu turnīrā nospēlēja 18 spēles, gūstot 10 uzvaras un 8 zaudējumus, atvairot 1078 metienus no 1108 (ielaida 30 vārtus, vidēji spēlē ielaižot 1,67 vārtus), un šo izslēgšanas spēļu kārtu noslēdza ar atvairīto metienu procentu 93,8%.

2002.-2003. gada sezonā S. Ozoliņš, šoreiz [[Anahaimas &quot;Mighty Ducks&quot;]] sastāvā, vēlreiz spēlēja [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālā ar 3:4 (0:3; 0:3; 3:2 (papildlaiks); 1:0; 3:6; 5:2; 0:3) piekāpjoties [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] komandai. Šajā izslēgšanas spēļu turnīrā S. Ozoliņš nospēlēja 21 spēli, gūstot 2 vārtus un atdeva 6 rezultatīvas piespēles, kopā iegūstot 8 punktus un 10 soda minūtes.

2009.-2010. gada sezonā [[Oskars Bārtulis]] [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] komandas sastāvā bija iekļuvis [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālā, bet no visām komandas ''play-off'' nospēlētajām 17 spēlēm piedalījās tikai divās.

2012.-2013. gada sezonā [[Kaspars Daugaviņš]] [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] komandas sastāvā iekļuva [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālā, kaut gan no visām izslēgšanas spēlēs aizvadītajām spēlēm piedalījās tikai 6.

2013. gada 2. oktobrī [[Zemgus Girgensons]] aizvadīja savu pirmo spēli NHL, spēlējot [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] sastāvā pret [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]] un jau debijas spēlē guva savus pirmos vārtus NHL. Gadu vēlāk, pateicoties līdzjutēju balsojumam, viņš piedalījās [[2015. gada NHL Visu zvaigžņu spēle|2015. gada NHL Visu zvaigžņu spēlē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/hokejs/girgensons-nhl-zvaigznu-spele-bez-rezultativitates-punktiem-14085244|title=Girgensons NHL Zvaigžņu spēlē bez rezultativitātes punktiem|website=www.diena.lv|access-date=2023-06-14}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā [[Teodors Bļugers]] ar [[Lasvegasas &quot;Golden Knights&quot;]] komandu ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], taču finālsērijas spēlēs Latvijas hokejists palika rezervē un laukumā nedevās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/14.06.2023-hokejista-blugera-parstaveta-vegasas-golden-knights-izcina-stenlija-kausu.a512709/|title=Hokejista Bļugera pārstāvētā Vegasas «Golden Knights» izcīna Stenlija kausu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Visā izslēgšanas spēļu garumā viņš piedalījās 6 spēlēs, iemetot 1 vārtus un atdodot 1 rezultatīvu piespēli.

2024. gadā [[Uvis Jānis Balinskis]] ar [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komandu ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], taču izslēgšanas spēlēs Latvijas hokejists palika rezervē un laukumā nedevās. 

2025. gadā [[Uvis Jānis Balinskis]] ar [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komandu atkārtoti ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un šoreiz izslēgšanas spēļu garumā viņš piedalījās 5 spēlēs, iemetot 1 vārtus.

== NHL spēlējušo Latvijas hokejistu statistika ==
Sandis Ozoliņš starp Latvijas hokejistiem ir rekordists visās statistikas kategorijās, lai gan Kārlim Skrastiņam pieder NHL rekords par visvairāk pēc kārtas aizvadītajām spēlēm starp aizsargiem.{{Nepieciešama atsauce}}

=== Regulārās sezonas statistika ===
==== Laukuma spēlētāji ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; width=&quot;75%&quot;
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;25%&quot; | Vārds, uzvārds
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;5%&quot; | {{Piezīme|Poz|Spēlētāja pozīcija}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|SS|Spēlētās spēles}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|V|Vārti}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|P|Punkti}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 875 || 167 || 397 || '''564''' || 638
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 588 || 111 || 147 || '''258''' || 166
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Zemgus Girgensons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 849 || 100 || 115 || '''215'''|| 272
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 459 || 58 || 111 || '''169'''|| 188
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 832 || 32 || 104 || '''136''' || 375
|- align=&quot;center&quot; 
| align=&quot;left&quot; | [[Rūdolfs Balcers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 170 || 28 || 34 || '''62''' || 50
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Uvis Jānis Balinskis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 159 || 10 || 26 || '''36'''|| 72
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Raitis Ivanāns]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 282 || 12 || 6 || '''18''' || 569
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Herberts Vasiļjevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 51 || 8 || 7 || '''15''' || 22
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kaspars Daugaviņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 91 || 6 || 9 || '''15''' || 21
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Rodrigo Ābols]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 64 || 5 || 10 || '''15'''|| 26
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Grigorijs Panteļejevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 54 || 8 || 6 || '''14''' || 12
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ronalds Ķēniņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 38 || 4 || 8 || '''12''' || 14
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Helmuts Balderis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 26 || 3 || 6 || '''9''' || 2
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 66 || 1 || 8 || '''9''' || 32
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Mārtiņš Karsums]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 24 || 1 || 5 || '''6''' || 6
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; |[[Sandis Vilmanis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 24 || 3 || 2 || '''5''' || 4
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Jānis Sprukts]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 14 || 1 || 2 || '''3''' || 2
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kaspars Astašenko]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 23 || 1 || 2 || '''3''' || 8
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Kulda]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 15 || 0 || 2 || '''2''' || 8
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 11 || 0 || 1 || '''1''' || 6
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 8 || 0 || 0 || '''0''' || 4
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; |[[Alberts Šmits]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 7 || 0 || 0 || '''0''' || 4
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Aleksandrs Kerčs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 5 || 0 || 0 || '''0''' || 2
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kristiāns Rubīns]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 3 || 0 || 0 || '''0'''|| 4
|}

==== Vārtsargi ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; width=&quot;75%&quot;
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;18%&quot; | Vārds, uzvārds
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|SS|Spēlētās spēles}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;8.5%&quot; | {{Piezīme|Sl|Spēles laiks}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;5.5%&quot; | {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;5.5%&quot; | {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|IV|Ielaistie vārti}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|VivS|Vidēji spēlē ielaistie vārti}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|U|Uzvara}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|Z|Zaudējums}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|N|Neizšķirts}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|SaS|Sausās spēles}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9.5%&quot; | {{Piezīme|AtvM|Atvairītie metieni}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|AtvM%|Atvairīto metienu procents}}
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Irbe]] || '''568''' || 32 066 || 9 || 90 || 1 513 || 2.83 ||  218 || 236 || 79 || 33 || 14 092 || 0.899
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Elvis Merzļikins]] || '''274''' || 15 300|| 7 || 24 || 821 || 3.22 || 108 || 111 || 38 || 12  || 7367 || 0.900
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Pēteris Skudra]] || '''147''' || 7 162 || 2 || 6 || 326 || 2.22 ||  51 || 47 || 20 || 6 || 2 935 || 0.9
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Šilovs]] || '''60'''|| 3459 || 3 || 6 || 176 || 3.07 || 29 || 20 || 10 || 3 || 1362 || 0.886
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Matīss Kivlenieks]] || '''8''' ||  408||  0||   0||  21|| 3.09 || 2 ||    2||   2||   0||   187|| 0.899
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kristers Gudļevskis]] || '''3''' || 131 || 0 || 0 || 3 || 1.37 || 1 || 0 || 1 || 0 || 70 || 0.959
|}

&lt;small&gt;Ar &lt;span style=&quot;background-color:#A0F0A0;&quot;&gt; zaļu &lt;/span&gt; ir iekrāsoti šobrīd (30.09.2026.) aktīvie NHL spēlētāji.
Poz — spēlētāja pozīcija;
SS — spēlētās spēles;
RP — rezultatīvas piespēles;
P — punkti;
SM — soda minūtes;
Sl — spēles laiks;
IV — ielaistie vārti;
VivS — vidēji spēlē ielaistie vārti;
U — Z - N — Uzvara — Zaudējums — Neizšķirts;
SaS — sausās spēles;
AtvM — atvairītie metieni;
AtvM% — atvairīto metienu procents.&lt;/small&gt;

=== Izslēgšanas spēles ===

==== Laukuma spēlētāji ====
[[Attēls:Karlis Skrastins.jpg|thumb|180px|[[Kārlis Skrastiņš]]]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; width=&quot;75%&quot;
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;25%&quot; | Vārds, uzvārds
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;5%&quot; | Poz
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | SP
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | V
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | RP
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | P-ti
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | SM
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] ||  137 || 23 || 67 || '''90''' || 131
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] ||  45 || 4 || 14 || '''18''' || 0
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 37 || 2 || 4 || '''6''' || 10
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] ||  20 || 0 || 3 || '''3''' || 12
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ronalds Ķēniņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 5 || 1 || 1 || '''2''' || 4
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 7 || 0 || 0 || '''0''' || 4
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 1 || 0 || 0 || '''0''' || 2
|}

==== Vārtsargi ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; width=&quot;75%&quot;
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;19%&quot; | Vārds, uzvārds
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | SS
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;10%&quot; | Sl
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | IV
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | VivS
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | U
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | Z
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;8%&quot; | SaS
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | AtvM
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | AtvM%
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Irbe]] || '''51''' || 2 981 || 142 || 2.86 || 23 || 27 || 0 || 1 439 || 0.901
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Šilovs]] || '''13''' || 795 || 34 || 2.56 || 7 || 6 || 1 || 331 || 0.907
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Pēteris Skudra]] || '''3''' || 116 || 6 || 2.00 || 0 || 1 || 0 || 51 || 0.895
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kristers Gudļevskis]] || '''2''' || 40 || 2 || 3.02 || 0 || 1 || 0 || 18 || 0.900
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; |[[Elvis Merzļikins]]
|'''2'''
|123
|4
|1.96
|1
|1
|0
|70
|0.946
|}

&lt;small&gt;Poz — spēlētāja pozīcija;
SS — spēlētās spēles;
RP — rezultatīvas piespēles;
P — punkti;
SM — soda minūtes;
Sl — spēles laiks;
IV — ielaistie vārti;
VivS — vidēji spēlē ielaistie vārti;
U — Z - N — Uzvara — Zaudējums — Neizšķirts;
SaS — sausās spēles;
AtvM — atvairītie metieni;
AtvM% — atvairīto metienu procents.&lt;/small&gt;

== NHL draftētie Latvijas hokejisti ==
[[Attēls:Kaspars_Daugavins.JPG|thumb|180px|right|[[Kaspars Daugaviņš]]]]
[[Attēls:Arturs_Kulda.jpg|thumb|180px|right|[[Artūrs Kulda]]]]
[[Attēls:Jekabs_Redlihs.jpg|thumb|180px|right|[[Jēkabs Rēdlihs]]]]

Līdz šim [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] draftēti 40 [[Latvija]]s hokejisti. Par pirmo [[1975]]. gadā kļuva [[Viktors Hatuļevs]], kurš arī vienlaicīgi kļuva par pirmo [[Padomju Savienība|PSRS]] hokejistu, kas draftēts [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet tā kā PSRS liedza spēlētājiem spēlēt ārzemju klubos, tad Hatuļevam izredžu spēlēt NHL nebija. Līgā ir spēlējuši pieci latvieši, kas nav tikuši draftēti: [[Raitis Ivanāns]], [[Pēteris Skudra]], [[Herberts Vasiļjevs]], [[Ronalds Ķēniņš]] un [[Uvis Jānis Balinskis]].

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; width=&quot;80%&quot;
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;20%&quot; | Spēlētājs
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;5%&quot; | Pozīcija
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;10%&quot; | Gads
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;30%&quot; | Komanda
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;10%&quot; | Kārta
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;10%&quot; | Numurs
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Viktors Hatuļevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1975. gada NHL drafts|1975.]] || [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] || 9 || 160
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1988. gada NHL drafts|1988.]] || [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] || 9 || 228
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Irbe]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]] || [[Minesotas &quot;North Stars&quot;]] || 10 || 196
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Helmuts Balderis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]]
|| [[Minesotas &quot;North Stars&quot;]] || 12 || 238
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1991. gada NHL drafts|1991.]] || [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] || 2 || 30
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] || 3 || 55
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Grigorijs Panteļejevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] || 6 || 136
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] || 11 || 243
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Aleksandrs Kerčs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] || 3 || 60
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Vinipegas &quot;Jets&quot; (agrākie)|Vinipegas &quot;Jets&quot;]] || 9 || 228
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Aleksandrs Andrejevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1997. gada NHL drafts|1997.]] || [[Fīniksas &quot;Coyotes&quot;]] || 8 || 207
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1998. gada NHL drafts|1998.]] || [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] || 8 || 230
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kaspars Astašenko]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]] || 5 || 127
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Georgijs Pujacs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] || 9 || 264
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Agris Saviels]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] || 2 || 63
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Jānis Sprukts]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] || 8 || 234
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Juris Štāls]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2001. gada NHL drafts|2001.]] || [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] || 9 || 269
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Jēkabs Rēdlihs]] ||  [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]] || 4 || 119
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Krišjānis Rēdlihs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] || 5 || 154
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Armands Bērziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]]|| [[Minesotas &quot;Wild&quot;]] || 5 || 155
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Raimonds Daņiličs]]|| [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]] || 8 || 255
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Lauris Dārziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] || 9 || 268
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Mārtiņš Karsums]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2004. gada NHL drafts|2004.]] || [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] || 2 || 64
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2005. gada NHL drafts|2005.]] || [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] || 3 || 91
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kaspars Daugaviņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Otavas &quot;Senators&quot;]] || 3 || 91
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Kulda]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Atlantas &quot;Thrashers&quot;]] || 7 || 200
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kristiāns Pelšs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2010. gada NHL drafts|2010.]] || [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] || 7 || 181
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Zemgus Girgensons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] || 1 || 14
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] || 2 || 52
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kristers Gudļevskis]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2013. gada NHL drafts|2013.]] || [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]] || 5 || 124
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Elvis Merzļikins]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]] || 3 || 76
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Edgars Kulda]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] || 7 || 193
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Mārtiņš Dzierkals]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] || 3 || 68
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kārlis Čukste]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] || 5 || 130
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Rūdolfs Balcers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] || 5 || 142
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Rodrigo Ābols]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2016. gada NHL drafts|2016.]] || [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]] || 7 || 184
|- align=&quot;center&quot; 
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Šilovs]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2019. gada NHL drafts|2019.]] || [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]] || 6 || 156
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Raivis Ansons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2020. gada NHL drafts|2020.]] || [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] || 5 || 149
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Dans Ločmelis]]|| [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] || 4 || 119
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sandis Vilmanis]]|| [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] || 5 || 157
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Klāvs Veinbergs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]] || 7 || 224
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ēriks Mateiko]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] || 3 || 90
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Mikus Vecvanags]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] || 5 || 134
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Darels Uļjanskis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] || 7 || 214
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Alberts Šmits]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2026. gada NHL drafts|2026.]] || [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] || 1 || 5
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Rūdolfs Bērzkalns]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2026. gada NHL drafts|2026.]] || [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] || 2 || 58
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Patriks Plūmiņš]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2026. gada NHL drafts|2026.]] || [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] || 4 || 114
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Olivers Mūrnieks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2026. gada NHL drafts|2026.]] || [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] || 4 || 124
|}

{{legend|#CFECEC|Spēlētāji, kas nav aizvadījuši nevienu spēli NHL|border=solid 1px #AAAAAA}}

== Ziemeļamerikā dzimuši latviešu izcelsmes spēlētāji NHL ==
* [[Harolds Šnepsts]]
* [[Maiks Knuble]]
* [[Āris Brīmanis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]]
[[Kategorija:Hokejs Latvijā]]</text>
      <sha1>khceapsq08z025svpzseipsnwa03oix</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534919</id>
      <parentid>4534916</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T08:15:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54644-27</username>
        <id>151775</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vārtsargi */</comment>
      <origin>4534919</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24104" sha1="qknc3gz66zq6x2nelxacttaqyat7vjl" xml:space="preserve">Līdz 2026. gada 30. septembrim '''[[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir spēlējis 31 [[Latvija]]s hokejists''' (alfabētiskā secībā):

{{div col|2}}
* [[Kaspars Astašenko]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Rodrigo Ābols]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Rūdolfs Balcers]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Helmuts Balderis]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Uvis Jānis Balinskis]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Oskars Bārtulis]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Teodors Bļugers]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Kaspars Daugaviņš]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Zemgus Girgensons]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Kristers Gudļevskis]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Viktors Ignatjevs]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Artūrs Irbe]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Raitis Ivanāns]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Mārtiņš Karsums]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Aleksandrs Kerčs]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Matīss Kivlenieks]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Artūrs Kulda]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Ronalds Ķēniņš]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Elvis Merzļikins]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Sandis Ozoliņš]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Grigorijs Panteļejevs]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Kristiāns Rubīns]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Kārlis Skrastiņš]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Pēteris Skudra]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Jānis Sprukts]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Artūrs Šilovs]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]]
* [[Alberts Šmits]] [[Aizsargs (hokejs)|A]]
* [[Herberts Vasiļjevs]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Sandis Vilmanis]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
* [[Sergejs Žoltoks]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]]
{{div col end}}

== Latvijas hokejistu sasniegumi NHL ==
1995.-1996. gada sezonā pirmais NHL čempionāta trofeju — [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] — no latviešiem ieguva [[Sandis Ozoliņš]], spēlējot [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] komandas sastāvā. &quot;Avalanche&quot; finālsērijā ar 4:0 (3:1; 8:1; 3:2 (papildlaiks); 1:0) pieveica [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]. Šis arī ir S. Ozoliņš veiksmīgākais izlsēgšanas spēļu turnīrs, 22 nospēlētajās spēlēs, gūstot 5 vārtus un atdodot 14 rezultatīvas piespēles, kopā iegūstot 19 punktus un 16 soda minūtes.

2001.-2002. gada sezonā [[Artūrs Irbe]] ar [[Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;]] aizspēlējās līdz [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] finālam, bet finālsērijā ar 1:4 (3:2 (papildlaiks); 1:3; 2:3 (papildlaiks); 0:3; 1:3) piekāpās [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]. A. Irbe visā izslēgšanas spēļu turnīrā nospēlēja 18 spēles, gūstot 10 uzvaras un 8 zaudējumus, atvairot 1078 metienus no 1108 (ielaida 30 vārtus, vidēji spēlē ielaižot 1,67 vārtus), un šo izslēgšanas spēļu kārtu noslēdza ar atvairīto metienu procentu 93,8%.

2002.-2003. gada sezonā S. Ozoliņš, šoreiz [[Anahaimas &quot;Mighty Ducks&quot;]] sastāvā, vēlreiz spēlēja [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālā ar 3:4 (0:3; 0:3; 3:2 (papildlaiks); 1:0; 3:6; 5:2; 0:3) piekāpjoties [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] komandai. Šajā izslēgšanas spēļu turnīrā S. Ozoliņš nospēlēja 21 spēli, gūstot 2 vārtus un atdeva 6 rezultatīvas piespēles, kopā iegūstot 8 punktus un 10 soda minūtes.

2009.-2010. gada sezonā [[Oskars Bārtulis]] [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] komandas sastāvā bija iekļuvis [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālā, bet no visām komandas ''play-off'' nospēlētajām 17 spēlēm piedalījās tikai divās.

2012.-2013. gada sezonā [[Kaspars Daugaviņš]] [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] komandas sastāvā iekļuva [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālā, kaut gan no visām izslēgšanas spēlēs aizvadītajām spēlēm piedalījās tikai 6.

2013. gada 2. oktobrī [[Zemgus Girgensons]] aizvadīja savu pirmo spēli NHL, spēlējot [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] sastāvā pret [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]] un jau debijas spēlē guva savus pirmos vārtus NHL. Gadu vēlāk, pateicoties līdzjutēju balsojumam, viņš piedalījās [[2015. gada NHL Visu zvaigžņu spēle|2015. gada NHL Visu zvaigžņu spēlē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/hokejs/girgensons-nhl-zvaigznu-spele-bez-rezultativitates-punktiem-14085244|title=Girgensons NHL Zvaigžņu spēlē bez rezultativitātes punktiem|website=www.diena.lv|access-date=2023-06-14}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā [[Teodors Bļugers]] ar [[Lasvegasas &quot;Golden Knights&quot;]] komandu ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], taču finālsērijas spēlēs Latvijas hokejists palika rezervē un laukumā nedevās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/14.06.2023-hokejista-blugera-parstaveta-vegasas-golden-knights-izcina-stenlija-kausu.a512709/|title=Hokejista Bļugera pārstāvētā Vegasas «Golden Knights» izcīna Stenlija kausu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Visā izslēgšanas spēļu garumā viņš piedalījās 6 spēlēs, iemetot 1 vārtus un atdodot 1 rezultatīvu piespēli.

2024. gadā [[Uvis Jānis Balinskis]] ar [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komandu ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], taču izslēgšanas spēlēs Latvijas hokejists palika rezervē un laukumā nedevās. 

2025. gadā [[Uvis Jānis Balinskis]] ar [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komandu atkārtoti ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un šoreiz izslēgšanas spēļu garumā viņš piedalījās 5 spēlēs, iemetot 1 vārtus.

== NHL spēlējušo Latvijas hokejistu statistika ==
Sandis Ozoliņš starp Latvijas hokejistiem ir rekordists visās statistikas kategorijās, lai gan Kārlim Skrastiņam pieder NHL rekords par visvairāk pēc kārtas aizvadītajām spēlēm starp aizsargiem.{{Nepieciešama atsauce}}

=== Regulārās sezonas statistika ===
==== Laukuma spēlētāji ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; width=&quot;75%&quot;
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;25%&quot; | Vārds, uzvārds
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;5%&quot; | {{Piezīme|Poz|Spēlētāja pozīcija}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|SS|Spēlētās spēles}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|V|Vārti}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|P|Punkti}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 875 || 167 || 397 || '''564''' || 638
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 588 || 111 || 147 || '''258''' || 166
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Zemgus Girgensons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 849 || 100 || 115 || '''215'''|| 272
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 459 || 58 || 111 || '''169'''|| 188
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 832 || 32 || 104 || '''136''' || 375
|- align=&quot;center&quot; 
| align=&quot;left&quot; | [[Rūdolfs Balcers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 170 || 28 || 34 || '''62''' || 50
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Uvis Jānis Balinskis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 159 || 10 || 26 || '''36'''|| 72
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Raitis Ivanāns]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 282 || 12 || 6 || '''18''' || 569
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Herberts Vasiļjevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 51 || 8 || 7 || '''15''' || 22
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kaspars Daugaviņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 91 || 6 || 9 || '''15''' || 21
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Rodrigo Ābols]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 64 || 5 || 10 || '''15'''|| 26
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Grigorijs Panteļejevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 54 || 8 || 6 || '''14''' || 12
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ronalds Ķēniņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 38 || 4 || 8 || '''12''' || 14
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Helmuts Balderis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 26 || 3 || 6 || '''9''' || 2
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 66 || 1 || 8 || '''9''' || 32
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Mārtiņš Karsums]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 24 || 1 || 5 || '''6''' || 6
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; |[[Sandis Vilmanis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 24 || 3 || 2 || '''5''' || 4
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Jānis Sprukts]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 14 || 1 || 2 || '''3''' || 2
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kaspars Astašenko]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 23 || 1 || 2 || '''3''' || 8
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Kulda]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 15 || 0 || 2 || '''2''' || 8
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 11 || 0 || 1 || '''1''' || 6
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 8 || 0 || 0 || '''0''' || 4
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; |[[Alberts Šmits]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 7 || 0 || 0 || '''0''' || 4
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Aleksandrs Kerčs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 5 || 0 || 0 || '''0''' || 2
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kristiāns Rubīns]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 3 || 0 || 0 || '''0'''|| 4
|}

==== Vārtsargi ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; width=&quot;75%&quot;
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;18%&quot; | Vārds, uzvārds
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|SS|Spēlētās spēles}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;8.5%&quot; | {{Piezīme|Sl|Spēles laiks}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;5.5%&quot; | {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;5.5%&quot; | {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | {{Piezīme|IV|Ielaistie vārti}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|VivS|Vidēji spēlē ielaistie vārti}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|U|Uzvara}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|Z|Zaudējums}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|N|Neizšķirts}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|SaS|Sausās spēles}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9.5%&quot; | {{Piezīme|AtvM|Atvairītie metieni}}
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;6.5%&quot; | {{Piezīme|AtvM%|Atvairīto metienu procents}}
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Irbe]] || '''568''' || 32 066 || 9 || 90 || 1 513 || 2.83 ||  218 || 236 || 79 || 33 || 14 092 || 0.899
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Elvis Merzļikins]] || '''274''' || 15 300|| 7 || 24 || 821 || 3.22 || 108 || 111 || 38 || 12  || 7367 || 0.900
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Pēteris Skudra]] || '''147''' || 7 162 || 2 || 6 || 326 || 2.22 ||  51 || 47 || 20 || 6 || 2 935 || 0.9
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Šilovs]] || '''62'''|| 3580 || 3 || 6 || 182 || 3.07 || 30 || 21 || 10 || 3 || 1408 || 0.886
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Matīss Kivlenieks]] || '''8''' ||  408||  0||   0||  21|| 3.09 || 2 ||    2||   2||   0||   187|| 0.899
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kristers Gudļevskis]] || '''3''' || 131 || 0 || 0 || 3 || 1.37 || 1 || 0 || 1 || 0 || 70 || 0.959
|}

&lt;small&gt;Ar &lt;span style=&quot;background-color:#A0F0A0;&quot;&gt; zaļu &lt;/span&gt; ir iekrāsoti šobrīd (30.09.2026.) aktīvie NHL spēlētāji.
Poz — spēlētāja pozīcija;
SS — spēlētās spēles;
RP — rezultatīvas piespēles;
P — punkti;
SM — soda minūtes;
Sl — spēles laiks;
IV — ielaistie vārti;
VivS — vidēji spēlē ielaistie vārti;
U — Z - N — Uzvara — Zaudējums — Neizšķirts;
SaS — sausās spēles;
AtvM — atvairītie metieni;
AtvM% — atvairīto metienu procents.&lt;/small&gt;

=== Izslēgšanas spēles ===

==== Laukuma spēlētāji ====
[[Attēls:Karlis Skrastins.jpg|thumb|180px|[[Kārlis Skrastiņš]]]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; width=&quot;75%&quot;
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;25%&quot; | Vārds, uzvārds
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;5%&quot; | Poz
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | SP
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | V
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | RP
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | P-ti
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;7.5%&quot; | SM
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] ||  137 || 23 || 67 || '''90''' || 131
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] ||  45 || 4 || 14 || '''18''' || 0
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 37 || 2 || 4 || '''6''' || 10
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] ||  20 || 0 || 3 || '''3''' || 12
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ronalds Ķēniņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 5 || 1 || 1 || '''2''' || 4
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 7 || 0 || 0 || '''0''' || 4
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 1 || 0 || 0 || '''0''' || 2
|}

==== Vārtsargi ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; width=&quot;75%&quot;
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;19%&quot; | Vārds, uzvārds
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | SS
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;10%&quot; | Sl
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | IV
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | VivS
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | U
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | Z
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;8%&quot; | SaS
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | AtvM
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;9%&quot; | AtvM%
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Irbe]] || '''51''' || 2 981 || 142 || 2.86 || 23 || 27 || 0 || 1 439 || 0.901
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Šilovs]] || '''13''' || 795 || 34 || 2.56 || 7 || 6 || 1 || 331 || 0.907
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Pēteris Skudra]] || '''3''' || 116 || 6 || 2.00 || 0 || 1 || 0 || 51 || 0.895
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kristers Gudļevskis]] || '''2''' || 40 || 2 || 3.02 || 0 || 1 || 0 || 18 || 0.900
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#A0F0A0&quot;
| align=&quot;left&quot; |[[Elvis Merzļikins]]
|'''2'''
|123
|4
|1.96
|1
|1
|0
|70
|0.946
|}

&lt;small&gt;Poz — spēlētāja pozīcija;
SS — spēlētās spēles;
RP — rezultatīvas piespēles;
P — punkti;
SM — soda minūtes;
Sl — spēles laiks;
IV — ielaistie vārti;
VivS — vidēji spēlē ielaistie vārti;
U — Z - N — Uzvara — Zaudējums — Neizšķirts;
SaS — sausās spēles;
AtvM — atvairītie metieni;
AtvM% — atvairīto metienu procents.&lt;/small&gt;

== NHL draftētie Latvijas hokejisti ==
[[Attēls:Kaspars_Daugavins.JPG|thumb|180px|right|[[Kaspars Daugaviņš]]]]
[[Attēls:Arturs_Kulda.jpg|thumb|180px|right|[[Artūrs Kulda]]]]
[[Attēls:Jekabs_Redlihs.jpg|thumb|180px|right|[[Jēkabs Rēdlihs]]]]

Līdz šim [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] draftēti 40 [[Latvija]]s hokejisti. Par pirmo [[1975]]. gadā kļuva [[Viktors Hatuļevs]], kurš arī vienlaicīgi kļuva par pirmo [[Padomju Savienība|PSRS]] hokejistu, kas draftēts [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet tā kā PSRS liedza spēlētājiem spēlēt ārzemju klubos, tad Hatuļevam izredžu spēlēt NHL nebija. Līgā ir spēlējuši pieci latvieši, kas nav tikuši draftēti: [[Raitis Ivanāns]], [[Pēteris Skudra]], [[Herberts Vasiļjevs]], [[Ronalds Ķēniņš]] un [[Uvis Jānis Balinskis]].

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; width=&quot;80%&quot;
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;20%&quot; | Spēlētājs
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;5%&quot; | Pozīcija
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;10%&quot; | Gads
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;30%&quot; | Komanda
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;10%&quot; | Kārta
! bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot; width=&quot;10%&quot; | Numurs
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Viktors Hatuļevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1975. gada NHL drafts|1975.]] || [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] || 9 || 160
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1988. gada NHL drafts|1988.]] || [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] || 9 || 228
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Irbe]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]] || [[Minesotas &quot;North Stars&quot;]] || 10 || 196
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Helmuts Balderis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]]
|| [[Minesotas &quot;North Stars&quot;]] || 12 || 238
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1991. gada NHL drafts|1991.]] || [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] || 2 || 30
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] || 3 || 55
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Grigorijs Panteļejevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] || 6 || 136
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] || 11 || 243
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Aleksandrs Kerčs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] || 3 || 60
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Vinipegas &quot;Jets&quot; (agrākie)|Vinipegas &quot;Jets&quot;]] || 9 || 228
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Aleksandrs Andrejevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1997. gada NHL drafts|1997.]] || [[Fīniksas &quot;Coyotes&quot;]] || 8 || 207
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1998. gada NHL drafts|1998.]] || [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] || 8 || 230
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kaspars Astašenko]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]] || 5 || 127
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Georgijs Pujacs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] || 9 || 264
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Agris Saviels]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] || 2 || 63
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Jānis Sprukts]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] || 8 || 234
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Juris Štāls]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2001. gada NHL drafts|2001.]] || [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] || 9 || 269
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Jēkabs Rēdlihs]] ||  [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]] || 4 || 119
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Krišjānis Rēdlihs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] || 5 || 154
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Armands Bērziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]]|| [[Minesotas &quot;Wild&quot;]] || 5 || 155
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Raimonds Daņiličs]]|| [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]] || 8 || 255
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Lauris Dārziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] || 9 || 268
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Mārtiņš Karsums]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2004. gada NHL drafts|2004.]] || [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] || 2 || 64
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2005. gada NHL drafts|2005.]] || [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] || 3 || 91
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kaspars Daugaviņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Otavas &quot;Senators&quot;]] || 3 || 91
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Kulda]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Atlantas &quot;Thrashers&quot;]] || 7 || 200
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kristiāns Pelšs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2010. gada NHL drafts|2010.]] || [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] || 7 || 181
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Zemgus Girgensons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] || 1 || 14
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] || 2 || 52
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kristers Gudļevskis]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2013. gada NHL drafts|2013.]] || [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]] || 5 || 124
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Elvis Merzļikins]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]] || 3 || 76
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Edgars Kulda]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] || 7 || 193
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Mārtiņš Dzierkals]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] || 3 || 68
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Kārlis Čukste]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] || 5 || 130
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Rūdolfs Balcers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] || 5 || 142
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Rodrigo Ābols]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2016. gada NHL drafts|2016.]] || [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]] || 7 || 184
|- align=&quot;center&quot; 
| align=&quot;left&quot; | [[Artūrs Šilovs]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2019. gada NHL drafts|2019.]] || [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]] || 6 || 156
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Raivis Ansons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2020. gada NHL drafts|2020.]] || [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] || 5 || 149
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Dans Ločmelis]]|| [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] || 4 || 119
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Sandis Vilmanis]]|| [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] || 5 || 157
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Klāvs Veinbergs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]] || 7 || 224
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Ēriks Mateiko]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] || 3 || 90
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Mikus Vecvanags]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] || 5 || 134
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Darels Uļjanskis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] || 7 || 214
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Alberts Šmits]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2026. gada NHL drafts|2026.]] || [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] || 1 || 5
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Rūdolfs Bērzkalns]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2026. gada NHL drafts|2026.]] || [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] || 2 || 58
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Patriks Plūmiņš]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2026. gada NHL drafts|2026.]] || [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] || 4 || 114
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CFECEC&quot;
| align=&quot;left&quot; | [[Olivers Mūrnieks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2026. gada NHL drafts|2026.]] || [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]] || 4 || 124
|}

{{legend|#CFECEC|Spēlētāji, kas nav aizvadījuši nevienu spēli NHL|border=solid 1px #AAAAAA}}

== Ziemeļamerikā dzimuši latviešu izcelsmes spēlētāji NHL ==
* [[Harolds Šnepsts]]
* [[Maiks Knuble]]
* [[Āris Brīmanis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]]
[[Kategorija:Hokejs Latvijā]]</text>
      <sha1>qknc3gz66zq6x2nelxacttaqyat7vjl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Inčukalna novada ciemi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>117385</id>
    <redirect title="Kategorija:Inčukalna novads" />
    <revision>
      <id>4534805</id>
      <parentid>4532133</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:01:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorijas pāradresācija</comment>
      <origin>4534805</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="96" sha1="rov05r2cxf2xdufret1d0mtaw33zh0y" xml:space="preserve">#REDIRECT [[:Kategorija:Inčukalna novads]]
{{kat pāradresācija|Kategorija:Inčukalna novads}}</text>
      <sha1>rov05r2cxf2xdufret1d0mtaw33zh0y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Debesu ugunis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>118619</id>
    <revision>
      <id>4534444</id>
      <parentid>3461956</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:34:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2550" sha1="ruhpwxw5gptctua3by3zxghorgoiat6" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Debesu ugunis
| attēls                   = 
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = Firelight
| žanrs                    = [[Fantastika]]
| režisors                 = [[Stīvens Spīlbergs]]
| producents               = Arnolds Spīlbergs&lt;br /&gt;Leija Spīlberga
| scenārija autors         = [[Stīvens Spīlbergs]]
| galvenajās lomās         = Roberts Robins&lt;br /&gt;Beta Vēbere&lt;br /&gt;Klārks Lohrs&lt;br /&gt;Margarita Pejoja&lt;br /&gt;Kerolīna Ovena
| mūzika                   = Vidusskolas muzikālā grupa
| operators                = [[Stīvens Spīlbergs]]
| montāža                  = [[Stīvens Spīlbergs]] (titros nav atzīmēts)
| studija                  = 
| izplatītājs              = Phoenix Cinema
| izdošanas laiks          = {{dat|1964|3|24}}
| ilgums                   = 135 minūtes
| valsts                   = {{flag|ASV}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|Angļu]]
| budžets                  = $500
| ienākumi = 
| imdb = 0059181
}}

'''''Debesu ugunis''''' ({{val|en|Firelight}}) ir [[1964]]. gada [[fantastika]]s žanra mākslas filma. Tās [[kinorežisors|režisors]] un [[scenārists]] ir [[Stīvens Spīlbergs]] un tā ir viņa kino debija. Spīlbergs sarakstīja [[Scenārijs|scenāriju]] un uzņēma filmu 16 gadu vecumā ar 500 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] budžetu. Filma arī bija Spīlberga pirmie komerciālie panākumi, kad viņš to izrādīja vietējā kinoteātrī.

== Sižets ==
&quot;Debesu ugunis&quot; ir pētnieku grupa, kas pētī krāsainu gaismu virknes parādīšanos debesīs un ar to saistīto cilvēku, dzīvnieku un dažādu priekšmetu pazušanu no iedomātas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētas - Frīportas [[Arizona|Arizonas]] štatā. Starp citplanētiešu nolaupītajiem ir suns, karavīru pulks un jauna meitene vārdā Liza, kuras pazušana izraisa viņas mātei sirdslēkmi. Citplanētiešu laupījumu iemesls ir zooloģiskā dārza izveide uz viņu planētas Altaris.

== Galvenajās lomās ==
* Klārks Lohrs (Hauards Ričards)
* Kerolīna Ovena (Lizas māte)
* Roberts Robins (Tonijs Kārčers)
* Nensija Spīlberga (Liza)
* Beta Vēbere (Debija)
* Margarita Pejoja (Helēna Ričarda)
* Vorners Maršals (kareivis)
* Didī Pisani (mīļākais)
* Tīna Lansere (kalpone)
* Čaks Keisī (pusaudzis)

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Stīvens Spīlbergs}}

[[Kategorija:1964. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Stīvena Spīlberga filmas]]</text>
      <sha1>ruhpwxw5gptctua3by3zxghorgoiat6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Duelis (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>118874</id>
    <revision>
      <id>4534443</id>
      <parentid>4272080</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:29:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5921" sha1="r1kgdrppbbcg3ez9dfyjhhp8w8k8t2n" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|[[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] filmu|dueli kā divkauju|Duelis}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Duelis
| attēls                   = Duel xlg.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = Filmas plakāts.
| nosaukums oriģinālvalodā = Duel
| žanrs                    = [[Trilleris]]
| režisors                 = [[Stīvens Spīlbergs]]
| producents               = Džordžs Ekstains
| scenārija autors         = [[Ričards Metisons]]
| galvenajās lomās         = 
* [[Deniss Vīvers]]
* Edijs Fairstouns
| mūzika                   = [[Billijs Goldenbergs]]
| operators                = Džeks A. Marta
| montāža                  = 
| studija                  = ''[[Universal Pictures|Universal TV]]''
| izplatītājs              = [[American Broadcasting Company|ABC]]
| izdošanas laiks          = {{dat|1971|11|13}}
| ilgums                   = 74 minūtes (oriģināls)&lt;br /&gt;89 minūtes (kino versija)
| valsts                   = {{karogs|ASV}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|375 000}}
| ienākumi = 7 miljoni [[ASV dolārs|$]]
| imdb = 0067023
}}
'''''&quot;Duelis&quot;''''' ({{val|en|Duel}}) ir [[1971. gads|1971]]. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[televīzijas filma]] ar [[Deniss Vīvers|Denisu Vīveru]] galvenajā lomā. Vēlāk filma tika pārmontēta, pievienojot piefilmētos skatus, izrādīšanai [[Eiropa]]s, [[Austrālija]]s un dažos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Kinoteātris|kinoteātros]]. Šī ir pirmā [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] pilnmetrāžas filma un filmas panākumi ļāva Spīlbergam uzsākt profesionāla [[Kinorežisors|kinorežisora]] karjeru.

Filmā izklāstīts par komivojažieri, kuram ar savu vieglo automobili jāiesaistās cīņā pret noslēpumainu 40 tonnas smagu kravas mašīnu [[Kalifornija]]s tuksneša vidū. Pēc [[scenārists|scenārista]] [[Ričards Metisons|Ričarda Metisona]] atzinuma, stāsts ir balstīts uz patiesu notikumu, kas atgadījies pašam.

== Sižets ==
Deivids Mans vienkārši brauc ar savu sarkano ''[[Plymouth (automobilis)|Plymouth]]'' pa pamestu [[Kalifornija]]s ceļu. Kad viņš mēģina apdzīt kravas mašīnu, kravas mašīnas šoferis to uztver kā aizvainojumu un izaicinājumu. Iesākumā neredzamais kravas mašīnas šoferis vairākas reizes apdzen Deividu un piebremzē; pēc tam uzsāk ar Deividu spēlēt psiholoģiskās spēles, izaicinot viņu veikt apdzīšanu un uzreiz to bloķējot. Kravas mašīnas šoferis pat mēģina izraisīt nelaimes gadījumu Deivida automašīnai. Iesākumā Deivids mēģina aizmukt no kravas mašīnas, bet tad saprot, ka tas viņu neglābs, un ka viņam jāpieņem izaicinājums.

== Galvenajās lomās ==
* [[Deniss Vīvers]] — ''Deivids Mans''
* Edijs Fairstouns — ''kafejnīcas īpašnieks''
* Džīns Dinarski — ''kafejnīcas apmeklētājs''
* Tims Herberts — ''degvielas uzpildes stacijas darbinieks''
* Čalzs Sīls — ''večuks''

== Filmas tapšana ==
Filma tika uzņemta speciāli rādīšanai [[Televīzija|televīzijā]]. Filmēšana aizņēma 13 darba dienas (no 1971. gada 13. septembra līdz 4. oktobrim), kaut arī pēc plāna bija paredzētas tikai 10 dienas, un iztērēti tika tikai 375 tūkstoši [[ASV dolārs|dolāru]]. [[Scenārijs|Scenārijā]] bija tikai 50 rindiņas ar dialogiem - iesākumā [[Stīvens Spīlbergs]] plānoja uzņemt filmu vispār bez dialogiem, bet tam nepiekrita [[kinoproducents|producents]]. Filmēšanas vieta bija [[Kalifornija]]s dienvidos. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1971|11|13}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]] kā &quot;Nedēļas filma&quot;.

Pēc filmas panākumiem televīzijā filmu pārtaisīja demonstrācijām [[Kinoteātris|kinoteātros]]. Klāt pie sākotnēji 74 minūtes ilgās filmas piefilmēja vēl 15 minūtes ar dažādiem skatiem (ar skolas autobusu, zvanu sievai, dzelzceļa pārbrauktuvi un citus), vēl galvenās lomas izpildītājs [[Deniss Vīvers]] ieskaņoja aizkadra komentārus. [[Ekrāna malu platuma attiecība]] no televīzijas 4:3 (1.33:1) tika pārveidoti uz platekrāna 16:9 (1.85:1). Filmas kases ienākumi sastādīja 7 miljonus dolāru.

Filmas [[video]]versija, tāpat kā kino versija, ilgst 89 minūtes, bet atšķiras no tās. Lielākoties Vīvera aizkadra komentāri tika izņemti un atstāta tikai viņa sākotnējā dialogu daļa, ar datoru palīdzību tika novērstas daudzas nepilnības, piemēram, kinokameru ēnas, ekrānu malu attiecību maiņas radītie kropļojumi un citas nepilnības.

== Atsauksmes ==
Filma ieguva plašu kritiķu atbalstu, iegūstot vairākas balvas un apbalvojumus visā pasaulē, bet [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] filmai ir piešķirts &quot;kulta&quot; filmas statuss. Tas viss izraisīja slavenu [[Kinoproducents|kinoproducentu]] uzmanības pievēršanu [[Stīvens Spīlbergs|Stīvenam Spīlbergam]], un drīzumā viņam piedāvāja uzņemt pilnvērtīgu &quot;lielā ekrāna&quot; mākslas filmu, par kuru kļuva &quot;[[Šugarlendas ekspresis]]&quot;.

== Balvas un nominācijas ==
'''[[Zelta globusa balva|Zelta globusa balva — 1972]]'''
* Nominācija kategorijā &quot;Labākā televīzijas filma&quot;
'''[[Emmy balva|''Emmy'' balva — 1972]]'''
* Uzvara nominācijā &quot;Labākais filmas muzikālais pavadījums&quot;
* Nominācija kategorijā &quot;Labākais operatora darbs izklaides televīzijas šovam&quot;
'''[[Avoriazes kinofestivāls|Avoriazes fantastikas filmu festivāls — 1974]]'''
* ''Grand Prix''
'''[[Saturna balva|Saturna balva — 2005]]'''
* Nominācija kategorijā &quot;Labākais klasiskās televīzijas filmas DVD izdevums&quot;

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Stīvens Spīlbergs}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1971. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Stīvena Spīlberga filmas]]
[[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]]</text>
      <sha1>r1kgdrppbbcg3ez9dfyjhhp8w8k8t2n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jai Ho! (You Are My Destiny)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>119491</id>
    <revision>
      <id>4534783</id>
      <parentid>3639083</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:35:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534783</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5777" sha1="pxijak0dbf4q1es3surlfl5uyssonte" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Singla infokaste
|Nosaukums        = ''Jai Ho! (You Are My Destiny)''
|Attēls           = Jai ho.jpg
|Attēla izmērs    = 
|Border           = 
|Caption          = 
|Izpildītājs      = ''[[Pussycat Dolls]] ''
|Albums           = [[Doll Domination]]
|A-puse           = 
|B-puse           = 
|Izdots           = {{dat|2009|02|23|N}}&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Sīkāk: [[#Albuma izdošanas vēsture|Izdošanas vēsture]]&lt;/small&gt;
|Formāts          = CD singls, ciparu lejupielāde
|Ierakstīts       = 2009
|Žanrs            = [[popmūzika]]
|Garums           = 3:40
|Izdevējs         = ''[[Interscope Records]]''
|Autors           = Rons Feirs, [[Nikola Šercingere]], A.R. Rahmans, Evans ''Kidd'' Bogarts, Estere Dīna, ''Gulzar'', ''Tanvi'', Šhahs&lt;ref&gt;[http://www.allmusic.com/song/t17158114 allmusic.com]&lt;/ref&gt;
|Komponists       = 
|Vardi            = 
|Producents       = Rons Feirs, Nikola Šercingere
|Audio piemērs?   = jā
|Sertifikāts      = 
|Iepriekšējais singls  = ''[[Bottle Pop]]''&lt;br /&gt;(2009)
|Šis singls            = ''Jai Ho! (You Are My Destiny)''&lt;br /&gt;(2009)
|Nākamais singls       = ''[[Hush Hush]]''&lt;br /&gt;(2009)
{{Mini Audio piemērs
| virsraksts     = Audio piemērs
| fails          = PCD_-_Jai_Ho.ogg
}}
}}

'''''Jai Ho! (You Are My Destiny)''''' ir amerikāņu grupas ''[[Pussycat Dolls]]'' singls no albuma ''[[Doll Domination|Doll Domination 2.0]]''. Singls ir dziesmas ''Jai Ho!'' interpretācija angļu valodā, tomēr dziesmas vārdi angļu valodā neatbilst vārdiem [[hindi]] valodā. ''Jai Ho!'' ir pirmais singls, kas tika izdots kā ''Pussycat Dolls feat. [[Nikola Šercingere|Nicole Sherzinger]]''. Dziesma kļuva par hitu un sasniedza topa pirmo vietu tādās valstīs kā [[Austrālija|Austrālijā]], [[Somija|Somijā]], [[Īrija|Īrijā]] un [[Turcija|Turcijā]]. Vērā ņemamus panākumus singls guva arī [[Beļģija|Beļģijā]], [[Francija|Francijā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], sasniedzot šo valstu top 3.

== Videoklips ==
[[Attēls:PCDWJAIHOklip.jpg|thumb|left|''Pussycat Dolls'' mūzikas videoklipā.]]
Dziesmas videoklipa pirmizrāde notika {{dat|2009|03|13|L}}, tā režisors ir Tomass Kloss. Videoklips tika uzņemts [[Vīne]]s tramvaju muzejā un tajā vēlreiz atainota filmas &quot;[[Graustu miljonārs]]&quot; pēdējā aina. Videoklips ieguva 2009. gada ''[[MTV]] Video Music Awards'' balvas nomināciju par labāko horeogrāfiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rap-up.com/2009/03/13/video-pussycat-dolls-jai-ho-you-are-my-destiny/ |title=Pussycat Dolls Jai Ho video |access-date={{dat|2010|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2009|07|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090724210632/http://www.rap-up.com/2009/03/13/video-pussycat-dolls-jai-ho-you-are-my-destiny/}}&lt;/ref&gt; Videoklipā bez grupas ''[[Pussycat Dolls]]'' dalībniecēm redzams arī A.R. Rahmans, kas ir dziesmas līdzautors un oriģinālās dziesmas izpildītājs.

== Dziesmu saraksts ==
* '''Eiropas CD singls'''
# ''Jai Ho! (You Are My Destiny)''
# ''Lights, Camera, Action'' (piedaloties ''New Kids On The Block'')

* '''CD maxi singls'''
# ''Jai Ho!'' (''You Are My Destiny'')
# ''[[I Hate This Part]]'' (''Dave Aude'' remikss — ''Club'')
# ''[[Bottle Pop]]'' (''Moto Blanco Club Mix'')
# ''Jai Ho!'' (''You Are My Destiny'') (video)

== Topu pozīcijas un izdošanas vēsture ==
{{col-begin}}
{{col-2}}

=== Topi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Topi
!Augstākā&lt;br /&gt;vieta&lt;ref&gt;[http://acharts.us/song/41932 acharts.us]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.billboard.com/charts/pop-songs Billboard Pop 100]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.de/charts/germany |title=MTV Vācija |access-date={{dat|2010|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|17||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/69DF10Rbp?url=http://www.mtv.de/charts/5-hitlist-germany-top-100 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.bbc.co.uk/radio1/chart/singles bbc.co.uk]&lt;/ref&gt;
|-
|{{flag|Austrālija}}
|align=&quot;center&quot;|1
|-
|{{flag|Austrija}}
|align=&quot;center&quot;|18
|-
|{{flag|Beļģija}}
|align=&quot;center&quot;|3
|-
|{{flag|Kanāda}}
|align=&quot;center&quot;|4
|-
|{{flag|Eiropa}}
|align=&quot;center&quot;|2
|-
|{{flag|Francija}}
|align=&quot;center&quot;|3
|-
|{{flag|Īrija}}
|align=&quot;center&quot;|1
|-
|{{flag|Jaunzēlande}}
|align=&quot;center&quot;|1
|-
|{{flag|Rumānija}}
|align=&quot;center&quot;|2
|-
|{{flag|Somija}}
|align=&quot;center&quot;|1
|-
|{{flag|Šveice}}
| align=&quot;center&quot;|7
|-
|{{flag|Vācija}}
|align=&quot;center&quot;|29
|-
|{{flag|Zviedrija}}
|align=&quot;center&quot;|40
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flag|ASV}} ''[[Billboard Pop 100]]''
|align=&quot;center&quot;|20
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flag|ASV}} ''[[Billboard Hot 100]]''
|align=&quot;center&quot;|15
|-
|{{flag|Apvienotā Karaliste}}
|align=&quot;center&quot;|3
|-
|}

{{col-2}}

=== Singla izdošanas vēsture ===

{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Valsts
! Datums
! Formāts
! Izdevējs
|-
| {{flag|ASV}}
| {{dat|2009|02|23|N}}
| rowspan=&quot;2&quot;|Ciparu lejupielāde
| [[A&amp;M]], ''[[Interscope Records|Interscope]]''
|-
| Pasaule
| {{dat|2009|02|24|N}}
| ''[[Universal Music Group|Universal]]''
|-
| {{flag|ASV}}
| {{dat|2009|03|3|N}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gfa.radioandrecords.com/publishGFA/GFANextPage.asp?sDate=03%2F03%2F2009&amp;Format=1 |title=radionrecords.com |access-date={{dat|2018|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120403173614/http://gfa.radioandrecords.com/publishGFA/GFANextPage.asp?sDate=03%2F03%2F2009&amp;Format=1 |archivedate={{dat|2012|04|03||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| ''Airplay''
| A&amp;M, ''Interscope''
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flag|Eiropa}}
| {{dat|2009|03|15|N}}
| Ciparu lejupielāde
| ''[[Polydor Records|Polydor]]'', ''Universal''
|-
| {{dat|2009|04|24|N}}
| CD singls&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Netika izdots UK)&lt;/small&gt;
| ''Universal''
|}
{{col-end}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{The Pussycat Dolls}}

[[Kategorija:2009. gada singli]]</text>
      <sha1>pxijak0dbf4q1es3surlfl5uyssonte</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>127268</id>
    <revision>
      <id>4534856</id>
      <parentid>4290105</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:49:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534856</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8761" sha1="1hq4womd4zzt16b3klri1auc6eghov8" xml:space="preserve">[[Attēls:Coat of Arms of Jēkabpils.svg|thumb|177x177px|Jēkabpils valstspilsētas ģerbonis]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Jēkabpils]] pašvaldības vadītāji''' jeb '''Jēkabpils domes vadītāji vai Jēkabpils mēri''' no 1919. gada. Atsevišķos periodos amata nosaukumam ir bijušas dažādas variācijas. 1962. gadā Jēkabpilij pievienoja [[Krustpils|Krustpili]], kas bija atsevišķa pilsēta.

== Uzskaitījums ==
{{colbegin|5}}
{{legend| red| [[Latvijas Komunistiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #741C27| [[Jēkabpils reģionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #ADFF2F| [[Latvijas Zaļā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #c42027| [[Gods kalpot mūsu Latvijai]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FFDE00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}}

{{colend}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot;| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Vēlēšanas !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Jēkabpils pilsētas galva (1919—1940)'''
|-
| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[A. Linde]]''' || 1919. gads || — || — ||
|-
| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Nikolajs Olševskis]]''' || 1919. — 1922. gads || — || — ||
|-
| || '''3.''' || [[Attēls:Kārlis Lamberts 1923.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Lamberts]]''' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1879—1943)&lt;/small&gt; || 1931. — 1935. gads || — || — ||
|-
| || '''4.''' || [[Attēls:Teodors Ermansons 1939.jpg|80px]] || '''[[Teodors Ermansons]]''' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1896—1942)&lt;/small&gt; || {{dat|1935|10|1|N|bez}} — {{dat|1939|10|1|N|bez}} || — || — ||
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Jēkabpils pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs (1940—1944)'''
|-
| || '''5.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[M. Liepiņš]]''' || 1940. gads || — || — ||
|-
| || '''6.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Kurts Grabovskis]]''' || 1941. — 1944. gads || — || — ||
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Jēkabpils pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs (1944—1990)'''
|-
| style=&quot;background: red| || '''7.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[A. Pilāts]]''' || 1944. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''8.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Dāvids Morgens]]''' || 1944. — 1953. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''9.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Kondratijs Formakovs]]''' || 1953. — 1955. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''10.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ivans Pavlovs (Jēkabpils mērs)|Ivans Pavlovs]]''' || 1955. — 1956. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''11.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Pēteris Slišāns]]''' || 1957. — 1960. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''12.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Pēteris Veikšins]]''' || 1961. — 1963. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '(''8.'')' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Dāvids Morgens]]''' || 1963. — 1964. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — || 2. reizi
|-
| style=&quot;background: red| || '''13.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vitālijs Kokins]]''' || 1964. — 1971. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''14.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vilnis Buks]]''' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1929—2009)&lt;/small&gt; || 1971. — 1978. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''15.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Antons Baranovskis]]''' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1947)&lt;/small&gt;|| 1978. — 1981. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''16.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ivans Logačovs]]''' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1940)&lt;/small&gt;|| 1981. — 1987. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''17.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Anna Knodze]]''' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1942)&lt;/small&gt;|| 1987. — 1989. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''18.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Aivars Eglītis]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1957)&lt;/small&gt; || 1989. — 1990. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — ||
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Jēkabpils pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs (1990—1994)'''
|-
| || '''19.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vilis Dābols]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1936—2021)&lt;/small&gt; || 1990. — 1994. gads || — || — ||
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Jēkabpils domes priekšsēdētājs (1994—2021)'''
|-
| || '''20.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Laima Miltuze]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1946)&lt;/small&gt; || 1994. — 1997. gads || — || [[1994. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|1994]] ||
|-
| style=&quot;background: #741C27| || '''21.''' || [[Attēls:Leonīds Salcevičs (2010).jpg|80px]] || '''[[Leonīds Salcevičs]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1954)&lt;/small&gt; || {{dat|1997|3|26|N|bez}} — {{dat|2017|6|21|N|bez}} || [[LPP/LC]]
[[Jēkabpils reģionālā partija]]
|[[1997. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|1997]]&lt;br /&gt;[[2001. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|2001]]&lt;br /&gt;[[2005. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|2005]]&lt;br /&gt;[[2009. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|2009]]&lt;br /&gt;[[2013. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|2013]] ||
|-
| style=&quot;background: #ADFF2F| || '''22.''' || [[Attēls:Raivis Ragainis 2023.jpg|80px]] || '''[[Raivis Ragainis]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1974)&lt;/small&gt; || {{dat|2017|6|21|N|bez}} — {{dat|2019|4|30|N|bez}} || [[Latvijas Zaļā partija]] || [[2017. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|2017]] ||
|-
| style=&quot;background: #c42027| || rowspan=2|'''23.''' || rowspan=2|[[Attēls:Aivars Kraps.jpg|80px]] || rowspan=2|'''[[Aivars Kraps]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1975)&lt;/small&gt; || rowspan=2|{{dat|2019|4|30|N|bez}} — {{dat|2021|1|28|N|bez}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jekabpils-mers-kraps-pec-knab-aizdomam-par-nelikumibam-iepirkumos-atkapjas-no-amata.a390666/|title=Jēkabpils mērs Kraps pēc KNAB aizdomām par nelikumībām iepirkumos atkāpjas no amata|website=www.lsm.lv}}&lt;/ref&gt; || [[Gods kalpot mūsu Latvijai]] ||  rowspan=2|— || rowspan=2| Kopš 2021. gada 23. janvāra atstādināts no domes priekšsēdētāja pienākumiem, pēc [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] rīkojuma.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52869229|title=KNAB aizliedzis Krapam ieņemt Jēkabpils mēra amatu|date=2021. gada 23. janv.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background: #FFDE00| || [[Latvijas attīstībai]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Kopš 2020. gada 12. novembra)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=29575&amp;r=Jekabpils|title=Jçkabpils mçrs Aivars Kraps pievienojas partijai &quot;Latvijas attîstîba&quot; - Jçkabpils ziòas - Jçkabpils Laiks|website=jekabpilslaiks.lv}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
|-
| style=&quot;background: white| ||rowspan=2| — || rowspan=2|[[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan=2|''[[Kristīne Ozola]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1973)&lt;/small&gt; || rowspan=2|''{{dat|2021|1|23|N|bez}}'' — ''{{dat|2021|7|1|N|bez}}'' || ''bez partijas'' ||rowspan=2| — || rowspan=2|''pienākumu izpildītāja''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/31.01.2021-de-facto.id209850/|title=De Facto|via=ltv.lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background: #E64632| ||[[Progresīvie]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Kopš 2021. gada 5. februāra)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.radio1.lv/lv/Pasvaldibu-zinas/1/49161/Jekabpils-domes-priekssedetaja-vietniece-Kristine-Ozola-pievienojusies-partijai-quot;Progresiviequot|title=Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola pievienojusies partijai &quot;Progresīvie&quot;|website=www.radio1.lv}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; |'''Amats apvienots ar [[Jēkabpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jēkabpils novada pašvaldības vadītāja]] amatu'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20170724110913/http://www.jekabpils.lv/lv Jēkabpils]

{{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Jēkabpils|Jēkabpils Dome]]
[[Kategorija:Jēkabpils pašvaldības vadītāji| ]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Jēkabpils mērs]]</text>
      <sha1>1hq4womd4zzt16b3klri1auc6eghov8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Imanta Kooperativa iela 08.2009.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>129480</id>
    <revision>
      <id>4534544</id>
      <parentid>3275108</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:11:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Imanta_Kooperativa_iela_08.2009.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="433" sha1="m1uldjggozzubmw1pox51v7vi6u0li9" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Imanta Kooperativa iela 08.2009.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Imanta Kooperativa iela 08.2009.JPG}}</text>
      <sha1>m1uldjggozzubmw1pox51v7vi6u0li9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P111</title>
    <ns>0</ns>
    <id>131632</id>
    <revision>
      <id>4534472</id>
      <parentid>4425556</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:15:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa vēsturi un nākotni</comment>
      <origin>4534472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11985" sha1="880r68ernuknm1hf4ihpzcdmd9e681m" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 111
| nosaukums      = Ventspils (Leči)—Grobiņa
| karte          = Road P111 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 95,5
| ārpus_pilsētas = 93,3
| ceļš_pilsētā   = 2,2
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Kurzeme]]
| attēls         =Baltijas ledus ezera senkrasts, 12.10.2013.jpg
| paraksts       =
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Leči]] {{P ceļš|108}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Užava]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Užava (upe)|Užava]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Jūrkalne]] {{P ceļš|119}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jūrkalne]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Muižupīte]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ēnava (Baltijas jūras piekrastes upe)|Ēnava]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rīva (upe)|Rīva]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pāvilosta]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Saka (upe)|Saka]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Vērgale]] }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Ploce]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{zilā zīme}} [[Kapsēde]] {{P ceļš|110}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Grobiņa]] {{A ceļš|9}}  }}
|}
|}
'''P111''' autoceļš '''Ventspils (Leči)—Grobiņa''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Ventspils|Ventspili]] ([[Leči|Lečus]]) pie autoceļa [[Autoceļš P108|P108]] ar [[Jūrkalne|Jūrkalni]] pie autoceļa [[Autoceļš P119|P119]] caur [[Pāvilosta|Pāvilostu]] ar [[Grobiņa|Grobiņu]] pie autoceļa [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]].&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

Autoceļa garums ir {{nobr|95,5 km}} un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso šādas upes: [[Saka]], [[Rīva (upe)|Rīva]], [[Užava]]. Ceļš šķērso [[Ventspils novads|Ventspils]] un [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]] novadus.

== Autoceļa raksturojums (2016. gadā) ==

=== Administratīvie iedalījumi, kurus šķērso autoceļš ===
Autoceļš P111 šķērso [[Ventspils novads|Ventspils novadu]] ([[Vārves pagasts|Vārves pagastu]], [[Užavas pagasts|Užavas pagastu]], [[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes pagastu]]) un [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadu]] ([[Grobiņa|Grobiņas pilsētu]], [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], [[Sakas pagasts|Sakas pagastu]], [[Vērgales pagasts|Vērgales pagastu]], [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]]).

=== Ceļa segums ===
Autoceļš ir asfaltēts visā ceļa garumā no 0. — 95. km un autoceļš sastāv gan no atjaunotiem ceļa posmiem, gan ceļa posmiem, kuros ir daudz plaisu un bedru, taču kopumā ceļa seguma stāvoklis ir labs, jo 0. — 11. km, 22. — 27. km, 82. — 86. km asfalts ir jauns un bez bedrēm, savukārt, 27. — 34. km, 36. — 43. km, izņemot tiltu pār [[Rīva (upe)|Rīvu]] — 39. km, autoceļš ir nesen atjaunots, tāpēc ceļa segums arī ir labā stāvoklī. No 43. — 82. km un 86. — 95. km ceļa stāvoklis ir neapmierinošs, jo ir daudz plaisu un bedru, kā arī lāpījumu, šajos posmos ieteicamais ātrums ir 50 km/h. Bīstami līkumi šajā ceļā ir ļoti maz, proti, 4. — 5. km, 36 km un 56 km, jo ceļš šķērso [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienes]] [[Ventavas līdzenums|Ventavas līdzenumu]] un [[Piemares līdzenums|Piemares līdzenumu]]. Šī autoceļa galvenā īpatnība ir gari piejūras ciemati, kuri var ilgt vairākus kilometrus un tajos var būt vien atsevišķas mājas un dziļi meži, taču atsevišķos ciematos ir jāievēro ātruma ierobežojums 70 km/h, piemēram, [[Sārnate]], [[Ošvalki]] u.t.t. 

=== Satiksmes intensitāte ===
Satiksmes intensitāte ir pietiekama, jo ceļš savieno divas ostas pilsētas, automašīnu intensitāte visā ceļā ir aptuveni vienlīdzīga, posmā 0. — 9. km no [[Ventspils]] ([[Leči|Lečiem]]) līdz [[Užava|Užavai]], kur apmēram gadā vidēji diennaktī brauc 1154 automašīnas un 21% no visām automašīnām ir kravas transports &lt;sub&gt;(2016)&lt;/sub&gt;, posmā no [[Užava|Užavas]] līdz [[Jūrkalne|Jūrkalnei]] 9. — 34. km apmēram gadā vidēji diennaktī brauc 1458 automašīnas un 13% no visām automašīnām ir kravas transports &lt;sub&gt;(2016)&lt;/sub&gt;, posmā no [[Jūrkalne|Jūrkalnes]] līdz [[Pāvilosta|Pāvilostai]] 34. — 53. km apmēram gadā vidēji diennaktī brauc 1290 automašīnas un 18% no visām automašīnām ir kravas transports &lt;sub&gt;(2016)&lt;/sub&gt;, posmā no [[Pāvilosta|Pāvilostas]] līdz [[Kapsēde|Kapsēdei]] 53. — 91. km apmēram gadā vidēji diennaktī brauc 1531 automašīnas un 21% no visām automašīnām ir kravas transports &lt;sub&gt;(2016)&lt;/sub&gt;, savukārt, posmā no [[Kapsēde|Kapsēdes]] līdz [[Grobiņa|Grobiņai]] 91. — 95. km apmēram gadā vidēji diennaktī brauc 1741 automašīna un 12% no visām automašīnām ir kravas transports &lt;sub&gt;(2016)&lt;/sub&gt;. Šim ceļam ir apbraucamais ceļš pa [[Autoceļš P108|P108]], [[Autoceļš P112|P112]] un [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]], taču tas nav izdevīgs un ļoti garš, tāpēc šo ceļu izmanto ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī tūristi un citi cilvēki, lai nokļūtu līdz saviem galamērķiem, kā arī kravas transporta pārvadātāji, lai nogādātu kravas starp ostas pilsētām.

=== Apdzīvotas vietas autoceļa tuvumā ===
Autoceļa P111 tuvumā atrodas [[Leči]], [[Užava]] (ātruma ierobežojums 70 km/h), [[Sārnate]], [[Ošvalki]], [[Jūrkalne]] (ātruma ierobežojums 50 km/h), [[Labrags]], [[Ulmale]], [[Strante]], [[Pāvilosta]], [[Saka]], [[Vērgale]], [[Ploce]], [[Kapsēde]] un [[Grobiņa]] (ātruma ierobežojums 50 km/h).

=== Upes, kuras šķērso autoceļš ===
Autoceļš šķērso vairākas upes: [[Užava (upe)|Užavu]], [[Muižupīte|Muižupīti]], [[Ēnava (Baltijas jūras piekrastes upe)|Ēnavu]], [[Rīva (upe)|Rīvu]], [[Saka (upe)|Saku]], [[Kārpa (upe)|Kārpu]]. Vislielākās no tām ir [[Užava (upe)|Užava]], [[Rīva (upe)|Rīva]] un [[Saka (upe)|Saka]].

=== Stāvvietas un degvielas uzpildes stacijas autoceļā ===
Degvielas uzpildes staciju daudzums ir niecīgs — viena, un tā atrodas [[Jūrkalne|Jūrkalnē]].

== Vēsture ==
2016. gadā tika veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana 5,6 km garumā posmā no Sarnātes apkārtnes līdz tiltam pār Pāžupīti (21,7. - 27,3. km), kā arī veikta atjaunošana ar virsmas apstrādi 10,61 km garā posmā autoceļa sākumā no Lečiem līdz Užavai (0. - 10,61. km). Tiltam pār Užavu tika veikta arī profila labošana un jauna seguma kārtas izbūve. Būvdarbus veica ''SIA Strabag''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/autocelu_avize_aprilis_final-1.pdf|title=Autoceļu Avīze - Aprīlis 2016}}&lt;/ref&gt;

No 2018. līdz 2019. gadam tika pārbūvēts autoceļš 19,8 km garā posmā no Labraga līdz Mežainei (43,2. - 63,0. km). Pārbūves ietvaros tika pilnībā pārbūvēta ceļa sega, izbūvējot jaunu pamatu un divas asfaltbetona kārtas, sakārtojot ūdens novadi un autobusu pieturvietas. Tika atjaunoti arī tilti pār Saku un Kārpu. Būvdarbus veica ''SIA Binders'' par līgumcenu ap 10,6 miljoniem eiro (ar PVN), ko īstenoja ar ERAF līdzfinansējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/sakas-buvdarbi-uz-autocela-venstpils-grobina/|title=Sākas būvdarbi uz autoceļa Venstpils–Grobiņa|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2018-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Daļai no pārbūvētā posma jau 2020. gadā bija nepieciešami garantijas remontdarbi - posmā no Ulmales līdz tiltam pār Kārpu (47,1. - 58,82. km) tika konstatēts, ka asfaltbetona virskārtas paliekošā porainība neatbilst specifikācijām - tādēļ būvuzņēmējs ''SIA Binders'' par saviem līdzekļiem garantijas ietvaros veica asfalta virskārtas pārbūvi šajā posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/uz-ventpils-grobinas-cela-buvnieki-labo-buvdarbu-defektus|title=Uz Ventpils–Grobiņas ceļa būvnieki labo būvdarbu defektus {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādes metodi posmā no Jūrkalnes līdz Labragam (33,845. - 43,2. km). Būvdarbus veica ''SIA Saldus ceļinieks'' par līgumcenu 844 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/sakas-buvdarbi-uz-autocela-venstpils-grobina/|title=Sākas būvdarbi uz autoceļa Venstpils–Grobiņa|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2018-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums posmā no Kapsēdes līdz Gužiem (88,21. - 93,35. km). Būvdarbus veica ''Sabiedrība CA'' par līgumcenu 709 140 eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-regionalo-celu-posmos-sak-atjaunot-segumu/|title=12 reģionālo ceļu posmos sāk atjaunot segumu|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2021-05-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums posmā no Užavas līdz Jūrkalnei (10,61. - 33,85. km). Būvdarbus veica SIA &quot;VIA&quot; par līgumcenu 3 980 900 eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/piejuras-celam-no-uzavas-lidz-jurkalnei-atjaunos-segumu/|title=Piejūras ceļam no Užavas līdz Jūrkalnei atjaunos segumu|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2022-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums iepriekš pārbūvētājā posmā no Labraga līdz Mežaines apkārtnei (43,19. - 63,00. km). Būvdarbus veica SIA &quot;SC Grupa&quot; par līgumcenu 1 129 549 eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/soseja-uz-lietuvu-atjaunota/|title=Atjaunots A11 ceļa segums līdz Lietuvas robežai, uz Ventspils šosejas darbi ilgs līdz septembrim|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/06/16.06.2025.-22.06.2025.pdf|title=Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos}}&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
Dienvidkurzemes novada integrētās mobilitātes rīcības plānā paredzēta aptuveni 3 km gara veloceļa izbūve no autoceļa P111 līdz Pāvilostas centram, blakus esošajai gājēju infrastruktūrai. Projekta mērķis ir izveidot drošu mikromobilitātes savienojumu starp valsts autoceļu un pilsētas centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dkn.lv/lv/media/54302/download?attachment=|title=DIENVIDKURZEMES NOVADA INTEGRĒTĀ MOBILITĀTES RĪCĪBAS PLĀNA LĪDZ 2035. GADAM PASĀKUMU SARAKSTS (1.redakcija)}}&lt;/ref&gt;

Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritāri P111 posmi, kuros būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas darbus, ir iekļauti četri posmi - 8,26 km garumā autoceļa sākumā no Lečiem līdz krustojumam ar autoceļu V1308 (0,04. - 8,3. km), 4,43 km garā posmā pie autoceļa V1194, 2,51 km garā posmā pie Vērgales, un 6,21 km garā posmā no Ploces līdz Kapsēdes apkārtnei. Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}&lt;/ref&gt;

== Krustojošie autoceļi ==
* [[Autoceļš P108|P108]], [[Leči|Lečos]]
* [[Autoceļš P119|P119]], [[Jūrkalne|Jūrkalnē]]
* [[Autoceļš P110|P110]], [[Kapsēde|Kapsēdē]]
* [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]], [[Grobiņa|Grobiņā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P111]]</text>
      <sha1>880r68ernuknm1hf4ihpzcdmd9e681m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:2. tramvaju maršruta līnija pie Elvīras ielas.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>133492</id>
    <revision>
      <id>4534573</id>
      <parentid>3825482</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:26:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:2._tramvaju_maršruta_līnija_pie_Elvīras_ielas.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="545" sha1="mmvipf3i5dhbiqvbvlxr91tr4atn9cn" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = 2. tramvaju maršruta līnija pie Elvīras ielas.

Fotografēts 2010. gada 30. maijā.
| source         = {{own}}
| date           = 2010-05-30
| author         = [[User:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{CC-BY-SA-3.0 P|[[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Files uploaded by User:ScAvenger]]
{{NowCommons|2. tramvaju maršruta līnija pie Elvīras ielas.JPG}}</text>
      <sha1>mmvipf3i5dhbiqvbvlxr91tr4atn9cn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Orkans Riga 15.01.2007.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>135049</id>
    <revision>
      <id>4534627</id>
      <parentid>3275267</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:00:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Orkans_Riga_15.01.2007.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="425" sha1="gdmv5nkvzkwbvc8860ptneidr7tls7x" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Orkans Riga 15.01.2007.
| source         = {{own}}
| date           = 15.01.2007
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Orkans Riga 15.01.2007.jpg}}</text>
      <sha1>gdmv5nkvzkwbvc8860ptneidr7tls7x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Erceņģelis Gabriels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>135634</id>
    <revision>
      <id>4534450</id>
      <parentid>4506070</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:44:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1822" sha1="echctdwtvs2tnlnscb5pp31l5xbbrqp" xml:space="preserve">{{cita nozīme|par eņģeli|vācu politiķi|Zigmārs Gabriels}}

[[Attēls:Anton Raphael Mengs - Annunciation.jpg|thumbnail|200px|Glezna, kurā attēlota erceņģeļa Gabriela parādīšanās Jēzus Kristus mātei Marijai]]
'''Gabriels''' ({{val-he|‏גַּבְרִיאֵל‏‎}}) ir [[ercenģelis|erceņģeļa]] vārds, kas minēts [[Vecā Derība|Vecās Derības]] [[Daniels|Daniela]] grāmatā. [[Jaunā Derība|Jaunajā Derībā]] rakstīts, ka viņš [[Zakarijs|Zakarijam]] pareģoja [[Jānis Kristītājs|Jāņa Kristītāja]], bet [[Jaunava Marija|Jaunavai Marijai]] - [[Jēzus]] dzimšanu. 

Pēc [[Islāms|musulmaņu ticības]], Gabriels ('''Džibrils''') [[Muhameds|Muhamedam]] atklājis [[Korāns|Korānu]] un bijis viņa pavadonis [[Nakts ceļojums|Nakts ceļojumā]].

== Etimoloģija ==
Vārds ''Gabriels'' cēlies no [[Ebreju valoda|ebreju valodas]] vārda גַּבְרִיאֵל (''Gavri'el''). Tas sastāv no vārdiem ''gever'' (גֶּבֶר) — ‘vīrs’, ‘spēcīgs cilvēks’ vai ‘spēks’ — un ''El'' (אֵל) — ‘Dievs’. Tādēļ vārdu parasti skaidro kā ‘Dievs ir mans spēks’, ‘Dieva spēks’ vai ‘Dieva varenais’.

No ebreju valodas vārds grieķu valodā tika pārņemts kā Γαβριήλ (''Gabriḗl''), bet [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] — ''Gabriel''. No latīņu un grieķu kristīgās tradīcijas vārds izplatījās daudzās Eiropas valodās.

[[Arābu valoda|Arābu valodā]] erceņģelis pazīstams kā جِبْرِيل (''Džibrīl'') vai جَبْرَائِيل (''Džabrāʾīl''). Šīs vārda formas ir radniecīgas ebreju vārdam ''Gavri'el''. [[Islāms|Islāma]] tradīcijā Džibrils ir eņģelis, kurš nodeva Dieva atklāsmes pravietim [[Muhameds|Muhamedam]].


{{reliģija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Eņģeļi]]</text>
      <sha1>echctdwtvs2tnlnscb5pp31l5xbbrqp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Panteļējevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>135817</id>
    <revision>
      <id>4534835</id>
      <parentid>4278322</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:11:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4534835</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11602" sha1="ntq26u9340bvy5uq3pkp0z0xz2vn7qs" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Andrejs Panteļējevs
| attēls = Konference “40 gadi kopš Helsinku vienošanās. Ko tālāk?” (16630433074).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Andrejs Panteļējevs (priekšplānā) 2015. gadā
| amats = Saeimas deputāts
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|8|13}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = 
* [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]
* [[Latvijas Tautas fronte|LTF]]
* [[Latvijas Ceļš]] &lt;small&gt;(1993—2004)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] &lt;small&gt;(2013—?)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| profesija = [[fizika|fiziķis]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Andrejs Panteļējevs''' (dzimis {{dat|1961|08|13}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], [[politiķis]], pedagogs un vairāku grāmatu autors. Ievērojams [[Trešā atmoda|Atmodas laika]] notikumu dalībnieks. [[LR Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] un vairāku [[Saeima|Saeimu]] deputāts. Bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]], [[Latvijas Tautas fronte]]s un partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; biedrs, kopš 2013. gada ir [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] biedrs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1961. gadā Rīgā. No 1968. līdz 1979. gadam mācījās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]]. Studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[LU fizikas un matemātikas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultātes]] Fizikas nodaļā (1979—1984), bija [[Ļeņina stipendija|Ļeņina stipendiāts]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:592683%7Carticle:DIVL179%7Cquery:%D0%90%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%B5%D0%B9%20%D0%9F%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B5%D0%B2|title=За час до вручения диплома|last=L.|first=Kala|publisher=Rīgas Balss #159|website=www.periodika.lv|access-date=2025-03-22|date=1984-07-12|archive-date=2021-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602214826/https://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:592683%7Carticle:DIVL179%7Cquery:%D0%90%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%B5%D0%B9%20%D0%9F%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B5%D0%B2}}&lt;/ref&gt; pēc tam studēja LVU aspirantūrā Teorētiskās fizikas katedrā (1984—1986). Strādāja universitātes Teorētiskās fizikas katedrā par asistentu (1986—1989).&lt;ref name=&quot;g21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = ANDREJS PANTEĻEJEVS | publisher = gramata21.lv | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/pantelejevs_andrejs/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20151122044925/http://latvijaslaudis.lv/users/pantelejevs_andrejs/ | archivedate = {{dat|2015|11|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151122044925/http://latvijaslaudis.lv/users/pantelejevs_andrejs/ |date={{dat|2015|11|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Bijis LVU [[Komjaunatne]]s organizācijas sekretārs, kā arī [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedrs&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt; no 1985. līdz 1990. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1128453%7Carticle:DIVL84%7Cquery:%D0%9F%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B5%D0%B2%20%D0%90%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%B5%D0%B9|title=Список народных депутатов Латвийской ССР, избранных 18 марта 1990 года в Риге|publisher=Rīgas Balss #66-67|website=www.periodika.lv|access-date=2025-03-22|date=1990-03-23|archive-date=2021-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602214826/https://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1128453%7Carticle:DIVL84%7Cquery:%D0%9F%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B5%D0%B2%20%D0%90%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%B5%D0%B9}}&lt;/ref&gt;

Pēc darbības politikā strādājis par sociālo zinību skolotāju [[Jūrmalas Valsts ģimnāzija|Jūrmalas Valsts ģimnāzijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/pantelejevs-tagad-strada-skola-ieklausijos-sava-sirdsbalsi-55007/|title=Panteļējevs tagad strādā skolā: «Ieklausījos savā sirdsbalsī»|website=www.santa.lv|access-date=2023-07-06}}&lt;/ref&gt; ir vairāku grāmatu autors un recenzents.

== Politiskā darbība ==
[[Trešā atmoda|Atmodas gados]] iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un kļuva par tās laikraksta &quot;[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]&quot; politiskās nodaļas vadītāju (1989—1990). Kad 1990. gadā Panteļējevu ievēlēja par [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputātu, viņš bija starp tiem deputātiem, kuri nobalsoja [[Deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu|par Latvijas neatkarības atjaunošanu]]. Sākot ar 1990. gada decembri, viņš bija Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

1993. gadā piedalījās partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; izveidē, [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[5. Saeima]]s deputātu, bija Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs,&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt; kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Andrejs Panteļējevs | publisher = 5. Saeima | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.saeima.lv/arhivs/5_saeima/pantelejevs.htm}}&lt;/ref&gt; 1995. gadā [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[6. Saeima]]s deputātu, saglabāja NDK priekšsēdētāja amatu, kā arī bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Andrejs Panteļējevs | publisher = 6. Saeima | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.saeima.lv/arhivs/6_saeima/deputati/pantelejevs.htm}}&lt;/ref&gt; Abos sasaukumos bija arī &quot;Latvijas Ceļa&quot; Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, 1997. gadā viņu ievēlēja par partijas valdes priekšsēdētāju.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;
1998. gadā [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[7. Saeima]]s deputātu, bet frakcijas vadītāja krēslu viņš zaudēja [[Kristiāna Lībane|Kristiānai Lībanei]], saglabājot NDK priekšsēdētāja amatu un kļūstot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas biedru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Andrejs Panteļējevs | publisher = 7. Saeima | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.saeima.lv/arhivs/7_saeima/deputati/pantelejevs.htm}}&lt;/ref&gt;

2000. gada decembrī Panteļējevs zaudēja &quot;Latvijas Ceļa&quot; vadītāja amatu [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andrim Bērziņam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Par LC priekšsēdētāju ievēlē Andri Bērziņu | publisher = Delfi | date = 2000.12.11. | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-lc-priekssedetaju-ievele-andri-berzinu.d?id=817314}}&lt;/ref&gt;
Kad 2002. gadā notikušajās [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] &quot;Latvijas Ceļš&quot; nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]] un neiekļuva Saeimā, A. Panteļējevs vadīja partijas konventu, kura uzdevums bija apspriest partijas ideoloģiju un noteikt tās pamatvērtības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = ‘Latvijas Ceļa’ Konvents spriež par pamatvērtībām | publisher = Delfi | date = 2003.01.12. | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-cela-konvents-spriez-par-pamatvertibam.d?id=4575150}}&lt;/ref&gt;

2004. gada martā [[Latvijas Ministru prezidents]] [[Indulis Emsis]] iecēla A. Panteļējevu par savu padomnieku nacionālās drošības jautājumos, tajā pašā laikā Panteļējevam apturot savu darbību &quot;Latvijas Ceļā&quot;.&lt;ref name=&quot;tvnet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Panteļejevs kā Fenikss no pelniem Emsim pie sāniem | publisher = TvNET | date = 2004.03.31. | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/200666-pantelejevs_ka_fenikss_no_pelniem_emsim_pie_saniem }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; I. Emsis amatu zaudēja tā paša gada decembrī, savukārt A. Panteļējevs kļuva par [[Saeimas priekšsēdētāja]]s [[Ingrīda Ūdre|Ingrīdas Ūdres]] politisko padomnieku. Gadu vēlāk viņu iecēla par Informācijas analīzes dienesta direktora vietnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Panteļējevs strādās vadošā amatā ar drošību saistītā dienestā | publisher = Apollo | date = 2005.12.08. | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.apollo.lv/portal/news/articles/62907/0 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc biroja likvidācijas sācis strādāt [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzības birojā]].&lt;ref name=&quot;kj&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ko tagad dara Andrejs Panteļējevs? | publisher = Kas jauns? | date = 2009.12.17. | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=13602}}&lt;/ref&gt;

2013. gadā A. Panteļējevs iestājās [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]], no kuras vēlāk izstājies.

Strādāja [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijā]] par [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]] (2014—2017) un [[Latvijas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]] par ministres [[Anda Čakša|Andas Čakšas]] biroja vadītāju (2017—2019). 2023. gada janvārī A. Panteļējevs tika apstiprināts par [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre|izglītības un zinātnes ministres]] A. Čakšas padomnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.izm.gov.lv/lv/lv/jaunums/ministres-padomnieks-pantelejevs|title=Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ārštata padomnieks politikas plānošanas jautājumos būs Andrejs Panteļējevs {{!}} Izglītības un zinātnes ministrija|website=www.izm.gov.lv|access-date=2023-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
A. Panteļējevs ir apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].

== Privātā dzīve ==
Viņš ir divreiz precējies, no pirmās laulības ar sievu Līgu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/69539|title=Valsts amatpersonu deklarācijas - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2023-07-06|date=2002-12-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; viņam ir divi dēli, kā arī ir adoptēta meita — [[Justīne Panteļējeva]],&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kj&quot; /&gt; kas arī darbojas politikā, ir [[Rīgas dome]]s deputāte. Šobrīd šķīries.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/sarunas/jutos-izmisis-but-ar-savam-problemam-viens-saruna-ar-ekspolitiki-pantelejevu.a481854/|title=Jutos izmisis būt ar savām problēmām viens. Saruna ar ekspolitiķi Panteļējevu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Navboxes
| title = Latvijas Republikas Saeima
| list  =
{{7. Saeima}}
{{6. Saeima}}
{{5. Saeima}}
}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Panteļejevs, Andrejs}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Zaļās partijas politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>ntq26u9340bvy5uq3pkp0z0xz2vn7qs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534838</id>
      <parentid>4534835</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:17:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Privātā dzīve */</comment>
      <origin>4534838</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11598" sha1="qp739a90milp9fzchcli86pwxk8nncn" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Andrejs Panteļējevs
| attēls = Konference “40 gadi kopš Helsinku vienošanās. Ko tālāk?” (16630433074).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Andrejs Panteļējevs (priekšplānā) 2015. gadā
| amats = Saeimas deputāts
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|8|13}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = 
* [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]
* [[Latvijas Tautas fronte|LTF]]
* [[Latvijas Ceļš]] &lt;small&gt;(1993—2004)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] &lt;small&gt;(2013—?)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| profesija = [[fizika|fiziķis]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Andrejs Panteļējevs''' (dzimis {{dat|1961|08|13}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], [[politiķis]], pedagogs un vairāku grāmatu autors. Ievērojams [[Trešā atmoda|Atmodas laika]] notikumu dalībnieks. [[LR Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] un vairāku [[Saeima|Saeimu]] deputāts. Bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]], [[Latvijas Tautas fronte]]s un partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; biedrs, kopš 2013. gada ir [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] biedrs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1961. gadā Rīgā. No 1968. līdz 1979. gadam mācījās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]]. Studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[LU fizikas un matemātikas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultātes]] Fizikas nodaļā (1979—1984), bija [[Ļeņina stipendija|Ļeņina stipendiāts]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:592683%7Carticle:DIVL179%7Cquery:%D0%90%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%B5%D0%B9%20%D0%9F%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B5%D0%B2|title=За час до вручения диплома|last=L.|first=Kala|publisher=Rīgas Balss #159|website=www.periodika.lv|access-date=2025-03-22|date=1984-07-12|archive-date=2021-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602214826/https://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:592683%7Carticle:DIVL179%7Cquery:%D0%90%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%B5%D0%B9%20%D0%9F%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B5%D0%B2}}&lt;/ref&gt; pēc tam studēja LVU aspirantūrā Teorētiskās fizikas katedrā (1984—1986). Strādāja universitātes Teorētiskās fizikas katedrā par asistentu (1986—1989).&lt;ref name=&quot;g21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = ANDREJS PANTEĻEJEVS | publisher = gramata21.lv | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/pantelejevs_andrejs/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20151122044925/http://latvijaslaudis.lv/users/pantelejevs_andrejs/ | archivedate = {{dat|2015|11|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151122044925/http://latvijaslaudis.lv/users/pantelejevs_andrejs/ |date={{dat|2015|11|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Bijis LVU [[Komjaunatne]]s organizācijas sekretārs, kā arī [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedrs&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt; no 1985. līdz 1990. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1128453%7Carticle:DIVL84%7Cquery:%D0%9F%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B5%D0%B2%20%D0%90%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%B5%D0%B9|title=Список народных депутатов Латвийской ССР, избранных 18 марта 1990 года в Риге|publisher=Rīgas Balss #66-67|website=www.periodika.lv|access-date=2025-03-22|date=1990-03-23|archive-date=2021-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602214826/https://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1128453%7Carticle:DIVL84%7Cquery:%D0%9F%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B5%D0%B2%20%D0%90%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%B5%D0%B9}}&lt;/ref&gt;

Pēc darbības politikā strādājis par sociālo zinību skolotāju [[Jūrmalas Valsts ģimnāzija|Jūrmalas Valsts ģimnāzijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/pantelejevs-tagad-strada-skola-ieklausijos-sava-sirdsbalsi-55007/|title=Panteļējevs tagad strādā skolā: «Ieklausījos savā sirdsbalsī»|website=www.santa.lv|access-date=2023-07-06}}&lt;/ref&gt; ir vairāku grāmatu autors un recenzents.

== Politiskā darbība ==
[[Trešā atmoda|Atmodas gados]] iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un kļuva par tās laikraksta &quot;[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]&quot; politiskās nodaļas vadītāju (1989—1990). Kad 1990. gadā Panteļējevu ievēlēja par [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputātu, viņš bija starp tiem deputātiem, kuri nobalsoja [[Deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu|par Latvijas neatkarības atjaunošanu]]. Sākot ar 1990. gada decembri, viņš bija Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;

1993. gadā piedalījās partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; izveidē, [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[5. Saeima]]s deputātu, bija Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs,&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt; kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Andrejs Panteļējevs | publisher = 5. Saeima | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.saeima.lv/arhivs/5_saeima/pantelejevs.htm}}&lt;/ref&gt; 1995. gadā [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[6. Saeima]]s deputātu, saglabāja NDK priekšsēdētāja amatu, kā arī bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Andrejs Panteļējevs | publisher = 6. Saeima | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.saeima.lv/arhivs/6_saeima/deputati/pantelejevs.htm}}&lt;/ref&gt; Abos sasaukumos bija arī &quot;Latvijas Ceļa&quot; Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, 1997. gadā viņu ievēlēja par partijas valdes priekšsēdētāju.&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;
1998. gadā [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[7. Saeima]]s deputātu, bet frakcijas vadītāja krēslu viņš zaudēja [[Kristiāna Lībane|Kristiānai Lībanei]], saglabājot NDK priekšsēdētāja amatu un kļūstot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas biedru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Andrejs Panteļējevs | publisher = 7. Saeima | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.saeima.lv/arhivs/7_saeima/deputati/pantelejevs.htm}}&lt;/ref&gt;

2000. gada decembrī Panteļējevs zaudēja &quot;Latvijas Ceļa&quot; vadītāja amatu [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andrim Bērziņam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Par LC priekšsēdētāju ievēlē Andri Bērziņu | publisher = Delfi | date = 2000.12.11. | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-lc-priekssedetaju-ievele-andri-berzinu.d?id=817314}}&lt;/ref&gt;
Kad 2002. gadā notikušajās [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] &quot;Latvijas Ceļš&quot; nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]] un neiekļuva Saeimā, A. Panteļējevs vadīja partijas konventu, kura uzdevums bija apspriest partijas ideoloģiju un noteikt tās pamatvērtības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = ‘Latvijas Ceļa’ Konvents spriež par pamatvērtībām | publisher = Delfi | date = 2003.01.12. | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-cela-konvents-spriez-par-pamatvertibam.d?id=4575150}}&lt;/ref&gt;

2004. gada martā [[Latvijas Ministru prezidents]] [[Indulis Emsis]] iecēla A. Panteļējevu par savu padomnieku nacionālās drošības jautājumos, tajā pašā laikā Panteļējevam apturot savu darbību &quot;Latvijas Ceļā&quot;.&lt;ref name=&quot;tvnet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Panteļejevs kā Fenikss no pelniem Emsim pie sāniem | publisher = TvNET | date = 2004.03.31. | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/200666-pantelejevs_ka_fenikss_no_pelniem_emsim_pie_saniem }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; I. Emsis amatu zaudēja tā paša gada decembrī, savukārt A. Panteļējevs kļuva par [[Saeimas priekšsēdētāja]]s [[Ingrīda Ūdre|Ingrīdas Ūdres]] politisko padomnieku. Gadu vēlāk viņu iecēla par Informācijas analīzes dienesta direktora vietnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Panteļējevs strādās vadošā amatā ar drošību saistītā dienestā | publisher = Apollo | date = 2005.12.08. | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.apollo.lv/portal/news/articles/62907/0 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc biroja likvidācijas sācis strādāt [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzības birojā]].&lt;ref name=&quot;kj&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ko tagad dara Andrejs Panteļējevs? | publisher = Kas jauns? | date = 2009.12.17. | accessdate = 2010.12.26 | url = http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=13602}}&lt;/ref&gt;

2013. gadā A. Panteļējevs iestājās [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]], no kuras vēlāk izstājies.

Strādāja [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijā]] par [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]] (2014—2017) un [[Latvijas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]] par ministres [[Anda Čakša|Andas Čakšas]] biroja vadītāju (2017—2019). 2023. gada janvārī A. Panteļējevs tika apstiprināts par [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre|izglītības un zinātnes ministres]] A. Čakšas padomnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.izm.gov.lv/lv/lv/jaunums/ministres-padomnieks-pantelejevs|title=Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ārštata padomnieks politikas plānošanas jautājumos būs Andrejs Panteļējevs {{!}} Izglītības un zinātnes ministrija|website=www.izm.gov.lv|access-date=2023-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
A. Panteļējevs ir apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].

== Privātā dzīve ==
Viņš ir divreiz precējies, no pirmās laulības ar sievu Līgu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/69539|title=Valsts amatpersonu deklarācijas - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2023-07-06|date=2002-12-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; viņam ir divi dēli, kā arī ir audžumeita — [[Justīne Panteļējeva]],&lt;ref name=&quot;g21&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kj&quot; /&gt; kas arī darbojas politikā, ir [[Rīgas dome]]s deputāte. Šobrīd šķīries.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/sarunas/jutos-izmisis-but-ar-savam-problemam-viens-saruna-ar-ekspolitiki-pantelejevu.a481854/|title=Jutos izmisis būt ar savām problēmām viens. Saruna ar ekspolitiķi Panteļējevu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Navboxes
| title = Latvijas Republikas Saeima
| list  =
{{7. Saeima}}
{{6. Saeima}}
{{5. Saeima}}
}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Panteļejevs, Andrejs}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Zaļās partijas politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>qp739a90milp9fzchcli86pwxk8nncn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:15. trolejbuss Salaspils ielā.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>136046</id>
    <revision>
      <id>4534571</id>
      <parentid>3825458</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:26:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:15._trolejbuss_Salaspils_ielā.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="530" sha1="itqb8dr40fjzf296e8kg7f84z968556" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = 15. maršruta trolejbuss Salaspils ielā Rīgā.

Fotografēts 2010. gada 30. jūnijā.
| source         = {{own}}
| date           = 2010-06-30
| author         = [[User:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{CC-BY-SA-3.0 P|[[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Files uploaded by User:ScAvenger]]
{{NowCommons|15. trolejbuss Salaspils ielā.JPG}}</text>
      <sha1>itqb8dr40fjzf296e8kg7f84z968556</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Aizkr velocelins.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>136910</id>
    <revision>
      <id>4534586</id>
      <parentid>3273823</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:33:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Aizkraukle_velocelins.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534586</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="424" sha1="90a9opr7wbxlsjh8ltq0eg1rwmvlbbt" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = velocelins
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Aleksandrs Timofejevs|Bontrager / Aleksandrs Timofejevs]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Aleksandrs Timofejevs|Bontrager / Aleksandrs Timofejevs]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Bontrager foto}}
{{NowCommons|Aizkraukle velocelins.JPG}}</text>
      <sha1>90a9opr7wbxlsjh8ltq0eg1rwmvlbbt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Daugava 25.02.2008.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>137180</id>
    <revision>
      <id>4534534</id>
      <parentid>3275263</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:01:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Daugava_25.02.2008.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="417" sha1="6sc594ngiv5m2ru99nuuktkbltyxb6q" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Daugava 25.02.2008.
| source         = {{own}}
| date           = 25.02.2008
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Daugava 25.02.2008.jpg}}</text>
      <sha1>6sc594ngiv5m2ru99nuuktkbltyxb6q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Gauja 29.07.2008.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>137182</id>
    <revision>
      <id>4534536</id>
      <parentid>3275265</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:02:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Gauja_29.07.2008.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="413" sha1="1hvbww1qpq6gr0199onfz5wp1m9wecx" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Gauja 29.07.2008.
| source         = {{own}}
| date           = 29.07.2008
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Gauja 29.07.2008.jpg}}</text>
      <sha1>1hvbww1qpq6gr0199onfz5wp1m9wecx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Rudens Dzeguzkalna 07.10.2008.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>137184</id>
    <revision>
      <id>4534612</id>
      <parentid>3275279</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:53:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rudens_Dzeguzkalna_07.10.2008.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="439" sha1="h02ttr6cg9lrl5727xpb0um1fqo8bcj" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Rudens Dzeguzkalna 07.10.2008.
| source         = {{own}}
| date           = 07.10.2008
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Rudens Dzeguzkalna 07.10.2008.jpg}}</text>
      <sha1>h02ttr6cg9lrl5727xpb0um1fqo8bcj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Krisjana Valdemara iela Kipsala 06.2008.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>137208</id>
    <revision>
      <id>4534518</id>
      <parentid>3333926</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:22:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Krisjana_Valdemara_iela,_Kipsala,_Riga,_06.2008.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="478" sha1="5kphwqdi2kht80v5mu6iivunx18jtoo" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Krisjana Valdemara iela Kipsala 06.2008.
| source         = {{own}}
| date           =2008. gada 8. jūnijs 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Krisjana Valdemara iela, Kipsala, Riga, 06.2008.jpg}}</text>
      <sha1>5kphwqdi2kht80v5mu6iivunx18jtoo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:7. trolejbuss Brīvības ielā.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>137504</id>
    <revision>
      <id>4534576</id>
      <parentid>3825546</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:30:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:7._trolejbuss_Brīvības_ielā.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="523" sha1="4jqbn5uf1mtqeqy4h1pv8ndkduwz09h" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = 7. maršruta trolejbuss Brīvības ielā.

Fotografēts 2011. gada 8. janvārī.
| source         = {{own}}
| date           = 2011-01-08
| author         = [[User:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{CC-BY-SA-3.0 P|[[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Files uploaded by User:ScAvenger]]
{{NowCommons|7. trolejbuss Brīvības ielā.JPG}}</text>
      <sha1>4jqbn5uf1mtqeqy4h1pv8ndkduwz09h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Sniegputenis 11.02.2011.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>142921</id>
    <revision>
      <id>4534637</id>
      <parentid>3275281</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:25:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Sniegputenis_11.02.2011.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534637</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="427" sha1="e8x8ali57r1x1w0oj0yg4wwga72oqce" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Sniegputenis 11.02.2011.
| source         = {{own}}
| date           = 11.02.2011
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Sniegputenis 11.02.2011.jpg}}</text>
      <sha1>e8x8ali57r1x1w0oj0yg4wwga72oqce</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabpils Aizsargu nams</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143187</id>
    <revision>
      <id>4534846</id>
      <parentid>4423986</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:35:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534846</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6241" sha1="povc555r5h7lyrkncj695emrt8nm2u8" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Aizsargu nams
| alternate_names     = Jēkabpils tautas nams
| status              = 
| image               = Folk house Jekabpils.JPG
| image_size          = 300px
| caption             = 
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]]
| client              = 
| owner               = Pašvaldības īpašums
| location            = {{vieta|Latvija|Jēkabpils|Vecpilsētas laukums 3}}
| pushpin_map         = 
| latd  =  | latm  =  | lats  = | latNS  = N
| longd =  | longm =  | longs =  | longEW = E
| map_caption         = 
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 1935
| completion_date     = 1936
| renovation_date     = 
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| architect           = Maksis Lucs
| awards              = 
| designations        = 
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded            = 
{{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Aizsargu nams
|      numurs = 9114
|       grupa = Vietējās nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|   vēstnesis = {{dat|2015|11|21|N|bez}}
}}
| references          = 
}}
[[Attēls:Jēkabpils Aizsargu nams.jpg|thumb|250px|Jēkabpils Aizsargu nams [[1930]]. gados]]

'''Jēkabpils Aizsargu nams''' bija viens no pirmās [[Latvija]]s brīvvalsts celtajiem un vecākajiem [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] namiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=512&amp;r=Jekabpils |title=Jēkabpils ziņas - Jēkabpils Laiks - Aicina saglabāt bijušā Aizsargu nama kultūrvēsturisko nozīmi&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2011|02|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304131116/http://jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=512&amp;r=Jekabpils}}&lt;/ref&gt; Šādi speciāli būvēti [[nams|nami]] bijuši arī [[Madona|Madonā]], [[Vandzenes pagasts|Vandzenē]], [[Valka|Valkā]], [[Malta|Maltā]] un [[Talsu novads|Talsu novadā]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.bdaugava.lv/?kat=37&amp;news_id=1035 Brīvā Daugava&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; Bijušā Jēkabpils Aizsargu nama celtne ir saglabājusies līdz mūsdienām, kurā izvietojies [[Jēkabpils Tautas nams]], atrodas [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukumā]].

Nams pildīja [[organizācija]]s [[aktivitāte|aktivitāšu]] vietas un patvēruma funkcijas, ka arī bijis nacionālās [[kultūra]]s idejas uzturēšanas un kopšanas centrs.

== Vēsture ==

Sākotnēji, lai nosargātu jauno neatkarīgo Latviju, tiek dibināti aizsargi kā pašaizsardzības vienības. [[Liepāja|Liepājā]], [[1919]]. gada 20. martā [[Ministru prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] un [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] izdod izdeva noteikumus, kuri paredzēja, ka katrā [[pagasts|pagastā]] dibināma aizsargu nodaļa. Vēlākos gados aizsargu nodaļas pārveidojās [[karaspēks|karaspēkam]] līdzīgās vienībās un organizācijai bija centralizēta vadība. Aizsargi bija pakļauti iekšlietu un [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|kara ministram]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; [[Valsts|Valstī]] izveidojās 19 aizsargu pulki, no kuriem viens bija [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] atradošais 4.aizsargu pulks, kura komandieris bija Mārtiņš Kadašs. Pulka aktivitātes ieņēma ļoti nozīmīgu vietu [[pilsēta]]s dzīvē.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 37.lpp.&lt;/ref&gt;

[[1927]]. gadā tiek nodibināts pulka klubs, kas ir bijušais sieviešu [[klosteris]] - vienstāva mūra celtne, ko pulks īrē no [[Jēkabpils Uniātu baznīca|Pokrova draudzes]]. Vēlāk šis nams tiek iegūts savā [[īpašums|īpašumā]]. [[1936]]. gadā šī [[ēka]] tiek pamatīgi pārbūvēta un saukta par Aizsargu namu.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt; Bijušajam klostera namam klāt tiek piebūvēta divstāvu ēka ar plašām sarīkojuma telpām un modernu skatuvi. Aizsargu nams ticis uzbūvēts par [[tauta]]s ziedojumiem ar mērķi kopt nacionālo ideju un kultūru.

Pēc pārbūves un nama atklāšanas šeit notiek daudzi kultūras pašākumi — priekšlasījumi un kursi, [[teātris|teātra]] izrādes, [[orķestris|orķestru]] un [[koris|koru]] priekšnesumi.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt; Aizsargu namā darbojies savs pūtēju orķestris un teātris. Bieži Aizsargu namā viesojušies profesionāli mākslinieki, to vidū [[Latvijas Nacionālā opera]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

[[1940]]. gada 8. jūlijā ar [[okupācija]]s varas Latvijas Tautas valdības lēmumu Aizsargu organizācija visā valstī tiek likvidēta un Jēkabpils Aizsargu nams beidz eksistēt.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Tā vietā ēkā izvietojas Jēkabpils [[kultūras nams]], kas [[1948]]. gadā tiek pārdēvēts par Oškalna kultūras namu, bet kopš 1990. gada Tautas nams.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://laukums.jekabpils.lv/ |title=Jēkabpils Vecpilsētas laukums&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2011|02|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|03|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110313081043/http://laukums.jekabpils.lv/ }}&lt;/ref&gt;

== Arhitektūra ==
Aizsargu nams ir divstāvu apmesta mūra celtne ar konstruktīvisma elementiem. Ēkai ir funkcionālismam raksturīgās profilētās dzegas, starpdzegas, ritmiskās logailu rindas, kas uzsver fasādes horizontālo dalījumu, kuru kontrastējoši pārtrauc  izteikti vertikāli apjomi, piemēram, kāpņu telpas. Pilnībā ir saglabājusies zāles sākotnējā interjera apdare tautiskā stilā– balkons, balstīts uz  kolonām, balkona koka apdare, griestu dekoratīvā apdare ar auseklīša zīmi griestu centrā.

== Ārējās saites ==
* [http://laukums.jekabpils.lv/ www. laukums.jekabpils.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110313081043/http://laukums.jekabpils.lv/ |date={{dat|2011|03|13||bez}} }}
* [http://www.bdaugava.lv/?kat=37&amp;news_id=1035 www.bdaugava.lv]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Aizsargi]]
[[Kategorija:Kultūrvēsturiskie arhitektūras objekti Jēkabpilī]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Jēkabpilī]]</text>
      <sha1>povc555r5h7lyrkncj695emrt8nm2u8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabmiesta Marijas skola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143413</id>
    <revision>
      <id>4534842</id>
      <parentid>4337053</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:23:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534842</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2182" sha1="bjxhu9di4ees4ycl19lrat6kmgrbnqr" xml:space="preserve">[[Attēls:Vladimira Marijas skola.jpg|thumb|260px|Bijusī Marijas meiteņu skolas ēka, vēlāk Vladimira-Marijas zēnu skola. [[2010. gads|2010]]. gads.]]
[[Attēls:Marijas skola - dispansers.JPG|thumb|260px|Bijusī Marijas skolas ēka. [[2024. gads|2024]]. gads.]]

'''Jēkabpils Marijas skola''' jeb, kā tolaik sauca, '''Jēkabmiesta Marijas skola''' bija viena no [[Jēkabpils]] skolām.

== Vēsture ==
[[Skola]]s vajadzībām tika uzcelta sarkana [[ķieģelis|ķieģeļu]] [[ēka]] [[Daugava]]s malā blakus [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|klosterim]]. Skola tika atvērta [[1834]]. gadā. Tā bija skola [[meitene|meitenēm]] ar divām klasēm.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.bdaugava.lv/?kat=97&amp;news_id=6399# Brīvā Daugava&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

Vēlākos gados netālu no šīs ēkas uzcēla jaunu skolas ēku (tagad Brīvības iela 213), uz kuru pārcēla meitenes, bet vecajā ēkā tika izveidota Vladimira — Marijas [[zēns|zēnu]] skola ar divām klasēm.&lt;ref&gt;[http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=7767&amp;r=Jekabpils Jēkabpils ziņas - Jēkabpils Laiks - Jēkabpilī sākušies Pilsētas svētki&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;] {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Skola bija pilnīgā [[valsts]] apgādē. Jaunajā skolā mācības ilga 4 [[gads|gadus]]. Skolnieces nāca no amatnieku, sīktirgotāju un strādnieku [[klans|dzimtām]].&lt;ref&gt;&quot;Brīvā Daugava&quot;, 1990. 5 VI, Lonija Zobene. &quot;Par senajām skolām Jēkabpilī.&lt;/ref&gt;

Skola tika slēgta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. [[Latvija]]s pirmās brīvvalsts laikā šo ēku nopirka [[ārsts]] Jānis Pusbarnieks, kurš tajā ierīkoja pēc jaunlaiku prasībām atbilstošu doktorātu.&lt;ref&gt;Ķuzāne, L. Sens tik sens bij tas laiks.2011. {{ISBN|978-9984-49-174-5}}&lt;/ref&gt; Domājams, šajā laikā ēka tika paplašināta ar piebūvi [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionalisma]] stilā, zaudējot savu fasādes simetriju. [[Padomju vara]]s gados šajā ēkā atradās [[Plaušas|Plaušu]] dispansers.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Jēkabpils bijušās skolas}}

[[Kategorija:Bijušās skolas Jēkabpilī]]
[[Kategorija:Jēkabpils apriņķis]]</text>
      <sha1>bjxhu9di4ees4ycl19lrat6kmgrbnqr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabpils Valsts ģimnāzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143985</id>
    <revision>
      <id>4534886</id>
      <parentid>4530883</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:11:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54759-04</username>
        <id>151769</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4534886</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10620" sha1="b5u14t9lanejih1l83t3qbj99fh40mn" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Jēkabpils Valsts ģimnāzija
| logo = 
| seal_image = 
| image = Jēkabpils Valsts ģimnāzija.jpg
| image size = 
| alt = 
| caption = Ģimnāzijas ēka kopā ar vēsturisko &quot;sarkano ēku&quot; 2011. gadā
| motto = 
| location = Blaumaņa iela 27, [[Jēkabpils]], [[Jēkabpils novads]], {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = Latvija
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 29
| lats = 58
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 51
| longs = 17
| longEW = E
| schooltype = valsts ģimnāzija
| fundingtype = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 1919. gads
| approx = 
| founded = 
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 
| school code = 
| president = 
| chair = 
| chairman = 
| chairperson = 
| director = 
| headmistress = 
| headmaster = Dace Druveniece
| head_teacher = 
| executive_headteacher = 
| acting_headteacher = 
| custodian = 
| staff = 
| teaching_staff = 
| employees = 
| key_people = 
| grades = 
| years = 
| gender = 
| lower_age = 
| upper_age = 
| age range = 
| enrolment = 
| enrollment = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 480 (''2026'')
| avg_class_size = 
| ratio = 
| language = latviešu valoda
| schedtyp = 
| schedule = 
| Hours_in_Day = 
| classrooms = 
| colors = 
| slogan = 
| song = 
| sports = 
| accreditation = 
| ranking = 
| national_ranking = 
| publication = 
| newspaper = 
| yearbook = 
| products = 
| endowment = 
| budget = 
| fees = 
| revenue = 
| graduates = 
| year = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{url|https://jvg.edu.lv/}}
}}

'''Jēkabpils Valsts ģimnāzija''' ir vidējās izglītības iestāde, kura atrodas Blaumaņa ielā 27, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. Vissliktākā skola uz pasaules, neejiet.Jums būs depresija,un skola jūs paņems dirsā

== Vēsture ==
[[Attēls:Jēkabmiesta Valsts vidusskolas skolotāji un skolēni 1922.jpg|thumb|left|Jēkabmiesta Valsts vidusskolas skolotāji un skolēni (1922). Vidū sēž [[Kārlis Lamberts]].]]
[[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola pirms 1929.jpg|thumb|left|Jēkabpils Valsts vidusskola (pirms 1929).]]
Drīz pēc pilsētas atbrīvošanas [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] [[6. oktobris|6. oktobrī]] [[Jēkabmiesta apriņķa skola]]s ēkā Pasta ielā 1 tika nodibināta '''Jēkabmiesta Valsts vidusskola''', kas bija pirmā reāltipa skola tālaika [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķī]]. Pirmais skolas direktors bija [[Kārlis Lamberts]], un [[Skola|skolā]] strādāja 12 skolotāji. Mācības notika piecās [[Mācību klase|klasēs]], kurās mācījās 185 [[Skolēns|skolēni]].
[[1920. gads Latvijā|1920]]./[[1921. gads Latvijā|1921]]. [[Mācību gads|mācību gadā]] mācības tika uzsāktas arī &quot;sarkanajā ēkā&quot;, toreizējā Pasta ielā 99. Šajā laikā tika likti pamati daudzām skolas [[Tradīcija|tradīcijām]]. Darbu uzsāka dzimtenes vēstures izpētes pulciņš, kuru vadīja novadpētnieks [[Arnolds Štokmanis]] (2003. gadā pie skolas tika atklāta A. Štokmanim. veltīta piemiņas plāksne). [[1922. gads Latvijā|1922]]. gadā skolā notika pirmais izlaidums. Šajā gadā tika atvērta komercdaļa, kas [[1927. gads Latvijā|1927]]. gadā pārtapa par [[Valsts komercskola (Jēkabpils)|Valsts komercskolu]].

Pēc [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] nodibināšanas [[1924. gads Latvijā|1924]]. gadā skola tika pārdēvēta par '''Jēkabpils Valsts vidusskolu''', bet [[1929. gads Latvijā|1929]]. gadā par '''Jēkabpils Valsts ģimnāziju'''. Šajā laikā skolā strādāja 23 skolotāji un mācījās 211 skolēni.
[[1935. gads Latvijā|1935]]. gadā tika pieņemta [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] komponētā skolas [[himna]]. [[1938. gads Latvijā|1938]]./[[1939. gads Latvijā|39]]. mācību gadā tika izveidots pirmais skolas [[žetons]]. (tradīcija par žetonu pasniegšanu skolas [[Absolvents|absolventiem]] tika atjaunota 1945./[[1946. gads Latvijā|1946]]. mācību gadā). 1939. gadā [[Latgales artilērijas pulks]] dāvāja skolai [[Karogs|karogu]] (1990. gadā tika atjaunots).

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940. gads Latvijā|1940]]. gadā skolotāja [[Osvalds Pūpols|Osvalda Pūpola]] vadībā tika izveidota [[jauniešu nacionālā pretošanās kustība &quot;Viesturieši&quot;]] ([[2003. gads Latvijā|2003. gadā]] pie skolas tika uzstādīta kustības &quot;Viesturieši&quot; dalībniekiem veltīta piemiņas zīme). Sākot ar [[1944. gads Latvijā|1944]]./[[1945. gads Latvijā|1945]]. mācību gadu, skolā sāka veidoties padomju skolu mācību sistēma.

[[1950. gads Latvijā|1950]]. gadā no vidusskolas pilnīgi atdalījās [[Ekonomiskais tehnikums (Jēkabpils)|Ekonomiskais tehnikums]] (komercskola). Skolu pārdēvēja par '''Jēkabpils 1. vidusskolu'''. [[1966. gads Latvijā|1966]]. gadā &quot;sarkanajai ēkai&quot; tika uzcelta piebūve, kā rezultātā tika atrisināts [[Apkure|apkures]], [[Ūdensvads|ūdensvada]] un skolēnu ēdināšanas jautājums. Skolai tika uzcelta sava [[katlumāja]] un jaunajās telpās ierīkota [[ēdnīca]]. [[1972. gads Latvijā|1972]]. gadā žetonu vakarā tika izrādīta [[luga]]; turpmāk žetonu vakara izrādes kļuva par skolas tradīciju.

[[1979. gads Latvijā|1979]]. gadā skolai tika uzcelta otra piebūve jeb trešais korpuss, tika likvidētas mācības maiņās. [[Pamatskola]]s klases no Krasta skolas tika pārceltas uz jaunuzcelto korpusu. 1979./[[1980. gads Latvijā|80]]. mācību gadā tika atvērta klase ar padziļinātu [[matemātika]]s un [[fizika]]s apguvi. [[1981. gads Latvijā|1981]]. gadā darbu uzsāka mūzikas novirziena klase. [[1982. gads Latvijā|1982]]. gada audzēkņu un pedagogu rīcībā tika nodots [[Sports|sporta]] korpuss. Šajos gados skolā notika aktīva skolēnu sabiedrisko organizāciju darbība un sporta dzīve, darbojās interklubs &quot;Draudzības meridiāns&quot;, &quot;Lotos&quot; vienības.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas [[1992. gads Latvijā|1992]]. gadā tika izveidots Jēkabpils 1. vidusskolas karogs. [[1993. gads Latvijā|1993]]. gadā skola akreditācijas rezultātā kļuva par '''Jēkabpils ģimnāziju'''.
[[1994. gads Latvijā|1994]]. gadā tika izveidota skolas &quot;Goda nozīme&quot;, kuru piešķīra labākajiem audzēkņiem (šo apbalvojumu 15 gadu laikā ir saņēmuši 43 skolēni).
1994. gadā iznāca avīzes &quot;Ģimnāzijas Balss&quot; pirmais numurs.
1994. gada [[Septembris|septembrī]] tika nodibināta Jēkabpils sākumskola, kā rezultātā sākumskolas klases pakāpeniski no ģimnāzijas atdalījās (pēdējās atdalījās 1996. gada maijā).

[[1996. gads Latvijā|1996]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] skolai mainīja statusu un to pārdēvēja par '''Jēkabpils Valsts ģimnāziju'''. Šajā laikā skolā mācījās tikai 5. — 12. klašu skolēni. [[2001. gads Latvijā|2001]]. gadā tapa jaunā skolas himna (autore Skaidrīte Pugača) un pirmo reizi labākajiem skolēniem tika pasniegta I. Kuusika (1941. gada absolvents) piemiņas [[prēmija]]. [[2002. gads Latvijā|2002]]. gadā tika veikti ēku [[Renovācija|renovācijas]] darbi.
No [[2003. gads Latvijā|2003]]. gada 1. septembra skolā sāka mācīties 7. —12. klašu skolēni.

[[2007. gads Latvijā|2007]]. gadā ģimnāzija bija pirmo 50 pilotskolu skaitā, kas piedalījās [[ESF]] [[Dabaszinātnes|Dabaszinātņu]] un [[matemātika]]s projektā, kā rezultātā [[Pedagoģija|pedagoģisko]] meistarību varēja paaugstināt 8 pedagogi, kā arī tika modernizēti 2 dabaszinātņu kabineti. [[2006. gads Latvijā|2006]].—[[2008. gads Latvijā|2008]]. gados mācību procesā intensīvi sāka ieviest [[informācijas tehnoloģijas]]: [[Dators|datorus]], [[Projektors|projektorus]], [[Digitālā tāfele|digitālās tāfeles]] u.c.
2007. gadā tika atklāta jauna piebūve ar moderni aprīkotiem [[Mājturība|mājturības]] kabinetiem.

2014. gadā skola svinēja 95 gadu jubileju &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdaugava.lv/zinas/jekabpils-valsts-gimnazija-svin-95-gadu-jubileju|title=Jēkabpils Valsts ģimnāzija svin 95 gadu jubileju|last=2.1.2|first=KG-CMS™ -|website=Brīvā Daugava|access-date=2017-12-28|language=en}}&lt;/ref&gt;
2017. gada 30. septembrī tika atklāts Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pārbūvētais stadions.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/jaunakie/9447|title=Atklāj Jēkabpils Valsts ģimnāzijas stadionu {{!}} Jēkabpils.lv|website=www.jekabpils.lv|access-date=2017-12-28|language=lv|archive-date=2020-10-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20201019160658/https://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/jaunakie/9447}}&lt;/ref&gt;

== Skolas nosaukumi ==
[[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola.jpg|thumb|270px|Senākā Jēkabmiesta (Jēkabpils) Valsts vidusskolas ēka (1919—1927).]]
[[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola pirms 1927.jpg|thumb|270px|Jēkabpils Valsts vidusskolas ēka (pirms 1927).]]
* 1919. — 1923. — Jēkabmiesta Valsts vidusskola 
* 1923. — 1929. — Jēkabpils Valsts vidusskola
* 1929. — 1940. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija
* 1940. — 1941. — Jēkabpils Valsts vidusskola
* 1941. — 1944. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija
* 1944. — 1950. — Jēkabpils vidusskola
* 1950. — 1993. — Jēkabpils 1. vidusskola
* 1993. — 1996. — Jēkabpils ģimnāzija
* Kopš 1996. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija

== Skolas direktori ==
* 1919. — 1935. — [[Kārlis Lamberts]]
* 1936. — 1940. — Žanis Līnis
* 1940. — 1944. — Valfrīds Skulte
* 1944. — 1949.(I) — Jānis Jansons
* 1949. janvāris — jūlijs — Francis Kokius
* 1949. jūlijs — 1950. — Vitālijs Plonis
* 1950. — 1952. — Antoniņa Lazdāne
* 1952. — 1958. — Amālija Bērziņa
* 1958. — 1960. — Emīlija Liepiņa
* 1960. — 1962. — Mihails Pavlovs
* 1962. — 1970. — Gaida Čaupjonoka
* 1970. — 2005. — Roberts Aišpurs
* 2005. — 2008. decembris — Inta Poļevska
* 2009. jūlijs — 2024. augusts — Valerjans Vizulis
* 2024 augusts — 2025. februāris
* 2025. februāris. — 2026. septembris — Aiga Gūtmane
* 2026. septembris — pašlaik — Dace Druveniece
&lt;!-- * 2025. februāris — ''pašlaik'' — Aiga Gūtmane --&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120204193004/http://jvg.dvit.lv/index.php Jēkabpils Valsts ģimnāzijas mājaslapa]
{{Jēkabpils novada skolas}}

[[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]]
[[Kategorija:Skolas Jēkabpilī]]</text>
      <sha1>b5u14t9lanejih1l83t3qbj99fh40mn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534889</id>
      <parentid>4534886</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:14:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54759-04|~2026-54759-04]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Umhiimhereaswell</comment>
      <origin>4530883</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10530" sha1="qs5k0b2fba8t3xvped0ak3t3t4z2muw" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Jēkabpils Valsts ģimnāzija
| logo = 
| seal_image = 
| image = Jēkabpils Valsts ģimnāzija.jpg
| image size = 
| alt = 
| caption = Ģimnāzijas ēka kopā ar vēsturisko &quot;sarkano ēku&quot; 2011. gadā
| motto = 
| location = Blaumaņa iela 27, [[Jēkabpils]], [[Jēkabpils novads]], {{LAT}}
| postcode = 
| map_type = Latvija
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 29
| lats = 58
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 51
| longs = 17
| longEW = E
| schooltype = valsts ģimnāzija
| fundingtype = 
| religion = 
| denomination = 
| patron = 
| established = 1919. gads
| approx = 
| founded = 
| opened = 
| founder = 
| status = aktīva
| closed = 
| c_approx = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 
| school code = 
| president = 
| chair = 
| chairman = 
| chairperson = 
| director = 
| headmistress = 
| headmaster = Dace Druveniece
| head_teacher = 
| executive_headteacher = 
| acting_headteacher = 
| custodian = 
| staff = 
| teaching_staff = 
| employees = 
| key_people = 
| grades = 
| years = 
| gender = 
| lower_age = 
| upper_age = 
| age range = 
| enrolment = 
| enrollment = 
| enrollment_as_of = 
| pupils = 480 (''2026'')
| avg_class_size = 
| ratio = 
| language = latviešu valoda
| schedtyp = 
| schedule = 
| Hours_in_Day = 
| classrooms = 
| colors = 
| slogan = 
| song = 
| sports = 
| accreditation = 
| ranking = 
| national_ranking = 
| publication = 
| newspaper = 
| yearbook = 
| products = 
| endowment = 
| budget = 
| fees = 
| revenue = 
| graduates = 
| year = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{url|https://jvg.edu.lv/}}
}}

'''Jēkabpils Valsts ģimnāzija''' ir vidējās izglītības iestāde, kura atrodas Blaumaņa ielā 27, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Jēkabmiesta Valsts vidusskolas skolotāji un skolēni 1922.jpg|thumb|left|Jēkabmiesta Valsts vidusskolas skolotāji un skolēni (1922). Vidū sēž [[Kārlis Lamberts]].]]
[[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola pirms 1929.jpg|thumb|left|Jēkabpils Valsts vidusskola (pirms 1929).]]
Drīz pēc pilsētas atbrīvošanas [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] [[6. oktobris|6. oktobrī]] [[Jēkabmiesta apriņķa skola]]s ēkā Pasta ielā 1 tika nodibināta '''Jēkabmiesta Valsts vidusskola''', kas bija pirmā reāltipa skola tālaika [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķī]]. Pirmais skolas direktors bija [[Kārlis Lamberts]], un [[Skola|skolā]] strādāja 12 skolotāji. Mācības notika piecās [[Mācību klase|klasēs]], kurās mācījās 185 [[Skolēns|skolēni]].
[[1920. gads Latvijā|1920]]./[[1921. gads Latvijā|1921]]. [[Mācību gads|mācību gadā]] mācības tika uzsāktas arī &quot;sarkanajā ēkā&quot;, toreizējā Pasta ielā 99. Šajā laikā tika likti pamati daudzām skolas [[Tradīcija|tradīcijām]]. Darbu uzsāka dzimtenes vēstures izpētes pulciņš, kuru vadīja novadpētnieks [[Arnolds Štokmanis]] (2003. gadā pie skolas tika atklāta A. Štokmanim. veltīta piemiņas plāksne). [[1922. gads Latvijā|1922]]. gadā skolā notika pirmais izlaidums. Šajā gadā tika atvērta komercdaļa, kas [[1927. gads Latvijā|1927]]. gadā pārtapa par [[Valsts komercskola (Jēkabpils)|Valsts komercskolu]].

Pēc [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] nodibināšanas [[1924. gads Latvijā|1924]]. gadā skola tika pārdēvēta par '''Jēkabpils Valsts vidusskolu''', bet [[1929. gads Latvijā|1929]]. gadā par '''Jēkabpils Valsts ģimnāziju'''. Šajā laikā skolā strādāja 23 skolotāji un mācījās 211 skolēni.
[[1935. gads Latvijā|1935]]. gadā tika pieņemta [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] komponētā skolas [[himna]]. [[1938. gads Latvijā|1938]]./[[1939. gads Latvijā|39]]. mācību gadā tika izveidots pirmais skolas [[žetons]]. (tradīcija par žetonu pasniegšanu skolas [[Absolvents|absolventiem]] tika atjaunota 1945./[[1946. gads Latvijā|1946]]. mācību gadā). 1939. gadā [[Latgales artilērijas pulks]] dāvāja skolai [[Karogs|karogu]] (1990. gadā tika atjaunots).

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940. gads Latvijā|1940]]. gadā skolotāja [[Osvalds Pūpols|Osvalda Pūpola]] vadībā tika izveidota [[jauniešu nacionālā pretošanās kustība &quot;Viesturieši&quot;]] ([[2003. gads Latvijā|2003. gadā]] pie skolas tika uzstādīta kustības &quot;Viesturieši&quot; dalībniekiem veltīta piemiņas zīme). Sākot ar [[1944. gads Latvijā|1944]]./[[1945. gads Latvijā|1945]]. mācību gadu, skolā sāka veidoties padomju skolu mācību sistēma.

[[1950. gads Latvijā|1950]]. gadā no vidusskolas pilnīgi atdalījās [[Ekonomiskais tehnikums (Jēkabpils)|Ekonomiskais tehnikums]] (komercskola). Skolu pārdēvēja par '''Jēkabpils 1. vidusskolu'''. [[1966. gads Latvijā|1966]]. gadā &quot;sarkanajai ēkai&quot; tika uzcelta piebūve, kā rezultātā tika atrisināts [[Apkure|apkures]], [[Ūdensvads|ūdensvada]] un skolēnu ēdināšanas jautājums. Skolai tika uzcelta sava [[katlumāja]] un jaunajās telpās ierīkota [[ēdnīca]]. [[1972. gads Latvijā|1972]]. gadā žetonu vakarā tika izrādīta [[luga]]; turpmāk žetonu vakara izrādes kļuva par skolas tradīciju.

[[1979. gads Latvijā|1979]]. gadā skolai tika uzcelta otra piebūve jeb trešais korpuss, tika likvidētas mācības maiņās. [[Pamatskola]]s klases no Krasta skolas tika pārceltas uz jaunuzcelto korpusu. 1979./[[1980. gads Latvijā|80]]. mācību gadā tika atvērta klase ar padziļinātu [[matemātika]]s un [[fizika]]s apguvi. [[1981. gads Latvijā|1981]]. gadā darbu uzsāka mūzikas novirziena klase. [[1982. gads Latvijā|1982]]. gada audzēkņu un pedagogu rīcībā tika nodots [[Sports|sporta]] korpuss. Šajos gados skolā notika aktīva skolēnu sabiedrisko organizāciju darbība un sporta dzīve, darbojās interklubs &quot;Draudzības meridiāns&quot;, &quot;Lotos&quot; vienības.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas [[1992. gads Latvijā|1992]]. gadā tika izveidots Jēkabpils 1. vidusskolas karogs. [[1993. gads Latvijā|1993]]. gadā skola akreditācijas rezultātā kļuva par '''Jēkabpils ģimnāziju'''.
[[1994. gads Latvijā|1994]]. gadā tika izveidota skolas &quot;Goda nozīme&quot;, kuru piešķīra labākajiem audzēkņiem (šo apbalvojumu 15 gadu laikā ir saņēmuši 43 skolēni).
1994. gadā iznāca avīzes &quot;Ģimnāzijas Balss&quot; pirmais numurs.
1994. gada [[Septembris|septembrī]] tika nodibināta Jēkabpils sākumskola, kā rezultātā sākumskolas klases pakāpeniski no ģimnāzijas atdalījās (pēdējās atdalījās 1996. gada maijā).

[[1996. gads Latvijā|1996]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] skolai mainīja statusu un to pārdēvēja par '''Jēkabpils Valsts ģimnāziju'''. Šajā laikā skolā mācījās tikai 5. — 12. klašu skolēni. [[2001. gads Latvijā|2001]]. gadā tapa jaunā skolas himna (autore Skaidrīte Pugača) un pirmo reizi labākajiem skolēniem tika pasniegta I. Kuusika (1941. gada absolvents) piemiņas [[prēmija]]. [[2002. gads Latvijā|2002]]. gadā tika veikti ēku [[Renovācija|renovācijas]] darbi.
No [[2003. gads Latvijā|2003]]. gada 1. septembra skolā sāka mācīties 7. —12. klašu skolēni.

[[2007. gads Latvijā|2007]]. gadā ģimnāzija bija pirmo 50 pilotskolu skaitā, kas piedalījās [[ESF]] [[Dabaszinātnes|Dabaszinātņu]] un [[matemātika]]s projektā, kā rezultātā [[Pedagoģija|pedagoģisko]] meistarību varēja paaugstināt 8 pedagogi, kā arī tika modernizēti 2 dabaszinātņu kabineti. [[2006. gads Latvijā|2006]].—[[2008. gads Latvijā|2008]]. gados mācību procesā intensīvi sāka ieviest [[informācijas tehnoloģijas]]: [[Dators|datorus]], [[Projektors|projektorus]], [[Digitālā tāfele|digitālās tāfeles]] u.c.
2007. gadā tika atklāta jauna piebūve ar moderni aprīkotiem [[Mājturība|mājturības]] kabinetiem.

2014. gadā skola svinēja 95 gadu jubileju &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdaugava.lv/zinas/jekabpils-valsts-gimnazija-svin-95-gadu-jubileju|title=Jēkabpils Valsts ģimnāzija svin 95 gadu jubileju|last=2.1.2|first=KG-CMS™ -|website=Brīvā Daugava|access-date=2017-12-28|language=en}}&lt;/ref&gt;
2017. gada 30. septembrī tika atklāts Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pārbūvētais stadions.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/jaunakie/9447|title=Atklāj Jēkabpils Valsts ģimnāzijas stadionu {{!}} Jēkabpils.lv|website=www.jekabpils.lv|access-date=2017-12-28|language=lv|archive-date=2020-10-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20201019160658/https://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/jaunakie/9447}}&lt;/ref&gt;

== Skolas nosaukumi ==
[[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola.jpg|thumb|270px|Senākā Jēkabmiesta (Jēkabpils) Valsts vidusskolas ēka (1919—1927).]]
[[Attēls:Jēkabpils Valsts vidusskola pirms 1927.jpg|thumb|270px|Jēkabpils Valsts vidusskolas ēka (pirms 1927).]]
* 1919. — 1923. — Jēkabmiesta Valsts vidusskola 
* 1923. — 1929. — Jēkabpils Valsts vidusskola
* 1929. — 1940. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija
* 1940. — 1941. — Jēkabpils Valsts vidusskola
* 1941. — 1944. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija
* 1944. — 1950. — Jēkabpils vidusskola
* 1950. — 1993. — Jēkabpils 1. vidusskola
* 1993. — 1996. — Jēkabpils ģimnāzija
* Kopš 1996. — Jēkabpils Valsts ģimnāzija

== Skolas direktori ==
* 1919. — 1935. — [[Kārlis Lamberts]]
* 1936. — 1940. — Žanis Līnis
* 1940. — 1944. — Valfrīds Skulte
* 1944. — 1949.(I) — Jānis Jansons
* 1949. janvāris — jūlijs — Francis Kokius
* 1949. jūlijs — 1950. — Vitālijs Plonis
* 1950. — 1952. — Antoniņa Lazdāne
* 1952. — 1958. — Amālija Bērziņa
* 1958. — 1960. — Emīlija Liepiņa
* 1960. — 1962. — Mihails Pavlovs
* 1962. — 1970. — Gaida Čaupjonoka
* 1970. — 2005. — Roberts Aišpurs
* 2005. — 2008. decembris — Inta Poļevska
* 2009. jūlijs — 2024. augusts — Valerjans Vizulis
* 2024 augusts — 2025. februāris
* 2025. februāris. — 2026. septembris — Aiga Gūtmane
* 2026. septembris — pašlaik — Dace Druveniece
&lt;!-- * 2025. februāris — ''pašlaik'' — Aiga Gūtmane --&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120204193004/http://jvg.dvit.lv/index.php Jēkabpils Valsts ģimnāzijas mājaslapa]
{{Jēkabpils novada skolas}}

[[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]]
[[Kategorija:Skolas Jēkabpilī]]</text>
      <sha1>qs5k0b2fba8t3xvped0ak3t3t4z2muw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabpils 2. vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>144116</id>
    <revision>
      <id>4534845</id>
      <parentid>4409194</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:33:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534845</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7605" sha1="b7olgsegz06fxebomgxwwwxyrxz3ugf" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
|name                   = Jēkabpils 2. vidusskola
|logo                   = 
|seal_image             = 
|image                  = Jēkabpils 2. vidusskola.jpg
|image size             = 
|alt                    = 
|caption                = Jēkabpils 2. vidusskolas galvenā ēka, 2011. gadā
|motto                  = 
|location               = Jaunā iela 44, [[Jēkabpils]], [[Jēkabpils novads]], {{LAT}}
|postcode               = 
|map_type               = Latvija
|map_caption            = 
|map_alt                = 
|map_size               = 
| latd  = 56 | latm  = 29 | lats  = 39 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 51 | longs = 37 | longEW = E
|schooltype             = valsts vidusskola
|fundingtype            = 
|religion               = 
|denomination           = 
|patron                 = 
|established            = 1920. gads
|approx                 = 
|founded                = 
|opened                 = 
|founder                = 
|status                 = aktīva
|closed                 = 
|c_approx               = 
|locale                 = 
|sister_school          = 
|schoolboard            = 
|superintendent         = 
|session                = septembris—maijs
|schoolnumber           = 
|school code            = 
|president              = 
|chair                  = 
|chairman               = 
|chairperson            = 
|director               = 
|headmistress           = Ilona Salmiņa
|headmaster             = 
|head_teacher           = 
|executive_headteacher  = 
|acting_headteacher     = 
|custodian              = 
|staff                  = 
|teaching_staff         = 140
|employees              = 
|key_people             = 
|grades                 = 
|years                  = 
|gender                 = 
|lower_age              = 
|upper_age              = 
|age range              = 
|enrolment              = 
|enrollment             = 
|enrollment_as_of       = 
|pupils                 = 1500
|avg_class_size         = 
|ratio                  = 
|language               = latviešu
|schedtyp               = 
|schedule               = 
|Hours_in_Day           = 
|classrooms             = 
|colors                 = 
|slogan                 = ''Nosce te ipsum'' (Iepazīsti pats sevi)
|song                   = 
|sports                 = 
|accreditation          = 
|ranking                = 
|national_ranking       = 
|publication            = 
|newspaper              = 
|yearbook               = 
|products               = 
|endowment              = 
|budget                 = 
|fees                   = 
|revenue                = 
|graduates              = 
|year                   = 
|alumni                 = 
|free_text              = 
|homepage               = {{url|http://www.2vsk.edu.lv/}}
}}

'''Jēkabpils 2. vidusskola''' ir viena no vidējās izglītības mācību iestādēm [[pilsēta|pilsētā]]. Atrodas [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] ([[Daugava]]s kreisajā krastā) Jaunā ielā 44 (pasta indekss LV—5201). Skola ir [[Jēkabpils novada dome]]s pakļautībā. Pašreizējā [[skola]]s direktore ir Ilona Salmiņa.&lt;ref&gt;[https://www.2vsk.edu.lv/administracija Administrācija]&lt;/ref&gt;

== Darbība ==
Skola īsteno šādas [[izglītība]]s programmas: piecgadīgo un sešgadīgo [[bērns|bērnu]] obligātās pirmsskolas izglītības programmu; pamatizglītības programmu; vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu; vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu.&lt;ref&gt;[http://2vsk.zednet.lv/skola/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=7:par-skolu&amp;catid=11:par-skolu&amp;Itemid=11 Skola šodien&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2010. /2011. mācību gadā skolā mācījās 688 skolēni, strādāja 64 skolotāji. Skolā ir speciālās izglītības klase, kas pielāgota skolēniem ar kustību traucējumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/izglitiba/vispaeja/2vsk/default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110710013144/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/izglitiba/vispaeja/2vsk/default.aspx }}&lt;/ref&gt;

=== Ārpusstundu nodarbības ===
Skolā darbojas dažādi interešu izglītības pulciņi, [[orķestris]] &quot;Intervāls&quot;. Skolēni izdod savu [[avīze|avīzi]] &quot;Šokolāde&quot;, kā arī darbojas skolas [[muzejs|muzejā]], kurš tika izveidots [[2005. gads|2005]]. gadā.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=12464&amp;r=Jekabpils Jēkabpils ziņas - Jēkabpils Laiks - Jēkabpils 2. vidusskola atzīmē 90. gadu jubileju&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;] {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Tradīcijas ===
Skolā ir izveidojušās tradīcijas: [[Zinību diena]], Vidusskolēnu iesvētīšanas diena, Vidusskolēnu jaunatnes forums, Skolotāju diena, [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] pasākumi, 12. klašu skolēnu [[teātris|teātra]] izrādes, Absolventu vakars, kā arī Sporta diena.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=1394&amp;r=Jekabpils |title=Jēkabpils ziņas - Jēkabpils Laiks - Jēkabpils 2.vidusskola svin 85.gadu jubileju&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304192212/http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=1394&amp;r=Jekabpils}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Skola izveidojās uz [[1920]]. gadā dibinātās Jēkabpils krievu pamatskolas (ēka Pormaļa ielā 18) bāzes. Pirmie vidusskolas absolventi skolu beidza [[1949]]. gadā. 1950. gados strauji palielinājās skolēnu skaits, mācībām izmantoja arī [[ēka]]s Brīvības ielā 120 un 157, tāpēc toreizējais skolas direktors Andrejs Šalda virzīja jautājumu par jaunas skolas ēkas celtniecību.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Red. Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga: Gandrs, 2002. 56. lpp. {{ISBN|9984-593-13-4}}&lt;/ref&gt;

[[1963]]. gadā atklāja jauno skolas ēku Jaunajā ielā 44. 1960. un 1970. gados pieauga skolēnu un [[skolotājs|skolotāju]] skaits. 
[[1983]]. gadā skolai uzcēla jaunu mācību korpusu. [[1986]]. gada skolu sāka vadīt Aleksandrs Deinis.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
[[2010. gads|2010]]. gadā skola atzīmēja 90 jubileju.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;
[[2018. gads|2018]]. gadā par Jēkabpils 2. vidusskolas direktori iecēla Ilonu Salmiņu.
[[Latvijas skolu reformas]] gaitā skola pārgāja uz mācībām latviešu valodā.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Jēkabpils krievu pamatskola.jpg|Bijusī pirmā skolas celtne
Attēls:Jēkabpils 2. vidusskola jaunais korpuss.jpg|Jaunais korpuss
Attēls:Jēkabpils 2. vidusskola sporta zāle.jpg|Skolas sporta zāle

&lt;/gallery&gt;
== Ārējās saites ==
* [http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=12464&amp;r=Jekabpils Skolai 90 gadu jubileja] {{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20160304193845/http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=5158&amp;r=Jekabpils Skolā atjauno ābeļdārzu]
* [https://web.archive.org/web/20160304192212/http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=1394&amp;r=Jekabpils Skolai 85 gadu jubileja]

=== Video ===
* [http://www.youtube.com/watch?v=8mJJwBpTEw4 Skolas 90 gadu jubileja]
* [http://www.youtube.com/watch?v=sR6DsfIT8C8&amp;NR=1 Skolotāju dienas svinības]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Jēkabpils novada skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jēkabpilī]]
[[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]]</text>
      <sha1>b7olgsegz06fxebomgxwwwxyrxz3ugf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabpils Poļu pamatskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>144192</id>
    <revision>
      <id>4534848</id>
      <parentid>4087977</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:40:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534848</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4468" sha1="7ph2kvyifutjcxxxiybdyvxbpyv79oz" xml:space="preserve">{{Latvijas vidusskolas infokaste
|nosaukums    = Jēkabpils Poļu pamatskola
|attēla_nos   = Jēkabpils Valsts ģimnāzija.jpg
|att_izm      = 250px
|att_apraksts = Skola [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]]s ēkā, [[2010. gads|2010]]. g.
|dibin        = 1994
|vieta        = Blaumaņa iela 27, [[Jēkabpils]], {{LAT}}  
|tips         = Pamatskola
|direktors    = Zanda Skutele (vadītāja vietas izpildītāja)
|skolotāji    = 
|skoleni      = 
|mlapa        = [http://jpolu-skola.anazana.com/en/par-skolu-23412 Jēkabpils Poļu pamatskolas mājaslapa]
}}

'''Jēkabpils Poļu pamatskola''' bija viena no pamatizglītības iestādēm [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. 2011. gadā tā tika pievienota [[Jēkabpils pamatskola]]i, tās vietā izveidojot Jēkabpils pamatskolas filiāli ar nosaukumu Jēkabpils Poļu pamatskola.

== Darbība ==
[[Skola]] īsteno vispārējo pamatizglītības programmu ar poļu valodas, vēstures un kultūras apguvi. Mācību valoda skolā ir [[latviešu valoda]] un [[poļu valoda]]. 2010. /2011. mācību gadā skolā mācās 104 skolēni, strādā 20 [[skolotājs|skolotāji]] un 5 tehniskie darbinieki.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://jpolu-skola.anazana.com/en/par-skolu-23412 PAR SKOLU / Jēkabpils Poļu pamatskola&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Tradīcijas ===
Skolā ir izveidojušās tradīcijas ik gadu organizēt pasākumus, kuru vidū ir minami: [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] vigīlija, Vecāku nedēļas, Vecmāmiņu pēcpusdiena, [[sports|Sporta]] diena (kopā ar vecākiem). Skolas audzēkņi dodas ekskursijās uz [[Polija|Poliju]], kā arī apgūst [[valoda|valodu]] un piedalās [[vasara]]s nometnēs šajā [[valsts|valstī]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

== Vēsture ==
[[1994]]. gada 10. augustā tika dibināta Jēkabpils poļu sākumskola un šajā mācību gadā mācības uzsāka pirmie 13 skolēni. [[2001. gads|2001]]. gada 18. aprīlī skola tika pārdēvēta par Jēkabpils Poļu amatskolu. [[2003. gads|2003]]. gadā bija pirmais izlaidums, no šī gada skolu ir absolvējuši 55 skolēni.&lt;ref&gt;[http://jpolu-skola.anazana.com/en/par-skolu/skolas-veesture-23420 Skolas vēsture / PAR SKOLU / Jēkabpils Poļu pamatskola&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; Sākotnēji skola atradās Jaunā ielā 43, no [[2009. gads|2009]]. mācību gada atradās [[Jēkabpils 2. vidusskola]]s telpās,&lt;ref&gt;[http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=7824&amp;r=Jekabpils Jēkabpils ziņas - Jēkabpils Laiks - Poļu pamatskola no 2009. mācību gada strādās Jēkabpils 2. vidusskolas telpās&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;] {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; bet no [[2010. gads|2010]]. mācību gada atrodas [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]]s telpās Blaumaņa ielā 27.
[[2011. gads|2011]]. gada 3. martā [[Jēkabpils dome]]s sēdē nolēma likvidēt skolu ar nākamo mācību gadu, tās vietā izveidojot [[Jēkabpils pamatskola]]s filiāli ar nosaukumu Jēkabpils Poļu pamatskola.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/368366-likvide_jekabpils_polu_pamatskolu |title=TVNET :: Reģionos - Likvidē Jēkabpils poļu pamatskolu&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2011|03|07||bez}} |archive-date={{dat|2011|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110304163501/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/368366-likvide_jekabpils_polu_pamatskolu }}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://jpolu-skola.anazana.com/en/saakums-23411 Jēkabpils Poļu pamatskolas mājaslapa]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20190826081421/http://jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=2153&amp;r=Jekabpils Skolas rekonstrukcija]
* [https://web.archive.org/web/20080701224548/http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=7824&amp;r=Jekabpils Skola 2. vidusskolas telpās]
* [http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/368366-likvide_jekabpils_polu_pamatskolu Likvidēs Jēkabpils Poļu pamatskolu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110304163501/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/368366-likvide_jekabpils_polu_pamatskolu |date={{dat|2011|03|04||bez}} }}
* [http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/jekabpils-polu-pamatskola www.izglitiba-kultura.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110206152206/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/jekabpils-polu-pamatskola |date={{dat|2011|02|06||bez}} }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Jēkabpils skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jēkabpilī]]</text>
      <sha1>7ph2kvyifutjcxxxiybdyvxbpyv79oz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2019. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>144462</id>
    <revision>
      <id>4534961</id>
      <parentid>4521838</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T10:56:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534961</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28887" sha1="eu95nxjgc34w51hul3wu4e2hkaxbnhi" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|2019. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2019. gads Latvijā}}
{{Gads|2019}}
{{Gada citi notikumi|2019}}
{{Gads citos kalendāros|2019}}
'''2019. gads''' ({{Rom sk gadam|2019}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. Tas ir 19. gads mūsu ēras [[3. tūkstošgade|3. tūkstošgadē]], kā arī 19. gads [[21. gadsimts|21. gadsimtā]]. Tāpat tas ir 10. un pēdējais gads [[2010. gadi|2010. gadu]] desmitgadē.

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** visi autordarbi, kas radīti [[1923. gads|1923. gadā]], ASV kļuva brīvi izmantojami.
** [[Starptautiskā Vingrošanas federācija]] piešķīra [[parkūrs|parkūram]] oficiālu sporta disciplīnas statusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/parkurs-iegust-oficialas-vingrosanas-sporta-veida-disciplinas-statusu.d?id=50643867|title=Parkūrs iegūst oficiālas vingrošanas sporta veida disciplīnas statusu}}&lt;/ref&gt;
** [[Katara]] izstājās no [[OPEC]].
** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Izraēla]] izstājās no [[UNESCO]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/izraela-un-asv-oficiali-izstajusas-no-unesco.d?id=50707217|title=Izraēla un ASV oficiāli izstājušās no UNESCO}}&lt;/ref&gt;
** par [[Brazīlija]]s [[Brazīlijas prezidenti|prezidentu]] kļuva [[Žairs Bolsonaru]].
** [[Austrija|Austrijā]] oficiāli tika legalizētas [[viendzimuma laulība]]s.
** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Rumānija]].
** par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]] kļuva [[Matēra]] (Itālija) un [[Plovdiva]] (Bulgārija).
* [[2. janvāris]] — [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksmes incidentā uz [[Lielā Belta tilts|Lielā Belta tilta]] gāja bojā 8 cilvēki un vēl 16 tika ievainoti.
* [[3. janvāris]]:
** pirmo reizi uz Zemei pretējās [[Mēness]] puses veiksmīgi nosēdās [[Ķīna]]s bezpilota aparāts &quot;[[Chang'e 4]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/change-4-pirmo-reizi-uz-meness-tumsas-puses-nosedinats-pasgajejs.d?id=50710727|title='Chang'e-4': pirmo reizi uz Mēness tumšās puses nosēdināts pašgājējs}}&lt;/ref&gt;
** par [[ASV Kongresa Pārstāvju palāta]] spīkeri ievēlēta [[Nensija Pelosi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/jauna-trampa-pretinieku-lidere-kapitolija-nensija-pelosi.d?id=50713077|title=Jaunā Trampa pretinieku līdere Kapitolijā – Nensija Pelosi}}&lt;/ref&gt;
* [[4. janvāris]] — [[Polija]]s pilsētā [[Košalina|Košalinā]] &quot;izlaušanās istabu&quot; (''escape room'') spēles laikā ugunsgrēkā gāja bojā piecas 15 gadu vecas meitenes.
* [[5. janvāris]]:
** Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs [[Bartolomejs I]] parakstīja dekrētu, kas oficiāli atzina un nodibināja jaunizveidoto [[Ukrainas Pareizticīgā baznīca|Ukrainas Pareizticīgo baznīcu]] un piešķīra tai pašpārvaldi (autokefāli).&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-46768270 |title=Ukraine Orthodox Church granted independence from Russian Church |date=5 January 2019| work= BBC |accessdate=8 January 2019}}&lt;/ref&gt;
** [[Huans Guaido]] tika ievēlēts par [[Venecuēlas Nacionālā asambleja|Venecuēlas Nacionālās asamblejas]] prezidentu.
** [[Kevins Svīnijs]] paziņoja par atkāpšanos no [[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības departamenta]] administrācijas vadītāja amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/pentagona-administracijas-vaditajs-atkapjas-no-amata.d?id=50716771|title=Pentagona administrācijas vadītājs atkāpjas no amata}}&lt;/ref&gt;
* [[6. janvāris]]:
** [[Afganistāna|Afganistānā]] sabrūkot [[zelts|zelta]] raktuvēm, bojā gāja vismaz 30 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/afganistana-iebrukot-zelta-ieguves-sahtai-35-bojagajusie.d?id=50717051|title=GAfganistānā iebrūkot zelta ieguves šahtai, 35 bojāgājušie }}&lt;/ref&gt;
** [[Malaizija]]s karalis [[Muhammads]] paziņoja par atkāpšanos no troņa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/malaizijas-karalis-atsakas-no-trona.d?id=50716971|title=Malaizijas karalis atsakās no troņa}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — [[Gabona|Gabonā]] notika neveiksmīgs [[2019. gada Gabonas valsts apvērsums|valsts apvērsums]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/gabona-izgazies-apversuma-meginajums-sazvernieki-aresteti.d?id=50717951|title=Gabonā izgāzies apvērsuma mēģinājums: sazvērnieki arestēti}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — [[Huans Gvaido]] ievēlēts par pagaidu [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]].
* [[13. janvāris]] — labdarības pasākuma laikā tika nodurts [[Gdaņska]]s mērs [[Pavels Adamovičs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/labdaribas-pasakuma-nogalinats-gdanskas-mers.d?id=50737135|title=Labdarības pasākumā nogalināts Gdaņskas mērs}}&lt;/ref&gt;
* [[14. janvāris]]:
** netālu no [[Fatha]]s gaisa bāzes avarēja ''[[Saha Airlines]]'' lidmašīna. Bojā gāja 16 cilvēki.
** par [[Ķīnas Republika]]s premjerministru ievēlēts [[Su Cenčans]].
* [[24. janvāris]] — par [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] prezidentu kļuva [[Fēlikss Cisekedi]].

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Francisks|pāvests Francisks]] ieradās vizītē [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]], kas bija pirmā reize, kad [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] baznīcas galva apmeklēja [[Arābijas pussala|Arābijas pussalu]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Pāvests pirmo reizi apmeklēs Arābijas pussalu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pavests-pirmo-reizi-apmekles-arabijas-pussalu.a308208/ |accessdate={{dat|2019|2|12||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|2|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[12. februāris]] — Maķedonijas Republikas nosaukums oficiāli tika mainīts uz [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijas Republika]].

=== Marts ===
* [[15. marts]] — [[Jaunzēlande]]s pilsētā [[Kraistčērča|Kraistčērčā]] [[Kraistčērčas mošeju apšaude|apšaudēs]] divās mošejās tika nogalināti vismaz 50 cilvēki, vēl 40 guva savainojumus.
* [[19. marts]] — dibināta ASV masu mediju korporācija ''[[Fox Corporation]]''.

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Black hole - Messier 87.jpg|thumb|Pirmais melnā cauruma (M87*) attēls, uzņemts ar ''Event Horizon'' teleskopu]]
[[Attēls:Incendie Notre Dame de Paris.jpg|thumb|Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē]]
* [[10. aprīlis]] — ''[[Event Horizon Telescope]]'' projekta zinātnieki paziņoja, ka uzņēmuši pirmo [[melnais caurums|melnā cauruma]], kas atrodas [[Messier 87|M87]] galaktikas centrā, attēlu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.eurekalert.org/pub_releases/2019-04/nsf-acf040919.php|title=Astronomers capture first image of a black hole|date=10 April 2019|accessdate=10 April 2019|publisher=EurekAlert!|archive-date={{dat|2020|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201130171247/https://www.eurekalert.org/pub_releases/2019-04/nsf-acf040919.php}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/science-environment-47873592|title=First ever black hole image released|date=10 April 2019|accessdate=10 April 2019|publisher=BBC News}}&lt;/ref&gt;
* [[11. aprīlis]]:
** pēc septiņiem Ekvadoras vēstniecībā Londonā pavadītiem gadiem tika arestēts ''[[WikiLeaks]]'' līdzdibinātājs [[Džūljans Asānžs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/uk-47891737|title=Julian Assange: Wikileaks co-founder arrested in London|date=11 April 2019|publisher=BBC News|access-date=11 April 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/uk-news/2019/apr/11/julian-assange-arrested-at-ecuadorian-embassy-wikileaks|title=Julian Assange arrested at Ecuadorian embassy|date=11 April 2019|publisher=The Guardian|access-date=11 April 2019}}&lt;/ref&gt;
** [[Sudāna|Sudānā]] notika valsts apvērsums, armijai pārņemot kontroli un gāžot 30 gadus valdījušo prezidentu [[Omārs el Bešīrs|Omāru el Bešīru]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-africa-47891470|title=Sudan military says it has seized power|date=11 April 2019|publisher=BBC News|access-date=11 April 2019}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — [[Parīzes Dievmātes katedrāle|Parīzes Dievmātes katedrālē]] izcēlās [[Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē|ugunsgrēks]], kas radīja ievērojamus postījumus.
* [[21. aprīlis]] — [[Volodimirs Zelenskis]] tika ievēlēts par [[Ukraina]]s prezidentu [[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|vēlēšanu]] otrajā kārtā.

=== Maijs ===
* [[5. maijs]] — [[Ziemeļmaķedonija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Stevo Pendarovskis]], amatā oficāli stājās 12. maijā. 
* [[14. maijs|14.]]—[[18. maijs]] — [[Izraēla]]s galvaspilsētā [[Telaviva|Telavivā]] notika [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|64. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]]s pārstāvis [[Dankans Lorencs]] ar dziesmu ''[[Arcade]]''.
* [[23. maijs|23.]] — [[26. maijs]] — notika [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanas]].

=== Jūnijs ===
* [[8. jūnijs]] — [[Moldova]]s premjerministra amatā tika ievēlēta [[Maija Sandu]], nomainot [[Pavels Filips|Pavelu Filipu]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]]:
** [[Panama]]s prezidenta amatā stājās [[Laurentino Kortiso]], nomainot [[Huans Karloss Varela|Huanu Karlosu Varelu]].
** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Somija]].
* [[8. jūlijs]] — [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] amatā stājās [[Egils Levits]], nomainot [[Raimonds Vējonis|Raimondu Vējoni]].

=== Augusts ===
* [[23. augusts]] — par [[Ukraina]]s premjerministru kļuva [[Oleksijs Hončaruks]], nomainot [[Volodimirs Groismans|Volodimiru Groismanu]].
* [[29. augusts]] — izveidota [[ASV Kosmosa pavēlniecība]].

=== Septembris ===
* [[14. septembris]] — Saūda Arābijas naftas ieguves uzņēmuma ''[[Saudi Aramco]]'' diviem objektiem uzbruka bezpilota lidaparāti; atbildību par uzbrukumu uzņēmās [[hutieši|hutiešu]] nemiernieki.

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]]:
** uzbrucējs [[Parīze]]s policijas galvenajā mītnē nogalināja četrus policistus.
** viesuļvētrā [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] gāja bojā vismaz deviņi cilvēki.
** [[Ķīnas Republika|Taivānā]] pēc tilta sabrukšanas atrada sešus bojāgājušos.
** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] plānoja noteikt [[muitas tarifs|muitas tarifus]] [[Eiropas Savienība]]s ražojumiem pēc [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s lēmuma par ''[[Airbus]]''.
* [[4. oktobris]]:
** [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministrs [[Boriss Džonsons]] akceptēja, ka viņam var nākties lūgt atlikt [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības]].
** tika ziņots, ka nekas neliecina, ka [[Parīze]]s policijas mītnē uzbrukumu sarīkojošais darbinieks būtu bijis [[ekstrēmisms|ekstrēmists]].
** par sadarbību ar [[Krievija]]s specdienestiem bijušajam [[Igaunijas Drošības policija]]s darbiniekam piesprieda piecu gadu cietumsodu.
** jaunie [[vides aktīvisti]] sāka plānot vēl vienu vispasaules streiku 29. novembrī.
** [[Honkonga|Honkongā]] aizliedza protestētājiem aizsegt sejas.
** [[Spānija]] paziņoja, ka ar 300 miljoniem [[eiro]] grib palīdzēt tūrisma nozarei pārvarēt ''[[Thomas Cook]]'' bankrota sekas.
* [[5. oktobris]]:
** [[Irāka]]s protestos bojāgājušo skaits pieauga līdz 100 cilvēkiem.
** [[ASV Pārstāvju palāta]] pieprasīja [[Baltais nams|Baltā nama]] dokumentus [[impīčments|impīčmenta]] izmeklēšanai.
** [[Honkonga|Honkongā]] apturēja [[dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksmi pēc vardarbīgām sadursmēm starp protestētājiem un policistiem.
** ''[[Taliban]]'' pārstāvji [[Pakistāna|Pakistānā]] tikās ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] miera sūtni.
** ''[[PayPal]]'' atsauca savu dalību ''[[Facebook]]'' kriptovalūtas veidošanā.
** [[Vācija]] paziņoja, ka cīņai ar [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]] plāno celt nodokli lidojumiem.
** ''[[The Beatles]]'' albums ''[[Abbey Road]]'' 50 gadu pēc debijas atgriezās britu albumu topa pirmajā vietā.
* [[6. oktobris]]:
** [[Kijiva|Kijivā]] tūkstošiem cilvēku protestēja pret plānu noteikt īpašu statusu [[Donbass|Donbasam]].
** [[Honkonga]]s ielās izgāja desmitiem tūkstoši protestētāju maskās.
** [[Portugāle|Portugālē]] notika [[Portugāles parlaments|parlamenta]] vēlēšanas.

=== Novembris ===
* [[12. novembris]] — [[Moldova]]s premjerministra amatā tika ievēlēts [[Jons Kiku]], nomainot [[Maija Sandu|Maiju Sandu]].

=== Decembris ===
* [[20. decembris]] — izveidoti [[ASV Kosmiskie spēki]].

== Dzimuši ==
* [[6. maijs]] — [[Ārčijs Mauntbatens-Vindzors]] (''Archie Mountbatten-Windsor''), Saseksas hercogu pāra prinča Harija un viņa sievas Meganas pirmais bērns

== Miruši ==

=== Janvāris ===
* [[2. janvāris]] — [[Bobs Einšteins]] (''Bob Einstein''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Dragoslavs Šekularacs]] (''Драгослав Шекуларац''), serbu futbolists un treneris (dzimis 1937. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Maikls Etīe]] (''Michael Atiyah''), britu matemātiķis (dzimis 1929. gadā)
* [[14. janvāris]] — [[Pavels Adamovičs]] (''Paweł Adamowicz''), poļu politiķis (dzimis 1965. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Kerola Čenninga]] (''Carol Channing''), ASV aktrise (dzimusi 1921. gadā)
* [[26. janvāris]] — [[Mišels Legrāns]] (''Michel Legrand''), franču komponists (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Emiliano Sala]] (''Emiliano Sala''), Argentīnas futbolists (dzimis 1990. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Džeimss Ingrams]] (''James Ingram''), ASV mūziķis (dzimis 1952. gadā)
&lt;gallery&gt;
Dragoslav Sekularac Serbian White Eagles banquet 2007.jpg|[[Dragoslavs Šekularacs]]
Paweł Adamowicz.JPG|[[Pavels Adamovičs]]
Michel Legrand Cabourg 2015.jpg|[[Mišels Legrāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Klaivs Sfits]] (''Clive Swift''), angļu aktieris (dzimis 1936. gadā)
* [[4. februāris]] — [[Mati Nikenens]] (''Matti Nykänen''), somu tramplīnlēcējs (dzimis 1963. gadā)
* [[6. februāris]] — [[Manfrēds Eigens]] (''Manfred Eigen''), vācu ķīmiķis (dzimis 1927. gadā)
* [[7. februāris]]:
** [[Alberts Finijs]] (''Albert Finney''), angļu aktieris (dzimis 1936. gadā)
** [[Jans Olševskis]] (''Jan Olszewski''), poļu politiķis (dzimis 1930. gadā)
* [[12. februāris]] — [[Gordons Benkss]] (''Gordon Banks''), angļu futbolists (dzimis 1937. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Bruno Gancs]] (''Bruno Ganz''), Šveices aktieris (dzimis 1941. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Kārlis Lāgerfelds]] (''Karl Lagerfeld''), vācu modes dizaineris (dzimis 1933. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Stenlijs Donens]] (''Stanley Donen''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1924. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Ketrīna Helmonda]] (''Katherine Helmond''), ASV aktrise un režisore (dzimusi 1929. gadā)
&lt;gallery&gt;
Matti Nykänen 2014-01-30 001.jpg|[[Mati Nikenens]]
Albert Finney 1966.jpg|[[Alberts Finijs]]
Gordon Banks 2007.jpg|[[Gordons Benkss]]
Bruno Ganz DFF Tokyo 2005.jpg|[[Bruno Gancs]]
Fendi store opening - Karl Lagerfeld (14091153382) crop.jpg|[[Kārlis Lāgerfelds]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Žoress Alfjorovs]] (''Жорес Алфёров''), PSRS fiziķis (dzimis 1930. gadā)
* [[4. marts]]:
** [[Kīts Flints]] (''Keith Flint''), angļu mūziķis (dzimis 1969. gadā)
** [[Klauss Kinkels]] (''Klaus Kinkel''), vācu politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Lūks Perijs]] (''Luke Perry''), ASV aktieris (dzimis 1966. gadā)
* [[9. marts]] — [[Vladimirs Etušs]] (''Владимир Этуш''), ebreju izcelsmes PSRS aktieris (dzimis 1922. gadā)
* [[14. marts]] — [[Čārlijs Vaitings]] (''Charlie Whiting''), angļu autosporta funkcionārs, F1 sacīkšu direktors (dzimis 1952. gadā)
* [[27. marts]] — [[Valērijs Bikovskis]] (''Валерий Быковский''), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā)
* [[29. marts]] — [[Anjēze Varda]] (''Agnès Varda''), franču kinorežisore, scenāriste, producente un fotogrāfe (dzimusi 1928. gadā)
* [[30. marts]] — [[Taņa Malleta]] (''Tania Mallet''), angļu modele un aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* [[31. marts]] — [[Nipsijs Hasls]] (''Nipsey Hussle''), ASV reperis (dzimis 1985. gadā)
&lt;gallery&gt;
Zhores Alferov.jpg|[[Žoress Alfjorovs]]
Keith Flint in 2009.jpg|[[Kīts Flints]]
Agnès Varda (Berlinale 2019) (cropped).jpg|[[Anjēze Varda]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[4. aprīlis]] — [[Georgijs Danelija]] (''Георгий Данелия''), gruzīnu PSRS, Krievijas kinorežisors un scenārists (dzimis 1930. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Sidnijs Breners]] (''Sydney Brenner''), Dienvidāfrikas biologs (dzimis 1927. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Deivids Tauless]] (''David Thouless''), britu fiziķis (dzimis 1934. gadā)
* [[7. aprīlis]] — [[Maija Līsija Neilore]] (''Mya-Lecia Naylor''), britu aktrise, dziedātāja un fotomodele (dzimusi 2001. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Bibi Andešone]] (''Bibi Andersson''), zviedru aktrise (dzimusi 1935. gadā)
* [[15. aprīlis]] — [[Ouens Geriots]] (''Owen Garriott''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
* [[21. aprīlis]] — [[Hannelore Elsnere]] (''Hannelore Elsner''), vācu aktrise (dzimusi 1942. gadā)
* [[23. aprīlis]] — [[Žans (Luksemburgas lielhercogs)|Žans]], Luksemburgas lielhercogs (dzimis 1921. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Džons Havličeks]] (''John Havlicek''), ASV basketbolists (dzimis 1940. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Ričards Lugars]] (''Richard Lugar''), ASV politiķis (dzimis 1932. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Džons Singltons]] (''John Singleton''), ASV kinorežisors (dzimis 1968. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Pīters Mejhevs]] (''Peter Mayhew''), angļu ASV aktieris (dzimis 1944. gadā)
&lt;gallery&gt;
Danelia.jpg|[[Georgijs Danelija]]
Sydney Brenner OIST 2008 (33208371153) (cropped).jpg|[[Sidnijs Breners]]
Bibi Andersson (1961).jpg|[[Bibi Andešone]]
Owen K. Garriott portrait.jpg|[[Ouens Geriots]]
John Havliceck, Boston Celtics, 1960s.jpg|[[Džons Havličeks]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* [[8. maijs]] — [[Sprents Dabvido]] (''Sprent Dabwido''), Nauru prezidents (dzimis 1972. gadā)
* [[11. maijs]] — [[Pegija Liptone]] (''Peggy Lipton''), ASV aktrise, modele un dziedātāja (dzimusi 1946. gadā)
* [[13. maijs]] — [[Dorisa Deja]] (''Doris Day''), ASV aktrise, dziedātāja un dzīvnieku tiesību aizstāve (dzimusi 1922. gadā)
* [[14. maijs]] — [[Tims Konvejs]] (''Thomas Conway''), ASV komiķis un aktieris (dzimis 1933. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Bei Juimins]] (''I. M. Pei'', 貝聿銘), ķīniešu izcelsmes ASV arhitekts (dzimis 1917. gadā)
* [[16. maijs]]:
** [[Bobs Hoks]] (''Bob Hawke''), Austrālijas premjerministrs (dzimis 1929. gadā)
** [[Ešlija Masaro]] (''Ashley Massaro''), ASV cīkstone un modele (dzimusi 1979. gadā)
* [[20. maijs]] — [[Nikijs Lauda]] (''Niki Lauda''), Austrijas autosportists un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)
* [[24. maijs]] — [[Marijs Gells-Manns]] (''Murray Gell-Mann''), ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Apolo Nsibambi]] (''Apolo Nsibambi''), Ugandas politiķis, premjerministrs (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
DorisDay-midnightlace-full.jpg|[[Dorisa Deja]]
Tim Conway cropped.jpg|[[Tims Konvejs]]
I.M. Pei.JPG|[[Bei Juimins]]
Lauda at 1982 Dutch Grand Prix.jpg|[[Nikijs Lauda]]
Murray Gell-Mann - World Economic Forum Annual Meeting 2012.jpg|[[Marijs Gells-Manns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Hosē Antonio Rejess]] (''José Antonio Reyes''), spāņu futbolists (dzimis 1983. gadā)
* [[2. jūnijs]] — [[Valters Lībke]] (''Walter Lübcke''), vācu politiķis (dzimis 1953. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Lennarts Jūhansons]] (''Lennart Johansson''), zviedru sporta funkcionārs, UEFA prezidents (dzimis 1929. gadā)
* [[15. jūnijs]] — [[Franko Dzefirelli]] (''Franco Zeffirelli''), Itālijas režisors un kinoproducents (dzimis 1923. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Muhammads Mursī]] (محمد محمد مرسى عيسى العياط), Ēģiptes prezidents (dzimis 1951. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Seare Mekonens]] (ሰዐረ መኮንን), Etiopijas virsnieks (dzimis 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Sevillia-Zenit (2) (cropped).jpg|[[Hosē Antonio Rejess]]
Franco Zeffirelli, director, 1972.jpg|[[Franko Dzefirelli]]
Mohamed Morsi-05-2013.jpg|[[Muhammads Mursī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]:
** [[Kamerons Boiss]] (''Cameron Boyce''), ASV aktieris (dzimis 1999. gadā)
** [[Žuans Žilbertu]] (''João Gilberto''), Brazīlijas mūziķis (dzimis 1931. gadā)
* [[9. jūlijs]]:
** [[Fernando de la Rua]] (''Fernando de la Rúa''), Argentīnas prezidents (dzimis 1937. gadā)
** [[Rips Torns]] (''Rip Torn''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
** [[Ross Pero]] (''Ross Perot''), ASV uzņēmējs, politiķis, filantrops (dzimis 1930. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Valentīna Kortēze]] (''Valentina Cortese''), itāļu aktrise (dzimusi 1923. gadā)
* [[18. jūlijs]]:
** [[Jukija Amano]] (天野 之弥), japāņu diplomāts, ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors (dzimis 1947. gadā)
* [[19. jūlijs]]:
** [[Ritgers Hauers]] (''Rutger Hauer''), nīderlandiešu aktieris (dzimis 1944. gadā)
** [[Sezars Pelli]] (''César Pelli''), Argentīnas izcelsmes ASV arhitekts (dzimis 1926. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Bādžī Kāids es Sibsī]] (محمد الباجي قائد السبسي), Tunisijas prezidents (dzimis 1926. gadā)
&lt;gallery&gt;
Rip Torn at the 46th Emmy Awards headcrop.jpg|[[Rips Torns]]
Valentina Cortese1941.png|[[Valentīna Kortēze]]
Yukiya Amano 01610112 (3384818778).jpg|[[Jukija Amano]]
Rutger Hauer (2018).jpg|[[Ritgers Hauers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[4. augusts]] — [[Nuons Čea]] (នួន ជា), Kambodžas politiķis, Sarkano khmeru ideologs (dzimis 1926. gadā)
* [[5. augusts]] — [[Tonija Morisone]] (''Toni Morrison''), ASV rakstniece (dzimusi 1931. gadā)
* [[10. augusts]] — [[Džefrijs Epstīns]] (''Jeffrey Epstein''), ASV uzņēmējs un dzimumnoziedznieks (dzimis 1953. gadā)
* [[16. augusts]]:
** [[Feliče Džimondi]] (''Felice Gimondi''), itāļu riteņbraucējs (dzimis 1942. gadā)
** [[Kristīna, Nīderlandes princese]] (''Christina der Nederlanden''), Nīderlandes karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1947. gadā)
** [[Pīters Fonda]] (''Peter Fonda''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[23. augusts]]:
** [[Deivids Kohs]] (''David Koch''), ASV uzņēmējs un filantrops (dzimis 1940. gadā)
** [[Zelimhans Hangošvili]] (''Хангин Зелимхан'', ზელიმხან ხანგოშვილი), čečenu izcelsmes Gruzijas karavīrs un čečenu nemiernieku komandieris (dzimis 1979. gadā)
* [[31. augusts]] — [[Antuāns Ibērs]] (''Anthoine Hubert''), franču autosportists (dzimis 1996. gadā)
&lt;gallery&gt;
Toni Morrison.jpg|[[Tonija Morisone]]
Epstein 2013 mugshot.jpg|[[Džefrijs Epstīns]]
Peter Fonda 2009.jpg|[[Pīters Fonda]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[3. septembris]]
** [[Halvars Hanevolls]] (''Halvard Hanevold''), norvēģu biatlonists (dzimis 1969. gadā)
** [[Peters Lindbergs]] (''Peter Lindbergh''), vācu modes fotogrāfs un režisors (dzimis 1944. gadā)
* [[6. septembris]] — [[Roberts Mugabe]] (''Robert Mugabe''), Zimbabves prezidents (dzimis 1924. gadā)
* [[10. septembris]] — [[Alberts Razins]] (''Альберт Разин''), udmurtu valodas un kultūras aktīvists (dzimis 1940. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Baharudins Jusufs Habibi]] (''Bacharuddin Jusuf Habibie''), Indonēzijas prezidents (dzimis 1936. gadā)
* [[15. septembris]] — [[Riks Okaseks]] (''Ric Ocasek''), ASV mūziķis (dzimis 1944. gadā)
* [[17. septembris]] — [[Džesika Džeimsa]] (''Jessica Jaymes''), ASV pornoaktrise (dzimusi 1979. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Imata Kabua]] (''Imata Kabua''), Māršalu salu prezidents (dzimis 1943. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Zīna el Abidīns Ben Alī]] (زين العابدين بن علي), Tunisijas prezidents (dzimis 1936. gadā)
* [[21. septembris]]
** [[Zigmunds Jēns]] (''Sigmund Jähn''), VDR kosmonauts (dzimis 1937. gadā)
** [[Sids Heigs]] (''Sid Haig''), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā)
* [[26. septembris]]:
** [[Žaks Širaks]] (''Jacques Chirac''), Francijas prezidents (dzimis 1932. gadā)
** [[Genādijs Manakovs]] (''Геннадий Манаков''), Krievijas kosmonauts (dzimis 1950. gadā)
* [[28. septembris]] — [[Marks Zaharovs]] (''Марк Захаров''), PSRS, Krievijas teātra un kino režisors, scenārists (dzimis 1933. gadā)
&lt;gallery&gt;
Robert Mugabe May 2015 (cropped).jpg|[[Roberts Mugabe]]
Zine El Abidine Ben Ali.jpg|[[Zīna el Abidīns Ben Alī]]
Sigmund Jahn cropped.jpg|[[Zigmunds Jēns]]
Jacques Chirac, 1999.jpg|[[Žaks Širaks]]
Mark Zakharov, April 1992.jpg|[[Marks Zaharovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Karels Gots]] (''Karel Gott''), čehu mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* [[2. oktobris]] — [[Gija Kančeli]] (გია ყანჩელი), gruzīnu komoponists (dzimis 1935. gadā)
* [[4. oktobris]] — [[Daiena Kerola]] (''Diahann Carroll''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1935. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Džindžers Beikers]] (''Ginger Baker''), angļu mūziķis (dzimis 1939. gadā)
* [[11. oktobris]]:
** [[Roberts Forsters]] (''Robert Forster''), ASV aktieris (dzimis 1941. gadā)
** [[Aleksejs Ļeonovs]] (''Алексей Леонов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Marieke Vervorta]] (''Marieke Vervoort''), Beļģijas paraolimpiskā sportiste (dzimusi 1979. gadā)
* [[26. oktobris]] — [[Abū Bakri al Bagdādi]] (أبو بكر البغدادي), Irākas un Sīrijas terorists, Islāma valsts līderis (dzimis 1971. gadā)
* [[27. oktobris]] — [[Vladimirs Bukovskis (1942—2019)|Vladimirs Bukovskis]] (''Владимир Буковский''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1942. gadā)
&lt;gallery&gt;
Gia Kancheli.jpg|[[Gija Kančeli]]
Alexei Leonov.jpg|[[Aleksejs Ļeonovs]]
Mugshot of Abu Bakr al-Baghdadi, 2004.jpg|[[Abū Bakri al Bagdādi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Novembris ===
* [[29. oktobris]] — [[Jasuhiro Nakasone]] (''Yasuhiro Nakasone''), Japānas premjerministrs (dzimis 1918. gadā)
* [[30. oktobris]] — [[Mariss Jansons]], latviešu diriģents (dzimis 1943. gadā)
&lt;gallery&gt;
Maestro Mariss Jansons, wahrscheinlich bester lebender Dirigent (19289914459).jpg|[[Mariss Jansons]]
&lt;/gallery&gt;

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Mutaibs bin Abdulazizs Al Saūds]] (متعب بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1928. vai 1931. gadā)
* [[8. decembris]] — ''[[Juice Wrld]]'', ASV reperis (dzimis 1998. gadā)
* [[9. decembris]] — [[Maria Frēdriksone]] (''Marie Fredriksson''), zviedru mūziķe (dzimusi 1958. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Jurijs Lužkovs]] (''Юрий Лужков''), krievu politiķis (dzimis 1936. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Denijs Aielo]] (''Danny Aiello''), amerikāņu aktieris (dzimis 1933. gadā)
* [[14. decembris]] — [[Anna Karina]] (''Anna Karina''), dāņu aktrise (dzimusi 1940. gadā)
* [[17. decembris]] — ''[[Mops djadja Pjos]]'' (''Мопс дядя Пёс''), ukraiņu blogeris un noziedznieks (dzimis 1973. gadā)
* [[21. decembris]] — [[Mārtins Pīterss]] (''Martin Peters''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1943. gadā)
* [[26. decembris]] — [[Sjū Laiona]] (''Sue Lyon''), ASV aktrise (dzimusi 1946. gadā)
&lt;gallery&gt;
Juice WRLD - Les Ardentes 2019 (cropped).jpg|''[[Juice Wrld|Juice WRLD]]''
Danny Aiello.jpg|[[Denijs Aielo]]
Aankomst Franse filmster Anna Karina op Schiphol, Anna Karina tijdens persconfer, Bestanddeelnr 921-0593.jpg|[[Anna Karina]]
Martin Peters.jpg|[[Mārtins Pīterss]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--

== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Lliteratūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —

== Atsauces ==
{{atsauces}}
--&gt;
{{Pg2}}
{{Commons|2019}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2019. gads| ]]</text>
      <sha1>eu95nxjgc34w51hul3wu4e2hkaxbnhi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146631</id>
    <revision>
      <id>4534731</id>
      <parentid>4533428</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:49:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ nobels.......</comment>
      <origin>4534731</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36309" sha1="ihd5ssg22k7r8dui2odf6qneucqrc99" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]].
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena.
* [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]].

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].

== Paredzētie notikumi ==
* [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]].
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].
* [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]]:
** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada)
** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā)
* [[21. jūnijs]]:
** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]:
** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[11. jūlijs]]:
** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā)
** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā)
* [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā)
* [[23. jūlijs]]:
** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā)
** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
* [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]]
U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]]
Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]]
Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]]
Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]]
Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[9. augusts]]:
** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā)
* [[25. augusts]]:
** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā)
** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā)
* [[27. augusts]]:
** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā)
** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā)
* [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā)
* [[31. augusts]]:
** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā)
** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā)
** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā)
&lt;gallery&gt;
Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] 
Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]]
Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]]
Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]]
Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]]
Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]]
King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]]:
** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā)
** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā)
* [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā)
* [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā)
* [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā)
* [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]]
Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]]
Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]]
Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[3. oktobris]]:
** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā)
** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;gallery&gt;
Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]]
Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]]
&lt;/gallery&gt;

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>ihd5ssg22k7r8dui2odf6qneucqrc99</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534732</id>
      <parentid>4534731</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:54:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nobela prēmijas */ +1......</comment>
      <origin>4534732</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36640" sha1="aoyy30wj6hoxgl49vsju8e3j3z4g9ac" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]].
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena.
* [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]].

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].

== Paredzētie notikumi ==
* [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]].
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].
* [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]]:
** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada)
** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā)
* [[21. jūnijs]]:
** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]:
** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[11. jūlijs]]:
** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā)
** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā)
* [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā)
* [[23. jūlijs]]:
** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā)
** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
* [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]]
U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]]
Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]]
Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]]
Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]]
Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[9. augusts]]:
** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā)
* [[25. augusts]]:
** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā)
** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā)
* [[27. augusts]]:
** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā)
** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā)
* [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā)
* [[31. augusts]]:
** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā)
** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā)
** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā)
&lt;gallery&gt;
Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] 
Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]]
Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]]
Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]]
Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]]
Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]]
King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]]:
** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā)
** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā)
* [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā)
* [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā)
* [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā)
* [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]]
Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]]
Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]]
Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[3. oktobris]]:
** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā)
** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā)
&lt;gallery&gt;
Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]]
Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]]
&lt;/gallery&gt;

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Franciss Halzens]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobel Prize in physics awarded to Francis Halzen for his work detecting ‘ghostly’ cosmic particles |url=https://edition.cnn.com/2026/10/06/science/nobel-prize-physics-francis-halzen-winner-intl |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=CNN |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>aoyy30wj6hoxgl49vsju8e3j3z4g9ac</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ātrā ēdināšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>148111</id>
    <revision>
      <id>4534496</id>
      <parentid>4532339</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T14:14:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54517-38</username>
        <id>151733</id>
      </contributor>
      <origin>4534496</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3435" sha1="0a3lw5sy8qxi3rzuu44jfqtgmt1ts3f" xml:space="preserve">[[Attēls:In-N-Out Burger cheeseburgers, Animal Style fries and standard fries.jpg|thumb|200px|Kaste ar [[siera burgers|siera burgeriem]] un [[frī kartupeļi]]em]]

'''Ātrā ēdināšana''' ({{val|en|fast foud}}) ir jēdziens, ko attiecina uz [[ēdiens|ēdienu]], kuru var sagatavot un pasniegt īsā laika posmā, un kuru parasti pārdod [[restorāns|restorānā]] vai [[veikals|veikalā]] ar tā uzsildāmajām vai atsaldējamām sastāvdaļām, kuras pasniedz ēšanai uz vietas vai līdzi ņemšanai.

== Vēsture ==
Ātrā ēdināšana jeb jau gatava ēdiena pārdošana tiek saistīta ar pilsētu attīstību un [[urbanizācija|urbanizāciju]]. [[Senā Roma|Senajā Romā]] uz ielām atradās tirgotāji, kas savos stendos pārdeva [[maize|maizi]], [[vīns|vīnu]], kā arī ceptus dārzeņus un [[sautējums|sautējumu]], kas bija pieprasīti to cilvēku vidū, kuri nevarēja atļauties mājās uzstādīt kvalitatīvu un dārgu virtuves aprīkojumu un visbiežāk dzīvoja daudzstāvu māju kvartālos&amp;nbsp;— [[insula|insulās]].&lt;ref&gt;Stambaugh, John E. (1988), Rome; Social conditions; Cities and towns, Ancient; City and town life. Baltimore: Johns Hopkins University Press, 395. lpp&lt;/ref&gt;

Ātrās ēdināšanas industrija sāka strauji attīstīties 20. gadsimta vidū, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Par vienu no pirmajiem un veiksmīgākajiem piemēriem tiek uzskatīts [[McDonald's]], kas dibināts 1940. gadā un kļuva par globālu franšīzes tīklu.

== Uzturvērtība un sastāvs ==
Ātrās ēdināšanas produkti bieži satur augstu kaloriju daudzumu, piesātinātos taukus, pievienoto [[Cukurs|cukuru]], [[Sāls|sāli]] un dažādas pārtikas piedevas, piemēram, konservantus, aromatizētājus un krāsvielas. Vienlaikus šādā pārtikā parasti ir zems [[Šķiedrvielas|šķiedrvielu]], [[Vitamīni|vitamīnu]] (piemēram, A, [[Vitamīns C|C]] un B grupas vitamīni) un [[Minerālvielas|minerālvielu]] daudzums.

== Ietekme uz veselību ==
Regulāra ātrās ēdināšanas lietošana ir saistīta ar vairākām [[Sabiedrības veselība|sabiedrības veselības]] problēmām. Zinātniskie pētījumi liecina, ka tā var veicināt:

* [[Aptaukošanās|aptaukošanos]],
* 2. tipa [[Diabēts|diabētu]],
* [[Hipertensija|paaugstinātu asinsspiedienu]],
* [[sirds un asinsvadu slimības]],

* [[Garastāvoklis|garastāvokļa]] traucējumus un [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]].

Turklāt pārtikas ar augstu kaloriju, sāls un cukura saturu regulāra lietošana var izraisīt smadzeņu atlīdzības sistēmas aktivizāciju, veicinot vēlmi pēc šāda veida pārtikas un līdzīgu uzvedību kā atkarību gadījumā.

== Ātrās ēdināšanas uzņēmumi ==
Lielākie starptautiskie ātrās ēdināšanas uzņēmumi:

* [[McDonald's|McDonald’s]] – vairāk nekā 38 000 restorānu vairāk nekā 100 valstīs.
* [[Burger King]] – pazīstams ar ''Whopper'' burgeru un vairāk nekā 18 000 restorāniem.
* [[KFC]] – specializējas vistas ēdienos, plaši izplatīts Āzijā un Āfrikā.
* [[Subway]] – pazīstams ar sviestmaizēm un uzkodu alternatīvām.
* [[Domino’s Pizza]] un [[Pizza Hut]] – nozīmīgi spēlētāji picas tirgū.
* [[Starbucks]] – specializējas kafijā, bet piedāvā arī sviestmaizes, salātus un uzkodas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{pārt-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ātrā ēdināšana| ]]</text>
      <sha1>0a3lw5sy8qxi3rzuu44jfqtgmt1ts3f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534512</id>
      <parentid>4534496</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:01:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54517-38|~2026-54517-38]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <origin>4532339</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3435" sha1="rw98p8ps8b82qf63i7mat5btthpg2yk" xml:space="preserve">[[Attēls:In-N-Out Burger cheeseburgers, Animal Style fries and standard fries.jpg|thumb|200px|Kaste ar [[siera burgers|siera burgeriem]] un [[frī kartupeļi]]em]]

'''Ātrā ēdināšana''' ({{val|en|fast food}}) ir jēdziens, ko attiecina uz [[ēdiens|ēdienu]], kuru var sagatavot un pasniegt īsā laika posmā, un kuru parasti pārdod [[restorāns|restorānā]] vai [[veikals|veikalā]] ar tā uzsildāmajām vai atsaldējamām sastāvdaļām, kuras pasniedz ēšanai uz vietas vai līdzi ņemšanai.

== Vēsture ==
Ātrā ēdināšana jeb jau gatava ēdiena pārdošana tiek saistīta ar pilsētu attīstību un [[urbanizācija|urbanizāciju]]. [[Senā Roma|Senajā Romā]] uz ielām atradās tirgotāji, kas savos stendos pārdeva [[maize|maizi]], [[vīns|vīnu]], kā arī ceptus dārzeņus un [[sautējums|sautējumu]], kas bija pieprasīti to cilvēku vidū, kuri nevarēja atļauties mājās uzstādīt kvalitatīvu un dārgu virtuves aprīkojumu un visbiežāk dzīvoja daudzstāvu māju kvartālos&amp;nbsp;— [[insula|insulās]].&lt;ref&gt;Stambaugh, John E. (1988), Rome; Social conditions; Cities and towns, Ancient; City and town life. Baltimore: Johns Hopkins University Press, 395. lpp&lt;/ref&gt;

Ātrās ēdināšanas industrija sāka strauji attīstīties 20. gadsimta vidū, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Par vienu no pirmajiem un veiksmīgākajiem piemēriem tiek uzskatīts [[McDonald's]], kas dibināts 1940. gadā un kļuva par globālu franšīzes tīklu.

== Uzturvērtība un sastāvs ==
Ātrās ēdināšanas produkti bieži satur augstu kaloriju daudzumu, piesātinātos taukus, pievienoto [[Cukurs|cukuru]], [[Sāls|sāli]] un dažādas pārtikas piedevas, piemēram, konservantus, aromatizētājus un krāsvielas. Vienlaikus šādā pārtikā parasti ir zems [[Šķiedrvielas|šķiedrvielu]], [[Vitamīni|vitamīnu]] (piemēram, A, [[Vitamīns C|C]] un B grupas vitamīni) un [[Minerālvielas|minerālvielu]] daudzums.

== Ietekme uz veselību ==
Regulāra ātrās ēdināšanas lietošana ir saistīta ar vairākām [[Sabiedrības veselība|sabiedrības veselības]] problēmām. Zinātniskie pētījumi liecina, ka tā var veicināt:

* [[Aptaukošanās|aptaukošanos]],
* 2. tipa [[Diabēts|diabētu]],
* [[Hipertensija|paaugstinātu asinsspiedienu]],
* [[sirds un asinsvadu slimības]],

* [[Garastāvoklis|garastāvokļa]] traucējumus un [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]].

Turklāt pārtikas ar augstu kaloriju, sāls un cukura saturu regulāra lietošana var izraisīt smadzeņu atlīdzības sistēmas aktivizāciju, veicinot vēlmi pēc šāda veida pārtikas un līdzīgu uzvedību kā atkarību gadījumā.

== Ātrās ēdināšanas uzņēmumi ==
Lielākie starptautiskie ātrās ēdināšanas uzņēmumi:

* [[McDonald's|McDonald’s]] – vairāk nekā 38 000 restorānu vairāk nekā 100 valstīs.
* [[Burger King]] – pazīstams ar ''Whopper'' burgeru un vairāk nekā 18 000 restorāniem.
* [[KFC]] – specializējas vistas ēdienos, plaši izplatīts Āzijā un Āfrikā.
* [[Subway]] – pazīstams ar sviestmaizēm un uzkodu alternatīvām.
* [[Domino’s Pizza]] un [[Pizza Hut]] – nozīmīgi spēlētāji picas tirgū.
* [[Starbucks]] – specializējas kafijā, bet piedāvā arī sviestmaizes, salātus un uzkodas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{pārt-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ātrā ēdināšana| ]]</text>
      <sha1>rw98p8ps8b82qf63i7mat5btthpg2yk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas pludmales futbola čempionāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>150214</id>
    <revision>
      <id>4534957</id>
      <parentid>4069024</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T10:34:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4534957</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3302" sha1="1xfcl9tk7atqterrdwbftfvfizegmdo" xml:space="preserve">{{Atjaunināt}}

'''Latvijas pludmales futbola čempionāts''' ir sacensības, kurās tiek noskaidrotas valsts spēcīgākās pludmales futbola komandas, kas iegūst tiesības pārstāvēt Latviju Baltijas kausā, kā arī labākie spēlētāji. Latvijas nacionālais čempionāts notiek kopš 1998. gada.

== Mērķi un uzdevumi ==
Latvijas [[pludmales futbols|pludmales futbola]] čempionāta mērķi un uzdevumi ir noskaidrot Latvijas čempionu un pārējo godalgoto vietu ieguvējus, kā arī kausa ieguvēju pludmales futbolā. Noskaidrot klubus, kas pārstāvēs Latviju Baltijas Kausa izcīņā pludmales futbolā. Izraudzīties piemērotus kandidātus Latvijas pludmales futbola izlasei. Popularizēt pludmales futbolu kā sporta veidu.

== Vēsture ==
Latvijas čempionāts [[pludmales futbols|pludmales futbolā]] notiek kopš 1998. gada. Pirmās divas sezonas - 1998. un 1999.g. sacensības rīkoja LFF.  2007.g., 2008.g. un 2009.g. - uz [[Latvijas Futbola federācija]]s pilnvaru pamata to rīkoja [[Latvijas pludmales futbola asociācija]], kopš 2010.g. - [[Futbola turnīru asociācija]].

Par pirmajiem Latvijas pludmales futbola čempioniem kļuva Latvijas Nafta/RTU komanda.

Visos piecos čempionātos piedalījuies tikai viena komanda - &quot;Dinamo LAT&quot; (Rēzekne). Rēzeknes &quot;dinamiešu&quot; rēķinā trīs čempionu tituli, kā arī divas otrās vietas. Četros čempionātos piedalījusies Ludzas vienība (&quot;VRK&quot;, &quot;VRK/Ludza&quot;, &quot;Ludza&quot;), VBFK (Jūrmala, 2009.g. kā &quot;VBFK/RTU&quot;) un [[Futbola klubs &quot;TUC&quot;|&quot;TUC/FTA&quot;]] (Rīga).

Pa vienai reizei čempionu godā celtas &quot;VRK/Ludza&quot; (2009.g.) un &quot;Skonto&quot; FC (2011.g.) vienības. Divreiz (2008. un 2009.g.) sudraba medaļas ieguvuši RTU (Rīga) smilšu futbolisti, reizi (2007.g.) VBFK komanda. Bronzas godalgas izcīnījušas Tosmares kuģu būvētavas (Liepāja, 2007.g.), &quot;Kreiss&quot; (Rīga, 2008. un 2011.g.), &quot;VBFK/RTU&quot; (2009.g.) un Ludzas (2010.g.) vienības.

=== Visi godalgoto vietu ieguvēji un dalībnieki ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! V-ta !! 2007.g. !! 2008.g. !! 2009.g. !! 2010.g. !! 2011.g. !! 2012.g.
|-
| 1. || &quot;Dinamo LAT&quot; || &quot;Dinamo LAT&quot; || &quot;VRK/Ludza&quot; || &quot;Dinamo LAT&quot; || &quot;Skonto&quot; FC || &quot;Kreiss&quot;
|-
| 2. || VBFK || RTU || &quot;Dinamo LAT&quot; || RTU || &quot;Dinamo LAT&quot; || FK &quot;Honda&quot;
|-
| 3. || Tosmares kuģu būvētava || &quot;Kreiss&quot; || &quot;VBFK/RTU&quot; || &quot;Ludza&quot; || &quot;Kreiss&quot; || &quot;Jaunais dinamietis&quot;
|-
| 4. || &quot;Free&quot; || UPTK || &quot;TUC/FTA&quot; || VBFK || RTU || &quot;Skonto&quot; FK
|-
| 5. || Latvijas krievu kopiena || &quot;VRK/Ludza&quot; || Ventspils augstskola || &quot;TUC/FTA&quot; || VBFK || &quot;TUC/FTA&quot;
|-
| 6. || &quot;VRK&quot; || &quot;Kauguri&quot; ||  || &quot;Honda&quot; || FC &quot;Raita/Joma-sport&quot; || FC &quot;Raita&quot;
|-
| 7. || &quot;TUC/FTA&quot; || &quot;Free&quot; ||  ||  ||  &quot;Jaunais dinamietis&quot; || RTU
|-
| 8. || &quot;Jaunais dinamietis&quot; || &quot;Honda&quot; ||  ||  ||  &quot;Honda&quot; || VBFK
|-
| 9. ||  ||  ||  ||  || &quot;TUC/FTA&quot; ||  
|-
| 10. ||  ||  ||  ||  || FC &quot;Fan&quot; ||  
|}

=== Latvijas kausa izcīņa ===

Par Latvijas kausa ieguvējiem kļuvušas &quot;VRK/Ludza&quot; (2009.g.), &quot;Honda&quot; (2010.g. un 2012.g.) un &quot;Skonto&quot; FC (2011.g.) komandas.

== Ārējās saites ==
* [http://www.fta.lv/beach/ Latvijas pludmales futbola čempionāts]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20190812114438/http://www.beachsoccer.lv/ Latvijas pludmales futbola asociācija]

[[Kategorija:Futbols Latvijā]]
[[Kategorija:Pludmales futbols]]</text>
      <sha1>1xfcl9tk7atqterrdwbftfvfizegmdo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žiljeta Binoša</title>
    <ns>0</ns>
    <id>152584</id>
    <revision>
      <id>4534814</id>
      <parentid>4407786</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:52:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4534814</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7457" sha1="hoxgpkhoeijkw0ehtpr1p19omnmbxhs" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Žiljeta Binoša
| vārds_orig = ''Juliette Binoche''
| attēls = Juliette Binoche at Berlinale 2026-2.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Žiljeta Binoša 2026. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1964|3|9}}
| dz. vieta = {{vieta|Francija|Parīze}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktrise]]
| darbības gadi = 1983—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 1997: [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise otrā plāna lomā]] (&quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot;, 1996)
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 1997: labākā aktrise otrā plāna lomā (&quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot;, 1996)
| cēzarabalva = 1994: labākā aktrise (&quot;[[Trīs krāsas: zilā]]&quot;, 1993)
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}

'''Žiljeta Binoša''' ({{val|fr|Juliette Binoche}}; dzimusi {{dat|1964|3|9}}) ir franču aktrise.

Viņa ir spēlējusi lomas vairākās plaši pazīstamās filmās: &quot;[[Sliktās asinis]]&quot; (''Mauvais Sang'', 1986), ''[[Les Amants du Pont-Neuf]]'' (1991), &quot;[[Trīs krāsas: zilā]]&quot; (1993), &quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot; (1996), ''[[Les Enfants du Siècle]]'' (1999), &quot;[[Šokolāde (filma)|Šokolāde]]&quot; (2000), ''[[Dan in Real Life]]'' (2007), &quot;[[Apstiprinātā kopija]]&quot; (2010), &quot;[[Kosmopolise]]&quot; (2012), &quot;[[Mīlestība vārdos un bildēs]]&quot; (''Words and Pictures'', 2013), &quot;[[Zils-Marijas mākoņi]]&quot; (2014), &quot;[[Godzilla (2014. gada filma)|Godzilla]]&quot; (2014), &quot;[[Rēgs bruņās (2017. gada filma)|Rēgs bruņās]]&quot; (2017), &quot;[[Vīrieši viņas dzīvē]]&quot; (2017), &quot;[[Augstākā sabiedrība]]&quot; (2018), &quot;[[Patiesība (2019. gada filma)|Patiesība]]&quot; (2019), &quot;[[Kā būt labai sievai]]&quot; (''La bonne épouse'', 2020), &quot;[[Dzīves garšas]]&quot; (2023) un &quot;[[Atgriešanās (filma)|Atgriešanās]]&quot; (''The Return'', 2024).

Binoša savas karjeras laikā ir ieguvusi arī vairākus nozīmīgus apbalvojumus, to vidū, [[Cēzara balva|Cēzara balvu]], [[Eiropas Kino balva|Eiropas Kino balvu]] un balvas [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]], [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes kinofestivālā]], [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. Par lomu filmā &quot;Angļu pacients&quot; ieguvusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise otrā plāna lomā]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]. Šīm divām balvām vēlreiz tikusi nominēta par galveno lomu filmā &quot;Šokolāde&quot;.

2024. gadā Binoša kļuva par [[Eiropas Kino akadēmija]]s prezidenti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Juliette Binoche as new President |url=https://www.europeanfilmacademy.org/press/juliette-binoche-starting-as-new-president-of-european-film-academy-as-of-1-may-2024/ |publisher=European Film Academy}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
|-
|1983
|''[[Liberty Belle]]''
|-
| rowspan=&quot;6&quot; |1985
|''Le Meilleur de la vie''
|-
|''Farewell Blaireau''
|-
|''[[Rendez-vous]]''
|-
|''[[La Vie de Famille]]''
|-
|''[[Les Nanas]]''
|-
|&quot;[[Esi sveicināta, Marija! (filma)|Esi sveicināta, Marija!]]&quot; (''Je vous salue, Marie!'')
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1986
|&quot;[[Sliktās asinis]]&quot; (''Mauvais Sang'')
|-
|''[[Mon beau-frère a tué ma soeur]]''
|-
|1988
|''[[The Unbearable Lightness of Being]]''
|-
|1989
|''[[Un tour de manège]]''
|-
|1991
|''[[Les Amants du Pont-Neuf]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1992
|''[[Damage]]''
|-
|''[[Emily Brontë's Wuthering Heights]]''
|-
|1993
|&quot;[[Trīs krāsas: zilā]]&quot; (''Trois couleurs: Bleu'')
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1994
|&quot;[[Trīs krāsas: baltā]]&quot; (''Trois couleurs: Blanc'')
|-
|&quot;[[Trīs krāsas: sarkanā]]&quot; (''Trois couleurs: Rouge'')
|-
|1995
|''[[Le hussard sur le toit]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1996
|&quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot; (''The English Patient'')
|-
|''[[Un divan à New York]]''
|-
|1998
|''[[Alice et Martin]]''
|-
|1999
|''[[Les Enfants du siècle]]''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2000
|&quot;[[Šokolāde (filma)|Šokolāde]]&quot; (''Chocolat'')
|-
|''[[Code inconnu]]''
|-
|&quot;[[Sanpjēras atraitne]]&quot; (''La veuve de Saint-Pierre'')
|-
|2002
|&quot;[[Mīlas stāsts]]&quot; (''Décalage Horaire'')
|-
|2004
|''[[In My Country]]''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2005
|''[[Mary (filma)|Mary]]''
|-
|&quot;[[Izrunas sezona]]&quot; (''Bee Season'')
|-
|&quot;[[Apslēptais]]&quot; (''Caché'')
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2006
|&quot;[[Ielaušanās]]&quot; (''Breaking and Entering'')
|-
|''[[Quelques jours en septembre]]''
|-
|&quot;[[Parīze, es mīlu tevi]]&quot; (''Paris, je t'aime'')
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2007
|''[[Dan in Real Life]]''
|-
|''[[Désengagement]]''
|-
|''[[Le voyage du ballon rouge]]''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2008
|''[[Paris (filma)|Paris]]''
|-
|&quot;[[Vasaras stundas]]&quot; (''L'Heure d'été'')
|-
|''[[Shirin (filma)|Shirin]]''
|-
|2010
|&quot;[[Apstiprinātā kopija]]&quot; (''Copie conforme'')
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|&quot;[[Korumpētie policisti]]&quot; (''The Son of No One'')
|-
|''[[Elles]]''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2012
|&quot;[[Kosmopolise]]&quot; (''Cosmopolis'')
|-
|''[[Another Woman's Life]]''
|-
|''[[À cœur ouvert]]''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2013
|''[[Camille Claudel 1915]]''
|-
|''[[Tusen ganger god natt]]''
|-
|&quot;[[Mīlestība vārdos un bildēs]]&quot; (''Words and Pictures'')
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|&quot;[[Godzilla (2014. gada filma)|Godzilla]]&quot; (''Godzilla'')
|-
|&quot;[[Zils-Marijas mākoņi]]&quot; (''Clouds of Sils Maria'')
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2015
|''[[Los 33]]''
|-
|''[[7 Letters]]''
|-
|''[[Nadie quiere la noche]]''
|-
|''[[L'attesa]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2016
|&quot;[[Klusais līcis]]&quot; (''Ma Loute'')
|-
|&quot;[[Polīna. Dzīves deja]]&quot; (''Polina, danser sa vie'')
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2017
|&quot;[[Rēgs bruņās (2017. gada filma)|Rēgs bruņās]]&quot; (''Ghost in the Shell'')
|-
|''[[Telle mère, telle fille]]''
|-
|&quot;[[Vīrieši viņas dzīvē]]&quot; (''Un beau soleil intérieur'')
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2018
|&quot;[[Augstākā sabiedrība]]&quot; (''High Life'')
|-
|''[[Vision]]''
|-
|&quot;[[Dubultā dzīve]]&quot; (''Doubles vies'')
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019
|&quot;[[Mīlestības vecums]]&quot; (''Celle que vous croyez'')
|-
|&quot;[[Patiesība (2019. gada filma)|Patiesība]]&quot; (''La Vérité'')
|-
|2020
|''[[La bonne épouse]]''
|-
|2021
|''[[Ouistreham]]''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2022
|''[[Avec amour et acharnement]]''
|-
|''[[Paradise Highway]]''
|-
|''[[Le Lycéen]]''
|-
|2023
|&quot;[[Dzīves garšas]]&quot; (''La Passion de Dodin Bouffant'')
|-
|2024
|&quot;[[Atgriešanās (filma)|Atgriešanās]]&quot; (''The Return'')
|-
|2026
|&quot;[[Apjukuma viļņos]]&quot; (''Queen at Sea'')
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20110501101655/http://juliette-binoche.net/ Neoficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Binoša, Žiljeta}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:Franču kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]]
[[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]
[[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>hoxgpkhoeijkw0ehtpr1p19omnmbxhs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Automobiļu klasifikācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>154660</id>
    <revision>
      <id>4534723</id>
      <parentid>4343071</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:17:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4534723</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6725" sha1="rkhv8reb4vco28cau8bk21edirv4snz" xml:space="preserve">[[Valdība]]s un privātās organizācijas izstrādājušas '''automobiļu klasifikācijas''' sistēmas, ko izmanto dažādiem mērķiem, tostarp automobiļu regulācijām, raksturošanai un kategorizēšanai.

Starptautiskais standarts ISO 3833-1977 &quot;Ceļu transportlīdzekļi. Veidi. Termini un definīcijas&quot; arī nosaka terminus automobiļu klasificēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=International Organization for Standardization |title=ISO 3833:1977 Road vehicles – Types – Terms and definitions |url= http://autoparts-standard.org/index/images/userfiles/media/ISO%203833-1977道路车辆.类型.术语和定义.pdf |website=autoparts-standard.org |access-date=12 August 2014 |dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20150823000426/http://autoparts-standard.org/index/images/userfiles/media/ISO%203833-1977%E9%81%93%E8%B7%AF%E8%BD%A6%E8%BE%86.%E7%B1%BB%E5%9E%8B.%E6%9C%AF%E8%AF%AD%E5%92%8C%E5%AE%9A%E4%B9%89.pdf |archive-date=23 August 2015}}&lt;/ref&gt;

== Pēc nozīmes ==
=== Pasažieru ===
==== Vieglie automobiļi (ietilpība līdz 8 cilvēkiem) ====
{{Pamatraksts|Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra}}
{{Pamatraksts|Vieglais automobilis}}

* Pēc izmēra
** A klase: mazgabarīta pilsētas automobiļi, kuru garums nepārsniedz 3.6 metrus, bet platums - 1.6 metrus. Klases pārstāvji: [[Smart]], [[Ford Ka]], [[Hyundai i10]], [[Renault Twingo]].
** B klase: īpaši mazas klases mazgabarīta automobiļi, pārsvarā ar hečbeka virsbūvi (3 vai 5 durvīm) un priekšpiedziņu. Gabarīti: garums 3.6—4.2 metri, platums 1.5—1.7 metri. Klases pārstāvji: [[Opel Corsa]], [[FIAT Punto]], [[Toyota Yaris]], [[Kia Rio]].
** C klase: zemākā vidējā klase (jeb Golf-klase), pārsvarā ar hečbeka virsbūvi (3 vai 5 durvīm). Gabarīti: garums 4.2—4.4 metri, platums 1.6—1.75 metri. Klases pārstāvji: Renault 19, [[Volkswagen Golf]], [[Renault Megane]], [[Opel Astra]], [[Audi A3]], [[KIA Ceed]], [[Ford Focus]], [[Hyundai Solaris]].
** D klase: vidējā klase. Gabarīti: garums 4.4—4.6 metri, platums 1.7—1.8 metri. Klases pārstāvji: [[Audi A4]], [[BMW 3]], [[Mercedes-Benz W201]], [[Opel Vectra]], [[Volkswagen Passat]], [[Ford Mondeo]].
** E klase: augstākā vidējā klase. Gabarīti: garums 4.6—4.9 metri, platums vairāk par 1.7 metriem. Klases pārstāvji: [[Audi A6]], [[BMW 5]], [[Opel Omega]], Lexus GS.
** F klase: pārstāvnieciskā klase. Gabarīti: garums virs 4.9 metriem, platums virs 1.7 metriem. Klases pārstāvji: [[Audi A8]], [[BMW 7]], [[Jaguar XJ8]], [[Rolls-Royce]], Lexus Ls.
* Pēc virsbūves
** [[Sedans|Sedani]]
** [[Universālis]]
** [[Hečbeks|Hečbeki]]
** [[Limuzīns|Limuzīni]]
** [[Pikaps|Pikapi]]
** [[Minivens|Miniveni]]
** [[Mikrovens|Mikroveni]]
** [[Multivens|Multiveni]]
** [[Kupeja (virsbūve)|Kupejas]]
** [[Muscle car]]
** [[Kabriolets|Kabrioleti]]
** [[Faetons (virsbūve)|Faetoni]]
** [[Lando]]
** [[Krosovers|Krosoveri]]
** [[Rodsters|Rodsteri]]
* Pēc dzinēja cilindru darba apjoma
** Īpaši mazs — līdz 1.2 litriem
** Mazs — no 1.2 līdz 1.5 litriem
** Vidējs — no 1.5 līdz 3.5 litriem
** Liels — virs 3.5 litriem
** Augstākais — netiek reglamentēts

==== Autobuss (ietilpība vairāk par 8 cilvēkiem) ====
{{Pamatraksts|Autobuss}}
* Pēc gabarītu garuma
** Īpaši mazs (līdz 5 metriem)
** Mazs (6—7.5 metri)
** Vidējs (8—9.5 metri)
** Liels (10.5—12 metri)
** Īpaši liels (virs 14.5 metriem)
* Pēc nozīmes
** Pilsētas
** Piepilsētas
** Starppilsētu
** Tūristu

==== Trolejbusi ====
{{Pamatraksts|Trolejbuss}}

=== Kravas ===
{{Pamatraksts|Kravas automobilis}}
* Pēc kravnesības
** Īpaši mazas kravnesības — līdz 1 tonnai
** Mazas kravnesības — 1-2 tonnas
** Vidējas kravnesības — 2-5 tonnas
** Lielas kravnesības — virs 5 tonnām
** Īpaši lielas kravnesības — virs ierobežojumiem, kas noteikti pēc ceļu lietošanas normatīvām
* Pēc pārvadājamās kravas veida
* Pēc virsbūves tipa
** [[Pašizgāzējs|Pašizgāzēji]]
** Ar kravaskasti
** Furgoni
** Ar tentu
** [[Kravas betonmaisītājs|Kravas betonmaisītāji]]
** [[Autocisterna]]s
** [[Autorefredžinators|Autorefredžinatori]]
** [[Autovedējs|Autovedēji]]
** [[Konteinervedējs|Konteinervedēji]]
** [[Vilcējs|Vilcēji]]

=== Kravas pasažieru ===
* Uz vieglo automobiļu bāzes
* Uz kravas automobiļu bāzes

=== Speciālās ===
* [[Autokrāns|Autokrāni]]
* [[Sporta automobilis|Sporta automobiļi]]
* [[Sacīkšu automobilis|Sacīkšu automobiļi]]
** [[Bolīds (autosports)|Bolīdi]]
** [[Bagijs|Bagiji]]
* [[Neatliekamās palīdzības mašīna]]s
* [[Ugunsdzēsēju automobilis|Ugunsdzēsēju automobiļi]]
* [[Katafalks|Katafalki]]
* [[Autokiosks|Autokioski]]
* [[Uzkopšanas automobilis|Uzkopšanas automobiļi]]
** [[Sniegatīrītājs|Sniegatīrītāji]]
* [[Traktors|Traktori]]
* [[Greiders|Greideri]]
* [[Ekskavators|Ekskavatori]]
* [[Buldozers|Buldozeri]]
* [[Bruņuautomobilis|Bruņuautomobiļi]]
* [[Amfībija]]s
* automobiļi ar [[ADR]] licencēm viegli uzliesmojošu kravu pārvadāšanai
* Lidojošās automobiļi&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.terrafugia.com/Montage.html |title=The Terrafugia Transition |access-date={{dat|2010|08|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100817104231/http://www.terrafugia.com/Montage.html |archivedate={{dat|2010|08|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Pēc pielāgojuma darbam uz dažādiem ceļu segumiem ==
* Ceļu (vienkāršas caurejamības) — paredzēta darbam koplietošanas ceļos
* Paaugstinātas caurejamības — sistemātiskam darbam neiekārtotos ceļos un atsevišķos gadījumos bezceļos
* [[Visurgājējs|Visurgājēji]]

== Pēc kopējā riteņu skaita un dzenošo riteņu skaita ==
Tiek apzīmēts ar formulu, kur pirmais cipars ir automobiļu riteņu skaits, bet otrais — dzenošo riteņu skaits. Ja ass galā atrodas dubultie riteņi, tie tiek uzskatīti kā viens ritenis.
* 4х2 — divasu automobilis ar vienu dzenošo asi
* 4х4 — divasu automobilis ar abām dzenošajām asīm
* 6х6 — trīsasu automobilis ar visiem dzenošajiem tiltiem
* 6х4 — trīsasu automobilis ar divām dzenošajām asīm

== Pēc asu skaita ==
* Divasu
* Trīsasu
* Četrasu
* Sešasu

== Pēc sastāva ==
* Parastie automobiļi
* [[Autovilciens|Autovilcieni]] ar [[Piekabe|piekabi]] vai [[Puspiekabe|puspiekabi]].

== Pēc šasijas tipa ==
* Riteņu
* Kāpurķēžu
* Jauktā vai kombinētā tipa

== Pēc piederības ==
* Individuālās
** Privātie automobiļi
** Valsts automobiļi
** Darba automobiļi
* Armijas
** [[Bruņuautomobilis|Bruņuautomobiļi]]

== Pēc dzinēja tipa ==
* automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem
* automobiļi ar elektrodzinējiem

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Automobiļi]]</text>
      <sha1>rkhv8reb4vco28cau8bk21edirv4snz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534727</id>
      <parentid>4534723</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:31:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pēc nozīmes */ dažādi sīkumi......</comment>
      <origin>4534727</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6540" sha1="jhxot7bicq7fq141rf06y3qdgrdvu40" xml:space="preserve">[[Valdība]]s un privātās organizācijas izstrādājušas '''automobiļu klasifikācijas''' sistēmas, ko izmanto dažādiem mērķiem, tostarp automobiļu regulācijām, raksturošanai un kategorizēšanai.

Starptautiskais standarts ISO 3833-1977 &quot;Ceļu transportlīdzekļi. Veidi. Termini un definīcijas&quot; arī nosaka terminus automobiļu klasificēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=International Organization for Standardization |title=ISO 3833:1977 Road vehicles – Types – Terms and definitions |url= http://autoparts-standard.org/index/images/userfiles/media/ISO%203833-1977道路车辆.类型.术语和定义.pdf |website=autoparts-standard.org |access-date=12 August 2014 |dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20150823000426/http://autoparts-standard.org/index/images/userfiles/media/ISO%203833-1977%E9%81%93%E8%B7%AF%E8%BD%A6%E8%BE%86.%E7%B1%BB%E5%9E%8B.%E6%9C%AF%E8%AF%AD%E5%92%8C%E5%AE%9A%E4%B9%89.pdf |archive-date=23 August 2015}}&lt;/ref&gt;

== Pēc nozīmes ==

=== Pasažieru ===
==== Vieglie automobiļi (ietilpība līdz 8 cilvēkiem) ====
{{Pamatraksts|Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra}}
{{Pamatraksts|Vieglais automobilis}}

* Pēc izmēra
** [[A klase]]: mazgabarīta pilsētas automobiļi, kuru garums nepārsniedz 3,6 metrus, bet platums 1,6 metrus. Klases pārstāvji: ''[[Smart]]'', ''[[Ford Ka]]'', ''[[Hyundai i10]]'', ''[[Renault Twingo]]''.
** [[B klase]]: īpaši mazas klases mazgabarīta automobiļi, pārsvarā ar [[hečbeks|hečbeka]] virsbūvi (3 vai 5 durvīm) un priekšpiedziņu. Gabarīti: garums 3,6—4,2 metri, platums 1,5—1,7 metri. Klases pārstāvji: ''[[Opel Corsa]]'', ''[[FIAT Punto]]'', ''[[Toyota Yaris]]'', ''[[Kia Rio]]''.
** [[C klase]]: zemākā vidējā klase, pārsvarā ar hečbeka virsbūvi (3 vai 5 durvīm). Gabarīti: garums 4,2—4,4 metri, platums 1,6—1,75 metri. Klases pārstāvji: ''Renault 19'', ''[[Volkswagen Golf]]'', ''[[Renault Megane]]'', ''[[Opel Astra]]'', ''[[Audi A3]]'', ''[[KIA Ceed]]'', ''[[Ford Focus]]'', ''[[Hyundai Solaris]]''.
** [[D klase]]: vidējā klase. Gabarīti: garums 4,4—4,6 metri, platums 1,7—1,8 metri. Klases pārstāvji: ''[[Audi A4]]'', [[BMW 3. sērija]], ''[[Mercedes-Benz W201]]'', ''[[Opel Vectra]]'', ''[[Volkswagen Passat]]'', ''[[Ford Mondeo]]''.
** [[E klase]]: augstākā vidējā klase. Gabarīti: garums 4,6—4,9 metri, platums vairāk par 1,7 metriem. Klases pārstāvji: ''[[Audi A6]]'', [[BMW 5. sērija]], ''[[Opel Omega]]'', ''Lexus GS''.
** [[F klase]]: pārstāvnieciskā klase. Gabarīti: garums virs 4,9 metriem, platums virs 1,7 metriem. Klases pārstāvji: ''[[Audi A8]]'', [[BMW 7. sērija]], ''[[Jaguar XJ8]]'', ''[[Rolls-Royce]]'', ''Lexus LS''.
* Pēc virsbūves
** [[sedans]]
** [[universālis]]
** [[hečbeks]]
** [[limuzīns]]
** [[pikaps]]
** [[minivens]]
** [[mikrovens]]
** [[multivens]]
** [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]
** ''[[muscle car]]''
** [[kabriolets]]
** [[faetons (virsbūve)|faetons]]
** [[lando]]
** [[krosovers]]
** [[rodsters]]
* Pēc dzinēja cilindru darba apjoma
** īpaši mazs — līdz 1,2 litriem
** mazs — no 1,2 līdz 1,5 litriem
** vidējs — no 1,5 līdz 3,5 litriem
** liels — virs 3,5 litriem
** augstākais — nav reglamentēts

==== Autobuss (ietilpība vairāk par 8 cilvēkiem) ====
{{Pamatraksts|Autobuss}}
* Pēc gabarītu garuma
** īpaši mazs (līdz 5 metriem)
** mazs (6—7,5 metri)
** vidējs (8—9,5 metri)
** liels (10,5—12 metri)
** īpaši liels (virs 14,5 metriem)
* Pēc nozīmes
** pilsētas
** piepilsētas
** starppilsētu
** tūristu

==== Trolejbusi ====
{{Pamatraksts|Trolejbuss}}

=== Kravas automobiļi===
{{Pamatraksts|Kravas automobilis}}
* Pēc kravnesības
** īpaši mazas kravnesības — līdz 1 tonnai
** mazas kravnesības — 1—2 tonnas
** vidējas kravnesības — 2—5 tonnas
** lielas kravnesības — virs 5 tonnām
** īpaši lielas kravnesības — virs ierobežojumiem, kas noteikti pēc ceļu lietošanas normatīviem
* Pēc pārvadājamās kravas veida
* Pēc virsbūves tipa
** [[pašizgāzējs]]
** ar kravaskasti
** [[furgons]]
** ar tentu
** [[kravas betonmaisītājs]]
** [[autocisterna]]
** [[autorefredžinators]]
** [[autovedējs]]
** [[konteinervedējs]]
** [[sedlu vilcējs]]

=== Kravas pasažieru automobiļi ===
* Uz vieglo automobiļu bāzes
* Uz kravas automobiļu bāzes

=== Speciālie automobiļi ===
* [[autokrāns]]
* [[sorta automobilis]]
* [[sacīkšu automobilis]]
** [[bolīds (autosports)|bolīds]]
** [[bagijs]]
* [[neatliekamās palīdzības mašīna]]
* [[ugunsdzēsēju automobilis]]
* [[katafalks]]
* [[autokiosks]]
* [[uzkopšanas automobilis]]
** [[sniegatīrītājs]]
* [[traktors]]
* [[greiders]]
* [[ekskavators]]
* [[buldozers]]
* [[bruņuautomobilis]]
* [[amfībija]]
* automobiļi ar [[ADR]] licencēm viegli uzliesmojošu kravu pārvadāšanai
* lidojošie automobiļi&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.terrafugia.com/Montage.html |title=The Terrafugia Transition |access-date={{dat|2010|08|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100817104231/http://www.terrafugia.com/Montage.html |archivedate={{dat|2010|08|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Pēc pielāgojuma darbam uz dažādiem ceļu segumiem ==
* Ceļu (vienkāršas caurejamības) — paredzēta darbam koplietošanas ceļos
* Paaugstinātas caurejamības — sistemātiskam darbam neiekārtotos ceļos un atsevišķos gadījumos bezceļos
* [[Visurgājējs|Visurgājēji]]

== Pēc kopējā riteņu skaita un dzenošo riteņu skaita ==
Tiek apzīmēts ar formulu, kur pirmais cipars ir automobiļu riteņu skaits, bet otrais — dzenošo riteņu skaits. Ja ass galā atrodas dubultie riteņi, tie tiek uzskatīti kā viens ritenis.
* 4х2 — divasu automobilis ar vienu dzenošo asi
* 4х4 — divasu automobilis ar abām dzenošajām asīm
* 6х6 — trīsasu automobilis ar visiem dzenošajiem tiltiem
* 6х4 — trīsasu automobilis ar divām dzenošajām asīm

== Pēc asu skaita ==
* Divasu
* Trīsasu
* Četrasu
* Sešasu

== Pēc sastāva ==
* Parastie automobiļi
* [[Autovilciens|Autovilcieni]] ar [[Piekabe|piekabi]] vai [[Puspiekabe|puspiekabi]].

== Pēc šasijas tipa ==
* Riteņu
* Kāpurķēžu
* Jauktā vai kombinētā tipa

== Pēc piederības ==
* Individuālās
** Privātie automobiļi
** Valsts automobiļi
** Darba automobiļi
* Armijas
** [[Bruņuautomobilis|Bruņuautomobiļi]]

== Pēc dzinēja tipa ==
* automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem
* automobiļi ar elektrodzinējiem

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Automobiļi]]</text>
      <sha1>jhxot7bicq7fq141rf06y3qdgrdvu40</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Monteermoso</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170348</id>
    <revision>
      <id>4534827</id>
      <parentid>4205463</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T04:35:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4534827</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5206" sha1="ab1r919cvvmpfksx6xphgi5s9834bml" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Monteermoso
 | native_name              = ''Montehermoso''
 | settlement_type          = pašvaldība
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Bandera de Montehermoso.jpg
 | image_shield             = Escudo de Montehermoso.svg
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 55px
 | pushpin_map              = Spānija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ESP}}
 | subdivision_type1        = [[Spānijas autonomie apgabali|Autonomais apgabals]]
 | subdivision_name1        = {{flagicon image|Flag of Extremadura, Spain (with coat of arms).svg}} [[Estremadura]]
 | subdivision_type2        = Province
 | subdivision_name2        = {{nobr|{{flagicon image|Flag of the province of Cáceres.svg}} [[Kaseresas province]]}}
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 96
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2025. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 5552
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 40 | latm = 05 | lats =  | latNS = N
 | longd = 6 | longm = 20 | longs =  | longEW = W
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 394
 | website                  = {{url|http://www.montehermoso.org/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Monteermoso''' ({{val|es|Montehermoso}}, {{izrunā|monteˈeɾmoso}}) ir [[apdzīvota vieta]] un [[Spānijas pašvaldības|pašvaldība]] [[Spānija|Spānijā]], [[Estremadura]]s autonomajā apgabalā, [[Kaseresas province|Kaseresas provincē]]. Tā atrodas Estremaduras ziemeļrietumos, [[Alagona (upe)|Alagonas]] ielejas apvidū.&lt;ref name=&quot;Montehermoso-ubicacion&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ayuntamientodemontehermoso.es/municipio/ubicacion/ |title=Ubicación |work=Excmo. Ayuntamiento de Montehermoso |language=es |access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu apdzīvotā vieta izveidojās 13. gadsimtā kā [[Galisteo]] senjorijai pakļauts ciems kristiešu īstenotās [[repopulācija]]s jeb atkārtotas apdzīvošanas gaitā pēc [[Rekonkista]]s virzības šajā apvidū.&lt;ref name=&quot;Ramos-2022&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last1=Ramos Rubio |first1=José Antonio |last2=Gómez Ferreira |first2=Raúl |last3=Sánchez Alcón |first3=Juan Jesús |last4=San Macario Sánchez |first4=Óscar de |title=El patrimonio etnográfico, arqueológico y religioso de Montehermoso |url=https://www.cervantesvirtual.com/obra/el-patrimonio-etnografico-arqueologico-y-religioso-de-montehermoso-1161688/ |location=Cáceres |publisher=Diputación Provincial de Cáceres |year=2022 |pages=11, 13–16, 75–76, 185–188, 203–204 |language=es |access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Montehermoso-historia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ayuntamientodemontehermoso.es/municipio/historia/ |title=Historia |work=Excmo. Ayuntamiento de Montehermoso |language=es |access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt; Monteermoso ir pazīstama ar daudzveidīgu [[etnogrāfija|etnogrāfisko]] mantojumu, sevišķi tradicionālo apģērbu, amatniecību un [[folklora|folkloru]]. Par vienu no vietējās identitātes simboliem kļuvusi no [[rudzi|rudzu]] salmiem darinātā tradicionālā sieviešu galvassega — [[Monteermoso cepure]] ({{val|es|gorra de Montehermoso}}).&lt;ref name=&quot;Ramos-2022&quot;/&gt; Ievērojama vietējā folkloras un reliģiskā tradīcija ir ''[[Los Negritos de San Blas]]'', kurā apvienotas rituālas dejas, mūzika, [[procesija]] un [[Svētais Blāzijs|Svētā Blāzija]] svētku paražas.&lt;ref name=&quot;Negritos&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ayuntamientodemontehermoso.es/turismo/fiestas-locales/los-negritos-de-san-blas/ |title=Los Negritos de San Blas |work=Excmo. Ayuntamiento de Montehermoso |language=es |access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Ramos-2022&quot;/&gt;

Pašvaldības teritorijā atrodas arī nozīmīgs [[megālīts|megalītisks]] apbedījumu komplekss, ko veido trīs lieli [[dolmens|dolmeni]]. Tie attiecināmi uz vēlā [[neolīts|neolīta]] pāreju uz [[vara laikmets|vara laikmetu]] — aptuveni 4. gadu tūkstoša beigām un 3. gadu tūkstoša pirmo pusi p. m. ē. — un liecina par cilvēku klātbūtni un teritorijas izmantošanu vairākus gadu tūkstošus pirms mūsdienu apdzīvotās vietas izveidošanās.&lt;ref name=&quot;Ramos-2022&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Montehermoso-historia&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Spānija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Estremaduras pilsētas]]</text>
      <sha1>ab1r919cvvmpfksx6xphgi5s9834bml</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534828</id>
      <parentid>4534827</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T04:38:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534828</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5205" sha1="emc13srvc6mdrkf8xw6ecmahx9uup9b" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Monteermoso
 | native_name              = ''Montehermoso''
 | settlement_type          = pašvaldība
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Bandera de Montehermoso.jpg
 | image_shield             = Escudo de Montehermoso.svg
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 55px
 | pushpin_map              = Spānija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ESP}}
 | subdivision_type1        = [[Spānijas autonomie apgabali|Autonomais apgabals]]
 | subdivision_name1        = {{flagicon image|Flag of Extremadura, Spain (with coat of arms).svg}} [[Estremadura]]
 | subdivision_type2        = Province
 | subdivision_name2        = {{nobr|{{flagicon image|Flag of the province of Cáceres.svg}} [[Kaseresas province]]}}
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 96
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2025. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 5552
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 40 | latm = 05 | lats =  | latNS = N
 | longd = 6 | longm = 20 | longs =  | longEW = W
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 394
 | website                  = {{url|http://www.montehermoso.org/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Monteermoso''' ({{val|es|Montehermoso}}, {{izrunā|monteˈeɾmoso}}) ir [[apdzīvota vieta]] un [[Spānijas pašvaldības|pašvaldība]] [[Spānija|Spānijā]], [[Estremadura]]s autonomajā apgabalā, [[Kaseresas province|Kaseresas provincē]]. Tā atrodas Estremaduras ziemeļrietumos, [[Alagona (upe)|Alagonas]] ielejas apvidū.&lt;ref name=&quot;Montehermoso-ubicacion&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ayuntamientodemontehermoso.es/municipio/ubicacion/ |title=Ubicación |work=Excmo. Ayuntamiento de Montehermoso |language=es |access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu apdzīvotā vieta izveidojās 13. gadsimtā kā [[Galisteo]] senjorijai pakļauts ciems kristiešu īstenotās [[repopulācija]]s jeb atkārtotas apdzīvošanas gaitā pēc [[Rekonkista]]s virzības šajā apvidū.&lt;ref name=&quot;Ramos-2022&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last1=Ramos Rubio |first1=José Antonio |last2=Gómez Ferreira |first2=Raúl |last3=Sánchez Alcón |first3=Juan Jesús |last4=San Macario Sánchez |first4=Óscar de |title=El patrimonio etnográfico, arqueológico y religioso de Montehermoso |url=https://www.cervantesvirtual.com/obra/el-patrimonio-etnografico-arqueologico-y-religioso-de-montehermoso-1161688/ |location=Cáceres |publisher=Diputación Provincial de Cáceres |year=2022 |pages=11, 13–16, 75–76, 185–188, 203–204 |language=es |access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Montehermoso-historia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ayuntamientodemontehermoso.es/municipio/historia/ |title=Historia |work=Excmo. Ayuntamiento de Montehermoso |language=es |access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt; Monteermoso ir pazīstama ar daudzveidīgu [[etnogrāfija|etnogrāfisko]] mantojumu, sevišķi tradicionālo apģērbu, amatniecību un [[folklora|folkloru]]. Par vienu no vietējās identitātes simboliem kļuvusi no [[rudzi|rudzu]] salmiem darinātā tradicionālā sieviešu galvassega — [[Monteermoso cepure]] ({{val|es|gorra de Montehermoso}}).&lt;ref name=&quot;Ramos-2022&quot;/&gt; Ievērojama vietējā folkloras un reliģiskā tradīcija ir ''[[Los Negritos de San Blas]]'', kurā apvienotas rituālas dejas, mūzika, [[procesija]] un [[Svētais Blāzijs|Svētā Blāzija]] svētku paražas.&lt;ref name=&quot;Negritos&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ayuntamientodemontehermoso.es/turismo/fiestas-locales/los-negritos-de-san-blas/ |title=Los Negritos de San Blas |work=Excmo. Ayuntamiento de Montehermoso |language=es |access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Ramos-2022&quot;/&gt;

Pašvaldības teritorijā atrodas arī nozīmīgs [[megalīts|megalītisks]] apbedījumu komplekss, ko veido trīs lieli [[dolmens|dolmeni]]. Tie attiecināmi uz vēlā [[neolīts|neolīta]] pāreju uz [[vara laikmets|vara laikmetu]] — aptuveni 4. gadu tūkstoša beigām un 3. gadu tūkstoša pirmo pusi p. m. ē. — un liecina par cilvēku klātbūtni un teritorijas izmantošanu vairākus gadu tūkstošus pirms mūsdienu apdzīvotās vietas izveidošanās.&lt;ref name=&quot;Ramos-2022&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Montehermoso-historia&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Spānija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Estremaduras pilsētas]]</text>
      <sha1>emc13srvc6mdrkf8xw6ecmahx9uup9b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Warner Bros.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>173465</id>
    <revision>
      <id>4534506</id>
      <parentid>4186571</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T14:44:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54603-36</username>
        <id>151737</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4534506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3483" sha1="i6txuv0szx1e4tse2bqursvdfar2sv4" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| company_name = ''Warner Bros. Entertainment, Inc.''
| company_logo = Warner Bros. 2026.svg
| company_type = 
| foundation = 1918 (kā ''Warner Bros. Studios'')&lt;br /&gt;1923 (kā ''Warner Bros. Pictures'')
| founder = [[Džeks Vorners]]&lt;br /&gt;[[Harijs Vorners]]&lt;br /&gt;[[Alberts Vorners]]&lt;br /&gt;[[Sems Vorners]]
| location_city = {{vieta|ASV|Kalifornija|Burbanka}}
| location_country = 
| key_people = 
| industry = izklaides industrija
| products = kinofilmas, TV programmas
| revenue = {{samazinājās}} {{ASV dolārs|12,15 miljardi}} {{small|(2020)}}
| operating_income = {{samazinājās}} {{ASV dolārs|2,07 miljardi}} {{small|(2020)}}
| parent = * neatkarīga (1918–1967)
* ''[[Warner Bros.-Seven Arts]]'' (1967–1970)
* ''[[Kinney National Company|Kinney]]'' (1969–1972)
* ''[[Warner Communications]]'' (1972–1989)
* ''[[WarnerMedia|Time Warner]]'' (1989–2000)
* ''[[WarnerMedia|AOL Time Warner]]'' (2001–2003)
* ''[[WarnerMedia|Time Warner]]'' (2003–2018)
* ''[[WarnerMedia]]'' (2018–2022)
* ''[[Warner Bros. Discovery]]'' (2022–pašlaik)
| subsid = 
* ''[[Castle Rock Entertainment]]''
* ''[[New Line Cinema]]''
* ''[[Turner Entertainment]]''
* ''[[WaterTower Music]]''
| homepage = [http://www.warnerbros.com/ warnerbros.com]
}}
{{nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Warner Bros. (2019) logo.svg|250px|thumb|Logotips izmantots no 2019. līdz 2023. gadam.]]
'''''Warner Bros. Entertainment, Inc.''''' (zināma arī kā '''''Warner Bros.''''' vai saīsināti '''WB''' vai '''WBEI''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] filmu un izklaides kompānija, kuras galvenā mītne atrodas ''[[Warner Bros. Studios (Bērbanka)|Warner Bros. Studios]]'' kompleksā [[Bērbanka|Bērbenkā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], un tas ir ''[[Warner Bros. Discovery]]'' (WBD) [[meitasuzņēmums]]. Uzņēmumu 1923. gadā dibināja četri brāļi [[Harijs Vorners|Harijs]], [[Alberts Vorners|Alberts]], [[Sems Vorners|Sems]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last=Jacobson |first=Lara |date=June 28, 2018 |title=The Warner Brothers Prove Their Patriotism |url=https://digitalcommons.chapman.edu/vocesnovae/vol10/iss1/2/ |dead-url=yes |journal=Voces Novae |volume=10 |issue=1 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191030081340/https://digitalcommons.chapman.edu/vocesnovae/vol10/iss1/2/ |archive-date=October 30, 2019 |access-date=October 30, 2019}}&lt;/ref&gt; un [[Džeks Vorners]]. Kompānija ir viens no līderiem [[ASV kino|ASV filmu industrijā]] un mūsdienās papildus kino vēl veido [[animācija]]s, [[televīzija]]s un [[videospēle|videospēļu]] produkciju, un ir viens no lielākajiem ASV kinostudiju &quot;[[lielākas kinostudijas|lielā piecinieka]]&quot; locekļiem, kā arī ''[[Motion Picture Association]]'' (MPA) biedrs.

Kompānija zināma ar savu filmu studiju nodaļu '''''Warner Bros. Motion Picture Group''''', kurā ietilpst ''[[Warner Bros. Pictures]]'', ''[[New Line Cinema]]'', ''[[Warner Bros. Pictures Animation]]'', ''[[Castle Rock Entertainment]]'', ''[[DC Studios]]'' un '''''Warner Bros. Television Group'''''. Kompānijas oficiālais talismans ir animācijas seriāla ''[[Looney Tunes]]'' tēls [[Blīkšķu Bannijs]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}
* {{IMDb profils}}
{{Organizācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV kinostudijas]]
[[Kategorija:ASV organizācijas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>i6txuv0szx1e4tse2bqursvdfar2sv4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Rēzekne un Rīga 31.12.2011.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>174452</id>
    <revision>
      <id>4534642</id>
      <parentid>3275268</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:26:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rēzekne_un_Rīga_31.12.2011.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534642</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="562" sha1="5dtpgpgj6x6hjg0wq4kruu1mea538qg" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Rēzekne un Rīga 31.12.2011.
| source         = {{own}}
| date           = 31.12.2011
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{CC-BY-SA-3.0 PL|Oļegs Anosovs|http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Pietura_un_bijušais_Piena_konservu_kombināts.jpg}}
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Rēzekne un Rīga 31.12.2011.jpg}}</text>
      <sha1>5dtpgpgj6x6hjg0wq4kruu1mea538qg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Sniegputenis Riga, Kurzemes prospekts 01 2012.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>175857</id>
    <revision>
      <id>4534636</id>
      <parentid>3275234</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:25:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Sniegputenis_Riga,_Kurzemes_prospekts_01_2012.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534636</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="461" sha1="6j190sdu2upaseh10fwxktafo7ix8d6" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Sniegputenis Riga, Kurzemes prospekts 01 2012.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Sniegputenis Riga, Kurzemes prospekts 01 2012.jpg}}</text>
      <sha1>6j190sdu2upaseh10fwxktafo7ix8d6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Rīga Imanta 04.02.2012.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>178250</id>
    <revision>
      <id>4534602</id>
      <parentid>3275270</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:50:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rīga_Imanta_04.02.2012.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534602</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="427" sha1="nlv6t17rep823l0grvd5vpjdsrsywci" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Rīga Imanta 04.02.2012.
| source         = {{own}}
| date           = 04.02.2012
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Rīga Imanta 04.02.2012.jpg}}</text>
      <sha1>nlv6t17rep823l0grvd5vpjdsrsywci</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Latvijas Televīzijas ēka 06.2005.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>178386</id>
    <revision>
      <id>4534555</id>
      <parentid>3275120</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:20:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvijas_Televīzijas_ēka_06.2005.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="439" sha1="ki3r9yj7sfsa03w7c0mgmejqfri59yb" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Latvijas Televīzijas ēka 06.2005.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Latvijas Televīzijas ēka 06.2005.jpg}}</text>
      <sha1>ki3r9yj7sfsa03w7c0mgmejqfri59yb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laurāzijas placentāļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>181026</id>
    <revision>
      <id>4534669</id>
      <parentid>4336427</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:23:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātika */ stils</comment>
      <origin>4534669</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5471" sha1="9t4vqak0qhxu7sklbl0nir5g9zjdpii" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Laurasiatheria.jpg
|       att_izmērs = 220px
|    att_nosaukums = 
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
| apakšklase=Theria
| apakšklase_lv=Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
| augstākā kārta =Boreoeutheria
| augstākā kārta_lv=Ziemeļu placentāļi
| virskārta=Laurasiatheria
| virskārta_lv=Laurāzijas placentāļi
| binomial=Laurasiatheria &lt;small&gt;([[Waddell]], 1999)&lt;/small&gt;
| kategorijas=nē
}}

'''Laurāzijas placentāļi''' (''Laurasiatheria'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[virskārta]], kas pieder [[placentāļi|placentāļu infraklasei]] (''Eutheria'').&lt;ref&gt;Waddell, Peter J., Okada, Norihiro, &amp; Hasegawa, Masami (1999). &quot;Towards resolving the interordinal relationships of placental mammals&quot;. Systematic Biology 48 (1): 1–5. doi:10.1093/sysbio/48.1.1&lt;/ref&gt; Tā apvieno 7 kārtas. Pastāv viedoklis, ka visi Laurāzijas placentāļi ir attīstījušies no [[dzīvnieki]]em, kas dzīvoja ziemeļu [[superkontinents|superkontinentā]] - [[Laurāzija|Laurāzijā]] pēc tam, kad superkontinents jau bija atdalījies no [[Gondvana]]s [[Pangeja]]s sadalīšanās rezultātā. Tie ir [[ciršļi]], [[eži]], [[zvīņneši]], [[sikspārņi]], [[vaļi]], [[plēsēji]], [[nepārnadži]] un [[pārnadži]].

== Īpatnības ==
Laurāzijas placentāļiem ir līdzīgas [[gēni|gēnu]] sekvences, bet tiem līdz šim nav atrastas kopīgas un no citiem dzīvniekiem atšķirīgas anatomiskās īpašības. Sugu piederību šai grupai var noteikt, tikai veicot [[DNS]] analīzes. Laurāzijas placentāļu virskārta līdz ar [[pirmprimātu placentāļi]]em (''Euarchontoglires'') tiek apvienoti kopējā augstākajā kārtā - [[ziemeļu placentāļi|ziemeļu placentāļos]] (''Boreoeutheria'')

== Sistemātikas diskusijas ==
Zinātnieki joprojām diskutē par dažu zīdītāju kārtu vietu sistemātikā Laurāzijas placentāļu virskārtā. Tās ir [[sikspārņi|sikspārņu kārta]] (''Chiroptera'') un [[nepārnadži|nepārnadžu kārta]] (''Perissodactyla''). Balstoties uz [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskajiem]] pētījumiem, sikspārņi ilgstoši tika sistematizēti vienā grupā ar [[ādlidoņi]]em un [[tupajas|tupajām]]. Bet, veicot ģenētiskos pētījumus, atklājās, ka sikspārņi ir radniecīgi Laurāzijas placentāļiem.&lt;ref&gt;[http://www.springerlink.com/content/bhadcj93wg8w85tu/ Complete Mitochondrial Genome of a Neotropical Fruit Bat]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Jaunie atklājumi devuši pamatu jaunām diskusijām par sikspārņu kārtu, vai tā būtu piederoša [[kukaiņēdāji]]em,&lt;ref&gt;[http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0378111900004273 Interordinal relationships and timescale of eutherian evolution as inferred from mitochondrial genome data]&lt;/ref&gt; vai piederoša [[plēsēji|plēsēju]] un [[zvīņneši|zvīņešu]] kopīgajai grupai ''[[Ferae]]'',&lt;ref&gt;[http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1055790306003836 Indel evolution of mammalian introns and the utility of non-coding nuclear markers in eutherian phylogenetics]&lt;/ref&gt; vai jaunā grupā ''[[Pegasoferae]]'' kopīgi ar nepārnadžiem un ''Ferae'' grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pnas.org/content/103/26/9929.long |title=Pegasoferae, an unexpected mammalian clade revealed by tracking ancient retroposon insertions |access-date={{dat|2012|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211016150906/https://www.pnas.org/content/103/26/9929.long }}&lt;/ref&gt; 2011. gada jaunākie gēnu pētījumi tomēr noliedz ''Pegasoferae'' grupas pamatotību, lai gan šie pētījumi joprojām nav atrisinājuši zinātniski precīzu nepārnadžu vietu sistemātikā. Zinātnieki ierosina nepārnadžus sistematizēt kopīgi ar ''Ferae'' grupu vienotā ciltī ''[[Zooamata]]'', bet pārējos placentāļus ''[[Euungulata]]'' ciltī.

== Sistemātika ==
* '''Laurāzijas placentāļu virskārta''' (''Laurasiatheria'')
** {{TaksoSaite|Soricomorpha|Ciršļveidīgo kārta|Ciršļveidīgie}}
** {{TaksoSaite|Erinaceomorpha|Ežveidīgo kārta|Ežveidīgie}} 
** {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}}
** [[Nagaiņi|Nagaiņu klada]] (''Ungulate'')
*** {{TaksoSaite|Perissodactyla|Nepārnadžu kārta|Nepārnadži}}
*** {{TaksoSaite|Artiodactyla|Pārnadžu kārta|Pārnadži}}
** [[Plēsēji un zvīņneši|Plēsēju un zvīņnešu klada]] (''Ferae'')
*** {{TaksoSaite|Carnivora|Plēsēju kārta|Plēsēji}}
*** {{TaksoSaite|Pholidota|Zvīņnešu kārta|Zvīņneši}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.pnas.org/content/100/3/1056.full Placental mammal diversification and the Cretaceous–Tertiary boundary]
* [http://www.pnas.org/content/103/9/3203.full Evolution of the mammalian placenta revealed by phylogenetic analysis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130826221323/http://www.pnas.org/content/103/9/3203.full |date={{dat|2013|08|26||bez}} }}
* [http://www.plosgenetics.org/article/info%3Adoi%2F10.1371%2Fjournal.pgen.0030002 Early History of Mammals Is Elucidated with the ENCODE Multiple Species Sequencing Data]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zīdītāji]]</text>
      <sha1>9t4vqak0qhxu7sklbl0nir5g9zjdpii</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zelta Orda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>181658</id>
    <revision>
      <id>4534765</id>
      <parentid>4533441</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:14:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534765</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32539" sha1="cpnblsrv4oc96x3q1osx2t1auoy0k3p" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = ''Зүчийн улс''
|nosaukums_latv_val  = Zelta Orda 
|sugasvārds          = vasaļvalsts
|
|kontinents          = [[Eirāzija]]
|reģions             = Austrumeiropa, Ziemeļāzija
|valsts              = [[Krievijas Federācija]], [[Baltkrievija]], [[Ukraina]],&lt;br /&gt; [[Kazahstāna]], [[Uzbekistāna]] (daļēji)
|laikmets            = [[Viduslaiki]]
|statuss             = 
|statusa_teksts      = 
|impērija            = 
|valdības_veids      = Monarhija (haniste) 
|
|gads_sākums         = 1224 
|gads_beigas         = 1483/1502
|
|year_exile_start    = &lt;!--- Year of start of exile (if dealing with exiled government - status=&quot;Exile&quot;) ---&gt;
|year_exile_end      = &lt;!--- Year of end of exile (leave blank if still in exile)---&gt;
|
|event_start         = 
|date_start          = 
|event_end           = 
|date_end            = 
|
|event1              = 
|date_event1         = 
|event2              = 
|date_event2         = 
|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = [[Mongoļu impērija]] pakļāva krievu kņazistes
|date_pre            = 
|event_post          = Sadalīšanās [[Kazaņa]]s (1438), [[Krima]]s (1441),&lt;br /&gt; [[Astrahaņa]]s (1466), [[Sibīrija]]s (1468) hanistēs&lt;br /&gt; neatkarību ieguva [[Maskavas lielkņaziste]] (1480) &lt;br /&gt;pēc Kazaņas un Astrahaņas iekarošanas&lt;br /&gt; nodibināta [[Krievijas cariste]]
|date_post           = 
|
|p1                  = &lt;!--- Name of the article for preceding entity, numbered 1-5 ---&gt;
|flag_p1             = &lt;!--- Default: &quot;Flag of {{{p1}}}.svg&quot; (size 30) ---&gt;
|image_p1            = &lt;!--- Use: [[Image:Sin escudo.svg|20px|Image missing]] ---&gt;
|p2                  = 
|flag_p2             = 
|p3                  = 
|flag_p3             = 
|p4                  = 
|flag_p4             = 
|p5                  = 
|flag_p5             = 
|s1                  = 
|flag_s1             = 
|s2                  = 
|flag_s2             = 
|s3                  = 
|flag_s3             = 
|s4                  = 
|flag_s4             = 
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = Golden Horde flag 1339.svg
|flag                = 
|flag_type           =  Ordas karogs pēc islāma ticības pieņemšanas (14. gadsimts).&lt;ref&gt;Līdzīgs karogs lietots ''Angelino Dulcert'' 1339. gada kartē un &quot;Katalāņu atlantā&quot; (1375).&lt;/ref&gt;|
|image_coat          = 
|symbol              = &lt;!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---&gt;
|symbol_type         = 
|
|image_map           = Golden Horde 1389-pt.svg
|image_map_caption   = Zelta Orda 1389. gadā 
|
|galvaspilsēta       = [[Saraja]]-Batu (pie [[Astrahaņa]]s), &lt;br /&gt;[[Saraja]]-Berke (pie [[Volgograda]]s) no 1282./1332. 
|
|national_motto      = 
|national_anthem     = 
|kopīgas_valodas     = mongoļu, kipčaku turku, [[krievu valoda|krievu]]
|reliģija            = [[tengrisms]], [[šamanisms]], [[lamaisms]], &lt;br /&gt;[[pareizticība]], [[islāms]] (no 1312)
|nauda               = dirhemi, pulas, dengas 
|
|leader1             = [[Batuhans]] 
|leader2             = Berke 
|leader3             = [[Uzbekhans|Uzbeks]]
|leader4             = Tohtamišs
|leader5             = Šeihs Ahmeds
|year_leader1        = ap 1208—ap 1255
|year_leader2        = 1257—1266 
|year_leader3        = 1312—1341
|year_leader4        = 1379–1395
|year_leader5        = 1481-1502
|title_leader        = Hani
|representative1     = 
|representative2     = 
|representative3     = 
|representative4     = 
|representative5     = 
|representative6     = 
|representative7     = 
|representative8     = 
|representative9     = 
|year_representative1 = &lt;!--- Years served ---&gt;
|year_representative2 = 
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = &lt;!--- Default: &quot;Governor&quot;---&gt;
|deputy1             = &lt;!--- Name of prime minister ---&gt;
|deputy2             = 
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = &lt;!--- Years served ---&gt;
|year_deputy2        = 
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = &lt;!--- Default: &quot;Prime minister&quot; ---&gt;
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = kurultajs
|house1              = &lt;!--- Name of first chamber ---&gt;
|type_house1         = &lt;!--- Default: &quot;Upper house&quot;---&gt;
|house2              = &lt;!--- Name of second chamber ---&gt;
|type_house2         = &lt;!--- Default: &quot;Lower house&quot;---&gt;
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = 1310
|stat_platība1       = 6000000
|stat_pop1           = &lt;!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---&gt;
|stat_year2          = 
|stat_platība2       = 
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = 
}}

'''Zelta Orda''' ({{val|mn|Алтан Орд}}, {{val|tt|Altın Urda}}) ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc [[Mongoļu impērija]]s sairšanas 13.-15. gadsimtā pastāvošai lielvalstij tagadējās [[Krievijas Federācija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Ukraina]]s, [[Kazahstāna]]s un [[Uzbekistāna]]s teritorijā.

Tās mongoļu iedzīvotāji savu valsti dēvēja par &quot;ulusu&quot; (mongoļu valodā &quot;valsts&quot;) vai tās pirmā valdnieka [[Dzuči]] dzimtas vārdā par &quot;Dzuči ulusu&quot; ({{val|mn|Зүчийн улс}}) vai arī par &quot;Ulugulusu&quot;. Lielākās pilsētas bija Saraja jeb &quot;Batija Saraja&quot; (pie [[Astrahaņa]]s), Jaunā Saraja jeb Berkes Saraja (pie [[Volgograda]]s), Bolgāra, [[Novgoroda]], [[Kazaņa]] un [[Azova]].

Krievu hronikās Ordas hani šajā laikā tika dēvēti par '''cariem'''.&lt;ref&gt;[http://faculty.washington.edu/dwaugh/rus/texts/MF1914.pdf The Chronicle of Novgorod, p.88] (angliskais tulkojums)&lt;/ref&gt; Uzvarētie krievu kņazi kļuva par mongoļu hana vasaļiem, kam bija jāpiedalās mongoļu iekarošanas karagājienos un regulāri jāmaksā mesli. Meslu ievākšanu pārraudzīja Vladimiras baskaki (pārvaldnieki), viņi piedalījās krievu kņazu karagājienu organizēšanā pret Livoniju un Lietuvu, piemēram, Novgorodas hronikas vēstījumā minēts, ka baskaks Amragans 1269. gadā finansēja karagājiena rīkošanu uz [[Rēvele|Kolivaņu]].&lt;ref&gt;The Nikonian Chronicle. (translated by Serge A and Betty Jean Zenkovsky) vol. III, p. 45&lt;/ref&gt; Nodokļu uzskaitei tika rīkotas iedzīvotāju skaitīšanas, kas liecina, ka līdz 1274.-1275. gadam mongoļi bija pakļāvuši visus krievu kņazus.&lt;ref&gt;G. Vernadsky, M. Karpovich. &quot;A History of Russia: The Mongols and Russia&quot; 172 lpp.&lt;/ref&gt; Lai kādu kņazu apstiprinātu amatā, viņam bija pienākums doties lejup pa Volgu uz Saraju pie Ordas hana.

Lai apspiestu nepaklausīgo kņazu pretošanos un ar varu ievāktu meslus, Zelta Ordas hani regulāri rīkoja karagājienus pret viņiem (1259., 1281., 1293., 1317., 1327., 1382., 1408. gados u.c.) 1325. gadā hans [[Uzbekhans|Uzbeks]] lielkņaza jarliku piešķīra [[Maskavas lielkņazi|Maskavas kņazam]] Ivanam I, kas savu meslu ievākšanas spēju dēļ tika iesaukts par Kaļitu (&quot;naudas maku&quot;). 1480. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III atbrīvojās no pakļautības Lielās Ordas hanam Ahmedam.

No 16. līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas cariste]], vēlākā [[Krievijas Impērija]], pakļāva visas bijušās Zelta Ordas zemes.{{nepieciešama atsauce}}

== Nosaukums ==
Uzskata, ka nosaukums &quot;Zelta Orda&quot; pirmo reizi rakstos parādījies jau pēc lielvalsts sabrukuma 1565. gadā izdotajā &quot;Kazaņas vēsturē&quot; kā apzīmējums valdnieka jurtai valsts galvaspilsētā [[Saraja|Sarajā]]. Pirms tam krieviski lietoja apzīmējumu '''Orda''' (turku ''orta'' - &quot;jurta&quot;). Persiešu rakstos tā saukta par vai &quot;Kipčaku stepi&quot;, savukārt latīņu valodā šīs valsts apzīmēšanai lietoja nosaukumu &quot;Kumānu zeme&quot; vai &quot;Tatāru zeme&quot;.

== Vēsture ==
=== Hana Batu valdīšana (1227-1255) ===
Mongoļu impērijas izveidotājs hans [[Čingishans|Čingiss]] neilgi pirms nāves sadalīja lielvalsti saviem četriem dēliem lielhana jeb [[kagans|kagana]] (turku: ''Qaghan'') virsvadībā. Tomēr Dzuči nomira vēl pirms tēva un viņa daļu (&quot;Dzuči ulusu&quot;) pārvaldīja viņa dēls Batu, Eiropā saukts par [[Batijs|Batiju]] (valdīja 1227—1255).

Lai paplašinātu savus valdījumus, 1235. gadā hans Batu devās lielā karagājienā uz rietumiem un 1236. gadā iekaroja Volgas Bulgāriju, 1237. gadā padzina kumānus no tagadējās [[Ukraina]]s stepēm un [[Krima]]s pussalas. No turienes hans Batu no 1238. līdz 1240. gadam devās uz ziemeļiem karagājienos pret krievu kņazu valstīm. [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimiras-Suzdaļas kņazu]] [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandru Ņevski]] viņš iecēla par lielkņazu, kuram piešķīra varas pilnvarojumu (&quot;jarliku&quot;).

1241. gadā Batu hana karaspēks iebruka Polijā, kur kaujā pie Ļegnicas sakāva apvienoto poļu kņazu un [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] karaspēku. Pēc tam mongoļi uzbruka [[Vīne]]s cietoksnim, kas netika ieņemts, jo Batu hans saņēma vēstījumu, kas viņam steidzami jāatgriežas Mongolijā sakarā ar cīņu par varu pēc [[Mongoļu impērijas kaganu uzskaitījums|lielhana]] Ugedeja nāves. Pa ceļam mājup mongoļu karaspēks izpostīja Ungāriju un 1242. gadā Batu hans Volgas lejtecē bijušās [[hazāri|hazāru]] galvaspilsētas Itiļas tuvumā nodibināja savu jauno galvaspilsētu Saraju.

1246. gadā mongoļu dzimtu pārstāvju sapulce (kurultajs) par lielhanu ievēlēja Gujuku (''Güyük''). Viņš pieprasīja hanam Batu ierasties pie viņa, tā vietā Batu 1247. gadā uz Karakorumu aizsūtīja krievu kņazu Andreju Jaroslaviču, kuru apstiprināja par [[Vladimiras-Suzdaļas lielkņazi|Vladimiras-Suzdaļas lielkņazu]], un viņa brāli kņazu [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandru Jaroslaviču]], kuru iecēla par [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņazu]]. 1248. gadā hans Gujuks mira un par lielhanu 1251. gadā ievēlēja hanu Munke. Jaunais mongoļu valdnieks pavēlēja uzsākt vispārēju tautas skaitīšanu un nodokļu ievākšanu, kas 1252. gadā izraisīja sacelšanos krievu kņazistēs.

Kad Hans Batu nosūtīja karavadoni Nevruju apspiest nemierus, Vladimiras lielkņazs Andrejs aizbēga uz Pleskavu, kur lūdza palīdzību Livonijas ordenim. Tādēļ par Vladimiras lielņazu 1252. gadā iecēla Aleksandru, kas palīdzēja apspiest sacelšanos.

1253. gadā Romas pāvests [[Inocents IV]] izsludināja jaunu krusta karu pret mongoļu valdnieku [[Batuhans|Batuhanu]], aicinot tajā piedalīties kristītos [[Livonija]]s, [[Bohēmija]]s, [[Morāvija]]s, [[Serbija]]s, [[Pomerānija]]s un [[Lietuva]]s iedzīvotājus.

Uzvarētais lielkņazs Andrejs Jaroslavičs 1256. gadā devās pie mongoļu hana uz Saraju, kur viņam tika piedots. Tajā pašā gadā hans Batu nomira un par viņa pēcteci tika iecelts hans Sartaks, kas drīz pēc tam nomira.

=== Nemieru laiks (1257-1304) ===
[[Attēls:MongolCavalrymen.jpg|thumb|200px|left|Mongoļu jātnieki kaujas laukā (14. gadsimta persiešu miniatūra)]]
1257. gadā par Ordas hanu iecēla Batu jaunāko brāli Berki (''Berke'', valdīja 1257—1266), kas bija pārgājis [[islāms|islāma]] ticībā. [[Galīcijas-Volīnijas kņazs]] Daniels, ko Romas pāvests bija kronējis par Krievzemes karali, 1257. gadā sacēlās pret mongoļu virsvaru un iekaroja Kijivu. 1258. gadā Lietuvas un Polockas karaspēks uzbruka [[Smoļenska]]i un Toržokai. Tā paša gada ziemā Zelta Ordas karaspēks sakāva lietuviešus un ieņēma visu Lietuvas zemi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://krotov.info/acts/12/pvl/novg07.htm |title=''Тои же зимы взяша Татарове всю землю Литовьскую, а самѣхъ избиша.'' - fragments no Novgorodas Pirmās hronikas par 1258. gada notikumiem |access-date={{dat|2012|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061115/http://krotov.info/acts/12/pvl/novg07.htm }}&lt;/ref&gt;

1259. gadā mongoļu karaspēks karavadoņa Boroldaja vadībā iebruka Galīcijā un piespieda Danielu padoties. Lielkņazs Aleksandrs Ņevskis 1259. gadā apspieda pret mongoļiem vērsto Novgorodas sacelšanos un krievu kņazu zemēs beidzās vispārējā tautas skaitīšana.

1259. gadā hans Berke organizēja jaunu karagājienu uz rietumiem un mongoļu sūtītais krievu kņazu karaspēks iebruka Lietuvas un Polijas karaļu zemēs un kopā ar [[žemaiši]]em cīnījās pret Vācu ordeni.&lt;ref&gt;''Annales Mellicenses. Continuatio Zwetlensis tertia''. MGHS, IX, 644. lpp.&lt;/ref&gt; Hans Berke esot pat pieprasījis Ungārijas un Francijas karaļu atcelšanu.&lt;ref&gt;Peter Jackson. ''The Mongols and the West 1221–1410''. 123–124 lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc lielhana Munke nāves 1259. gadā no jauna atsākas cīņa par varu un par jauno mongoļu valdnieku kļuva lielhans [[Hubilajs]] (''Kublai Khan''), kas impērijas galvaspilsētu pārcēla uz [[Pekina|Pekinu]]. 1262. gadā sākās Džuči ulusa karš ar mūsdienu [[Irāna]]s teritorijā izveidoto [[Hulegu]] ulusu par ietekmi Vidusāzijā un Ziemeļkaukāzā. Tajā laikā [[Suzdaļa|Suzdaļā]] sakās sacelšanās, kurā nogalināja mongoļu nodokļu vācējus, bet lielkņazs Aleksandrs pierunāja hanu Berke nesūtīt soda ekspedīciju pret krieviem.

Pēc tam, kad [[Lietuvas karalis]] [[Mindaugs]] 1262. gadā noslēdza savienību ar Vladimiras lielkņazu Aleksandru Ņevski un lietuvieši kopā ar krieviem uzbruka Livonijas ordenim, Romas pāvesta kūriju sasniedza ziņas, ka Lietuvas karalis arī ir kļuvis par Ordas vasali.&lt;ref&gt;Peter Jackson. ''The Mongols and the West 1221–1410''. 202 lpp.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Улусы Ногая Бурундая Крым.jpg|thumb|250px|Zelta Ordas karavadoņu ulusi Ukrainas dienvidos (13. gadsimta otrā puse).]]
1264. gadā ordas karavadonis Nogajs kopā ar bulgāru vasaļiem iebruka [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impērijā un piespieda ķeizaram Mihaelam VIII Palaiologam noslēgt miera līgumu. Tai pašā gadā hans Berke mira karagājienā pāri Kaukāza kalniem, par viņa pēcteci lielhans [[Hubilajs]] 1266. gadā iecēla hana Batu mazdēlu Munketimuru (''Mengu-Timur'', valdīja 1266-1282), kas bija labvēlīgs pret kristiešiem un 1267. gadā atļāva krievu [[pareizticība|pareizticīgās baznīcas]] priesteriem nemaksāt nodokļus un itāļu ([[Dženova]]s un [[Venēcija]]s) tirgoņiem piešķīra īpašas tiesības Azovas un Kafas ostās.

Saziņā ar hanu Munketimuru Vladimiras lielkņazs Jaroslavs 1268. gadā organizēja lielu karagājienu [[Dāņu Igaunija]]s pakļaušanai. [[Rakveres kauja|Rakveres kaujā]] [[Livonijas Konfederācija]]s karaspēkam izdevās apturēt iebrukumu un piespiest atgriezties savas zemēs. 1269. gadā Livonijas karaspēks aplenca Pleskavu un tika parakstīts tirdzniecības līgums, kurā vācu tirgoņiem atļāva brīvi pārvietoties krievu kņazu zemēs.

Saglabājusies šāda lielkņaza Jaroslava &quot;grāmata&quot;, kas pamatojās uz hana Munketimura &quot;jarliku&quot;: &quot;Munke-Timura vārds kņazam Jaroslavam: dod vācu tirgoņiem ceļu savās zemēs. No kņaza Jaroslava [[Rīga]]s ļaudīm, lieliem un maziem un visiem: jūsu ceļš ir brīvs caur manām zemēm, kas nāks karot, ar tiem es darīšu, ko zināšu, bet tirgoņiem ceļš ir brīvs.&quot; &lt;ref&gt;Anton Cooper. ''On the Edge of Empire: Novgorod's trade with the Golden Horde'', 19 lpp.&lt;/ref&gt;

1282. gadā par Ordas hanu kļuva islāmticīgais Tuda-Mengu (''Töde Möngke'', valdīja 1282—1287), kas atzina savu pakļaušanos [[Pekina]]s lielhanam [[Hubilajs|Hubilajam]]. Viņš bija vājš valdnieks un šajā laikā pieauga karavadoņa Nogaja (''Nogai'') ietekme, kas autonomi valdīja Ordas rietumu daļā un pakļāva savai kontrolei [[Bulgārija]]s (1284) un [[Serbija]]s (1287) valdniekus, kā arī kopā ar krievu kņaziem iebruka Ungārijā (1285) un Polijā (1287). Nogajs 1285. gadā atbalstīja krievu kņazu Dmitriju viņa cīņā par varu Vladimirā pret viņa brāli Andreju, kuru atbalstīja hans Tuda-Mengu. 1287. gadā hans Tuda-Mengu tika atcelts un pie varas nokļuva hans Tulabuga (''Talabuga'', valdīja 1287—1291). Karavadonis Nogajs 1291. gadā arī viņam atņēma varu un par Ordas hanu kļuva Tohtogu (''Toqta'', valdīja 1291—1312), kas 1293. gadā sūtīja karagājienā savu brāli atcelt no varas Vladimiras lielkņazu Dmitriju. 1299. gadā hans Tohtogu devās karagājienā pret nepakļāvīgo karavadoni Nogaju un nogalināja viņu. Pēdīgi 1304. gadā hans Tohtogu atzina [[Mongoļu impērijas kaganu uzskaitījums|Pekinas lielhana]] Temura (''Temür Öljeytü'') virsvadību un lika atjaunot pārtrauktos pasta sakarus ar citam mongoļu impērijas daļām. 1308. gadā viņš piespieda Dženovas tirgotājiem atstāt Kafas pilsētu.

=== Hana Uzbeka un viņa pēcteču valdīšana (1312—1359) ===
[[Attēls:Facial Chronicle - b.07, p.247 - Murder of Yuri of Moscow.jpg|thumb|200px|left|Lielkņazs Dmitrijs Sarajā nogalina bijušo lielkņazu Mihailu &quot;cara&quot; Uzbeka valdīšanas laikā 1325. gadā (ilustrācija no caru hronikas, 16. gadsimts)]]
[[Attēls:1000 Mihail Yarosl.jpg|thumb|150px|Notiesātā kņaza Mihaila Jaroslaviča (vidū) skulptūra monumentā &quot;Tūkstošgadīgā Krievija&quot; [[Novgoroda|Novgorodā]] (1862)]]
1313. gadā par Ordas hanu kļuva Munketimura mazdēls [[Uzbekhans|Muhameds Uzbeks]] (''Öz-Beg'', valdīja 1313-1342), kas atjaunoja savienību ar [[Kaira]]s [[Mameluks|Mameluku sultanātu]], aizliedza savā valstī piekopt budismu un šamanismu, padarot [[Islāms|islāmu]] par valsts reliģiju.

Viņa kronēšanas ceremonijā piedalījās Vladimiras lielkņazs Mihails Jaroslavičs, kas līdz 1315. gadam uzturējās Ordas galvaspilsētā Sarajā. Pēc viņa aizbraukšanas pie hana Uzbeka ieradās lielkņaza sīvākais konkurents Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs un ieguva viņa labvēlību. 1317. gadā hans Uzbeks izdeva savu māsu Končaku viņam par sievu, kas pārgāja pareizticībā ar vārdu Agafja (''Агафья''). Lielkņazs Mihails sakāva kņaza Jurija karaspēku un sagūstīja viņa sievu, kas drīz nomira. Kņazs Jurijs aizbēga pie sava sievastēva uz Saraju. 1318. gadā saniknotais hans Uzbeks izsauca lielkņazu Mihailu uz Saraju, kur abiem sāncenšiem bija jāstājas tiesas priekšā. Decembrī hans piesprieda Mihailam nāves sodu, bet Jurijam piešķīra lielkņaza jarliku.

1319. gadā hans Uzbeks ar milzīgu armiju (ap 300 tūkstošiem karavīru) devās karagājienā pret [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju un atkārtoti nopostīja tās rietumu daļu (Trāķiju) 1324. gadā. 1322. gadā tika nopostītas katoļu baznīcas [[Krima]]s pilsētā Sudakā. 1318. un 1324. gadā Zelta Ordas karaspēks iebruka Ilhanātā tagadējās Irānas teritorijā. 1319. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Ģedimins]] noslēdza militāru savienību ar Zelta Ordu&lt;ref&gt;Shirin Akiner. Religious language of a Belarusian Tatar kitab: a cultural monument of Islam in Europe. Otto Harrassowitz Verlag. 2009, pp. 457.&lt;/ref&gt; un pēc tam, kad viņš pakļāva Vitebsku (1320), Galīciju un Volīniju (1320-1324), Kijivu (1325) un Smoļensku (1326), lika tām turpināt maksāt hanam Uzbekam meslus.
  
Pēc lielkņaza Jurija blēdībām ar hanam savāktajiem mesliem 1322. gadā lielkņaza jarliku hans Uzbeks piešķīra Mihaila dēlam Dmitrijam. Kad 1325. gadā kņazu Mihailu izsauca uz Saraju, kur pēc kāda laika ieradās arī lielkņazs Dmitrijs un dusmu uzplūdos nogalināja sava tēva apvainotāju. Pēc deviņu mēnešu apcietinājuma hans lika sodīt lielkņazu Dmitriju ar nāvi un par lielkņazu iecēla viņa jaunāko brāli Aleksandru. 1327. gadā Tverā ieradās hana Uzbeka brālēns Čolhans (''Чол-хан'', krievu hronikās Ševkals), kas izdzina lielņazu Aleksandru no viņa pils. Pilsētā izplatījās baumas, ka Čolhans grib kļūt par lielkņazu un pievērst Krievzemi islāmam. Tveriešu sacelšanās laikā Čolhans ar viņa karadraudzi gāja bojā aizdedzinātajā pilī. Hans Uzbeks lielkņaza jarliku piešķīra Maskavas kņazam Ivanam Daņilovičam, kas ar 50 tūkstošiem tatāru karavīru ieradās Tverā un nodedzināja to.

1326. gadā hans Uzbeks atjaunoja meslu maksājumus lielhanam Jesuntemuram (Yesün Temür) [[Pekina|Pekinā]], 1330. gadā mēģināja pakļaut Serbiju, 1335. gadā uzbruka Ilhanātam un 1337. gadā Bizantijas impērijai.

Pēc hana Uzbeka nāves par hanu īslaicīgi kļuva Tinibeks, kuru nogalināja viņa brālis Džanibeks, kas pats kļuva par Ordas hanu (valdīja 1342–1357). Viņš organizēja Zelta Ordas karagājienus Maskavas lielkņazu vadībā pret Lietuvas dižkunigaitiju un Poliju 1344. gadā. Šajā laikā Ordas teritorijā uzliesmoja mēra epidēmija, kas paralizēja tirdzniecību. 1356. gadā Džanibeks iekaroja Tebrizu un pakļāva daļu tagadējās Irānas. 1357. gadā hanu Džanibeku nogalināja viņa dēls Berdibeks (valdīja 1357—1359), pēc kura nāves izbeidzās Džuči un Batu dinastija.

=== Juku periods (1359-1380) ===

[[Attēls:Kulikovo05.jpg|thumb|200px|Maskavas kņaza Dmitrija un mongoļu karavadoņa Mamaja karavīri Kuļikovas laukā (15. gadsimta miniatūra)]] 
[[Attēls:Golden Horde 1389.svg|thumb|200px|Hanam Tohtamišam pakļautā teritorija (1389)]]
Pēc hana Berdibeka nogalināšanas 1359. gadā uz Ordas hana troni pretendēja vairākas Čingishana pēcteču sānu līnijas, reizēm vienlaikus pat četri pretendenti sacentās par ietekmīgo karavadoņu labvēlību. Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] 1362. gadā uzvarēja [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums|Ordas hana]] Hadži Murada karaspēku kaujā pie Zilajiem ūdeņiem un pievienoja saviem valdījumiem Kijivas kņazisti un Melnās jūras piekrastes stepes tagadējā Ukrainas teritorijā. Maskavas kņazs Dmitrijs 1362. gadā ieguva lielkņaza jarliku.

Šis laiks sakrita ar nestabilitātes periodu Mongoļu impērijas centrā Ķīnā, kur uzvarēja [[Sarkano apsēju sacelšanās]]. Pēdējais [[Juaņu dinastija]]s imperators Togantemurs 1368. gadā bēga uz Karakorumu Mongolijā un zaudēja savu varu pār agrākās impērijas daļām. Bijušajā impērijas galvaspilsētā Pekinā sāka valdīt [[Minu dinastija]]. Mazgadīgā hana Muhameda Bolaka valdīšanas laikā 1370. gadā Dženovas tirgotāju atbalstītais karavadonis [[Mamajs]] kļuva par reģentu un patieso Ordas valdnieku, kaut arī nebūdams Čingishana pēctecis, viņš formāli nevarēja kļūt par hanu. To izmantoja kņazs [[Dmitrijs Donskis]], kas 1371. gadā atteicās pakļauties Mamaja prasībai atdot Vladimiras lielkņaza titulu savam sāncensim Tveras kņazam.

1375. gadā [[Horezma]]s hanam Urusam izdevās ieņemt Saraju un apvienot lielāko daļu no Mamajam nepakļautajām Ordas zemēm.

1377. gadā Mamajs vēlējas iegūt tiesības ievākt nodokļus krievu zemēs un viņa sabiedrotais karavadonis Arpašs sakāva Maskavas kņazu Dmitriju kaujā pie Pianas upes, savukārt 1378. gadā kņazam Dmitrijam izdevās uzvarēt karavadoni Murzu Begiču kauja pie Vožas upes.

1379. gadā varu Sarajā ar [[Samarkanda]]s emīra [[Tamerlans|Tamerlana]] palīdzību ieguva hans [[Tohtamišs]]. Pretendentu savstarpējās cīņās iesaistījās arī krievu kņazistes, pie kam Maskavas kņazs Dmitrijs nostājās hana Tohtamiša pusē un 1380. gada 7. septembrī [[Kuļikovas kauja|Kuļikovas kaujā]] pie [[Dona|Donas upes]] pārliecinoši sakāva karavadoņa Mamaja vadīto karaspēku pirms viņa sabiedroto lietuviešu dižkunigaiša [[Jagailis|Jagaiļa]] un krievu Rjazaņas kņaza Oļega ierašanās kaujas laukā.

Mamaja sakāves rezultātā hanam Tohtamišam 1381. gadā no jauna izdevās apvienot Ordas zemes savā pakļautībā.

=== Ordas vienotības atjaunošana (1380—1419) ===
[[Attēls:Facial Chronicle - b.10, p.049 - Tokhtamysh at Moscow.jpg|thumb|200px|left|Hans Tohtamišs (pa kreisi ar cara kroni galvā) aplenc Maskavu 1382. gadā]]
1378. gadā attāls hana Urusa radinieks Tohtamišs ar Samarkandas emīra [[Tamerlans|Tamerlana]] palīdzību uzsāka karu pret Mamaju un 1380. gadā ieņēma Sarai-Berki. Pēc Kuļikovas kaujas Tohtamišs Krimā pilnīgi sakāva Mamaja karaspēku un tika ievēlēts par jauno Ordas hanu. Lai atjaunotu kontroli pār krievu knazistēm, 1382. gada augustā hans Tohtamišs iebruka krievu zemēs. Ņižņijnovgorodas, Rjazaņas un [[Tveras kņazi]] apliecināja savu padevību Tohtamišam, bet [[Maskavas kņazs]] Dmitrijs devās uz Kostromu vākt karaspēku. Maskavu aizstāvēja vienīgi tās garnizons un lietuvieši Aļgirda mazdēla Osteja vadībā, kurus Ordas karaspēks uzvarēja un izpostīja Maskavu un apkārtējās pilsētas. 1383. gadā hans Tohtamišs uzvarēja arī Lietuvas dižkunigaiti [[Jagailis|Jagaili]] kaujā pie [[Poltava]]s, kas piekrita maksāt Zelta Ordai meslus par viņam pakļautajam krievu zemēm.&lt;ref&gt;René Grousset. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia, p.407&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://itaka.stv.ru/wiki/%D0%AF%D1%80%D0%BB%D1%8B%D0%BA_%D0%A2%D0%BE%D1%85%D1%82%D0%B0%D0%BC%D1%8B%D1%88_%D1%85%D0%B0%D0%BD%D0%B0_%D0%BA_%D0%AF%D0%B3%D0%B0%D0%B9%D0%BB%D1%83 Ярлык Тохтамыш хана к Ягайлу]{{Novecojusi saite}} (Hana Tohtamiša jarliks Jagailim senkrievu valodā)&lt;/ref&gt;

Pēc krievu zemju pakļaušanas hans Tohtamišs 1385. gadā iebruka arī viņa bijušajam sabiedrotajam emīram Tamerlanam pakļautajās Aizkaukāza zemēs. Tamerlana karaspēks sakāva Zelta Ordas karaspēku 1391. gada kaujā pie Kondurčes (tagadējais [[Samaras apgabals]]) un 1395. gadā pie [[Tereka]]s upes. Tamerlans nopostīja Ordas galvaspilsētu Saraj-Beki un [[Krima]]s ostas. Tohtamišs aizbēga pie Lietuvas dižkunigaiša [[Vītauts Dižais|Vītauta]], viņa vietā Tamerlans par Ordas hanu iecēla hana Urusa mazdēlu Timuru Kutlugu (valdīja 1395—1399). Tohatamišs apsolīja pakļauties Vītautam, ja viņš palīdzēs tam atgūt varu Zelta Ordā. Jau 1392. gadā Maskavas kņazs Vasīlijs bija noslēdzis savienību ar Vītautu un apprecējis viņa meitu. 1398. gadā Vītauts ieņēma cietoksni pie Dņepras upes grīvas un paplašināja Lietuvas teritoriju līdz pat Melnās jūras piekrastei. Tomēr izšķirošajā [[kauja pie Vorsklas|kaujā pie Vorsklas upes]] (tagadējās [[Ukraina]]s austrumos) emīrs [[Edigejs]] 1399. gadā uzvarēja Vītauta vadīto karaspēku un Tohtamišs bēga uz [[Sibīrijas haniste|Sibīriju]], kur viņu 1405. gadā nogalināja hans Šadibeks. Tohtamiša dēls Džalaladins aizbēga pie Lietuvas dizkunigaiša Vītauta un 1410. gadā piedalījās [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes kaujā]] pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]]. 1408. gadā emīrs Edigejs iebruka krievu zemēs un Maskavas kņazs [[Vasilijs I Dmitrijevičs]] no jauna bija spiests atzīt Zelta Ordas virsvaru un 1412. gadā samaksāt iekavētās nodevas. Ar dižkunigaiša Vītauta palīdzību Džalaladins kļuva par Zelta Ordas hanu (1412—1413). Emīrs Edigejs līdz savai nāvei 1419. gadā nostiprinājās Krimā, no kurienes uzbruka Tohtamiša pēctečiem un vairākas reizes padzina viņus no [[Saraja]]s, vietā ieliekot sev paklausīgus hanus.

=== Sadalīšanās neatkarīgās hanistēs (1438-1502) ===
[[Attēls:Facial Chronicle - b.16, p. 462 - Great standing on the Ugra.jpg|thumb|200px|1480. gada &quot;Stāvēšana uz Ugras&quot;. Upes kreisajā pusē Maskavas lielkņazs Ivans, labajā pusē augšā ar [[cars|cara]] kroni - Ahmeds (miniatūra no 16. gadsimta krievu hronikas)]]

Pēc Edigeja nāves 1419. gadā par Ordas hanu Sarajā kļuva Tohtamiša radinieks Ulu Muhameds, kuru 1423. gadā ar uzbeku palīdzību padzina Baraks. Pēc hana Baraka nogalināšanas 1427. gadā Sarajā no jauna par hanu kļuva Ulu Muhameds, bet viņu izaicināja Tohtamiša brālēna pēcnācējs Seids Ahmeds (1433), kuru atbalstīja Lietuvas dižkunigaitijas troņa pretendents [[Švitrigailis]] un Maskavas lielkņazs Vasīlijs II. Pēc varas zaudēšanas Sarajā hans Ulu Muhameds dibināja [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]] (1438) un piespieda pakļauties Maskavas kņazu Vasīliju II. Ordas hanu pretendentu cīņu rezultātā pakāpeniski tika nodibinātās arī citas patstāvīgas hanistes — [[Krimas haniste]] (1441), [[Nogaju Orda]] (pēc 1440. gada), [[Kazahu haniste]] (1456), [[Astrahaņas hani]]ste (1466), visbeidzot [[Tjumeņas haniste]] (1468), kas vēlāk tika pārdēvēta par [[Sibīrijas hani]]sti. Atlikušajās Ordas stepju teritorijās starp [[Dņepra]]s un [[Jaika]]s upēm saglabājās valstisks veidojums ar galvaspilsētu Sarajā, kas vēlāk ieguva Dižās Ordas nosaukumu. Tās hans Ahmeds valdīja 1465. — 1481. gadā un atkārtoti 1474. un 1476. gadā aicināja Maskavas lielkņazu Vasīliju III kļūt par viņa vasali. Maskavas kņazs jau līdz 1478. gadam bija pakļāvis sev gandrīz visas krievu apdzīvotas zemes un atteicās maksāt meslus. Tā vietā viņš noslēdza savienību ar Krimas hanu Mengli Geraju un [[Moldova]]s gospodaru Stefanu, savukārt Dižās Ordas hans Ahmeds noslēdza savienību ar Polijas karali un Lietuvas dižkunigaiti [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimiru IV]].

1480. gada oktobrī Dižās Ordas karaspēks cauri Lietuvai pakļautajam zemēm virzījās uz Maskavu, bet tika apstādināts pie Ugras upes, tā laika [[Lietuva]]s-[[Maskavija]]s robežas (tagadējā [[Kalugas apgabals|Kalugas apgabalā]]).&lt;ref&gt;[http://militera.lib.ru/common/solovyev1/05_03.html Соловьев С.М. История России с древнейших времён. Сочинения: В 18 кн. — М.: Голос; Колокол-Пресс, 1993-1998. Глава 3. Восток.] (krieviski)&lt;/ref&gt; Tur tatāri vairāk kā mēnesi veltīgi gaidīja Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka ierašanos, kas tajā laika atvairīja Krimas karaspēka iebrukumu. Sakarā ar ziemas iestāšanos hana Ahmeda karaspēks atkapās uz Saraju, kurai 1481. gada janvārī uzbruka Nogaju Ordas karaspēks un hanu nogalināja. Krievijas vēsture ar laiku šo &quot;stāvēšanu uz Ugras upes&quot; saka uzskatīt par mongoļu-tatāru jūga beigām. 
         
1491. gadā Krimas hans aicināja savus sabiedrotos doties karagājienā pret Ordas hanu Šeihu Ahmedu. Līdz tā paša gada novembrim apvienotie krievu un Krimas tatāru karaspēki iznīcināja Ordas karaspēku, kura paliekas 1501. gadā atkāpās uz stepēm ziemeļos no Donas, kur 1502. gadā to uzvarēja Krimas hana karaspēks. Šeihs Ahmeds bēga uz Kazaņu, tad 1504. gadā uz Akermanu un Kijivu, kur veda sarunas ar [[Osmaņu impērija]]s sultānu [[Bajezids II|Bajezidu II]] un Lietuvas dižkunigaiti [[Aleksandrs Jagellons|Aleksandru]]. Pēc 1505. gada bijušais Ordas hans atradās apcietinājumā Lietuvā. 1514. gadā par Ordas hanu pasludināja viņa jaunāko brāli Hadži Muhamedu, ko pēc dažiem gadiem nogalināja.

== Literatūra ==
* Сочнев Ю. В. Формирование конфессиональной политики золотоордынских ханов и датировка ярлыка Менгу-Темира (par Munketimura jarliku) (krieviski)

== Skatīt arī ==
* [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums]]
* [[Mongoļu impērija]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://archive.today/20121225100747/pr-page.narod.ru/051.htm Р. Ю. Почекаев. ЯРЛЫКИ ХАНОВ ЗОЛОТОЙ ОРДЫ РУССКОЙ ЦЕРКВИ: К ВОПРОСУ О ХРОНОЛОГИИ И КОЛИЧЕСТВЕ. Научный Татарстан. 2010. № 2. С. 156-168] (par Zelta Ordas hanu rīkojumiem - &quot;jarlikiem&quot;). {{ru ikona}}
* [http://www.tomovl.ru/century13.html Senās Krievzemes iekarošana (interaktīva karte).] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060214033634/http://www.portal-slovo.ru/download/history/KuzTat.pdf Kuzmins. Zelta Ordas kundzības sākums Krievzemē] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20180214101548/http://kazakhstan.awd.kz/ Ulug-Ulusa uzplaukums no kazakhstan.awd.kz] 
* [http://tochka.gerodot.ru/rus-orda/ Krievzeme un Orda: kā tas bija?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120118024159/http://tochka.gerodot.ru/rus-orda/ |date={{dat|2012|01|18||bez}} }} {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20090210060748/http://hronos.km.ru/land/zlorda.html Zeltas Ordas hronoloģija no www.hronos.km.ru] {{ru ikona}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zelta Orda| ]]</text>
      <sha1>cpnblsrv4oc96x3q1osx2t1auoy0k3p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Novhorodas-Siverskas kņazi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>182489</id>
    <revision>
      <id>4534766</id>
      <parentid>4286653</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:16:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534766</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3877" sha1="fzqieqf6ij57luq0bamshm4rh1a47fp" xml:space="preserve">[[Attēls:Seal of Karibut.svg|thumb|120px|Kņaza Kaributa ģerbonis (14. gadsimts).]]
[[Attēls:Lob Seweia 1699.png|thumb|120px|Severijas zemju (''Seweia'') ģerbonis 17. gadsimtā.]]

'''Novgorodas-Siverskas kņazi''' bija [[Rurika dinastija]]i piederīgi [[Novhoroda-Siverska|Novhorodas-Siverskas]] valdnieki tagadējās [[Ukraina]]s un [[Krievijas Federācija]] teritorijā. Kņazi zināmi no 1097. gada, kad [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņaza]] Svjatoslava Jaroslaviča dēls [[Čerņihivas kņazs]] Oļegs Svjatoslavičs sadalīja Čerņihivas zemi un apmetās valdīt Siverskas Novhorodā. Pēc nokļūšanas [[Zelta Orda]]s atkarībā tika izveidota Čerņihivas-Siverskas zeme, par kuras galveno pilsētu kļuva [[Brjanska]].

Lietuvas valdnieks [[Aļģirds]] ap 1355. gadu atkal sadalīja bijušo Čerņihivas-Siverskas jeb [[Siverščina]]s zemi trīs dalienās. Čerņihivā un Trubačevskā valdīja viņa dēls Dmitrijs (''Dmitrijus Algirdaitis'', 1356.—1379. gadā un 1388.—1399. gadā), Brjanskā un Novhorodā-Siverskā 1386.—1392./93. gadā valdīja viņa dēls Kaributs (''Kaributas''), kristīgais vārds Dmitrijs, bet Siverskas Starodubā valdīja viņa radinieks Patrikejs Narimanta dēls. Pēc 1401. gada [[Vītauts Dižais]] šīs kņazistes pilnīgi iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā, par Novhorodas-Siverskas kņazu kļuva [[Švitrigailis]].

Pēdējie kņazi zaudēja varu 1523. gadā, kad viņu zemi pievienoja [[Maskavija]]i.

== Kijivas Krievzemes sastāvā (1097—1132) ==
* Oļegs Svjatosavičs (''Олег Святославич'', [[1097]]—[[1115]]), Kijivas lielkņaza Svjatoslava Jaroslaviča dēls, Siverskas Novhorodas kņazs
* Vsevolods Olgovičs (''Всеволод Ольгович'', [[1115]]—[[1127]]), Čerņihivas kņazs, Kijivas lielkņazs
* Vladimirs Davidovičs (''Владимир Давыдович'', [[1127]]—[[1139]])
* Igors Olgovičs (''Игорь Ольгович'', [[1139]]—[[1146]])
* Svjatoslavs Olgovičs (''Святослав Ольгович'', [[1146]]—[[1157]]), Čerņihivas kņazs
* Svjatoslavs Vsevolodovičs (''Святослав Всеволодович (князь киевский)'', [[1157]]—[[1164]]), Kijivas lielkņazs 
* Olegs Svjatoslavičs (''Олег Святославич (князь новгород—северский)'', [[1164]]—[[1180]]) 
* [[Igors Svjatoslavičs]] (''Игорь Святославич'', [[1180]]—[[1198]]), &quot;Teiksmas par Igora kauju&quot; varonis, zaudēja kauju pret [[kumāni|kumānu]] hanu Končaku (1185)
* Vladimirs Igorevičs (''Владимир Игоревич'', [[1198]]—[[1206]])
* Oļegs Igorevičs (''Олег Игоревич'', no [[1206]]), Kurskas kņazs
* Izjaslavs Vladimirovičs (''Изяслав Владимирович (князь киевский)'', no [[1239]]), Kijivas lielkņazs

== [[Lietuvas dižkunigaitija]]s vasaļi (1386—1401) ==
[[Attēls:Rus-1389.png|thumb|300px|Novhorodas-Siverskas kņaziste kā Lietuvas vasaļvalsts 1389. gada kartē.]]
* Dmitrijs Kaributs (''Dmitrijus Kaributas, Корибут (Дмитрий) Ольгердович'', [[1380]]—[[1393]]), Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] dēls 
* [[Švitrigailis]], kristītais vārds Boļeslavs, ([[1404]]—[[1408]], [[1420]]—[[1438]]), Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda dēls, Lietuvas dižkunigaitis
* Ivans Šemjakins (''Шемякин, Иван Дмитриевич'', [[1454]]— pēc [[1471]])
* Vasīlijs Šemjakins (''Шемякин, Василий Иванович''), pēc [[1500]]. gada viņu pakļāva Maskavas lielkņazs [[Ivans III]].

Pēdējo Siverskas Novhorodas kņazu Vasīliju Šemjakinu apcietināja 1523. gadā un kņazisti likvidēja.

{{Kijivas Krievzemes kņazistes}}

[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas viduslaiku vēsture]]
[[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>fzqieqf6ij57luq0bamshm4rh1a47fp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Z-Towers būvniecība 01.2012.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>184618</id>
    <revision>
      <id>4534620</id>
      <parentid>3275247</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:54:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Z-Towers_būvniecība_01.2012.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="429" sha1="by4oio90ki38fhol7hw8ngmytuc1duh" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Z-Towers būvniecība 01.2012.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Z-Towers būvniecība 01.2012.jpg}}</text>
      <sha1>by4oio90ki38fhol7hw8ngmytuc1duh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Rīga, Imanta 05.2012.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>187619</id>
    <revision>
      <id>4534608</id>
      <parentid>3275219</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:52:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rīga,_Imanta_05.2012.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534608</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="413" sha1="08kbm0rhbkx3xzkg5tklvv9lbpsl4v2" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Rīga, Imanta 05.2012.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Rīga, Imanta 05.2012.jpg}}</text>
      <sha1>08kbm0rhbkx3xzkg5tklvv9lbpsl4v2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P42</title>
    <ns>0</ns>
    <id>202086</id>
    <revision>
      <id>4534497</id>
      <parentid>4253259</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T14:15:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un nākotni</comment>
      <origin>4534497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5766" sha1="ep2fj5ulamr4hrjffwzxp86ucgrb5w8" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 42
| nosaukums      = Viļaka—Zaiceva—Krievijas robeža (Pededze)
| karte          = Road P42 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 47,4
| ārpus_pilsētas = 47,4
| ceļš_pilsētā   = 0
| sakrīt         = 
| segums         = grants, asfalts
| reģions        = [[Latgale]], [[Vidzeme]]
| attēls         =
| paraksts       =
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Svilpova]] {{P ceļš|42}}  }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kuprava]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Bolupe]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Saidupe]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Liepna]] {{P ceļš|41}}  }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Kūdupe]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaiceva]] {{P ceļš|40}}  }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pededze (ciems)|Pededze]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ķurši]] }}
{{Maršruta tabula/robeža||RKP «Pededze» {{RUS}} → [[Lavri]], {{RUS ceļš|A212}} }}
|}
|}
'''P42''' autoceļš '''Viļaka—Zaiceva—Krievijas robeža (Pededze)''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[autoceļš P35|P35]] 3 km no [[Viļaka]]s caur [[Kuprava|Kupravu]] un [[Liepna|Liepnu]] ar [[Latvijas-Krievijas robeža]]s robežkontroles punktu «Pededze».&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;  Autoceļa garums ir 47,4 km un tas lielākajā daļā klāts ar [[grants]] segumu. Ceļš šķērso [[Balvu novads|Balvu]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]].

Kopš 2023. gada oktobra autoceļa galā esošā Pededzes robežšķērsošanas vieta ir slēgta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2023. gada 12. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no krustojuma ar Viļakas–Kārsavas autoceļu (P35) līdz Liepnai (krustojumam ar Alūksnes–Liepnas autoceļu (P41)) (0. - 24,1. km): 197 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 28% kravas transports
* no Liepnas (krustojuma ar Alūksnes–Liepnas autoceļu (P41)) līdz Zaicevai (krustojumam ar Litene–Alūksne autoceļu (P40)) (24,1. - 38,9. km): 140 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports
* no Zaicevas (krustojuma ar Litene–Alūksne autoceļu (P40)) līdz Krievijas robežai (38,9. - 47,5. km): 211 tūkstoši tr.l. diennaktī, 7% kravas transports

== Vēsture ==
2000. gadu sākumā autoceļš bija iekļauts tā dēvētajā Austrumu stīgas transporta koridorā, kam bija paredzēts saglabāt brīvu teritoriju ceļa attīstībai, lai attīstītu savienojumus gar Latvijas austrumu pierobežu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/23777781.pdf|title=VIĻAKAS NOVADA
2017.GADA
PUBLISKAIS PĀRSKATS}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yumpu.com/lv/document/read/42353224/kupravas-pagasta-teritorijas-planojums-2007-2019-i-da-a-|title=Kupravas pagasta teritorijas plānojums 2007 - 2019}}&lt;/ref&gt;

Ap 2007. - 2009. gadu tika atjaunots autoceļa posms 4,02 km garumā, posmā pirms Kupravas (12,2. - 16,22. km). Tika atjaunota autoceļa grants sega, sakārtota ūdens novade un atjaunotas caurtekas. Paredzētais finansējums sasniedza 150 tūkstošus latu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2023/09/RAPLM_Transporta_atbalsta_pakalp_LV_RUS_pierobeza.pdf|title=Transporta un saistītie pakalpojumi Latvijas - Krievijas pierobežas teritorijā}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 16. oktobrī tika slēgta Pededzes robežšķērsošanas vieta autoceļa galā. Tā bija paredzēta vietējai robežsatiksmei, un pirms slēgšanas tās izmantošana bija kļuvusi minimāla. Transporta plūsmas tika novirzītas uz [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežšķērsošanas vietām. Pēc slēgšanas P42 vairs nenodrošina funkcionējošo pārrobežu savienojumu, un galvenokārt kalpo tikai vietējai un reģionālajai satiksmei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/|title=Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritārs P42 posmi, kuros būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas darbus, ir iekļauts 8,09 km garš autoceļa posms no Pededzes līdz Krievijas robežai (39,08. - 47,17. km). Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}&lt;/ref&gt;

== Nozīmīgākās apdzīvotās vietas ==
* [[Kuprava]],
* [[Liepna]],
* [[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaiceva]],
* [[Pededze (ciems)|Pededze]].
&lt;gallery&gt;
Attēls:Pededze - panoramio (1).jpg|Slēgtais [[Pededze (ciems)|Pededze]]s robežkontroles punkts.
&lt;/gallery&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P042]]
[[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Balvu novadā]]</text>
      <sha1>ep2fj5ulamr4hrjffwzxp86ucgrb5w8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P87</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203308</id>
    <revision>
      <id>4534454</id>
      <parentid>4502329</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:48:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi</comment>
      <origin>4534454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14508" sha1="orosho83jvbkakkjs5tqpg3bjkpr17c" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 87
| nosaukums      = Bauska—Aizkraukle
| karte          = Road P87 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 82,8
| ārpus_pilsētas = 73,3
| ceļš_pilsētā   = 10,1
| sakrīt         = 0,2
| segums         = asfalts, grants
| reģions        = [[Zemgale]]
| attēls         = Zemgale's road in summer (P87).jpg
| paraksts       = Autoceļš P87 [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagastā]]
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Bauska]]s pilsētas robeža}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|7}} 0,2 km }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|7}} ([[Jauncode]])}}
{{Maršruta tabula/ielas||[[Draudzības iela (Jauncode)|Draudzības iela]] ([[Jauncode]]), [[Mēmeles iela (Bauska)|Mēmeles iela]] ([[Bauska]])}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Bauska]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|88}} }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Likverteni]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vecsaule]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ozolaine (Vecsaules pagasts)|Ozolaine]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Bārbele]] {{P ceļš|89}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Valle]] {{P ceļš|73}} }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Taurkalne]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||Zizāni {{P ceļš|85}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunjelgava]]; [[Jelgavas iela (Jaunjelgava)|Jelgavas]] ([[Brīvības iela (Jaunjelgava)|Brīvības]]), [[Rīgas iela (Jaunjelgava)|Rīgas]], [[Jēkabpils iela (Jaunjelgava)|Jēkabpils iela]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sērene]] {{P ceļš|86}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lauce]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|76}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Pļaviņu HES]])}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Aizkraukle]]; [[Enerģētiķu iela (Aizkraukle)|Enerģētiķu iela]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Aizkraukle]] {{A ceļš|6}} {{E ceļš|22}} }}
|}
|}
'''P87''' autoceļš '''Bauska—Aizkraukle''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu {{A ceļš|7}} [[Bauska|Bauskā]] caur [[Valle|Valli]] un [[Jaunjelgava|Jaunjelgavu]] ar autoceļu {{A ceļš|6}} [[Aizkraukle|Aizkrauklē]].&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopējais garums ir 82,8 km, no kuriem 43 km no [[Ozolaine (Vecsaules pagasts)|Ozolaines]] līdz krustojumam ar {{P ceļš|85}} klāti ar [[grants]] segumu, bet pārējais — ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Ogres novads|Ogres]], un [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] novadus.

Autoceļš nodrošina nozīmīgu šķērsvirziena maršrutu - tas ir vienīgais reģionālais autoceļu savienojumu, kas satiksmi no Aizkraukles un Jēkabpils pusi savieno ar satiksmi Kurzemes virzienā - piemērām, uz Liepāju un Ventspili, nebraucot caur Rīgu vai pa Rīgas apvedceļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/bauskas-novada-saks-parbuvet-regionalo-autocelu-starp-barbeli-un-ozolaini/|title=Bauskas novadā sāks pārbūvēt reģionālo autoceļu starp Bārbeli un Ozolaini|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2026-03-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No autoceļa kopējā garuma 82,8 km, 10,1 km autoceļa maršruta ir pašvaldību pārvaldībā - 2,5 km garumā Bauskā tas iet pa Mēmeles ielu, 3,9 km Jaunjelgavā pa Rīgas šoseju, Jelgavas ielu, Rīgas ielu, Brīvības ielu un Jēkabpils ielu, un 3,7 km Aizkrauklē pa Enerģētiķu ielu. Posms Pļaviņu HES teritorijā 500 m garumā ir AS &quot;Latvenergo&quot; pārvaldībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/165.2|title=Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Bauskas līdz Ozolainei (1,919. - 17,48. km): 1,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 12% kravas transports
* no Ozolaines līdz krustojumam ar autoceļu P85 Rīgas HES—Jaunjelgava (17,48. - 60,36. km): 250,5 tr.l. diennaktī, 22% kravas transports
* no krustojuma ar autoceļu P85 līdz Jaunjelgavai (60,36. - 63,363. km): 2,8 tūkstoši tr.l. diennaktī, 20% kravas transports
* no Jaunjelgavas līdz krustojumam ar autoceļu P86 Sērene—Kalnieši (67,283. - 75,17. km): 3,9 tūkstoši tr.l. diennaktī, 21% kravas transports
* no krustojuma ar autoceļu P86 līdz krustojumam ar autoceļu P76 Aizkraukle—Jēkabpils (75,17. - 82,8. km): 5,7 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports

== Vēsture ==

=== Remontdarbi un satiksmes drošība ===
2003. gadā tika pārbūvēts un asfaltēts 1,3 km garš autoceļa posms pirms Jaunjelgavas (59,9. - 61,2. km), kas iepriekš bija ar grants segumu. Šī posma asfaltēšana kā prioritāra bija noteikta jau 1998. gadā. Būvdarbu izmaksas bija apmērām 500 tūkstoši latu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=167938|title=Zaudējis spēku - Par koncepciju &quot;Par autoceļa maršruta Rīgas HES-Jaunjelgava-Aizkraukle-Jēkabpils attīstību&quot;|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā tika pārbūvēts tilts pār [[Lauce|Lauci]], kas atrodas autoceļa 76,2. kilometrā. Būvdarbus veica SIA &quot;Latvijas tilti&quot; par līgumcenu 494,8 tūkstoši lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=7662EC82-2A9C-4119-AB7B-7564DE21BE79|title=&quot;Latvijas Valsts ceļiem&quot; piecu tiltu rekonstrukcija izmaksās 3,9 miljonus latu|last=Cinīte|first=Rūta}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

No 2015. līdz 2016. gadam tika pārbūvēts autoceļa asfaltbetona segums divos posmos Pļaviņu HES apkārtnē (76,36. - 77,391. km un 77,939. - 78,48. km), kopumā 1,572 km. Projekta kopējās izmaksas bija 1 888 076 eiro, no kā 85% jeb 1 604 865 eiro veidoja ERAF līdzfinansējums. Būvdarbus veica SIA &quot;VIA&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/nosauks-pern-vislabak-uzbuvetos-celu-posmus/|title=Nosauks pērn vislabāk uzbūvētos ceļu posmus|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2017-05-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums posmā no Vecsaules līdz Ozolainei (8,35. - 17,41. km). Tika atjaunots ceļa profils, ieklāta izlīdzinošā un asfaltbetona dilumkārta, un sakārtotas nomales un grāvji. Būvdarbus veica SIA &quot;Igate&quot; par līgumcenu 1 767 547 eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/autocelu_avize_julijs-FINAL.pdf|title=Autoceļu Avīze - Jūlijs 2017}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā tika atjaunots arī autoceļa asfaltbetona segums posmā no Jaunjelgavas līdz Sērenei (67,24. - 76,02. km). Tika veikts ceļa profila remonts, ieklāta izlīdzinošā un asfaltbetona kārta, kā arī atjaunots tilts pār Lauces upi. Būvdarbus veica SIA &quot;Ceļu būvfirma Igate&quot; un SIA &quot;Saldus ceļinieks&quot;, to kopējās izmaksas bija aptuveni 1,6 miljoni eiro (ar PVN), finansējums tika nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-cela-buvdarbi-posma-no-jaunjelgavas-lidz-serenei/|title=Pabeigti ceļa būvdarbi posmā no Jaunjelgavas līdz Sērenei|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2017-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā tika pārbūvēts autoceļa posms no Tambovičiem līdz Jaunjelgavai (61,2. - 63,36. km). Vecā ceļa konstrukcija tika nojaukta līdz pamatnei, tās vietā izbūvēta jauna ceļa sega un ieklātas divas asfaltbetona kārtas. Darbu ietvaros tika nostiprināts arī Daugavas krasts. Būvdarbus veica SIA &quot;VIA&quot; par 3,468 miljoniem eiro (ar PVN), no kā 85% nodrošināja ERAF līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/parbuvets-regionala-autocela-posms-pie-jaunjelgavas/|title=Pārbūvēts reģionālā autoceļa posms pie Jaunjelgavas|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2019-11-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2019. līdz 2021. gadam Bauskā tika pārbūvēts 1,473 km garš P87 maršrutā ietilpstošās Mēmeles ielas posms. Projekta ietvaros tika pārbūvēta brauktuve, izbūvēts apvienots atdalīts gājēju un velobraucēju ceļš, apgaismojums un lietusūdens novades sistēmas, kā arī izbūvēts rotācijas aplis krustojumā ar autoceļu V1005. Būvdarbus veica SIA &quot;VIA&quot;. Projekta kopējā summa sasniedza 3 045 359 eiro - no tā 969 063 eiro veidoja ERAF līzfinansējums, 424 374 eiro veidoja valsts budžeta dotācija, un atlikušo daļu - 1 301 485 eiro - veidoja pašvaldības līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauskasnovads.lv/lv/projekts/teritorijas-revitalizacija-bauskas-pilsetas-ziemelu-aglomeracija|title=Teritorijas revitalizācija Bauskas pilsētas Ziemeļu aglomerācijā {{!}} Bauskas novads|website=www.bauskasnovads.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada aprīlī tika uzsākta autoceļa pārbūve no grants seguma uz asfaltbetona segumu posmā no [[Ozolaine (Vecsaules pagasts)|Ozolaines]] līdz [[Bārbele|Bārbelei]] (17,41. - 28,059. km). Projekta ietvaros tiek pārbūvēta ceļa sega, sakārtota ūdens atvade, kā arī pārbūvēts tilts pār [[Iecava (upe)|Iecavas]] upi. Bārbelē tiek arī pārbūvētas esošās un izbūvētas jaunas ietves, ierīkots apgaismojums, pārbūvēts krustojums ar autoceļu P89, pie iebraukšanas apdzīvotajā vietā izbūvēta satiksmes drošības saliņa un veikti citi satiksmes mierināšanas risinājumi. Ozolainē tiek pārbūvēts arī vietējā autoceļa V1016 sākuma posms. Būvdarbus veic SIA &quot;CBS Igate&quot; par līgumcenu 7 206 047 eiro (ar PVN), finansējums tiek nodrošināts no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/bauskas-novada-saks-parbuvet-regionalo-autocelu-starp-barbeli-un-ozolaini/|title=Bauskas novadā sāks pārbūvēt reģionālo autoceļu starp Bārbeli un Ozolaini - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-03|date=2026-03-30|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

=== Jaunjelgavas apvedceļš ===
Ap 2006. - 2007. gadu tika aktīvi virzīta Jaunjelgavas apvedceļa izbūve autoceļa trasē. Projektā bija paredzēta aptuveni 7,7 km gara jaunbūve autoceļa 61,0. - 68,7. km, apejot Jaunjelgavas apdzīvoto teritoriju. Projekta toreizējās paredzamās izmaksas bija 7,2 miljoni latu. Valdība 2006. un 2007. gadā pat atļāva uzsākt projektam nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanu Sērenes, Birzgales un Jaunjelgavas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=167938|title=Zaudējis spēku - Par koncepciju &quot;Par autoceļa maršruta Rīgas HES-Jaunjelgava-Aizkraukle-Jēkabpils attīstību&quot;|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=165724|title=Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa P87 Bauska-Aizkraukle posma (Jaunjelgavas apvedceļš) būvniecības projekta īstenošanai|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2007. gada valsts autoceļu sakārtošanas koncepcijā apvedceļa būvniecību bija paredzēts uzsākt ne agrāk kā 2009. gadā un īstenot līdz 2013. gadam, tomēr projekts netika realizēts. P87 joprojām šķērso Jaunjelgavu pa Rīgas šoseju, Jelgavas/Brīvības ielas posmiem, Rīgas ielu un Jēkabpils ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=167938|title=Zaudējis spēku - Par koncepciju &quot;Par autoceļa maršruta Rīgas HES-Jaunjelgava-Aizkraukle-Jēkabpils attīstību&quot;|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
Ir gatavs arī būvprojekts posmā [[Bārbele]]—[[Valle]], un 2026. gadā tiek izstrādāts būvprojekts posmā Valle—[[Autoceļš P85|P85]], būvdarbu izmaksas tiek lēstas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvākajos gados šie būvdarbi tomēr netiek plānoti, jo tiem nav finansējuma.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/bauskas-novada-saks-parbuvet-regionalo-autocelu-starp-barbeli-un-ozolaini/|title=Bauskas novadā sāks pārbūvēt reģionālo autoceļu starp Bārbeli un Ozolaini - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-03|date=2026-03-30|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Bauska]]
* [[Likverteni]]
* [[Vecsaule]]
* [[Bārbele]]
* [[Valle]]
* [[Taurkalne]]
* [[Jaunjelgava]]
* [[Sērene]]
* [[Aizkraukle]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{youtube|YkyaP3hSmV8|Reģionālais ceļš {{P ceļš|87}} dažos posmos}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P086]]
[[Kategorija:Autoceļi Bauskas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ogres novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Aizkraukles novadā]]</text>
      <sha1>orosho83jvbkakkjs5tqpg3bjkpr17c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534672</id>
      <parentid>4534454</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:28:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534672</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14609" sha1="ryc2pleyhmaqm1axcrzlxxgsovuz6x5" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 87
| nosaukums      = Bauska—Aizkraukle
| karte          = Road P87 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 82,8
| ārpus_pilsētas = 73,3
| ceļš_pilsētā   = 10,1
| sakrīt         = 0,2
| segums         = asfalts, grants
| reģions        = [[Zemgale]]
| attēls         = Zemgale's road in summer (P87).jpg
| paraksts       = Autoceļš P87 [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagastā]]
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Bauska]]s pilsētas robeža}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|7}} 0,2 km }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|7}} ([[Jauncode]])}}
{{Maršruta tabula/ielas||[[Draudzības iela (Jauncode)|Draudzības iela]] ([[Jauncode]]), [[Mēmeles iela (Bauska)|Mēmeles iela]] ([[Bauska]])}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Bauska]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|88}} }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Likverteni]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vecsaule]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ozolaine (Vecsaules pagasts)|Ozolaine]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Bārbele]] {{P ceļš|89}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Valle]] {{P ceļš|73}} }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Taurkalne]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||Zizāni {{P ceļš|85}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunjelgava]]; [[Jelgavas iela (Jaunjelgava)|Jelgavas]] ([[Brīvības iela (Jaunjelgava)|Brīvības]]), [[Rīgas iela (Jaunjelgava)|Rīgas]], [[Jēkabpils iela (Jaunjelgava)|Jēkabpils iela]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sērene]] {{P ceļš|86}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lauce]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|76}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Pļaviņu HES]])}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Aizkraukle]]; [[Enerģētiķu iela (Aizkraukle)|Enerģētiķu iela]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Aizkraukle]] {{A ceļš|6}} {{E ceļš|22}} }}
|}
|}
'''P87''' autoceļš '''Bauska—Aizkraukle''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu {{A ceļš|7}} [[Bauska|Bauskā]] caur [[Valle|Valli]] un [[Jaunjelgava|Jaunjelgavu]] ar autoceļu {{A ceļš|6}} [[Aizkraukle|Aizkrauklē]].&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopējais garums ir 82,8 km, no kuriem 43 km no [[Ozolaine (Vecsaules pagasts)|Ozolaines]] līdz krustojumam ar {{P ceļš|85}} klāti ar [[grants]] segumu, bet pārējais — ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Ogres novads|Ogres]], un [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] novadus.

Autoceļš nodrošina nozīmīgu savienojumu — tas ir vienīgais reģionālais autoceļš, kas satiksmi no Aizkraukles un [[Jēkabpils]] puses savieno ar satiksmi [[Kurzeme]]s virzienā — piemērām, uz [[Liepāja|Liepāju]] un [[Ventspils|Ventspili]], nebraucot caur [[Rīga|Rīgu]] vai pa [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/bauskas-novada-saks-parbuvet-regionalo-autocelu-starp-barbeli-un-ozolaini/|title=Bauskas novadā sāks pārbūvēt reģionālo autoceļu starp Bārbeli un Ozolaini|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2026-03-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 82,8 km autoceļa kopējā garuma 10,1 km autoceļa maršruta ir pašvaldību pārvaldībā — 2,5 km garumā Bauskā tas iet pa Mēmeles ielu, 3,9 km Jaunjelgavā pa Rīgas šoseju, Jelgavas ielu, Rīgas ielu, Brīvības ielu un Jēkabpils ielu, un 3,7 km Aizkrauklē pa Enerģētiķu ielu. Posms [[Pļaviņu HES]] teritorijā 500 m garumā ir [[AS &quot;Latvenergo&quot;]] pārvaldībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/165.2|title=Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Bauskas līdz Ozolainei (1,919. — 17,48. km): 1,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 12% kravas transports
* no Ozolaines līdz krustojumam ar autoceļu P85 Rīgas HES—Jaunjelgava (17,48. — 60,36. km): 250,5 tr.l. diennaktī, 22% kravas transports
* no krustojuma ar autoceļu P85 līdz Jaunjelgavai (60,36. — 63,363. km): 2,8 tūkstoši tr.l. diennaktī, 20% kravas transports
* no Jaunjelgavas līdz krustojumam ar autoceļu P86 Sērene—Kalnieši (67,283. — 75,17. km): 3,9 tūkstoši tr.l. diennaktī, 21% kravas transports
* no krustojuma ar autoceļu P86 līdz krustojumam ar autoceļu P76 Aizkraukle—Jēkabpils (75,17. — 82,8. km): 5,7 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports

== Vēsture ==

=== Remontdarbi un satiksmes drošība ===
2003. gadā tika pārbūvēts un asfaltēts 1,3 km garš autoceļa posms pirms Jaunjelgavas (59,9. — 61,2. km), kas iepriekš bija ar grants segumu. Šī posma asfaltēšana kā prioritāra bija noteikta jau 1998. gadā. Būvdarbu izmaksas bija apmērām 500 tūkstoši latu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=167938|title=Zaudējis spēku - Par koncepciju &quot;Par autoceļa maršruta Rīgas HES-Jaunjelgava-Aizkraukle-Jēkabpils attīstību&quot;|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā tika pārbūvēts tilts pār [[Lauce|Lauci]], kas atrodas autoceļa 76,2. kilometrā. Būvdarbus veica SIA &quot;Latvijas tilti&quot; par līgumcenu 494,8 tūkstoši lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=7662EC82-2A9C-4119-AB7B-7564DE21BE79|title=&quot;Latvijas Valsts ceļiem&quot; piecu tiltu rekonstrukcija izmaksās 3,9 miljonus latu|last=Cinīte|first=Rūta}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

No 2015. līdz 2016. gadam tika pārbūvēts autoceļa asfaltbetona segums divos posmos Pļaviņu HES apkārtnē (76,36. — 77,391. km un 77,939. — 78,48. km), kopumā 1,572 km. Projekta kopējās izmaksas bija 1 888 076 eiro, no kā 85% jeb 1 604 865 eiro veidoja ERAF līdzfinansējums. Būvdarbus veica SIA &quot;VIA&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/nosauks-pern-vislabak-uzbuvetos-celu-posmus/|title=Nosauks pērn vislabāk uzbūvētos ceļu posmus|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2017-05-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums posmā no Vecsaules līdz Ozolainei (8,35. — 17,41. km). Tika atjaunots ceļa profils, ieklāta izlīdzinošā un asfaltbetona dilumkārta, un sakārtotas nomales un grāvji. Būvdarbus veica SIA &quot;Igate&quot; par līgumcenu 1 767 547 eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/autocelu_avize_julijs-FINAL.pdf|title=Autoceļu Avīze - Jūlijs 2017}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā tika atjaunots arī autoceļa asfaltbetona segums posmā no Jaunjelgavas līdz Sērenei (67,24. — 76,02. km). Tika veikts ceļa profila remonts, ieklāta izlīdzinošā un asfaltbetona kārta, kā arī atjaunots tilts pār Lauces upi. Būvdarbus veica SIA &quot;Ceļu būvfirma Igate&quot; un SIA &quot;Saldus ceļinieks&quot;, to kopējās izmaksas bija aptuveni 1,6 miljoni eiro (ar PVN), finansējums tika nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-cela-buvdarbi-posma-no-jaunjelgavas-lidz-serenei/|title=Pabeigti ceļa būvdarbi posmā no Jaunjelgavas līdz Sērenei|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2017-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā tika pārbūvēts autoceļa posms no Tambovičiem līdz Jaunjelgavai (61,2. — 63,36. km). Vecā ceļa konstrukcija tika nojaukta līdz pamatnei, tās vietā izbūvēta jauna ceļa sega un ieklātas divas asfaltbetona kārtas. Darbu ietvaros tika nostiprināts arī Daugavas krasts. Būvdarbus veica SIA &quot;VIA&quot; par 3,468 miljoniem eiro (ar PVN), no kā 85% nodrošināja ERAF līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/parbuvets-regionala-autocela-posms-pie-jaunjelgavas/|title=Pārbūvēts reģionālā autoceļa posms pie Jaunjelgavas|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2019-11-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2019. līdz 2021. gadam Bauskā tika pārbūvēts 1,473 km garš P87 maršrutā ietilpstošās Mēmeles ielas posms. Projekta ietvaros tika pārbūvēta brauktuve, izbūvēts apvienots atdalīts gājēju un velobraucēju ceļš, apgaismojums un lietusūdens novades sistēmas, kā arī izbūvēts rotācijas aplis krustojumā ar autoceļu V1005. Būvdarbus veica SIA &quot;VIA&quot;. Projekta kopējā summa sasniedza 3 045 359 eiro — no tā 969 063 eiro veidoja ERAF līzfinansējums, 424 374 eiro veidoja valsts budžeta dotācija, un atlikušo daļu — 1 301 485 eiro — veidoja pašvaldības līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauskasnovads.lv/lv/projekts/teritorijas-revitalizacija-bauskas-pilsetas-ziemelu-aglomeracija|title=Teritorijas revitalizācija Bauskas pilsētas Ziemeļu aglomerācijā {{!}} Bauskas novads|website=www.bauskasnovads.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada aprīlī tika uzsākta autoceļa pārbūve no grants seguma uz asfaltbetona segumu posmā no [[Ozolaine (Vecsaules pagasts)|Ozolaines]] līdz [[Bārbele]]i (17,41. — 28,059. km). Projekta ietvaros tiek pārbūvēta ceļa sega, sakārtota ūdens atvade, kā arī pārbūvēts tilts pār [[Iecava (upe)|Iecavas]] upi. Bārbelē tiek arī pārbūvētas esošās un izbūvētas jaunas ietves, ierīkots apgaismojums, pārbūvēts krustojums ar autoceļu P89, pie iebraukšanas apdzīvotajā vietā izbūvēta satiksmes drošības saliņa un veikti citi satiksmes mierināšanas risinājumi. Ozolainē tiek pārbūvēts arī vietējā autoceļa V1016 sākuma posms. Būvdarbus veic SIA &quot;CBS Igate&quot; par līgumcenu 7 206 047 eiro (ar PVN), finansējums tiek nodrošināts no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/bauskas-novada-saks-parbuvet-regionalo-autocelu-starp-barbeli-un-ozolaini/|title=Bauskas novadā sāks pārbūvēt reģionālo autoceļu starp Bārbeli un Ozolaini - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-03|date=2026-03-30|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

=== Jaunjelgavas apvedceļš ===
Ap 2006. — 2007. gadu tika aktīvi virzīta Jaunjelgavas apvedceļa izbūve autoceļa trasē. Projektā bija paredzēta aptuveni 7,7 km gara jaunbūve autoceļa 61,0. — 68,7. km, apejot Jaunjelgavas apdzīvoto teritoriju. Projekta toreizējās paredzamās izmaksas bija 7,2 miljoni latu. Valdība 2006. un 2007. gadā pat atļāva uzsākt projektam nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanu Sērenes, Birzgales un Jaunjelgavas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=167938|title=Zaudējis spēku - Par koncepciju &quot;Par autoceļa maršruta Rīgas HES-Jaunjelgava-Aizkraukle-Jēkabpils attīstību&quot;|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=165724|title=Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa P87 Bauska-Aizkraukle posma (Jaunjelgavas apvedceļš) būvniecības projekta īstenošanai|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2007. gada valsts autoceļu sakārtošanas koncepcijā apvedceļa būvniecību bija paredzēts uzsākt ne agrāk kā 2009. gadā un īstenot līdz 2013. gadam, tomēr projekts netika realizēts. P87 joprojām šķērso Jaunjelgavu pa Rīgas šoseju, Jelgavas/Brīvības ielas posmiem, Rīgas ielu un Jēkabpils ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=167938|title=Zaudējis spēku - Par koncepciju &quot;Par autoceļa maršruta Rīgas HES-Jaunjelgava-Aizkraukle-Jēkabpils attīstību&quot;|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
Ir gatavs arī būvprojekts posmā [[Bārbele]]—[[Valle]], un 2026. gadā tiek izstrādāts būvprojekts posmā Valle—[[Autoceļš P85|P85]], būvdarbu izmaksas tiek lēstas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvākajos gados šie būvdarbi tomēr netiek plānoti, jo tiem nav finansējuma.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/bauskas-novada-saks-parbuvet-regionalo-autocelu-starp-barbeli-un-ozolaini/|title=Bauskas novadā sāks pārbūvēt reģionālo autoceļu starp Bārbeli un Ozolaini - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-03|date=2026-03-30|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Bauska]]
* [[Likverteni]]
* [[Vecsaule]]
* [[Bārbele]]
* [[Valle]]
* [[Taurkalne]]
* [[Jaunjelgava]]
* [[Sērene]]
* [[Aizkraukle]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{youtube|YkyaP3hSmV8|Reģionālais ceļš {{P ceļš|87}} dažos posmos}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P086]]
[[Kategorija:Autoceļi Bauskas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ogres novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Aizkraukles novadā]]</text>
      <sha1>ryc2pleyhmaqm1axcrzlxxgsovuz6x5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P91</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203399</id>
    <revision>
      <id>4534509</id>
      <parentid>4406923</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:00:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi</comment>
      <origin>4534509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4887" sha1="pv82j2015wi93c2w30syl1zmuj594ld" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 91
| nosaukums      = Mežvidi—Baldone
| karte          = Road P91 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 3,2
| ārpus_pilsētas = 1,2
| ceļš_pilsētā   = 2,0
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Zemgale]]
| attēls         = P91 Mežvidos.jpg
| paraksts       = Autoceļš P91 pie [[Mežvidi (Baldone)|Mežvidiem]]
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Mežvidi (Baldone)|Mežvidi]] {{P ceļš|89}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ķekaviņa|Ķekava]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Baldone]] ([[Rīgas iela (Baldone)|Rīgas iela]]) {{V ceļš|4}}}}
|}
|}
'''P91''' autoceļš '''Mežvidi—Baldone''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu [[autoceļš P89|P89]] [[Mežvidi (Baldone)|Mežvidos]] ar [[Baldone]]s centru.&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopējais garums ir 3,2 km un tas visā garumā ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Ķekavas novads|Ķekavas novadu]].

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Mežvidiem līdz Baldonei (0. - 3,235. km): 4,3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 8% kravas transports

==Vēsture==
Pašreizējās autoceļa trases 1,2 kilometrā, tilts pār Ķekavas upi ticis uzbūvēts jau 1929. gadā, bet 1952. gadā tas tika atjaunots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/baldone-parbuve-tiltu-par-kekavu/|title=Baldonē pārbūvē tiltu pār Ķekavu|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2016-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā tika veikta autoceļa seguma periodiskā uzturēšana 2,1 km garumā līdz Baldonai (0,0. - 2,1. km). Darbus veica SIA ''STRABAG'' par līgumcenu ap 39 tūkstošiem eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pvs.iub.gov.lv/show/392374 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|01|31||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160316083959/https://pvs.iub.gov.lv/show/392374 }}&lt;/ref&gt;

No 2016. līdz 2017. gadam tika pārbūvēts tilts pār Ķekavas upi autoceļa 1,2. km. Iepriekšējais 1929. gadā būvētais un 1952. gadā pēdejoreiz atjaunotais tilts bija kļuvis par šauru un nolietots. Darbu ietvaros tika izbūvēts pagaidu apbraucamais tilts, vecais tilts nojaukts un tā vietā izbūvēta arkveida caurteka. Būvdarbus veica ''AS BMGS'' par līgumcenu 216 374 eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/baldone-parbuve-tiltu-par-kekavu/|title=Baldonē pārbūvē tiltu pār Ķekavu|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2016-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā Baldonē tika pārbūvēts P91 (Rīgas ielas) un autoceļa V9 (Iecavas ielas) krustojums. Pirms pārbūves pie skolas esošais krustojums bija neregulējams. Projekta ietvaros tika uzstādīts luksofors, ierīkota gājēju pāreja un sakārtots krustojuma apgaismojums. Būvdarbus veica ''SIA Lemminkainen Latvija'' par līgumcenu 159 tūkstoši eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/baldone-sak-parbuvet-krustojumu/|title=Baldonē sāk pārbūvēt krustojumu|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2017-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2024. līdz 2025. gadam tika pārbūvēts autoceļa posms Baldonē (1,96. - 3,17. km). Tika pārbūvēta ceļa segas konstrukcija un ieklāts jauns asfaltbetona segums, sakārtotas nobrauktuves un lietus ūdens novades sistēmas, modernizēts apgaismojums un pārbūvētas ietves. Rīgas ielas un Lauku ielas krustojumā tika izbūvēts rotācijas aplis. Projekta ietvaros tika izbūvēts arī 3 m plats kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš, paredzot iespēju nākotnē veloinfrastruktūru turpināt arī tālāk Baldonē. Būvdarbus veica ''SIA ACBR'' par līgumcenu 1 462 082 eiro (bez PVN). &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/rigas-planosanas-regiona-iecereto-valsts-celu-buvdarbu-karte-un-saraksts/|title=Rīgas plānošanas reģionā iecerēto valsts ceļu būvdarbu karte un saraksts|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2024/04/AA-pavasaris-2024-nonprint-4.pdf|title=Autoceļu avīze - pavasaris 2024}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Road P91 (Latvia)|Autoceļš P91}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P091]]</text>
      <sha1>pv82j2015wi93c2w30syl1zmuj594ld</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Vētra Rīgā 26.10.2012.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>203770</id>
    <revision>
      <id>4534644</id>
      <parentid>3275285</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:27:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Vētra_Rīgā_26.10.2012.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534644</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="429" sha1="0txrwr7rlbciudf4r1ai1gktql8zwqu" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Vētra Rīgā 26.10.2012.
| source         = {{own}}
| date           = 26.10.2012
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Vētra Rīgā 26.10.2012.jpg}}</text>
      <sha1>0txrwr7rlbciudf4r1ai1gktql8zwqu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P110</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204098</id>
    <revision>
      <id>4534507</id>
      <parentid>3522883</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T14:51:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un nākotni</comment>
      <origin>4534507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3916" sha1="7ym2cah57scduc95rsdbzyq57x2zv86" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 110
| nosaukums      = Liepāja—Tāši
| karte          = Road P110 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 7,8
| ārpus_pilsētas = 3,1
| ceļš_pilsētā   = 4,7
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Kurzeme]]
| attēls         =
| paraksts       =
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Liepāja]] {{A ceļš|9}} [[Cukura iela (Liepāja)|Cukura iela]]}}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Cietokšņa kanāls]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Liepāja]]; [[Grīzupes iela (Liepāja)|Grīzupes iela]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Kapsēde]] {{P ceļš|111}}  }}
|}
|}
'''P110''' autoceļš '''Liepāja—Tāši''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] [[Liepāja|Liepājā]] ar autoceļu [[Autoceļš P111|P111]] pie [[Kapsēde]]s {{nobr|6 km}} no [[Tāši]]em.&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopējais garums ir {{nobr|6,2 km}} un tas visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Liepāja]]s pilsētu un [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadu]].

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Liepājas robežas līdz krustojumam ar autoceļu P111 pie Kapsēdes (4,66. - 7,742. km): 3,1 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 4% kravas transports

== Vēsture ==
2008. gadā tika pārbūvēts 3 km garš autoceļa posms viezienā no Liepājas uz Medzes pagastu. Būvdarbus veica ''SIA Aizputes ceļinieks'', kopējās izmaksas sasniedza 300 tūkstošus latu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/tris-kilometri-cela-par-300-tukstosiem-latu/|title=Trīs kilometri ceļa par 300 tūkstošiem latu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2017. līdz 2019. gadam tika veikta plaša P110 maršrutā ietilpstošās Grīzupes ielas pārbūve no Cukura ielas apļa līdz Liepājas robežai. Kopumā tika pilnībā pārbūvēta brauktuve 3,5 km garumā. Izbūvēts apvienots gājēju un velobraucēju ceļš, apgaismojums, lietusūdens kanalizācija un jauna sūkņu stacija. Tika uzstādīta arī meteroloģiskā stacija ceļa stāvokļa un apledojuma monitoringam un videonovērošanas kamera ar automobiļu numuru atpazīšanu. Būvdarbus veica ''SIA Ceļu, tiltu būvnieks'' (tagad ''SIA CTB''), kopējās izmaksas sasniedza 5 162 226 eiro, no kā ap 4,03 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/grizupes-ielas-parbuvi-noverte-ar-regiona-zvaigznu-balvu/|title=Grīzupes ielas pārbūvi novērtē ar reģiona zvaigžņu balvu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/vide/apstiprina-projektu-grizupes-ielai-piesaistot-44-miljonus-eiro/|title=Apstiprina projektu, Grīzupes ielai piesaistot 4,4 miljonus eiro|website=irliepaja.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
Dienvidkurzemes investīciju plānā ir paredzēta veloceļa izbūve gar autoceļu 4,5 km garumā no Kapsēdes līdz Liepājas robežai. Plānotās indikatīvās projekta investīcijas ir 500 tūkstoši eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dkn.lv/lv/media/53108/download?attachment=|title=Dienvidkurzemes novada pašvaldības rīcības un investīciju plāns 2022. - 2027. gadam}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P110]]</text>
      <sha1>7ym2cah57scduc95rsdbzyq57x2zv86</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P112</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204188</id>
    <revision>
      <id>4534505</id>
      <parentid>4497335</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T14:42:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi</comment>
      <origin>4534505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7285" sha1="h3fa60lz3se5yyzjdvvlxsbnilyzvtt" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 112
| nosaukums      = Kuldīga—Aizpute—Līči
| karte          = Road P112 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 69,1
| ārpus_pilsētas = 65,0
| ceļš_pilsētā   = 4,1
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Kurzeme]]
| attēls         =Kuldigas iela 11 Aizpute.jpg
| paraksts       =P112 ceļš Aizputē
}}
{{Maršruta tabula/aplis||[[Kuldīga]] ([[Aizputes iela (Kuldīga)|Aizputes iela]]) {{P ceļš|116}} {{P ceļš|119}} {{P ceļš|120}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|118}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Upīškalns]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Turlava]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķikuri (Turlavas pagasts)|Ķikuri]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Skalda]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Alokste]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Aizpute]]; [[Ceriņu iela (Aizpute)|Ceriņu iela]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|119}} }}
{{Maršruta tabula/ielas||[[Jelgavas iela (Aizpute)|Jelgavas iela]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|115}} }}
{{Maršruta tabula/ielas||[[Atmodas iela (Aizpute)|Atmodas iela]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Tebra]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Aizpute]]; [[Liepājas iela (Aizpute)|Liepājas iela]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rokasbirze]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Durbe (upe)|Durbe]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Šukteri]] (Līči) {{A ceļš|9}}  }}
|}
|}

'''P112''' autoceļš '''Kuldīga—Aizpute—Līči''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno  [[Kuldīga|Kuldīgu]] caur [[Aizpute|Aizputi]] ar autoceļu [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] pie [[Šukteri]]em (Līčiem).&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa garums ir {{nobr|69,1 km}} un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]] novadus.

&lt;mapframe text= &quot;Autoceļš P112&quot; width=300 height=300 zoom=8 &gt; {&quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,   &quot;service&quot;: &quot;geoline&quot;,  &quot;ids&quot;: &quot;Q13978734&quot;} &lt;/mapframe&gt;

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Kuldīgas robežas līdz krustojumam ar autoceļu Kurmāle–Ieras (V1294) (0,8. - 4,4. km): 3,1 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 12% kravas transports
* no krustojuma ar autoceļu Kurmāle–Ieras (V1294) līdz krustojumam ar autoceļu Ķikuri–Alsunga (V1289) (4,4. - 27,6. km): 1,6 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports
* no krustojuma ar autoceļu Ķikuri–Alsunga (V1289) līdz Aizputes robežai (27,6. - 36,4. km): 1,6 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports
* no Aizputes robežas līdz Līčiem (krustojumam ar Liepājas šoseju (A9)) (39,7. - 69,1. km): 2,2 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports

== Vēsture ==
Vēsturiskais Aizputes-Kuldīgas satiksmes ceļš 18. gadsimta beigās pilsētā sākās no Liepājas ielas, tālāk gāja pa tagadējo Pasta un Kuldīgas ielas virzienu, un ārpus pilsētas turpinājās kā Kuldīgas lielceļš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizputesmuzejs.lv/lv/kuldigas-iela/1-kuldigas-ielas-nami-nr-10-un-12|title=1. Kuldīgas ielas nami Nr. 10 un 12|website=www.aizputesmuzejs.lv|access-date=2026-10-11}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā posmā no Aizputes līdz Rokasbirzes pamatskolai (39,72. - 41,9. km) tika izbūvēts aptuveni 2 km garš asfaltēts kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš. Projekta ietvaros tika pārbūvēts arī P112 krustojums ar autoceļu V1197, divas autobusu pieturvietas, un izbūvēts arī apgaismojums. Būvdarbus veica SIA ''Saldus Ceļinieks'' par līgumcenu 665 tūkstoši eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigts-gajeju-un-velosipedistu-cels-uz-aizputi/|title=Izbūvēts gājēju un velosipēdistu ceļš uz Aizputi|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2017-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādi 6 km garā posmā no Vecvilgāles līdz Turlavai (15,3. - 21,43. km). Būvdarbus veica SIA ''Binders'', par līgumcenu 0,73 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/2018-gada-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-kurzemes-planosanas-regiona-buvdarbu-karte-un-apraksti/|title=2018.gadā plānotie valsts autoceļu remontdarbi KURZEMES plānošanas reģionā (būvdarbu karte un apraksti)|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2018-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādi gandrīz 14,5 km garā posmā no Kuldīgas līdz Vilgālei (0,824. - 15,3. km). Būvdarbus veica SIA ''Strabag'' par līgumcenu 713 tūkstoši eiro (ar PVN), finansējums tika nodrošināts no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/autocela-posma-no-kuldigas-lidz-vilgales-kapiem-atjaunots-segums/|title=Autoceļa posmā no Kuldīgas līdz Vilgāles kapiem atjaunots segums|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2019-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. līdz 2022. gadam tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums 15 km garā posmā no Elku birza līdz Aizputei (21,43. - 36,44. km). Būvdarbus veica pilnsabiedrība ''AD ARB'', par līgumcenu 1 504 660 eiro (bez PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/pl-pl/tender/153186178/lvc-202156ac-valsts-regionalo-autocelu-seguma-atjaunosana-zemgales-un-kurzemes-regiona-autoceli-p104-un-p112---2-ligumi-sia-ad-buve-42103043400-sia-arb-7-42103000806-1-504-660-eur-tender.aspx|title=(LVC 2021/56/AC) Valsts reģionālo autoceļu seguma atjaunošana Zemgales un Kurzemes reģionā (autoceļi P104 un P112 - 2 līgumi); SIA &quot;AD Būve&quot; (42103043400), SIA &quot;ARB 7&quot; (42103000806); 1 504 660 EUR|website=www.mercell.com|access-date=2026-10-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2022/11/07.11-13.11.2022.pdf|title=Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos}}&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums no Aizputes robežas, Rokasbirzes virzienā (39,72. - 41,48. km).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/05/26.05.2025.-01.06.2025.pdf|title=Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā tika atjaunots Durbes tilts autoceļa 58,71. km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/05/26.05.2025.-01.06.2025.pdf|title=Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Kuldīga]]
* [[Aizpute]]
* [[Rokasbirze]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P112]]</text>
      <sha1>h3fa60lz3se5yyzjdvvlxsbnilyzvtt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P115</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204272</id>
    <revision>
      <id>4534498</id>
      <parentid>4510312</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T14:24:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Papildus vēstures informācija un formatēšana</comment>
      <origin>4534498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4771" sha1="ax9b66c837falpo2sowa8fxml9nh57f" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 115
| nosaukums      = Aizpute—Kalvene
| karte          = Road P115 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 17,3
| ārpus_pilsētas = 15,2
| ceļš_pilsētā   = 2,1
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Kurzeme]]
| attēls         =
| paraksts       =
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Aizpute]] {{P ceļš|117}} [[Zingberga iela]], [[Kalvenes iela (Aizpute)|Kalvenes iela]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Tebras]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kalvene (stacija)|Kalvenes stacija]] }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kalvene]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalvene]] {{A ceļš|9}} }}
|}
|}
'''P115''' autoceļš '''Aizpute—Kalvene''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno [[Aizpute|Aizputi]] ar autoceļu [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] pie [[Kalvene]]s.&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa garums ir {{nobr|17,3 km}} un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadu]].

== Satiksme ==
Autoceļam ir ļoti neliels noslogojums. 2025. gadā satiksmes intensitāte visā tā posmā svārstījās ap 400 transportlīzekļiem diennaktī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== 20. gadsimts ===
Šajā autoceļa posmā attīstījas viena no pirmajām Kurzemes privātajām starppilsētu pasažieru līnijām — Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Ādolfam Lācim 1920. gados piederēja satiksmes līnija Aizpute—Kalvene, kurā viņš nodrošināja regulārus pārvadājumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Adolfs-Lacis|title=Ādolfs Lācis|website=timenote.info|access-date=2026-05-25|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Līdz ar Liepājas—Glūdas dzelzceļa līnijas izbūvi radās nepieciešamība nodrošināt Aizputes pilsētu ērtāku pieeju dzelzceļam. Autoceļa izbūve no Aizputes līdz Kalvenes stacijai tika uzsākta 1930. gadā, un pabeigta 1937. gadā, izbūvējot šoseju 11,6 km garumā. Veicot darbus tika izpildīti 50 tūkstoši m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; zemes darbu un iestrādāti 12 tūkstoši m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; akmeņu. Darbu kopizmaksa bija 350 tūkstoši latu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=86}}&lt;/ref&gt;

Jau 1935. gadā starp Aizputi un Kalvenes staciju jau pastāvēja regulāra autobusu satiksme - maršrutu Kalvenes stacija — Aizpute — Kazdanga ik dienu apkalpoja A. Rēpulis. 1937. gadā tika izveidota arī &quot;tieša preču satiksme&quot; kravas pārvadājumiem starp Kalvenes staciju un Aizputi, Aizputē atverot valsts dzelzceļu autotransporta &quot;Lattrans&quot; kantori.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizputesmuzejs.lv/lv/atmodas-iela/atmodas-ielas-nams-nr-40|title=24. Atmodas ielas nams Nr. 40|website=www.aizputesmuzejs.lv|access-date=2026-10-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1179552.pdf|title=Valdības vēstnesis, 1935. gada 12. jūnijs}}&lt;/ref&gt;

=== Mūsdienas ===
2018. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādes metodi visā valsts pārziņā esošajā autoceļa maršrutā (2,2. - 17,3. km). Būvdarbus veica ''SIA Saldus ceļinieks'' un ''SIA IGATE'', kopējās izmaksas sasniedza 1,7 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/2018-gada-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-kurzemes-planosanas-regiona-buvdarbu-karte-un-apraksti/|title=2018.gadā plānotie valsts autoceļu remontdarbi KURZEMES plānošanas reģionā (būvdarbu karte un apraksti)|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-25|date=2018-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā uz autoceļa tika uzstādīti signālstabiņi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/en/tender/183213744/iepirkuma-plani-satiksmes-organizacijas-tehnisko-lidzeklu-atjaunosana-signalstabinu-uzstadisana-uz-valsts-regionaliem-autoceliem-p77-ventspils--dundaga-p115-aizpute--kalvene-p117-2-tender.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu atjaunošana (signālstabiņu uzstādīšana uz valsts reģionāliem autoceļiem P77 Ventspils – Dundaga, P115 Aizpute – Kalvene, P117…, 2022, 3. ceturksnis, 42000 Eur - 135000 Eur|website=www.mercell.com|access-date=2026-10-11}}&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P115]]</text>
      <sha1>ax9b66c837falpo2sowa8fxml9nh57f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P122</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204467</id>
    <revision>
      <id>4534501</id>
      <parentid>4373558</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T14:32:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par satiksmi un īsa vēstures informācija</comment>
      <origin>4534501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3263" sha1="abvv65cmi7hunjhjxnorujxo0harxax" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 122
| nosaukums      = Ventspils—Piltene
| karte          = Road P122 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 23,6
| ārpus_pilsētas = 15,0
| ceļš_pilsētā   = 8,0
| sakrīt         = 0,6
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Kurzeme]]
| attēls         =
| paraksts       =
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Ventspils]] {{P ceļš|108}} [[Lielais prospekts (Ventspils)|Lielais prospekts]]}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Lielais prospekts (Ventspils)|Lielais prospekts]], [[Ventas tilts]] 0,6 km }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Venta]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|10}} {{E ceļš|22}} }}
{{Maršruta tabula/ielas||[[Kustes dambis]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|51}} }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Liepāja|Dzelzceļš Ventspils—Ventspils-Dienvidi]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Packule]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ventspils]]; [[Robežu iela (Ventspils)|Robežu iela]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Kamārce (upe)|Kamārce]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Tārgale]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ūdrande]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Vēždūka]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Piltene]]; [[Lielā iela (Piltene)|Lielā iela]], [[Dzirnavu iela (Piltene)|Dzirnavu iela]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Piltene]] {{V ceļš|1309}} }}
|}
|}
'''P122''' autoceļš '''Ventspils—Piltene''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]], kas savieno [[Ventspils|Ventspili]]  caur [[Tārgale|Tārgali]] ar [[Piltene|Pilteni]].&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa garums ir {{nobr|23,6 km}} un tas visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Ventspils]] pilsētu un [[Ventspils novads|Ventspils novadu]].

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no krustojuma ar Ventspils šoseju (A10) līdz Tārgalei (krustojumam ar autoceļu Tārgale—Zīles (V1331)) (7,276. - 10,402. km): 2,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 3% kravas transports
* no Tārgales līdz Piltenei (krustojumam ar autoceļu Piltene—Zlēkas (V1309)) (10,402. - 23,643. km): 1,1 tūkstoši tr.l. diennaktī, 5% kravas transports

== Vēsture ==
2021. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums posmā no Tārgales līdz Piltenei (11,165. - 23,627. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība ''STRABAG un VIA''. Izmaksas sasniedza 2,2 miljonus eiro, ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/novada/44127-atjauno-autocela-ventspils-piltene-posmu|title=Atjauno autoceļa Ventspils–Piltene posmu|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-10-11}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Ventspils]]
* [[Tārgale]]
* [[Piltene]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P122]]</text>
      <sha1>abvv65cmi7hunjhjxnorujxo0harxax</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P124</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204475</id>
    <revision>
      <id>4534494</id>
      <parentid>4468536</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T14:02:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un nākotni</comment>
      <origin>4534494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12558" sha1="o4gpf11jwsuqbmz52hsyxhv8ssj3l0p" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 124
| nosaukums      = Ventspils—Kolka
| karte          = Road P124 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 75,0
| ārpus_pilsētas = 75,0
| ceļš_pilsētā   = 0
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Kurzeme]]
| attēls         = Irbe, ceļš Kolka-Ventspils (P124).jpg
| paraksts       = Tilts pār [[Irbe (upe)|Irbi]] uz autoceļa P124 (2010)
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Ventspils]] {{A ceļš|10}} {{E ceļš|22}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|77}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1332}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1333}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1337}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1334}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1335}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Irbe (upe)|Irbe]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ķikans]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1372}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|125}} {{V ceļš|1381}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1388}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1389}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1391}}}}
{{Maršruta tabula/aplis|| [[Kolka]] {{P ceļš|131}} }}
|}
|}
'''P124''' autoceļš '''Ventspils—Kolka''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]], kas gar [[Baltijas jūra]]s un [[Irbes šaurums|Irbes šauruma]] krastu savieno autoceļu [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] pie [[Ventspils]] ar autoceļu [[autoceļš P131|P131]] pie [[Kolka]]s.&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa garums ir {{nobr|75 km}} un tas visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Ventspils novads|Ventspils]] un [[Talsu novads|Talsu]] novadus.

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Ventspils šosejas (A10) līdz krustojumam ar autoceļu Ventspils—Dundaga (P77) (0. - 4,212. km): 707 transportlīdzekļi diennaktī, 9% kravas transports
* no krustojuma ar autoceļu Ventspils—Dundaga (P77) līdz pagriezienam uz Ovišiem (V1333) (4,212. - 18,205. km): 966 tr.l. diennaktī, 7% kravas transports
* no pagrieziena uz Ovišiem (V1333) līdz Kolkai (krustojumam ar autoceļu P131) (18,208. - 74,797. km): 277,5 tr.l. diennaktī, 12% kravas transports

==Vēsture==

=== 20. gadsimts ===
Pirms mūsdienu šosejas izbūves satiksme gar Lībiešu krastu notika pa citiem ceļiem. Pēc vietējo atmiņām, 1940. gadu beigās jūras liedags ticis pat aprakstīts kā galvenā jūrmalas šoseja, savukārt ceļam no Vaides uz Kolku tika izmantots vecais meža ceļš. 1950. gados tika izbūvēta grantēta šoseja starp Kolku un Ventspili. Šoseja izbūvēta galvenokārt padomju armijas vajadzībām, jo Ziemeļkurzemes piekraste atradās PSRS ārējās robežas zonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://livones.net/dzive-joprojam-ir-interesanta-un-skaista/|title=Dzīve joprojām ir interesanta un skaista {{!}} Livones|access-date=2026-10-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Minēts, ka ceļa izbūvē piedalījušies padomju armijas soda bataljona karavīri, kas dzīvojuši Košragā. Bija paredzēts izbūvēt arī atzarojumu uz Košragu, līdzīgi kā citiem lībiešu ciemiem, taču vietējo iedzīvotāju iebildumu dēļ tas izbūvēts tikai 1980. gadu beigās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/en/military/stories/view/43|title=About the relations of Košradznieki with Soviet soldiers|last=Celotajs|first=LLTA Lauku|website=militaryheritagetourism.info|access-date=2026-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

Padomju okupācijas laikā autoceļš nodrošināja piekļuvi vairākiem militārajiem objektiem Ziemeļkurzemes piekrastē. Lūžņas un Olmaņu apkārtnē atradās krasta artilērijas baterijas un radiotehniskās vienības, savukārt pie Miķeļtorņa un Irbes upes bija izveidoti tanku poligoni, kas savā starpā bija savienoti ar militārajiem ceļiem. Irbenē atradās padomju militārās izlūkošanas un radiosakaru komplekss, bet Kolkā - robežapsardzes un kara flotes radiosakaru infrastruktūra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/147|title=Olmaņu baterija Nr.456 (kādreizējā padomju militārā bāze &amp;quot;Krasnoflotskaja&amp;quot;)|last=Celotajs|first=LLTA Lauku|website=militaryheritagetourism.info|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/stories/view/26|title=Par Kolkas robežsargiem|last=Celotajs|first=LLTA Lauku|website=militaryheritagetourism.info|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ceļš vietām ir bijis taisns un plats - tiek uzskatīts, ka tas tika projektēts un veidots arī kā slepens lidmašīnu skrejceļš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kathmanduandbeyond.com/lesser-visited-places-baltic-states/|title=Lesser-visited places in the Baltic States}}&lt;/ref&gt;

Tā kā ceļa apkārtne atradās PSRS ārējā pierobežā, tajā bija konkrēti pierobežas režīma darbības apstākļi - iebraukšanai Kolkā bija nepieciešamas īpašas atļaujas, kuru nokārtošana varēja ilgt vismaz desmit dienas. Pirms Kolkas un citām piekrastes piekļuvas vietām atradās robežsargu kontrolposteņi ar barjerām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== 21. gadsimts ===
No 2008. līdz 2009. gadam tika pārbūvēts autoceļa posms no Mazirbes līdz Vaidei (56,3. - 67,3. km). Būvdarbu izmaksas sasniedza 2,8 miljonus latu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/VA-gadagramata2009-ENG.pdf|title=Latvian State Roads Yearbook 2009}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā tika pārbūvēts autoceļa posms no Lūžņas līdz Lielirbei (27,8. - 39,79. km). Būvdarbus veica ''SIA Saldus Ceļinieks'', 2011. gadā par šī projekta īstenošanu būvuzņēmējs saņēma ceļu nozares balvu nominācijā &quot;Gada objekts&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/46429-augulis-latvija-ir-ari-labi-un-loti-labi-celi.htm|title=Augulis: Latvijā ir arī labi un ļoti labi ceļi|website=nra.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ap 2010. gadu tika pārbūvēts arī autoceļa posms no Lielirbes līdz Sīkragam (39,95. - 50,10. km), būvdarbus veica ''SIA STRABAG''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zurnalsiepirkumi.lv/?p=861|title=Kur paliek autoceļiem paredzētā nauda? – Žurnāls Iepirkumi|access-date=2026-10-11|date=2013-03-28|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā tika pārbūvēti autoceļa posmi no Sīkraga līdz Mazirbei (50,05. - 56,28. km) un no Vaides līdz Kolkai (67,3. - 74,8. km).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.talsunovads.lv/lv/jaunums/pie-sikraga-un-kolkas-atjauno-cela-segumu|title=Pie Sīkraga un Kolkas atjauno ceļa segumu {{!}} Talsu novada pašvaldība|website=www.talsunovads.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kopumā laika posmā no [[2008]]. līdz [[2011]]. gadam pakāpeniski tika veikta P124 posma no [[Lūžņa]]s līdz [[Kolka]]i pārbūve un asfalta segas izbūve 48 kilometru garumā.&lt;ref&gt;http://lvceli.lv/files/ERAF%202007_2013/ERAF%20programma%202007_2013.pdf{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādes metodi posmā no Mazirbes līdz Vaidei (56,3. - 67,3. km). Būvdarbus veica ''SIA Saldus ceļinieks'' par līgumcenu 251 805 eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/atjaunots-cela-posms-no-mazirbes-lidz-vaidei|title=Atjaunots ceļa posms no Mazirbes līdz Vaidei {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādes metodi posmā no pagrieziena uz Lūžņu līdz tiltam pār Irbi (27,84. - 39,84. km).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/kurzemes-planosanas-regiona-iecereto-valsts-celu-buvdarbu-karte-un-saraksts-2/|title=Kurzemes plānošanas reģionā iecerēto valsts ceļu būvdarbu karte un saraksts|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2024-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādes metodi posmā no Lielirbes līdz Sīkragam (39,83. - 50,4. km). Būvdarbus veica ''SIA'' ''STRABAG.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2022/08/15-21.08.2022..pdf|title=Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā tika atjaunots vēsturiskais 112 m garais un 1,2 m platais trošu tilts pār Irbes upi Lielirbē. Tas ļauj gājējiem un velobraucējiem izmantot vēsturisko Līvzemes Mazbānīša taku un kalpo EuroVelo 10 un EuroVelo 13 maršrutiem. Pirms tilta atjaunošanas Irbes upes šķērsotājiem bija jāiziet uz šosejas, bet atjaunotais tilts ļauj so posmu šķērsot drošāk ārpus autoceļa. Tilta kopējās izmaksas bija 168 069 eiro, no kā 112 693 eiro veidoja ERAF līdzfinansējums, bet atlikušie 55 375 eiro bija valsts un pašvaldības finansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esfondi.lv/istenotie-projekti/iedvesmas-stasti/atjaunots-vesturiskais-trosu-tilts-par-irbes-upi|title=Atjaunots vēsturiskais trošu tilts pār Irbes upi|website=ES fondi|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādi divos autoceļa posmos - no Sīkraga līdz Mazirbei (50,05. - 56,28. km) un no Vaides līdz Kolkai (67,3. - 74,8. km), kopumā 13,7 km garumā. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība ''VIA un LAU'', par līgumcenu 707 247 eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/kurzemes-planosanas-regiona-iecereto-valsts-celu-buvdarbu-karte-un-saraksts-2/|title=Kurzemes plānošanas reģionā iecerēto valsts ceļu būvdarbu karte un saraksts|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-10-11|date=2024-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika pārbūvēts autoceļa sākuma posms līdz [[Liepene (ciems)|Liepenei]] (0 — 9,93 km).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.04.2024-11-celu-posmos-sakusies-buvdarbi-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem.a550123/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi 11 ceļu posmos sākušies būvdarbi; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem] mlsm.lv 2024. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā posma vecais segums tika reciklēts, bet atsevišķās vietās tika pilnībā pārbūvētas visas ceļa konstruktīvās kārtas. Tika sakārtotas ūdens novade, tīrīti un izbūvēti grāvji un caurtekas, pārbūvētas pieturvietas un uzstādītas jaunas drošības barjeras. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība ''VIA un'' ''Vianova'' par līgumcenu 5 335 363,55 eiro (ar PVN), būvprojekta autors SIA ''Vertex'' projekti, būvuzraudzību veica SIA Būvju profesionālā uzraudzība. Projekts tika līdzfinansēts no ES Atveseļošanās fonda līdzekļiem VARAM administratīvi teritoriālās reformas ceļu programmā.&lt;ref&gt;[https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-regionala-autocela-ventspils-kolka-posmu-pie-ventspils/ Sāk pārbūvēt reģionālā autoceļa Ventspils–Kolka posmu pie Ventspils] lvceli.lv 18.03.2024.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspils.lv/jaunumi/pilseta/sak-parbuvet-regionala-autocela-ventspils-kolka-posmu-pie-ventspils/|title=Sāk pārbūvēt reģionālā autoceļa Ventspils–Kolka posmu pie Ventspils — Aktualitātes — Ventspils|access-date=2026-10-11|date=2024-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
Valsts Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras ilgtermiņa 2016. gada tematiskajā plānojumā Lielirbes apkārtnei paredzēta &quot;Ventiņu-lībiešu veloceļa izbūve vai velomaršruta izveide&quot;, kas savienotu Ventspili ar Lībiešu krasta apdzīvotajām vietām, tostarp EuroVelo 13 trasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=286733|title=Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P124]]</text>
      <sha1>o4gpf11jwsuqbmz52hsyxhv8ssj3l0p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trīs brāļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>207293</id>
    <revision>
      <id>4534624</id>
      <parentid>4299769</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:58:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <origin>4534624</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7384" sha1="tdknh1lp2aykj3kna283f3okjwh3ooi" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = &quot;Trīs brāļi&quot;
| native_name         = 
| former_names        = 
| alternate_names     = 
| status              = 
| image               = 3 Brueder.jpg
| image_size          = 250px
| caption             = 
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = 
| structural_system   = 
| owner               = 
| current_tenants     = 
| address             = 
* Mazā Pils iela 17
* Mazā Pils iela 19
* Mazā Pils iela 21
| location            = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| pushpin_map         = Rīga
| latd  = 56 | latm  = 57 | lats  =  1.48 | latNS  = N
| longd = 24 | longm =  6 | longs = 15.07 | longEW = E
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 
| completion_date     = 
| opened_date         = 
| inauguration_date   = 
| renovation_date     = 
| height              = 
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| architect           = 
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded             = {{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Ēku ansamblis &quot;Trīs brāļi&quot;
|      numurs = 6544
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|     reģions = Rīga
|     rīk_dat = {{dat|1998|10|29|N|bez}}
}}
| references          = 
}}
'''&quot;Trīs brāļi&quot;''' ir triju dzīvojamo ēku grupa [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tās atrodas [[Mazā Pils iela (Rīga)|Mazajā Pils ielā]] 17, 19, 21. Ēka Mazajā Pils ielā 17 ir būvēta vissenāk — 15. gadsimta beigās un 16. gadsimta sākumā, tādējādi tas ir vecākais mūra dzīvojamais nams Rīgā, kas saglabājies līdz mūsdienām.&lt;ref name=&quot;travel&quot; /&gt; Ēku Mazajā Pils ielā 19 uzcēla 1646. gadā, tās holandiešu [[Manierisms|manierisma]] stilā ieturētā fasāde atjaunota pēc [[Johans Kristofs Broce|Broces]] 1785. gada zīmējuma.&lt;ref name=&quot;Рига&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия &quot;Рига&quot;|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=668-669}}&lt;/ref&gt; Savukārt Mazajā Pils ielā 21 esošā ēka celta 18. gadsimta sākumā, 19. gadsimtā to pārbūvēja. Ēkas būvētas atbilstoši [[Baltijas jūra]]s piekrastē izplatītajam [[Ziemeļeiropa]]s [[Hanzas savienība]]s pilsētu dzīvojamo ēku tipam. Ēku gali atrodas pret ielu. Tagadējais ēku veidols ir kopš 1953.—1957. gada restaurācijas — projekta autors [[Pēteris Saulītis]]. Restaurācijas laikā ēku kompleksa pagalmā iekļāva detaļas no citām [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā sagrautām ēkām. Iespējams, ka ēku grupas nosaukums ņemts no Tallinā esošās &quot;Triju māsu&quot; ēku grupas,&lt;ref name=&quot;travel&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvia.travel/lv/tris-brali|title=Trīs brāļi|publisher=Latvia.travel|accessdate={{dat|2012|11|30||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Рига&quot; /&gt; pēc citas versijas — no ēkas it kā cēlušajiem vienas dzimtas pārstāvjiem,&lt;ref name=&quot;Fil&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=53-59}}&lt;/ref&gt; taču sākotnēji Rīgā par &quot;Trīs brāļiem&quot; saukta cita ēka — ķieģeļu noliktava Arsenāla ielā 5, uz kuras vienas daļas atradās trīs vīru bareljefs.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt;

{{dat|2020|3|30||bez}} [[Eiropas Komisija]] piešķīra dzīvojamo ēku grupai &quot;Trīs brāļi&quot; [[Eiropas mantojuma zīme|Eiropas mantojuma zīmi]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Ēkām «Trīs brāļi» piešķirta Eiropas mantojuma zīme |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekam-tris-brali-pieskirta-eiropas-mantojuma-zime.a354228/ |accessdate={{dat|2020|4|3||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|4|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās ēkās atrodas [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde]] un [[Latvijas Arhitektūras muzejs]].

== Mazā Pils 17 jeb Baltais brālis ==
Ēkas fasādē redzams renesanses stils.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/vecriga/tris-brali/|title=Trīs brāļi|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2012|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šīs ēkas atrašanās vieta ielas dziļumā norāda, ka agrāk iela bijusi platāka. Iespējams, to būvējis kāds maiznieks 1490. gadā.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt; Ēkas pirmajā stāvā atradās plaša dzīvojamā un vienlaikus darba telpa, ar [[Manteļskurstenis|manteļskursteņa]] veida pavardu stūrī. Vairākos bēniņu līmeņus izmantoja kā preču noliktavu. Arī 1697. gadā ēkā atradās maizes ceptuve, to paplašināja ar piebūvēm gan uz sētas pusi, gan uz ielas pusi līdz jaunajam ielas līmenim.&lt;ref name=&quot;Рига&quot; /&gt; 1950. gadu restaurācijas laikā piebūvi nojauca.

18. gadsimtā mājā dzīvojis [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazās ģildes]] vecākais Johans Sārnavs, kura ģerbonis redzams iekšpagalmā. Viņa laikā māju izgreznoja ar portālu un frontonu, kurā norādīts izgatavošanas gads — 1746. Taču restaurācijas laikā gan portālu, gan gadskaitli pārvietoja uz blakus māju.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt;
[[Attēls:Vecrīgas skats. Priekšplānā 'Trīs brāļi', fonā Doma baznīca, 2006.jpg|thumb|Vecrīgas skats. Priekšplānā 'Trīs brāļi', fonā Doma baznīca, 2006.]]
19. gadsimtā namā dzīvojis un strādājis akmeņkalis Šrāders, bet vēlāk šajā mājā atradās pirmā konditoreja Rīgā.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt;

== Mazā Pils 19 jeb Dzeltenais brālis ==
Lai gan ēka celta 1646. gadā, tās durvju portāls veidots 1746. gadā kaimiņos esošajam Baltajam brālim un 1950. gados restaurācijas laikā kopā ar gadskaitli pārvietots no tā.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt; Īstais gadskaitlis atrodams fasādes metāla enkuros. Paša Dzeltenā brāļa durvju portāls nav saglabājies. Ēkas pirmajā stāvā bija plaša telpa ar manteļskursteni, otrajā stāvā — viesu istaba, bet dzīvojamās telpas atradās sētas pusē.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt; Vairums zināmo mājas īpašnieku bijuši amatnieki.

== Mazā Pils 21 jeb Zaļais brālis ==
Šī ēka celta 1718. gadā, un tās izskatā jau redzamas baroka iezīmes. Tās pirmais īpašnieks bijis mācītājs Vendlings Šteidings no [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Svētā Jēkaba baznīcas]]. Fasādi rotā maska, kura sargāja no ļauniem gariem.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt; Kādu laiku apakšstāvā atradās amatnieka darbnīca, bet 19. gadsimtā ēku pārbūvēja par īres namu un sadalīja mazos dzīvokļos. Lai gan no ārienes ēka ir ļoti šaura, pagalma iekšpusē tās platums neatšķiras no kaimiņu celtnēm. Laikā, kad šo ēku būvēja, nodoklis bija stipri atkarīgs no tā ielas garuma, ko ēka aizņēma.&lt;ref name=&quot;Fil&quot; /&gt;

== Pagalms ==
Pagalmā aiz ēkām atrodas akmens cilnis ar [[Rīgas ģerbonis|Rīgas ģerboni]] un iekaltu [[1554. gads Latvijā|1554]]. gadskaitli. Sākotnēji ģerbonis bijis krāsains un atradies tirgus laukumā, iestrādāts [[Zilā gvarde|Zilās gvardes]] noliktavas [[Zelminis|zelminī]]. Ēka nodega [[Otrais pasaules karš|kara]] laikā 1941. gada jūnijā, bet cilni saglabāja.&lt;ref name=&quot;IepazīsimLatviju4&quot;&gt;sast. Uldis Bormanis, &quot;''Iepazīsim Latviju (4)''&quot;, &quot;Aplis&quot;, 5. lpp. ISBN 9984-10-214-9&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Vecrīga]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rīgā]]</text>
      <sha1>tdknh1lp2aykj3kna283f3okjwh3ooi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Rīga, Kaņepju iela 08.12.2012.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>207986</id>
    <revision>
      <id>4534607</id>
      <parentid>3275278</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:51:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rīga,_Kaņepju_iela_08.12.2012.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="443" sha1="7rn0fqgr6ru1qwtkmjgar3scexgjsv7" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Rīga, Kaņepju iela 08.12.2012.
| source         = {{own}}
| date           = 08.12.2012
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Rīga, Kaņepju iela 08.12.2012.jpg}}</text>
      <sha1>7rn0fqgr6ru1qwtkmjgar3scexgjsv7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ēģipte (ciems)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210129</id>
    <revision>
      <id>4534831</id>
      <parentid>4427227</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T04:50:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4534831</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5449" sha1="i83x964rqfsya4nbkedkq1lc0h8xj1z" xml:space="preserve">{{cita nozīme|apdzīvotu vietu Latvijā|valsti Ziemeļāfrikā|Ēģipte}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Ēģipte
| settlement_type          = Skrajciems
| image_skyline            = Ēgiptes luterāņu baznīca.jpg
| imagesize                = 200px
| image_caption            = Ēģiptes luterāņu baznīcas drupas
| pushpin_map              = Latvija#Augšdaugavas novads
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Augšdaugavas novads]]
| subdivision_name2        = [[Medumu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2009
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=878&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 39
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 55| latm  = 44| lats  = 47| latNS  = N
| longd = 26| longm = 18| longs = 43| longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-5460 Medumi
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Ēģipte''' (agrāk arī '''Vilkumiests''') ir ciems [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Medumu pagasts|Medumu pagastā]]. Izvietojies pagasta dienvidrietumos [[Lietuva]]s pierobežā [[Laucesas ezers|Laucesas ezera]] krastā pie autoceļa [[A13]] {{nobr|6 km}} no pagasta centra [[Medumi]]em, {{nobr|23 km}} no novada domes [[Daugavpils|Daugavpilī]] un {{nobr|225 km}} no [[Rīga]]s. 2022. gadā Ēģiptē bija 32 iedzīvotāji.

Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Ēģiptes ''(Aegypten)'' luterāņu baznīcas, mācītājmuižas un zirgu pasta stacijas. No [[Ēģiptes luterāņu baznīca|Ēģiptes luterāņu baznīcas]] (celta 1823.—1825. gadā; vietējas nozīmes kultūras piemineklis) līdz mūsdienām saglabājušās drupas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?id=2690497&amp;g=3&amp;r= |title=Ēģiptes evaņģēliski luteriskā baznīca |access-date={{dat|2012|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304204851/http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?id=2690497&amp;g=3&amp;r= |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;!-- &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visitdaugavpils.lv/lv/turisms/egiptes-luteranu-draudzes-baznica |title=Ēģiptes luterāņu draudzes baznīca |access-date={{dat|2012|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150718021304/http://www.visitdaugavpils.lv/lv/turisms/egiptes-luteranu-draudzes-baznica |archivedate={{dat|2015|07|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; --&gt; līdzēs esošā luterāņu kapsēta izpostīta.

== Vēsture ==
Ēģiptes luterāņu draudze dibināta 1567. gada 28. februārī pēc Kurzemes hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] pavēles. Līdz 1584. gadam draudzei jau bija savs mācītājs.

16. un 17. gadsimta mijā netālu no Ēģiptes baznīcas izveidojās ciems ar nosaukumu '''Vilkumiests'''. 1659. gadā vieta ieguva Ēģiptes nosaukumu, taču neparastā nosaukuma izcelsme nav skaidra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4523175/nezinama-latvija-stasti-no-egiptes|title=Nezināmā Latvija: stāsti no Ēģiptes|website=Latvijā|access-date=2026-10-12|date=2018-06-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ēģiptes draudzē bija vairākas koka baznīcas, no kurām pēdējā tika iznīcināta [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā, kad baznīca kalpoja par kazarmām Napoleona karaspēkam. 1825. gadā tika uzcelta akmens baznīca, kas tika iznīcināta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, bet atjaunota 1930. gadā. Ēģiptes luterāņu baznīcā bija 80 sēdvietas. Draudzei piederēja 54 hektāri zemes. Saskaņā ar 1936. gada pārskatu vietējā draudzē bija 50 locekļu, tika veiktas trīs kristības un viens jauneklis bija ordinēts. Baznīcas zīmogs attēloja [[Lielā Gīzas piramīda|Lielo Gīzas piramīdu]], nevis krustu vai citus reliģiskus simbolus, kas parasti atrodami baznīcu zīmogos.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā baznīca tika smagi postīta, tās mūros joprojām redzamas šāviņu pēdas. Pēc kara baznīca tika slēgta, un līdz 1979. gadam tā tika izmantota kā elektriskās dzirnavas un mēslojuma noliktava. Lai gan 1991. gadā tika izstrādāts restaurācijas plāns, baznīca nav atjaunota un iet postā.

Ap baznīcu esošie kapi ir praktiski iznīcināti un aizauguši ar krūmiem. Vērtīgākie kapakmeņi un krusti ir noņemti un aizvesti. Tikai daži kapi ir saglabājušies labā stāvoklī. 2002. gada 11. septembrī baznīcas priekšā tika atklāts piemineklis mācītājam Oskaram Svensonam (1822–1884), dzejnieka [[Rainis|Raiņa]] pirmajam skolotājam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?id=2690497&amp;g=3&amp;r=|title=Letonika.lv. Multivide - Latvijas kultūrvides takas. Ēģiptes evaņģēliski luteriskā baznīca|website=www.letonika.lv|access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Medumu pagasta ciemi}}
{{DEFAULTSORT:Egzipte (ciems)}}</text>
      <sha1>i83x964rqfsya4nbkedkq1lc0h8xj1z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534832</id>
      <parentid>4534831</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T04:59:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>liekas labāka bilde.</comment>
      <origin>4534832</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5445" sha1="jteblbfw358leqdii38hazu7qt8e6ei" xml:space="preserve">{{cita nozīme|apdzīvotu vietu Latvijā|valsti Ziemeļāfrikā|Ēģipte}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Ēģipte
| settlement_type          = Skrajciems
| image_skyline            = Ēģiptes baznīcas drupas 11.jpg
| imagesize                = 
| image_caption            = Ēģiptes luterāņu baznīcas drupas
| pushpin_map              = Latvija#Augšdaugavas novads
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Augšdaugavas novads]]
| subdivision_name2        = [[Medumu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2009
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=878&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 39
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 55| latm  = 44| lats  = 47| latNS  = N
| longd = 26| longm = 18| longs = 43| longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-5460 Medumi
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Ēģipte''' (agrāk arī '''Vilkumiests''') ir ciems [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Medumu pagasts|Medumu pagastā]]. Izvietojies pagasta dienvidrietumos [[Lietuva]]s pierobežā [[Laucesas ezers|Laucesas ezera]] krastā pie autoceļa [[A13]] {{nobr|6 km}} no pagasta centra [[Medumi]]em, {{nobr|23 km}} no novada domes [[Daugavpils|Daugavpilī]] un {{nobr|225 km}} no [[Rīga]]s. 2022. gadā Ēģiptē bija 32 iedzīvotāji.

Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Ēģiptes ''(Aegypten)'' luterāņu baznīcas, mācītājmuižas un zirgu pasta stacijas. No [[Ēģiptes luterāņu baznīca|Ēģiptes luterāņu baznīcas]] (celta 1823.—1825. gadā; vietējas nozīmes kultūras piemineklis) līdz mūsdienām saglabājušās drupas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?id=2690497&amp;g=3&amp;r= |title=Ēģiptes evaņģēliski luteriskā baznīca |access-date={{dat|2012|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304204851/http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?id=2690497&amp;g=3&amp;r= |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;!-- &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visitdaugavpils.lv/lv/turisms/egiptes-luteranu-draudzes-baznica |title=Ēģiptes luterāņu draudzes baznīca |access-date={{dat|2012|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150718021304/http://www.visitdaugavpils.lv/lv/turisms/egiptes-luteranu-draudzes-baznica |archivedate={{dat|2015|07|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; --&gt; līdzēs esošā luterāņu kapsēta izpostīta.

== Vēsture ==
Ēģiptes luterāņu draudze dibināta 1567. gada 28. februārī pēc Kurzemes hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] pavēles. Līdz 1584. gadam draudzei jau bija savs mācītājs.

16. un 17. gadsimta mijā netālu no Ēģiptes baznīcas izveidojās ciems ar nosaukumu '''Vilkumiests'''. 1659. gadā vieta ieguva Ēģiptes nosaukumu, taču neparastā nosaukuma izcelsme nav skaidra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4523175/nezinama-latvija-stasti-no-egiptes|title=Nezināmā Latvija: stāsti no Ēģiptes|website=Latvijā|access-date=2026-10-12|date=2018-06-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ēģiptes draudzē bija vairākas koka baznīcas, no kurām pēdējā tika iznīcināta [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā, kad baznīca kalpoja par kazarmām Napoleona karaspēkam. 1825. gadā tika uzcelta akmens baznīca, kas tika iznīcināta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, bet atjaunota 1930. gadā. Ēģiptes luterāņu baznīcā bija 80 sēdvietas. Draudzei piederēja 54 hektāri zemes. Saskaņā ar 1936. gada pārskatu vietējā draudzē bija 50 locekļu, tika veiktas trīs kristības un viens jauneklis bija ordinēts. Baznīcas zīmogs attēloja [[Lielā Gīzas piramīda|Lielo Gīzas piramīdu]], nevis krustu vai citus reliģiskus simbolus, kas parasti atrodami baznīcu zīmogos.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā baznīca tika smagi postīta, tās mūros joprojām redzamas šāviņu pēdas. Pēc kara baznīca tika slēgta, un līdz 1979. gadam tā tika izmantota kā elektriskās dzirnavas un mēslojuma noliktava. Lai gan 1991. gadā tika izstrādāts restaurācijas plāns, baznīca nav atjaunota un iet postā.

Ap baznīcu esošie kapi ir praktiski iznīcināti un aizauguši ar krūmiem. Vērtīgākie kapakmeņi un krusti ir noņemti un aizvesti. Tikai daži kapi ir saglabājušies labā stāvoklī. 2002. gada 11. septembrī baznīcas priekšā tika atklāts piemineklis mācītājam Oskaram Svensonam (1822–1884), dzejnieka [[Rainis|Raiņa]] pirmajam skolotājam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?id=2690497&amp;g=3&amp;r=|title=Letonika.lv. Multivide - Latvijas kultūrvides takas. Ēģiptes evaņģēliski luteriskā baznīca|website=www.letonika.lv|access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Medumu pagasta ciemi}}
{{DEFAULTSORT:Egzipte (ciems)}}</text>
      <sha1>jteblbfw358leqdii38hazu7qt8e6ei</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Māris Melgalvs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>212370</id>
    <revision>
      <id>4534502</id>
      <parentid>3986903</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T14:35:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54624-70</username>
        <id>151736</id>
      </contributor>
      <comment>/* Bibliogrāfija */</comment>
      <origin>4534502</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3752" sha1="0c9ijsuobn7e6ptxydtq4xkcifgsuch" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Māris Melgalvs
|         vārds_orig = 
|             attēls = Melgalvs.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1957
|         dz_mēnesis = 3
|           dz_diena = 15
|           dz_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga}} (tagad {{LAT}})
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 2005
|          m_mēnesis = 1
|            m_diena = 14
|            m_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = [[latvieši|latvietis]]
|            dzimums = 
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = [[Dzejnieks]]
| rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda]]
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = nē
}}
'''Māris Melgalvs''' (dzimis {{dat|1957|3|15}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2005|1|14}} [[Jūrmala|Jūrmalā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4715915/maris-melgalvs-ir-bija-jau-sen|title=Māris Melgalvs. Ir. Bija jau sen|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2020|1|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|386}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]].

== Biogrāfija ==

1975. gadā absolvējis Rīgas 49. vidusskolu. 1982. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu.&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/miris-dzejnieks-maris-melgalvs.d?id=10077489|title=Miris dzejnieks Māris Melgalvs|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Strādājis Raiņa [[Literatūras un mākslas vēstures muzejs|Literatūras un mākslas vēstures muzejā]] (1982—1984, 1992—1995), žurnālā &quot;Liesma&quot; (1987—1990), vadījis laikraksta &quot;Literatūra un Māksla&quot; dzejas nodaļu (1987—1990).&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt; Tāpat bijis jauniešu fotostudijas &quot;Īriss&quot; vadītājs.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

Dzejas publikācijas no 1976. gada.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Izdevis četrus dzejoļu krājumus: &quot;Meldijās iešana&quot; (1980), &quot;Labu vakar&quot; (1984), &quot;Sarmots ugunskurs&quot; (1989), &quot;Mākoņu pasts pienāk vēlu&quot; (1997).&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt; 1985. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

M. Melgalvs ir viens no galvenajiem rokgrupas &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot; dziesmu tekstu autoriem, viņa dzeja izmantota slavenākajām grupas dziesmām - &quot;[[Pie baltas lapas]]&quot;, &quot;Balāde par gulbi&quot;, &quot;Mana dienišķā dziesma&quot;, &quot;Zaļā dziesma&quot;, &quot;[[Gandrīz tautasdziesma]]&quot;, &quot;Dziesma par sapumpurotu zaru&quot; un citām.

== Bibliogrāfija ==
=== Dzejoļu krājumi ===
* ''Meldijās iešana''. Rīga: Liesma, 1980.
* ''Labu vakar''. Rīga: Liesma, 1984.
* ''Sarmots ugunskurs''. Rīga: Liesma, 1989.
* ''Mākoņu pas''st. G. Sēja. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005.

* ''Dejas virs bezizejas''. Sast. [[Inta Čaklā|I. Čaklā]]. Rīga: Tapals, 2007.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{portal bar|Cilvēki|Māksla|Latvija}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Melgalvs, Maris}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2005. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>0c9ijsuobn7e6ptxydtq4xkcifgsuch</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534503</id>
      <parentid>4534502</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T14:37:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54624-70</username>
        <id>151736</id>
      </contributor>
      <comment>/* Bibliogrāfija */</comment>
      <origin>4534503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3849" sha1="3t5femb7nkazxy4lvfmlfcc1d54fqu6" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Māris Melgalvs
|         vārds_orig = 
|             attēls = Melgalvs.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1957
|         dz_mēnesis = 3
|           dz_diena = 15
|           dz_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga}} (tagad {{LAT}})
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 2005
|          m_mēnesis = 1
|            m_diena = 14
|            m_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = [[latvieši|latvietis]]
|            dzimums = 
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = [[Dzejnieks]]
| rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda]]
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = nē
}}
'''Māris Melgalvs''' (dzimis {{dat|1957|3|15}} [[Rīga|Rīgā]], dzimis {{dat|2005|1|14}} [[Jūrmala|Jūrmalā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4715915/maris-melgalvs-ir-bija-jau-sen|title=Māris Melgalvs. Ir. Bija jau sen|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2020|1|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|386}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]].

== Biogrāfija ==

1975. gadā absolvējis Rīgas 49. vidusskolu. 1982. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu.&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/miris-dzejnieks-maris-melgalvs.d?id=10077489|title=Miris dzejnieks Māris Melgalvs|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Strādājis Raiņa [[Literatūras un mākslas vēstures muzejs|Literatūras un mākslas vēstures muzejā]] (1982—1984, 1992—1995), žurnālā &quot;Liesma&quot; (1987—1990), vadījis laikraksta &quot;Literatūra un Māksla&quot; dzejas nodaļu (1987—1990).&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt; Tāpat bijis jauniešu fotostudijas &quot;Īriss&quot; vadītājs.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

Dzejas publikācijas no 1976. gada.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Izdevis četrus dzejoļu krājumus: &quot;Meldijās iešana&quot; (1980), &quot;Labu vakar&quot; (1984), &quot;Sarmots ugunskurs&quot; (1989), &quot;Mākoņu pasts pienāk vēlu&quot; (1997).&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt; 1985. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

M. Melgalvs ir viens no galvenajiem rokgrupas &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot; dziesmu tekstu autoriem, viņa dzeja izmantota slavenākajām grupas dziesmām - &quot;[[Pie baltas lapas]]&quot;, &quot;Balāde par gulbi&quot;, &quot;Mana dienišķā dziesma&quot;, &quot;Zaļā dziesma&quot;, &quot;[[Gandrīz tautasdziesma]]&quot;, &quot;Dziesma par sapumpurotu zaru&quot; un citām.

== Bibliogrāfija ==
=== Dzejoļu krājumi ===
* ''Meldijās iešana''. Rīga: Liesma, 1980.
* ''Labu vakar''. Rīga: Liesma, 1984.
* ''Sarmots ugunskurs''. Rīga: Liesma, 1989.
* ''Mākoņu pasts pienāk vēlu''. Rīga: Preses nams, 1997.

=== Izlases ===
* ''Lietus lāses pieskāriens''. Sast. G. Sēja. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005.
* ''Dejas virs bezizejas''. Sast. [[Inta Čaklā|I. Čaklā]]. Rīga: Tapals, 2007.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{portal bar|Cilvēki|Māksla|Latvija}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Melgalvs, Maris}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2005. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>3t5femb7nkazxy4lvfmlfcc1d54fqu6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534510</id>
      <parentid>4534503</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:01:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54624-70|~2026-54624-70]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks</comment>
      <origin>3986903</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3848" sha1="nv4h8rl5ux4v3y96907iillrt80hxzy" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Māris Melgalvs
|         vārds_orig = 
|             attēls = Melgalvs.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1957
|         dz_mēnesis = 3
|           dz_diena = 15
|           dz_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga}} (tagad {{LAT}})
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 2005
|          m_mēnesis = 1
|            m_diena = 14
|            m_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = [[latvieši|latvietis]]
|            dzimums = 
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = [[Dzejnieks]]
| rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda]]
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = nē
}}
'''Māris Melgalvs''' (dzimis {{dat|1957|3|15}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2005|1|14}} [[Jūrmala|Jūrmalā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4715915/maris-melgalvs-ir-bija-jau-sen|title=Māris Melgalvs. Ir. Bija jau sen|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2020|1|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|386}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]].

== Biogrāfija ==

1975. gadā absolvējis Rīgas 49. vidusskolu. 1982. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu.&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/miris-dzejnieks-maris-melgalvs.d?id=10077489|title=Miris dzejnieks Māris Melgalvs|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Strādājis Raiņa [[Literatūras un mākslas vēstures muzejs|Literatūras un mākslas vēstures muzejā]] (1982—1984, 1992—1995), žurnālā &quot;Liesma&quot; (1987—1990), vadījis laikraksta &quot;Literatūra un Māksla&quot; dzejas nodaļu (1987—1990).&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt; Tāpat bijis jauniešu fotostudijas &quot;Īriss&quot; vadītājs.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

Dzejas publikācijas no 1976. gada.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Izdevis četrus dzejoļu krājumus: &quot;Meldijās iešana&quot; (1980), &quot;Labu vakar&quot; (1984), &quot;Sarmots ugunskurs&quot; (1989), &quot;Mākoņu pasts pienāk vēlu&quot; (1997).&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt; 1985. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.&lt;ref name=&quot;delfi&quot; /&gt;

M. Melgalvs ir viens no galvenajiem rokgrupas &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot; dziesmu tekstu autoriem, viņa dzeja izmantota slavenākajām grupas dziesmām - &quot;[[Pie baltas lapas]]&quot;, &quot;Balāde par gulbi&quot;, &quot;Mana dienišķā dziesma&quot;, &quot;Zaļā dziesma&quot;, &quot;[[Gandrīz tautasdziesma]]&quot;, &quot;Dziesma par sapumpurotu zaru&quot; un citām.

== Bibliogrāfija ==
=== Dzejoļu krājumi ===
* ''Meldijās iešana''. Rīga: Liesma, 1980.
* ''Labu vakar''. Rīga: Liesma, 1984.
* ''Sarmots ugunskurs''. Rīga: Liesma, 1989.
* ''Mākoņu pasts pienāk vēlu''. Rīga: Preses nams, 1997.

=== Izlases ===
* ''Lietus lāses pieskāriens''. Sast. G. Sēja. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005.
* ''Dejas virs bezizejas''. Sast. [[Inta Čaklā|I. Čaklā]]. Rīga: Tapals, 2007.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{portal bar|Cilvēki|Māksla|Latvija}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Melgalvs, Maris}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2005. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>nv4h8rl5ux4v3y96907iillrt80hxzy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabpils mākslas skola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>213242</id>
    <revision>
      <id>4534852</id>
      <parentid>4085260</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:47:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534852</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3210" sha1="npwurhomb41bdslo5hs8a2g2f7awwdc" xml:space="preserve">{{Latvijas vidusskolas infokaste
|nosaukums    = Jēkabpils mākslas skola
|attēla_nos   = Kena muižas dzīvojamā ēka.jpg
|att_izm      = 250px
|att_apraksts = Jēkabpils mākslas skolas galvenā ēka
|dibin        = 1993
|vieta        = [[Dambja iela (Jēkabpils)|Dambja iela 19]], [[Jēkabpils]], {{LAT}}  
|tips         = Mākslas skola
|direktors    = Ziedonis Bārbals
|skolotāji    = 15&lt;ref name=&quot;msk&quot; /&gt;
|skoleni      = 228&lt;ref name=&quot;msk&quot; /&gt;
|mlapa        = [http://www.jrms.lv/ www.jrms.lv]
}}

'''Jēkabpils mākslas skola''' ir profesionālās [[māksla]]s ievirzes jeb [[interešu izglītība]]s iestāde [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], kas atrodas [[Daugava]]s kreisajā pusē, bijušās [[Kena muiža]]s ēkā, [[Dambja iela (Jēkabpils)|Dambja ielā 19]].

== Vēsture ==

[[Māksla]]s [[skola]] tika dibināta [[1993]]. gada 1. oktobrī un tās pastāvēšanas gados par skolas absolventiem kļuvuši vairāk nekā 400 audzēkņu. [[Izglītība]]s iestāde ir akreditēta, visiem [[pedagogs|pedagogiem]] ir augstākā profesionālā izglītība. Skolā audzēkņi apgūst piecgadīgu licencētu izglītības programmu &quot;Vizuāli plastiskā māksla&quot;, kas ietver [[zīmēšana|zīmēšanu]], [[kompozīcija|kompozīciju]], [[gleznošana|gleznošanu]], veidošanu un akadēmiskās mākslas pamatus. Papildus iespējams apgūt tādus priekšmetus kā [[stikls|stikla]] apgleznošanu, [[keramika|keramiku]], kokapstrādi, [[grafika|grafiku]], [[datorgrafika|datorgrafiku]] un [[tekstilmāksla|tekstilmākslu]].&lt;ref&gt;[http://www.jrms.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=12&amp;Itemid=13 Skolas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130916061328/http://jrms.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=12&amp;Itemid=13 |date={{dat|2013|09|16||bez}} }} www.jrms.lv&lt;/ref&gt;  Skolai ir filiāles [[Zasa|Zasā]] un [[Atašiene|Atašienē]], kā arī mākslas klase [[Aknīste|Aknīstē]].&lt;ref name=&quot;msk&quot;&gt;[http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/izglitiba/interesu/msk/default.aspx Jēkabpils mākslas skola] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110710015526/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/izglitiba/interesu/msk/default.aspx |date={{dat|2011|07|10||bez}} }} www.jekabpils.lv&lt;/ref&gt; Izglītības iestādes pedagogi un audzēkņi regulāri organizē [[izstāde]]s, konkursus, netradicionālās [[mode]]s skates un tikšanās ar [[mākslinieks|māksliniekiem]], katru gadu pilsētā rīko Mākslas dienas, kas Jēkabpilī norit no 15. aprīļa līdz 15. maijam. Skolai ir sadarbība ar [[Vācija]]s un [[Dānija]]s mākslas skolām. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20130602222959/http://jrms.lv/ Skolas mājaslapa] www.jrms.lv
* [http://www.youtube.com/watch?v=l95wXRqD-P0 Video-Mākslas skolu pedagogi Jēkabpilī vērtē audzēkņu konkursa darbus kompozīcijā] www.youtube.com
* [http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=13150&amp;r=Jekabpils Jēkabpils mākslas skolas pedagogi izstrādā priekšlikumus Jēkabpils pilsētvides uzlabošanai] {{Novecojusi saite}} www.jekabpilslaiks.lv

{{Jēkabpils novada skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jēkabpilī]]
[[Kategorija:Mākslas skolas Latvijā]]</text>
      <sha1>npwurhomb41bdslo5hs8a2g2f7awwdc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kijivas kņaziene Olga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>216948</id>
    <revision>
      <id>4534763</id>
      <parentid>4321762</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:13:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534763</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3576" sha1="a8jb0sgn16pizfjfq3wjdvu4egw2q02" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Olga
| vārds_orģ = ''О́льга''
| attēls = Ольга княгиня.jpg
| amats = [[Kijivas lielkņazi]]
| term_sākums = [[945]]. gads
| term_beigas = ap [[960]]. gadu
| priekštecis = [[Igors Rurikovičs]]
| pēctecis = [[Svjatoslavs Igorevičs]]
| dzim_dati = ap [[890]]. gadu
| dzim_vieta = Tradicionālā versija - [[Pleskava]], [[Kijivas Krievzeme]]&lt;br /&gt;({{RUS}})&lt;br /&gt;cita versija - [[Pliska]], [[Pirmā Bulgārijas cariste]]&lt;br /&gt;({{BGR}})&lt;br /&gt;cita versija - Plisnesko, [[Kijivas Krievzeme]]&lt;br /&gt;([[Brodu rajons]], [[Ļvivas apgabals]], {{UKR}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{dat|969|07|11}}
| mir_vieta = [[Kijiva]], [[Kijivas Krievzeme]]&lt;br /&gt;({{UKR}})
| tēvs = iespējams [[Oļegs (kņazs)|Novgorodas Oļegs]], cita versija — [[Bulgārijas Vladimirs]]
| māte = 
| dzīvesb = [[Igors Rurikovičs]]
| bērni = [[Svjatoslavs Igorevičs]]
| reliģija = [[pagānisms]], vēlāk [[kristietība]]
| apglabāts = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Olga''' ([[baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu]]: ''О́льга'', {{val|non|'''Helga'''}} (citā [[sāga|sāgā]] — ''Allogia''), pēc kristīšanās '''Helēna''' ({{val|uk|Олена}}); dzimusi ap [[890]]. gadu, mirusi {{dat|969|07|11}}) bija [[Kijivas lielkņazi]]ene, pirmā kristītā [[Kijivas Krievzeme]]s valdniece. 

== Dzīvesgājums ==
Pēc tam, kad viņas vīru lielkņazu [[Igors Rurikovičs|Igoru]] meslu ievākšanas laikā nogalināja [[drevļani]], Olga no 945. gada valdīja sava mazgadīgā dēla [[Svjatoslavs Igorevičs|Svjatoslava]] vietā. Tā kā Svjatoslavs pēc pilngadības sasniegšanas daudz karoja un bieži neatradās [[Kijiva|Kijivā]], arī turpmāk Olga bieži vadīja valsti.

Olga smagi atriebās drevļaniem par vīra nogalināšanu, dažus no viņu vadoņiem aprokot dzīvus, dažus sadedzinot pirtī, kā arī nodedzinot drevļanu pilsētiņu [[Korosteņa|Iskorosteņu]]. 945. vai 957. gadā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], lai kristītos. 959. gadā sūtīja delegāciju pie [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara [[Otons I|Otona I]]. Olgai neizdevās kristietībai pievērst savu dēlu Svjatoslavu, un par kristietības ieviesēju Kijivas Krievzemē kļuva Olgas mazdēls [[Volodimirs Svjatoslavičs]].

1997. gadā Ukrainā nodibināja Kņazienes Olgas Ordeni ({{val|uk|Орден княгині Ольги}}).

== Ravila hronikas attēli ==
&lt;gallery class=&quot;center&quot;&gt;
File:Месть княгини Ольги.jpg|Olgas atriebība pēc vīra nāves
File:Radzivill Olga-Avenge-to-Drevlians.jpg|Olga liek nodedzināt drevļanu centru Iskorosteņu
File:Приём Ольги Константином Багрянородным (2).jpg|Olga pie [[Austrumromas ķeizari|Austrumromas ķeizara]] Konstantīna VII
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}

{{vēsture-aizmetnis}}
{{Ukraina-aizmetnis}}
{{Krievija-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{Rūrika dzimtas valdnieki}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Igors Rurikovičs]] | virsraksts = [[Kijivas lielkņazi|Kijivas kņaze]] (reģente) | periods = 945.— ap 960. | pēc = [[Jaropolks Svjatoslavičs]]}}
{{kastes beigas}}

{{navboxes
|title = Rurika dinastijas ciltskoks
|list1=
{{Rurika dinastijas ciltskoks}}
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kijivas Krievzeme]]
[[Kategorija:Kijivas lielkņazi]]
[[Kategorija:Rurika dinastija]]
[[Kategorija:890. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Pareizticīgo svētie]]
[[Kategorija:Katoļu svētie]]</text>
      <sha1>a8jb0sgn16pizfjfq3wjdvu4egw2q02</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Maskavas iela, 02.2005.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>219196</id>
    <revision>
      <id>4534567</id>
      <parentid>3275134</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:24:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Maskavas_iela,_02.2005.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="415" sha1="ktcziov2rovg6m0lcfyw5uqdxa1o9b4" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Maskavas iela, 02.2005.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Maskavas iela, 02.2005.jpg}}</text>
      <sha1>ktcziov2rovg6m0lcfyw5uqdxa1o9b4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Seksualitāte</title>
    <ns>10</ns>
    <id>221815</id>
    <revision>
      <id>4534683</id>
      <parentid>4502310</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:48:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4534683</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2026" sha1="o10tnl4owizxucho4oed2ug46493l1z" xml:space="preserve">{{Navbox
| name  = Seksualitāte
| title = [[Seksualitāte]]
| image = [[Attēls:Male_and_female_sign.svg|60px]]
| state = collapse
|listclass = hlist

| group1 = Pamattemati
| list1  = 
* [[Dzimumdziņa|Dzimumtieksme]]
* [[Orgasms]]
* [[Erekcija]]
* [[Ejakulācija]]
* [[Grūtniecība]]
* [[Seksuālais uzbudinājums]]

| group2 = Veselība un izglītošana
| list2  = 
* [[Kontracepcija]]
** [[hormonālā kontracepcija]]
** [[prezervatīvs]]
** [[sterilizācija]]
* [[Reproduktīvā medicīna]]
** [[androloģija]]
** [[uroloģija]]
** [[ginekoloģija]]
* [[Drošs sekss]]
* [[Dzimumaudzināšana]]
* [[Seksoloģija]]
* [[Seksuālā disfunkcija]]
* [[Seksuāli transmisīvā slimība|Seksuāli transmisīvās slimības]]

| group3 = [[Sekss|Seksuālās aktivitātes]]
|  list3 = 
* [[Anālais sekss]]
* [[BDSM]]
** [[dominatrise]]
* [[Dzimumakts]]
* [[Dubultā penetrācija]]
* [[Fingerings]]
* [[Grupveida sekss]]
** [[orģija]]
** [[sekss četratā]]
** [[sekss trijatā]]
* [[Kukolds]]
* [[Masturbācija]]
* [[Nevainība]]
* [[Orālais sekss]]
** [[anilings]]
** [[felācija]]
** [[kunilings]]
** [[sēdēšana uz sejas]]
** [[tībagings]]
* [[Petings]]
* [[Pollūcija]]
* [[Seksa pozas]]
* [[Svingošana]]

| group4 = [[Seksuālā orientācija]]
|  list4 = 
* [[Antiseksualitāte]]
* [[Aseksualitāte]]
* [[Biseksualitāte]]
* [[Heteroseksualitāte]]
* [[Homoseksualitāte]]
* [[Panseksualitāte]]

| group5 = Izplatītākās [[parafilija]]s
|  list5 = 
* [[Akrotomofilija]]
* [[Agalmatofilija]]
* [[Koprofilija]]
* [[Erotiskā asfiksija]]
* [[Ekshibicionisms]]
* [[Froterisms]]
* [[Gerontofilija]]
* [[Klizmofilija]]
* [[Nekrofilija]]
* [[Pedofilija]]
* [[Pirofilija]]
* [[Sadomazohisms]]
* [[Seksuālais fetišisms]] {{small|([[Pēdu fetišisms|pēdu]])}}
* [[Urofilija]]
** [[urofāgija]]
* [[Vuajērisms]]
* [[Zoofilija]]

| group6 = Saistītie temati
|  list6 = 
* [[Izvarošana]]
* [[Prostitūcija]]
* [[LGBT|LGBT kustība]]
* [[Gejs]]
* [[Lesbiete]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>o10tnl4owizxucho4oed2ug46493l1z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Rīgas Jūras līcis 06.2007.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>233035</id>
    <revision>
      <id>4534609</id>
      <parentid>3275223</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:53:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rīgas_Jūras_līcis_06.2007.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534609</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="427" sha1="35wrhuhlk19euz5fcdg0d6q7h5l2nzl" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Rīgas Jūras līcis 06.2007.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Rīgas Jūras līcis 06.2007.jpg}}</text>
      <sha1>35wrhuhlk19euz5fcdg0d6q7h5l2nzl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Helga Dancberga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>236832</id>
    <revision>
      <id>4534830</id>
      <parentid>3873873</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T04:49:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534830</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3465" sha1="nhaz6t4yqxns48rlxklu65wi1f0y15a" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Helga Dancberga
| vārds_orig = 
| attēls = Helga_Dancberga.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Helga Dancberga gatavojoties Nacionālā teātra sezonai 2009.gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dat|1941|11|18}}
| dz. vieta = {{vieta|Ostlande|Rīga|td=Latvija}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2019|11|17|1941|11|18}}
| miršanas vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = Aktrise
| alma mater = [[Latvijas Konservatorija]]
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = [[Imants Kalniņš]]
| bērni = Dana Kalniņa-Zaķe, [[Rēzija Kalniņa]], Krists Kalniņš
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}

'''Helga Dancberga''' (dzimusi {{dat|1941|11|18}} [[Rīga|Rīgā]],&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|2|114}}&lt;/ref&gt; mirusi {{dat|2019|11|17}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. 

== Dzīves gājums ==
1960. gadā beidza mācības [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]], 1962. gadā absolvēja [[Dailes teātris|Dailes teātra]] 3. studiju, 1984. gadā [[Latvijas Konservatorija]]s Kultūras un mākslas zinātnes fakultātes Režijas nodaļu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Aktrises karjeru sāka 1962. gadā [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]], kur darbojās līdz 1963. gadam, nākamos desmit gadus bija [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktrise, kopš 1985. gada strādāja [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Tēloja lomas kino un televīzijas seriālos.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1969. gadā kļuva par [[Latvijas Teātra darbinieku savienība|Latvijas Teātra darbinieku savienības]] biedri.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Bija precējusies ar [[Imants Kalniņš|Imantu Kalniņu]], ir trīs bērni: meita Dana Kalniņa-Zaķe (Latvijas Profesionālo veselības aprūpes kapelānu asociācijas valdes priekšsēdētāja) un dvīņi (1970) [[Rēzija Kalniņa]] (aktrise) un Krists Kalniņš (garīdznieks).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sejas.tvnet.lv/slavenibas/469781-ka_tagad_dzivo_aktrise_dancberga_uz_meitas_rezijas_kalninas_kazam_vel_nav_aicinata|title=Kā tagad dzīvo aktrise Dancberga? Uz meitas Rēzijas Kalniņas kāzām vēl nav aicināta|publisher=Sejas.tvnet.lv|accessdate={{dat|2013|11|9||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130705192836/http://sejas.tvnet.lv/slavenibas/469781-ka_tagad_dzivo_aktrise_dancberga_uz_meitas_rezijas_kalninas_kazam_vel_nav_aicinata|archivedate={{dat|2013|07|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Kino lomas ==
* &quot;[[Ceplis (filma)|Ceplis]]&quot; (1972), Berta
* &quot;[[Jūras vārti (filma)|Jūras vārti]]&quot; (1974), Lida
* &quot;[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]&quot; (1974)
* &quot;[[Liekam būt]]&quot; (1976)
* &quot;[[Dāvanas pa telefonu]]&quot; (1977)
* &quot;[[Vīrietis labākajos gados]]&quot; (1977)
* &quot;[[Vakara variants]]&quot; (1980)
* &quot;[[Mana ģimene]]&quot; (1982)
* &quot;[[Nomale]]&quot; (1985)
* &quot;[[Kā mēs aizgājām no mājām]]&quot; (1986)
* &quot;[[Dzīvīte (2004)|Dzīvīte]]&quot; (2004)

== Seriāli ==
* &quot;[[Dzīvoklis (seriāls)|Dzīvoklis]]&quot; (1997-2001) - Ženija

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/862/#top Helga Dancberga] filmas.lv
* {{IMDB|0200737}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dancberga, Helga}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2019. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]</text>
      <sha1>nhaz6t4yqxns48rlxklu65wi1f0y15a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Sniegs, Baldone 08.12.2013.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>240795</id>
    <revision>
      <id>4534633</id>
      <parentid>3275283</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:24:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Sniegs,_Baldone_08.12.2013.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534633</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="433" sha1="if182bz4xdir2883wmq0gkgb6dezim8" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Sniegs, Baldone 08.12.2013.
| source         = {{own}}
| date           = 08.12.2013
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Sniegs, Baldone 08.12.2013.jpg}}</text>
      <sha1>if182bz4xdir2883wmq0gkgb6dezim8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Sniegs, Baldone 08.12.2013 2.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>240796</id>
    <revision>
      <id>4534632</id>
      <parentid>3275282</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:24:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Sniegs,_Baldone_08.12.2013_2.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534632</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="437" sha1="9avv75tgfloyy4b4sz6wpza1ra0bla2" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Sniegs, Baldone 08.12.2013 2.
| source         = {{own}}
| date           = 08.12.2013
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Sniegs, Baldone 08.12.2013 2.jpg}}</text>
      <sha1>9avv75tgfloyy4b4sz6wpza1ra0bla2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Baldones Sanatorijas parks, 09.01.2014.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>243099</id>
    <revision>
      <id>4534530</id>
      <parentid>3275262</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:59:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Baldones_Sanatorijas_parks,_09.01.2014.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="457" sha1="o3z1p4581spon29d7jn5txbagk3j9zi" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Baldones Sanatorijas parks, 09.01.2014.
| source         = {{own}}
| date           = 09.01.2014
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Baldones Sanatorijas parks, 09.01.2014.jpg}}</text>
      <sha1>o3z1p4581spon29d7jn5txbagk3j9zi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Zvārtes iezis 01.2014.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>249034</id>
    <revision>
      <id>4534621</id>
      <parentid>3275255</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:54:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Zvārtes_iezis_01.2014.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534621</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="415" sha1="obh3nps30zxse1r7etvz169xmqfa4uv" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Zvārtes iezis 01.2014.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Zvārtes iezis 01.2014.jpg}}</text>
      <sha1>obh3nps30zxse1r7etvz169xmqfa4uv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amersforta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>250350</id>
    <revision>
      <id>4534942</id>
      <parentid>4483766</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T09:36:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jan van Schilligeham</username>
        <id>81696</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Iedzīvotāji</comment>
      <origin>4534942</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2593" sha1="adm9crgi1p87p8fmx3g183vgsyg6hfz" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Amersforta
| official_name = ''Amersfoort''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Koppelpoort Amersfoort Cropped.jpg
| image_caption = 
| image_flag = Amersfoort vlag.svg
| image_seal = 
| image_shield = Amersfoort wapen.svg
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Nīderlande
| pushpin_label_position = bottom
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{NED}}
| subdivision_type1 = Province
| subdivision_name1 = [[Attēls:Utrecht (province)-Flag.svg|23px|border]] [[Utrehta (province)|Utrehta]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = 1259. gadā
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 63.86
| area_land_km2 = 62.86
| area_water_km2 = 1.00
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2026. gada janvārī
| population_footnotes = 
| population_total = 163766
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 52
| latm = 09
| lats = 
| latNS = N
| longd = 5
| longm = 23
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = 3800–3829
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 3
| website = {{url|http://www.amersfoort.nl/}}
| footnotes = 
}}

'''Amersforta''' ({{val-nl|Amersfoort}}) ir pilsēta [[Nīderlande]]s centrālajā daļā, [[Utrehta (province)|Utrehta]]s provincē. 2026. gadā pilsētā dzīvoja 163 tūkstotis iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir otra lielākā pilsēta provincē aiz [[Utrehta]]s un 16. lielākā Nīderlandē. Pilsēta atrodas [[Ēma]]s upes krastos. Agrāk upi sauca par Ameru un no tās ir arī cēlies pilsētas nosaukums. Burtiskā tulkojumā Amersforta nozīmē ‘Ameras brasls’.
== Ievērojamas personības ==
Amersfortā ir dzimuši:
* [[Pīts Mondriāns]] (''Piet Mondrian''; dzimis Pīters Korneliss Mondriāns (Pieter Cornelis Mondriaan) 1872—1944), Nīderlandes gleznotājs
* [[Johanness Hēsterss]] (''Johannes Heesters''; īstajā vārdā Johans Mariuss Nikolass Hēsterss, pazīstams arī ar skatuves iesauku Jopī, 1903—2011), nīderlandiešu izcelsmes vācu aktieris un dziedātājs

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Nīderlande-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nīderlandes pilsētas]]
[[Kategorija:Utrehtas province]]</text>
      <sha1>adm9crgi1p87p8fmx3g183vgsyg6hfz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534944</id>
      <parentid>4534942</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T09:45:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jan van Schilligeham</username>
        <id>81696</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Atsauču saraksts</comment>
      <origin>4534944</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2915" sha1="045ahuw19e0qqwfkk4vouly0xmaocge" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Amersforta
| official_name = ''Amersfoort''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Koppelpoort Amersfoort Cropped.jpg
| image_caption = 
| image_flag = Amersfoort vlag.svg
| image_seal = 
| image_shield = Amersfoort wapen.svg
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Nīderlande
| pushpin_label_position = bottom
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{NED}}
| subdivision_type1 = Province
| subdivision_name1 = [[Attēls:Utrecht (province)-Flag.svg|23px|border]] [[Utrehta (province)|Utrehta]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = 1259. gadā
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 63.86
| area_land_km2 = 62.86
| area_water_km2 = 1.00
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2026. gada janvārī
| population_footnotes = 
| population_total = 163766
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 52
| latm = 09
| lats = 
| latNS = N
| longd = 5
| longm = 23
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = 3800–3829
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 3
| website = {{url|http://www.amersfoort.nl/}}
| footnotes = 
}}

'''Amersforta''' ({{val-nl|Amersfoort}}) ir pilsēta [[Nīderlande]]s centrālajā daļā, [[Utrehta (province)|Utrehta]]s provincē. 2026. gadā pilsētā dzīvoja 163 tūkstotis iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbs.nl/nl-nl/cijfers/detail/86358NED?q=kerncijfers%20amersfoort|title=Kerncijfers wijken en buurten 2026|last=|first=|website=Centraal Bureau voor de Statistiek|access-date=2026-10-12|date=2026-09-18|language=nīderlandiešu valoda}}&lt;/ref&gt; Pēc šī rādītāja tā ir otra lielākā pilsēta provincē aiz [[Utrehta]]s un 16. lielākā Nīderlandē. Pilsēta atrodas [[Ēma]]s upes krastos. Agrāk upi sauca par Ameru un no tās ir arī cēlies pilsētas nosaukums. Burtiskā tulkojumā Amersforta nozīmē ‘Ameras brasls’.
== Ievērojamas personības ==
Amersfortā ir dzimuši:
* [[Pīts Mondriāns]] (''Piet Mondrian''; dzimis Pīters Korneliss Mondriāns (Pieter Cornelis Mondriaan) 1872—1944), Nīderlandes gleznotājs
* [[Johanness Hēsterss]] (''Johannes Heesters''; īstajā vārdā Johans Mariuss Nikolass Hēsterss, pazīstams arī ar skatuves iesauku Jopī, 1903—2011), nīderlandiešu izcelsmes vācu aktieris un dziedātājs

== Atsauces ==
&lt;references&gt;&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Nīderlande-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nīderlandes pilsētas]]
[[Kategorija:Utrehtas province]]</text>
      <sha1>045ahuw19e0qqwfkk4vouly0xmaocge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Reģionu apvienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>261857</id>
    <revision>
      <id>4534950</id>
      <parentid>4474832</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T10:06:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Apvienība (2014—2020) */</comment>
      <origin>4534950</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18445" sha1="1l87ef7upyy63s5oqiui73mmvz5762n" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| name = Latvijas Reģionu apvienība
| colorcode = #1f355e
| logo = Logo of the Latvian Association of Regions.svg
| leader = [[Edvards Smiltēns]]
| foundation = {{dat|2014|3|13||bez}}&lt;br&gt;(partija kopš {{dat|2020|08|29||bez}})
| ideology = [[reģionālisms]]
| position = [[centrisms]]
| international = 
| national = 
| european = 
| europarl = 
| colours = {{color box|#a9333b}} [[sarkana]] &lt;br /&gt;{{color box|#1f355e}} [[zila]]
| merged = [[Reģionu alianse]]&lt;br /&gt;[[Ogres novadam]]
| headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|7|100|hex=#1f355e}}
| seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#1f355e}}
| seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|1|15|hex=#1f355e}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|2|60|hex=#1f355e}}
| seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
| seats5 = {{Infobox political party/seats|4|42|hex=#1f355e}}
| website = {{URL|http://latvijasregionuapvieniba.lv/}}
| affiliation1_title = Daļa no
| affiliation1 = [[Apvienotais saraksts]]
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
| membership_year = 2025
| membership = 747{{decrease}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-20|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''&quot;Latvijas Reģionu apvienība&quot;''' (LRA) ir [[Reģionālisms|reģionālistiska]], [[Centrisms|centriska]] politiskā partija [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref name=&quot;parmums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://latvijasregionuapvieniba.lv/par-mums/|title=Par mums|publisher=Latvijasregionuapvieniba.lv|accessdate={{dat|2020|07|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm2208&quot;/&gt; Kopš [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] partija ir apvienības &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot;, kas iekļuva [[14. Saeima|14. Saeimā]], locekle. Partija ir pārstāvēta arī [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un virknē citu pašvaldību.

== Vēsture ==

=== Apvienība (2014—2020) ===
Dibināta {{dat|2014|3|13||bez}} kā partiju apvienība.&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-regionu-apvienibu_-vadis-bondars-14048024|title=Latvijas Reģionu apvienību vadīs Bondars|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2020|07|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tās sastāvā bija trīs partijas: [[Reģionu alianse]], [[Vidzemes partija]] un &quot;[[Ogres novadam]]&quot;. LRA noslēdza sadarbības līgumus ar [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vadīto politisko organizāciju (biedrību) “[[Sabiedrība Centriskai Politikai]]“, [[Juris Viļums|Jura Viļuma]] vadīto biedrību “[[Latgolys spāks]]” un [[Jānis Vilnītis|Jāņa Vilnīša]] vadīto biedrību “[[Liepājnieki]]“.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2019/partiju-saraksts/latvijas-regionu-apvieniba/juris-vilums-231|title=Juris Viļums - Eiroparlamenta vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/jana-vilnisa-biedribai-liepajnieki-pievienojas-papildspeki/|title=Jāņa Vilnīša biedrībai “Liepājnieki” pievienojas papildspēki|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-10-12|date=2021-01-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par apvienības valdes priekšsēdētāju tās dibināšanas brīdī tika ievēlēts &quot;Reģionu alianses&quot; biedrs [[Mārtiņš Bondars]].&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt; Tās valdē tika ievēlēti [[Ilgonis Leišavnieks]] no Vidzemes partijas un [[Dainis Liepiņš (uzņēmējs)|Dainis Liepiņš]] no Reģionu alianses.

2014. gada martā apvienības biedru skaits sasniedza 700.&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt; Latvijas Reģionu apvienības augstākās lēmējinstitūcijas Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs bija [[Andrejs Ence]].

Apvienība kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], kur tā ieguva 2,49% balsu, nepārvarot 5% barjeru un neiekļūstot Eiropas Parlamentā.[[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] Latvijas Reģionu apvienības [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidāts bija [[Mārtiņš Bondars]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/regionu-alianse-par-premjera-kandidatu-izvirza-bondaru.d?id=44588894|title=&quot;Reģionu Alianse&quot; par premjera kandidātu izvirza Bondaru|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2020|07|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ar 6,66% balsu Latvijas Reģionu apvienība tika ievēlēta parlamentā, kur ieguva astoņas deputātu vietas. Latvijas Reģionu apvienību 12. Saeimā pārstāvēja [[Varis Krūmiņš (basketbolists)|Varis Krūmiņš]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/244045-bondara-vieta-saeima-sedisies-basketbola-treneris-varis-krumins|title=Bondara vietā Saeimā sēdīsies basketbola treneris Varis Krūmiņš|website=Jauns.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Rihards Melgailis]],&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputata-mandatu-zaudejusa-liepina-vieta-saeima-stradas-rihards-melgailis.a199950/ Deputāta mandātu zaudējušā Liepiņa vietā Saeimā strādās Rihards Melgailis]&lt;/ref&gt; [[Nellija Kleinberga]], [[Juris Viļums]], [[Jānis Ruks]], [[Inga Bite]] un [[Mārtiņš Šics]]. Par Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju tika ievēlēta N. Kleinberga,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijasregionuapvieniba.lv/sveicam-lra-saeimas-frakcijas-vaditajas-amata-ieveleto-nelliju-kleinbergu/ |title=Sveicam LRA Saeimas frakcijas vadītājas amatā ievēlēto Nelliju Kleinbergu!|access-date={{dat|2020|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170901172536/http://latvijasregionuapvieniba.lv/sveicam-lra-saeimas-frakcijas-vaditajas-amata-ieveleto-nelliju-kleinbergu/ |archivedate={{dat|2017|09|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; bet par priekšsēdētāja vietniekiem M. Šics un J. Viļums. LRA darbam [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajā vēlēšanu komisijā]] izvirzīja Valdi Verneru, kuru [[Saeima]] 2015. gada 5. novembrī ar 82 balsīm par ievēlēja par komisijas locekli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/cvk-locekla-amata-ievel-valdi-verneru-14118021|title=CVK locekļa amatā ievēl Valdi Verneru|website=www.diena.lv|access-date=2022-06-29}}&lt;/ref&gt;

2015. gada nogalē Latvijas Reģionu apvienības valde tika paplašināta, un tajā tika ievēlēti [[Jānis Vilnītis]] no Reģionu alianses un Aivars Fomins no Vidzemes partijas.&lt;ref&gt;[http://latvijasregionuapvieniba.lv/par-mums/valde/ Latvijas Reģionu apvienība. Partijas valde.]&lt;/ref&gt;

2017. gada februārī apvienība izplatīja paziņojumu, ka gaidāmajās [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] Rīgā tā veidos kopīgu sarakstu ar partiju &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Reģionu apvienība un &quot;Latvijas attīstībai&quot; par varu Rīgā cīnīsies kopā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/regionu-apvieniba-un-latvijas-attistibai-par-varu-riga-cinisies-kopa.a221765/|accessdate={{dat|2020|07|30||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|2|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Par Rīgas mēra amata kandidātu tika izvirzīts [[Mārtiņš Bondars]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Līcīte|first1=Madara|title=Reģionu apvienības un «Latvijas attīstībai» Rīgas mēra amata kandidāts būs Bondars|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/regionu-apvienibas-un-latvijas-attistibai-rigas-mera-amata-kandidats-bus-bondars.a223992/|accessdate={{dat|2020|07|30||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Bondars tika ievēlēts Rīgas domē, taču par mēru nekļuva. 2017. gada 28. jūlijā Bondars paziņoja par atkāpšanos no apvienības valdes priekšsēdētāja amata, bet decembrī arī izstājās no partijas &quot;Reģionu alianse&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/martins-bondars-atkapjas-no-latvijas-regionu-apvienibas-vaditaja-amata/|title=Mārtiņš Bondars atkāpjas no Latvijas Reģionu apvienības vadītāja amata|work=skaties.lv|access-date=2017-11-15|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607110606/https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/martins-bondars-atkapjas-no-latvijas-regionu-apvienibas-vaditaja-amata/}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā viņš pievienojās partijai &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;[[Latvijas attīstībai]]&quot;.

[[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] apvienība nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 4,15% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 25 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2020-07-30|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}&lt;/ref&gt;

=== Partija (kopš 2020) ===
{{dat|2020|8|22||bez}}, iesaistīto partiju amatpersonām parakstot reorganizācijas dokumentus un veicot balsojumu, &quot;Reģionu alianse&quot; apvienojās ar partiju &quot;Ogres novadam&quot; un pārtapa partijā &quot;Latvijas Reģionu apvienība&quot;. Vidzemes partija un apvienībā esošās biedrības palika sadarbības partneru statusā.&lt;ref name=&quot;lsm2208&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Latvijas Reģionu apvienība pārtapusi partijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-regionu-apvieniba-partapusi-partija.a371430/ |accessdate={{dat|2020|8|30||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|8|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Gatavojoties [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]], 2022. gada maijā LRA paziņoja par kopīga saraksta veidošanu ar no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s aizgājušajām [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]] un [[Liepājas partija|Liepājas partiju]], kā arī ar vēl netapušo būvuzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] politisko biedrību. Biedrību ar nosaukumu “Apvienotais Latvijas saraksts” izveidoja 1. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/piektdien-dibinas-pilena-inicieto-biedribu-apvienotais-latvijas-saraksts/|title=Piektdien dibinās Pīlēna iniciēto biedrību “Apvienotais Latvijas saraksts”|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-06-29|date=2022-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kā iespējamie vēlēšanu saraksta nosaukumi tika minēti &quot;Latvijas apvienotais saraksts&quot; un &quot;Reģionu Spēks&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/latvian-green-party-leaves-union-of-greens-and-parties-235426|title=Latvian Green Party leaves Union of Greens and Parties|website=Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia|access-date=2022-06-29|date=2022-06-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt; (šo nosaukumu 2021. gada janvārī pieņēma bijusī LRA apvienība), līdz 2022. gada 7. jūlijā tika pieņemts nosaukums &quot;Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-names/50008221771|title=Reģionu Spēks, 50008221771, Iepriekšējie nosaukumi|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-06-29|date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1. oktobrī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] apvienība &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot; (AS) saņēma 11,01% vēlētāju atbalstu un iekļuva [[14. Saeima|14. Saeimā]]. AS Saeimas frakcijā, līdztekus citu partiju pārstāvjiem, darbojas arī LRA pārstāvji.

== Dalība vēlēšanās ==

=== Saeima ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2014.
| [[12. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,66
| {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#1f355e}}
|
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 4,15
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#1f355e}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 11,01
| {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#1f355e}}
| [[Apvienotais saraksts|AS sarakstā]]
|}

=== Eiropas Parlaments ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2014.
| [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 2,49
| {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#1f355e}}
|
|-
|2019.
|[[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
|4,98
|{{Infobox political party/seats|0|8|hex=#1f355e}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===

==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2017.
| [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 13,66
| {{Infobox political party/seats|9|60|hex=#1f355e}}
| Kopā ar &quot;[[Latvijas attīstībai]]&quot;
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 9,64
| {{Infobox political party/seats|7|60|hex=#1f355e}}
| Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]]
|}

==== Pārējās pašvaldības ====
{{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Novads/Pilsēta
! colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu rezultāts
! rowspan=&quot;2&quot; |Deputātu vietas
! rowspan=&quot;2&quot; |Piezīmes
|-
!Balsis
!Procenti
|-
|{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]]
|5321
|47,62%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|10|19|hex=#a9333b}}}}
|Kopā ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]
|-
|{{flagicon image|Tukuma novads COA.svg}} [[Tukuma novads]]
|7004
|45,83%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|10|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Limbažu novada ģerbonis.svg}} [[Limbažu novads]]
|4459
|43,29%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Saulkrastu novada ģerbonis.svg}} [[Saulkrastu novads]]
|1532
|41,07%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ventspils novads COA.svg}} [[Ventspils novads]]
|1333
|39,31%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]]
|3124
|35,39%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Siguldas novads COA.svg}} [[Siguldas novads]]
|4052
|33,07%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|19|hex=#a9333b}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]], [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]] un [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
|{{flagicon image|Dobeles novads COA.svg}} [[Dobeles novads]]
|2166
|23,73%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|5|15|hex=#a9333b}}}}
|Kopā ar [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
|-
|{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]]
|2717
|20,88%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|5|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]]
|2429
|20,22%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Liepāja.svg}} [[Liepāja]]
|4050
|20,25%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]]
|1303
|20,00%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#a9333b}}}}
|Kopā ar [[Progresīvie|Progresīvajiem]]
|-
|{{flagicon image|Ogres novads COA.svg}} [[Ogres novads]]
|3629
|15,96%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|23|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]]
|2165
|15,74%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|19|hex=#a9333b}}}}
|Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]] un [[Vienotība|Vienotību]]
|-
|{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]]
|926
|15,20%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]]
|1211
|11,91%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|13|hex=#a9333b}}}}
|Kopā ar [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]] un [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]
|-
|{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]]
|1225
|11,74%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]]
|1301
|11,08%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]]
|811
|9,95%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]]
|1371
|7,56%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]]
|369
|6,80%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Valmieras novada ģerbonis.svg}} [[Valmieras novads]]
|931
|5,13%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|LVA Līvānu novads COA.png}} [[Līvānu novads]]
|182
|4,78%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}}
|
|-
|{{flagicon image|Salaspils novads COA.svg}} [[Salaspils novads]]
|304
|4,34%
|{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}}
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{12. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]
[[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]]</text>
      <sha1>1l87ef7upyy63s5oqiui73mmvz5762n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Nikolaja iela pie Pilsētas 2. teātra.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>262817</id>
    <revision>
      <id>4534589</id>
      <parentid>3254451</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:35:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>YeraC augšupielādēja jaunu [[Attēls:Nikolaja iela pie Pilsētas 2. teātra.jpg]] versiju</comment>
      <origin>3254451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="250" sha1="pdhn40sk57vee9xcaa4jjo4huc868mk" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = 
| source         = https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/11915/ 
| date           = 
| author         = 
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{NA-70}}</text>
      <sha1>pdhn40sk57vee9xcaa4jjo4huc868mk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Nikolaja iela pie Pilsētas reālskolas.jpg.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>262818</id>
    <revision>
      <id>4534594</id>
      <parentid>3254452</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:42:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>YeraC augšupielādēja jaunu [[Attēls:Nikolaja iela pie Pilsētas reālskolas.jpg.jpg]] versiju</comment>
      <origin>3254452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="249" sha1="ix7z1sdqrp6h3uvf4xo4bn43k8d0jb2" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = 
| source         = https://www.letonika.lv/groups/?id=2441457&amp;g=3&amp;r= 
| date           = 
| author         = 
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{NA-70}}</text>
      <sha1>ix7z1sdqrp6h3uvf4xo4bn43k8d0jb2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čitrālieši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>269978</id>
    <revision>
      <id>4534485</id>
      <parentid>4312892</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:42:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534485</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1088" sha1="tk899s4kqvf6u72xw01n430vpbam1yr" xml:space="preserve">{{Tautas infokaste
| attēls = [[file:H.H. Fateh-ul-Mulk, Mehtar of Chitral.jpg|300px]]
| image_caption = 
| tauta = Čitrālieši
| native_name = {{ara|کھو}}, ''Kho''
| skaits = ap 450 000
| vieta = {{PAK}}
| valoda = [[khovāra]]
| reliģija = [[musulmaņi]] ([[ismaīlīti]])
| grupas = 
| radi = 
}}
'''Čitrālieši''' ({{val|ur|چترالی}}, ''Chitrālī'') vai '''Kho''' ({{val|khw|کھو}}) ir viena no [[Pakistāna]]s tautām.&lt;ref&gt;{{PZT|153}}&lt;/ref&gt; Apdzīvo valsts ziemeļus provinces [[Hiberpahtunhva]]s [[Čitrāla]]s apriņķi. Runā [[Indoirāņu valodas|indoirāņu saimes]] [[dardu valodas|dardu]] grupas valodā [[khovāra|khovārā]]. Pēc reliģiskās piederības lielākā daļa čitrāliešu ir [[musulmaņi]] [[ismaīlīti]]. Galvenā nodarbošanās ir lauksaimniecība un amatniecība. Pēdējās desmitgadēs ievērojamas čitrāliešu kopienas izveidojušās [[Pešāvara|Pešāvarā]], [[Lahora|Lahorā]], [[Islāmābāda|Islāmābādā]] un citās lielākajās Pakistānas ziemeļu pilsētās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Pakistānas tautas]]</text>
      <sha1>tk899s4kqvf6u72xw01n430vpbam1yr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FC Augsburg</title>
    <ns>0</ns>
    <id>275603</id>
    <revision>
      <id>4534490</id>
      <parentid>4534270</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:48:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>JB82</username>
        <id>5605</id>
      </contributor>
      <origin>4534490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5637" sha1="bsc98kwvd21g55z6y2uaang07j9y3k9" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #BA3733
| nos     = ''FC Augsburg''
| logo    = [[Attēls:Logo FC Augsburg.svg|150px]]
| pilns   = ''Fußball-Club Augsburg 1907 e.V.''
| iesauka = ''Fuggerstädter''
| pilsēta = {{vieta|Vācija|Augsburga}}
| dib     = 1907
| dib_mēn = 8
| dib_dat = 8
| stad    = ''[[WWK Arena]]''
| ietilp  = 30 660
| prez    = {{flaga|Vācija}} Markuss Krapfs
| tren    = {{flaga|Vācija}} [[Manuels Baums]]
| līga    = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]]
| sez     = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]]
| poz     = 9. vieta
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = _augsburg2526h
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = _augsburg2526h
| pattern_so1 = _augsburg2526hl
| leftarm1                  = FFFFFF
| body1                     = FFFFFF
| rightarm1                 = FFFFFF
| shorts1                   = FFFFFF
| socks1                    = FFFFFF
| pattern_la2               = _augsburg2526a
| pattern_b2                = _augsburg2526a
| pattern_ra2               = _augsburg2526a
| pattern_sh2               = _augsburg2526a
| pattern_so2               = _augsburg2526al
| leftarm2                  = ff0000
| body2                     = ff0000
| rightarm2                 = ff0000
| shorts2                   = ff0000
| socks2                    = ff0000
| pattern_la3               = _augsburg2526T
| pattern_b3                = _augsburg2526T
| pattern_ra3               = _augsburg2526T
| pattern_sh3               = _augsburg2526T
| pattern_so3               = _augsburg2526Tl
| leftarm3                  = 000000
| body3                     = 000000
| rightarm3                 = 000000
| shorts3                   = 000000
| socks3                    = 000000
}}

'''''Fußball-Club Augsburg 1907 e.V.''''', biežāk zināms kā '''''FC Augsburg''''' vai vienkārši '''''Augsburg''''', ir [[Vācija]]s [[futbola komanda|futbola klubs]] no [[Augsburga|Augsburgas]], [[Bavārija|Bavārijā]]. Pašlaik klubs spēlē Vācijas futbola augstākajā līgā — [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]].

Klubs ir dibināts 1907. gadā ar nosaukumu &quot;Fußball-Klub Alemannia Augsburg&quot;. Pirmo reizi Augsburgas klubs Bundeslīgai kvalificējās 2011. gadā, iegūstot 2. vietu otrajā Bundeslīgā. Debijas sezonā (2011.-2012.) tika izcīnīta 14. vieta. Kopš 2009. gada komanda mājas spēles aizvada ''SGL arena'', kurā ir 30 660 skatītāju vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Impuls Arena |url=http://allstadiums.ru/evropa/stadiony-germanii/impuls-arena-2.html |publisher=allstadiums.ru |accessdate=13 March 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120327223856/http://allstadiums.ru/evropa/stadiony-germanii/impuls-arena-2.html |archivedate={{dat|2012|03|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''{{dat|2026|9|9||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcaugsburg.de/de/team/|title=Team|website=fcaugsburg.de|access-date={{dat|2025|9|11||bez}}|language=de}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=GER|pos=GK|name=[[Finns Dāmens]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=GER|pos=DF|name=[[Kalvins Brakelmans]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=FRA|pos=MF|name=[[Hans Noa Masengo]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Krislāns Matsima]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=NED|pos=DF|name=[[Džefrijs Gauvelēvs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=KOR|pos=DF|name=[[Sols Jongvu]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=GER|pos=MF|name=[[Sima Suso]]}}
{{Fs player|no= 9|nat=POR|pos=FW|name=[[Rodrigu Riberu]]}}
{{Fs player|no=10|nat=GER|pos=MF|name=[[Merts Kemies]]}}
{{Fs player|no=11|nat=AUT|pos=FW|name=[[Mihails Gregoričs]]}}
{{Fs player|no=14|nat=GER|pos=MF|name=[[Janiks Kajtels]]|other=īrē no [[VfB Stuttgart|Stuttgart]]}}
{{Fs player|no=15|nat=BEN|pos=FW|name=[[Stīvs Munjē]]}}
{{Fs player|no=16|nat=GER|pos=DF|name=[[Heness Bērenss]]}}
{{Fs player|no=18|nat=GER|pos=MF|name=[[Tims Brajthaupts]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=19|nat=GER|pos=MF|name=[[Robins Fellhavers]]}}
{{Fs player|no=20|nat=FRA|pos=MF|name=[[Aleksiss Klods-Moriss]]}}
{{Fs player|no=21|nat=GER|pos=FW|name=[[Arijons Ibrahimovičs]]|other=īrē no [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]}}
{{Fs player|no=22|nat=CRO|pos=GK|name=[[Nediļko Labrovičs]]}}
{{Fs player|no=23|nat=GER|pos=FW|name=[[Fajks Sakars]]}}
{{Fs player|no=27|nat=GER|pos=DF|name=[[Māriuss Volfs]]}}
{{Fs player|no=30|nat=GER|pos=MF|name=[[Antons Kāde]]}}
{{Fs player|no=32|nat=SUI|pos=MF|name=[[Fabiāns Rīders]]}}
{{Fs player|no=35|nat=SLE|pos=DF|name=[[Džuma Ba]]|other=īrē no [[Manchester City FC|Manchester County]]}}
{{Fs player|no=37|nat=GER|pos=DF|name=[[Tims Šnicers]]}}
{{Fs player|no=39|nat=NGA|pos=DF|name=[[Učena Ogundu]]}}
{{Fs player|no=40|nat=GER|pos=DF|name=[[Noakajs Benkss]]}}
{{Fs player|no=42|nat=TUR|pos=MF|name=[[Mahmuts Kičikšahins]]}}
{{Fs player|no=48|nat=GER|pos=GK|name=[[Toms Visberajts]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]'''
** Vicečempioni (1): 2010–11
* '''Dienvidu Reģionālā līga'''
** Čempioni (2): 1974, 2006
* '''Bavārijas līga'''
** Čempioni (5): 1973, 1980, 1982, 1994, 2002
** Vicečempioni (1): 1985
* '''Švābijas kauss'''
** Kausa ieguvēji (13): 1969, 1970, 1971, 1972, 1980, 1986, 1988, 1993, 1996, 1999, 2002, 2004, 2005
** Finālisti (1): 1992

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.fcaugsburg.de/ Oficiālā kluba vietne]

{{futbols-stub}}
{{Bundeslīga}}
{{DEFAULTSORT:Augsburg}}
[[Kategorija:Vācijas futbola klubi]]
[[Kategorija:FC Augsburg]]</text>
      <sha1>bsc98kwvd21g55z6y2uaang07j9y3k9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:EdgarsBot</title>
    <ns>3</ns>
    <id>279147</id>
    <revision>
      <id>4534657</id>
      <parentid>4534182</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:05:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4534657</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="78963" sha1="d9ajhy5vszx77itdyvun3c68hutveq5" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. oktobris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. oktobris, plkst. 21.07 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)</text>
      <sha1>d9ajhy5vszx77itdyvun3c68hutveq5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534797</id>
      <parentid>4534657</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:00:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4534797</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79123" sha1="am6jw4htocjyg0czi8f5dvvb5avao02" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. oktobris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. oktobris, plkst. 21.07 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)</text>
      <sha1>am6jw4htocjyg0czi8f5dvvb5avao02</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534799</id>
      <parentid>4534797</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:01:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4534799</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79288" sha1="bvisb81zqvlr2u1w3c9ow79dcikqs27" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. oktobris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. oktobris, plkst. 21.07 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)</text>
      <sha1>bvisb81zqvlr2u1w3c9ow79dcikqs27</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534800</id>
      <parentid>4534799</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:01:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4534800</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79450" sha1="23ta8e2syqy0o5jw5nm2339eo6u89ju" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. oktobris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. oktobris, plkst. 21.07 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)</text>
      <sha1>23ta8e2syqy0o5jw5nm2339eo6u89ju</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534801</id>
      <parentid>4534800</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:01:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4534801</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79611" sha1="0a0he9l3vm5z60q1e2sy2fh4jabb9m1" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. oktobris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. oktobris, plkst. 21.07 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)</text>
      <sha1>0a0he9l3vm5z60q1e2sy2fh4jabb9m1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534803</id>
      <parentid>4534801</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:01:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4534803</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79775" sha1="6mjleuqiezqaztwbhwkf7bzy9jxgyzr" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. oktobris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. oktobris, plkst. 21.07 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)</text>
      <sha1>6mjleuqiezqaztwbhwkf7bzy9jxgyzr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534804</id>
      <parentid>4534803</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:01:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>New error</comment>
      <origin>4534804</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79940" sha1="d1pdvwq8hx0danx8jbmkevdiott7k91" xml:space="preserve">{{tmbox
| type  = notice
| text  = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem.
}}

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET)

{{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET)

{{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. oktobris, plkst. 21.04 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. oktobris, plkst. 21.07 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 21.05 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.00 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)

{{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST)</text>
      <sha1>d1pdvwq8hx0danx8jbmkevdiott7k91</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabs Nīmanis (mūziķis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284464</id>
    <revision>
      <id>4534936</id>
      <parentid>4532109</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T09:12:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54804-28</username>
        <id>151783</id>
      </contributor>
      <comment>/* Mūzika teātrim */</comment>
      <origin>4534936</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28201" sha1="iubgp1ra3tqqijx09p8atro8wtzs790" xml:space="preserve">{{noformējums|jāsaīsina saraksti, atstājot tikai nozīmīgāko, šis nav CV}}
{{Komponista infokaste
|             platums = 
|               vārds = Jēkabs Nīmanis
|          vārds_orig = 
|              attēls = Jēkabs Nīmanis Strazdumuižā, 2025. gads.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = Jēkabs Nīmanis koncertā Strazdumuižā 2025. gadā
|             dz_gads = 1980
|          dz_mēnesis = 11
|            dz_diena = 29
|            dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = {{LVA}}
|             tautība = [[latvieši|latvietis]]
|             dzimums = V
|            paraksts = 
|               stils = 
|               žanrs = 
|             tehnika = 
|               grupa = 
|            mācījies = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]
|           skolotāji = 
|           skolnieki = 
|         apbalvojumi = [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Spēlmaņu nakts balva]] (2010, 2012, 2015, 2017, 2018, 2019) Autroa Balva 2015, Lielais Kristaps 2014
|            piezīmes = 
|         kategorijas = nē
}}

'''Jēkabs Nīmanis''' (dzimis {{dat|1980|11|29}}) ir latviešu [[komponists]] un mūziķis, teātra un kino mūzikas autors. Daudzkārtējs [[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balvas]] ieguvējs.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1980. ɡadā [[Rīga|Rīgā]] būvnieka Jāņa Nīmaņa ģimenē, viņa vecvectēva brālis bija bērnu ārsts [[Jēkabs Nīmanis (ārsts)|Jēkabs Nīmanis]] (1892-1979).
Studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], 2003. gadā ieguva bakalaura grādu [[klarnete]]s spēlē pie [[Sigurds Circenis|Sigurda Circeņa]], 2005. gadā maģistra grādu kameransambļa specialitātē pie Hertas Hansenas. Papildus izglītojās starptautiskajās ABAM kamermūzikas meistarklasēs [[Žana Sibēliusa Mūzikas akadēmija|Ž. Sibēliusa Mūzikas akadēmijā]] Somijā (2004), ''Socrates/Erasmus'' [[Studentu apmaiņas programma|studentu apmaiņas programmā]] studēja kompozīciju, instrumentāciju un elektroakustisko mūziku [[Skotijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā|Skotijas Karaliskā Mūzikas akadēmija]] (2008).&lt;ref name=&quot;lmic&quot;&gt;[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/jekabs-nimanis-4326#work Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs: Nīmanis, Jēkabs — Mārīte Dombrovska, 2012] &lt;/ref&gt; 2009. gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasi maģistra programmā, pie pasniedzēja [[Andris Vecumnieks|Andra Vecumnieka]].
Kopš 2009. gada ir [[Latvijas komponistu savienība]]s biedrs.

Kopš 2022. gada septembra studē teātra režiju [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s maģistratūras programmā.

=== Muzikālā darbība ===
Nīmanis sarakstījis mūziku vairāk nekā 100 teātra izrādēm. 
Regulāri piedalās Latvijas koncertdzīvē, spēlējot klarneti un organizējot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] kamermūzikas koncertus, kuros piedalījies arī pats (2002—2010). Nodarbojas ar skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu veidošanu dažādos mākslas un sabiedriskos medijos un telpās. Komponē kamermūziku, izvērstākas formas darbus un arī mūziku dažādiem Latvijas un ārvalstu teātriem, animācijas un kinofilmām. 2004. — 2015. gadā strādāja [[Bolderājas Mākslas un mūzikas skola|Bolderājas Mākslas un mūzikas skolā]], pasniedzot klarnetes un saksofona spēli.&lt;ref name=&quot;lmic&quot;/&gt; Kopš 2014. gada lektors privātajā augstskolā RISEBA (audio —vizuālās mākslas nozarē lekciju kurss “Mūzika komunikācijā”), kopš 2016. gada lektors [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. 2015. — 2017 gadā Muzeja speciālists skaņas noformējumam un pedagoģiskais darbs ekspozīcijai [[Rakstniecības un Mūzikas muzejs|Rakstniecības un Mūzikas muzejā]].

==== Mūzika teātrim ====

2026. mūzika un skaņas instalācija Liepājas leļļu teātrim izrādei &quot;Čalotāji&quot; (rež. Sandija Santa)
2026. mūzikls Valmieras teātra festivālam &quot;Gadsimta Kāzas&quot; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://valmierasfestivals.lv/events/gadsimta-kazas-kantriopera-jeb-kantrimuzikls|title=VVTF|website=valmierasfestivals.lv|access-date=2026-08-30|archive-date=2026-08-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20260830134343/https://valmierasfestivals.lv/events/gadsimta-kazas-kantriopera-jeb-kantrimuzikls}}&lt;/ref&gt;

2026. mūzika un skaņas/gaismas instalācija Valmieres teātra festivāla izrādei &quot;Saprasties&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://valmierasfestivals.lv/events/saprasties-izdomats-notikums-noverotos-faktos|title=VVTF|website=valmierasfestivals.lv|access-date=2026-08-30|archive-date=2026-08-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20260830174257/https://valmierasfestivals.lv/events/saprasties-izdomats-notikums-noverotos-faktos}}&lt;/ref&gt;

2026. mūzika Dailes teātra izrādei “Milzis” (rež. Gatis Šmits);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=MILZIS|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/milzis|website=www.dailesteatris.lv|date=2026-01-31|access-date=2026-01-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2025. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei &quot;Mēdeja&quot; (rež. Reinis Suhanovs);
2025. mūzika muzikālajai izrādei Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” “Liepu tēva stāsti” (rež. Varis Siliņš);
2025. mūzika un dziesmu vārdi Liepājas teātra izrādei &quot;Pasaulē labākais stāsts&quot; (rež. Kristīne Brīniņa);
2025. mūzika JRT izrādei “Stāsts par Parsifalu” (rež. Matiass Hartmans);
2025. mūzika Villa teātra izrādē “Burvju stabule” (rež. Varis Piņķis);
2025. mūzika Liepājas teātra izrādei &quot;Divu siržu zēns&quot; (rež. Viestur Roziņš);
2024. mūzika Daugavpils teātra izrādei &quot;Kāds noteikti atnāks&quot; (rež. Oļegs Šapašņikovs);
2024. mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei &quot;Daudz laimes dzimšanas dienā!&quot; (rež. Iveta Pole);
2024. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei &quot;Pazudušais dēls&quot; (rež. Reinis Suhanovs); 
2024. mūzika Latvijas Leļļu teātrī izrādei &quot;Jelgava '94&quot; (rež. Mārtiņš Eihe);
2024. mūzika un dalība izrādē &quot;Dickens Street – the Other&quot;, rež. Baņuta Rubess, Melburnā;
2023. mūzika VDT izrādei &quot;Atraitnes dēls&quot; (rež. Viesturs Roziņš);
2023. mūzika un daļa režijas studentu prakses izādei &quot;Frankeinšteina sindroms&quot; Tamperē;
2023. mūzika DDT producētajai izrādei &quot;Visi putni skaisti dzied&quot; (rež. Krista Burāne);
2023. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Smalkās kaites” (rež. Edgars Kaufelds);
2023. mūzika Nacionālā teātra izrādei &quot;Pasta nams&quot; (rež. Elīza Dombrovska);
2022. Mūzika JRT izrādei “(R)evolūcija” (režisors Gatis Šmits);
2022. mūzika teātra izrādes filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis);
2022. Mūzika ''Thalia theater'' (Hamburga un Aviņonas festivāls) izrādei “Melnais mūks” (rež. Kirils Serebreņikovs), kā arī tās paplašinātā versija [[Aviņona]]s teātra festivālā;
2022. Mūzika JRT izrādei “Desmit iemeslu apciemot Kauci” (rež. Gatis Šmits);
2021. Mūzika JRT izrādei “Krizantēmas” (rež. Gatis Šmits);
2021. Mūzikas autors Ģertrūdes ielas teātra izrādei “Prometejs” (rež. Elīza Dombrovska);
2021. Mūzikas autors Rēzeknes teātra &quot;Joriks&quot; izrādei &quot;Mans kaimiņš ebrejs&quot; (rež.Mārtiņš Eihe);
2021. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Dzīvnieku ferma” (rež. Viesturs Roziņš);
2020. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Dilles tante” (rež. Edgars Kaufelds);
2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Dons Kihots” (režisors Viesturs Roziņš);
2020. mūzika un programmēšana instalācijai laikmetīgās mākslas biennāles izstrādē Andrejsalā RIBOCA ietvaros &quot;Variation of Polymetics&quot;;
2020. mūzika Valmieras teātra festivāla dejas izrādei “Satikt” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi);
2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēki” (rež. Reinis Suhanovs);
2020. aranžētājs, izpildītājs un komponists projektā Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” uzveduma veidošanā un dokumentēšanā, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva &quot;Hauen und Stechen&quot; režisores Franciskas Kronfotas vadībā;
2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Margrēta” (rež. Reinis Suhanovs);
2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Dzīvnieks” (rež. Reinis Suhanovs);
2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēkam vajag suni” (rež. Jānis Znotiņš);
2019. mūzikas autors, aranžētājs un izpildītājs izrādē “Plūdonis un Upes dievs” (rež.Vilis Daudziņš);
2019. mūzika Valmieras teātra destivāla izrādei “Unwanted” (rež. Džesika Vilsone);
2019. mūzika laikmetīgās dejas izrādei “Labris” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi);
2019. mūzika festivāla izrādei “Vieglāk par sievieti” Itālijā Santarkandželo pilsētā un festivālā ''Homo Novus'' Rīgā, režisore Kristīna Nori;
2019. Dalība kā pedagogam un mūzikas noformētājam, komponistam, — aranžētājam kopienas teātra projektā Tilžā izrādē “Breinuma Leipa”;
2019. Muzikālais noformējums apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Vecmāmiņu valsts”;
2019. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Vecmāmiņas pasakas” (rež. Edgars Kaufelds);
2019. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Kliedzēji” (rež. Viesturs Roziņš);
2019. Režisors un mūzikas autors Nacionālā Teātra izrādei “Ceļojums uz Ziemeļiem”;
2018. Mūzika apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Brīnumu skartie” (rež. Reinis Boters);
2018. Mūzika DDT izrādei “Klubs “Paradise” (rež.Paula Kļavniece);
2018. Mūzika Nacionālā teātra izrādei “Antiņš. Zelts. Kalns.” (rež. Reinis Suhanovs);
2018. Mūzika JRT izrādei “Latviešu Laupītāji” (rež. Gecs Leinevēbers);
2018. Mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei “Pavasaris” (rež. Alicia Geugelin);
2018. mūzika un dalība izrādē — poētiskajā lekcijā “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” (rež.Vilis Daudziņš);
2018. Mūzika kustību izrādei “Es arī”, režisore Kristīne Brīniņa;
2018. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Kaiju karalienes noslēpums” (rež.Edgars Kaufelds);
2017. Mūzika teātra izrādei “Persiešu valodas stundas” (rež. Genādijs Ostrovskis);
2017. Mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Eiridīke” (rež. Māra Ķimele);
2017. Mūzika Gogoļa centra teātrim (Maskava) izrādei “Dēmoni” (rež. Elmārs Seņkovs);
2017. Mūzika DDT izrādei “Dvēseļu utenis” (rež. Inga Tropa);
2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Trīne” (rež. Elmārs Seņkovs);
2017. Mūzika JRT izrādei “Saniknotā slieka” (rež. Ģirts Ēcis);
2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Tuvā pilsēta” (rež. Kirils Serebreņņikovs);
2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Džeina Eira” (rež. Reinis Suhanovs);
2016. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Alise brīnumzemē” (rež.Edgars Kaufelds);
2016. Mūzika DDT izrādei “Tēvs varonis ‘69” (rež. Dāvis Auškābs);
2016. Mūzika izrādei “Kukainis” Sansusī festivālam (dramaturģe — Justīne Kļava);
2016. Mūzika JRT izrādei “Lidojošā klusuma darbnīca” (rež. Ģirts Ēcis);
2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Celtnieks Sūlness” (rež. Dāvis Auškāps);
2015. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Bērns vārdā Rainis”, (rež. Reinis Suhanovs);
2015. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Raiņa sapņi” (rež. Kirils Serebreņņikovs);
2014. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Blakts” (rež. Dāvis Auškāps);
2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim izrādei “Sarkans” (rež. Reinis Suhanovs);
2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda”, (rež. Ģirts Ēcis);
2014. Mūzika dejas izrādei “Intervija ar Madonnu”, horeogrāfe Kristīne Vismane;
2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda” (rež. Ģirts Ēcis);
2013. Mūzika Cīrihes teātrim Schauspielhaus izrādei Stāsts par Kasparu Hauzeru (rež. Alvis Hermanis);
2012. mūzika Nacionālā teātra izrādei &quot;Hamlets&quot; (rež. Reinis Suhanovs);
2012. Mūzika Maskavas Dailes teātrim (MXAT) izrādē Krečinska kāzas, rež. Viesturs Meikšāns;
2012. Mūzika un dalība festivāla ''Homo Alibi'' izrādē 4est, autori R.Suhanovs, R. Bekičs, J. Znotiņš, J. Nīmanis;
2012. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei Voiceks (rež. Kirils Serebreņņikovs);
2012. Mūzika Liepājas teātrim Runcis Zābakos (rež. Mārcis Lācis);
2011. Mūzika JRT izrādei Nirjamas pasakas (rež. Māra Ķimele);
2011. Mūzika JRT izrādei Kopenhāgena (rež. Ilze Olingere);
2010. dalība un mūzika festivāla Homo Alibi ietvaros veidotajai izrādei “Partitūra Ekosistēmai” (rež. Viesturs Meikšāns);
2010. Mūzikas autors Valmieras drāmas teātra izrādei “Plūdi un Saulgrieži Straumēnu skaņās” (režisors Viesturs Meikšāns);
2009. Mūzikas autors un izpildītājs JRT izrādei “Klāvs” (režisors Varis Piņķis);
2007. mūzikas autors JRT izrādei “Ja tu esi sivēns..” (režisors Varis Piņķis); mūzikas autors JRT izrādei “Tīra māja” (režisore Māra Ķimele);
2006. mūzikas autors JRT izrādei “Fricis Bārda. Dzeja. Ambients”;
2006. mūzikas autors JRT izrādei “Latviešu Mīlestība” (režisors Alvis Hermanis);
2005. muzikālais noformējums Jaunā Rīgas teātra izrādei “Sidraba šķidrauts” (režisore Baņuta Rubess);
2002. mūzika Jaunā Rīgas teātra izrādei „Stāsts par Kasparu Hauzeru“ (režisors Alvis Hermanis).

==== Mūzika kino un animācijai ====
2026. mūzika animācijas filmai &quot;Notikums Zaķu ciemā&quot; (rež. Ēvalds Lācis);
2026. mūzika animācijas filmai &quot;Skapsēdis&quot; (rež. Edmunds Jansons);
2025. mūzika filmai “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne);
2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai &quot;After Us, the flood&quot; (rež. Arto Halosen) Somija;
2024. mūzika animācijas filmai &quot;Sēnes Dzīve&quot; (rež. Ēvalds Lācis);
2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai &quot;After Us, the flood&quot; (rež. Arto Halosen) Somija;
2023. mūzika animācijas filmai &quot;Kājām gaisā&quot; (rež. Dace Rīdūze);
2022. mūzika filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis);
2022. Mūzika Lindas Oltes filmā “Māsas”;
2020. mūzika dokumentālajai filmai “Palādu Splīns” (rež.Olafs Okonovs);
2020. mūzika čeku pilnmetrāžas mākslas filmai “Smečka” (The Pack) režisors Tomas Polensky (Čehija);
2020 mūzika daudzēriju TV seriālam “Projekts šķiršnās” (rež. Londa Olte);
2020. mūzika Kārļa Vīlota animācijas īsfilmai “Gulbju Jaunava”;
2019. Mūzika īsfilmai “Viesis no debesīm” (rež. Māris Bezmers);
2017. Mūzika pilnmetrāžas animācijas filmai “Mūsu ome rullē” (rež. Nils Skapāns);
2016. Mūzika animācijas īsfilmai “Minotaurs” (rež. Kārlis Vītols);
2016. Mūzika dokumentālajai filmai “Īvāns” (rež. Andris Verhonstinskis);
2014. Mūzika filmai “Māra” (rež. Krista Burāne);
2010. — 2016. mūzika animācijas filmas sērijām - ''Lupatiņi'' (rež. Edmunds Jansons);
2010. mūzika animācijas filmai &quot;Tārpiņš&quot; (rež. Nils Skapāns);
2009. mūzika īsfilmai filmai &quot;Mols&quot; (rež. R. Vimba);
2008. mūzika filmai &quot;Selekcija&quot; (rež. E. Lihačeva).

===== Operas / Kameroperas=====
*2014. Kameropera “Līsistrate” rež. Cristina Siris (SW);
*2018. dziesmuspēle-opera “Torņa sindroms” (rež. Dmitrijs Petrenko, dramatruģe Justīne Kļava) (garums - apmēram stunda divdesmit minūtes)
*2022. Operas autors “Mūž(-uš)šīgais lidojums (Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”) (rež Māra Ķimele) (garums - apmēram stunda un desmit minūtes)

==== Citas kompozīcijas ====

* kamermūzika: 
** ''Samba'' — flautai, klavierēm un sitamo instrumentu komplektam, 2001
** Cikls dažādiem klarnešu ansambļiem 2001 — 2008
** ''Dažas pavasarīgas epizodes kamermūzikas žanrā'' (klarnetei solo vai ar kāda basa instrumenta pavadījumu), 2001.
** ''Pieskārieni'' (trio 2 klarnetēm un basklarnetei), 2002
** ''Vienlaicīgi''. ; ''Aizmigt, aizmirst, nebūt''.. (klarnešu kvartetam), 2007
** Trio vijolei, kontrabasam un klavierēm ''Šad un Tad'', 2002
** ''Pastaiga un deja'' (marimbai un klavierēm), 2004
** ''Savāds vakars'' (saksofonam un klavierēm), 2007
** Trio ''Lielā upurēšana'' (vibrofonam, fagotam un klavierēm), 2008
** franču tatas dziesmas ''Je Suis Trop Jeunette'' apdare (urbānā folka grupai ''Gosti''), 2008
** Latv.t.dz. ''Aiz tā lielā dūņu purva apdare'' (urbānā folka grupai Gosti), 2008 (otra redakcija 2009. gadā mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai)
** ''Vērot. Klausīties''. Solo klavierēm, 2008
** Divi skaņdarbi koklētāju ansamblim Teiksma:
** ''Tuvu'' un ''Dejas sajūta'', 2009
** Flautu kvartets, 2009
** Latv.t.dz. ''Rīga Dimd'' apdare sitaminstrumentu ansamblim un klavierēm, 2009
** Latv.t.dz. ''Man jāieti'' apdare koncertam ''Uginszīmes'' (mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai), 2009
** skaņdarbs lielam koklētāju ansamblim ''Lauks'', 2010
** dziesmu cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju, 2010
** ''Kūpētāji; Strautiņš; Brūklenes; Sumbri un Klusums; Divas ēnas 2010 (soprānam, tenoram, klarnetei, trombonam, kontrabasam un akordeonam; atsevišķos skaņdarbos arī otrai klarnetei un elektronikai)''
** 2016. svīta “Skaitāmpanti par notīm” bērnu ansamblim
** 2016. 4 skaņdarbi koklētāju ansamblim
** 2017. “Divertisments un tango” trio flautai, vijolei un klavierēm
** 2018. ērģeļu prelūdija veltīta Doles ērģeļu atjaunošanai un izstādīšanai RMM telpās.
** 2018. Rīgas saksofonu kvartetam un solistei Ievai Paršai un koklētājam Valdim Mutupāvelam virkne oriģinālkopozīciu projektā “Skanošie laikmeti”
** 2018. skaņdarbs “Emancipācija” koklei un sitamo instrumentu ansamblim “Perpetum Ritmico”
** 2019. cikla astotie trīs daļas ar Ulda Bērziņa dzeju, LVSO pūtēju grupa (10 spēlētāji), diriģents Guntis Kuzma.
** 2019. 3 skaņdarbi koncertam uz Māras dīķa 17. augustā. (Kontrabasam, mecosoprānam, akordeonam, klarnetei un elektronikai); 1. Šūpuļdziesma, 2. Zvirbuļi un dzenieks. (ar O.Vācieša dzeju) 3. Naktī (ar J.Akuratera dzeju) 
** 2019. sadarbībā ar vokālo grupu putni ansambļa ''Jakob Noiman Festival Band'' koncertprogrammas veidošana un izpildīšana, aranžijas koncerta programmai ap Ziemassvētku laiku 10 koncertos visā Latvijā.
** 2019. seši jaundarbi Bolderājas mūzikas un mākslas skolas organizētājā valsts konkursā stīgu instrumentiem. Jaundarbi čelliem un vijolēm trijām dažādām grūtības pakāpēm.
** 2019. divdaļīgs jaundarbs ansambļu “Altera Veritas” un “Brokastis četratā” jubilejas koncertam.
** 2020. ''Rearticulation'' (divām klavierēm)
** 2023 skaņdarbs igauņu kannelei un elektronikai — &quot;Tuvošanās&quot;
** 2023 duets kontrabasam un klavierēm, četras daļas (Uvertīra / Viesības pie Balmaņa / Intermēdija / Aizdomu karuselis)
** 2023 trio divām koncertkoklēm un perkusijām — &quot;Stāsti par cerību&quot;, trīs daļas un intermēdija
** 2023 trio &quot;Partita nesenajā stilā&quot;, alta blokflautai, čellam (baroka) un klavesīnam
** Gunāra Ordelovska kapelas mūzikas apdares korim un ansamblim ''Altera Veritas'', 2008
** Trio klavierēm, marimbai un čellam ''Gaidīšana'' 2011
** “Literārā Svīta” (piecās daļās) (flautai, obojai, klarnetei, mežragam, fagotam un alta/soprāna saksofonam) 2015
** Skaņdarbs vokālajam sekstetam “Dzīrās ieva ar ābeli” 2015
** divi valši klavierēm no izrādes “Stāsts par Kasparu Hauzeru” 2016 (otra redakcija pārlikumā klavierēm, čellam un marimbai) 2016
** cikls koklētāju ansamblim “Mēģinājums tulkot Friča Bārdas dzeju mūzikas valodā” 2016
** 1.d .Zemes dēls. Sapņu burvis., 2. d. Par pazaudētiem spārniem., 3. d. Pamošanās.
** Skaņdarbs koklētāju ansamblim “Atkusnis” 2016
** latv.t.dz. “Jezups” abdare (klarnetei, trombonam, tubai un akordeonam vai klavierēm) 2016
** “Latgales korālis” (alta saksofonam, trombonam un tubai) 2016
** skaņdarbs ērģelēm “Selonia” 2016
** neizdotie, nepublicētie materiāli:
** no 2010 — 2016 gadam apmēram 20 bērnu dziesmas dažādiem kameransambļa sastāviem
** no 2007 — 2019 gadam apmēram 50 dziesmas izrādēm, kā arī vokāli instrumentālajai grupai “Jakob Noiman Festival Balnd” to skaitā 20 dziesmas no izrādes “Latviešu Mīlestība”
* korim/orķestrim:
* ''Tec — 1'' korim un elektronikai, 2007
* Improvizācija Tecā (korim, klarnetei un elektronikai) 2013
* ''Ausma, tava saule riet..'' pūtēju orķestrim un korim (kinofilmai ''Selekcija''), 2008
* Simfonisks portrets ''Poncijs Pilāts'', 2009
* ''Uzklausi, Māte..'' skaņdarbs kamerorķestrim, korim un elektronikai, 2011
* deviņpadsmit Marģera Zariņa kora dziesmu apdares/pārlikumi kapelai un korim, — kora dziesmu cikls — ''Danči'', 2010
* pārlikums simfoniskajam orķestrim un apdare Imanta Zemzara mūzikai dokumentālajai filmai ''Ugunszīme'', 2011
* Latviešu tautas dziesmas apdare ''Irbīt gula ceļmalāi'' kamerorķestrim, 2010
* ''Laiks. Tagad.'' Korim, soprānam saksofonam un vokālajai grupai, 2013
* korim ''a capella'' “Lūgšana” 2013
* ''Trīs latviešu tautasdziesmas.'' Saksofonu kvartetam, etnogrāfiskajai koklei un balsij. 2013
* Skaņdarbs pūtēju orķestrim ar [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] tēmu “Musette” 2014
* Skaņdarbs pūtēju orķestrim “Fanfāras” 2014 
* Skaņdarbs trijiem saksofonu kvartetiem “Introdukcija — jūras ceļš” un “Roņu sala” 2014, pārlikums saksofonu kvartetam 2015
* koncertuzvedums simfoniskajam orķestrim, korim un solistiem “Bagāža Dūrē” 2015
* skaņdarbs korim un saksofonu kvintetam “Das Selige Stillschweigen “ 2015
* Skaņdarbs pūtēju orķestrim un elektronikai “Nākotnes cilvēki” 2015
* 2016. skaņdarbs pūtēju orķestrim no Johana Sebastiāna Baha tēmas “Muzette”
* Skaņdarbi jauktajam korim ar pavadījumu: “Melnais” (korim, klavierēm un basklarnetei), “Veltījums Noģībušajiem koristiem” (korim, klavierēm un elektronikai), “Vēlāk” (korim, klavierēm un elektronikai) 2016
* korim ''a capella'' “Krēslas stundas” 2016
* 2017. divi skaņdarbi pūtēju orķestrim “Zeltītas vasaras” un “Fanfaru maršs”
* 2018. oratorija-koncertuzvedums “Torņa sindroms” simfoniskajam orķestrim, korim, solistiem — mecosoprānam, soprānam, baritonam un tenoram. Kā arī koklētāju ansamblim, akordeonu trio, arfu duetam un mežragu kvartetam. Diriģents Gundars Bertnāts, 19. maijā, Pārdaugavas svētkos.
* 2018. svētku uvertīra simfoniskajam orķestrim “Līdz man nāc!” atskaņota ugunskuru naktī Saulkrastos 26. augustā. Diriģente Laura Staša.
* 2018. koncerts pūtēju orķestrim un gaismas partitūrai “Atspulgi” pirmatskaņots 4. maijā RLB namā, diriģents Valdis Butāns.
* 2019. Skaņdarbs “Paliksim, līdzcilvēk!” Rīgas doma ērģelēm un valsts akadēmiskajam korim “Latvija” dir. Māris Sirmais, solists — Aigars Reinis
* 2022. cikls &quot;Koronetes&quot; jauktajam korim un amsamblim (flauta/tabules, perkusijas/vibrofons, kontrabass)(pirmatskaņots Rīgā 28.04.22, radiokoris, S.Kļava)
* 2022. skaņdarbs korim &quot;Tulkojums&quot; (Aspazijas dzeja / Matiasa Knolla tulkojums) pirmatskaņots un veltīt korim &quot;Juventus&quot; dir.V.Tomsons
* 2023 skaņdarbs &quot;Himni di Misericordia&quot;, jauktajam korim, elektronikai un pūšaminstrumentiem. Pirmantsakņots 30. augustā Sv. Pētera Baznīcā, Rīgā, dir. M.Sirmais, valsts akadēmiskais koris &quot;Latvija&quot;, autors - elektronika un pūšaminstrumenti.

=== Režijas darbi ===

2019. režisors un komponists Latvijas Nacionālā teātra izrādē &quot;Ceļojums uz Ziemeļiem&quot; 

2024. režija un dalība dzejas dienu koncertā Jūrmalā “''Dzejas spiets'' pie Raiņa priedēm”

2025. režija un dramaturģija skolas somas izrādei, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas ar tādu pašu nosaukumu “Zagļi” motīviem.

2025. režija un dalība Aspazijas lugas lasījumam “Boass un Rute” Aspazijas festivālā Jūrmalā.

== Apbalvojumi ==
Uzvarēja Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras polifonijas kompozīcijas konkursā (2003), ieguva otro vietu starptautiskā studentu kameransambļu konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]] (2003).&lt;ref name=&quot;lmic&quot;/&gt;
* 2010. gadā par mūziku [[Valmieras teātris|Valmieras teātra]] izrādei &quot;Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās&quot; saņēmis [[Baltijas Teātra festivāls|Baltijas Teātra festivāla]] (Lietuvā) speciālbalvu (labākais muzikālais noformējums) un [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|Spēlmaņu nakts balvu]] (nominācijā &quot;Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē&quot;),
*  2012. gadā saņēmis tādu pašu apbalvojumu par mūziku [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] izrādei &quot;Voiceks&quot;. 2011. gadā ticis nominēts šai balvai par mūziku izrādei &quot;Kopenhāgena&quot; ([[Jaunais Rīgas teātris]]). 
* 2014. gadā Balva par labāko kino mūziku “Lielais Kristaps”. 
* 2015. gadā par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei &quot;Raiņa sapņi&quot;, kā arī par šo pašu darbu saņēmis [[AKKA/LAA]] Autora balvu. 
* 2018. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm &quot;Persiešu valodas stundas&quot;, &quot;Kaiju karalienes noslēpums&quot; un &quot;Dvēseļu utenis&quot;. 
* 2019. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm “Ceļojums uz Ziemeļiem” un “Kliedzēji”.
* 2024. balva par labāko kora izrādes iestudējumu “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne)
* 2024. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī VDT izrādei “Pazudušais dēls”.
* 2026. gadā Šanhajas online kinofestivāla balva par labāko mūziku (filmai &quot;Visi putni skaisti dzied&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://shanghaifestival.com/2026/03/29/winners-march-2026/|title=Winners – March 2026|last=admin|access-date=2026-07-05|date=2026-03-29|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
2009. gadā izdots albums [[Kompaktdisks|CD]] formātā ar nosaukumu &quot;Dziesmas par mīlestību&quot;, iekļaujot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē &quot;Latviešu mīlestība&quot; izmantotās un vēl dažas papildu dziesmas. Tās izpilda teātra aktieri [[Vilis Daudziņš]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Varis Piņķis]], [[Andris Keišs]] un mūziķi Arturs Bērziņš (trombons), [[Kristaps Pētersons]] (kontrabass) un pats Jēkabs Nīmanis (ģitāras, klarnete, balss).

2011. gadā izdots albums ar mūziku no izrādes &quot;Kopenhāgena&quot;

2016. CD ar mūziku no animācijas seriāla &quot;Lupantiņi&quot; izdevējs izdevniecība &quot;Liels un Mazs&quot; , producenti SIA &quot;Atom Art&quot;

2019 Twilight Hours · Latvian Radio Choir · Kaspars Putniņš Evening Impression ℗ SKANI, Latvijas Koncerti Released on: 2019-09-27 Music  Publisher: Copyright Control Composer: Jēkabs Nīmanis

2020. gadā izdots albums &quot;Dzejnieka balss. Mūzika&quot;

2021. gadā albums &quot;Ceļojums uz Ziemeļiem&quot;

2021. gadā grupas ''Jakob Noiman Festival Band'' albums &quot;Jezups dejo valsi&quot;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://jekabsnimanis.bandcamp.com/ Bandcamp lapa] {{en ikona}}
* [https://soundcloud.com/jekabs-nimanis SoundCloud lapa]
* [https://izrades.lv/persona/jekabs-nimanis-8275 Jēkabs Nīmanis ] izrades.lv

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Nīmanis, Jēkabs}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>iubgp1ra3tqqijx09p8atro8wtzs790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4534792</id>
      <parentid>4534263</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T02:10:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4534792</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13833" sha1="p0c3wewzh4exn89p1zwxn2smcy9wo58" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
|2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt;}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
|2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
|2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
|2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
|2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
|2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
|2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
|2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
|2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
|2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
|2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
|2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;}}?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
|2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
|2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>p0c3wewzh4exn89p1zwxn2smcy9wo58</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Nozīmju atdalīšana/Nozīmju atdalīšanas lapas ar saitēm</title>
    <ns>102</ns>
    <id>289537</id>
    <revision>
      <id>4534798</id>
      <parentid>4532054</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:01:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4534798</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="231082" sha1="71hhdytkbvepn1xauculid1dqcdthul" xml:space="preserve">{{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}}
Šajā lapā apkopotas tās nozīmju atdalīšanas lapas, uz kurām ir saites citos Vikipēdijas rakstos. [[Vikipēdija:Nozīmju atdalīšana/Lapas ar saitēm|Šeit]] ir apkopoti Vikipēdijas raksti, kuros ir saites '''no''' nozīmju atdalīšanas lapām.

__TOC__

== Informācija ==
&lt;!-- INFO START --&gt;
* Avots: [[quarry:query/2951]]
* Atjaunināšanas brīdis: 2026. gada 12. oktobris plkst. 03:00:59
* Kopējais skaits datu atjaunināšanas brīdī: 5710
&lt;!-- INFO END --&gt;

== Saraksts ==
&lt;!-- LIST START --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Nozīmju atdalīšanas lapa !! Saites uz pašu lapu !! Pāradresāciju skaits !! Visas saites uz lapu
|-
| [[C (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27
|-
| [[S (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27
|-
| [[Aizsargs (basketbols)]] || 27 || 2 || 27
|-
| [[A (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[B (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[D (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[E (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[F (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[G (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[H (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[L (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[T (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[X (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[I (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[J (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[K (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[M (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[N (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[O (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[P (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Q (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[R (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[U (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[V (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[W (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Y (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Z (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Bērziņš]] || 19 || 0 || 19
|-
| [[Rihards Cimermanis]] || 17 || 0 || 17
|-
| [[Uzbrucējs (basketbols)]] || 17 || 2 || 17
|-
| [[Harmonija]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Kustība]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Punkts]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Rietumu fronte]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Zāle]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Fantāzija]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Lācīši]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Soda]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Terehova]] || 15 || 1 || 15
|-
| [[1. maršruts]] || 15 || 3 || 15
|-
| [[Čečenijas kari]] || 15 || 3 || 15
|-
| [[Grava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 15
|-
| [[Guntis Pujāts]] || 13 || 0 || 13
|-
| [[Jānis (nozīmju atdalīšana)]] || 13 || 0 || 13
|-
| [[Balodis]] || 13 || 1 || 13
|-
| [[Ķermenis]] || 1 || 1 || 13
|-
| [[Polarizācija]] || 12 || 0 || 12
|-
| [[Sudžou]] || 12 || 5 || 12
|-
| [[Kalnamuiža]] || 10 || 1 || 12
|-
| [[Pierādījums]] || 10 || 1 || 12
|-
| [[Amerikas basketbola asociācija]] || 10 || 4 || 12
|-
| [[Mārka (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 5 || 12
|-
| [[Brīvības iela]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Grunts]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Konstrukcija]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Berģi]] || 11 || 1 || 11
|-
| [[Hart]] || 11 || 1 || 11
|-
| [[Dubultzvaigzne]] || 11 || 2 || 11
|-
| [[Bukulti]] || 11 || 3 || 11
|-
| [[Ogle]] || 9 || 1 || 11
|-
| [[Intonācija]] || 9 || 2 || 11
|-
| [[Daugava (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 4 || 11
|-
| [[Mācītājmuiža]] || 7 || 1 || 11
|-
| [[Polijas karaliste]] || 3 || 1 || 11
|-
| [[Dārza iela]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Jānis Bērziņš]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Krasta iela]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Pulveris]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Raiņa iela]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Sinkrētisms]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Jaunmuiža]] || 10 || 2 || 10
|-
| [[Jaunā muiža]] || 10 || 2 || 10
|-
| [[2. maršruts]] || 10 || 3 || 10
|-
| [[Ročestera]] || 10 || 3 || 10
|-
| [[Tēviņi]] || 10 || 3 || 10
|-
| [[Nelsona šaurums]] || 10 || 9 || 10
|-
| [[Smilgas]] || 9 || 1 || 10
|-
| [[Kruki]] || 9 || 2 || 10
|-
| [[Kalifornijas Universitāte]] || 8 || 2 || 10
|-
| [[Dzeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 1 || 10
|-
| [[Leons]] || 5 || 2 || 10
|-
| [[Inocents]] || 5 || 5 || 10
|-
| [[Celms (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 10
|-
| [[Benedikts]] || 3 || 3 || 10
|-
| [[Armija]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Balkāni]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Goba]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Inhibitors]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Landrāts]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Melnupīte]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Membrāna]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Mērķis]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Ozolu iela]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Panteons]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Potenciāls]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Robežu iela]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Rīgas Futbola skola]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Rīgas iela]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Skala]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Skolas iela]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Svētais Staņislavs]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Mirnija]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Puslode]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Straume]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Vabole]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Malta (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 2 || 9
|-
| [[6. maršruts]] || 9 || 3 || 9
|-
| [[Rūnas]] || 8 || 1 || 9
|-
| [[Aleksandrs]] || 8 || 3 || 9
|-
| [[Odze (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 3 || 9
|-
| [[Bonifācijs]] || 3 || 3 || 9
|-
| [[Vērtība (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 9
|-
| [[4. maršruts]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Bāze]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Bērzu iela]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Dāliju iela]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Ferdinands I]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Jānis Ozols]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Jūgu purvs]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Kastīlija]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Komisārs]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Meža iela]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Meža prospekts]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Parka iela]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Pupiņas]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Rimšas]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Rīgas reālskola]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Sakari]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Skujas]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Spāre]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Zeltiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Ziemeļu iela]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Adamova]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Andreja Pumpura iela]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Krišjāņa Valdemāra iela]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Maķedonija]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Ozolmuiža]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Krišjāņa Barona iela]] || 8 || 2 || 8
|-
| [[Ohaio]] || 8 || 3 || 8
|-
| [[Jelgava (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 5 || 8
|-
| [[Jurajs Mikūšs]] || 8 || 7 || 8
|-
| [[Aizkraukles draudzes novads]] || 7 || 1 || 8
|-
| [[Kokaugs]] || 7 || 1 || 8
|-
| [[Oskara Kalpaka iela]] || 7 || 1 || 8
|-
| [[ASK]] || 7 || 2 || 8
|-
| [[Kalvīša Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 8
|-
| [[Limburga]] || 7 || 3 || 8
|-
| [[Eugenijs]] || 6 || 4 || 8
|-
| [[Solaris]] || 5 || 1 || 8
|-
| [[Klements]] || 5 || 2 || 8
|-
| [[Zalktis]] || 5 || 2 || 8
|-
| [[Līči]] || 4 || 1 || 8
|-
| [[Šēra (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 8
|-
| [[Bajāri (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 8
|-
| [[Grieķu katoļticība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 8
|-
| [[Gregors]] || 3 || 2 || 8
|-
| [[Sviestbeka]] || 2 || 2 || 8
|-
| [[Abavas iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Aleksandrs I]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Ausekļa iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Baznīcas iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Borovka]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Bērzupīte]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Dole]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Domēns]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Ella]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Frīzu valoda]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Griķi]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Gustavs Ādolfs]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Imantas iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Izlāde]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Jānis Kalniņš]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Karagājieni uz Ugauniju]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Kurpnieks]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Lācis]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Lāčplēsis (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Lāčupīte]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Mellupe]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Melnupe]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Miera iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Ozols (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Pļavu iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[RPI]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Rožu iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Rīgas aplenkums]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Salas]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Saules iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Ērglis]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Šarlote]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Avotu iela]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Briedis]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Kapupe]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Kauss]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Leona]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Pilskalnes pagasts]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Plēve]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Sanhosē]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Blāzma]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Dombrovska Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Lazdukalns]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Maskavas CSKA]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Turaida]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Džunšaņa]] || 7 || 3 || 7
|-
| [[Johans Štrauss]] || 7 || 3 || 7
|-
| [[Nove Mesto]] || 7 || 3 || 7
|-
| [[80 dienās apkārt zemeslodei]] || 7 || 5 || 7
|-
| [[Ēna (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 1 || 7
|-
| [[Brasla]] || 6 || 2 || 7
|-
| [[Pelāgijs]] || 5 || 3 || 7
|-
| [[Sesava (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 7
|-
| [[Brīvā Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 7
|-
| [[Cerera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 7
|-
| [[Džons Votsons]] || 3 || 2 || 7
|-
| [[3. maršruts]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[4. trolejbusu maršruts (Rīga)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[8. maršruts]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Abrenes iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Akmeņu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Aleksandrs III]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Apollo]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Asari]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Auseklis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Austrumu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Berengars]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Biķernieki]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ceriņu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Citplanētieši]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Dambja iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Daugavpils apvedceļš]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Dzintari (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Dāvids]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Eduards]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Edvards]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Figūra]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Filma]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Gaisma (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ganību iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Garais ezers]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Grupa]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Integrācija]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Jelgavas iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kalna iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kantors]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Karagājieni uz Zemgali]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Konstante]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Krona]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kuibiševa]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kārlis Baumanis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lauku iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lašupīte]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lielais grāvis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lielā iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Liepu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lotoss]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lotus]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lācīte]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lāčplēša iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Līgo]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Līčupe]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Mazjumpravas muiža]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Mistērija]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ostrova]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ostrovas apriņķis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ozolu muiža]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pabaži]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pavasara gatve]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Peldu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pihejervi]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pils iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pilskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Priežu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pulkveža Brieža iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Robežgrāvis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Rīgas 24. vidusskola]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Skulte]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Suvorova iela (Rīga)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Tirgus iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Tukums (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Uzbrukums Rīgai]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Zaļā iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Zemgales iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ziedu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ziemeļblāzma (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Zunds]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Žagatas (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Aleksandrova]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Andris Bērziņš]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Austrumu fronte]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Filips]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Karloss]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Leģions]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Mazupe]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Mežciems]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Silenieki]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Stradi]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Zemgales vidusskola]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Ērgļi]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Adriāns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Greivuļi]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Jaunāmuiža]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Jumprava]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Karagājieni uz Jervu]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Priedaine]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Rīgas Svētās Trīsvienības baznīca]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Viškova]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Vēršupīte]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Aleksandrs Dimā]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Bērzubeka]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Piertnīki]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Santafē]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Ozjorska]] || 6 || 5 || 6
|-
| [[Direktīva (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Liepa]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Tors]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Franks]] || 5 || 2 || 6
|-
| [[Zirnekļcilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 2 || 6
|-
| [[Jaunais vilnis]] || 5 || 3 || 6
|-
| [[Svētā Katrīna]] || 5 || 3 || 6
|-
| [[Rīgas Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 5 || 5 || 6
|-
| [[Čērčils]] || 4 || 1 || 6
|-
| [[Karijs]] || 4 || 2 || 6
|-
| [[Ārupīte]] || 4 || 2 || 6
|-
| [[Cidonija]] || 4 || 3 || 6
|-
| [[Lūcijs]] || 4 || 3 || 6
|-
| [[Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika]] || 4 || 4 || 6
|-
| [[Pūt, vējiņi]] || 4 || 4 || 6
|-
| [[Rojālists]] || 3 || 1 || 6
|-
| [[EDGE (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 6
|-
| [[Skaistule un briesmonis]] || 3 || 3 || 6
|-
| [[Čārlija eņģeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 6
|-
| [[1. maija iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[11. maršruts]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[2. līnija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Aizkraukle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Aizupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Aleksandrs Ivanovs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Annas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Apvedceļš]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Apšu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Baloži (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Baznīcas kalns]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Blaumaņa iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Boļeslavs I]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Burtnieku iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Bērzmuiža]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Bērzupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Bērzvalks]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Cīruļu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Darbs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Deklinācija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Dzelzceļa iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Elektro-L]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Elements]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Emburga]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Emisija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Fokuss]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Gaismas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Hidra]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ibērija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ilza ezers]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jaunā iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jānis Dobelis]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jānis Liepiņš]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jāņmuiža]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jāņupīte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kaiju iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kamera]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kapacitāte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Karagājieni uz Sakalu]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kings]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kokmuiža]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kārklupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kārlis]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kārlis Irbe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Laimas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Lapu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Linga]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Lisa]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Lode (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Līgatne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Marta]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Mercury]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Mežmuiža]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Migrācija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Misa]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Mucenieks]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Mūrnieki]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Padomju Ukraina]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pasta iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Plato]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pulkova]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Purva ezers]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pērļupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pēterupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Roma (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Rēzekne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Saule (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Silagaiļi]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Silinīki]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Silu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Slimnīcas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Sloboda (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Smilšu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Sporta iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Stacijas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Sun]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Sātiņi]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Tīreļpurvs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Upes iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Uzvaras iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vaļņu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Veselība (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vidus iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vidzemes iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Viestura iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vilciņš]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Viršu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vējava]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vēzis]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vītolu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Zaķi (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Zvaigžņu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Zvirgzdupīte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Čiekuru iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ķiršu iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ķīšupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[12. maršruts]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[15. maršruts]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Albānijas Karaliste]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Andreja Upīša iela]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Arturs Ozols]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Bors (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Ceplis]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Cīrulīši (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Dārzciems]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Grand Prix]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Grāds]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Indrica]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Itālijas Karaliste]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Jaunsloboda]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Jersika]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Jugla]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Jēkabs Alksnis]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Kalnupe]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Kariņa Ministru kabinets]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Kirovska]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Krauklis (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Leonīds Arbuzovs]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Liepājas Metalurgs (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Lilaste]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Mežvidi]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Māra]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Māršals]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Neptūns]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Pilskalne]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Rase]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Ratnieki]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Reihstāgs]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Romeo un Džuljeta (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Rusifikācija]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Rēzeknes iela]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Sala (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Salas pagasts]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Silene]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Silupe]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Skangaļi]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Taudejāni]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Valters]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Vecdaugava]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Viktorija]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Zvaigžņu kari: Klonu kari]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Zīle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Čārlstona]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Ģibuļi]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Aizsargs]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Basanīts]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Groveriški]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Gulbju ezers]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Jupiters]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Juzefova]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Maskavas &quot;Spartak&quot;]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Normandija]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Rūzvelts]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Sufriērs]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Gērijs Džonsons]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Koņecpole]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Neatkarības laukums]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Čerska]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Alsunga (stacija)]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Krokodili]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Rīgas arhibīskapi]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Sudmaļu dzirnavezers]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Viktorijas sala]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Aizeja Tomass]] || 5 || 5 || 5
|-
| [[Lielakauls]] || 5 || 5 || 5
|-
| [[Saļihorskas &quot;Šahtjor&quot;]] || 5 || 5 || 5
|-
| [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot;]] || 5 || 5 || 5
|-
| [[Balda]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Hercs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Liepupe]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Martins]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Morfijs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Rīva]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Sarkaņi]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Seims]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Svēte]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Transcendents]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Ferrari (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5
|-
| [[Madrides &quot;Real&quot;]] || 4 || 2 || 5
|-
| [[Neihauzene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5
|-
| [[Nožēlojamie (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5
|-
| [[Červonka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5
|-
| [[Bruņukuģis &quot;Potjomkins&quot; (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 4 || 5
|-
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Gaiļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Kondors]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Kumpiniški]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Kārļa Mīlenbaha iela]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Venera]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Anastasijs]] || 3 || 2 || 5
|-
| [[Adeodāts]] || 3 || 3 || 5
|-
| [[Urbāns]] || 3 || 3 || 5
|-
| [[Apustulis Jēkabs]] || 2 || 1 || 5
|-
| [[Stefans]] || 1 || 1 || 5
|-
| [[Superlīga]] || 1 || 1 || 5
|-
| [[1. līnija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[4. līnija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[5. maršruts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[7. maršruts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[9. maršruts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Abrupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Aizkraukles iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Akmeņupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Alberts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Alejas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Alksnis]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Amatu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Annas]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Atpūtas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Auns]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ausmas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Baldones iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Baložu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Baltezers]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Baznīca]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bernātu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bezdelīgu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bikova]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Birze]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Biržu muiža]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bižas ezers]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Blāzmas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Britānija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bērzene]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[CSI]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Columbia]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cēsu kauja]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cīrulis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cīruļi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cīruļupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Daugavpils iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Daugavpils kauja]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dekšņi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dienvidu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dobele (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Draudzības iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Druvas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzilnupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzimta]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzintaru iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzirciems]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzirnavu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dziļais ezers]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzērvju iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dārznieku iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dārzu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dīķu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dūņupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Edvarts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Eiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ezera iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Fenerbahçe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Fever]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Filips II]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Friča Brīvzemnieka iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Frunze]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Frīdrihs II]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gailīši]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gaiļi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Garkalne (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gaujas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Graudu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Grīvas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gulbju iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Hamiltona]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Hermes]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Himera (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Hindu]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Historisms]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[I386]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Indukcija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Irbe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jānis Jansons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jānis Kļaviņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jānis Puriņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jāņa iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jāņa Čakstes iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jērcēni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jūrmalas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kaija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kaktiņu ciems]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kalēju iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kamaldiņa]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kapupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kastaņu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kastrāne]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kaļķu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Klusā iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kobra]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Krastu ciems]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kronvalda iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kuldīgas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kungu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kurzemes augstiene]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kurzemes iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kurši (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kāpu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kārlis Barons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kļavu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kūdra (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lakstīgalu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Latgales iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Latvijas okupācija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lauks]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lauva (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Laši]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Leimaņi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Leopolds III]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lielupe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Linezers]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lubānas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ludzas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lāči (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lāčupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Madaru iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Madonna]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Maija iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Maiļupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mara]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Marka]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mednieku iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mellupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Merkurs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mežabrāļi (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mežarija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Miurinīki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Motīvs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mstislavs Vladimirovičs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Muižnieki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Murāni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mēris (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Neretas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Nometņu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ods]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ogres iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Osis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ozoli (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ozolkalni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ozolnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pandora (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Papardes]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pavasara iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Phoenix]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Poruka iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Poļu leģioni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pressure]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Priekule (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Princips]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pēternieki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pīlādžu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pūces iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Raiņa bulvāris]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ratnieku upe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rauza]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Reņģe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Riekstiņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Roja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Roze]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rubeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rubeņu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rudupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rūbežneica]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rūpniecības iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Saka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sari]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Seda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Seneka]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Serie A]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sidrabe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Silakrogs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Silupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Skatuve]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Skrunda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Smilgu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Solo]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Spīdolas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Stabulnieki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Stirnu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Stūra iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Stūres iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sublimācija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Suns (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sēlpils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Taivāna]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tauriņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Teātra iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[The Game]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tirgoņu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tolerance]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tritons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Trumpe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tukuma iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Turaidas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Upesgrīva]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Upmale]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Upuris]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vairogs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vecmuiža]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vecpils]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vecpilsētas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ventspils iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vienības gatve]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Viesturs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vilcāni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Viļumi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vārme]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vārpu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vārti (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vēju iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vēveri]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vēžupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vītols]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zagorskis]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zilonis]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zirņu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zvejnieki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zvejnieku iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ābolu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ērgļu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ķīšupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ņūkāsla]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Šarlotes iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Žokļi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[1992. gada olimpiskās spēles]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Aba]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Akmene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Akmenka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Alberts I]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Antonopole]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Artūrs Bērziņš]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Bikaunīki]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Birži]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Bērze]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Bērzs]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Cena]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Dubulti]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Dumpis]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Egļupe]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Frīdrihs III]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Fēnikss (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Gajova]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Gajs]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ganimēds]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Garoza]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Gauja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Heinrihs fon Gālens (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Jaunciems]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Jura Alunāna iela]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Jānis Pauļuks]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Jāņa Asara iela]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kalnmuiža]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kauja pie Turaidas]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kušķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kārlis Rubis]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kārlis Zariņš]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Lada]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Larjoha]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Lauciņi]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Leona Paegles iela]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Lira]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Lēvenas Katoļu universitāte]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Medņi]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Misisipi]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Misiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Nikolajs Radvils]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ozolaine]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ozolsala]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Pauls Kalniņš]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Prusts]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Rietumu frontē bez pārmaiņām (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Riki]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Skujupīte]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Slobodka]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Spartaka grupa]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Stiglova]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Sunīši]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Susēja]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Tilde]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Transformeri]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Tukumana]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Tūja]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Urga]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Vaidava]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Valensija]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Viljams Gibsons]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Višneve (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Vīganti (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Zabolotje]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Zujeva]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Čači]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ēriks Džonsons]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ševčenko]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Apšukalns]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Apšukolns]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Artūrs]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Bresta]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Bērzgale (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Degļi]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Dobenieki]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Eglaine]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Grifins]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Iugulova]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Jevgeņijs Golovins]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Kompjeņas pamiers]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Kruifs]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Krūmiņupīte]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Lenons]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Lukna]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Luāra]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Rietumu konference]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Sovetska]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Teksasas Universitāte]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Urla (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Eiropas kauss]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Jevgeņijs Aleksejevs]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Jēgers (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Rītausma (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Zeļteņi]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Džeimss Bjūkenens]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Kaliksts]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Siksts]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Stīvs Makvīns]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Štjastnijs]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Aborigēni]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Afganistānas karš (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Arvīds Kalniņš]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Cekule]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[FIBA Eiropas kauss]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Galatasaray]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Jauns mēness (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Jaunība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Mandele]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Mazuri]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Nikolajs]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Piļskolns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Ronis]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Vaivads]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Ņūtons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Amēlija (filma)]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Atlass]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Brūveri]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Nacionālā galerija]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Celestīns]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[Grejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[Pijs]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[Pāvils]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[Hiperions]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Norma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[PH (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Stella maris]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Brants]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[Dīzels]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[Jūras mēsli (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[Pivdenne]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[FA]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[Fēlikss]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[Opekalns]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[Spice]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[Suzuki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[10. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[16. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[17. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[22. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[3. līnija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[5. līnija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[6. līnija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[7. līnija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Abava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Abrupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Abstinence]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aga]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aglonas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aiviekstes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizkraukles baznīca]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizkraukles kauja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizputes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizupes]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizupes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Akas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aklais ezers]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Akmenīca]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Akmeņsala]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Akāciju iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aldaru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aleksandrs Popovs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aleksandrs Suvorovs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Alkšņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Alūksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Alūksnes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Amata (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Amatnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ancīši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Andreja iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Annas Brigaderes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Annas Sakses iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Antropogēns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Apgaismība]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Apinis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Arkādija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Arsenāls]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Artilērijas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Arupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Asaru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Asimilācija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Asko]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Astra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Atmodas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Auce (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ausmas]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Austrijas Elizabete]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Avoti]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Baiba Broka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Balbiši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Balvu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Baranova]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Barovka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bauskas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Baznīckalns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Benkavas grāvis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bezdibenis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Birzes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Birznieku ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bišu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bojāri]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bolderājas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Borats (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Borussia]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Boļeslavs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Braslas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Brieži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Brīvības bulvāris]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Brūkleņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bāliņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bārbeles iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bārbeļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bārs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bārta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bērzaune (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bērzaunes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[CSKA]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Caunu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Celtnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Centrālāfrika]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Cepurnieks]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Cielavas (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ciems (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ciši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Cēsu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dagdas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Daibes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dakota]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Darba iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Daugavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Davis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Deglis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Delna]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Denominācija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Depresija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dikļu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dikļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dižgrāvis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dobeles iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dravnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Drosele]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Druva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Druvu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Durbes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzegužu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzelzceļnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzeņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzierkaļi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzintars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzirnupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzirnupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dziļums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dārlingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dārziņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dārzniecības iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dīķa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dūrupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dūņu ezers]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[EST]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Eduarda Veidenbauma iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Efendi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Egļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ekspozīcija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Elejas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Enigma]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Esplanāde (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ezerciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ezermalas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ezeru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ežupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ferma]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Focus]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Formula 2 (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gaidupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gailova]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ganu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gardene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gemini]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gobu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gravitācija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gružupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grāveri (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grāvju iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grīgs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grīva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grīšļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gvineja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Harijs Vītoliņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Herkuless (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Horda]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Hospitāļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Hāna]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Iecava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ikona]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ikšķiles iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Imanta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Indrāni]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Induļa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Inženieru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Istra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jaudzemi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jaunciema iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jaunzemi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jersikas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Johans Rīvijs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jordan]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Juris Silovs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jānis Asars]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jānis Balodis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jānis Priede]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jānis Vītoliņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jēkabpils iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jūras vārti]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kaive]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kalniešu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kalnu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kalnāji]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kalvene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kama]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kamenka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kampars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kandavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kaplava]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Karagājiens uz Jersiku]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Karagājiens uz Kursu]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Karagājiens uz Nalseni]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Katrīna]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kauja pie Salaspils]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kaņiera iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kaši]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kažoks]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Klase]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kodols]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Koknese (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kosa]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kozlova]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krasti]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krauja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krimuldas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krāslavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krīvu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kumelīšu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kurbads (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kurzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kuršu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kārklu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kārlis Jansons]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kārlis V]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kārlis Šmits]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Laimdotas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Laivu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lanka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lapzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Laukmuiža]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lauta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lazdu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lašupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Leonardo]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Leonards Latkovskis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lielbritānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Liepziedu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Liepājas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lilijas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Liliju iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Linu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Livingstona]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Loka iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lokomotiv]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ludza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lāde]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lēdmanes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lībiešu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Līdumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Līdums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Līvu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Līčupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lūzums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Magoņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mailīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Maltas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mangaļi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Marijas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazā Dārza iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazā Nometņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazā Smilšu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazā Šķērsiela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mednis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Medus iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Medņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Meldra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mežu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mežupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mežāres ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Miezis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Min]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mirdzas Ķempes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mirnijs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Modra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mora]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mucenieki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Muitas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Muižas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mālkalni]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Māras iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mārtiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mārtiņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mēness iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mērnieki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mēsli]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mētru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[NCIS]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Nagļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Nagļu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Narcišu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Narvas kauja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Natrons]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Netta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Niedre]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Niedru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Noliktavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Novinki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[OM]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ogre (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ogrīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Olimpiāde]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Omega (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Oracle]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Orion]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ormaņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Oto]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ozoliņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ozolu ceļš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ozolu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ozolu gatve]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Oļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ošu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Palma]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Panemune]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Papardes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Parana (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Paritāte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pasaules čempionāts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pasaules čempionāts riteņbraukšanā]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Patversmes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Peso]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pieneņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pitoni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Planck]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Poguļanka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Prince]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pumpuru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Punduri]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Punduris]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Purvu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Putnu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Puķu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pāce]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pērkons]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pērses iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pētera iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pēteris]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pļavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pūpolu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rails]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rasas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ratinīki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Raunas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Reformu partija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Reiniki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Reja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rembates iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Republikas laukums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Revidents]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Revolver]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Riba]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Riekstu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rietumu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Roberts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Robežnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rubenis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rudbārži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rude]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rudzupuķu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rāceņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rāva]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rītupes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rūdolfa Blaumaņa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rūpnieki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Salaspils (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Saliena (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Santos]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sarkandaugava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Satiksmes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sauleskalns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Saulgriežu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Saulītes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Selga]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Selgas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Senators]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Senču iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Siguldas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sila iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Silinieki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Skaists]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Slimnīcas strauts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Slokas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sojuz]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sola (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Spilve]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sprīdītis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Spīdola (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stabu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Staburaga iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stadiona iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stende (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stigas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stradiņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stradiņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strauta iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strautu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strazds]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strēlnieku ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strēlnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strēlnieku prospekts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stārķu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stūri]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stūrīša iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sudrabu Edžus iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Suraža]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Svari (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sventāja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Svētes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Svētā Terēze]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sārcene]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sīļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sīļukalns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tallinas aplenkums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Taurupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Teodors Kalniņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Terminators]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tiksi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tilta iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tirgus laukums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tirza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tirzas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tosmare]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tērvete (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tērvetes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ubuntu]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Upenieki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Urāns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Uzvara]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Užava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vaiņodes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Valis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Valkas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Valmiera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Valmieras iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vanagu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Varavīksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Varis Krūmiņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Varonis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vasarnīcu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecpils iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecumi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Veipi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Veldze (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Venta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ventas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vide]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vidsala (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vidus prospekts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vienības laukums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Viesturi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Viesīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vieta]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Viktors Kalniņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vilki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vindzora]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Virsaišu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vizbuļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vizla (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Višķi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Višķu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Voldemārs Alksnis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vālodzes]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vārpa]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vāveru iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vēži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vīksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vīksnas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vītoli (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Williams]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Winnipeg Jets]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zaķu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zaļesje (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zeltiņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zemgale (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zemnieku iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ziedi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ziedoņa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ziemeļu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zilaiskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zilupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zirnis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Znotiņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zuji]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zvaigznes]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zvirgzdupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zvīņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zālīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zīlāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ābeļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ābols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Čērčila]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ērģeļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Īrija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ķeguma iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ķesteris]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ķirzaka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Šķērsiela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ūdens iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[27. maršruts]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[AK]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Aizpurve]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Aizupieši]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Aizupīši]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Aleksandra Čaka iela]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Andrejs Kiriļenko]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Apšubeka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Austrums]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Baiga vasara]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Betmens (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Bihava]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Bite (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Boļeslavs II]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Brantupīte]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Brebems]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Buļļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[C4H8O]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[C6H13NO2]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ciemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Cirks (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Daugavas stadions]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Dekāns]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Delagardijs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Dilmaņi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Dinamo]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Dogmens]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Drakula]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Džordžs Bušs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Džordžtauna]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Egļusala]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Emo]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Falanga]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Frīdrihs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Frīdrihs I]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[GT]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Garanči]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Godēns]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Gribuļi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[IOC]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[IT]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Iudreiši]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[JO]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Jazz]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Jura Mātera iela]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Jānis Mileika]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kalni]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kandavas baznīcas]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kapteinis]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kasablanka (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kesona]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kolima]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Konstantīns]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kordova]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Krka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Krosno apriņķis]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Laima (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Latvijas Jaunatne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Latvijas zemessardze]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Laurupīte]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Lazarev]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Lemurs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Lucerna]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Lībietis]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Līksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Maksimiliāns III]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Marija]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mellais strauts]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Memfisa]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Merida]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mežāres]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Minskas &quot;Dinamo&quot;]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mičels]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Monro]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Nikodema Rancāna iela]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Nikopole]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Nora]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Norfolka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Novadnieki]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Nāve (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Odumova]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Oskars]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Panzerkampfwagen]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pasaules kauss]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pauliņi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pavadonis]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Petrovka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pilda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Plazma (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Prometejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pērses pagasts]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pūpoli]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[RSA]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Rauda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Rogoviki]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Rui Košta]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ruži]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Rīgas Preču stacija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[SCO]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[SI]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Seiļi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Sergejs Makarovs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Siņicins]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Slampe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Sproģi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Staudži]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Straujupīte]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Strodi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Strūžāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Telma]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[The Hunting Party]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Tjerra del Fuego]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[UK]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ulrihs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Uzvaras diena]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Uļjanova]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vaive (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Varka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vašingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vilkupe]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vladimīrs Veiss]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vseslavičs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vējupīte]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Zaiceva]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Zaļmežnīki]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Zeļenogorska]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ādaži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Čārlzs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ģermānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ķegums (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Šķirotava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Žogotas]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[25. maršruts]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[45. maršruts]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Abaks]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Anrī I]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Austrumindijas kompānija]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Basets (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Biži]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Blūms]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Džons Adamss]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Eirolīga]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Faetons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Gerhards Dēnhofs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Greatest Hits]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Grodņas &quot;Neman&quot;]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Gubina]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Gārfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Harijs Poters un Nāves dāvesti (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Johans Georgs Švarcs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Kenedijs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Kerijs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Konrāds Šulcs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Kursa]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Lists]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Lūkass Krānahs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Meirānu ezers]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Mežareja]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Misūri]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Napoleons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Nezināmais]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Ostrovski]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Prinča Edvarda sala]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Pūces]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Reigans]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Riogrande (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Roberts Daunijs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Senžermēna]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Sosnīcas]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Stretforda]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Tiltagals]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Viktors]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Znūteņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Zobgaļsīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Zosēni]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Ārlingtona]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Ēriks Gustafsons]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[101 dalmācietis]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[2014. gada Pasaules kauss]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Bāze C]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Dziļezers]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Helmuts fon Moltke]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Helsinku IFK]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Imdžarra]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Jons Mačulis]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Jēkabpils baznīcas]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Maskavas &quot;Dinamo&quot;]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Maskavas CSKA (basketbola klubs)]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Moda]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Murads Ramazanovs]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Muāvija]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Nīls]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Piklers]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Straujumas Ministru kabinets]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Vårt land]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[1924. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Angļu-afgāņu karš]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Bostona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Dālderi]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Glāznieki]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Jaunjelgavas lauku teritorija]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Kauja par Rēzekni]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Ksena]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Kārlis I]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Leimaniški]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Minhauzens]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Patria]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Pulks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Ugāles baznīcas]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Ārons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Arājs]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Heaven's Gate]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Into the Void]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Kapucīni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Neimaijere]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Romnijs]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Sverdrups]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Tamperes &quot;Ilves&quot;]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Vējiem līdzi]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Līce (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Ogasta]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Pūpols]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Strumpe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Tumšupe]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Tēvija]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[1188 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1189 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[15. līnija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[16. līnija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[17. līnija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[18. līnija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[18. novembra iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1905. gada iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1984 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[27 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[4. maija iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[8. līnija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[883 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[AKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[ATV]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Abavas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Abe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Acone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Acs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Acāliju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Adamovas ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Adzele]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ainavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ainažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Airītes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aistere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aisteres iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aiviekste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ak Bars]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Akaču iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Akmeņstrauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alauksta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alberta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alberts II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Albrehts II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksanders]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksandra iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksandropole]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksandrs (garīdznieks)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alfonso II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alfrēda Kalniņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alfrēds Vītols]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alises iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alkšņupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alkšņvalks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Allažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alnis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alojas baznīca]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alojas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alsungas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amalteja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amatas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amerika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amoliņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amsterdama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amulas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amālijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Andrejs Zaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Annas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Annasmuiža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Anrī]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Antante (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Antonijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Antropoloģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aparāts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apgulde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apiņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apiņupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aptiekas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apšenieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apšupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Arhitektu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aronija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Arp (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aspazijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Asteru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ata Kronvalda iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atašiene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atbalss iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atmoda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atmosfēra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atriebēji]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atvari]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Auces iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Audēju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Auglis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augstkalne]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augstkalnes ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augstā iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augusta Deglava iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augustīns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augšiela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augškalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aulejas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aurora]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ausma]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Austrumi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aveņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Avotiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Avotkalnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aļņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Babītes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bajārs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bakalaurs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baldone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baldones]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baltais terors]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baltezera iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baltā kāpa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Banga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bangu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Barauka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baseina iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Basku zeme]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bazilisks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bebru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bebrupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bens Džonsons]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Berezauka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bergena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Berģuciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Beverīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bieči]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Birka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Birznieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bondari]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Borga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Borisova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bormaņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Borovaja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Borts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Boļeslavs III]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Braslava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Briede (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Brieksīne]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Briežu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Briežu strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Briežupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bruģa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Brāļu Kaudzīšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Brīvzemnieku ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Buga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bumbieru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Burbulis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Burtnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Buru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Butāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Buča]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bāriņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bārtas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bāta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērziņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērziņu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērzu aleja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērzu ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērzu muiža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Būri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[CARE]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[CZ]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Candy]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Capri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Caunes]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Caunes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cegeļņa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Celmu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Celtnieks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cenzors]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cepļa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ceru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ceļinieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Chemnitz]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cieceres iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ciedru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ciklons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cimeļupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Citadeles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ciņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[DNS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dadzis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Daglasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dainis Liepiņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dalbe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dambis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Datorvaloda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dauderi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Daugavgrīvas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Daugavmalas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dauguļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[David]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Daļēji iegremdējams kuģis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Deivisa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Delfīns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dendrārijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Denims]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Depo]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Difuzors]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dimants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dinamika]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dorotpole]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dreiliņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Drustu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Družba]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dubna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dumbrāju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dundagas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dunduri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dunikas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Durbes pils]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzeguzes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzelzs Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzelzupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzilnas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzilnas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzimte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzirciema iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzirkaļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzirnavupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzirnavupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērve (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērves (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērves iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērves purvs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērvīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dālderis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dārzkopības iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dūmu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dūre (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dūņezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Džordžs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ebola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eglaines iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Egļupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eimuri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eiženijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eksporta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Elijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Elvis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Emalja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Emīla Dārziņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Enerģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Engures iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Enkuru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ezere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eņergija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ežu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ežupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Fabrikas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Fox]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Francis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[GPU]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gailīšu strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gaiziņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gajeva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Galaxy]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Galvenā izlūkošanas pārvalde]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gambija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gamma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ganību ceļš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Garezeri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Garupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Garā iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gaskoins]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gavēnis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Glūdas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gnīdupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gobas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gorki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grafs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gravas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gravāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Graši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Green]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grendze]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gribažas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Griezes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grobiņas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grodņas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grāveru ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grīziņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gulbene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gulbenes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gundars Bērziņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gvatemala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gāršas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hainds]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Halo 2]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hamburgers (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Heliogrāfs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Henrijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hermanis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hofa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Honorijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Humbolts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[IRR]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Iecavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ieva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Igate (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Igaunija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ikaunieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ilūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ilūkstes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Imanta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Imantu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indras iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indriķa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indriķis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indrānu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ineša iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Institūta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Intervāls]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Irbju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Irši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Isis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Istalsna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Itaka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ivanova (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ivans Vasiļjevičs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaguar]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Janova (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jao]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jasmīnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunpļavas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunsaules iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunsāti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunzemes]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Java]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Joslas platums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Juglas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Juno]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Briedis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Kārkliņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Lūsis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Princis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Rapa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Strazdiņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jāņa sēta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jāņogu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jēkaba iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jūras iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jūrkalnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jūrnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[KEV]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kadiķis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaijas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaiserwald]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaktu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalkūni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalmju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalnciema iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalnišķi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalpaki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalsnavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalupes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalējs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kangari]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kannenieku strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kantora iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kanālu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kapitolijs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kapiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaplavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karagājieni uz Hariju]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karagājieni uz Sontaganu]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karasu]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karmena]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karogi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karātavu kalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Katedrāles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Katoļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaudzīšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauguri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauguru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauliņa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauņas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaķīši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaņupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kelvins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kino (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kleistu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kokles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kokneses iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kolnasāta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kolumbija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kondrāti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Konovalova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Konrāds I]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kooperatīva iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kooperācijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kopa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kopne]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Korejiešu rakstība]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Korona]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Korpuss]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Korvete (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krastmalas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kraujas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kraujas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kraukļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kraukļupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kreimeņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krievciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krievupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kriķu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krišjānis (uzvārds)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krogasēta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krusti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krustpils (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krustpils iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krūmu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krūze]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krūzes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ksaverinova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kukulis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kurpnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kursīšu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kuzņecova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kuģu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kviešu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārklupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārlis II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārlis Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārļa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kļava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kļavusala]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kūdras iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kūdupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[L1]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[LNB]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Labradors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Laidzes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Laipu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Laizāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lake Malawi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Landaus]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lapsas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lapsu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lari]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Latvietis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Latvijas vācu okupācija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lazareva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lazdonas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lašu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Leidumnīki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Leimaņu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Leitāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lejas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lejas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lemešava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Leopolds I]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lešeks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Libiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lidotāju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lidoņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Liedaga iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielais Kristaps (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielais dzintars]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielie Strodi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielvārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielvārdes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lienes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lihtenšteinas pils]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lipski]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Livonija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lobe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Logini]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Loja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Loku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lorensa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lorupes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Loču iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lucanus]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ludviķa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lugo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lāču iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lāču strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līdacis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līdaku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līdumnieku ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līdzsvars]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līgatnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līgupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līksnas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvu laukums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvāni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvānu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līču iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līņu ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MER]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MOM]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MRO]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MTB]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maarja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Madonas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Makarovka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maksimova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Malduguns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Malnupeite]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maltas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mangaļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Marienbāde]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Marijas muiža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Markova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Marss]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Martas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Masa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mastu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Matrožu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Matīsa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maya]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazirbes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Dambja iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Dzirnavu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Kalna iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Krasta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Kāpu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Pils iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Pļavu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Skolas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Stacijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Viršu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mazā Čiekuru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mediators]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mediķu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Medze]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Meirāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Meistaru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Melderupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Meldru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Melleņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Melnais strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Melnezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Merkūrijs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Merlins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Metīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Meža ceļš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežarejas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežciema iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežmala]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežmalas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežmuižas pagasts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežotnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežrozīšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mihails Romanovs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mikrometrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Milzis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Minors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mirdzas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mizložņa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mičela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Modena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mori]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Morics]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Motoru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mugurupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Murjāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Musa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Muzeja iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Muša (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Müller]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mālpils iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mālu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Māris Ziediņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mārkalnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mārupes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Māsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mēlenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mēmele (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mērnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mērsraga iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mīlgrāvis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūmija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūrnieks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūrnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūza]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nabas ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nacionālā apvienība]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Naujenes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Naumova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nepilsoņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nereta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Neto]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Niedras]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Niedrupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Noliktavu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nomales iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Noras iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nākotnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nīcas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nīcgales iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[OMA]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Odu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Odyssey]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oklā upīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Olaines iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Olgas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oms (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Orbitāle (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Orions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Orlova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ormaņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Osaka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Osinovka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oskara iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ostina (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oto III]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ozola iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ozolkalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ozolkalnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oškalna iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ošupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[PAL (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pabažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Padure]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paegļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Palangas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Palejas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Palestīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Palmer]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Panama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paparde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Papile (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Para]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Parks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Parādes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paskāls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Patmaļnīki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Patriks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paulista]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pavlovska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paģiras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pedele (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pedvāles muiža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pelikāns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pelnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Petrova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Piebalgas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Piekrastes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pieneņu vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pils laukums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pilsoņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pionieris]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pioņerska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Piparmētru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Piramīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Placebo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Platone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Plātere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Plāteres pagasts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Plāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Plūdu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Po]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pobeda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pokrovska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pops]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ports]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Poči]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Priedaines iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Priede]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Priedes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Priekuļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Prūsis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pumpura iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pumpurs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Puncuļova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pureņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pustoški]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Puteņu grāvis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Putras]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Putu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Putāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Puškina iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pārslas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pāvila iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pēdas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pērkona iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pērnavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pērļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pētera Upīša iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pēteris Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pīzāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pļaviņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pšemisls]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pūre (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[RAF]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[REM]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[RFK]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Radio iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Radziņa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ragana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rankas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rauna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rausis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reiki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reinholds]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reke]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reno]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Replikācija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Repši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ribački]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rietumu reģions]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rikards]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rio]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Riodežaneiro (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rionegro]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Robeža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Robežas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Robežnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Roga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rogovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ropažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rosica (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rotas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rozes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Roņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rudzu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rudzāti (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rumbula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rutki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rīdzene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rīgas 47. vidusskola]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rīgas apriņķa skola]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rītu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rītupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūbežupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūdupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūjienas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūpnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūsiņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūzvelta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[SKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[SOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sabiles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sakstagals (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sakņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salacas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salaspils iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saldus iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salenieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salnas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salājs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salāti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sankaļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sanmigela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sanācija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sarkanā upīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sarkaņupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saturn]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sauleskalna iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saulkalnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saulrieta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saulrietu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saulīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sauna]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sautiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Savienība]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sedas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sekstants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sertīss]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sesavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Seski]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sestdiena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sharp]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Siena tirgus]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sila ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silagailis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silamala]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silikātu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Siliņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silmala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sita (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skaistkalnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skanstes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skolotāju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skorpions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skroderis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skrīveri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skudra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skudras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skuja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skuju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sliežu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sloka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sloku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Slāvu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Smiltenes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Smilškalna iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Smārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Snova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[So Far Gone]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sofija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sokoļskis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sol]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sols (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Somi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Song]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spartak]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spaļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spilves iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spāres iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spāru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stacijas laukums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Staiceles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stambula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Starptautiskā hokeja līga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Staru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stendera iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stiksa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stirbļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stirnas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stirniene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stops]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Straumes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Strautiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Strazdu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stropu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Strumica]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Strādnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stīgu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stūrīši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Substrāts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sudrabstrauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Suntažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Suži]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Svars (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Svaru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Svece (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sveķu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Svētais kalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sārts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēkla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēkļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēlijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sīļupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sōla]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sūnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tadžikīts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tallinas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Talsu pagasts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tannenbergas kauja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tautas fronte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Taylor]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Telts iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tempels]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tesla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[The Wash]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tigrans Petrosjans]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tilti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Toma iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Torkova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Torņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Torņakalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tots (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Transs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Triko]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tumsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tutinova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tvaikoņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tālavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tālivalža iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tēce]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tērauda iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tērbatas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tērukšupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tīklu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tīnūžu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tīruma iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tīrumu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tūristu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[USA]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ufa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ugra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Uguns iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upenieku ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upeņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upmalas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upmaļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Uzvaras bulvāris]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vaidavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vairogi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vaivariņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vakara iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valmiera Glass VIA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valmieras lidlauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgā]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valsts sekretārs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valērijas Seiles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vampīrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vanadziņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vanagi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vanagupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Varta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Varšavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Varžupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vasariški]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vasku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vastselīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vecpilsētas laukums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Veidenbauma iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Veldres]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Veselības iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vesetas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vidzemes prospekts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vienoti Latvijai]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vienības iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viesītes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viktors Tihonovs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilce (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilhelma Purvīša iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilkupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vinils]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vipinga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Virga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Virsaitis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Virši (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vista (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vitrupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vizbuļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viļānu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viļānu muiža (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vladimirs Petrovs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Volkova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vornupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vulkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vālodzes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vārkava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vārme (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vārna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vārnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vāveres iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vēja iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vējpuses salas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vēršāda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vēsmas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vētras iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīgante]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīgriežu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīksnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīnkalnu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīteņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[X-1]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Yellow Submarine]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zabalotje (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zalcburga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zalkšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zariņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zasulauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaubes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaķis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaļkalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaļumu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaļēnu strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zemes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zemeņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zemgaļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziediņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziedoņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziemeļblāzmas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziemeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziemeļu rajons]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zilie kalni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zilupes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zivis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zivju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zolitūde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zujova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zukuli]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zunda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zvaigžņu kari (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zvejas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zvejnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zviedru vārti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zāra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zāļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zēlande]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zīriņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zīverts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ābeļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Āboliņš (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ābrams (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Āpšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Āraišu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čabu grāvis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čiekurkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čikāgas skola]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čilipīne]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čuguna iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čūska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ēnas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ēnava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ģertrūdes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ģimnāzijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Īsā iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Īves iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Īvāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķemeru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķikuri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķēniņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķēniņš (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķīšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķūģi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ļaudonas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ļermontova iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ņūporta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šahs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šaurā iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķilbēnu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķilteri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķēde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķēle]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ūdensrožu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ūdensvada iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ūdru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Žagatu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Žeļeznogorska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Žogi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Žubītes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Žubīšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1956. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[28. maršruts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[2 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[32. maršruts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[55. maršruts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[7 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[AU]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Akademija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Aksaja]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Aleksandrija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Alfrēds Kalniņš]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Alkohols]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Alma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Andromeda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Andromedas miglājs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Apšu sala]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Artigasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ass]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Atitlans]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Augstākā Padome]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Augusts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Baigais gads (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Balerīna (filma)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Baltijas Līga]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Baltijas kauss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Barcelona]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bloks]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bokāni]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Brensfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bungas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bērs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bērzi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[CE]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[CET]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Centra rajons]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ceļojošais bruņinieks]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Cēzars]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[DO]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[DOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Departaments]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Doroteja Bīrona]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Dovera (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Džons Deiviss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Džordžija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Džoto]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Džungļu grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Egļuciems]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Emiļa Melngaiļa iela]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ezermuiža]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[FAO]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Falcon]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Fenrirs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Frīdrihs Vilhelms I]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Garstērdele]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gejs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gibons]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gliemjēdājčūskas]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Goldberga]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gredzens (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gregorijs Džonsons]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[HR]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Hanss Holbeins]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Hati]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Heidens]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Hercogs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ians Stjuarts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Itālijas A sērija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jaunsaimnieki]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jegorovs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jevgeņijs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Johans Kristofs Švarcs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jupatovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jānis Jurkāns]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jēkabpils luteriskā baznīca]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jūlijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kalnupīte]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kanzassitija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Katlakalns]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Keramika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kia (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kirhofa likumi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kirī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kloviņi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kolorādo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kopakabana]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[LA]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[LC]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[LI]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[LU]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Latvijas armija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Lavs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Leha]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Leo]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[MC]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[MP]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Macumoto]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Maksimiliāns I]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Maksimiliāns II]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Maltečka]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Mark II]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Marks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Mena]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Miko Lehtonens]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Mira]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Modelis]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Modulis]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Moro]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Muldakmens (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Mērs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[NI]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Nikola]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Nikolajeva]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Novaja]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Novomisļi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Nēķene]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[OMON]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Oda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Olivers]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Orivesi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Oša]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[PM]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[PT]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pakuļezers]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pasaules čempionāts rokasbumbā]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Peipiņi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Perkusija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Petrs Svoboda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Plaudis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Polo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Portlenda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Producents]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Putni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pērkoni]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pētri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pīrss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Qt]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Red]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Regbijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rietumindijas kompānija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rosbergs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rota]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rušenica]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[SC]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Saigas]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Salo]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Samara (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Samora (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sanpedro]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Santakrusa]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Santarosa]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Santjago (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sarkanais karogs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Selima mošeja]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Seti]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sidrabene]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sigurds (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sikihora (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sjerva (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skaidrīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skredeļi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skrinda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skābardis]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Stolons]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Stols]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Stružānu ciems]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Strēlnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Stāmeri]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Subates baznīcas]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Svešais]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Svikļi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sēļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[TAU]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[TI]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tabūns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tallinas &quot;Kalev&quot;]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[The Best of Both Worlds]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tievināni]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Titāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tičīno]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Toms]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tuči]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Upesmuiža]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[VAN]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vaidavas ezers]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Valērija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Valērijs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vanda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vasilijs Ulrihs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Veronika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vesels]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vita]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Viļa Plūdoņa iela]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vudss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vācijas Federatīvā Republika]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Weissensee]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Zaira]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Zenit]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Zušupīte]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Zvirgzde]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Čemberlens]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Četema (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Čivava]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ķoniņciems]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ņujorka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Šarlotes tīkls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Škiņči]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Šķēles Ministru kabinets]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Žanna d'Arka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Žukova]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[5. simfonija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Abāss]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Agasi]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Atēnu olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Austrumu konference]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Bangora]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Belenijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Bērlingtona]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[C5H11NO2]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Desmitais tramvajs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Dītrihs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Eilers]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Errera]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Erīda]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Francijas impērija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Frīmonta]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Furkads]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Fērs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Glorija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Gumiļovs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Hadsons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Helsinku olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kardašjana]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kasels (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kemerons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kevendišs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Klīvlends]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Koševojs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kvenka]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Laval]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Lielākie ezeri]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Likums un kārtība]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Mahs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Margarita de Valuā]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Medoles strauts]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Menings]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Migels Anhels Lopess]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[NBA vērtīgākais spēlētājs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Neiespējamā misija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Neirats]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Neredzamais cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Niksons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Nordenšelds]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Ofiss (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Old School]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Parnavazs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Parīzes olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Pekinas Olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Pero]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Piorija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Puderova]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Renoldss]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rivjērs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rokfellers]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rubulis]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rēti]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Sadursme]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Santaana]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Saßmacken]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Sentdžonsa]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Skrienošais cilvēks]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Springfīlda]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Stērlinga]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Svētā Antonija kārdināšana]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Svētā Jāņa baznīca]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Sēdins]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Telavivas &quot;Maccabi&quot;]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Tiburona]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Tomašovas apriņķis]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Trido]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[US]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Vestsaidas stāsts]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Vladimirs Nabokovs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Zobena dziesma]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Īzaks Rabinovičs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Ņūmens]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Šellijs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Šlēsviga]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Švarcvasere]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[AS]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[ASP]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Agapets]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[BE]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[BO]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Boa Vista]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[CM]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Dobeles baznīcas]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Dravnieks]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Dzeržinska]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Franču—sīriešu draudzības un alianses līgums]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Friedland]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Gouda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Hodžsons]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[ID]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[IO]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Ilūkstes baznīcas]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Jānis Mencis]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[KY]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Kaļķi]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Kokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Kālija heksacianoferāts]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[LY]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Ladoga]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Leto (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Leu]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Lietuvas karaliste]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Longs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[MAC]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Manta]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Nešs]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[OS]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[RE]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[RS]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Rancāni]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Rosenrot]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Rāzna]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[SIN]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[SU]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Salome (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Seilema]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Svetlana Mironova]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Sīga]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[TZ]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Tartu līgums]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Vendi]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Vidusezers]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[1. līga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1. maija laukums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[10. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[10000 p.m.ē. (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[10 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[11. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[112 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[115 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[11 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[12. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[12 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[13. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[13. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[14. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[14 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1500 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1501 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1502 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1503 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1504 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1505 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1506 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1507 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1508 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1509 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1510 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1511 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1512 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1513 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1514 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1515 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1516 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1518 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1519 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1520 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1521 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1522 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1523 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1524 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1525 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1526 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1527 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1528 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1529 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1530 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1531 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1532 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1533 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1534 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1535 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1536 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1537 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1538 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1539 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1540 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1541 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1542 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1543 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1544 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1545 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1546 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1547 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1548 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1549 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1550 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1551 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1552 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1553 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1554 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1555 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1556 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1557 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1558 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1559 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1560 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1561 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1562 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1563 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1564 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1565 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1566 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1567 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1568 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1569 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1570 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1571 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1572 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1573 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1574 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1575 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1576 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1577 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1578 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1579 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1580 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1581 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1582 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1583 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1584 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1585 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1586 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1587 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1588 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1589 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1590 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1591 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1592 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1593 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1594 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1595 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1596 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1597 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1598 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1599 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[15 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1600 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1601 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1602 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1603 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1604 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1605 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1606 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1607 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1608 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1609 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1610 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1611 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1612 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1613 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1614 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1615 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1616 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1617 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1619 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1620 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1621 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1622 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1623 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1624 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1625 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1626 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1627 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1628 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1629 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1630 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1631 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1632 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1633 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1634 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1635 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1636 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1637 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1638 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1639 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1640 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1641 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1642 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1643 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1644 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1645 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1646 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1647 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1648 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1649 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1650 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1651 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1652 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1653 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1654 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1655 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1656 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1657 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1658 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1659 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1660 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1661 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1662 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1663 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1664 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1665 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1666 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1667 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1668 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1669 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1670 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1671 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1672 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1673 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1674 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1675 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1676 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1677 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1678 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1679 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1680 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1681 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1682 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1683 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1684 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1685 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1686 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1687 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1688 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1689 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1690 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1691 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1692 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1693 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1694 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1695 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1696 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1697 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1698 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1699 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[16 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[17. autobusu maršruts (Rēzekne)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1700 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1701 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1702 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1703 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1704 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1705 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1706 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1707 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1708 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1709 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1710 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1711 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1712 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1713 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1714 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1715 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1716 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1717 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1718 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1719 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1720 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1721 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1722 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1723 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1724 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1725 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1726 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1727 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1728 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1729 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1730 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1731 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1732 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1733 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1734 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1735 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1736 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1737 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1738 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1739 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1740 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1741 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1742 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1743 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1744 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1745 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1746 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1747 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1748 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1749 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1750 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1751 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1752 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1753 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1754 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1755 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1756 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1757 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1758 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1759 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1760 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1761 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1762 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1763 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1764 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1765 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1766 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1767 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1768 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1769 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1770 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1771 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1772 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1773 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1774 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1775 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1776 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1778 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1779 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1780 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1781 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1782 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1783 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1784 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1785 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1786 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1787 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1788 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1789 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1790 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1791 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1792 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1793 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1794 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1795 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1796 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1797 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1798 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1799 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[17 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[18. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1806 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1807 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1808 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1809 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1810 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1811 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1812 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1813 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1814 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1815 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1816 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1817 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1818 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1819 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1820 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1821 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1822 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1823 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1825 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1826 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1827 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1828 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1829 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1831 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1833 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1834 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1835 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1836 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1837 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1838 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1839 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1842 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1843 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1845 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1846 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1847 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1848 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1849 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1850 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1852 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1853 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1854 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1855 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1856 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1857 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1859 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1860 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1862 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1864 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1866 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1868 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1869 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1873 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1875 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1876 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1877 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1879 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1883 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1884 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1885 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1886 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1887 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1888 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1890 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1891 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1892 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1893 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1895 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1896 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1897 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1898 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1899 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[18 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[19. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[19. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1900 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1942 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1952 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1985 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1999 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[19 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[20. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[20. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[2000 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[2001 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[2012 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[20 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[21. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[21. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[21 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[22. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[22 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[23. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[23 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[24. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[24 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[25 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[26. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[26 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[28 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[29 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[300 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[30 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[33. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[39. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[3 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[40. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[404 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[4 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[5 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[6 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[8 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[9. līnija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[9 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ALA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ARM (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ATF]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Abra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Abulas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Abuls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Admiralitātes līcis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Admirāļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aerobuss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aglomerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ainavu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Airu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Airītes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Airīšu grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aivars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizgārša]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizpurieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizsargu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizsaules iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizvēja iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizvēja salas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aišpuri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aišpūri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ajax]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akadēmijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aklezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akmens iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akmeņupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akmiņupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandra Augstumi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrovska]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrs Apsītis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrs Petrovs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrs Vanags]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alens]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Algoloģija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alpha Centauri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alsunga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Altene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alu lācis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ambeļu ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Amerikāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Amoliņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Amulets (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Anastasija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ance]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ancāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Andrejs Bērziņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Andris Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Andris Vilks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Anemones]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Animators (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Anitas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Anna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Antons Ušpelis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Apriķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Apse (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Apses iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aptumsums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Armands Zvirbulis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arnolds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arnolds Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arodu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aromāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aroniju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Artavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Artūra iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arvīds Ozoliņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asignācija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asiņainā svētdiena]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Askari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asklepiāds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asnu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asote (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Astilbju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Astraja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Astras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atgāzene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atlantijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atlants (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atm]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atpūta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atslēgvārds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augstroze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augstākā tiesa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augusta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auguste]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augustova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auguļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augšzeme]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augšzemes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auniņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aurupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aurēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Austrumeiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auzu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aviācijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Avotkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Avots (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aīda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aļhovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aļģirds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aļņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BAR]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BEN]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BIS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BK Latvijas Universitāte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BR]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BSA]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bada spēles (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baibas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bajāru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Balbišu kapi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Balta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltais nams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltais purvs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltijas stacija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltiņu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltā grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bara]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baraviku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barjersprints]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barkavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barneta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barona iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baseins]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bass]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baterijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baznīcas laukums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baņutas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beagle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beberbeķi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bebrenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Begoniju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bekas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bella]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Belogorska (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beloje (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beludžistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Benaišu strauts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berezina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berjozovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berniški]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bernāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bertolds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berģu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beržovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beverīnas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beķeris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bharatpura]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bieranti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Biešu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Binde]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Biobio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Birkavs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bisenieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Blankas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Blaževiči (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Blīdene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bogdāni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bokova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Boltmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bondaru ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bora]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bordo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Borovije]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bramberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bramberģe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Branti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brekšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brenkūzis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bretaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brisbena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Briņģi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brocēnu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Broka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bronki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bruņinieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brēmenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brīveri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brīvzemnieka iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brīvības piemineklis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brīzes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Buferis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bukultu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bukupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bultu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bumbiere]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bundeslīga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bunge]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Burtnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Burvis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Buļļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bādene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bākas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bāliņu grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bārbele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bārda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bārtuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bēne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bēnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērstele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērtulis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzaine]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzaines iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzgales ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzkrogs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzlapes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzlapu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bīskaps Alberts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[CAF]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[CFA franks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[CK]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[COM]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[CST]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Carlisle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Carnikavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Celtniecības iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Centra dīķis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Centrs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Centrālā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cepurnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cepļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cepļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cepļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ceraukstes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cesvaines iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cidoniju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ciecere (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cietokšņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cigoriņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cimzes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Circeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cirsmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ciskāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Citadele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Columba]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Comet]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Commons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Corona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Crosby]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cukura iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cukurs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cēres iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cīniju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cīravas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cīrulīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cūku mēris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[DSS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[DTM]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[DZ]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dadžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dagda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dago]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dagunova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daiga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daile]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dainas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dalbes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dankeri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Danski]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daugavieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daugulis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dauguļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daumants Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Degumnieku ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Degļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Deimoss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Delfi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Delta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Deva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Devil and Men]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Diena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dienvidāfrika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dignājas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dimitrova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dinaburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dinamo stadions]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dispersija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Diāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dižozolu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dmitrijs Medvedevs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dobra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dobupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Doles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dolgojes ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dolārs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dominiks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Doms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Donatello (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Donbass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Doom (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Doņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Draudavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Draudzība (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Draugi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dreiliņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Drina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Drisa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Drujas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Druvienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dubnas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Duboviki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dubrovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dubultu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dubuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ducis ir lētāk (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dukuļeva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dumpe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunalkas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunduru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunski]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Duntes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Durbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dvorišče]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dvīņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzelme]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzelmes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzenīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzerkaļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzeņagols]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzilna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzilnu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzintara iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzinējs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dziras]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzirnavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzirnavu upīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzirnezera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzērveņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzīvības koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dāla]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dārzciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dārziņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dārznieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dūņezera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dūņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džeimsa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džeimss II]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džordžs Millers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džordžs V]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[E40 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[EDS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[EEZ (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ETH]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Edgars Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eduards Andersons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eduards Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eduards Āboltiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Egera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Egle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Egļova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Egļukalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eifels]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eisaki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eivona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eižens]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elektronika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elektrības iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elizabete]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elizabetes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elkoņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elkšņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elkšņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elstes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eltons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Embūtes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Emma]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Emīlijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Enerģētiķis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Engure (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Estonia]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Etnas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Europa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Evita]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Evolūcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Explorer]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ezeriņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ezermala]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ezernieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ezernieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[F1]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[FAI]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[FIS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fakultāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fazānu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Feldbergs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Felkerzāms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fermā teorēma]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Festivāla iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fiesta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fjodorova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fleksija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Flokšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Flora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Flotes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fokina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Forth]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foster]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foļvarka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foļvarkas ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foļvaroka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Frailty]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Franklins]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Franz Ferdinand]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Franča Trasuna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Froli]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Frolova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Frīdrihs Augusts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fulda]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Futbols (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fīnikss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[GB]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[GBA]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[GE]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gadalaiki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gagarina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaileiši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaileņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gailis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaismas prospekts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaiļezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaiļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gala iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Galdnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Galileo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Galle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gandijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gao (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gara]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Garbari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Garciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gardenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Garkalnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gatves iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gerhards]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gerrero (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gints Bērziņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gleznotāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Glika iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Go]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gobas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gobi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Golcs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Golf]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gors]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gothards]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grafa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Granada (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Granāta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grasis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grauds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Graudzāles]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grave]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gravu dīķis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grega dienasgrāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Greisa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gribusti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grieķija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Griguļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grozas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grāvja iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grīzupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grūbe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gundega]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gundegas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gundegas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gundegu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gustavs Bauers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Guta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gāršas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[H2O]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ha]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hameleons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hamilton]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hamm]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hanzas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Harijs Poters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hauss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Heilundzjana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Heinrihs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Helena]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hercberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Herma]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hess]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[High School Musical]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Himalaju lācis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hobits (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Holande (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Holiday]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Holta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hop]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Horodišče]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hull]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Humboldt]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hāga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hērts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ITU]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ieriķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ievu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[If]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Igaunijas arhipelāgs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ignalina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ignatova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Igo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilza]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilze Liepa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilzes ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilziņu ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Imulas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Indiānis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Inta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Invalīdu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Inču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Irbenāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Irbupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Iridium]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Iris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Irlavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Irvine]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Iršu pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ivatani]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Izabella]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Izstrādātājs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Izvaltas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Izēra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ičikava]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jana]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jans Brēgels]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Japets]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunalūksnes ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunatnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunaudzes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaungaiļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunjelgavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunokra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunpils iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunā sādža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaņa Rozentāla iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jegorova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jeloustona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jeri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jezupova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jeļņa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jodupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Johans Eks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Johans Stenders]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jomas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jonāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jorzova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Josta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jugio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jumiķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jumpravmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jumtiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jumurdas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juneļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Junkers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jura Ozola iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Jansons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Jurjāns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Karlsons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Riekstiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Zariņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jurģi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jurģu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jurīši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Justs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Andersons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Blūms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Breikšs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Gailītis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Krastiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Matulis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Polis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Rudzītis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Siliņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Skrastiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Sīlis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Vanags]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Zariņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jātnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāzepa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņa Daliņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņa Endzelīna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņa Jaunsudrabiņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņa Poruka iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jāņupītes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jēkabs Jansons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jēkabs Nīmanis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jūnona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jūrmala (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kabinda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kadiķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kadrs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kagajana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kajaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaktiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaktusu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalifornija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalla]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kallisto]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalnamuižas pagasts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalngales iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalnsētas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalpaks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalvenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalvis Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalviši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalvāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kameņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kamēliju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kantona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kantons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kanāla iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kapsētas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kapu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kapu kalns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Karalis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Karte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Karteča]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kartupeļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kasai (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaspari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaspars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Katlakalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Katrīnas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kauja pie Kokneses]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (futbols)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazaks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazanova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazarmu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazieri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazimirovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazinci]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazusala]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaķīši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaļvi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaļķupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kažemāki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kažoki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Keiseļova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Keiši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kerbers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kibo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[King]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kingstona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kirova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kita (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kitkova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klaipēdas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klasifikācija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klasiskā mitoloģija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klauces ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klaudijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klaviatūra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kleins]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kleisti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klijānu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klints iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klostera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klīve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klīveru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klūgu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Knuts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Koagulācija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kobilka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kokle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Koku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolivaņa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolkas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolkasraga iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolomosti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kompass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kompānija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Komunālā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Konglomerāts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kongo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Konka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Konstanca]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Konstruktīvisms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Korsikova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Korts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kosas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kovališki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kovšu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kozlovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Koškina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kraukļova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kreiči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krievija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krieviņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krievs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristapa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristaps Valters]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristaps Zariņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristceļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristīne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krivošeji]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krišjānis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Križovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krokusu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kross]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kroņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krusas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāslava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāsotāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāterezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāčupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāčupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krēsla (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krēslas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krīviņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krūkļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krūtis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kuba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kudrova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kukari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kukuči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kulons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kupers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kurdistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kurmenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kurmju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kurvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kuģinieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kušneri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kušņeri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kvadrāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kvēles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kālija laukšpats]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kāpa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārkliņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārklumuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Balodis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis III]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Liepiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Pētersons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Seržants]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārļa laukums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kāršupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kāzas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kļovi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kūlu strauts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kūrorta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[L2]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[LCD]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[LLA]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[LPSR]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[LV]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laboratorijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Labradora]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Labraga iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laibach]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laime (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laimes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laivinieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lakstīgalas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lambert]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Landau]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapegļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapotnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lassiter]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Last Christmas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lata iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Latgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Latvijas augstskola]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Latvijas izlase]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laube]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laukakmeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lauki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lauma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laumu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Launkalnes ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lauri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lazda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lazdiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lazdukalna ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laņģupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lašu pagasts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lefkoju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leins]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leitis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lejas ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lejasmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leko (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lelle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lem]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lemešova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leopardi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leopolds II]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lestenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Let It Be]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leņķa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liberts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lidija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liedags]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielais laukums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielais prospekts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielciems (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielgabalu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielmežnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepkalne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepkalni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepu aleja]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepziedi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liesmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lietuvēns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Likums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lilastes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lillekila]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lilliju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lima (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Limbažu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Linkolna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Linkolna sala]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Linkolns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lipaiķi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lipuški (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Litenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Livingstons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Loborži]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Locupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lokomotīves iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lomonosova iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Londonas lidosta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lost Highway]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Louzi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lubeja]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ludvigova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ludvikova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lugano]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lugaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lugi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lukne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Luksemburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lukss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lupīnu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Luters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Luņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lācupi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lādezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lāna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lēdurgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lēpju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lībieši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lībvalks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līdaka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līduma iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līgatnes papīrfabrika]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līgo iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līksnas ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līkā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lītaunieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lītaunīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līvciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līves]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūcija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūisa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūsis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[MDA]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[MI]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[MIPS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Madagaskara (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Magone]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maija Eglīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maizes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maiznieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maiļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Makarova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Makuši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Malienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Malnais grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Malnavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mamma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mana dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mančestra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[March]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Marjanova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Markovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Masbate (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maskavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maslova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Massa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Masson]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mateļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mathematics]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Matisāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Matuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazais ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazais princis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazie Joksti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazirbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazlēpju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazsalacas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Ceriņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Gaismas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Gaujas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Jaunā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Krūmu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Kungu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Kurzemes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Lauku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Loku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Meža iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Mētru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Ozolu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Parka iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Priežu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Rožu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Rīgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Senču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Sila iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Sporta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Vaļņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Zeltiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Ziedu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā Zvejnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā nāriņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mačāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mašīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mediāna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Medības (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Meiju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Meitene ar pērļu auskaru (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melbourne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melbārži]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melderes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melderi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melderu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnais grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnais gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnais kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnais metāls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnezera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnsila iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mencu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Menzies]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Merķeļa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Meža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežaparka iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežavepri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežezera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežinieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežrijas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežrožu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežsargu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežāre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežāres iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Middlesbrough]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miesnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miežu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miglas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mihalova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mijadzaki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mikronēzija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mikroskops (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mildas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mir]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Misas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mitau]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miķeļa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miški]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mokša (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mol]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mores iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Morfoloģija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Morioka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Morris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mozus (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mucenieku ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mucenieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Muižniece]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Murdu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Murjāņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Murray]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mākoņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mālupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārciņa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Māris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārstaļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārtiņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārtiņš Sesks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārtiņš Vērdiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mēle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mēmeles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mētras (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mīlenbahs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mūsas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mūsu Tēvs debesīs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[NBA lokauts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[NPD (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Naga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nakteņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Namdaru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nameja gredzens]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nameja iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Namiķi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Naturālisms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Neatkarības karš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Neisa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nelsona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Next]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nezināmā]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Neļķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nikolaja iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nikolajs Korfs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nimfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Niša]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Noah]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Noma]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Norupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Norupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Norviča]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Novarra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Novomoskovska]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Novonikolajevska]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nākotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nāras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nātre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nēvijs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nēģu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nīcgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nītaures iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[OBE]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[OSC]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Obama]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Obas līcis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ojāra Vācieša iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Okinava]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oklais ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oktets]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Olaine (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Olavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Olga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Olīvu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Online]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Opera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orbīta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orfisms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orhideju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orānijas Vilhelms (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ostas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ostupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Otas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ozolkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ozolnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oļģerts Krastiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[PDF]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paceplīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Padomju Latvija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pagasta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paipalu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pakalni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pakalnieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pakalniešu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palasta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paleju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palmu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palsas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palīdzības iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pantera]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paparžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Parhomenko]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Parka aleja]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Partizānu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Parīzes Dievmātes katedrāle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pasauļu karš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Passat]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pastiprinātājs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Patmalnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Patmalnieku ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Patons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paul]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paula Stradiņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paula Valdena iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pauniņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pauri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paurupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pededzes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pelčupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pelši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pendžāba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Peoniju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pereira]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Perejaslavļa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Personālais dators (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Peterss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Peļņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Peņģi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Piejūras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pielaide]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Piestātnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pilsezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pilskalnes ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Piltenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pionieri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pirts iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Piļkas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Planica]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Platones iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plecs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plieņupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pliešova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plimuta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plostu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pludmales iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plūmju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Podnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Podupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Polgāra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Poltergeists (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pope (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Populus]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Poļakova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Preiļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Premjerlīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Principia Mathematica (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prinss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Progresa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Progress]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prokops]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Promenādes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Propāndiols]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Proteīni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prāmju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prēdeļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prīmulu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prūsija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prūšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pudāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pugači]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Puisāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pulkarne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pumpuri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pumpēni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Puncuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pupa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pupiki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Purniņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Purva iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Purvciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pustoška (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Putra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Putrāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pušča]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pāns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pārmiju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pārupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pārība]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pērkones iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pērļupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pēteri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pēteris Balodis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pētermuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pēterupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pīpeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pīrāgi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pīrāgs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pīļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pļaviņas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūdnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūres iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūriski]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūrisms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[RA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[RO]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[RSS (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rabova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Radio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Radiomāja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ragi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rainis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raiskuma iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Randu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ranka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rapa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rapšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rasas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raudas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raudinka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raudupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ražas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reims]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rencēnu ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rendas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reprodukcija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reps (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Republikāņu partija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Revenge]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reģenerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reņģu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Riesti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rieva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rikova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rimši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rinda]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ripa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rite]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ritiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rizoto]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Riņķa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Roberts Ozols]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Robežniece]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Robežupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rojas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Roka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Romanovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Romblona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Romāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ronaldu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ropaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rosme]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rotu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rozenberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rozītes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Roņsalas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rožupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rubene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rubeņu ceļš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rubuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ruby (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rucavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudens iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudukova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudzi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rugāji (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rumbas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Runči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rush]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ruskuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rust (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rutuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ruļļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ryle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rācenis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rāmavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rātslaukums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rāznas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rēzes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rēznas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rītausmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rūkas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[SLO]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[SVN]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saigona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sakarnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sakaru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sakne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saktas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salacija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salamanka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salienas ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salmaņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saloči (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Samars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Samteņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sanfernando]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sanhuana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sanmarīno (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sanpaulu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sapņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarja]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarkanmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarkanā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarkanā upe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sars (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sasunas Dāvids (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Satekles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Satori]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saturns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Satversmes sapulce]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saulaine]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saulkrasti (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sausinīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saūds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sebu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sedna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Seidenberg]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Seklis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Selenīts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Semjonova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Senatnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Senlejas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Senna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sesks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sesku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Siena iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sienāžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Signum]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sikspārņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sikšņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silagals]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silaunieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silavas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Siliņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Siliņupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silmaču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silvija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Simon]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Simona]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sirēnas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sistēma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Siu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sivēnu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skaista (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skaistas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skautu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skaņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skradeļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skrundas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skrīveru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skudru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skujenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skuki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skultes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skābe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skārboro (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skārņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Slipknot (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Slocenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Slucka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Slēpotāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smagais metāls]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smani]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smilga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smilšbekas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smilškalnu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sniegbaltīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sniķere]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Snow]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sofijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sološu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sondori (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sonāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sosnovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sperga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sphaeriidae]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spilva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spogulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spole]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sporādu salas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spriegums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sprukti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sprīdīša iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sprīdīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spēks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spīķeru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spūles]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spūlis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Staburadze]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Staburags (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stabuļnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stendes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stenfīlda]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Steķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stiglova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stihija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stirnezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stokholmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stolbovoja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stopiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Straupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strauti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strautnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strautupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strazdupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strenču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strīķupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strūgu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Studentu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stulbais ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stulbezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stučka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stāmerienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stāvā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stērstu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stūre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stūrmaņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stūru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stūrīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sudraba iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Suitu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sula (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sumburciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Susekļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Susējas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Suvorova iela (Daugavpils)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svente (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sverdlovska]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sviļpova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svētais Antonijs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svētais Miķelis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svētiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svētupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sway]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sējējs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sēme (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sēravotu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sētas ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sētas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sēņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīgu dzimta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīgu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīkā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīpolu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sūnupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sūra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[TNT]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taimira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taisnā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taisnīguma partija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Talsu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tarna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taro]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tartakas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tartaks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tatjana]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tauriņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tautas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tautas partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taškurgana]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tebras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Teika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Terors]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Teteru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Texas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[The Social Network]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tiesību bils]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tigra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tilts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Timšāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tira]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Titurga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tobago iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tomass]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tomēni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tonijs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tonis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tony]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tor]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tornis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Torpedo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Torņkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Torņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tovša]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trampa tornis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trance]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Transporta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trauma]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trepe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trigeris (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trikātas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tripole (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tropi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trūpi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tumba]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tura]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Turcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Turki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Turlava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tutini]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tvaika iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tējas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tēraudu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tērces iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tīra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tīreļa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tūjas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tūjas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tūju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tūļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ubogova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ugunsdzēsēju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Undīne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ungerns-Šternbergs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Unguri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ungurmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upenieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upesciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upeslīči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upmala]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upurkalns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Urgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Uriekste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Usmas baznīca]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Usmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Uzvaras piemineklis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[VEF (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[VFR]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaboļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vacumnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vadoņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vads]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaidelotes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vainagu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vairoga iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaivaru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaivodi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaiņode (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valaiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valdemāra iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valdeķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valentīna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valentīns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valguma iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valmieras ģimnāzija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valpene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valsts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valsts mākslas muzejs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valteri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valverde]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vanga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vangažu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varakļānu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varavīksnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varkaļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varoņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varuna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varžupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vasaras iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vasarnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vasiļjevka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vecais ceļš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vecsaules iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vecstropi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vecvagare]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vega (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Veldres iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Velna klēpis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Velnezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Velsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Verdena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vestienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Victoria]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vidrižu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vidusmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viesturu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vietalvas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vijolīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viktorijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilces ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilciņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilhelmīne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viltusdmitrijs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vimba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vimbas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vircavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virdžīnu salas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virsis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viskaļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Visvalža iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vizlas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viļakas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viļuma iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viļums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viļņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vladimirs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vladislavs I]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Volhova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Voroņeža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Voveri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vācietis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vālodžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vārds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vārpas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vārzava]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vāsa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vējavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vējdzirnavu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vērdiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vērsis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vēršmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vētra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vētru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vēzenberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vēžu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vēžupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīlipa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīnkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīnogu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vītiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīžona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Warriors (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zabegi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zagorje]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaharova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zalāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zanes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zanzibāra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaļmežnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaļmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaļumi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zeltiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zeltkalna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemitāna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemitāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemītes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zentenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zenīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zepi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zeļči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zeļļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ziedonis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ziemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zilais valis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zileņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zinta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zirgu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zizma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ziņa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zodiaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zundi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zutēni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zušu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvaigzne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvanu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvirbulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvirbuļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvārtas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zīlīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zīlīšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zīļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[¥]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ābele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ābelīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ādams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ādažu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ādmiņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ālave (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Āres]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ārija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ātrums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čakstes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čandra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Černova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Četri balti krekli]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čeveri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čikste]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čornaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čudarīne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čuksti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ēriks Jēkabsons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ērkšķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ēveles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ģederts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ģints]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Īrisu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Īslīces iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Īvandes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķekava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķekavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķieģeļceplis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķieģeļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīpsalas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīšezera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīšezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ļovāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šalkas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šalku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šarlotes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šauri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šenberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šovs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šternberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šķēdes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šķērsu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šķūņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šūna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūdeļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūdri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūdrupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūzulova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūzuļnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Žabinka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Žagaru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Žeikari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1928. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1932. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1936. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1940. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1944. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1948. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1952. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1960. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1964. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1968. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1972. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1976. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1980. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1984. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1988. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[A1]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ABC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ALG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ARA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ada]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ahmeds]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Aizputes baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Akbars]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Akcija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Alba]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Aleksandrs II]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Alfrēds Verners]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Alkantara]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Anastasijs I]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Andrē Zeme]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ans]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Antoniški]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Antons Rubins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Artjomovska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Aru]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Atcerēties visu]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Atgriešanās paradīzē]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Atletico]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Atpakaļceļš]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ave Sol]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[BA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[BAM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Baiļu rags]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Baltazars fon Kampenhauzens]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Balzams]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Barbarosa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bauskas baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Beks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Belgradas &quot;Partizan&quot;]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bellingshausen]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Beloje ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bicepss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bizantija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Blažģa ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Blūmingtona]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bortnīki]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bāskervilu suns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bērza]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bīns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C18H30O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C18H32O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C18H34O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C22H42O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C2H4O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C2H4O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C2H6O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H4O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H6]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H6O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H6O3]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H8O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H10O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H4O4]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H6O3]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H8]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H8O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C5H6O4]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C8H8]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CAR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CD]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[COS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Celsijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Centrālā Kordiljera]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Centrālā province]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Cepelīns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Cīņas klubs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[DJ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[DV]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[DY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Dagdas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Daugavpils baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Denver Nuggets]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Devenporta]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Drams]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[DreamWorks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džeimss Meisons]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džinna]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džoja]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džonstauna]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[EG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[EPO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ET]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[EU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ebots]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Eiropas izaicinājuma kauss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ekstāze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Elektra]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Elsnica]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FJ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FK Borac]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Frankfurte]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Fukuokas lidosta]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GD]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GQ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Galindez]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Garezers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gazele]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gelasijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gobustana]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gossip Girl]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gotfrīds]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gould]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Greiema sala]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Grobiņas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gulbenes pils]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gvadalahara]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HAP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Halloween]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ham]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hel]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Heršels]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hidroksils]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Holivuda]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hārdkors]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IBA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IQ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Igors Novikovs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Iluzionists (filma)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Isana]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Itālijas variants]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Izolators]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[JE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jorkas Universitāte]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Juárez]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jānis Annuss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jānis Krēsliņš]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jānis Šipkēvics]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jāņa vēstule]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kabelis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kamara]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kaķene]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Klio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Komsomoļska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Konservatīvā partija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Konstantins Karakacanis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kori]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Krasnoarmejska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Krekeliškas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kroņmuiža]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Krēsle]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kuldīgas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kumpinišku ezers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[København]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kārlis Būmeisters]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kārlis Gailis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kārlis fon Zīverss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LAC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LMA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LPP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[La Vérité]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ladislavs Krejči]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ladusi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Laplata]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lasels]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lata jubilejas monētas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1924. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1928. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1936. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1992. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvijas rekordi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leina]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leonards]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leviatāns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lidijas Samuilovas iela]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lieliskais septiņnieks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lielsalas purvs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Liepājas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Londonas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Londonderija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ludzas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ME]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ML]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MON]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MQ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MT]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MUS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MV]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MX]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Maestro (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Magelāna mākonis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Makinlijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Maksimiliāns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mamma Mia!]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Manats]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mandžūru kandidāts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Manghistau]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Marija Fjodorovna (ķeizariene)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Marko Rosi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mazsalacas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mazās sievietes]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Maļinovka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Meinlenda]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Melnie Ziemassvētki]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Melnā atraitne]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Melvila sala]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Modunjo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Moshpit]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Māni]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mārlovs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mārtiņš Meiers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mēza]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NIC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NZ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Neretas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Normāli cilvēki]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Nostalģija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Oniši]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Opoles apriņķis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PER]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pamatinstinkts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Paģiri]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pedālis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pikārs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pinokio]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Plosta tilts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Plutons]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pols]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pop]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Powiat nowodworski]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Primorska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Priozerska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Programma]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pāvilostas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pērkoņkalve]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pūtkas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[QA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Raffaello]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rezultatīva piespēle]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ribnica]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rietumu province]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Risks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Roberts Rosens]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rojas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rot]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rumba]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rēzeknes baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rēzeknes katoļu baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rīgas Garīgais seminārs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rīgas Svētās Katrīnas baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rīme]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SD]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ST]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SV]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SZ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Saite]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Salas ezers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Saldus baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Samanta Smita (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[San Martín]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sanita Pušpure]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Santamarija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Santiago Bernabéu]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sarkanais pūķis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Satversme]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sempls]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Siesarte]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sivukaka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Skarlati]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Skins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Skots]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Slepkavība Austrumu ekspresī]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Spa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[St Albans]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Stare Mesto]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Stenlijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Stokholmas AIK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Svetlana Savicka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sūsa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TEL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TIB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TJ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TT]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TV]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Taidžou]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Taksis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Talsu baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tautas Balss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tempļa kalns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Teodors Debners]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[The Ladykillers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[The Punisher]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[The Walking Dead]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Thr]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tiesu pils]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tiserāns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tokijas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tomasa Krauna afēra]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Turkmenbaši]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tēbas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tīlings]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UMA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UZ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ujuni]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ulmaņa Ministru kabinets]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Utis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vafa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vasco da Gama]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vasks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Velda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Velsas Prinča sala]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vents]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ventspils Svētā Nikolaja baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ventspils baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vera]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Veremi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Verners]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vilciens uz Jūmu]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vinči]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Viola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vjenna]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vladimirs Žarkovs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vordauka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vostok-1 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[WF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[WS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[West]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[XC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[YE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ZA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ZM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ZW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot;]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Zilais purvs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Zonde]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Émilie Simon]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ābels]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Čehoslovākijas sadalīšana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Čehs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Čerepova]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ērls]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ģimene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ļetkas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ņikoļska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Šarko (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Šors]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Švitene]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Žīgurova]] || 1 || 1 || 1
|}
&lt;!-- LIST END --&gt;

== Problēmas ==
Zināmās problēmas (iespējams, tās tiek risinātas!):
* Dažas nozīmju atdalīšanas saites var vest no veidnes {{tl|citas nozīmes}}, tātad tās jālabo nav
* Uz dažām nozīmju atdalīšanas lapām ir izveidotas pāradresācijas, kas arī tiek skaitītas kā saites

[[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts|Nozīmju atdalīšana]]</text>
      <sha1>71hhdytkbvepn1xauculid1dqcdthul</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>296315</id>
    <revision>
      <id>4534839</id>
      <parentid>4372867</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:18:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534839</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24630" sha1="2x1u7x4jxkn5c6sfrsql50sgj2tuf4l" xml:space="preserve">'''Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs''' bija ikgadējs [[šahs|šaha]] turnīrs, kurš tika rīkots [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], godinot šaha trenera [[Jānis Mileika (1936—2010)|Jāņa Mileikas]] piemiņu, no 2011. līdz 2019. gadam.

== Sacensību vēsture ==
Jēkabpils šaha trenera Jāņa Mileikas bērēs viņa audzēkņi un darba kolēģi no Jēkabpils sporta skolas nolēma viņam par godu rīkot piemiņas šaha turnīrus un pasākumus. Par turnīra norises laiku tika izvēlēts Jāņa Mileikas dzimšanas mēnesis - novembris. Sākot no 2013. gada, turnīra rīkotāji nolēma izmantot sacensības arī plašāku šaha dienu sarīkošanā, ietverot tajās dažādus jaunatnes šaham veltītus seminārus un nodarbības.

=== 2011. gads ===
'''Pirmais Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs''' notika 2011. gada 19. novembrī Jēkabpils sporta centra administratīvajā ēkā.&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=vf_1pTJC5x0 Jēkabpilī ar šaha turnīru piemin treneri Jāni Mileiku]&lt;/ref&gt; Sacensības sākās ar ziedu nolikšanu un atceres brīdi Jēkabpils kapos Jāņa Mileikas atdusas vietā, kas turpmākajos gados kļuva par šī turnīra tradīciju. Turnīrs risinājās 7 kārtās pēc [[Šveices sistēma]]s ar apdomas laika kontroli 15 minūtes visai partijai, tajā piedalījās šahisti no Latvijas un [[Lietuva]]s. Ar 6½ punktiem no 7 iespējamajiem uzvaru turnīrā izcīnīja Andris Starostīts, pēc papildus koeficienta apsteidzot otrās vietas ieguvēju Georgiju Makovski, kurš arī ieguva tikpat punktu. Trešajā vietā ar 5½ punktiem ierindojās [[Guntis Jankovskis]]. Labākā no dāmām bija Maija Aveniņa - 4½ punkti, labākais no senioriem bija Juris Priedītis - 4 punkti, bet turnīra jauniešu balvu ieguva Zubeirs Haciveli - 4½ punkti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessds.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=428%3Aja-mileikas-piemias-turnrs&amp;catid=37%3Aturniri&amp;Itemid=178&amp;lang=lv |title=Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs |access-date={{dat|2015|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220819170105/http://www.chessds.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=428%3Aja-mileikas-piemias-turnrs&amp;catid=37%3Aturniri&amp;Itemid=178&amp;lang=lv }}&lt;/ref&gt;

=== 2012. gads ===
'''Otrais Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs''' notika 2012. gada 10. novembrī Jēkabpils Tautas namā. Turnīrs risinājās 16 kārtās pēc tā sauktās Basku sistēmas, kad ar vienu kopēju apdomas laika kontroli uzreiz tiek spēlētas divas partijas, pēc pirmās partijas beigām pretiniekiem mainot figūru krāsu. Tas bija pirmais lielākais šaha turnīrs Latvijā, kas risinājās pēc šīs sistēmas, un līdz ar to izraisīja diskusijas šaha sabiedrībā par šādas laika kontroles lietderību.&lt;ref&gt;[http://www.sahafederacija.lv/?p=4253#comments Otrais Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs]&lt;/ref&gt; Apdomas laika kontrole bija 10 minūtes un 2 sekundes par katru gājienu abām partijām. Sacensības ar uzrunām atklāja Jēkabpils pilsētas mērs [[Leonīds Salcevičs]] un Latvijas Šaha federācijas prezidents Pēteris Šmidre. Turnīrā piedalījās Lietuvas, [[Ukraina]]s un trīspadsmit Latvijas pilsētu šahisti. Dalībnieku sastāvā bija divi [[lielmeistars (šahs)|lielmeistari]], četri meistari un 15 meistarkandidāti. Visu turnīra distanci stabili aizvadīja un pārliecinoši 14½ punktiem no 16 iespējamajiem uzvarēja lielmeistars [[Igors Kovaļenko]], kurš toreiz vēl pārstāvēja Ukrainu. Otrajā vietā bija jaunais meistars [[Toms Kantāns]] ar 12½ punktiem, trešajā - meistarkandidāts Aleksejs Pavļučenko ar 11½ punktiem, kurš pēc papildus koeficienta apsteidza Georgiju Makovski. [[Saeima]]s deputāta [[Vitālijs Orlovs|Vitālija Orlova]] balvu ieguva Nikolajs Krilovs, kurš ierindojās 5. vietā. Kā labākais jēkabpilietis tika apbalvots meistars Guntis Jankovskis, labākā jaunieša balvu ieguva [[Viļņa]]s šahists Kiprs Eigmins, labākā seniora - Jānis Lelis, bet labākā jauniete bija daugavpiliete [[Elizabete Limanovska]].&lt;ref&gt;[http://www.jvestnesis.lv/modules.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=6014 Sports: Jāņa Mileikas 2.piemiņas šaha turnīrs]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== 2013. gads ===
'''Trešais Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs''' notika 2013. gada 9. novembrī Jēkabpils pilsētas &quot;Gaļas nama&quot; konferenču zālē. Turnīrs risinājās 9 kārtās pēc Šveices sistēmas. Apdomas laika kontrole bija 12 minūtes un 3 sekundes par katru gājienu visai partijai. Turnīrā piedalījās dalībnieku rekordskaits - 95 šahisti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas. Dalībnieku sastāvā bija četri lielmeistari, 11 starptautiskie un nacionālie meistari, kā arī 19 meistarkandidāti. Par sacensību uzvarētāju ar 8 punktiem no 9 iespējamiem kļuva lielmeistars [[Aleksejs Širovs]]. Otrajā vietā ar tikpat punktiem ierindojās [[Jevgeņijs Svešņikovs]], kuram bija sliktāks papildus koeficients. Trešajā vietā ar 7 punktiem un labākiem papildus radītājiem bija lielmeistars [[Arturs Neikšāns]]. Kā labākais no jēkabpiliešiem tika apbalvots Nikolajs Krilovs, labākā starp dāmām bija lielmeistare [[Ilze Bērziņa]], labākais jaunietis - Klāvs Stabulnieks, bet seniors – Ivars Smilga.
Nākamajā dienā pēc Jāņa Mileikas piemiņas šaha turnīra notika Latvijas šaha lielmeistaru nodarbības jaunajiem šahistiem, kuras vadīja Aleksejs Širovs un Arturs Neikšāns.&lt;ref&gt;[http://www.jekabpilssportaskola.lv/sahs/jana-mileikas-3-pieminas-saha-turnirs/ Jāņa Mileikas 3. piemiņas šaha turnīrs]&lt;/ref&gt;

=== 2014. gads ===
'''Ceturtais Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs''' notika 2014. gada 8. novembrī Jēkabpils Tautas namā. Turnīrs risinājās 9 kārtās pēc Šveices sistēmas. Apdomas laika kontrole bija 7 minūtes un 5 sekundes par katru gājienu visai partijai. Turnīrā piedalījās šahisti no Latvijas un Lietuvas. Dalībnieku sastāvā bija divi lielmeistari, pieci starptautiskie un nacionālie meistari, un 10 meistarkandidāti. Par sacensību uzvarētāju ar 7½ punktiem no 9 iespējamiem kļuva lielmeistars [[Arturs Neikšāns]], kurš pēc papildus koeficienta apsteidza otrās vietas ieguvēju starptautisko meistaru [[Rolands Bērziņš|Rolandu Bērziņu]]. Trešajā vietā ar 7 punktiem un labākiem papildus radītājiem bija sacensību favorīts lielmeistars [[Igors Kovaļenko]]. Labākais no jēkabpiliešiem atkal bija Nikolajs Krilovs, labākā starp dāmām bija [[Vija Rožlapa]], labākais jaunietis - Mārtiņš Rusakovs, labākā jauniete - Elizabete Limanovska, bet seniors – Anatolijs Seļivanovs. Jaunākais turnīra dalībnieks bija astoņgadīgais Kristers Policāns no Jēkabpils, kas saņēma Saeimas deputāta Vitālija Orlova balvu. Turnīra organizatori bija sagatavojuši 20 Jāņa Mileikas piemiņai veltītas pastmarkas, no kurām pirmā tika pasniegta viņa dzīvesbiedrei Terēzei.&lt;ref&gt;[http://www.bdaugava.lv/zinas/tautas-nama-noriteja-ceturtais-jana-mileikas-pieminas-turnirs Tautas namā noritēja ceturtais Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs]&lt;/ref&gt;
Tāpat kā iepriekšējā gadā, nākamajā dienā pēc Jāņa Mileikas piemiņas turnīra tika turpināti šaham veltītie pasākumi, un notika Latvijas šaha treneru seminārs, kurā vadošie Latvijas šaha treneri saturīgās lekcijās dalījās savā pieredzē.

=== 2015. gads ===
'''Piektais Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs''' notika 2015. gada 7. un 8. novembrī Jēkabpils Tautas namā. Pirmo reizi divās dienās tika organizēti A (šahistiem ar [[Elo reitings|Elo reitingu]] virs 2000 punktiem, kurā varēja piedalīties visi interesenti) un B (šahistiem ar Elo reitingu līdz 2000 punktiem) turnīri. Abi turnīri risinājās 11 kārtās pēc Šveices sistēmas. Apdomas laika kontrole bija 12 minūtes un 5 sekundes par katru gājienu visai partijai. Turnīros piedalījās šahisti no Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Polijas. Dalībnieku sastāvā bija četri lielmeistari, astoņi starptautiskie un nacionālie meistari, un 20 meistarkandidāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=21337&amp;r=Jekabpils |title=Jēkabpilī norisinājies Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs šahā |access-date={{dat|2015|11|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304131939/http://jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=21337&amp;r=Jekabpils}}&lt;/ref&gt;
Par A turnīra uzvarētāju ar 10 punktiem no 11 iespējamiem kļuva lielmeistars [[Aleksejs Širovs]], kurš vienīgo zaudējumu piedzīvoja otrā kārtā pret Matīsu Mustapu. Par diviem punktiem no uzvarētāja atpalika otrās vietas ieguvējs starptautiskais meistars Toms Kantāns. Trešajā vietā ar 7 punktiem un labākiem papildus radītājiem ierindojās starptautiskais meistars [[Rolands Bērziņš]]. Labākais no jēkabpiliešiem bija Ģirts Kiršbergs, labākā starp dāmām bija starptautiskā meistare [[Anna Kantāne]], labākais jaunietis - Klāvs Stabulnieks, labākā jauniete - Elizabete Limanovska, bet seniors – lielmeistars [[Juzefs Petkēvičs]].&lt;ref&gt;[http://www.sahafederacija.lv/?p=8632 Jāņa Mileikas piemiņas turnīrā triumfē Aleksejs Širovs]&lt;/ref&gt;
Par B turnīra uzvarētāju ar 9 punktiem no 11 iespējamiem kļuva Zubeirs Haciveli. Otrajā vieta ar 8½ punktiem un labāku papildus koeficientu ierindojās Jānis Lelis, bet trešajā vietā ar tikpat punktiem palika [[Nellija Maklakova]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessds.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=1257%3Av-ja-mileikas-piemias-aha-sacensbas&amp;catid=37%3Aturniri&amp;Itemid=178&amp;lang=lv |title=V Jāņa Mileikas piemiņas šaha sacensības |access-date={{dat|2015|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220819163056/http://www.chessds.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=1257%3Av-ja-mileikas-piemias-aha-sacensbas&amp;catid=37%3Aturniri&amp;Itemid=178&amp;lang=lv }}&lt;/ref&gt;

=== 2016. gads ===
'''Sestais Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs''' notika 2016. gada 5. un 6. novembrī Jēkabpils Tautas namā. Šoreiz divās dienās tika organizēti trīs turnīri: A (šahistiem ar Elo reitingu virs 2000 punktiem, kurā varēja piedalīties visi interesenti), B (šahistiem ar Elo reitingu līdz 2000 punktiem) un ātrspēles turnīri. A un B turnīri risinājās 9 kārtās pēc Šveices sistēmas. Apdomas laika kontrole bija 8 minūtes un 4 sekundes par katru gājienu visai partijai. Ātrspēles turnīrs risinājās 14 kārtās pēc Šveices sistēmas ar apdomas laika kontroli 3 minūtes un 2 sekundes par katru gājienu visai partijai. Visos turnīros piedalījās vairāk kā simts šahistu no Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Baltkrievijas. Par A turnīra uzvarētāju ar 8 punktiem no 9 iespējamiem kļuva lielmeistars Normunds Miezis, kurš nepiedzīvoja nevienu zaudējumu. Par puspunktu no uzvarētāja atpalika otrās vietas ieguvējs starptautiskais meistars Ņikita Meškovs. Trešajā vietā ar 6 punktiem ierindojās FIDE meistars Egons Lavendelis. Par B turnīra uzvarētāju ar 7½ punktiem no 9 iespējamiem kļuva Alvis Vanaģelis. Otrajā vieta ar tikpat punktiem, bet sliktāku papildus koeficientu ierindojās Uldis Melderis, bet trešo vietu ar 7 punktiem izcīnīja Visvaldis Gercāns. Ātrspēles turnīrā uzvarēja Normunds Miezis, kas ieguva 13 punktus no 14 iespējamiem. Otrais bija Georgijs Makovskis, trešais - Jurijs Agafonovs, bet ceturtais - Guntis Jankovskis, kuri visi savāca 10 punktus, bet vietu secību sadalīja pēc papildu rādītājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sahafederacija.lv/raksti/182/pirmo-reizi-jana-mileikas-memoriala-celojoso-kausu-iegust-normunds-miezis/ |title=Pirmo reizi Jāņa Mileikas memoriāla ceļojošo kausu iegūst Normunds Miezis |access-date={{dat|2016|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161115080122/http://sahafederacija.lv/raksti/182/pirmo-reizi-jana-mileikas-memoriala-celojoso-kausu-iegust-normunds-miezis/ }}&lt;/ref&gt;

=== 2017. gads ===
'''Septītais Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs''' notika 2017. gada 11. un 12. novembrī Jēkabpils Agrobiznesa koledžā (Pasta ielā 1). Tāpat kā iepriekšējā gadā divās dienās tika organizēti trīs turnīri: A (šahistiem ar Elo reitingu virs 2000 punktiem, kurā varēja piedalīties visi interesenti), B (šahistiem ar Elo reitingu līdz 2000 punktiem) un C (ātrspēle) turnīri. A un B turnīri risinājās 9 kārtās pēc Šveices sistēmas. Apdomas laika kontrole bija 8 minūtes un 4 sekundes par katru gājienu visai partijai. C turnīrs bija ātrspēles turnīrs, kas risinājās 7 dubultās kārtās (divas reizes ar vienu un to pašu pretinieku mainītām krāsām) pēc Šveices sistēmas ar apdomas laika kontroli 3 minūtes un 2 sekundes par katru gājienu visai partijai. Visos trīs turnīros piedalījās ap simts šahistu no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Baltkrievijas, ASV un Anglijas. Par A turnīra uzvarētāju ar 7 punktiem no 9 iespējamiem kļuva FIDE meistars Ingemārs Jesse. Par puspunktu no uzvarētāja atpalika nacionālais meistars [[Guntis Jankovskis]] (otrais pēc papildu radītājiem) un lielmeistars [[Ilmārs Starostīts]]. Visi trīs uzvarētāji turnīrā nepiedzīvoja nevienu zaudējumu. A turnīra dāmu vērtējumā labākā bija ASV pārstāvošā Latvijas šaha audzēkne [[Viktorija Ni]]. Par B turnīra uzvarētāju ar 7½ punktiem no 9 iespējamiem otro gadu pēc kārtas kļuva mājinieks Alvis Vanaģelis. No viņa par puspunktu atpalika uzreiz četri šahisti. Pēc papildu rādītājiem otrajā vietā Voicehs Seņavskis, bet trešajā vietā arī tāpat kā iepriekšējā gadā ierindojās Visvaldis Gercāns. Ātrspēles turnīrā pirmo vietu dalīja lielmeistars Ilmārs Starostīts un Baltkrievijas pārstāvis Aleksejs Čerepovs ar 11 punktiem no 14 iespējamiem. Pēc papildu rādītājiem pirmā vietā pienācās lielmeistaram. No abiem uzvarētājiem par punktu atpalika uzreiz trīs dalībnieki, no kuriem labākie papildu rādītāji bija nacionālajam meistaram Georgijam Makovskim, kas ieņēma trešo vietu. Turnīra ietvaros notika Eiropas Šaha savienības (ECU) Izglītības komisijas locekļa, bērnu šaha eksperta Džona Folija (Anglija) lekcija - seminārs &quot;Bērnu apmācība un gudrās spēles&quot;, kurā piedalījās arī [[Romans Hajeckis]] - 2014. gada Pasaules jauniešu šaha čempiona U18 vecuma grupā [[Oleksandrs Bortniks|Oleksandra Bortnika]] treneris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/505/aizvaditas-jau-septitas-jana-mileikas-saha-dienas/ |title=Aizvadītas jau septītās Jāņa Mileikas šaha dienas |access-date={{dat|2017|11|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200925030519/https://sahafederacija.lv/raksti/505/aizvaditas-jau-septitas-jana-mileikas-saha-dienas/ }}&lt;/ref&gt;

=== 2018. gads ===
'''Astotais Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs''' notika 2018. gada 27. oktobrī Jēkabpils Agrobiznesa koledžā (Pasta ielā 1). Šaha diena sākās ar piemiņas brīdi un ziedu nolikšanu pie Jāņa Mileikas atdusas vietas. Tika organizēti divi turnīri: A (šahistiem ar Elo reitingu virs 1900 punktiem, kurā varēja piedalīties visi interesenti) un B (šahistiem ar Elo reitingu līdz 1900 punktiem). A un B turnīri risinājās 7 kārtās pēc Šveices sistēmas. Apdomas laika kontrole bija 12 minūtes un 3 sekundes par katru gājienu visai partijai. Abos turnīros piedalījās septiņdesmit šahistu no Latvijas un Lietuvas. Par A turnīra uzvarētāju ar 5½ punktiem no 7 iespējamiem otro reizi kļuva lielmeistars Arturs Neikšāns. Tikpat punktus savāca nacionālais meistars Oļģerts Indričāns, taču sliktāku papildu rādītāju dēļ viņš palika otrais. Trešo vietu dalīja FIDE meistars Matīss Mustaps un lielmeistars [[Zigurds Lanka]] ar 5 punktiem, bet labāks papildu koeficients izrādījās Mustapam. Par B turnīra uzvarētāju ar 6 punktiem no 7 iespējamiem un labāku papildu koeficientu kļuva Jānis Isakovs. Tikpat punktu ieguva arī Miķelis-Emīls Miķelsons un Daniels Bogorads, kuriem pēc papildu rādītājiem pienācās attiecīgi otrā un trešā vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/772/mileikas-saha-dienas-turniros-uzvar-neiksans-un-isakovs/ |title=Mileikas šaha dienas turnīros uzvar Neikšāns un Isakovs |access-date={{dat|2018|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200811211943/https://sahafederacija.lv/raksti/772/mileikas-saha-dienas-turniros-uzvar-neiksans-un-isakovs/ }}&lt;/ref&gt;

=== 2019. gads ===
'''Devītais Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs''' notika 2019. gada 7. novembrī Jēkabpils Kultūras centrā (Rīgas ielā 212). Pirms turnīra sākuma tika rīkota ziedu nolikšana pie Jāņa Mileikas atdusas vietas. Tika organizēti divi turnīri: A (šahistiem ar Elo reitingu virs 1800 punktiem, kurā tomēr varēja piedalīties visi interesenti) un B (šahistiem ar Elo reitingu līdz 1800 punktiem). Abi turnīri risinājās 7 kārtās pēc Šveices sistēmas. A un B turnīros apdomas laika kontrole bija 12 minūtes un 3 sekundes par katru gājienu visai partijai. Abos turnīros piedalījās deviņdesmit septiņi šahisti no Latvijas, Lietuvas un Krievijas. Par A turnīra uzvarētāju jau trešo reizi un otro reizi pēc kārtas ar 6 punktiem no 7 iespējamiem kļuva lielmeistars Arturs Neikšāns. Līdz pat turnīra beigām līderis bija lielmeistars Ilmārs Starostīts, kurš pēdējā kārtā piekāpās Lietuvas meistarkandidātam Alaksandram Salnai. Finišā abi bija savākuši 5½ punktus, tomēr tieši Salna pēc papildrādītājiem kļuva otrais. Arī situācija B turnīrā nebija skaidra līdz pat pēdējai kārtai, jo četri dalībnieki pirms izšķirošās partijas bija vadībā ar 5 punktiem. Daniels Milovs bija pārāks par Lieni Gateri pie pirmā galdiņa, bet Kirills Baibaratskis pieveica Vilni Bicānu pie otrā. Pēc papildrādītājiem tituls bija piešķirts Milovam, Baibaratskis palika otrais, bet trešajā vietā ierindojās Alberts Korostelovs, kurš ieguva 5½ punktus no 7 iespējamiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1062/sahisti-jekabpili-atkal-godina-trenera-jana-mileikas-pieminu/ |title=Šahisti Jēkabpilī atkal godina trenera Jāņa Mileikas piemiņu |access-date={{dat|2019|11|11||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191111063010/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1062/sahisti-jekabpili-atkal-godina-trenera-jana-mileikas-pieminu/ }}&lt;/ref&gt;

=== Turpmākie turnīri ===
2020. gadā paredzēto Jāņa Mileikas piemiņas turnīru izjauca [[COVID-19 pandēmija Latvijā]], kuras noteikto ierobežojumu dēļ turnīrs nevarēja notikt. Tāpat piemiņas turnīru tradīcija netika atjaunota arī nākamajos gados. 2022. gada 12. un 13. novembrī notika &quot;Trenera Jāņa Mileikas piemiņai veltīts jauno šahistu turnīrs ''Jēkabpils rudens – 2022''&quot;, kas pulcēja jaunos šahistus A un B turnīros.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr690696.aspx?lan=1 Coach Janis Mileika Memorial Youth Tournament Jekabpils Autumn 2022 Group A]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1776/par-jauna-formata-mileikas-turnira-uzvaretaju-klust-jekabpilietis-renars-petrovs/ |title=Par jaunā formāta Mileikas turnīra uzvarētāju kļūst jēkabpilietis Renārs Petrovs |access-date={{dat|2022|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221126191333/https://sahafederacija.lv/raksti/1776/par-jauna-formata-mileikas-turnira-uzvaretaju-klust-jekabpilietis-renars-petrovs/ }}&lt;/ref&gt;

== Piemiņas turnīra uzvarētāji ==
:{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Gads !! Uzvarētājs !! Dalībnieki !! Kārtas !! B turnīra uzvarētājs !! B turnīra dalībnieki !! B turnīra kārtas !! Ātrspēles turnīra uzvarētājs !! Ātrspēles turnīra dalībnieki !! Ātrspēles turnīra kārtas
|-
| 2011 || Andris Starostīts || 57 || 7
|-
| 2012 || [[Igors Kovaļenko]] || 67 || 16
|-
| 2013 || [[Aleksejs Širovs]] || 95 || 9
|-
| 2014 || [[Arturs Neikšāns]] || 72 || 9
|-
| 2015 || [[Aleksejs Širovs]] || 29 || 11 || Zubeirs Haciveli || 58 || 11
|-
| 2016 || [[Normunds Miezis]] || 24 || 9 || Alvis Vanaģelis || 51 || 9 || [[Normunds Miezis]] || 39 || 14
|-
| 2017 || Ingemārs Jesse || 19 || 9 || Alvis Vanaģelis || 67 || 9 || [[Ilmārs Starostīts]] || 44 || 14
|-
| 2018 || [[Arturs Neikšāns]] || 17 || 7 || Jānis Isakovs || 53 || 7
|-
| 2019 || [[Arturs Neikšāns]] || 26 || 7 || Daniels Milovs || 71 || 7
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Literatūra ==
* &quot;Тренер Янис Милейка&quot;, Rīga 2020 (izdevējs Jurijs Agafonovs), ISBN 978-9934-23-235-0

== Ārējās saites ==
* {{Atsauce
 | title=Jana Mileikas pieminas turnirs 19.11.2011 (Jekabpils)
 | url=http://chess-results.com/tnr60758.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821
 | nopp=true}} 2011. gada Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs vietnē chess-results.com
* {{Atsauce
 | title=Trenera Jāņa Mileikas 2. Starptautiskais šaha turnīrs
 | url=http://chess-results.com/tnr84462.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821
 | nopp=true}} 2012. gada Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs vietnē chess-results.com
* {{Atsauce
 | title=III Coach Janis Mileika Memorial chess tournament
 | url=http://chess-results.com/tnr113058.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821
 | nopp=true}} 2013. gada Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs vietnē chess-results.com
* {{Atsauce
 | title=IV Coach Janis Mileika Memorial chess tournament
 | url=http://chess-results.com/tnr148436.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821
 | nopp=true}} 2014. gada Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs vietnē chess-results.com
* {{Atsauce
 | title=V Coach Janis Mileika memorial chess tournament A
 | url=http://chess-results.com/tnr187486.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821
 | nopp=true}} 2015. gada Jāņa Mileikas piemiņas A turnīrs vietnē chess-results.com
* {{Atsauce
 | title=V Coach Janis Mileika memorial chess tournament B
 | url=http://chess-results.com/tnr187487.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821
 | nopp=true}} 2015. gada Jāņa Mileikas piemiņas B turnīrs vietnē chess-results.com
* {{Atsauce
 | title=VI Coach Janis Mileika memorial chess tournament A-2016
 | url=http://chess-results.com/tnr241623.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821
 | nopp=true}} 2016. gada Jāņa Mileikas piemiņas A turnīrs vietnē chess-results.com
* {{Atsauce
 | title=VI Coach Janis Mileika memorial chess tournament B-2016
 | url=http://chess-results.com/tnr241624.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821
 | nopp=true}} 2016. gada Jāņa Mileikas piemiņas B turnīrs vietnē chess-results.com
* {{Atsauce
 | title=VI Coach Janis Mileika memorial chess tournament blitz-2016
 | url=http://chess-results.com/tnr241627.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821
 | nopp=true}} 2016. gada Jāņa Mileikas piemiņas ātrspēles turnīrs vietnē chess-results.com
* {{Atsauce
 | title=VII Coach Janis Mileika Memorial. Tournament &quot;A&quot;
 | url=http://chess-results.com/tnr313457.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821
 | nopp=true}} 2017. gada Jāņa Mileikas piemiņas A turnīrs vietnē chess-results.com
* {{Atsauce
 | title=VII Coach Janis Mileika Memorial. Tournament &quot;B&quot;
 | url=http://chess-results.com/tnr313455.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821
 | nopp=true}} 2017. gada Jāņa Mileikas piemiņas B turnīrs vietnē chess-results.com
* {{Atsauce
 | title=VII Coach Janis Mileika Memorial. Tournament &quot;C&quot;
 | url=http://chess-results.com/tnr309055.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821
 | nopp=true}} 2017. gada Jāņa Mileikas piemiņas ātrspēles turnīrs vietnē chess-results.com
* {{Atsauce
 | title=VIII Coach Janis Mileika memorial chess tournament A
 | url=http://chess-results.com/tnr384838.aspx?lan=1&amp;art=4
 | nopp=true}} 2018. gada Jāņa Mileikas piemiņas A turnīrs vietnē chess-results.com
* {{Atsauce
 | title=VIII Coach Janis Mileika memorial chess tournament B
 | url=http://chess-results.com/tnr384836.aspx?lan=1&amp;art=4
 | nopp=true}} 2018. gada Jāņa Mileikas piemiņas B turnīrs vietnē chess-results.com
* {{Atsauce
 | title=9th J.Mileika Memorial, Tournament A
 | url=http://chess-results.com/tnr475696.aspx?lan=1&amp;art=1
 | nopp=true}} 2019. gada Jāņa Mileikas piemiņas A turnīrs vietnē chess-results.com
* {{Atsauce
 | title=9th J.Mileika Memorial, Tournament B
 | url=http://chess-results.com/tnr475697.aspx?lan=1&amp;art=4
 | nopp=true}} 2019. gada Jāņa Mileikas piemiņas B turnīrs vietnē chess-results.com

[[Kategorija:Šahs Latvijā]]
[[Kategorija:Šaha turnīri]]</text>
      <sha1>2x1u7x4jxkn5c6sfrsql50sgj2tuf4l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lea Sedū</title>
    <ns>0</ns>
    <id>297010</id>
    <revision>
      <id>4534816</id>
      <parentid>4375798</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:59:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4534816</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6699" sha1="osz4gige3g06mwfdcsy66b9iwo2c1wx" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Lea Sedū
 | vārds_orig              = ''Léa Seydoux''
 | attēls                  = Léa Seydoux - ALPHAGANG - TIFF 2026.jpg
 | att_izmērs              = 
 | komentārs               = Lea Sedū 2026. gadā
 | dz vārds                = 
 | dz datums               = {{dzimšanas datums un vecums|1985|7|1}}
 | dz vieta                = {{vieta|Francija|Parīze}}
 | mirš datums             = 
 | mirš vieta              = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktrise
 | darbības gadi           = 2005—pašlaik
 | vecāki                  = 
 | brāļi                   = 
 | māsas                   = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | paraksts_izm            = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | spēlmaņu_nakts          = 
 | kristaps =
 | apbalvojumi             = [[Attēls:Ordre des Arts et des Lettres Commandeur ribbon.svg|30px]] Francijas Mākslas un Literatūras ordenis&lt;br /&gt;[[Attēls:Ordre national du Merite Chevalier ribbon.svg|30px]] Francijas Nopelnu ordenis
 | dzimums                 = S
}}
'''Lea Sedū''' ({{val|fr|Léa Seydoux}}; dzimusi {{dat|1985|7|1}}) ir [[franči|franču]] aktrise.

Filmēties sāka Francijā: ''Une vieille maîtresse'' (2007) un ''De la guerre'' (2008). Par lomu filmā &quot;[[Skaistā būtne]]&quot; (''La belle personne'', 2008) tika pirmoreiz nominēta [[Cēzara balva]]i. Pēc tam sākusi filmēties [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filmās: &quot;[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]&quot; (2009), &quot;[[Robins Huds (2010. gada filma)|Robins Huds]]&quot; (''Robin Hood'', 2010), &quot;[[Pusnakts Parīzē]]&quot; (2011) un &quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot; (2011).

Francijā atkal tika nominēta Cēzara balvai par lomām filmās ''[[Belle Épine]]'' (2010) un &quot;[[Ardievu, mana karaliene]]&quot; (''Les Adieux à la reine'', 2012), par lomu filmā &quot;Ardievu, mana karaliene&quot; — labākās aktrises kategorijā. 2013. gadā saņēma [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zara]] balvu par lomu filmā &quot;[[Zils ir vissiltākā krāsa]]&quot; (''La Vie d'Adèle : Chapitres 1 et 2''). Šī bija pirmā reize kinofestivāla vēsturē, kad Zelta palmas zaru saņem uzvarētājfilmas režisors un abas galvenās aktrises. Sedū ir viena no trim sievietēm, kas saņēmusi šo balvu.&lt;ref name=&quot;CannesAwards&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.festival-cannes.fr/en/archives/2013/awardCompetition.html |title=Cannes Film Festival: Awards 2013 |date=26 May 2013|accessdate=26 May 2013|work=Cannes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Palme&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.english.rfi.fr/culture/20130526-wins-palme-dor-cannes-2013|title=Blue is the warmest colour team win Palme d'Or at Cannes 2013|date=26 May 2013|accessdate=26 May 2013|publisher=Radio France Internationale|archive-date={{dat|2013|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130608102433/http://www.english.rfi.fr/culture/20130526-wins-palme-dor-cannes-2013}}&lt;/ref&gt; Viņa tēloja Bonda meiteni [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmās &quot;[[007: SPEKTRS]]&quot; un &quot;[[Nav laiks mirt]]&quot;.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
|2006
|''[[Mes copines]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2007
|''La Consolation''
|īsfilma
|-
|''[[Une vieille maîtresse]]''
|
|-
|''13 French Street''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2008
|''[[De la guerre]]''
|
|-
|''Des poupées et des anges''
|
|-
|&quot;[[Skaistā būtne]]&quot; (''La belle personne'')
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2009
|&quot;[[Lurda (filma)|Lurda]]&quot; (''Lourdes'')
|
|-
|''Des illusions''
|
|-
|&quot;[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]&quot; (''Inglourious Basterds'')
|
|-
|''[[Plein sud]]''
|
|-
| rowspan=&quot;6&quot; |2010
|&quot;[[Robins Huds (2010. gada filma)|Robins Huds]]&quot; (''Robin Hood'')
|
|-
|''Petit tailleur''
|īsfilma
|-
|''[[Sans laisser de traces]]''
|
|-
|''[[Belle Épine]]''
|
|-
|''[[Roses à crédit]]''
|
|-
|''[[Mistérios de Lisboa]]''
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2011
|&quot;[[Pusnakts Parīzē]]&quot; (''Midnight in Paris'')
|
|-
|&quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot; (''Mission: Impossible — Ghost Protocol'')
|
|-
|''Time Doesn't Stand Still''
|īsfilma
|-
|''[[Le roman de ma femme]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Ardievu, mana karaliene]]&quot; (''Les Adieux à la reine'')
|
|-
|''[[L'Enfant d'en haut]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2013
|&quot;[[Zils ir vissiltākā krāsa]]&quot; (''La Vie d'Adèle — Chapitres 1 &amp; 2'')
|
|-
|''[[Grand Central]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2014
|&quot;[[Skaistule un briesmonis (2014. gada filma)|Skaistule un briesmonis]]&quot; (''La Belle et la Bête'')
|
|-
|&quot;[[Viesnīca &quot;Diženā Budapešta&quot;]]&quot; (''The Grand Budapest Hotel'')
|
|-
|&quot;[[Īvs Senlorāns (filma)|Īvs Senlorāns]]&quot; (''Saint Laurent'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2015
|''[[Journal d'une femme de chambre]]''
|
|-
|&quot;[[Omārs (2015. gada filma)|Omārs]]&quot; (''The Lobster'')
|
|-
|&quot;[[007: SPEKTRS]]&quot; (''Spectre'')
|
|-
|2016
|&quot;[[Tas ir tikai pasaules gals]]&quot; (''Juste la fin du monde'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2018
|&quot;[[Zoja (filma)|Zoja]]&quot; (''Zoe'')
|
|-
|&quot;[[Kurska (filma)|Kurska]]&quot; (''Kursk'')
|
|-
|2019
|''[[Roubaix, une lumière]]''
|
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |2021
|&quot;[[Francijas Vēstnesis]]&quot; (''The French Dispatch'')
|
|-
|''[[Tromperie]]''
|
|-
|''[[The Story of My Wife]]''
|
|-
|''[[France (filma)|France]]''
|
|-
|&quot;[[Nav laiks mirt]]&quot; (''No Time to Die'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2022
|&quot;[[Nākotnes noziegumi]]&quot; (''Crimes of the Future'')
|
|-
|&quot;[[Vienā jaukā rītā]]&quot; (''Un beau matin'')
|
|-
|2023
|&quot;[[Zvērs biezoknī]]&quot; (''La Bête'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2024
|&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot; (''Dune: Part Two'')
|
|-
|&quot;[[Otrais cēliens]]&quot; (''Le Deuxième Acte'')
|
|-
|2025
|''[[Stille Freundin]]''
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2026
|&quot;[[Maigais briesmonis]]&quot; (''Gentle Monster'')
|
|-
|&quot;[[Nezināmā (2026. gada filma)|Nezināmā]]&quot; (''L'Inconnue'')
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Sedū, Lea}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:Franču kinoaktieri]]</text>
      <sha1>osz4gige3g06mwfdcsy66b9iwo2c1wx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Komplementārā un alternatīvā medicīna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>302139</id>
    <revision>
      <id>4534969</id>
      <parentid>4404171</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T11:39:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534969</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18182" sha1="ru1jk8a1kgipduvbmsxhm5avovn04r7" xml:space="preserve">'''Komplementārā un alternatīvā medicīna (KAM)''' ({{val-en|complementary and alternative medicine, CAM}}&lt;ref name=&quot;What Is CAM?&quot;&gt;What Is CAM? [http://nccam.nih.gov/health/whatiscam National Institutes of Health] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150104200844/http://nccam.nih.gov/health/whatiscam|date={{dat|2015|01|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;) jeb '''papildinošā un alternatīvā medicīna''' ir apkopojošs nosaukums [[Medicīniskā diagnostika|diagnostikas]] un [[ārstniecība]]s metodēm, kas atšķiras no [[Rietumu pasaule|Rietumu valstīs]] tradicionāli pieņemtajām [[biomedicīna]]s metodēm&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.who.int/medicines/areas/traditional/definitions/en/index.html|title=World Health Organisation (WHO) – Traditional Medicine: Definitions|publisher=Who.int|accessdate=2015-12-17|date=2010-08-17}}&lt;/ref&gt;. Tā ietver dažādas pieejas cilvēka veselības uzlabošanai vai uzturēšanai, kas nav daļa no standarta medicīniskās aprūpes, ko pazīst arī kā tradicionālo, konvencionālo vai Rietumu medicīnu. KAM pieejas parasti tiek izmantotas kā papildinājums standarta medicīnas praksēm vai kā aizstājējs tradicionālajai ārstēšanai.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.britannica.com/science/complementary-and-alternative-medicine|title=Complementary and alternative medicine (CAM) {{!}} History, Uses, Efficacy, Regulatory issues, &amp; Examples {{!}} Britannica|work=Encyclopedia Britannica|access-date=2025-11-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Chiropractic adjustment on child.jpg|thumb|Hiropraktika ir slimību ārstēšanas metode, kas ietver cilvēka locītavu nospiešanu]]
KAM ietver klasiskas ārstēšanas sistēmas, piemēram, [[Ājurvēda|ajūrvēdu]] un [[tradicionālo ķīniešu medicīnu]], kas balstās uz [[Prāts|prāta]], [[Ķermenis (bioloģija)|ķermeņa]] un gara harmonizēšanu, kā arī plašu citu terapiju spektru, tostarp [[Hiropaktika|hiropaktiku]], bioatgriezenisko saiti, mākslas terapiju, Reiki, [[Hipnoze|hipnozi]], lūgšanu prakses, īpašas diētas un terapeitisko pieskārienu. Daudzi no šiem paņēmieniem, salīdzinot ar konvencionālo medicīnu, tiek uzskatīti par margināliem. Tie parasti nav daļa no medicīnas studiju programmām un nav bieži nozīmēti [[Ārsts|ārstu]] praksē.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Tomēr, pieaugot pierādījumu bāzei, kas apliecina dažu KAM pieeju drošumu un efektivitāti, daļa konvencionālās medicīnas speciālistu ir sākuši iekļaut arī KAM metodes savā praksē.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Iedalījums ==
Komplementārai un alternatīvai medicīnai ir daudzi nosaukumi: komplementārā, holistiskā, [[integratīvā medicīna]], dziedniecība. Alternatīvajai medicīnai pieskaita [[Homeopātija|homeopātiju]], alopātisko medicīnu, [[Akupunktūra|akupunktūru]] un Ķīnas tradicionālo medicīnu, Reiki, Baha ziedu terapiju, naturopātiju, osteopātiju, ājurvēdisko medicīnu jeb [[Ājurvēda|ājurvēdu]], Tibetas medicīnu, tai-či, [[Joga|jogu]].[https://arsts.lv/jaunumi/arturs-utinans-alternativa-medicina-plusi-un-minusi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251211142522/https://arsts.lv/jaunumi/arturs-utinans-alternativa-medicina-plusi-un-minusi |date={{dat|2025|12|11||bez}} }}
[[Attēls:Cosmetic Acupuncture Treatment session.JPG|thumb|Akupunktūra]]
[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Nacionālie Veselības Institūti (''National Institutes of Health'') komplementārās un alternatīvās medicīnas metodes iedala četros atšķirīgos paveidos:&lt;ref name=&quot;What Is CAM?&quot; /&gt;

* dabas vielu (augu preparātu, uzturlīdzekļu, [[Vitamīni|vitamīnu]]) lietošana, kas nav apstiprināta ar [[Zinātniskā metode|zinātniskām]] metodēm; 
* metodes, kas uzsver [[Psihe|psihes]] un ķermeņa vienotību, kā [[joga]], [[taiči]], [[meditācija]] u.c.;
* manuālās metodes kā [[osteopātija]], hiroprakse, masāža;
* bioenerģijas metodes kā [[reiki]], [[akupresūra]] u.c.

== Vēsture ==
Kultūras un ģeogrāfiskie faktori bieži ietekmē medicīnas sistēmu [[Filozofija|filozofiju]] un praksi. Tomēr tas, kas konkrētā laikā un vietā uzskatīts par “konvencionālo medicīnu”, ir ievērojami atšķīries un dinamiski mainījies. &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Tabish|first=Syed Amin|date=2008-01|title=Complementary and Alternative Healthcare: Is it Evidence-based?|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC3068720/|journal=International Journal of Health Sciences|volume=2|issue=1|pages=V–IX|issn=1658-3639|pmc=3068720|pmid=21475465}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:N8000057-Leech use, historical artwork-SPL.png|thumb|Dēļu terapija]]

=== Antīkā pasaule ===
Eiropas Senatnē un Antīkajā pasaulē, grieķu ārsts [[Hipokrats|Hipokrāts]]''',''' kurš tiek dēvēts par “medicīnas tēvu”, rakstīja par to, kā slimības var ārstēt ar asiņošanu, bankošanas terapiju un [[Dēles|dēlēm]]. Viņa darbi būtiski ietekmēja tā laika medicīnas praksi un kalpoja par pamatu universitāšu mācību materiāliem daudzus nākamos gadsimtus. &lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hajar|first=Rachel|date=2012|title=The Air of History (Part II) Medicine in the Middle Ages|url=https://journals.lww.com/hrtv/fulltext/2012/13040/the_air_of_history__part_ii__medicine_in_the.9.aspx|journal=Heart Views|language=en-US|volume=13|issue=4|pages=158|doi=10.4103/1995-705X.105744|issn=1995-705X}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.uq.edu.au/blog/2021/06/bloodletting-and-medical-practice|title=Bloodletting and medical practice|last=Craig|first=Robert|website=medicine.uq.edu.au|access-date=2025-11-24|date=2021-06-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Viduslaiki ===
[[Viduslaiki|Viduslaiku Eiropā]] daudzus slimību stāvokļus ārstēja ar asinsnolaišanu, jo uzskatīja, ka slimības izraisa “pārāk daudz asiņu” &lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.uq.edu.au/blog/2021/06/bloodletting-and-medical-practice|title=Bloodletting and medical practice|last=Craig|first=Robert|website=medicine.uq.edu.au|access-date=2025-11-24|date=2021-06-25|language=en}}&lt;/ref&gt;. Šīs metodes tika uzskatītas par acīmredzamu ārstēšanas veidu dažādiem veselības traucējumiem un tāpēc tika nodotas tālāk caur grieķu un romiešu tekstiem. &lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pretēji tam [[Klosteris|klosteru]] iemītnieki – [[Mūks|mūki]] un [[Mūķene|mūķenes]] – lielu nozīmi piešķīra garīgajai veselības ietekmei un vairāk praktizēja augu ārstniecību. &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1979-06|title=Anglo-Saxon Plant Remedies and the Anglo-Saxons|url=https://www.journals.uchicago.edu/doi/10.1086/352199|journal=Isis|volume=70|issue=2|pages=250–268|doi=10.1086/352199|issn=0021-1753}}&lt;/ref&gt;

Šajā laikā nebija īstas zinātniskās medicīnas tradīcijas – zināšanas balstījās grieķu/romiešu tekstos vai garīgās teorijās par slimību izcelsmi, ko lielā mērā noteica [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu baznīcas]] ietekme. &lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== 17.–18. gadsimts ===
[[Attēls:Falun Dafa fifth meditation exercise.jpg|thumb|289x289px|Meditācija]]
Situācija sāka mainīties līdz ar [[Anatomija|anatomijas]] attīstību, dīgļu teorijas izveidi un zinātnisko metožu formalizāciju. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/323533|title=Medieval and Renaissance medicine: Practice and developments|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2025-11-24|date=2018-11-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.britannica.com/science/history-of-medicine/Traditional-medicine-and-surgery-in-Asia|title=History of medicine - Traditional Asia, Surgery, Medicine {{!}} Britannica|work=Encyclopedia Britannica|access-date=2025-11-24|language=en}}&lt;/ref&gt; Pieaugot zināšanām, radās uzsvars uz pierādījumos balstītu medicīnu, kas ietekmēja klīnisko praksi un radikāli mainīja izpratni par to, kas skaitās “konvencionāla” vai “nekonvencionāla” medicīna. &lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dalen|first=James E.|date=1998-11-09|title=&quot;Conventional&quot; and &quot;Unconventional&quot; Medicine: Can They Be Integrated?|url=http://archinte.jamanetwork.com/article.aspx?doi=10.1001/archinte.158.20.2179|journal=Archives of Internal Medicine|language=en|volume=158|issue=20|pages=2179|doi=10.1001/archinte.158.20.2179|issn=0003-9926}}&lt;/ref&gt;

Vienlaikus austrumu tradīcijas, piemēram, ajūrvēda un tradicionālā ķīniešu medicīna (TĶM), turpināja attīstīties savos kultūras kontekstos jau vairāk nekā 3000–5000 gadu garumā. Tās uzsver ķermeņa, prāta un gara līdzsvaru, izmantojot akupunktūru, moksu, zāļu maisījumus, jogu un meditāciju. &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gu|first=Shuo|last2=Pei|first2=Jianfeng|date=2017-06-16|title=Innovating Chinese Herbal Medicine: From Traditional Health Practice to Scientific Drug Discovery|url=https://www.frontiersin.org/journals/pharmacology/articles/10.3389/fphar.2017.00381/full|journal=Frontiers in Pharmacology|language=English|volume=8|doi=10.3389/fphar.2017.00381|issn=1663-9812}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.britannica.com/science/traditional-Chinese-medicine|title=Traditional Chinese medicine (TCM) {{!}} Description, History, &amp; Facts {{!}} Britannica|work=Encyclopedia Britannica|access-date=2025-11-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 18.–19. gadsimts ===
[[Indija|Indijā]] Ajūrvēda tika institucionalizēta, un šodien tajā ir vairāk nekā 240 atzītu [[Koledža|koledžu]], kas piešķir medicīnas grādus. &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Patwardhan|first=Kishor|last2=Gehlot|first2=Sangeeta|last3=Singh|first3=Girish|last4=Rathore|first4=H. C. S.|date=2011|title=The Ayurveda Education in India: How Well Are the Graduates Exposed to Basic Clinical Skills?|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1093/ecam/nep113|journal=Evidence-Based Complementary and Alternative Medicine|language=en|volume=2011|issue=1|pages=197391|doi=10.1093/ecam/nep113|issn=1741-4288|pmc=3095267|pmid=19687194}}&lt;/ref&gt;

[[Ķīna|Ķīnā]] TĶM ir daļa no valsts atzītas medicīnas izglītības līdzās Rietumu medicīnai. &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zhang|first=Kai|last2=Tang|first2=Qilin|date=2020-06-01|title=The dilemma and hope of Traditional Chinese Medicine practitioners in China|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2213422020300433|journal=Integrative Medicine Research|volume=9|issue=2|pages=100411|doi=10.1016/j.imr.2020.100411|issn=2213-4220}}&lt;/ref&gt;

Savukārt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] šīs metodes parasti nav daļa no medicīnas universitāšu programmām un valsts regulējuma (izņemot dažus [[Štats|štatus]]/provincijas). Tāpēc Rietumos Ajūrvēda un TĶM bieži tiek klasificētas kā KAM. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Legal status of traditional medicine and complementary|url=https://iris.who.int/handle/10665/42452|publisher=World Health Organization|date=2001-12-31|isbn=978-92-4-154548-8|first=World Health Organization Programme on Traditional|last=Medicine|access-date=2025-11-24|archive-date=2025-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20250629170043/https://iris.who.int/handle/10665/42452}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ng|first=Jeremy Y.|date=2020-03-01|title=The regulation of complementary and alternative medicine professions in Ontario, Canada|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2213422020300019|journal=Integrative Medicine Research|volume=9|issue=1|pages=12–16|doi=10.1016/j.imr.2020.01.001|issn=2213-4220}}&lt;/ref&gt;

=== 19. gadsimts ===
Viens no agrākajiem alternatīvās medicīnas piemēriem Eiropā ir homeopātija. Tā radās 19. gadsimta vidū un tās pamatlicējs – vācu ārsts Samuels Hānemanis – balstīja ideju uz principu, ka “līdzīgs ārstē līdzīgu”. Homeopātija uzsvēra holistisku pieeju, kur pacients tiek skatīts kā veselums – fiziskā, psiholoģiskā, ģimenes, sociālā un garīgā sfērā. &lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Loudon|first=Irvine|date=2006-12-01|title=A Brief History of Homeopathy|url=https://doi.org/10.1177/014107680609901206|journal=Journal of the Royal Society of Medicine|language=EN|volume=99|issue=12|pages=607–610|doi=10.1177/014107680609901206|issn=0141-0768}}&lt;/ref&gt;
1825. gadā Hanss Burhs Grams kļuva par pirmo homeopātu ASV &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gypser|first=Heike|date=2018-02-13|title=High Potency Machines for Remedy Preparation in American Homeopathy|url=https://hopp.uwpress.org/content/60/1-2/32|journal=History of Pharmacy and Pharmaceuticals|language=en|volume=60|issue=1-2|pages=32–36|doi=10.3368/hopp.60.1-2.32|issn=2694-3034}}&lt;/ref&gt;. Laika gaitā homeopātija kļuva tik populāra, ka 1844. gadā tika dibināts Amerikas Homeopātijas institūts, un 1903. gadā homeopāti pirmoreiz tika pieņemti Amerikas Medicīnas asociācijā (AMA). &lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== 20. gadsimta sākums ===
1910. gadā Abrahama Fleksnera ziņojums būtiski mainīja medicīnas izglītību ASV un Kanādā. &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Duffy|first=Thomas P.|date=2011-09|title=The Flexner Report--100 years later|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/21966046|journal=The Yale Journal of Biology and Medicine|volume=84|issue=3|pages=269–276|issn=1551-4056|pmc=3178858|pmid=21966046}}&lt;/ref&gt;

Fleksners uzskatīja nekonvencionālo medicīnu par “nezinātnisku”, izvērtēja 155 medicīnas [[skolas]] un pēc ziņojuma daudzas skolas tika slēgtas – skaits no 131 samazinājās līdz 76. Visvairāk tika slēgtas tieši nekonvencionālās medicīnas skolas, piemēram, naturopātijas, homeopātijas, osteopātijas, hiropraktikas, eklektiskās terapijas iestādes.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Stahnisch|first=Frank W.|last2=Verhoef|first2=Marja|date=2012|title=The Flexner Report of 1910 and Its Impact on Complementary and Alternative Medicine and Psychiatry in North America in the 20th Century|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1155/2012/647896|journal=Evidence-Based Complementary and Alternative Medicine|language=en|volume=2012|issue=1|pages=647896|doi=10.1155/2012/647896|issn=1741-4288|pmc=3543812|pmid=23346209}}&lt;/ref&gt;

=== 20. gadsimta vidus–beigas ===
Neraugoties uz Fleksnera ziņojumu, nekonvencionālās medicīnas prakses turpināja pastāvēt. 1960. gadi atnesa atdzimšanu – sabiedrība sāka interesēties par holistisku, humanistisku pieeju. &lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
Tika dibinātas oficiālas institūcijas: 1991 gadā ''Office of Alternative Medicine (OAM), 1998 gadā National Center for Complementary and Alternative Medicine'' (NCCAM) &lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nih.gov/news-events/news-releases/nih-complementary-integrative-health-agency-gets-new-name|title=NIH complementary and integrative health agency gets new name|work=National Institutes of Health (NIH)|access-date=2025-11-24|date=2015-07-22|language=en|archive-date=2022-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221004013327/https://www.nih.gov/news-events/news-releases/nih-complementary-integrative-health-agency-gets-new-name}}&lt;/ref&gt; 2014 gadā ''National Center for Complementary and Integrative Health'' (NCCIH).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ng|first=Jeremy Y.|last2=Dhawan|first2=Tushar|last3=Fajardo|first3=Renee-Gabrielle|last4=Masood|first4=Hooriya A.|last5=Sunderji|first5=Samira|last6=Wieland|first6=L. Susan|last7=Moher|first7=David|date=2023-12|title=The Brief History of Complementary, Alternative, and Integrative Medicine Terminology and the Development and Creation of an Operational Definition|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC10623279/|journal=Integrative Medicine Research|volume=12|issue=4|pages=100978|doi=10.1016/j.imr.2023.100978|issn=2213-4220|pmc=10623279|pmid=37927333}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās nekonvencionālā medicīna (KAM/CAIM) turpina iegūt popularitāti gan sabiedrībā, gan [[Pētniecība|pētniecībā]]. Tā ir kļuvusi par būtisku [[Veselības aprūpe|veselības aprūpes]] daļu daudzās valstīs. &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ernst|first=E.|date=2000-12-31|title=Prevalence of use of complementary|url=https://iris.who.int/handle/10665/268055|journal=Bulletin of the World Health Organization|language=English|volume=78|issue=2|pages=252–257|issn=0042-9686|pmid=10743298|archive-url=https://web.archive.org/web/20240906135553/https://iris.who.int/handle/10665/268055|archive-date=2024-09-06|access-date=2025-11-24}}&lt;/ref&gt;

== Efektivitāte ==
Komplementārās un alternatīvās medicīnas pretinieki apgalvo, ka tās efektivitāte un drošums nav pierādāmi ar nejaušinātiem, dubultakliem un placebo kontrolētiem zinātniskiem pētījumiem.&lt;ref name=&quot;PMID9738094&quot;&gt;M. Angell, J. P. Kassirer. Alternative medicine–the risks of untested and unregulated remedies. ''The New England Journal of Medicine'' 1998; 339(12):839–841, {{PMID|9738094}}.&lt;/ref&gt;

KAM metodes var radīt reālus [[Risks|riskus]] (piem., [[Plaušas|plaušu]] bojājumi akupunktūras gadījumā vai [[pārdozēšana]] ar augu preparātiem), un līdz 20. gadsimta beigām daudzas terapijas nebija pietiekami izpētītas klīniskos pētījumos, jo tām trūka nozīmīgu investīciju. 21. gadsimta sākumā pieaugoša interese par dabasvielu izpēti gan veicināja KAM klīnisko izpēti. &lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ir veikti daudzi neliela mēroga pētījumi – daži rāda iepriecinošus [[Rezultāts|rezultātus]] (piem., akupunktūras iedarbība [[Hroniska slimība|hronisku]] sāpju mazināšanā), tomēr parasti dalībnieku skaits ir par maz, lai izdarītu galīgus secinājumus. Sistemātiskie pārskati un [[Metaanalīze|meta-analīzes]] var palīdzēt, ja pieejami kvalitatīvi pētījumi (piem., [[asinszāles]] ekstrakti un [[Piparmētra|piparmētru]] eļļa sniedz noteiktu simptomātisku labumu). Papildus tam ir daudz gadījumu aprakstu un pacientu apmierinātības datu – tie bieži uzrāda pozitīvus kvalitātīvus rezultātus, taču subjektīvos datus jāvērtē piesardzīgi. KAM pieejas ir ļoti dažādas, tāpēc prasās rūpīga un kritiska pierādījumu pārbaude. &lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Alternatīvā medicīna| ]]</text>
      <sha1>ru1jk8a1kgipduvbmsxhm5avovn04r7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Reģionu alianse</title>
    <ns>0</ns>
    <id>303285</id>
    <revision>
      <id>4534955</id>
      <parentid>4201272</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T10:09:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4534955</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5040" sha1="5c8fnygwfrex9comdczot7x6b47oo5c" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
|country = Latvia
|name = Reģionu alianse
|colorcode = #1f355e
|logo = [[Attēls:Regionu Alianse logo+.jpg|220px]]
|leader = [[Dagnis Straubergs]]
|ideology = [[reģionālisms]]
|headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation = {{dat|2005|8|1}}
|website = {{URL|http://www.regionualianse.lv}}
|membership_year    = 2017
|membership         = 566&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partijas-daudzkart-mazak-biedru-neka-lietuva-un-igaunija.-kapec-ta.a262825/|title=Latvijā partijās daudzkārt mazāk biedru nekā Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc tā?|date=2 January 2018 |accessdate=1 July 2018|publisher=LSM.lv|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| seats1_title  = 
| seats1        = 
|affiliation1_title=Daļa no
|affiliation1=[[Latvijas Reģionu apvienība]]
|dissolution={{dat|2020|8|22}}}}

“'''Reģionu alianse'''” (saīsinājumā RA) bija Latvijas politiskā partija. Reģionu alianse ir dibināta 2005. gadā [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnē]] kā &quot;'''Rīgas apriņķa novadu apvienība'''&quot; (saīsinājumā RANA), un tā apvienoja lielo [[Pierīga]]s pagastu vadītājus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//sodien-laikraksta/regionu-partijas-uz-saeimu-14013963|title=Šodien Laikrakstā / Diena|website=www.diena.lv}}&lt;/ref&gt; Nosaukumu partija mainīja divas reizes – lai apvienotu vietējos līderus arī no citiem reģioniem, tā pārtapa par '''Reģionu partiju''', bet 2012. gadā&amp;nbsp;— par &quot;Reģionu aliansi&quot;. No 2014. gada partija ietilpa politisko partiju apvienībā [[Latvijas Reģionu apvienība]].

2020. gadā partija iekļāvās uz apvienības &quot;Latvijas Reģionu apvienība&quot; bāzes izveidotajā partijā ar tādu pašu nosaukumu.

== Vēsture ==
2005. gadā bijušā [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] [[Ādažu pagasts|Ādažu]], [[Babītes pagasts|Babītes]], [[Ropažu pagasts|Ropažu]], un [[Olaines pagasts|Olaines]] pagastu pašvaldību padomju priekšsēdētāji, kā arī [[Garkalnes pagasts|Garkalnes]] un [[Ķekavas pagasts|Ķekavas]] pagastu pašvaldību vairāki deputāti, kopā ar vairāk kā 200 atbalstītājiem nodibināja partiju „[[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] novadu apvienība”. Par partijas priekšsēdētāju ievēlēja Ādažu pagasta pašvaldības padomes priekšsēdētāju [[Normunds Breidaks|Normundu Breidaku]]. Nepieciešamību dibināt partiju radīja [[Saeima|Saeimas]] pieņemtais pants pašvaldību vēlēšanu likumā, kas noteica, ka pagastos un pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 5000 sarakstus uz pašvaldību vēlēšanām drīkst iesniegt tikai politiskās partijas.

2009. gadā partijas kopsapulcē partija tika pārdēvēta par Reģionu partiju. Reģionu partijas ikgadējā kopsapulcē 2012. gadā nolēma mainīt partijas nosaukumu uz &quot;Reģionu alianse&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://regionualianse.lv/ko-mes-sakam/|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2016|01|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160205041907/http://regionualianse.lv/ko-mes-sakam/#|archivedate={{dat|2016|02|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

No 2011. līdz 2018. gadam šo politisko spēku vadīja [[Babītes novads|Babītes novada]] domes priekšsēdētājs [[Andrejs Ence]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//latvija/zinas/par-regionu-alianses-priekssedetaju-atkartoti-ievelets-andrejs-ence-14098085|title=Ziņas / Diena|website=www.diena.lv}}&lt;/ref&gt; bet no 2018. gada&amp;nbsp;— [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] domes priekšsēdētājs [[Dagnis Straubergs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50549789|title='Reģionu alianses' priekšsēdētāja amatā ievēlēts Salacgrīvas mērs Straubergs|date=2018. gada 3. nov.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

Reģionu alianse kopā ar [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]] kā [[Latvijas Reģionu apvienība]] kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]], kur no Reģionu alianses ievēlēja 7 deputātus&lt;ref&gt;http://www.ir.lv:889/2014/10/22/cvk-apstiprina-12-saeimas-velesanu-galigos-rezultatus{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; ([[Varis Krūmiņš (basketbolists)|Varis Krūmiņš]], [[Rihards Melgailis]], [[Nellija Kleinberga]], [[Juris Viļums]], [[Jānis Ruks]], [[Inga Bite]] un [[Mārtiņš Šics]]). Arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] partija startēja no šīs pašas apvienības saraksta, bet Saeimā neiekļuva.

{{dat|2020|8|22||bez}} Reģionu alianses un partijas &quot;[[Ogres novadam]]&quot; amatpersonām parakstot reorganizācijas dokumentus un veicot balsojumu, Latvijas Reģionu apvienība pārtapa partijā &quot;Latvijas Reģionu apvienība&quot;,&lt;ref name=&quot;lsm2208&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-regionu-apvieniba-partapusi-partija.a371430/|title=Latvijas Reģionu apvienība pārtapusi partijā|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2020|8|30||bez}}|date={{dat|2020|8|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; tādējādi beidzot pastāvēt partijai &quot;Reģionu alianse&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]]</text>
      <sha1>5c8fnygwfrex9comdczot7x6b47oo5c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dens Dimiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>316991</id>
    <revision>
      <id>4534521</id>
      <parentid>4532855</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:49:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Agrizzz|Agrizzz]] ([[User talk:Agrizzz|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4532855 Nav skaidrs, kāpēc dzēsti tulkojumu saraksti.</comment>
      <origin>4534521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6851" sha1="8hn7b20r2ft5e3h1ca7ddropzew32gk" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Dens Dimiņš
| attēls = Dens.dimins.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 1974
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 25
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = [[Rīga]]
| nodarbošanās = tulkotājs
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| apbalvojumi = [[Literatūras gada balva]]  (2008, 2015)
| kategorijas = nē
| tautība = latvietis
| dzimums = V
}}

'''Dens Dimiņš''' (dzimis 1974. gada 25. decembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[tulkotājs]].

== Biogrāfija ==
Dimiņš dzimis [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Studējis klasisko filoloģiju un franču valodu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], vēlāk apguvis islandiešu valodu Islandes Universitātē [[Reikjavika|Reikjavikā]]. Strādājis par pasniedzēju Latvijas Universitātē un [[Latvijas Kultūras akadēmija|Kultūras akadēmijā]], mācījis latīņu, franču un islandiešu valodu. Strādājis arī [[Eiropas Savienība]]s tiesā par sinhrono tulku.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/kd/literatura/literaturas-gada-balva/nominacija-labakais-tulkojums-dens-dimins-karte-un-teritorija-misels-velbeks-13942638 Nominācija Labākais tulkojums — Dens Dimiņš. Karte un teritorija]. Diena, 2012. gada 17. aprīlis.&lt;/ref&gt;

Tulko daiļliteratūru no franču, islandiešu, grieķu, itāļu, bulgāru, nīderlandiešu, vācu, krievu un albāņu valodas. Tulkojis romānus: Mena Kumandareja &quot;Arfas brālība&quot; (2002), [[Mišels Velbeks|Mišela Velbeka]] &quot;Elementārdaļiņas&quot; (2003), &quot;Platforma&quot; (2004), &quot;Varbūt ir sala&quot; (2008), &quot;Karte un teritorija&quot; (2011) &quot;Pakļaušanās&quot; (2016), Halgrīma Helgasona &quot;Reikjavīka 101&quot; (2007), Georga Gospodinova &quot;Dabiskais romāns&quot; (2008), Roberto Saviano &quot;Gomora&quot; (2010), Vladislava Todorova &quot;Dzifts&quot; (2013), Džonatana Litela &quot;Labvēlīgās&quot; (2015), Selīna &quot;Ceļojums līdz nakts galam&quot; (2016) un daudzus citus.

Saņēmis [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] par M. Velbeka &quot;Varbūt ir sala&quot; un G. Gospodinova &quot;Dabiskā romāna&quot; tulkojumu (2008), kā arī par Dž. Litela romāna &quot;Labvēlīgās&quot; tulkojumu (2015).&lt;ref&gt;&quot;[http://www.laligaba.lv/index.php/lv/tulkojumi-2016/labveligas Labvēlīgās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160917201307/http://laligaba.lv/index.php/lv/tulkojumi-2016/labveligas |date={{dat|2016|09|17||bez}} }}&quot;. LaLiGaBa&lt;/ref&gt;

== Tulkojumi ==

=== Tulkojumi no franču valodas ===
* Konsuela de Sent-Ekziperī. ''Rozes memuāri'', Rīga: Atēna, 2001
* Silvija Žermēna. ''Nakšu grāmata.'' Rīga: [[Jāņa Rozes apgāds]], 2002;
* Mišels Velbeks. ''Elementārdaļiņas.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2003;
* Mišels Velbeks. ''Platforma.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2004;
* Lorāns Godē. ''Skortu saule.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2006;
* Emanuēls Karērs. ''Klases izbraukums.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2008;
* Mišels Velbeks. ''Varbūt ir sala.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2008;
* Greguārs Buijē. ''Viss par mani.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2008;
* Mišels Velbeks. ''Karte un teritorija.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2011;
* Annija Koena-Solala. ''Marks Rotko''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2014 (kopā ar Intu Geili-Sīpolnieci);
* Džonatans Litels. ''Labvēlīgās.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2015;
* Mišels Velbeks. ''Pakļaušanās.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2016;
* Selīns. ''Ceļojums līdz nakts galam.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2016;
* Lorāns Binē. ''HhHH'', Rīga: [[Zvaigzne ABC]], 2016;
* Matiass Enārs. ''Stāsti viņiem par kaujām, valdniekiem un ziloņiem.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2017;
* Žoržs Pereks. ''Dzīve lietošanas pamācība.'' Rīga: Mansards, 2018;
* Matiass Enārs. ''Kompass.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2020;
* Mišels Velbeks. ''Serotonīns.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2022.

=== Tulkojumi no islandiešu valodas ===
* Halgrīms Helgasons. ''101 Reikjavīka'', Rīga: [[Valters un Rapa]], 2007;
* Einars Maurs Gudmundsons. ''Visuma eņģeļi.'' Rīga: Jumava, 2013;
* Oidira Ava Olafsdotira. ''Astoņu ziedlapu roze.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2014;
* Oidira Ava Olafsdotira. ''Rabarberu sarkanais.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2016;
* Arnalds Indridasons. ''Purvs.'' Rīga: Mansards, 2016;
* Sjons. ''Skugabaldrs. Ēnu lapsa.'' Rīga: Mansards, 2017;
* Ausloiga Jonsdotira, Kalle Gietlers, Rāhēle Helmsdāla. ''Briesmonītis teica nē!'' Rīga: Liels un mazs, 2018;
* Andre Snaijs Magnasons. ''Zilās planētas stāsts.'' Rīga: Liels un mazs, 2019;
* Arnalds Indridasons. ''Klusēšana''. Rīga: Mansards, 2023;
* Halgrīms Helgasons. ''Sieviete 1000 grādos. Stāsta Herbjorga Marija Bjornsons.'' Rīga: Zvaigzne ABC, 2023;
* Andre Snaijs Magnasons. ''Laika lāde''. Rīga: Liels un mazs, 2025.

=== Tulkojumi no bulgāru un albāņu valodas ===

* Georgijs Gospodinovs. ''Dabiskais romāns.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2008;
* Aleks Popovs. ''Misija Londonā.'' Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2012;
* Vladislavs Todorovs. ''Dzifts.'' Rīga: Mansards, 2014;
* Milens Ruskovs. ''Augšupceļš''. Rīga: Mansards, 2018;
* Aleks Popovs. ''Melnā kaste. Zemu lidojoši suņi.'' Rīga: Lasītava, 2019;
* Ismails Kadare. ''Mirušo armijas ģenerālis''. Rīga: Pētergailis, 2021;
* Georgijs Gospodinovs. ''Skumju fizika''. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2025.

=== Tulkojumi no itāļu valodas ===

* Roberto Saviano. ''Gomora.'' Rīga: [[Jumava]], 2010;
* Paolo Konjeti. ''Astoņi kalni''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2018.

=== Tulkojumi no vācu valodas ===

* Hanss Hennijs Jāns. ''Svina nakts.'' Rīga: Jumava, 2015;
* Roberts Valzers. ''Laupītājs''. Rīga: Orbīta, 2021;
* Kristians Krahts. ''Mirušie''. Rīga: Mansards, 2021.

=== Tulkojumi no krievu valodas ===

* Kirils Kobrins. ''Vēsture. Work in Progress''. Rīga: [[Orbīta (tekstgrupa)|Orbīta]], 2018;
* Aleksejs Saļņikovs. ''Petrovi ar gripu''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2022.

=== Tulkojumi no grieķu valodas ===
* Menis Kumandarejs. ''Arfas brālība.'' Rīga: Atēna, 2002;
* [[Konstantins Kavafis]]. ''Dzeja''. Rīga: [[Neputns]], 2018.

=== Tulkojumi no nīderlandiešu valodas ===
* Edvards van de Vendels. ''Zilās zāles vasara''. Rīga: Liels un mazs, 2020.

=== Tulkojumi no horvātu valodas ===
* Jurica Pavčičs. ''Sarkanais ūdens''. Rīga: Latvijas mediji, 2024.
'''&lt;big&gt;Tulkojumi no portugāļu valodas&lt;/big&gt;'''

* Fernandu Pesoa. ''Nemiera grāmata.'' Rīga: Valodu māja, 2024.

'''&lt;big&gt;Tulkojumi no angļu valodas&lt;/big&gt;'''

* Pols Boulzs. ''Debesu patvērums''. Rīga: Orbīta, 2025.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dimiņš, Dens}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas tulkotāji]]
[[Kategorija:Latviešu tulkotāji]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]</text>
      <sha1>8hn7b20r2ft5e3h1ca7ddropzew32gk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hjū Glāss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>322072</id>
    <revision>
      <id>4534650</id>
      <parentid>4443303</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:01:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534650</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5334" sha1="8jiiae2f2kj5ch1a2eue6f8g43flwp9" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Hjū Glāss
|     vārds_orig = ''Hugh Glass''
|         attēls = Hugh Glass News Article (cropped).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Hjū Glāsam uzbrūk grizlilācis, Čārlza Rasela zīmējums, 1922. gads
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1783
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = [[Pensilvānija]]
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1833
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = ASV (mūsdienās apmēram pie [[Vilistona]]s, [[Ziemeļdakota|Ziemeļdakotā]])
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = amerikānis
|        tautība = [[skoti|skots]]-[[īri|īrs]]
|   nodarbošanās = mednieks, pavadonis, pētnieks
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Hjū Glāss''' ({{val|en|Hugh Glass}}, dzimis [[1783. gads|1783. gadā]], miris [[1833. gads|1833. gadā]])&lt;ref name=Herald&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Keys|first1=Jim|title=Hugh Glass: Mountain Man|url=http://www.thehistoryherald.com/Articles/American-History/Civil-War-American-Indian-Wars-Pioneers-1801-1900/hugh-glass-mountain-man|website=The History Herald|accessdate=23 January 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=MontanaStd&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Hugh Glass, mountain man: ‘Revenant’ tale intertwines with Montana history|url=http://mtstandard.com/news/local/the-real-hugh-glass-film-follows-famous-mountain-man-who/article_38068183-8b03-5e71-b3d6-ca94e5b20511.html|website=The Montana Standard|accessdate=23 January 2016|archive-date={{dat|2019|01|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190107073847/https://mtstandard.com/news/local/the-real-hugh-glass-film-follows-famous-mountain-man-who/article_38068183-8b03-5e71-b3d6-ca94e5b20511.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=WLizardC&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Biographical Notes: Hugh Glass|url=http://www.inn-california.com/articles/biographic/hughglass.html|website=Wandering Lizard California|accessdate=23 January 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060508142155/http://www.inn-california.com/Articles/biographic/hughglass.html|archivedate={{dat|2006|05|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; bija [[amerikāņi|amerikāņu]] mednieks, medību pavadonis, [[Slazds|slazdu]] licējs un pētnieks. Dzimis [[Pensilvānija|Pensilvānijā]], [[skoti|skotu]]-[[īri|īru]] ieceļotāju ģimenē. Glāss pētīja [[Misūri (upe)|Misūri upes]] augšteci un [[Plate (upe)|Plates upi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Hugh Glass: American frontiersman Biography|url=http://global.britannica.com/biography/Hugh-Glass/hugh-glass-mountain-man|website=Britannica|accessdate=25 February 2016}}&lt;/ref&gt; Atpazīstamību Glāss iemantoja ar savu neticamo izdzīvošanu pēc tam, kad viņš bija smagi cietis no [[grizlilācis|grizlilāča]] uzbrukuma, un viņa ceļa biedri viņu bija atstājuši mežā nomirt, pārliecināti, ka viņam nav nekādu izredžu izdzīvot.

Glāsa dzīves stāsts ir ekranizēts divās pilnmetrāžas filmās: ''[[Man in the Wilderness]]'' (1971) ar [[Ričards Heriss|Ričardu Herisu]] galvenajā lomā, un &quot;[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]&quot; (2015), kurā Hjū Glāsu atveido [[Leonardo Di Kaprio]]. Par šo lomu viņš ieguva [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. Abās filmās ir parādīts Glāss, kurš būdams smagi ievainots, tomēr spēja noiet 200 jūdzes līdz Kijovas fortam [[Dienviddakota|Dienviddakotā]], kad citi kažokādu mednieki atstāja viņu vienu bez pārtikas un ieročiem ģenerāļa Ešlija ekspedīcijas laikā 1823. gadā.

Lai gan stāsts ir ļoti populārs, tā patiesums tiek apšaubīts. Pirmo reizi tas tika iespiests 1825. gadā [[Filadelfija]]s literatūras žurnālā ''The Portfolio'' kā literārs darbs. Vēlāk tas tika pārdrukāts vairākās citās avīzēs. Lai arī darbs tika publicēts anonīmi, vēlāk noskaidrojās, ka tā autors ir Džeimsa Hols, ''The Portfolio'' redaktora brālis. Tā kā Hjū Glāss pats stāstu nav rakstījis, tiek apšaubīts tā patiesums. Tomēr gadu gaitā šis nelielais stāsts ir pārtapis par leģendu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Best served cold: the terrifying true story behind The Revenant|url=http://www.telegraph.co.uk/film/the-revenant/leonardo-dicaprio-hugh-glass-true-story/|website=The Telegraph|accessdate=1 March 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last=Todd |first=Edgeley W |date=Winter 1955 |title=James Hall and the Hugh Glass Legend |url=http://www.jstor.org/stable/2710430 |journal=American Quarterly |publisher=The Johns Hopkins University Press |volume=7 |issue=4 |pages=362-370 |doi= |accessdate=June 17, 2016 |format=PDF }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Glāss, Hjū}}
[[Kategorija:1783. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1833. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Pētnieki]]
[[Kategorija:ASV cilvēki]]
[[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]]</text>
      <sha1>8jiiae2f2kj5ch1a2eue6f8g43flwp9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Ādažu iela.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>322679</id>
    <revision>
      <id>4534580</id>
      <parentid>3759502</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:31:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Ādažu_iela.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534580</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="324" sha1="5hbhu2lcc2z3qjghwzj5n4s85kcfnmw" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = 
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Titāns|Titāns]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{CC-BY-SA-4.0|Titāns}}

[[Kategorija:Files uploaded by User:Titāns]]
{{NowCommons|Ādažu iela.JPG}}</text>
      <sha1>5hbhu2lcc2z3qjghwzj5n4s85kcfnmw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Andrejostas iela.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>323595</id>
    <revision>
      <id>4534588</id>
      <parentid>3759520</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:33:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Andrejostas_iela.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="328" sha1="8dlzn0k39lwl4z93trpd01n8jgukw87" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = 
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Titāns|Titāns]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{CC-BY-SA-4.0|Titāns}}

[[Kategorija:Files uploaded by User:Titāns]]
{{NowCommons|Andrejostas iela.JPG}}</text>
      <sha1>8dlzn0k39lwl4z93trpd01n8jgukw87</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Skatītākie raksti Vikipēdijā</title>
    <ns>10</ns>
    <id>331384</id>
    <revision>
      <id>4534794</id>
      <parentid>4532046</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T02:10:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4534794</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="311" sha1="s6qr9h9grubm1ex8igi6dcwb8gzf25a" xml:space="preserve">{{hlist|Pagājušajā nedēļā skatītākais:&lt;br /&gt;[[Andris Kulbergs]]|
[[Indra Briķe]]|
[[15. Saeimas vēlēšanas]]|
[[Kaspars Gorkšs]]|
[[Uļjana Semjonova]]|
[[Uļa (filma)]]|
[[Apvienotais saraksts]]|
[[Ainārs Šlesers]]|
[[Latvija]]|
[[Aino Bāliņa-Karmo]]}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>s6qr9h9grubm1ex8igi6dcwb8gzf25a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Skatītākie raksti Vikipēdijā/Statistika</title>
    <ns>10</ns>
    <id>331397</id>
    <revision>
      <id>4534796</id>
      <parentid>4532047</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T02:10:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4534796</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18878" sha1="4uajl6afp05h2r4lyxdfweibef96t78" xml:space="preserve">Iekļautie datumi: 05.10, 06.10, 07.10, 08.10, 09.10, 10.10, 11.10.

{|class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa !! Skatījumi !! Desktop skatījumi
|- 
| [[Andris Kulbergs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Andris_Kulbergs 5930] || 0.2549
|- 
| [[Indra Briķe]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Indra_Bri%C4%B7e 5026] || 0.1891
|- 
| [[15. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=15._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 2432] || 0.4652
|- 
| [[Kaspars Gorkšs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Kaspars_Gork%C5%A1s 2288] || 0.3227
|- 
| [[Uļjana Semjonova]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=U%C4%BCjana_Semjonova 2072] || 0.1551
|- 
| [[Uļa (filma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=U%C4%BCa_%28filma%29 1413] || 0.256
|- 
| [[Apvienotais saraksts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Apvienotais_saraksts 1340] || 0.3935
|- 
| [[Ainārs Šlesers]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ain%C4%81rs_%C5%A0lesers 1133] || 0.313
|- 
| [[Latvija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvija 1097] || 0.4332
|- 
| [[Aino Bāliņa-Karmo]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Aino_B%C4%81li%C5%86a-Karmo 1094] || 0.0591
|- style=&quot;border-top: 5px solid gray;&quot;
| [[Latvijas Televīzija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_Telev%C4%ABzija 987] || 0.1108
|- 
| [[Kārlis Arnolds Avots]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=K%C4%81rlis_Arnolds_Avots 981] || 0.2346
|- 
| [[Jūlija Stepaņenko]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=J%C5%ABlija_Stepa%C5%86enko 977] || 0.3356
|- 
| [[Skolotāju diena]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Skolot%C4%81ju_diena 895] || 0.2142
|- 
| [[Mēris]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=M%C4%93ris 843] || 0.2218
|- 
| [[14. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=14._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 786] || 0.4801
|- 
| [[Edgars Rinkēvičs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Edgars_Rink%C4%93vi%C4%8Ds 772] || 0.3408
|- 
| [[14. Saeima]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=14._Saeima 700] || 0.4317
|- 
| [[69 (seksa poza)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=69_%28seksa_poza%29 651] || 0.1736
|- 
| [[Edvards Smiltēns]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Edvards_Smilt%C4%93ns 649] || 0.4112
|- 
| [[Rīga]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=R%C4%ABga 633] || 0.5272
|- 
| [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Suver%C4%93n%C4%81_vara/Apvien%C4%ABba_Jaunlatvie%C5%A1i 629] || 0
|- 
| [[Andris Šuvajevs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Andris_%C5%A0uvajevs 627] || 0.3067
|- 
| [[Edgars Tavars]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Edgars_Tavars 596] || 0.2649
|- 
| [[Māris Kučinskis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=M%C4%81ris_Ku%C4%8Dinskis 577] || 0.3733
|- 
| [[Lauris Reiniks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Lauris_Reiniks 570] || 
|- 
| [[Lolita Vambute]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Lolita_Vambute 563] || 
|- 
| [[Ilze Auzere]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ilze_Auzere 522] || 
|- 
| [[Aleksejs Rosļikovs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Aleksejs_Ros%C4%BCikovs 519] || 
|- 
| [[Uldis Pīlēns]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Uldis_P%C4%ABl%C4%93ns 519] || 
|- 
| [[Hosams Abu Meri]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Hosams_Abu_Meri 510] || 
|- 
| [[Evija Rodke]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Evija_Rodke 507] || 
|- 
| [[Latvija pirmajā vietā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvija_pirmaj%C4%81_viet%C4%81 496] || 
|- 
| [[Evika Siliņa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Evika_Sili%C5%86a 475] || 
|- 
| [[Progresīvie]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Progres%C4%ABvie 465] || 
|- 
| [[Jaunā Vienotība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Jaun%C4%81_Vienot%C4%ABba 464] || 
|- 
| [[Priekules Ikars]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Priekules_Ikars 435] || 
|- 
| [[Rūdolfs Brēmanis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=R%C5%ABdolfs_Br%C4%93manis 435] || 
|- 
| [[UgunsGrēks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=UgunsGr%C4%93ks 420] || 
|- 
| [[Jānis Dombrava]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=J%C4%81nis_Dombrava 414] || 
|- 
| [[Suverēnā vara]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Suver%C4%93n%C4%81_vara 409] || 
|- 
| [[13. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=13._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 387] || 
|- 
| [[Baiba Braže]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Baiba_Bra%C5%BEe 387] || 
|- 
| [[Saeima]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Saeima 385] || 
|- 
| [[Kīts Flints]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=K%C4%ABts_Flints 383] || 
|- 
| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Nacion%C4%81l%C4%81_apvien%C4%ABba_%22Visu_Latvijai%21%22%E2%80%94%22T%C4%93vzemei_un_Br%C4%ABv%C4%ABbai/LNNK%22 379] || 
|- 
| [[Pēteris Vasks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=P%C4%93teris_Vasks 375] || 
|- 
| [[Andris Šķēle]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Andris_%C5%A0%C4%B7%C4%93le 357] || 
|- 
| [[Latvijas administratīvais iedalījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_administrat%C4%ABvais_iedal%C4%ABjums 342] || 
|- 
| [[15. Saeima]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=15._Saeima 335] || 
|- 
| [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=%C4%B6%C4%ABmisko_elementu_periodisk%C4%81_tabula 327] || 
|- 
| [[Ingmārs Līdaka]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ingm%C4%81rs_L%C4%ABdaka 321] || 
|- 
| [[Ilze Indriksone]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ilze_Indriksone 315] || 
|- 
| [[Arturs Krišjānis Kariņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Arturs_Kri%C5%A1j%C4%81nis_Kari%C5%86%C5%A1 314] || 
|- 
| [[Baltā cielava]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Balt%C4%81_cielava 314] || 
|- 
| [[Kipra]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Kipra 312] || 
|- 
| [[Vienotība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Vienot%C4%ABba 309] || 
|- 
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Za%C4%BCo_un_Zemnieku_savien%C4%ABba 299] || 
|- 
| [[Aivars Zvirbulis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Aivars_Zvirbulis 298] || 
|- 
| [[Kulberga Ministru kabinets]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Kulberga_Ministru_kabinets 297] || 
|- 
| [[Māris Putniņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=M%C4%81ris_Putni%C5%86%C5%A1 294] || 
|- 
| [[12. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=12._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 286] || 
|- 
| [[Aleksandrs Čaks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Aleksandrs_%C4%8Caks 284] || 
|- 
| [[Kaķis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ka%C4%B7is 282] || 
|- 
| [[11. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=11._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 281] || 
|- 
| [[Svetlana Čulkova]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Svetlana_%C4%8Culkova 277] || 
|- 
| [[Viktors Valainis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Viktors_Valainis 277] || 
|- 
| [[Imants Ziedonis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Imants_Ziedonis 277] || 
|- 
| [[Rudens]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Rudens 273] || 
|- 
| [[Zodiaks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Zodiaks 272] || 
|- 
| [[Raimonds Vējonis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Raimonds_V%C4%93jonis 271] || 
|- 
| [[Kveimada Grande]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Kveimada_Grande 271] || 
|- 
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_Republikas_Ministru_prezidents 270] || 
|- 
| [[Ričards Šlesers]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ri%C4%8Dards_%C5%A0lesers 270] || 
|- 
| [[Eduards Veidenbaums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Eduards_Veidenbaums 266] || 
|- 
| [[Raivis Melnis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Raivis_Melnis 265] || 
|- 
| [[Liepāja]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Liep%C4%81ja 264] || 
|- 
| [[Likteņa līdumnieki]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Likte%C5%86a_l%C4%ABdumnieki 262] || 
|- 
| [[Žaneta Ozoliņa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=%C5%BDaneta_Ozoli%C5%86a 262] || 
|- 
| [[Vladimirs Putins]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Vladimirs_Putins 260] || 
|- 
| [[Ilona Dreģe]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ilona_Dre%C4%A3e 257] || 
|- 
| [[Raimonds Pauls]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Raimonds_Pauls 256] || 
|- 
| [[Latvijas Zaļā partija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_Za%C4%BC%C4%81_partija 254] || 
|- 
| [[Rēzeknes novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=R%C4%93zeknes_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 254] || 
|- 
| [[Vjačeslavs Stepaņenko]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Vja%C4%8Deslavs_Stepa%C5%86enko 249] || 
|- 
| [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 249] || 
|- 
| [[The Prodigy]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=The_Prodigy 246] || 
|- 
| [[Kārlis Ulmanis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=K%C4%81rlis_Ulmanis 245] || 
|- 
| [[Melnkalne]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Melnkalne 242] || 
|- 
| [[Edmunds Jurēvics]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Edmunds_Jur%C4%93vics 239] || 
|- 
| [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_Republikas_Ministru_kabinets 238] || 
|- 
| [[Latvijas Reģionu apvienība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_Re%C4%A3ionu_apvien%C4%ABba 237] || 
|- 
| [[Imants Kalniņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Imants_Kalni%C5%86%C5%A1 236] || 
|- 
| [[Stabilitātei!]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Stabilit%C4%81tei%21 233] || 
|- 
| [[Mārtiņš Freimanis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=M%C4%81rti%C5%86%C5%A1_Freimanis 233] || 
|- 
| [[Ļubova Švecova]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=%C4%BBubova_%C5%A0vecova 232] || 
|- 
| [[Solījums (seriāls)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Sol%C4%ABjums_%28seri%C4%81ls%29 232] || 
|- 
| [[Polija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Polija 230] || 
|- 
| [[Selma Teodora Levrence]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Selma_Teodora_Levrence 229] || 
|- 
| [[Kristaps Porziņģis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Kristaps_Porzi%C5%86%C4%A3is 229] || 
|}</text>
      <sha1>4uajl6afp05h2r4lyxdfweibef96t78</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Commons dienas bilde/Dati</title>
    <ns>10</ns>
    <id>331458</id>
    <revision>
      <id>4534795</id>
      <parentid>4532045</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T02:10:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4534795</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3176" sha1="7qzrbx7kk01rcif1yy93rsf8q928anu" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-10-12={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Gotland Grand National October 2023 12.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Gotland Grand National 2023. Gotland Grand National has long been considered the world’s largest Enduro&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt; competition and was first run in 1984.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-10-13={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Desert elephant (Loxodonta africana) spraying sand.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Desert elephant (''Loxodonta africana'') spraying sand on herself while guarding her sleeping baby. She has covered the baby with a branch. In Damaraland, Namibia&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-10-14={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Great Blue Heron (Ardea herodias), hunting.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Great Blue Heron&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt; (''Ardea herodias''), hunting at Richardson Bay&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt; near Strawberry, California.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-10-15={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Pepino de mar (Holothuria fuscogilva), parque nacional Ras Muhammad, Egipto, 2022-03-28, DD 119.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=White teatfish (''Holothuria fuscogilva''), Ras Muhammad National Park, Red Sea, Egypt. This species of sea cucumber, also known as white teeth, is found in shallow waters near islands and around coral reefs in the tropical waters of the Indo-Pacific ocean. Juvenile cucumbers live in shallower waters (such as inter-tidal zones) and then migrate to deeper waters as they mature. Adult cucumbers weigh between 2.4 and 4 kilograms. They are oval in shape and have a firm texture. This species cucumber has lateral papillae (teats) which are often buried in the sand. As it's consumed as a food and is part of a large commercial fishery across its range, it was listed as vulnerable on the IUCN Red List in 2010 due to overfishing.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-10-16={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Norderney, Promenade -- 2025 -- 9281.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Promenade, Norderney, Lower Saxony, Germany&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-10-17={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Purple beautyberry, October 2015 - Stacking.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Purple beautyberry, Daisen Park, Sakai, Osaka. Focus stack of 4 photos.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-10-18={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Grandes Heures Anne de Bretagne Saint Luc.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=An image of Saint Luke&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt; from Grandes Heures d'Anne de Bretagne. Today is the feast day&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt; of Saint Luke.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2026-10-19={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Bengal tiger in Sanjay Dubri Tiger Reserve December 2024 by Tisha Mukherjee 11.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=[[species:Panthera tigris tigris|''Panthera tigris tigris'']] (Bengal tiger&lt;!--

--&gt;&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt;) in Sanjay Dubri Tiger Reserve&lt;!--

--&gt;&lt;!-- 
--&gt;, Madhya Pradesh, India.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
}}</text>
      <sha1>7qzrbx7kk01rcif1yy93rsf8q928anu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vudijs Harelsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>331988</id>
    <revision>
      <id>4534817</id>
      <parentid>4449143</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T04:05:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Filmogrāfija */ papildināta......</comment>
      <origin>4534817</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6835" sha1="lsuexjc2e6xhnzoxwhhoex3cecylcjw" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Vudijs Harelsons
 |            vārds_orig = ''Woody Harrelson''
 |                attēls = Woody Harrelson 191020-N-NU281-1028 (cropped).jpg
 |            att_izmērs = 
 |             komentārs = Vudijs Harelsons 2019. gadā
 |              dz vārds = 
 |             dz datums = {{dzimšanas datums un  vecums|1961|7|23}}
 |              dz vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Midlenda}}
 |           mirš datums = 
 |            mirš vieta = 
 |            citi vārdi = 
 |          nodarbošanās = aktieris, aktīvists, režisors, dramaturgs
 |         darbības gadi = 1985—pašlaik
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 |          dzīvesbiedrs = 
 |                 bērni = 
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |          paraksts_izm = 
 |       akadēmijasbalva = 
 |              afibalva = 
 |           arielabalva = 
 |            BFTMAbalva = 
 |           cēzarabalva = 
 |              emibalva = 
 |         filmfarebalva = 
 |           geminibalva = 
 |       zeltapalmaszars = 
 |        zeltateļabalva = 
 |     zeltaglobusabalva = 
 |      zeltaavenesbalva = 
 |            gojasbalva = 
 |            gremībalva = 
 |              iftbalva = 
 |    lorensaolivjēbalva = 
 |            NAACPbalva = 
 | nacionālāsfilmasbalva = 
 |              SAGbalva = 
 |          tonijasbalva = 
 |        spēlmaņu_nakts = 
 |              kristaps = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = V
}}
'''Vudrovs Treisijs &quot;Vudijs&quot; Harelsons''' ({{val|en|Woodrow Tracy &quot;Woody&quot; Harrelson}}; dzimis {{dat|1961|7|23}}) ir amerikāņu aktieris, aktīvists un dramaturgs.

Kļuvis pazīstams 1985. gadā ar bārmeņa lomu seriālā ''[[Cheers]]''. Par lomu tajā piecas reizes tika nominēts [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]], vienreiz šo balvu arī ieguva. Pēc tam Harelsons filmējies tādās filmās kā ''[[White Men Can't Jump]]'' (1992), ''[[Kingpin]]'' (1996), &quot;[[Bada spēles (filmu cikls)|Bada spēļu]]&quot; filmu ciklā, &quot;[[Laipni lūgti Zombijzemē!]]&quot; (2009), &quot;[[Dzimuši slepkavas]]&quot; (1994), &quot;[[Nācija pret Leriju Flintu]]&quot; (1996), &quot;[[Kompanjoni]]&quot; (''A Prairie Home Companion'', 2006), ''[[The Messenger]]'' (2009) un &quot;[[Skumju trīsstūris]]&quot; (2022).

Par lomām filmās &quot;Nācija pret Leriju Flintu&quot; un ''The Messenger'' ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i. Par lomu seriāla &quot;[[Īsts detektīvs]]&quot; pirmajā sezonā 2014. gadā tika nominēts ''Emmy'' balvai.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
|-
|1978
|''[[Harper Valley PTA]]''
|-
|1986
|[[Wildcats (filma)|''Wildcats'']]
|-
|1989
|''[[Cool Blue]]''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1991
|&quot;[[Losandželosas stāsts]]&quot; (''L.A. Story'')
|-
|''[[Doc Hollywood]]''
|-
|''[[Ted &amp; Venus]]''
|-
|1992
|''[[White Men Can't Jump]]''
|-
|1993
|&quot;[[Nepiedienīgs piedāvājums]]&quot; (''Indecent Proposal'')
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1994
|&quot;[[Dzimuši slepkavas]]&quot;
|-
|''[[The Cowboy Way]]''
|-
|''[[I'll Do Anything]]''
|-
|1995
|&quot;[[Naudas vilciens]]&quot; (''Money Train'')
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1996
|&quot;[[Nācija pret Leriju Flintu]]&quot;
|-
|''[[Kingpin]]''
|-
|''[[Sunchaser]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1997
|&quot;[[Aste luncina suni]]&quot;
|-
|''[[Welcome to Sarajevo]]''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1998
|&quot;[[Šaurā, sārtā līnija]]&quot;
|-
|''[[Palmetto]]''
|-
|''[[The Hi-Lo Country]]''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |1999
|&quot;[[Cīņa līdz kaulam]]&quot; (''Play It to the Bone'')
|-
|&quot;[[EDtv]]&quot;
|-
|&quot;[[Ostins Pauerss: Spiegs, kurš mani iz...]]&quot;
|-
|[[Grass (filma)|''Grass'']]
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2003
|&quot;[[Dusmu terapija]]&quot;
|-
|''[[Go Further]]''
|-
|''[[Scorched]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2004
|&quot;[[Pēc saulrieta]]&quot; (''After the Sunset'')
|-
|&quot;[[Viņa mani ienīst]]&quot; (''She Hate Me'')
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2005
|&quot;[[Ziemeļu zeme]]&quot; (''North Country'')
|-
|''[[The Prize Winner of Defiance, Ohio]]''
|-
|&quot;[[Lielā baltā nasta]]&quot; (''The Big White'')
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2006
|''[[Free Jimmy]]''
|-
|&quot;[[Miglas atspulgā]]&quot; (''A Scanner Darkly'')
|-
|&quot;[[Kompanjoni]]&quot; (''A Prairie Home Companion'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |2007
|''[[The Walker]]''
|-
|&quot;[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]&quot;
|-
|''[[Battle in Seattle]]''
|-
|''[[The Grand]]''
|-
|''[[Nanking]]''
|-
| rowspan=&quot;6&quot; |2008
|''[[Semi-Pro]]''
|-
|&quot;[[Mēnessērdzība]]&quot; (''Sleepwalking'')
|-
|''[[TransSiberian]]''
|-
|''[[Surfer, Dude]]''
|-
|&quot;[[Vadīt dzīvi]]&quot;
|-
|&quot;[[Septiņas dzīves]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2009
|''[[The Messenger]]''
|-
|''[[Defendor]]''
|-
|&quot;[[Laipni lūgti Zombijzemē!]]&quot;
|-
|&quot;[[2012 (filma)|2012]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|''[[Bunraku]]''
|-
|''[[Hempsters: Plant the Seed]]''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2011
|&quot;[[Noderīgi draugi]]&quot;
|-
|''[[Ethos]]''
|-
|''[[Rampart]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Bada spēles (filma)|Bada spēles]]&quot;
|-
|&quot;[[Septiņi psihopāti]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |2013
|''[[How to Make Money Selling Drugs]]''
|-
|&quot;[[Krāpšanas ilūzija]]&quot;
|-
|''[[Out of the Furnace]]''
|-
|&quot;[[Tītari: Atpakaļ nākotnē]]&quot;
|-
|&quot;[[Bada spēles: Spēle ar uguni]]&quot;
|-
|2014
|&quot;[[Bada spēles: Zobgaļsīlis. 1. daļa]]&quot;
|-
|2015
|&quot;[[Bada spēles: Zobgaļsīlis. 2. daļa]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |2016
|&quot;[[Trauksmes signāls 999]]&quot; (''Triple 9'')
|-
|&quot;[[Krāpšanas ilūzija 2]]&quot;
|-
|[[The Duel (2016. gada filma)|''The Duel'']]
|-
|''[[LBJ]]''
|-
|&quot;[[Gandrīz septiņpadsmit]]&quot; (''The Edge of Seventeen'')
|-
| rowspan=&quot;6&quot; |2017
|''[[Lost in London]]''
|-
|&quot;[[Vilsons (filma)|Vilsons]]&quot; (''Wilson'')
|-
|&quot;[[Karš par Pērtiķu planētu]]&quot;
|-
|&quot;[[Stikla pils]]&quot; (''The Glass Castle'')
|-
|&quot;[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]&quot;
|-
|''[[Shock and Awe]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2018
|&quot;[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;
|-
|&quot;[[Venoms (filma)|Venoms]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2019
|''[[The Highwaymen]]''
|-
|&quot;[[Zombijzemē: Otrais šāviens]]&quot; (''Zombieland: Double Tap'')
|-
|&quot;[[Kauja par Midveju (filma)|Kauja par Midveju]]&quot; (''Midway'')
|-
|2020
|''[[Kiss the Ground]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2021
|[[Kate (filma)|''Kate'']]
|-
|&quot;[[Venoms: Būs slaktiņš]]&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2022
|&quot;[[Skumju trīsstūris]]&quot;
|-
|''[[The Man from Toronto]]''
|-
|2023
|''[[Champions]]''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2024
|''[[Suncoast]]''
|-
|&quot;[[Aizved mani uz Mēnesi]]&quot; (''Fly Me to the Moon'')
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |2025
|&quot;[[Pēdējais elpas vilciens]]&quot;
|-
|&quot;[[Elektriskā valsts]]&quot; (''The Electric State'')
|-
|''[[Animal Farm (2025. gada filma)|Animal Farm]]''
|-
|&quot;[[Krāpšanas ilūzija 3]]&quot; (''Now You See Me: Now You Don't'')
|-
|''[[Ella McCay]]''
|-
|2026
|&quot;[[Pilns Fils]]&quot; (''Full Phil'')
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Harelsons, Vudijs}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Teksasā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Vegāni]]</text>
      <sha1>lsuexjc2e6xhnzoxwhhoex3cecylcjw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hosē Fēlikss Viljarreals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338759</id>
    <revision>
      <id>4534670</id>
      <parentid>3649829</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:24:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534670</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3639" sha1="47ztwd79yc7n90amexu5kbztcmivm0j" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Hosē Fēlikss Viljarreals
|     vārds_orig = ''José Félix Villarreal''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1956
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 5
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{MEX}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Hosē Fēlikss Viljarreals''' ({{val|es|José Félix Villarreal}}; dzimis 1956. gadā, miris 5. maijā 2022. gadā) bija [[Meksika]]s starptautiskais meistars [[šahs|šahā]] (1980).

== Biogrāfija ==
1974. gadā uzvarējis Meksikas junioru šaha čempionātā. 1975. gadā [[Buenosairesa|Buenosairesā]] izcīnījis 2. vietu Panamerikas junioru šaha čempionātā. Pārstāvējis Meksiku Pasaules junioru šaha čempionātos (1973, 1975).&lt;ref&gt;[http://www.365chess.com/tournaments/Wch_U20_1975 Wch U20 Tjentiste 1975]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējis Meksikas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 5 reizes (1978-1982, 1994, 2000). [[24. šaha olimpiāde|1980. gadā]] individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta medaļu;&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/players/zxdz7znm.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: José Félix Villarreal]&lt;/ref&gt;
* Pasaules studentu šaha čempionātā piedalījies 1977. gadā;&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersy/zxdz7znm.html OlimpBase :: World Student Team Chess Championship :: José Félix Villarreal]&lt;/ref&gt;
* Pasaules jauniešu šaha čempionātā U26 vecuma grupā piedalījies 1978. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersk/zxdz7znm.html OlimpBase :: World Youth U26 Team Chess Championship :: José Félix Villarreal]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1980. gadā Viljarrealam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM) nosaukumu. Pēc profesijas bijis celtniecības [[inženieris]]. Kopš 1983. gada šaha turnīros piedalījies neregulāri.&lt;ref&gt;[http://peninsulardigital.com/extra/ofrecera-campeonisimo-de-ajedrez-exhibicion-en-la-paz/125327 Ofrecerá exhibición campeonísimo de ajedrez]&lt;/ref&gt; Darbojies Meksikas šaha federācijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://fenamac.org/es/fenamac/comisiones-fenamac |title=Federación Nacional de Ajedrez de México |access-date={{dat|2016|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180903085408/http://fenamac.org/es/fenamac/comisiones-fenamac }}&lt;/ref&gt;

Miris 2022. gada 5. maijā, pēc tam, kad tika sašauts bruņotā uzbrukumā 16. martā [[Tihuana|Tihuanā]] savas partneres, advokātes un cilvēktiesību aizstāves Patrīcijas Susanas Riveras mājā. Pati Rivera tika nogalināta notikuma vietā.&lt;ref&gt;{{Cite web |date=2022-05-05 |title=Tras casi 50 días de haber sido baleado fallece catedrático del ITT |url=https://cadenanoticias.com/regional/2022/05/tras-21-dias-de-haber-sido-baleado-fallece-catedratico-del-itt |archive-url=https://web.archive.org/web/20220706051325/https://cadenanoticias.com/regional/2022/05/tras-21-dias-de-haber-sido-baleado-fallece-catedratico-del-itt |archive-date=2022-07-06 |access-date=2022-07-06 |website=Cadena Noticias |language=es-MX}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 5100070 | chessgames = 89461 | 365chess = Jose_Felix_Villarreal_Felix }}

{{DEFAULTSORT:Viljarreals, Hosē Fēlikss}}
[[Kategorija:1956. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Meksikas šahisti]]</text>
      <sha1>47ztwd79yc7n90amexu5kbztcmivm0j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Edgars2007/Nestandarta nosaukumi</title>
    <ns>2</ns>
    <id>345650</id>
    <revision>
      <id>4534806</id>
      <parentid>4522001</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:01:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>upd</comment>
      <origin>4534806</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2040" sha1="efhqdwk7y2xrz3kp53ju94hbtay2oji" xml:space="preserve">* [[Piedzīvojums 1996-2006]]: 6-2
* [[1987-1990]]: 7-1
* [[SGR 1806-20]]: 6-2
* [[ISO 639-1]]: 9-1
* [[ISO 639-1 kodu saraksts]]: 9-1
* [[ISO 3166-1]]: 6-1
* [[ISO 3166-2:RU]]: 6-2
* [[Beginnings: The Lost Tapes 1988–1991]]: 8–1
* [[ISO 639-2]]: 9-2
* [[ISO 639-3]]: 9-3
* [[ISO 3166-2:AR]]: 6-2
* [[ISO 3166-2:KZ]]: 6-2
* [[24-25 neatgriežas]]: 4-2
* [[Ziyuan 1-02C]]: 1-0
* [[Fengyun 2-07]]: 2-0
* [[Lego Harry Potter: Years 5–7]]: 5–7
* [[Is There Anybody Out There? The Wall Live 1980–81]]: 0–8
* [[ISO 3166-2:LV]]: 6-2
* [[Kwangmyŏngsŏng 3-2]]: 3-2
* [[ISO 3166-2]]: 6-2
* [[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]: 5-0
* [[ZSU-23-4]]: 3-4
* [[1-2-3]]: 1-2
* [[Meteor-M № 2-2]]: 2-2
* [[Meteor-M № 2-1]]: 2-1
* [[GS1-128]]: 1-1
* [[Saab 9-5]]: 9-5
* [[Sič-2-30]]: 2-3
* [[ISO 3166-2:GB]]: 6-2
* [[K2-288Bb]]: 2-2
* [[K2-72e]]: 2-7
* [[6-7]]: 6-7
* [[Boeing 737-400]]: 7-4
* [[Boeing 747-400]]: 7-4
* [[Airbus A321-200]]: 1-2
* [[Boeing 367-80]]: 7-8
* [[Portsmouth F.C. 7–4 Reading F.C.]]: 7–4
* [[Poļu-kazaku-tatāru karš (1666-1671)]]: 6-1
* [[Kņazu savstarpējais karš Senajā Krievzemē (1146–1154)]]: 6–1
* aids: [[AIDS]], [[Aids]]
* balta: [[Balta]], [[BALTA]]
* basku zeme: [[Basku zeme]], [[Basku Zeme]]
* cilvēks uz mēness: [[Cilvēks uz mēness]], [[Cilvēks uz Mēness]]
* de: [[DE]], [[De]]
* de facto: [[De facto]], [[De Facto]]
* dz: [[DZ]], [[Dz]]
* iris: [[IRIS]], [[Iris]]
* jo: [[JO]], [[Jo]]
* kuģa ķīlis: [[Kuģa Ķīlis]], [[Kuģa ķīlis]]
* lats: [[Lats]], [[LaTS]]
* manga: [[Manga]], [[MaNga]]
* mazais lācis: [[Mazais Lācis]], [[Mazais lācis]]
* melnā pantera: [[Melnā pantera]], [[Melnā Pantera]]
* mi: [[MI]], [[Mi]]
* next: [[NeXT]], [[Next]]
* om: [[OM]], [[Om]]
* oma: [[OMA]], [[Oma]]
* per: [[PER]], [[PeR]]
* ro: [[RO]], [[Ro]]
* twain: [[Twain]], [[TWAIN]]
* ufa: [[Ufa]], [[UFA]]
* ugunsgrēks: [[Ugunsgrēks]], [[UgunsGrēks]]
* zamboangas pussala: [[Zamboangas Pussala]], [[Zamboangas pussala]]
* zālamana salas: [[Zālamana Salas]], [[Zālamana salas]]</text>
      <sha1>efhqdwk7y2xrz3kp53ju94hbtay2oji</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Ābeļu iela 2.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>347247</id>
    <revision>
      <id>4534578</id>
      <parentid>3759496</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:30:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Ābeļu_iela_2.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534578</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="326" sha1="pfgmxh6105rcp26lyazddh0l62qcpeo" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = 
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Titāns|Titāns]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{CC-BY-SA-4.0|Titāns}}

[[Kategorija:Files uploaded by User:Titāns]]
{{NowCommons|Ābeļu iela 2.JPG}}</text>
      <sha1>pfgmxh6105rcp26lyazddh0l62qcpeo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Vajadzīgie raksti/Visas sarkanās saites</title>
    <ns>4</ns>
    <id>352413</id>
    <revision>
      <id>4534802</id>
      <parentid>4532058</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:01:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <origin>4534802</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56082" sha1="bunwb46uo107xgaafxh59prcw8nn7dm" xml:space="preserve">{{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}}
'''Vikipēdijas pieprasītās lapas''' ir tie raksti, uz kurām norāda visvairāk sarkano saišu (no rakstiem). Pastāv arī Vikipēdijas īpašā lapa &quot;[[Special:WantedPages|Pieprasītās lapas]]&quot;, taču tās dati tiek reti atjaunināti un tajā ir saites uz visām Vikipēdijas vārdtelpām (dažādām diskusijām, veidnēm u.t.t.). Šī rakstu statistika var nebūt pilnīga.

Skatīt arī [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|šo sarakstu]], kurā ņemtas vērā vienīgi saites pašā rakstu vikitekstā.

== Informācija ==
&lt;!-- INFO START --&gt;
* Avots: [[quarry:query/16153]]
* Atjaunināšanas brīdis: 2026. gada 12. oktobris plkst. 03:01:36
&lt;!-- INFO END --&gt;

== Saraksts ==
&lt;!-- LIST START --&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa !! Saites
|-
| [[Indijas nacionālais kalendārs]] || 1433
|-
| [[Ķempju luterāņu baznīca]] || 531
|-
| [[Skangeļu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 530
|-
| [[Auziņu katoļu baznīca]] || 530
|-
| [[Makarovkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 530
|-
| [[Liepnas pareizticīgo baznīca]] || 530
|-
| [[Vangažu luterāņu baznīca]] || 530
|-
| [[Kandavas luterāņu baznīca]] || 530
|-
| [[Cesvaines luterāņu baznīca]] || 530
|-
| [[Siguldas luterāņu baznīca]] || 530
|-
| [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca]] || 529
|-
| [[Zaubes luterāņu baznīca]] || 529
|-
| [[Zlēku luterāņu baznīca]] || 529
|-
| [[Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 529
|-
| [[Vilciņu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 529
|-
| [[Rīgas Golgātas baptistu draudzes dievnams]] || 529
|-
| [[Skujenes baznīca]] || 529
|-
| [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Ļermontova iela)]] || 529
|-
| [[Āraišu baznīca]] || 529
|-
| [[Garkalnes luterāņu baznīca]] || 529
|-
| [[Liepājas Svētā Aleksija pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Nīderkunu vecticībnieku baznīca]] || 528
|-
| [[Ugāles luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528
|-
| [[Ķemeru baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Ventspils baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Puzes luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Rīgas Mateja baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Zaubes pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Užavas luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Valmieras baptistu baznīca]] || 528
|-
| [[Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Kosas baznīca]] || 528
|-
| [[Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Staiceles baznīca]] || 528
|-
| [[Limbažu baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Pēterupes luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Veclaicenes baznīca]] || 528
|-
| [[Daugavpils Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Ķekavas luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Mālkalna vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528
|-
| [[Jaunburtnieku baznīca]] || 528
|-
| [[Varakļānu Viktora baznīca]] || 528
|-
| [[Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Mazsalacas baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Piltenes luterāņu baznīca]] || 528
|-
| [[Jelgavas baptistu baznīca]] || 528
|-
| [[Bolderājas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo draudze]] || 528
|-
| [[Maļutkinas vecticībnieku baznīca]] || 528
|-
| [[Gajokas vecticībnieku baznīca]] || 528
|-
| [[Ļaudonas pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Pāvilostas baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Foļvarkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528
|-
| [[Cīravas baznīca]] || 528
|-
| [[Māļu baznīca]] || 528
|-
| [[Bornes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528
|-
| [[Kuldīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Daugavpils vasarsvētku draudzes &quot;Jaunā dzīve&quot; baznīca]] || 528
|-
| [[Saulkrastu katoļu baznīca]] || 528
|-
| [[Doles-Ķekavas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528
|-
| [[Kuldīgas baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Jaunlaicenes baznīca]] || 528
|-
| [[Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Cesvaines katoļu baznīca]] || 528
|-
| [[Grīvas vecticībnieku baznīca]] || 528
|-
| [[Uguņciema baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Rīgas mormoņu baznīca]] || 528
|-
| [[Lomu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528
|-
| [[Aizputes Vasarsvētku draudzes lūgšanu nams]] || 528
|-
| [[Sakas baptistu draudzes dievnams]] || 528
|-
| [[Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[Liepājas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]] || 528
|-
| [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 386
|-
| [[Garozas muiža]] || 354
|-
| [[Lemur-2]] || 354
|-
| [[Ārlavas muiža]] || 353
|-
| [[Startu muiža]] || 352
|-
| [[Zaļmuiža (muiža)]] || 350
|-
| [[Altonas muižiņa]] || 350
|-
| [[Karpa (Korfa) muiža]] || 349
|-
| [[Audēju muiža]] || 349
|-
| [[Helēnes muiža]] || 349
|-
| [[Šeimaņu muiža]] || 349
|-
| [[Jasmuiža (muiža)]] || 349
|-
| [[Annasmuiža (muiža)]] || 349
|-
| [[Vaivada muiža]] || 349
|-
| [[Vispārīgs augšējā līmeņa domēns]] || 264
|-
| [[PubMed Central]] || 262
|-
| [[Igors Solovjovs]] || 259
|-
| [[Lielbritānija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 258
|-
| [[Drakons (zodiaks)]] || 247
|-
| [[Trusis (zodiaks)]] || 247
|-
| [[Nikolajs IV]] || 245
|-
| [[Jānis XV]] || 245
|-
| [[Gelasijs II]] || 243
|-
| [[Martins IV]] || 242
|-
| [[Jānis XVIII]] || 241
|-
| [[Jānis XXI]] || 241
|-
| [[Nikolajs III]] || 241
|-
| [[Nikolajs II (pāvests)]] || 241
|-
| [[Paskāls II]] || 241
|-
| [[Honorijs II]] || 241
|-
| [[Honorijs IV]] || 241
|-
| [[Celestīns II]] || 241
|-
| [[Pērtiķis (zodiaks)]] || 240
|-
| [[Agapets II]] || 240
|-
| [[Čūska (zodiaks)]] || 240
|-
| [[Adriāns V]] || 240
|-
| [[Benedikts VII]] || 240
|-
| [[Lūcijs III]] || 240
|-
| [[Anastasijs IV]] || 240
|-
| [[Stefans VIII]] || 240
|-
| [[Tīģeris (zodiaks)]] || 240
|-
| [[Jānis XVII]] || 240
|-
| [[Gailis (zodiaks)]] || 239
|-
| [[Marīns II]] || 239
|-
| [[Viktors III]] || 239
|-
| [[Silvestrs III]] || 239
|-
| [[Kaza (zodiaks)]] || 239
|-
| [[Hilārijs]] || 239
|-
| [[Jānis XIII]] || 239
|-
| [[Stefans VII]] || 239
|-
| [[Sergejs IV]] || 238
|-
| [[Dons (pāvests)]] || 238
|-
| [[Stefans IX]] || 238
|-
| [[Zirgs (zodiaks)]] || 237
|-
| [[Vērsis (zodiaks)]] || 236
|-
| [[Žurka (zodiaks)]] || 236
|-
| [[2017.—2018. gada NBA sezona]] || 233
|-
| [[Suns (zodiaks)]] || 233
|-
| [[Cūka (zodiaks)]] || 232
|-
| [[Ērika Zommere]] || 225
|-
| [[2019.—2020. gada NBA sezona]] || 223
|-
| [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotā frakcija]] || 215
|-
| [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 214
|-
| [[ASV 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 213
|-
| [[Modernā pieccīņa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 207
|-
| [[Miera, kārtības un ražošanas apvienība]] || 206
|-
| [[LR Augstākās Padomes deputāti]] || 204
|-
| [[LR Augstākās Padomes frakcijas]] || 204
|-
| [[2020.—2021. gada NBA sezona]] || 201
|-
| [[Andrejs Naglis]] || 199
|-
| [[2021.—2022. gada NBA sezona]] || 199
|-
| [[Paulis Kļaviņš]] || 199
|-
| [[STS-121]] || 198
|-
| [[STS-108]] || 198
|-
| [[STS-106]] || 197
|-
| [[STS-112]] || 197
|-
| [[STS-114]] || 197
|-
| [[STS-100]] || 196
|-
| [[Valstu uzskaitījums ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 196
|-
| [[STS-105]] || 196
|-
| [[STS-113]] || 196
|-
| [[STS-92]] || 196
|-
| [[STS-104]] || 195
|-
| [[STS-102]] || 194
|-
| [[STS-88]] || 194
|-
| [[STS-110]] || 194
|-
| [[STS-111]] || 194
|-
| [[STS-115]] || 194
|-
| [[STS-101]] || 193
|-
| [[STS-98]] || 193
|-
| [[STS-96]] || 192
|-
| [[STS-97]] || 192
|-
| [[2022.—2023. gada NBA sezona]] || 191
|-
| [[Valstis vairākos kontinentos]] || 186
|-
| [[Baiba Brigmane]] || 185
|-
| [[ÑuSat]] || 185
|-
| [[OneWeb]] || 185
|-
| [[Žanete Vasaraudze]] || 184
|-
| [[ICEYE]] || 184
|-
| [[Jānis Esta]] || 183
|-
| [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 183
|-
| [[Pāvels Maksimovs]] || 182
|-
| [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 182
|-
| [[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 180
|-
| [[2023.—2024. gada NBA sezona]] || 180
|-
| [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 179
|-
| [[Jānis Porietis]] || 178
|-
| [[Futbols 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 177
|-
| [[Latvijas Darba savienība un tautas apvienība]] || 175
|-
| [[Tumes meži]] || 175
|-
| [[Mežole]] || 174
|-
| [[Agrāko naudas noguldītāju un citu cietušo partija]] || 174
|-
| [[Vadaiņu purvs]] || 174
|-
| [[Roberts Ričardsons]] || 174
|-
| [[Latvijas Tautas partija]] || 173
|-
| [[Zodānu purvs]] || 173
|-
| [[Pluču tīrelis]] || 173
|-
| [[Pelēču ezera purvs]] || 173
|-
| [[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]] || 173
|-
| [[Dzelves-Kroņa purvs]] || 173
|-
| [[Seržu tīrelis]] || 172
|-
| [[Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija]] || 172
|-
| [[Platenes purvs]] || 172
|-
| [[Plieņciema kāpa]] || 172
|-
| [[Zušu–Staiņu sēravoti]] || 172
|-
| [[Kinkausku meži]] || 172
|-
| [[Lielais un Pemmes purvs]] || 172
|-
| [[Medumu ezera salas]] || 172
|-
| [[Pokratas ezers]] || 172
|-
| [[Sloku purvs]] || 172
|-
| [[Kadiķu nora]] || 172
|-
| [[Dūņezers (dabas liegums)]] || 172
|-
| [[Grebļukalns]] || 172
|-
| [[Pelcīšu purvs]] || 172
|-
| [[Matkules meži]] || 172
|-
| [[Pašulienes mežs]] || 172
|-
| [[Padomju Savienība 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 172
|-
| [[Riesta-Džūkstenes purvs]] || 172
|-
| [[Skujines ezers]] || 172
|-
| [[Klagatu purvs]] || 172
|-
| [[Dubnas paliene]] || 172
|-
| [[Kārķu purvs]] || 172
|-
| [[Ellītes purvs]] || 171
|-
| [[Vērenes purvi]] || 171
|-
| [[Dziļezers un Riebezers]] || 171
|-
| [[Lielais mārku purvs (dabas liegums)]] || 171
|-
| [[Manģenes meži]] || 171
|-
| [[Purgaiļu purvs]] || 171
|-
| [[2024.—2025. gada NBA sezona]] || 171
|-
| [[Būšnieku ezera krasts]] || 171
|-
| [[Spinduļu meži]] || 171
|-
| [[Oleru purvs]] || 171
|-
| [[Starinas mežs]] || 171
|-
| [[Īslīce (dabas liegums)]] || 171
|-
| [[Puzes smilšu krupja atradne]] || 171
|-
| [[Dzilnas dumbrāji]] || 171
|-
| [[Piešdanga]] || 171
|-
| [[Dūņezera purvs]] || 171
|-
| [[Raudas meži]] || 171
|-
| [[Dvietes dumbrāji]] || 171
|-
| [[Dimantu mežs]] || 171
|-
| [[Klaucānu un Priekulānu ezers]] || 171
|-
| [[Krapas gārša]] || 171
|-
| [[Popes zāļu purvs]] || 171
|-
| [[Tīreļu purvs (dabas liegums)]] || 171
|-
| [[Liepnas niedrāji]] || 171
|-
| [[Ļubasts]] || 171
|-
| [[Gaujienas priedes]] || 171
|-
| [[Ungurpils meži]] || 171
|-
| [[Spuļģu purvs]] || 171
|-
| [[Orlovas (Ērgļu) purvs]] || 171
|-
| [[Virguļicas meži]] || 171
|-
| [[Tīrās sūnas purvs]] || 171
|-
| [[Līvbērzes liekņa]] || 171
|-
| [[Taurīšu ezers (dabas liegums)]] || 171
|-
| [[Nīgrandes meži]] || 171
|-
| [[Sofikalna meži]] || 171
|-
| [[Kupravas liepu audze]] || 171
|-
| [[Krojas meži]] || 171
|-
| [[Posolnīca (dabas liegums)]] || 171
|-
| [[Tīšezers (dabas liegums)]] || 171
|-
| [[Pāces pļavas]] || 171
|-
| [[Katlešu meži]] || 171
|-
| [[Vērenes gobu un vīksnu audze]] || 171
|-
| [[Nagļu un Ansiņu purvs]] || 171
|-
| [[Lapiņu ezers]] || 171
|-
| [[Sakas grīņi]] || 171
|-
| [[ASV 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 170
|-
| [[Guntis Bērziņš]] || 169
|-
| [[STS-49]] || 168
|-
| [[Māris Krastiņš]] || 167
|-
| [[Satversmes sapulces deputāti]] || 167
|-
| [[Satversmes sapulces frakcijas]] || 167
|-
| [[Inta Feldmane]] || 166
|-
| [[Anatolijs Mackevičs]] || 166
|-
| [[ASV 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 166
|-
| [[Padomju Savienība 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 166
|-
| [[Andis Kāposts]] || 166
|-
| [[Alberts Krūmiņš]] || 166
|-
| [[Uldis Briedis (politiķis)]] || 165
|-
| [[Igors Aleksandrovs]] || 165
|-
| [[ASV 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 162
|-
| [[Andris Saulītis]] || 159
|-
| [[Ričards Teilors]] || 158
|-
| [[Kips Torns]] || 158
|-
| [[Džefrijs Hintons]] || 158
|-
| [[Džeks Steinbergers]] || 158
|-
| [[Filips Andersons]] || 156
|-
| [[Rainers Veiss]] || 156
|-
| [[Janīna Kušnere]] || 156
|-
| [[Džordžs Smits]] || 156
|-
| [[Karls Aleksandrs Millers]] || 156
|-
| [[Martinuss Veltmans]] || 156
|-
| [[Ludmila Kuprijanova]] || 156
|-
| [[Bertrams Brokhauss]] || 156
|-
| [[Ferencs Krauss]] || 155
|-
| [[Džozefs Teilors]] || 155
|-
| [[Daniels Cui]] || 155
|-
| [[Anna Lijē]] || 155
|-
| [[Kenets Vilsons]] || 155
|-
| [[Arturs Makdonalds]] || 155
|-
| [[Roberts Laflins]] || 155
|-
| [[Mišels Devorē]] || 155
|-
| [[Alēns Aspekts]] || 155
|-
| [[Šeldons Glešovs]] || 155
|-
| [[Hanss Dēmelts]] || 155
|-
| [[Pjērs Agostīni]] || 155
|-
| [[Dankans Haldeins]] || 155
|-
| [[2025.—2026. gada NBA sezona]] || 155
|-
| [[Mišels Majors]] || 155
|-
| [[Padomju Savienība 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 155
|-
| [[Tošihide Maskava]] || 155
|-
| [[Volfgangs Keterle]] || 155
|-
| [[Frenks Vilčeks]] || 155
|-
| [[Džons Klausers]] || 155
|-
| [[Entonijs Legets]] || 155
|-
| [[Volfgangs Pauls]] || 155
|-
| [[Džons Klārks]] || 155
|-
| [[Antons Ceilingers]] || 155
|-
| [[Bērtons Rihters]] || 155
|-
| [[Roberts Hofštadters]] || 155
|-
| [[Džons Maikls Kosterlics]] || 155
|-
| [[Rasels Halss]] || 155
|-
| [[Melvins Švarcs]] || 155
|-
| [[Berijs Berišs]] || 155
|-
| [[Džeimss Kronins]] || 155
|-
| [[ASV 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 155
|-
| [[Džons Martiniss]] || 155
|-
| [[Takaaki Kadzita]] || 155
|-
| [[Nevils Mots]] || 155
|-
| [[Viljams Filips]] || 155
|-
| [[Teodors Henšs]] || 155
|-
| [[Sjukuro Manabe]] || 155
|-
| [[Klifords Šalls]] || 154
|-
| [[Džeimss Pīblss]] || 154
|-
| [[Deivids Dž. Tuless]] || 154
|-
| [[Andrea Geza]] || 154
|-
| [[Heinrihs Rorers]] || 154
|-
| [[Ēriks Kornels]] || 154
|-
| [[Džons Hols]] || 154
|-
| [[Henrijs Kendals]] || 154
|-
| [[Luijs Eižens Felikss Neēls]] || 154
|-
| [[Deivids Moriss Lī]] || 154
|-
| [[Žerārs Murū]] || 154
|-
| [[Bens Motelsons]] || 154
|-
| [[Džons van Vlaks]] || 154
|-
| [[Polikarps Kušs]] || 154
|-
| [[Deivids Policers]] || 154
|-
| [[Reimonds Deiviss]] || 154
|-
| [[Džons Šrīfers]] || 154
|-
| [[Karls Vīmans]] || 154
|-
| [[14. Saeimas frakcijas]] || 154
|-
| [[Pjērs Žils de Žēns]] || 154
|-
| [[Reinhards Gencels]] || 154
|-
| [[Klods Kohentannodji]] || 154
|-
| [[Džeroms Frīdmens]] || 154
|-
| [[Didjē Kelozs]] || 154
|-
| [[Frederiks Reinss]] || 154
|-
| [[Normans Remzijs]] || 154
|-
| [[Semjuels Džaodžuns Dins]] || 154
|-
| [[Herberts Kroemers]] || 154
|-
| [[Džons Meters]] || 154
|-
| [[Vals Fičs]] || 153
|-
| [[ASV 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 153
|-
| [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 152
|-
| [[Duglass Osherofs]] || 152
|-
| [[Horsts Stormers]] || 152
|-
| [[Klauss Hazelmans]] || 152
|-
| [[Džordžio Parizi]] || 152
|-
| [[Arturs Eškins]] || 152
|-
| [[SpaceBEE]] || 151
|-
| [[Toms Džonss (filma)]] || 150
|-
| [[ASV 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 150
|-
| [[Lielbritānija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 150
|-
| [[Austrumvācija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 150
|-
| [[Roberts Ķipurs]] || 149
|-
| [[14. Saeimas deputāti]] || 149
|-
| [[12. Saeimas frakcijas]] || 147
|-
| [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 146
|-
| [[ASV 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 146
|-
| [[13. Saeimas frakcijas]] || 143
|-
| [[ASV 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 142
|-
| [[Ivanāni]] || 141
|-
| [[USA-239]] || 140
|-
| [[4. Saeimas frakcijas]] || 140
|-
| [[Hawk (pavadonis)]] || 140
|-
| [[1960. gada F1 sezona]] || 140
|-
| [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139
|-
| [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139
|-
| [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139
|-
| [[Mihails Kameņeckis]] || 139
|-
| [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139
|-
| [[Daugavpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 139
|-
| [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139
|-
| [[Iļģuciema sākumskola]] || 139
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139
|-
| [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139
|-
| [[USA-295]] || 139
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139
|-
| [[ASV 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 139
|-
| [[Alūksnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Pāvilostas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Lapmežciema novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Bauskas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Sakas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Elejas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[1950. gada F1 sezona]] || 138
|-
| [[Mūsu dzīves labākie gadi]] || 138
|-
| [[Salacgrīvas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Durbes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Līgatnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Viļānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Saulkrastu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Alsungas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Bauskas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Grobiņas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Salaspils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Smiltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Viļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Viesītes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ogres rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Neretas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Saulkrastu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Dobeles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Mārupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Jelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Smiltenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Mežaparka sākumskola]] || 138
|-
| [[Cēsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Stendes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Rīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Dobeles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Alojas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Futbols 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 138
|-
| [[Aknīstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kuldīgas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Preiļu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Baldones rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Līvānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Cēsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Strenču pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Rēzeknes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Prometheus 2.2]] || 138
|-
| [[Zilupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kandavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Aknīstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Cesvaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kuldīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Dundagas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Apes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Siguldas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Preiļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Līvānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Pļaviņu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Lubānas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Zilupes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kandavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Cesvaines rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Valkas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Gulbenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Apes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Republikas pilsētas]] || 138
|-
| [[Pļaviņu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ventspils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Valkas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Siguldas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Priekules pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Madonas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Tukuma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Aizkraukles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kārsavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ādažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Rīgas Sarkandaugavas sākumskola]] || 138
|-
| [[Auces pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Priekules rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Madonas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Tukuma rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Subates pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Maltas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Kārsavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Brocēnu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Valmieras rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Gaujienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Auces rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Jaunjelgavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Piltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Rūjienas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ludzas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Abrenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Pēdējais imperators]] || 138
|-
| [[Baložu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Jaunjelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Rūjienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ķekavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ludzas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Limbažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Talsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Krustpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Aizputes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ilūkstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Liepājas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Rīgas Imantas sākumskola]] || 138
|-
| [[Limbažu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Talsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Varakļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ērgļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Skrundas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Sabiles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Aizputes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Valdemārpils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ilūkstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Grīvas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Valgundes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Jēkabpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Varakļānus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Dagdas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Sedas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ķeguma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Saldus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Vangažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Mazsalacas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Ainažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Dagdas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Olaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Sabiles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Krāslavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Saldus rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Krāslavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138
|-
| [[Flock-1b 11]] || 137
|-
| [[Flock-1b 12]] || 137
|-
| [[1953. gada F1 sezona]] || 137
|-
| [[Flock-1b 13]] || 137
|-
| [[Flock-1b 14]] || 137
|-
| [[Flock-1b 2]] || 137
|-
| [[Flock-1b 3]] || 137
|-
| [[Flock-1b 4]] || 137
|-
| [[Flock-1b 5]] || 137
|-
| [[Flock-1b 7]] || 137
|-
| [[Flock-1b 8]] || 137
|-
| [[Flock-1b 9]] || 137
|-
| [[Ungārija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 137
|-
| [[2. Saeimas frakcijas]] || 137
|-
| [[Flock-1b 1]] || 137
|-
| [[Flock-1b 10]] || 137
|-
| [[ASV 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 136
|-
| [[STS-107]] || 136
|-
| [[Kristīgais darba bloks]] || 135
|-
| [[Jaunā zemnieku apvienība]] || 135
|-
| [[1952. gada F1 sezona]] || 135
|-
| [[ASV 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 134
|-
| [[Progresīvā zemnieku partija]] || 134
|-
| [[4. Saeimas deputāti]] || 134
|-
| [[Krievu zemnieku partija]] || 134
|-
| [[ASV 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 134
|-
| [[Futbols 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 134
|-
| [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums]] || 134
|-
| [[Futbols 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 134
|-
| [[British Summer Time]] || 133
|-
| [[Futbols 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133
|-
| [[Sieviešu futbola 1. līga]] || 133
|-
| [[Sieviešu futbola kauss]] || 133
|-
| [[Futbols 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133
|-
| [[1. Saeimas frakcijas]] || 133
|-
| [[Futbols 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132
|-
| [[Futbols 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132
|-
| [[Futbols 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132
|-
| [[Futbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132
|-
| [[Izpostīto apgabalu kongress un apvienotā savienība]] || 132
|-
| [[3. Saeimas frakcijas]] || 132
|-
| [[Futbols 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131
|-
| [[Futbols 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131
|-
| [[Futbols 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131
|-
| [[Futbols 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131
|-
| [[2. Saeimas deputāti]] || 131
|-
| [[Futbols 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131
|-
| [[Futbols 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130
|-
| [[Futbols 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130
|-
| [[Kristīgo darba ļaužu savienība]] || 130
|-
| [[Ziedonis Rubezis]] || 130
|-
| [[Ungārija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130
|-
| [[Prometheus 2A]] || 129
|-
| [[Prometheus 2B]] || 129
|-
| [[USA-232]] || 129
|-
| [[Futbols 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129
|-
| [[Futbols 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] || 128
|-
| [[Ligita Silaraupa]] || 128
|-
| [[Vācija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 128
|-
| [[Kosmos-2473]] || 128
|-
| [[Bibcode]] || 128
|-
| [[Lāslo Krasnahorkai]] || 127
|-
| [[Krievu tautas partija]] || 127
|-
| [[1. Saeimas deputāti]] || 127
|-
| [[Imants Valers]] || 127
|-
| [[Andrejs Kozlovs]] || 126
|-
| [[Kristīgi saimnieciskais bloks]] || 126
|-
| [[Kosmos-2486]] || 126
|-
| [[1987. gada F1 sezona]] || 126
|-
| [[USA-242]] || 126
|-
| [[Programmatūras veidi]] || 126
|-
| [[3. Saeimas deputāti]] || 126
|-
| [[Venss Brends]] || 125
|-
| [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 125
|-
| [[Guntars Jirgensons]] || 125
|-
| [[Pēteris Hanka]] || 125
|-
| [[Greiva]] || 125
|-
| [[Ungārija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 125
|-
| [[STS-95]] || 124
|-
| [[Skaidrīte Pilāte]] || 124
|-
| [[Edvards Gibsons]] || 124
|-
| [[Kosmos-2487]] || 124
|-
| [[ASV 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 124
|-
| [[Norvēģija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 124
|-
| [[Kosmos-2492]] || 124
|-
| [[Māris Ārbergs]] || 124
|-
| [[Zviedrija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 124
|-
| [[Kosmos-2493]] || 124
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Marokā]] || 124
|-
| [[Polija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 123
|-
| [[Ronalds Evanss]] || 123
|-
| [[Neoficiālās olimpiskās spēles]] || 122
|-
| [[Herisons Šmits]] || 122
|-
| [[Stjuarts Rūsa]] || 122
|-
| [[Džeimss Ērvins]] || 122
|-
| [[SKS 9. ekspedīcija]] || 122
|-
| [[STS-6]] || 122
|-
| [[Gandijs (filma)]] || 122
|-
| [[STS-109]] || 122
|-
| [[Čārlzs Djūks]] || 122
|-
| [[STS-90]] || 122
|-
| [[Džeks Lousma]] || 122
|-
| [[Džozefs Kervins]] || 122
|-
| [[Meldru iela (Rīga)]] || 121
|-
| [[Firefly (pavadonis)]] || 121
|-
| [[STS-71]] || 121
|-
| [[STS-91]] || 121
|-
| [[STS-51-L]] || 121
|-
| [[STS-8]] || 120
|-
| [[SKS 1. ekspedīcija]] || 120
|-
| [[Tianqi]] || 120
|-
| [[STS-103]] || 120
|-
| [[2016. gada F1 sezona]] || 120
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palestīnā]] || 120
|-
| [[SKS 13. ekspedīcija]] || 120
|-
| [[STS-7]] || 120
|-
| [[STS-99]] || 120
|-
| [[O3b mPOWER]] || 120
|-
| [[Jānis Ābele]] || 120
|-
| [[SKS 3. ekspedīcija]] || 120
|-
| [[STS-41-B]] || 120
|-
| [[STS-86]] || 120
|-
| [[STS-87]] || 120
|-
| [[Laimis Šāvējs]] || 120
|-
| [[STS-31]] || 120
|-
| [[STS-9]] || 120
|-
| [[Aizliegtās spēles]] || 120
|-
| [[Mežmalas iela (Rīga)]] || 120
|-
| [[SKS 5. ekspedīcija]] || 120
|-
| [[Francija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 120
|-
| [[SKS 4. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[STS-81]] || 119
|-
| [[SKS 11. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[SKS 7. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[STS-57]] || 119
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas ASV]] || 119
|-
| [[SKS 8. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[STS-58]] || 119
|-
| [[Džo Engls]] || 119
|-
| [[Valentīns Grigorjevs]] || 119
|-
| [[Kaukāza vietniecība]] || 119
|-
| [[Aivars Dronka]] || 119
|-
| [[SKS 6. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Francijā]] || 119
|-
| [[Juris Žūriņš]] || 119
|-
| [[STS-41-D]] || 119
|-
| [[STS-73]] || 119
|-
| [[STS-61-A]] || 119
|-
| [[STS-89]] || 119
|-
| [[Itālija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 119
|-
| [[Tors (supervaronis)]] || 119
|-
| [[STS-42]] || 119
|-
| [[SKS 2. ekspedīcija]] || 119
|-
| [[STS-76]] || 119
|-
| [[Melīdas iela]] || 119
|-
| [[STS-34]] || 119
|-
| [[STS-63]] || 119
|-
| [[STS-78]] || 119
|-
| [[STS-1]] || 119
|-
| [[Aivars Volfs]] || 119
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dienvidkorejā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jordānijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mauritānijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nīderlandē]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tunisijā]] || 118
|-
| [[STS-94]] || 118
|-
| [[Kapteiņu iela (Rīga)]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Omānā]] || 118
|-
| [[STS-66]] || 118
|-
| [[STS-80]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turcijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bahreinā]] || 118
|-
| [[Guntis Rozītis]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kambodžā]] || 118
|-
| [[STS-38]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kubā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Meksikā]] || 118
|-
| [[STS-55]] || 118
|-
| [[STS-67]] || 118
|-
| [[SKS 10. ekspedīcija]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Laosā]] || 118
|-
| [[STS-5]] || 118
|-
| [[STS-82]] || 118
|-
| [[Kens Metinglijs]] || 118
|-
| [[SKS 12. ekspedīcija]] || 118
|-
| [[STS-2]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kanāda]] || 118
|-
| [[STS-4]] || 118
|-
| [[STS-83]] || 118
|-
| [[Sīpeles iela]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indijā]] || 118
|-
| [[STS-26]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Panamā]] || 118
|-
| [[STS-84]] || 118
|-
| [[Ričards Trulijs]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kazahstānā]] || 118
|-
| [[STS-41]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Libānā]] || 118
|-
| [[STS-51-A]] || 118
|-
| [[STS-85]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irākā]] || 118
|-
| [[STS-51-B]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Īrijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Beļģijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Filipīnās]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irānā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiprā]] || 118
|-
| [[STS-60]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Peru]] || 118
|-
| [[STS-72]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ķīnā]] || 118
|-
| [[STS-3]] || 118
|-
| [[Kolivaņas vietniecība]] || 118
|-
| [[STS-51-D]] || 118
|-
| [[STS-61]] || 118
|-
| [[Visvaldis Skujiņš]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]] || 118
|-
| [[STS-41-G]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Namībijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] || 118
|-
| [[STS-74]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šveicē]] || 118
|-
| [[Deizijas kundzes šoferis]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajos Arābu Emirātos]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Izraēlā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nepālā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sīrijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vjetnamā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jamaikā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mali]] || 118
|-
| [[STS-51-I]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērijā]] || 118
|-
| [[STS-61-C]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Argentīnā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Grieķijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Maltā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērā]] || 118
|-
| [[STS-77]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Taizemē]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Saūda Arābijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tanzānijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jemenā]] || 118
|-
| [[STS-35]] || 118
|-
| [[STS-79]] || 118
|-
| [[STS-93]] || 118
|-
| [[1982. gada F1 sezona]] || 117
|-
| [[1985. gada F1 sezona]] || 117
|-
| [[STS-36]] || 117
|-
| [[STS-47]] || 117
|-
| [[STS-53]] || 117
|-
| [[STS-65]] || 117
|-
| [[Dita Role]] || 117
|-
| [[STS-37]] || 117
|-
| [[STS-48]] || 117
|-
| [[STS-54]] || 117
|-
| [[STS-39]] || 117
|-
| [[STS-56]] || 117
|-
| [[STS-68]] || 117
|-
| [[STS-50]] || 117
|-
| [[Jānis Leja]] || 117
|-
| [[STS-69]] || 117
|-
| [[STS-40]] || 117
|-
| [[STS-51]] || 117
|-
| [[Jānis Ozols (politiķis)]] || 117
|-
| [[Elita Šņepste]] || 117
|-
| [[STS-27]] || 117
|-
| [[STS-59]] || 117
|-
| [[STS-70]] || 117
|-
| [[STS-28]] || 117
|-
| [[STS-29]] || 117
|-
| [[STS-41-C]] || 117
|-
| [[STS-51-C]] || 117
|-
| [[Andrejs Aleksejevs]] || 117
|-
| [[1986. gada F1 sezona]] || 117
|-
| [[STS-30]] || 117
|-
| [[STS-51-F]] || 117
|-
| [[Jānis Čevers]] || 117
|-
| [[Inese Krastiņa]] || 117
|-
| [[STS-51-G]] || 117
|-
| [[STS-61-B]] || 117
|-
| [[STS-75]] || 117
|-
| [[Martas Rinkas iela]] || 117
|-
| [[Sūzana Heivorda]] || 117
|-
| [[STS-32]] || 117
|-
| [[STS-43]] || 117
|-
| [[Avengers: Doomsday]] || 117
|-
| [[STS-33]] || 117
|-
| [[Aleksejs Burunovs]] || 117
|-
| [[STS-44]] || 117
|-
| [[STS-51-J]] || 117
|-
| [[STS-62]] || 117
|-
| [[Oskars Zīds]] || 117
|-
| [[Deke Slayton]] || 117
|-
| [[STS-45]] || 117
|-
| [[STS-46]] || 117
|-
| [[STS-52]] || 117
|-
| [[STS-64]] || 117
|-
| [[Ināra Ostrovska]] || 117
|-
| [[Pēteris Ontužāns]] || 116
|-
| [[2019. gada F1 sezona]] || 116
|-
| [[ASV 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 116
|-
| [[Aina Verze]] || 116
|-
| [[1984. gada F1 sezona]] || 116
|-
| [[Pazudušie (6. sezona)]] || 116
|-
| [[Dzintra Hirša]] || 116
|-
| [[Mihails Pietkevičs]] || 116
|-
| [[Anita Kalniņa]] || 116
|-
| [[1981. gada F1 sezona]] || 116
|-
| [[Viesturs Šiliņš]] || 116
|-
| [[Spānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 116
|-
| [[Aivars Tiesnesis]] || 116
|-
| [[Māra Ceriņa]] || 115
|-
| [[Normunds Rudevičs]] || 115
|-
| [[Pēteris Kalniņš (politiķis)]] || 115
|-
| [[Autoceļš V33]] || 115
|-
| [[Jānis Gailis (politiķis)]] || 115
|-
| [[Galileo 22]] || 115
|-
| [[Corvus-BC 3]] || 115
|-
| [[Autoceļš V35]] || 115
|-
| [[Autoceļš V36]] || 115
|-
| [[Boriss Rastopirkins]] || 115
|-
| [[Astrocast]] || 115
|-
| [[Helmuts Čibulis]] || 115
|-
| [[Imants Stirāns]] || 115
|-
| [[Autoceļš V39]] || 115
|-
| [[Guntis Dambergs]] || 115
|-
| [[Astrīda Mūrniece]] || 115
|-
| [[Helēna Soldatjonoka]] || 115
|-
| [[Mārtiņš Emsiņš]] || 114
|-
| [[Arnis Razminovičs]] || 114
|-
| [[Ņina Savčenko]] || 114
|-
| [[Autoceļš V34]] || 114
|-
| [[Teija]] || 114
|-
| [[Gunārs Freimanis (politiķis)]] || 114
|-
| [[Tadeušs Ketlers]] || 114
|-
| [[Palmira Lāce]] || 114
|-
| [[Aivars Boja]] || 114
|-
| [[Raitis Vītoliņš]] || 114
|-
| [[Jēkabs Sproģis]] || 114
|-
| [[Vanda Kezika]] || 114
|-
| [[Autoceļš V38]] || 114
|-
| [[Kaspars Riekstiņš]] || 114
|-
| [[Dainis Locis]] || 114
|-
| [[Foraminīferu atvere]] || 114
|-
| [[1978. gada F1 sezona]] || 114
|-
| [[Transportlīdzekļu bruņas]] || 113
|-
| [[1977. gada F1 sezona]] || 113
|-
| [[Kepler (pavadonis)]] || 113
|-
| [[Padomju Savienība 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 113
|-
| [[Olimpiskā harta]] || 113
|-
| [[Brazīlija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 113
|-
| [[1983. gada F1 sezona]] || 113
|-
| [[Miglas iela (Rīga)]] || 113
|-
| [[1976. gada F1 sezona]] || 113
|-
| [[Mana skaistā lēdija]] || 113
|-
| [[Mārtijs (filma)]] || 112
|-
| [[Melderu iela (Rīga)]] || 112
|-
| [[USA-269]] || 112
|-
| [[2015. gada F1 sezona]] || 112
|-
| [[USA-270]] || 112
|-
| [[USA-271]] || 112
|-
| [[USA-272]] || 112
|-
| [[Kanāla iela (Rīga)]] || 112
|-
| [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs]] || 112
|-
| [[USA-266]] || 112
|-
| [[Misas iela (Rīga)]] || 111
|-
| [[1979. gada F1 sezona]] || 111
|-
| [[Airu iela (Rīga)]] || 111
|-
| [[Džentlmeņu vienošanās]] || 111
|-
| [[Padomju Savienība 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111
|-
| [[Mazā Kleistu iela]] || 111
|-
| [[6. Saeimas frakcijas]] || 111
|-
| [[1970. gada F1 sezona]] || 111
|-
| [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)]] || 111
|-
| [[Mērnieku iela (Rīga)]] || 111
|-
| [[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 111
|-
| [[1974. gada F1 sezona]] || 111
|-
| [[Austrumvācija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111
|-
| [[1980. gada F1 sezona]] || 111
|-
| [[Malēju iela (Rīga)]] || 111
|-
| [[Spānija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111
|-
| [[USA-252]] || 110
|-
| [[Kursīšu iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[Mazjumpravas iela]] || 110
|-
| [[Mēmeles iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[USA-253]] || 110
|-
| [[USA-254]] || 110
|-
| [[USA-255]] || 110
|-
| [[Mārtiņa Peniķa iela]] || 110
|-
| [[USA-256]] || 110
|-
| [[1973. gada F1 sezona]] || 110
|-
| [[Melleņu iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[USA-257]] || 110
|-
| [[USA-258]] || 110
|-
| [[Mazā Ozolu iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[Aizvēja iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[USA-259]] || 110
|-
| [[Mārtiņš Virsis]] || 110
|-
| [[Mazā Piena iela]] || 110
|-
| [[Spulgas iela]] || 110
|-
| [[Mazā Klijānu iela]] || 110
|-
| [[Mežezera iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[1972. gada F1 sezona]] || 110
|-
| [[USA-248]] || 110
|-
| [[Murdu iela (Rīga)]] || 110
|-
| [[Kabarē (filma)]] || 110
|-
| [[USA-250]] || 110
|-
| [[USA-251]] || 110
|-
| [[Stūrmaņu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mencu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[1975. gada F1 sezona]] || 109
|-
| [[2009. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 109
|-
| [[Albatrosu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Meirānu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mangaļsalas iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mežrozīšu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Māllēpju iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mazā Peitavas iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Margaritas Stārastes iela]] || 109
|-
| [[Mazā Berģu iela]] || 109
|-
| [[Vācija olimpiskajās spēlēs]] || 109
|-
| [[Monētu iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mazā Riņķa iela]] || 109
|-
| [[Viktors Stikuts]] || 109
|-
| [[Krievijas Olimpiskā komiteja 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 109
|-
| [[Mārsila iela (Rīga)]] || 109
|-
| [[Mazā Loka iela]] || 109
|-
| [[Mežnoras iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Kaimiņu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Klaipēdas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Sēlpils iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Murmastienes iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mežogu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazurgas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Ķīļu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Cilvēku uzskaitījums, kuri atklājuši Olimpiskās spēles]] || 108
|-
| [[Mazā Minsterejas iela]] || 108
|-
| [[Kadagas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazā Vējzaķsalas iela]] || 108
|-
| [[Makšķernieku iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Kadiķu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazā Albatrosu iela]] || 108
|-
| [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]] || 108
|-
| [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs]] || 108
|-
| [[Mežapurva iela]] || 108
|-
| [[Mīkleņu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazā Apakšgrāvja iela]] || 108
|-
| [[Meniķu iela]] || 108
|-
| [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs]] || 108
|-
| [[Kazdangas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 108
|-
| [[Klāņu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[2023. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 108
|-
| [[Mazā Bezdelīgu iela]] || 108
|-
| [[Mailes iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Kļavu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mailīšu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Medzes iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mežvidu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Jānis Kazāks]] || 108
|-
| [[Kazeņu iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mašīnu iela]] || 108
|-
| [[Mergupes iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Malkas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[ASV 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 108
|-
| [[Mazā Salas iela]] || 108
|-
| [[Ķiburgas iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Ķērpju iela (Rīga)]] || 108
|-
| [[Mazā Medus iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Pirmajā pasaules karā]] || 107
|-
| [[Kameņu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Normunds Pēterkops]] || 107
|-
| [[Karūsu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Kalmju iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Olimpisko spēļu ceremonija]] || 107
|-
| [[1984. gada Eiropas kausa fināls]] || 107
|-
| [[Nāves gadījumi Olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs]] || 107
|-
| [[2006. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 107
|-
| [[Kārsavas iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Sieviešu dalība olimpiskajās spēlēs]] || 107
|-
| [[Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle]] || 107
|-
| [[Dopings Olimpiskajās spēlēs]] || 107
|-
| [[Komētas iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Olimpisko spēļu skandālu un strīdu uzskaitījums]] || 107
|-
| [[Triečupīte]] || 107
|-
| [[Majoru iela]] || 107
|-
| [[Olimpisko spēļu videospēles]] || 107
|-
| [[Jānis Rāzna]] || 107
|-
| [[Ķivuļu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Krēmeru iela]] || 107
|-
| [[Vīrietis un sieviete]] || 107
|-
| [[Jānis Kalviņš]] || 107
|-
| [[Olimpisko vietu saraksts]] || 107
|-
| [[ASV 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 107
|-
| [[Kauleņu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Olimpiskais diploms]] || 107
|-
| [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 107
|-
| [[Krusas iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Apogu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Admirāļu iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Viktors Dinēvičs]] || 107
|-
| [[Jānis Mauliņš]] || 107
|-
| [[Meļņička]] || 107
|-
| [[Olimpisko lāpu stafešu uzskaitījums]] || 107
|-
| [[Vadims Faļkovs]] || 107
|-
| [[Leonards Tenis]] || 107
|-
| [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Otrajā pasaules karā]] || 107
|-
| [[Kraukļu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[ExactView-1]] || 106
|-
| [[Jānis Strods (politiķis)]] || 106
|-
| [[Tianlian 1C]] || 106
|-
| [[Shijian 9A]] || 106
|-
| [[TechEdSat]] || 106
|-
| [[Ādažu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Shijian 9B]] || 106
|-
| [[2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 106
|-
| [[1969. gada Eiropas kausa fināls]] || 106
|-
| [[Ķīles iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Gunta Gannusa]] || 106
|-
| [[1969. gada F1 sezona]] || 106
|-
| [[Kaķasēkļa dambis]] || 106
|-
| [[Karpu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[1967. gada F1 sezona]] || 106
|-
| [[Zhongxing 12]] || 106
|-
| [[1977. gada Eiropas kausa fināls]] || 106
|-
| [[Kosas iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[1963. gada Eiropas kausa fināls]] || 106
|-
| [[Kaspara iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Huanjing 1C]] || 106
|-
| [[Aizvaru iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Imants Liepa]] || 106
|-
| [[Attekas iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Kurmales iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[We-Wish]] || 106
|-
| [[Raiko]] || 106
|-
| [[CINEMA 1]] || 106
|-
| [[Ālantu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[1986. gada Eiropas kausa fināls]] || 106
|-
| [[Krapes iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Xinyan 1]] || 106
|-
| [[Saulgožu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Ābeļu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Kundziņsalas 3. līnija]] || 106
|-
| [[AeroCube 4]] || 106
|-
| [[Kristīnes iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Fengniao 1A]] || 106
|-
| [[AeroCube 4.5A]] || 106
|-
| [[Edmunds Grīnbergs]] || 106
|-
| [[Augstrozes iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Aronas iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Fengniao 1B]] || 106
|-
| [[Kupravas iela]] || 106
|-
| [[AeroCube 4.5B]] || 106
|-
| [[Yaogan 16A]] || 106
|-
| [[Kastaņu iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Auduma iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[Kvarca iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[CP5]] || 106
|-
| [[Yaogan 16B]] || 106
|-
| [[Aroniju iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[CSSWE]] || 106
|-
| [[Re (satellite)]] || 106
|-
| [[Yaogan 16C]] || 106
|-
| [[F-1 (pavadonis)]] || 106
|-
| [[Kaņepju iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[CXBN]] || 106
|-
| [[1982. gada Eiropas kausa fināls]] || 106
|-
| [[MiR (pavadonis)]] || 106
|-
| [[Niwaka]] || 106
|-
| [[Kundziņsalas 12. līnija]] || 105
|-
| [[Uzbekistāna olimpiskajās spēlēs]] || 105
|-
| [[Gremošanas trakts]] || 105
|-
| [[Asnu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[1956. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 13. līnija]] || 105
|-
| [[Gundars Kleinbergs]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 8. līnija]] || 105
|-
| [[Krotes iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas vēsture]] || 105
|-
| [[Modris Goba]] || 105
|-
| [[Kūduma iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Krūmiņsalas iela]] || 105
|-
| [[1990. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[2026. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 105
|-
| [[1971. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Kazragu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Arāju iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kapļu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[1987. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 14. līnija]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 9. līnija]] || 105
|-
| [[Andreja Priedkalna iela]] || 105
|-
| [[1967. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1971. gada F1 sezona]] || 105
|-
| [[1973. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1975. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Kalējgrāvja iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Jānis Rubulis (1927—2014)]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 15. līnija]] || 105
|-
| [[Anatolijs Tučs]] || 105
|-
| [[1965. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Pēteris Keišs]] || 105
|-
| [[1979. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Arēnas iela]] || 105
|-
| [[Kātu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Krēgermuižas iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Māris Rudzītis (politiķis)]] || 105
|-
| [[Krišjāņa Berķa iela]] || 105
|-
| [[Kaķu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[1981. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Ķemmdziju iela]] || 105
|-
| [[1959. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Aboras iela]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 16. līnija]] || 105
|-
| [[Kreiseru iela]] || 105
|-
| [[1961. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1992. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Edgars Bāns]] || 105
|-
| [[Krievupes iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Akotu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Sējas iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 2. līnija]] || 105
|-
| [[Atmodas iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kangaru iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[1957. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[USA-260]] || 105
|-
| [[Andris Liepiņš]] || 105
|-
| [[Kārlis Jūlijs Druva]] || 105
|-
| [[1983. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[2004. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 105
|-
| [[1989. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Aplokciema iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kodola iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[1970. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1972. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Keramikas iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Āmu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[USA-262]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 4. līnija]] || 105
|-
| [[1968. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Rudīte Leitena]] || 105
|-
| [[1974. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1976. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Akadēmijas laukums (Rīga)]] || 105
|-
| [[Atbalss iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 1. līnija]] || 105
|-
| [[1966. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Asteres iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 1. šķērslīnija]] || 105
|-
| [[Klods Lelušs]] || 105
|-
| [[1964. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[2027. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 105
|-
| [[Kaibalas iela]] || 105
|-
| [[Artura Galindoma iela]] || 105
|-
| [[1978. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1980. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Krīta iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Žanis Holšteins]] || 105
|-
| [[USA-265]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 10. līnija]] || 105
|-
| [[1988. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1960. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Abulas iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 6. līnija]] || 105
|-
| [[1962. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1991. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[Afeldu iela]] || 105
|-
| [[Katvara iela]] || 105
|-
| [[Ķelnes iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[1985. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[1958. gada Eiropas kausa fināls]] || 105
|-
| [[2007. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 105
|-
| [[Aveņu iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[ASV 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 105
|-
| [[Grīviņupīte]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 11. līnija]] || 105
|-
| [[Kundziņsalas 7. līnija]] || 105
|-
| [[Uldis Veldre]] || 105
|-
| [[Anšlava Eglīša iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 7. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Asotes iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 13. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 8. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 104
|-
| [[Auklu iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Āķa iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Apakšgrāvja iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Apļa iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Aizsprosta iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Atlasa iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 9. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 15. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[USA-274]] || 104
|-
| [[Konventa sēta (Rīga)]] || 104
|-
| [[USA-275]] || 104
|-
| [[Elzasas eirokopiena]] || 104
|-
| [[USA-276]] || 104
|-
| [[Indijas Okeāna Britu Teritorijas karogs]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 2. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Armērijas iela]] || 104
|-
| [[Alfrēds Žīgurs]] || 104
|-
| [[USA-278]] || 104
|-
| [[Atvaru iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[USA-279]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 4. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Atzaru iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[1968. gada F1 sezona]] || 104
|-
| [[Aknīstes iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[ASV 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 5. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[Izteka]] || 104
|-
| [[USA-296]] || 104
|-
| [[Atzinības iela]] || 104
|-
| [[Ādama iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Aļģu iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Kundziņsalas 10. šķērslīnija]] || 104
|-
| [[USA-297]] || 104
|-
| [[Audupes iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[1958. gada F1 sezona]] || 104
|-
| [[Abzas iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Lauris Ērenpreiss]] || 103
|-
| [[Austrija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Denjels Šeinerts]] || 103
|-
| [[1965. gada F1 sezona]] || 103
|-
| [[ASV 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[1961. gada F1 sezona]] || 103
|-
| [[Lielbritānija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[1966. gada F1 sezona]] || 103
|-
| [[ASV 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Gunārs Resnais]] || 103
|-
| [[Svarcelšana olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[ASV 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[1962. gada F1 sezona]] || 103
|-
| [[Šampētera iela (Rīga)]] || 103
|-
| [[Galvas vairogs]] || 103
|-
| [[Skujupīte (Daugavas pieteka)]] || 102
|-
| [[SITRO-AIS]] || 102
|-
| [[USA-205]] || 102
|-
| [[USA-206]] || 102
|-
| [[Austrālija olimpiskajās spēlēs]] || 102
|-
| [[USA-207]] || 102
|-
| [[USA-208]] || 102
|-
| [[Modris Spuģis]] || 102
|-
| [[USA-209]] || 102
|-
| [[Robežupe (Daugavas pieteka)]] || 102
|-
| [[1963. gada F1 sezona]] || 102
|-
| [[1959. gada F1 sezona]] || 102
|-
| [[Viesturs Pauls Karnups]] || 102
|-
| [[Strautu iela (Rīga)]] || 102
|-
| [[Lainis Kamaldiņš]] || 102
|-
| [[Šaltupe]] || 102
|-
| [[Zviedrija olimpiskajās spēlēs]] || 102
|-
| [[Zorkij-2M]] || 102
|-
| [[Vilnis Kazāks]] || 102
|-
| [[Šveice 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 102
|-
| [[USA-203]] || 102
|-
| [[USA-221]] || 101
|-
| [[Kirgizstāna olimpiskajās spēlēs]] || 101
|-
| [[Andris Glāzītis]] || 101
|-
| [[USA-222]] || 101
|-
| [[Andris Grots]] || 101
|-
| [[Skrudalienas iela]] || 101
|-
| [[Lorazepāms]] || 101
|-
| [[Kārlis Jurkovskis]] || 101
|-
| [[USA-228]] || 101
|-
| [[Sojuz TMA-3]] || 101
|-
| [[Supertaça Cândido de Oliveira]] || 101
|-
| [[Ceļa Daugava]] || 101
|-
| [[Māris Zvaigzne]] || 101
|-
| [[Mārtiņš Ādams Kalniņš]] || 101
|-
| [[Anita Stankēviča]] || 101
|-
| [[USA-213]] || 101
|-
| [[Marku upīte]] || 101
|-
| [[5. Saeimas deputāti]] || 101
|-
| [[Voldemārs Novakšānovs]] || 101
|-
| [[Roberts Hartvigs]] || 101
|-
| [[Zigurds Tomiņš]] || 101
|-
| [[Norvēģija olimpiskajās spēlēs]] || 101
|-
| [[ASV 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 101
|-
| [[Uldis Lakševics]] || 101
|-
| [[Tramadols]] || 101
|-
| [[Kopvērtējums Giro d'Italia]] || 101
|-
| [[USA-216]] || 101
|-
| [[Oskars Ustari]] || 101
|-
| [[Jāņupīte (Daugavas pieteka)]] || 101
|-
| [[Munda]] || 101
|-
| [[Nikolajs Krasohins]] || 101
|-
| [[USA-217]] || 101
|-
| [[Smārdes iela (Rīga)]] || 101
|-
| [[1964. gada F1 sezona]] || 101
|-
| [[Igors Bukovskis]] || 101
|-
| [[Nebenzodiazepīni]] || 101
|-
| [[Andris Rozentāls]] || 101
|-
| [[Jānis Kokins]] || 101
|-
| [[Skuju iela (Rīga)]] || 101
|-
| [[Gaļina Fjodorova]] || 101
|}
&lt;!-- LIST END --&gt;

[[Kategorija:Vikipēdija]]</text>
      <sha1>bunwb46uo107xgaafxh59prcw8nn7dm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rapieris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>363620</id>
    <revision>
      <id>4534473</id>
      <parentid>4383204</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:24:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534473</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1891" sha1="82motu9ep9pzlq6x1dtc8pyjbg1u1g5" xml:space="preserve">{{Ierocis infokaste
|name= Rapieris
| image= Rapiere-Morges-kitsch.jpg
| image_size = 200
|caption= Rapieris, 17.gadsimta pirmā puse.
|origin= [[Spānija]]
|type= [[Zobens]]
&lt;!-- Type selection --&gt;
|is_bladed=yes
&lt;!-- Service history --&gt;
|service=
|used_by=
|wars=
&lt;!-- Production history --&gt;
|design_date=Ap 1500. gadu
&lt;!-- General specifications --&gt;
|weight= aptuveni 1kg
|length=
|part_length= aptuveni 104cm
|width= aptuveni 2,5cm
&lt;!-- Bladed weapon specifications --&gt;
|blade_type= vienpusējs vai abpusējs, taisns asmens
|hilt_type= aizsargājošs spals
|sheath_type=
|head_type=
|haft_type=
}}

'''Rapieris''' ir tievs [[Zobens|zobens]] ar asu galu, kas, ņemot vērā tā uzbūvi, bija paredzēts duršanai, taču vēsturiski ir bijuši arī citi pielietojuma veidi - uzbrukumi griežot vai cērtot. Šis ierocis pamatā tika izmantots [[Eiropa|Eiropā]] 16. un 17. gadsimtā.

== Apraksts ==
Ar vārdu &quot;rapieris&quot; parasti apzīmē salīdzinoši gara asmens zobenu, kuram ir aizsargājošs spals, lai nodrošinātu rokas, ar kuru tiek turēts zobens, aizsardzību. Dažiem vēsturiskiem paraugiem ir bijuši arī plati asmeņi, kas piestiprināti tipiskam rapiera spalam. Termins ''rapieris'' var būt neskaidrs, jo tas var apzīmēt arī platasmens zobenu. Kaut arī rapiera asmens var būt pietiekami plats, lai izdarītu griezienus (ne tuvu kādus var izdarīt ar platākiem zobeniem, kas tika lietoti viduslaikos), tas ir paredzēts straujiem un elastīgiem dūriena uzbrukumiem. Asmens var tikt uzasināts visā tā garumā vai arī tikai no centrālās daļas līdz galam. Tipisks rapieris sver ap 1 kg un tam ir salīdzinoši garš un plāns asmens 2,5 cm platumā vai šaurāks, garumā 104 cm vai garāks un tam ir uzasināts gals. Asmens garums atsevišķiem itāļu rapieriem 17. gadsimtā pārsniedza 115 cm un varēja sasniegt pat 130 cm.

[[Kategorija:Aukstie ieroči]]</text>
      <sha1>82motu9ep9pzlq6x1dtc8pyjbg1u1g5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vācija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>374526</id>
    <revision>
      <id>4534459</id>
      <parentid>4108375</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:51:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534459</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48219" sha1="583cmvzzisdhj14mpmqv7m385tp8d34" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = GER
| NOCname = [[Vācijas olimpiskā konfederācija]]
| games = ziemas olimpiskajās spēlēs
| year = 2018
| flagcaption = [[Vācijas karogs]]
| oldcode = 
| website = {{URL|www.dosb.de}}&amp;nbsp;{{de icon}} {{en icon}} {{fr icon}}
| location = {{vieta|Dienvidkoreja|Phjončhana}}
| date = 2018. gada 9.–25. februāris
| competitors = 153
| sports = 14
| flagbearer = [[Ēriks Frencels]]
| rank = 2
| gold = 14
| silver = 10
| bronze = 7
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 1928
| app_end_year = 
| summerappearances = 
| winterappearances = 
| seealso = auto
}}

'''[[Vācija]] [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija pārstāvēta 14 sporta veidos. Vienīgais sporta veids, kurā nestartēs vācieši, ir [[kērlings 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|kērlings]].

==Dalībnieki==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! width=180|Sporta veids
! width=55|Vīrieši
! width=55|Sievietes
! width=55|Kopā
|-
| align=left|[[Ātrslidošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Ātrslidošana]]
| 4 ||5 ||9
|-
| align=left|[[Biatlons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Biatlons]]
| 6 || 6 ||12
|-
| align=left|[[Bobslejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Bobslejs]]
| 12 || 6 || 18
|-
| align=left|[[Daiļslidošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Daiļslidošana]]
| 4 || 4 || 8
|-
| align=left|[[Distanču slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Distanču slēpošana]]
| 5 || 7 ||12
|-
| align=left|[[Frīstaila slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Frīstaila slēpošana]]
| 3 || 6 ||9
|-
| align=left|[[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Hokejs]]
| 25 || 0 ||25
|-
| align=left|[[Kamaniņu braukšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Kamaniņu braukšana]]
| 7 || 3 ||10
|-
| align=left|[[Kalnu slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Kalnu slēpošana]]
| 7 || 7 ||12
|-
| align=left|[[Skeletons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Skeletons]]
| 3 || 3 ||6
|-
| align=left|[[Snovbords 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Snovbords]]
| 7 || 7 ||14
|-
| align=left|[[Šorttreks 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Šorttreks]]
| 0 || 2 || 2
|-
| align=left|[[Tramplīnlēkšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Tramplīnlēkšana]]
| 5 || 4 ||9
|-
| align=left|[[Ziemeļu divcīņa 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Ziemeļu divcīņa]]
| 5 || 0 ||5
|-
! Kopā || 93 || 60 || 153
|}

== Medaļnieki ==
{{col-begin}}
| width=&quot;56%&quot; align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! Iegūtā vieta
! Sportists
! Sporta veids
! Disciplīna
! Datums
|-
| {{zelta medaļa}} || {{sortname|Laura|Dālmeiere}} || [[biatlons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|biatlons]] || sieviešu sprints || 10. februāris
|-
| {{zelta medaļa}} || {{sortname|Laura|Dālmeiere}} || [[biatlons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|biatlons]] || sieviešu iedzīšana || 12. februāris
|-
| {{zelta medaļa}} || {{sortname|Ēriks|Frencels}} || [[ziemeļu divcīņa 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|ziemeļu divcīņa]] || normālais tramplīns/10 km || 14. februāris
|-
| {{zelta medaļa}} || {{sortname|Frančesko|Frīdrihs}}, {{sortname|Torstens|Margiss}} || [[bobslejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|bobslejs]] || vīriešu divnieki || 19. februāris
|-
| {{zelta medaļa}} || [[Frančesko Frīdrihs]], [[Kandi Bauers]], [[Martins Grotkops]],&lt;br&gt;[[Torstens Margiss]] || [[bobslejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|bobslejs]] || vīriešu četrinieki || 25. februāris
|-
| {{zelta medaļa}} || {{sortname|Natālija|Geizenbergere}} || [[kamaniņu braukšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|kamaniņu braukšana]] || vīriešu vieninieki || 13. februāris
|-
| {{zelta medaļa}} || {{sortname|Mariama|Jamanka}}, {{sortname|Līza Marija|Bukvica}} || [[bobslejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|bobslejs]] || sieviešu divnieki || 21. februāris
|-
| {{zelta medaļa}} || [[#Kamaniņu braukšana|kamaniņu braukšanas jauktā komanda]] || [[kamaniņu braukšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|kamaniņu braukšana]] || jaukto komandu stafete || 15. februāris
|-
| {{zelta medaļa}} || {{sortname|Arnds|Peifers}} || [[biatlons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|biatlons]] || vīriešu sprints || 11. februāris
|-
| {{zelta medaļa}} || {{sortname|Johanness|Ridzeks}} || [[ziemeļu divcīņa 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|ziemeļu divcīņa]] || lielais tramplīns/10 km || 20. februāris
|-
| {{zelta medaļa}} || {{sortname|Aļona|Savčenko}}, {{sortname|Bruno|Maso}} || [[daiļslidošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|daiļslidošana]] || pāri || 15. februāris
|-
| {{zelta medaļa}} || {{sortname|Andreass|Velingers}} || [[tramplīnlēkšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšana]] || vīriešu normālais tramplīns || 10. februāris
|-
| {{zelta medaļa}} || {{sortname|Tobiass|Vendls}}, {{sortname|Tobiass|Arlts}} || [[kamaniņu braukšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|kamaniņu braukšana]] || vīriešu divnieki || 14. februāris
|-
| {{zelta medaļa}} || [[#Ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņas komanda]] || [[ziemeļu divcīņa 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|ziemeļu divcīņa]] || komandas lielais tramplīns/4 x 5 km || 22. februāris
|-
| {{sudraba medaļa}} || {{sortname|Katarina|Althausa}} || [[tramplīnlēkšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšana]] || sieviešu normālais tramplīns || 12. februāris
|-
| {{sudraba medaļa}} || {{sortname|Dajana|Eitbergere}} || [[kamaniņu braukšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|kamaniņu braukšana]] || vīriešu vieninieki || 13. februāris
|-
| {{sudraba medaļa}} || {{sortname|Selīna|Jērga}} || [[snovbords 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|snovbords]] || sieviešu paralēlais slaloms || 24. februāris
|-
| {{sudraba medaļa}} || {{sortname|Jakkvelina|Lellinga}} || [[skeletons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|skeletons]] || sieviešu vieninieki || 17. februāris
|-
| {{sudraba medaļa}} || {{sortname|Fabians|Riesle}} || [[ziemeļu divcīņa 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|ziemeļu divcīņa]] || lielais tramplīns/10 km || 20. februāris
|-
| {{sudraba medaļa}} || {{sortname|Simons|Šemps}} || [[biatlons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|biatlons]] || vīriešu masu starts || 18. februāris
|-
| {{sudraba medaļa}} || [[#Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanas komanda]] || [[tramplīnlēkšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšana]] || komandas lielais tramplīns || 19. februāris
|-
| {{sudraba medaļa}} || [[Vācijas hokeja izlase]] || [[hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|hokejs]] || vīrieši || 25. februāris
|-
| {{sudraba medaļa}} || [[Niko Valters]], [[Kevins Kuske]], [[Kristians Pozers]], [[Ēriks Franke]] || [[bobslejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|bobslejs]] || vīriešu četrinieki || 25. februāris
|-
| {{sudraba medaļa}} || {{sortname|Andreass|Velingers}} || [[tramplīnlēkšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšana]] || vīriešu lielais tramplīns || 17. februāris
|-
| {{bronzas medaļa}} || {{sortname|Laura|Dālmeiere}} || [[biatlons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|biatlons]] || sieviešu individuālās sacensības || 15. februāris
|-
| {{bronzas medaļa}} || {{sortname|Benedikts|Dolls}} || [[biatlons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|biatlons]] || vīriešu iedzīšana || 12. februāris
|-
| {{bronzas medaļa}} || [[Toni Egerts]], [[Saša Benekens]] || [[kamaniņu braukšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|kamaniņu braukšana]] || vīriešu divnieki || 14. februāris
|-
| {{bronzas medaļa}} || [[#Biatlons|biatlona vīriešu komanda]] || [[biatlons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|biatlons]] || vīriešu komandas stafete || 23. februāris
|-
| {{bronzas medaļa}} || {{sortname|Eriks|Frencels}} || [[ziemeļu divcīņa 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|ziemeļu divcīņa]] || lielais tramplīns/10 km || 20. februāris
|-
| {{bronzas medaļa}} || {{sortname|Ramona Terēzija|Hofmeistera}} || [[snovbords 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|snovbords]] || sieviešu paralēlais slaloms || 24. februāris
|-
| {{bronzas medaļa}} || {{sortname|Johaness|Ludvigs}} || [[kamaniņu braukšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|kamaniņu braukšana]] || vīriešu vieninieki || 11. februāris
|}
| width=&quot;22%&quot; align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |
{{Clear}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%;float:right&quot;
|- style=&quot;background:#efefef;&quot;
!colspan=5|'''Medaļas pēc sporta veida'''
|-align=center
|'''Sporta veids'''
| bgcolor=#f7f6a8 | {{gold01}}
| bgcolor=#dce5e5 | {{silver02}}
| bgcolor=#ffdab9 | {{bronze03}}
|'''Kopā'''
|-align=center
|[[#Biatlons|Biatlons]]
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; |3
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; |1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; |3
|'''7'''
|-align=center
|[[#Bobslejs|Bobslejs]]
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; |3
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; |1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; |0
|'''4'''
|-align=center
|[[#Daiļslidošana|Daiļslidošana]]
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; |1
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; |0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; |0
|'''1'''
|-align=center
|[[#Hokejs|Hokejs]]
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; |0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; |1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; |0
|'''1'''
|-align=center
|[[#Kamaniņu braukšana|Kamaniņu braukšana]]
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; |3
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; |1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; |2
|'''6'''
|-align=center
|[[#Skeletons|Skeletons]]
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; |0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; |1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; |0
|'''1'''
|-align=center
|[[#Snovbords|Snovbords]]
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; |0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; |1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; |1
|'''2'''
|-align=center
|[[#Tramplīnlēkšana|Tramplīnlēkšana]]
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; |1
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; |3
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; |0
|'''4'''
|-align=center
|[[#Ziemeļu divcīņa|Ziemeļu divcīņa]]
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; |3
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; |1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; |1
|'''5'''
|-align=center
!'''Kopā'''
! style=&quot;background:gold;&quot; |'''14'''
! style=&quot;background:silver;&quot; |'''10'''
! style=&quot;background:#c96;&quot; |'''7'''
!'''31'''
|}
{{col-end}}

== Ātrslidošana ==
{{pamatraksts|ātrslidošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Vīrieši
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Disciplīna
! colspan=&quot;2&quot; |Sacīkste
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
|-align=center 
|align=left rowspan=2|[[Patriks Bekerts]]
|align=left|5000 m
|6:17.91
|10
|-align=center 
|align=left|10000 m
|13:01.94
|7
|-align=center 
|align=left rowspan=2|[[Joels Dufters]]
|align=left|500 m
|35.506
|29
|-align=center 
|align=left|1000 m
|1:09.46
|14
|-align=center 
|align=left rowspan=2|[[Morics Geizreiters]]
|align=left|5000 m
|6:18.34
|12
|-align=center 
|align=left|10000 m
|13:06.35
|9
|-align=center 
|align=left rowspan=2|[[Niko Īle]]
|align=left|500 m
|34.89
|8
|-align=center 
|align=left|1000 m
|1:08.93
|8
|}

;Sievietes
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Disciplīna
! colspan=&quot;2&quot; |Sacīkste
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
|-align=center  
|align=left rowspan=2|[[Judite Danhauere]]
|align=left|500 m
|38.534
|16
|-align=center  
|align=left|1000 m
|1:17.41
|26
|-align=center  
|align=left rowspan=2|[[Roksanna Duftere]]
|align=left|1500 m
|2:00.33
|24
|-align=center  
|align=left|3000 m
|4:16.87
|23
|-align=center  
|align=left rowspan=2|[[Gabriela Hiršbihlere]]
|align=left|1000 m
|1:16.03
|15
|-align=center 
|align=left|1500 m
|1:58.24
|12
|-align=center  
|align=left rowspan=2|[[Klaudija Pehšteina]]
|align=left|3000 m
|4:04.49
|9
|-align=center 
|align=left|5000 m
|7:05.43
|8
|-align=center 
|align=left|[[Mišella Ūriga]]
|align=left|1500 m
|1:20.81
|31
|}

{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Disciplīna
! colspan=&quot;3&quot; |Pusfināls
! colspan=&quot;3&quot; |Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Punkti
!Laiks
!Vieta
!Punkti
!Laiks
!Vieta
|-align=center 
|align=left|[[Klaudija Pehšteina]]
|align=left|sieviešu masu starts
|5
|8:35.58
|4 '''Q'''
|0
|8:41.45
|13
|}

;Komandu iedzīšana
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|Ceturtdaļfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Pusfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Pretinieks&lt;br&gt;Laiks
!Vieta
!Pretinieks&lt;br&gt;Laiks
!Vieta
!Pretinieks&lt;br&gt;Laiks
!Vieta
|-align=center 
|align=left|[[Roksanna Duftere]]&lt;br&gt;[[Gabriela Hiršbihlere]]&lt;br&gt;[[Klaudija Pehšteina]]&lt;br&gt;[[Mišella Ūriga]]
|align=left|sieviešu komandu iedzīšana
|{{flagIOCteam|CAN|2018. gada ziemas}}&lt;br&gt;'''L''' 3:02.65
|6 '''FC'''
|colspan=2|nekvalificējās
|''C fināls''&lt;br&gt;{{flagIOCteam|CHN|2018. gada ziemas}}&lt;br&gt;'''L''' 3:04.67
|6
|}

== Biatlons ==
{{pamatraksts|biatlons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Vīrieši
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Laiks
!Kļūdas
!Vieta
|-align=center
|align=left rowspan=3|'''[[Benedikts Dolls]]'''
|align=left|sprints
|23:56.4
|1 (0+1)
|6
|-align=center
|align=left|iedzīšana
|33:06.8
|1 (0+0+1+0)
|{{bronze03}}
|-align=center
|align=left|masu starts
|36:06.1
|1 (0+0+1+0)
|5
|-align=center
|align=left|[[Johanness Kīns]]
|align=left|individuāli
|53:36.6
|6 (1+1+1+3)
|58
|-align=center
|align=left rowspan=4|[[Ēriks Lesers]]
|align=left|sprints
|24:10.7
|1 (0+1)
|11
|-align=center
|align=left|iedzīšana
|34:27.6
|2 (0+0+1+1)
|11
|-align=center
|align=left|individuāli
|49:31.1
|1 (0+1+0+0)
|9
|-align=center
|align=left|masu starts
|35:58.9
|2 (0+0+0+2)
|4
|-align=center
|align=left rowspan=4|'''[[Arnds Peifers]]'''
|align=left|sprints
|23:38.8
|0 (0+0)
|{{gold01}}
|-align=center
|align=left|iedzīšana
|34:05.8
|3 (0+0+1+2)
|8
|-align=center
|align=left|individuāli
|51:54.8
|3 (0+0+3+0)
|21
|-align=center
|align=left|masu starts
|36:47.5
|4 (1+0+1+2)
|13
|-align=center
|align=left rowspan=4|'''[[Simons Šemps]]'''
|align=left|sprints
|24:00.2
|1 (0+1)
|7
|-align=center
|align=left|iedzīšana
|33:54.4
|3 (0+0+1+2)
|5
|-align=center
|align=left|individuāli
|51:54.8
|4 (2+2+0+0)
|36
|-align=center
|align=left|masu starts
|35:47.3
|1 (0+0+0+1)
|{{silver02}}
|-align=center
|align=left|[[Ēriks Lesers]]&lt;br&gt;[[Benedikts Dolls]]&lt;br&gt;[[Arnds Peifers]]&lt;br&gt;[[Simons Šemps]]
|align=left|komandas stafete
|1:17:23.6
|10 (3+10)
|{{bronze03}}
|}

;Sievietes
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Laiks
!Kļūdas
!Vieta
|-align=center
|align=left rowspan=4|'''[[Laura Dālmeiere]]'''
|align=left|sprints
|21:06.2
|0 (0+0)
|{{gold01}}
|-align=center
|align=left|iedzīšana
|30:35.0
|1 (0+1+0+0)
|{{gold01}}
|-align=center
|align=left|individuāli
|41:48.4
|1 (1+0+0+0)
|{{bronze03}}
|-align=center
|align=left|masu starts
|37:10.1
|2 (1+1+0+0)
|16
|-align=center
|align=left|[[Mārena Hammeršmite]]
|align=left|individuāli
|44:28.0
|3 (1+1+0+1)
|17
|-align=center
|align=left rowspan=3|[[Denize Hermana]]
|align=left|sprints
|22:25.8
|2 (0+2)
|21
|-align=center
|align=left|iedzīšana
|31:54.7
|2 (1+0+0+1)
|6
|-align=center
|align=left|masu starts
|36:27.2
|2 (0+0+2+0)
|11
|-align=center
|align=left rowspan=3|[[Franciska Hildebranda]]
|align=left|sprints
|21:59.9
|1 (0+1)
|12
|-align=center
|align=left|iedzīšana
|32:36.5
|3 (2+1+0+0)
|12
|-align=center
|align=left|individuāli
|43:38.6
|1 (0+1+0+0)
|9
|-align=center
|align=left rowspan=3|[[Vanesa Hinca]]
|align=left|sprints
|21:46.5
|1 (0+1)
|5
|-align=center
|align=left|iedzīšana
|32:41.4
|4 (1+1+2+0)
|13
|-align=center
|align=left|masu starts
|38:52.4
|4 (2+1+0+1)
|25
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Franciska Preisa]]
|align=left|individuāli
|42:06.7	
|0 (0+0+0+0)
|4
|-align=center
|align=left|masu starts
|36:38.9
|1 (0+0+1+0)
|12
|-align=center
|align=left|[[Laura Dālmeiere]]&lt;br&gt;[[Denīze Hermane-Vika|Denīze Hermane]]&lt;br /&gt;[[Franziska Hildebrand|Franciska Hildebranda]]&lt;br&gt;[[Franciska Preisa]]
|align=left|komandas stafete
|1:12:57.3
|11 (3+11)
|8
|}

;Jaukti
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Laiks
!Kļūdas
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Vanesa Hinca]]&lt;br&gt;[[Laura Dālmeiere]]&lt;br&gt;[[Ēriks Lesers]]&lt;br&gt;[[Arnds Peifers]]
|align=left|komandas stafete
|1:09:01.5
|7 (1+7)
|4
|}

== Bobslejs ==
{{pamatraksts|bobslejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Vīrieši
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|1. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|2. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|3. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|4. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Frančesko Frīdrihs]]*&lt;br&gt;[[Thorsten Margis|Torstens Margiss]]
|align=left rowspan=3|divnieki
|49.22
|5
|49.46
|5
|48.96
|1
|49.22
|2
|3:16.86
|{{gold01}}
|-align=center
|align=left|[[Niko Valters]]*&lt;br&gt;[[Christian Poser|Kristians Pozers]]
|49.12
|3
|49.27
|1
|49.32
|6
|49.35
|4
|3:17.06
|4
|-align=center
|align=left|[[Johanness Lohners]]*&lt;br&gt;[[Christopher Weber|Kristofers Vēbers]]
|49.24
|6
|49.34
|2
|49.09
|3
|49.47
|8
|3:17.14
|5
|-align=center
|align=left|[[Frančesko Frīdrihs]]*&lt;br/&gt;[[Candy Bauer|Kandi Bauers]]&lt;br/&gt;[[Martin Grothkopp|Martins Grotkops]]&lt;br/&gt;[[Thorsten Margis|Torstens Margiss]]
|align=left rowspan=3|četrinieki
|48.54
|1
|49.01
|1
|48.76
|1
|49.54
|3
|3:15.85
|{{gold01}}
|-align=center
|align=left|[[Niko Valters]]*&lt;br/&gt;[[Kevins Kuske]]&lt;br/&gt;[[Christian Poser|Kristians Pozers]]&lt;br/&gt;[[Eric Franke|Ēriks Franke]]
|48.74
|3
|49.16
|2
|48.90
|4
|49.58
|7
|3:16.38
|{{silver02}}
|-align=center
|align=left|[[Johanness Lohners]]*&lt;br/&gt;[[Christopher Weber|Kristofers Vēbers]]&lt;br/&gt;[[Christian Poser|Kristians Pozers]]&lt;br/&gt;[[Christian Rasp|Kristians Rasps]]
|48.95
|6
|49.26
|7
|49.10
|9
|49.80
|17
|3:17.11
|8
|}

;Sievietes
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|1. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|2. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|3. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|4. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Mariama Jamanka]]*&lt;br&gt;[[Lisa-Marie Buckwitz|Liza-Marija Bukvica]]
|align=left rowspan=3|divnieki
|50.54
|2
|50.72
|1
|50.49
|2
|50.70
|1
|3:22.45
|{{gold01}}
|-align=center
|align=left|[[Anna Köhler|Anna Kēlere]]*&lt;br&gt;[[Erline Nolte]]
|51.21
|13
|51.20
|11
|51.46
|16
|51.41
|15
|3:25.28
|14
|-align=center
|align=left|[[Stephanie Schneider|Stefanija Šneidere]]*&lt;br&gt;[[Annika Drazek|Annika Drazeka]]
|50.63
|4
|50.93
|5
|50.71
|5
|50.70
|1
|3:22.97
|4
|}

&lt;small&gt;&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt; – norādīts pilots&lt;/small&gt;

== Daiļslidošana ==
{{pamatraksts|daiļslidošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Individuāli
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Sportists
! rowspan=&quot;2&quot; | Disciplīna
! colspan=&quot;2&quot;|{{abbr|SP|Īsā programma}}
! colspan=&quot;2&quot;|{{abbr|FS|Brīvā progamma}}
! colspan=&quot;2&quot; | Kopā
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
! Punkti
! Vieta
! Punkti
! Vieta
! Punkti
! Vieta
|- align=center
|align=left|[[Paul Fentz|Pauls Fencs]]
|align=left|vīrieši
|74.73
|24 '''Q'''
|139.82
|22
|214.55
|22
|- align=center
|align=left|[[Nicole Schott|Nikola Šota]]
|align=left|sievietes
|59.20
|14 '''Q'''
|109.26
|17
|168.46
|18
|}

;Jaukti
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Sportists
! rowspan=&quot;2&quot; | Disciplīna
! colspan=&quot;2&quot;|{{abbr|SP|Īsā programma}} / {{abbr|SD|Īsā deja}}
! colspan=&quot;2&quot;|{{abbr|FS|Brīvā progamma}} / {{abbr|FD|Brīvā deja}}
! colspan=&quot;2&quot; | Kopā
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
! Punkti
! Vieta
! Punkti
! Vieta
! Punkti
! Vieta
|- align=center
|align=left|[[Annika Hocke|Annika Hoke]] / [[Ruben Blommaert|Rubens Blommaerts]]
|align=left rowspan=&quot;2&quot;|pāri
|63.04 
|16 '''Q'''
|108.94
|16
|171.98
|16
|- align=center
|align=left|[[Aļona Savčenko]] / [[Bruno Massot|Bruno Maso]]
|76.59
|4 '''Q'''
|159.31 
|1
|235.90
|{{gold01}}
|- align=center
|align=left|[[Kavita Lorenz|Kavita Lorenca]] / [[Joti Polizoakis]]
|align=left|deju pāri
|59.99
|17 '''Q'''
|90.50
|16
|150.49
|16
|}

;Jauktās komandas
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=3|Sportists
!rowspan=3|Disciplīna
!colspan=6|Īsā programma/Īsā deja
!colspan=6|Brīvā programma/Brīvā deja
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Vīrieši
!Sievietes
!Pāri
!Deju pāri
!colspan=2|Kopā
!Vīrieši
!Sievietes
!Pāri
!Deju pāri
!colspan=2|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Punkti&lt;br /&gt;''Komandas punkti''
!Punkti&lt;br /&gt;''Komandas punkti''
!Punkti&lt;br /&gt;''Komandas punkti''
!Punkti&lt;br /&gt;''Komandas punkti''
!Punkti
!Vieta
!Punkti&lt;br /&gt;''Komandas punkti''
!Punkti&lt;br /&gt;''Komandas punkti''
!Punkti&lt;br /&gt;''Komandas punkti''
!Punkti&lt;br /&gt;''Komandas punkti''
!Punkti
!Vieta
|- align=center
|align=left|[[Paul Fentz|Pauls Fencs]] (M)&lt;br&gt;[[Nicole Schott|Nikola Šota]] (L)&lt;br&gt;[[Aļona Savčenko]] / [[Bruno Massot|Bruno Maso]] (P)&lt;br&gt;{{nobr|[[Kavita Lorenz|Kavita Lorenca]] / [[Joti Polizoakis]] (ID)}}
|align=left|jauktās komandas
|66.32&lt;br&gt;''2''
|55.32&lt;br&gt;''3''
|75.36&lt;br&gt;''8''
|56.88&lt;br&gt;''3''
|16
|7
|colspan=6|nekvalificējās
|}

== Distanču slēpošana ==
{{pamatraksts|distanču slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Garās distances
;Vīrieši
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Disciplīna
!colspan=2|Klasiskais stils
!colspan=2|Brīvais stils
!colspan=3|Fināls
|-style=&quot;font-size: 95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Deficīts
!Vieta
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Thomas Bing|Tomass Bings]]
|align=left|30 km skiatlons
|41:03.0
|6
|36:00.7
|16
|1:17:03.7
| +43.7
|11
|-align=center
|align=left|50 km klasiskais stils
|colspan=4{{n/a}}
|2:18:41.1
| +10:19.0
|30
|-align=center
|align=left rowspan=3|[[Lucas Bögl|Lukass Bēgls]]
|align=left|15 km brīvais stils
|colspan=4{{n/a}}
|35:04.7
| +1:20.8
|15
|-align=center
|align=left|30 km skiatlons
|41:14.7
|15
|36:05.2
|19
|1:17:19.9
| +59.9
|16
|-align=center
|align=left|50 km klasiskais stils
|colspan=4{{n/a}}
|2:23:42.8
| +15:20.7
|46
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Jonas Dobler|Jonass Doblers]]
|align=left|30 km skiatlons
|41:25.1
|18
|36:31.5
|25
|1:17:56.6
| +1:36.6
|22
|-align=center
|align=left|50 km klasiskais stils
|colspan=4{{n/a}}
|colspan=3|{{abbr|DNF|nefinišēja}}
|-align=center
|align=left|[[Sebastian Eisenlauer|Sebastians Eizenlauers]]
|align=left|15 km brīvais stils
|colspan=4{{n/a}}
|36:03.8
| +2:19.9
|32
|-align=center
|align=left rowspan=3|[[Andreas Katz|Andreass Kacs]]
|align=left|15 km brīvais stils
|colspan=4{{n/a}}
|35:38.3
| +1:54.4
|25
|-align=center
|align=left|30 km skiatlons
|41:39.8
|20
|38:09.4
|42
|1:19:49.2
| +3:29.2
|35
|-align=center
|align=left|50 km klasiskais stils
|colspan=4{{n/a}}
|2:13:32.3
| +5:10.2
|14
|-align=center
|align=left|[[Andreas Katz|Andress Kacs]]&lt;br&gt;[[Thomas Bing|Tomass Bings]]&lt;br&gt;[[Lucas Bögl|Lukass Bēgls]]&lt;br&gt;[[Jonas Dobler|Jonass Doblers]]
|align=left|4 × 10 km stafete
|colspan=4{{n/a}}
|1:35:13.1
| +2:08.2
|6
|}

;Sievietes
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Disciplīna
!colspan=2|Klasiskais stils
!colspan=2|Brīvais stils
!colspan=3|Fināls
|-style=&quot;font-size: 95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Deficīts
!Vieta
|-align=center
|align=left rowspan=3|[[Stefanie Böhler|Stefānija Bēlere]]
|align=left|10 km brīvais stils
|colspan=4{{n/a}}
|27:21.8
| +2:21.3
|25
|-align=center
|align=left|15 km skiatlons
|22:52.8
|25
|20:09.8
|20
|43:02.6
| +2:17.7
|25
|-align=center
|align=left|30 km klasiskais stils
|colspan=4{{n/a}}
|1:28:42.2
| +6:24.6
|16
|-align=center
|align=left rowspan=3|[[Viktorija Karla]]
|align=left|10 km brīvais stils
|colspan=4{{n/a}}
|27:04.6
| +2:04.1
|19
|-align=center
|align=left|15 km skiatlons
|22:13.5
|17
|20:40.9
|32
|42:54.4
| +2:09.5
|20
|-align=center
|align=left|30 km klasiskais stils
|colspan=4{{n/a}}
|1:32:42.4
| +10:24.8
|25
|-align=center
|align=left|[[Nicole Fessel|Nikola Fesela]]
|align=left|15 km skiatlons
|colspan=7|{{abbr|DNS|nestartēja}}
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Katarīna Henniga]]
|align=left|15 km skiatlons
|22:11.3
|16
|20:48.9
|36
|43:00.2
| +2:15.3
|22
|-align=center
|align=left|30 km klasiskais stils
|colspan=4{{n/a}}
|1:29:48.9
| +7:31.3
|19
|-align=center
|align=left|[[Sandra Ringwald|Sandra Ringvalda]]
|align=left|10 km brīvais stils
|colspan=4{{n/a}}
|27:24.7
| +2:24.2
|26
|-align=center
|align=left|[[Stefanie Böhler|Stefāni9ja Bēlere]]&lt;br&gt;[[Katarīna Henniga]]&lt;br&gt;[[Viktorija Karla]]&lt;br&gt;[[Sandra Ringwald|Sandra Ringvalda]]
|align=left|4 × 5 km stafete
|colspan=4{{n/a}}
|53:13.7
| +1:49.4
|6
|}

;Sprints
;Vīrieši
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|Kvalifikācija
!colspan=&quot;2&quot;|Ceturtdaļfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Pusfināls
!colspan=&quot;2&quot;|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot; 
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Thomas Bing|Tomass Bings]]
|align=left rowspan=2|vīriešu sprints
|3:16.66
|22 '''Q'''
|3:18.64
|3
|colspan=4|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|[[Sebastian Eisenlauer|Sebastians Eizenlauers]]
|3:15.06
|16 '''Q'''
|3:16.22
|6
|colspan=4|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|[[Thomas Bing|Tomas Bings]]&lt;br&gt;[[Sebastian Eisenlauer|Sebastians Eizenlauers]]
|align=left|vīriešu komandas sprints
|colspan=4{{n/a}}
|16:00.55
|3 '''Q'''
|16:42.20
|10
|-align=center
|align=left|[[Katarīna Henniga]]
|align=left rowspan=4|sieviešu sprints
|3:22.64
|25 '''Q'''
|3:19.55
|6
|colspan=4|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|[[Hanna Kolb|Hanna Kolba]]
|3:27.84
|36
|colspan=6|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|[[Sandra Ringwald|Sandra Ringvalda]]
|3:18.48
|16 '''Q'''
|3:13.76
|3
|colspan=4|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|[[Elisabeth Schicho|Elizabeta Šiho]]
|3:23.26
|26 '''Q'''
|3:24.26
|6
|colspan=4|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|[[Nicole Fessel|Nikole Fesela]]&lt;br&gt;[[Sandra Ringwald|Sandra Ringvalde]]
|align=left|sieviešu komandas sprints
|colspan=4{{n/a}}
|16:51.67
|4 '''Q'''
|17:06.57
|10
|}

== Frīstaila slēpošana ==
{{pamatraksts|frīstaila slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Rampa
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;4&quot;|Kvalifikācija 
!colspan=&quot;5&quot;|Fināls
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
!1. brauciens
!2. brauciens
!Labākais
!Vieta
!1. brauciens
!2. brauciens
!3. brauciens
!Labākais
!Vieta
|- align=center
|align=left|[[Sabrina Cakmakli|Sabrina Kakmakli]]
|align=&quot;left&quot;|sievietes
|81.80
|31.40
|81.80
|7 '''Q'''
|74.20
|57.60
|20.40
|74.20
|8
|}

;Moguls
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=3|Sportists
!rowspan=3|Disciplīna
!colspan=8|Kvalifikācija
!colspan=12|Fināls
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
!colspan=4|1. brauciens
!colspan=4|2. brauciens
!colspan=4|1. brauciens
!colspan=4|2. brauciens
!colspan=4|3. brauciens
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Punkti
!Kopā
!Vieta
!Laiks
!Punkti
!Kopā
!Vieta
!Laiks
!Punkti
!Kopā
!Vieta
!Laiks
!Punkti
!Kopā
!Vieta
!Laiks
!Punkti
!Kopā
!Vieta
|- align=center
|align=left|[[Léa Bouard|Lea Buāra]]
|align=&quot;left&quot; rowspan=2|sievietes
|29.18
|15.12
|55.71
|24
|28.96
|15.36
|65.08
|15
|colspan=12|nekvalificējās
|- align=center
|align=left|[[Katharina Förster|Katarina Ferstere]]
|29.71
|14.52
|63.17
|23
|30.05
|14.14
|69.38
|9 '''Q'''
|29.63
|14.61
|72.33
|13
|colspan=8|nekvalificējās
|}

;Frīstaila kross
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|Izsēšana
!Astoņdaļfināls
!Ceturtdaļfināls
!Pusfināls
!colspan=2|Fināls
|- style=&quot;font-size:95%&quot; 
!Laiks
!Vieta
!Pozīcija
!Pozīcija
!Pozīcija
!Pozīcija
!Vieta
|- align=center
|align=left|[[Paul Eckert|Pauls Ekerts]]
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |vīrieši
|1:10.06
|10
|3
|colspan=4|nekvalificējās
|- align=center
|align=left|[[Tim Hronek|Tims Hroneks]]
|1:10.27
|20
|3
|colspan=4|nekvalificējās
|- align=center
|align=left|[[Florian Wilmsmann|Florians Vilmsmans]]
|1:10.33
|21
|4
|colspan=4|nekvalificējās
|- align=center
|align=left|[[Julia Eichinger|Jūlija Eihingere]]
| rowspan=&quot;2&quot; |sievietes
|1:17.56
|20
|3
|colspan=4|nekvalificējās
|- align=center
|align=left|[[Celia Funkler|Celija Funklere]]
|colspan=7|{{abbr|DNS|nestartēja}}
|}
&lt;small&gt;Kvalifikācijas skaidrojums: '''FA''' – Kvalificējas fināla kārta; '''FB''' – Kvalificējas mierinājuma kārtai&lt;/small&gt;

;Sloupstails
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;4&quot;|Kvalifikācija 
!colspan=&quot;5&quot;|Fināls
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
!1. brauciens
!2. brauciens
!Labākais
!Vieta
!1. brauciens
!2. brauciens
!3. brauciens
!Labākais
!Vieta
|- align=center
|align=left|[[Kea Kühnel|Kea Kīnele]]
|align=left|sievietes
|19.75
|59.60
|59.60
|18
|colspan=5|nekvalificējās
|}

== Hokejs ==
{{pamatraksts|hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Kopvērtējums
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Komanda
!rowspan=2|Disciplīna
!colspan=4|Grupu turnīrs
!Kvalifikācijas&lt;br&gt;izslēgšanas spēle
!Ceturtdaļfināls
!Pusfināls
!colspan=2|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Vieta
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Vieta
|-align=center
|align=left|{{ih|GER}}
|align=left|[[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|vīriešu turnīrs]]
|{{ih|FIN}}&lt;br&gt;zaudējums 2:5
|{{ih|SWE}}&lt;br&gt;zaudējums 0:1
|{{ih|NOR}}&lt;br&gt;uzvara pēcspēles&lt;br&gt;metienu sērijā 2:1
|3
|{{ih|SUI}}&lt;br&gt;uzvara pagarinājumā&lt;br&gt;2:1
|{{ih|SWE}}&lt;br&gt;uzvara pagarinājumā&lt;br&gt;4:3
|{{ih|CAN}}&lt;br&gt;uzvara 4:3
|[[Attēls:Olympic_flag.svg|23px|border]] [[Krievijas hokeja izlase|Olimpiskie sportisti no Krievijas]]&lt;br&gt;zaudējums pagarinājumā&lt;br&gt;3:4
|{{silver02}}
|}

=== Vīriešu turnīrs ===
{{pamatraksts|Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem}}
; Izlases sastāvs
{{#section:2018. gada ziemas olimpisko spēļu vīriešu hokeja turnīra sastāvi|Vācijas sastāvs}}

; Grupu turnīrs
{{2018. gada ziemas olimpisko spēļu vīriešu hokeja C grupa}}
{{#section:Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|C1 spēle}}
----
{{#section:Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|C4 spēle}}
----
{{#section:Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|C5 spēle}}

; Kvalifikācijas izslēgšanas spēle
{{#section:Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|D4 spēle}}

; Ceturtdaļfināls
{{#section:Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|E4 spēle}}

; Pusfināls
{{#section:Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|F2 spēle}}

; Fināls
{{#section:Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|G2 spēle}}

== Kalnu slēpošana ==
{{pamatraksts|kalnu slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Vīrieši

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Disciplīna
!colspan=2|1. brauciens
!colspan=2|2. brauciens
!colspan=2|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Fritz Dopfer|Frics Dopfers]]
|align=left|milzu slaloms
|1:10.69
|19
|1:11.38
|26
|2:22.07
|26
|-align=center
|align=left|slaloms
|49.79
|22
|51.48
|17
|1:41.27
|20
|-align=center
|align=left rowspan=3|[[Thomas Dreßen|Tomass Dresens]]
|align=left|nobrauciens
|colspan=4{{n/a}}
|1:41.03
|5
|-align=center
|align=left|supergigants
|colspan=4{{n/a}}
|1:25.51
|12
|-align=center
|align=left|kombinācija
|1:19.24
|1
|49.72
|24
|2:08.96
|9
|-align=center
|align=left rowspan=3|[[Josef Ferstl|Jozefs Ferstls]]
|align=left|nobrauciens
|colspan=4{{n/a}}
|1:42.98
|25
|-align=center
|align=left|supergigants
|colspan=4{{n/a}}
|1:26.81
|27
|-align=center
|align=left|kombinācija
|1:21.95
|36
|colspan=2|{{abbr|DNS}}
|colspan=2|{{abbr|DNF}}
|-align=center
|align=left rowspan=3|[[Andreas Sander|Andreass Zanders]]
|align=left|nobrauciens
|colspan=4{{n/a}}
|1:41.62
|10
|-align=center
|align=left|supergigants
|colspan=4{{n/a}}
|1:25.21
|8
|-align=center
|align=left|kombinācija
|1:21.68
|32
|colspan=2|{{abbr|DNS}}
|colspan=2|{{abbr|DNF}}
|-align=center
|align=left|[[Alexander Schmid|Aleksanders Šmids]]
|align=left|milzu slaloms
|colspan=6|{{abbr|DNF|nefinišēja}}
|-align=center
|align=left rowspan=3|[[Linus Straßer|Linuss Štrasers]]
|align=left|kombinācija
|1:22.03
|39
|colspan=4|{{abbr|DNF|nefinišēja}}
|-align=center
|align=left|milzu slaloms
|1:11.54
|30
|1:10.13
|4
|2:21.67
|22
|-align=center
|align=left|slaloms
|colspan=6|{{abbr|DNF|nefinišēja}}
|}

;Sievietes

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Disciplīna
!colspan=2|1. brauciens
!colspan=2|2. brauciens
!colspan=2|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Lena Dürr|Lēna Dīra]]
|align=left|slaloms
|colspan=6|{{abbr|DNF}}
|-align=center
|align=left|[[Christina Geiger|Kristina Geigera]]
|align=left|slaloms
|51.44
|19
|colspan=4|{{abbr|DNF}}
|-align=center
|align=left rowspan=3|[[Viktorija Rebensburga]]
|align=left|nobrauciens
|colspan=4{{n/a}}
|1:40.64
|9
|-align=center
|align=left|supergigants
|colspan=4{{n/a}}
|1:21.62
|10
|-align=center
|align=left|milzu slaloms
|1:11.45
|8
|1:09.15
|3
|2:20.60
|4
|-align=center
|align=left|[[Marina Wallner|Marina Valnere]]
|align=left|slaloms
|51.12
|12
|50.98
|22
|1:42.10
|19
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Kira Weidle|Kira Veidle]]
|align=left|nobrauciens
|colspan=4{{n/a}}
|1:41.01
|11
|-align=center
|align=left|supergigants
|colspan=4{{n/a}}
|colspan=2|{{abbr|DNF}}
|}

;Jaukti
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!Astoņdaļfināls
!Ceturtdaļfināls
!Pusfināls
!colspan=2|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Pretinieks&lt;br&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br&gt;Rezultāts
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Fritz Dopfer|Frics Dopfers]]&lt;br&gt;[[Lena Dürr|Lēna Dīra]]&lt;br&gt;[[Alexander Schmid|Aleksanders Šmids]]&lt;br&gt;[[Linus Straßer|Linuss Štrasers]]&lt;br&gt;[[Marina Wallner|Marina Valnere]]
|align=left|jauktās komandas
|{{flagIOCteam|SVK|2018. gada ziemas}}&lt;br&gt;'''U''' 2*–2
|{{flagIOCteam|SUI|2018. gada ziemas}}&lt;br&gt;'''Z''' 2–2*
|colspan=3|nekvalificējās
|}

== Kamaniņu braukšana ==
{{pamatraksts|kamaniņu braukšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Vīrieši
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
! rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
! rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=2|1. brauciens
!colspan=2|2. brauciens
!colspan=2|3. brauciens
!colspan=2|4. brauciens
!colspan=2|Kopā
|- style=&quot;font-size:95%&quot; 
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|- align=center
|align=left|[[Andi Langenhan|Andi Langenhans]]
|align=left rowspan=&quot;3&quot;|vieninieki
|48.083
|18
|47.850
|8
|47.630
|7
|47.870
|13
|3:11.433
|11
|- align=center
|align=left|[[Fēlikss Lohs]]
|47.674
|2
|47.625
|1
|47.560
|2
|48.109
|19
|3:10.968
|5
|- align=center
|align=left|[[Johannes Ludwig|Johaness Ludvigs]]
|47.764
|3
|47.940
|14
|47.625
|6
|47.603
|3
|3:10.932
|{{bronze03}}
|- align=center
|align=left|[[Toni Eggert|Tonijs Egerts]]&lt;br&gt;[[Sascha Benecken|Saša Benekens]]
|align=left|divnieki
|45.820
|1
|45.877
|1
|colspan=4 {{n/a}}
|1:31.697
|{{gold01}}
|- align=center
|align=left|[[Tobias Wendl|Tobiass Vendls]]&lt;br&gt;[[Tobias Arlt|Tobiass Arlts]]
|align=left|divnieki
|45.931
|3
|46.056
|3
|colspan=4 {{n/a}}
|1:31.987
|{{bronze03}}
|}

;Sievietes
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
! rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
! rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=2|1. brauciens
!colspan=2|2. brauciens
!colspan=2|3. brauciens
!colspan=2|4. brauciens
!colspan=2|Kopā
|- style=&quot;font-size:95%&quot; 
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|- align=center
|align=left|[[Dajana Eitberger|Dajana Eitbergere]]
|align=left rowspan=&quot;3&quot;|vieninieki
|46.381
|7
|46.193
|2
|46.577
|7
|46.448
|1
|3:05.599
|{{silver02}}
|- align=center
|align=left|[[Natālija Geizenbergere]]
|46.245
|1
|46.209
|3
|46.280
|1
|46.498
|2
|3:05.232
|{{gold01}}
|- align=center
|align=left|[[Tatjana Hifnere]]
|46.322
|3
|46.339
|6
|46.392
|2
|46.660
|5
|3:05.713
|4
|}

;Jauktā komandas stafete
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
! rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
! rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=2|1. brauciens
!colspan=2|2. brauciens
!colspan=2|3. brauciens
!colspan=2|Kopā
|- style=&quot;font-size:95%&quot; 
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|- align=center
|align=left|'''[[Johannes Ludwig|Johanness Ludvigs]]&lt;br&gt;[[Natālija Geizenbergere]]&lt;br&gt;[[Tobias Wendl|Tobiass Vendls]] / [[Tobias Arlt|Tobiass Arlts]]'''
|align=left|komandas stafete
|46.870
|1
|48.822
|5
|48.825
|1
|2:24.517
|{{gold01}}
|}

== Skeletons ==
{{pamatraksts|skeletons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|1. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|2. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|3. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|4. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Alexander Gassner|Aleksanders Gasners]]
|align=left rowspan=3|vīrieši
|51.05
|9
|51.08
|12
|51.04
|11
|50.93
|8
|3:24.10
|9
|-align=center
|align=left|[[Christopher Grotheer|Kristofers Grotērs]]
|51.05
|9
|51.06
|11
|51.01
|10
|50.93
|8
|3:24.05
|8
|-align=center
|align=left|[[Axel Jungk|Aksels Jungks]]
|50.77
|3
|51.01
|9
|50.83
|8
|50.99
|10
|3:23.60
|7
|-align=center
|align=left|[[Anna Fernstädt|Anna Fernštēta]]
|align=left rowspan=3|sievietes
|51.99
|5
|52.17
|5
|51.88
|3
|52.00
|6
|3:28.04
|6
|-align=center
|align=left|[[Tina Hermann|Tina Hermana]]
|51.98
|4
|52.31
|10
|51.83
|1
|51.86
|4
|3:27.98
|5
|-align=center
|align=left|[[Jacqueline Lölling|Jakkvelina Lellinga]]
|51.74
|2
|52.12
|4
|52.04
|7
|51.83
|3
|3:27.73
|{{silver02}}
|}

== Snovbords ==
{{pamatraksts|snovbords 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Brīvais stils
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;4&quot;|Kvalifikācija
!colspan=&quot;5&quot;|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!1. brauciens
!2. brauciens
!Labākais
!Vieta
!1. brauciens
!2. brauciens
!3. brauciens
!Labākais
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Johannes Höpfl|Johanness Hēpfls]]
|align=left|vīrieši, rampa
|53.25
|59.50
|59.50
|23
|colspan=5|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|[[Silvia Mittermüller|Silvija Mitermillere]]
|align=left|sieviešu sloupstails
|colspan=4|atcelts
|1.00
|{{abbr|DNS|nestartēja}}
|{{abbr|CAN|atcelts}}
|1.00
|26
|}
&lt;small&gt;Kvalifikācijas leģenda: '''QF''' – Kvalificējas finālam; '''QS''' – Kvalificējas pusfinālam&lt;/small&gt;

;Paralēlais slaloms
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|Kvalifikācija
!Astoņdaļfināls
!Ceturtdaļfināls
!Pusfināls
!colspan=2|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Pretinieks&lt;br&gt;Laiks
!Pretinieks&lt;br&gt;Laiks
!Pretinieks&lt;br&gt;Laiks
!Pretinieks&lt;br&gt;Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Stefan Baumeister|Štefans Baumeisters]]
|align=left rowspan=3|vīriešu milzu slaloms
|1:25.37
|7 '''Q'''
|{{flaga|Austrija}} [[Sebastian Kislinger|Kislingers]]&lt;br&gt;'''U''' –0.22
|{{flaga|Slovēnija}} [[Žan Košir|Koširs]]&lt;br&gt;'''Z''' +3.07
|colspan=3|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|[[Alexander Bergmann|Aleksanders Bergmans]]
|1:29.25
|31
|colspan=5|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|[[Patrick Bussler|Patriks Buslers]]
|1:26.77
|25
|colspan=5|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|'''[[Ramona Hofmeister|Ramona Hofmeistere]]'''
|align=left rowspan=4|sieviešu milzu slaloms
|1:31.98
|5 '''Q'''
|{{flaga|Šveice}} [[Ladina Jenny|Jennija]]&lt;br&gt;'''U''' {{abbr|DNF|nefinišēja}}
|{{flaga|Austrija}} [[Ina Meschik|Mešika]]&lt;br&gt;'''U''' –0.78
|{{flaga|Čehija}} [[Ester Ledecká|Ledecka]]&lt;br&gt;'''Z''' {{abbr|DNF|nefinišēja}}
|[[Attēls:Olympic flag.svg|23px|border]] [[Alena Zavarzina|Zavarzina]]&lt;br&gt;'''U''' +4.07
|{{bronze3}}
|-align=center
|align=left|'''[[Selina Jörg|Selīna Jērga]]'''
|1:30.27
|3 '''Q'''
|[[Attēls:Olympic flag.svg|23px|border]] [[Ekaterina Tudegesheva|Tudegeševa]]&lt;br&gt;'''U''' -0.65
|{{flaga|Japāna}} [[Tomoka Takeuchi|Takeuči]]&lt;br&gt;'''U''' –0.62
|[[Attēls:Olympic flag.svg|23px|border]] [[Alena Zavarzina|Zavarzina]]&lt;br&gt;'''U''' {{abbr|DNF|nefinišēja}}
|{{flaga|Čehija}} [[Ester Ledecká|Ledecka]]&lt;br&gt;'''Z''' +0.46
|{{silver2}}
|-align=center
|align=left|[[Carolin Langenhorst|Karolīna Langenhorsta]]
|1:31.58
|4 '''Q'''
|{{flaga|Austrija}} [[Ina Meschik|Mešika]]&lt;br&gt;'''Z''' +0.02
|colspan=4|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|[[Anke Wöhrer|Anke Vērere]]
|1:34.70
|21
|colspan=5|nekvalificējās
|}

;Snovborda kross
{|class=wikitable style=font-size:90%
|-
!rowspan=3|Sportists
!rowspan=3|Disciplīna
!colspan=6|Izsēšana
!rowspan=2|Astoņdaļfināls
!rowspan=2|Ceturtdaļfināls
!rowspan=2|Pusfināls
!rowspan=2 colspan=2|Fināls
|-style=font-size:95%
!colspan=2|1. brauciens
!colspan=2|2. brauciens
!rowspan=2|Labākais
!rowspan=2|Izsēšana
|-style=font-size:95%
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Pozīcija
!Pozīcija
!Pozīcija
!Pozīcija
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Pauls Bergs (snovbordists)|Pauls Bergs]]
|align=left rowspan=3|vīrieši
|1:14.39
|14 
|colspan=2 {{n/a|Bye}}
|1:14.39
|14 
|2 '''Q'''
|5
|colspan=3|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|[[Martin Nörl|Martīns Nērls]]
|1:14.12
|7
|colspan=2 {{n/a|Bye}}
|1:14.12
|7
|1 '''Q'''
|1 '''Q'''
|4 '''FB'''
|2
|8
|-align=center
|align=left|[[Konstantin Schad|Konstantīns Šads]]
|1:15.73
|30
|colspan=2|{{abbr|DNS|nestartēja}}
|1:15.73
|33
|4
|colspan=4|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|[[Jana Fischer|Jana Fišere]]
|align=left|sievietes
|1:22.92
|21
|colspan=2|{{abbr|DNF|nefinišēja}}
|1:22.92
|22 '''Q'''
|{{n/a}}
|4
|colspan=3|nekvalificējās
|}

== Šorttreks ==
{{pamatraksts|šorttreks 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Sievietes
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Disciplīna
!colspan=2|Hīts
!colspan=2|Ceturtdaļfināls
!colspan=2|Pusfināls
!colspan=2|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center 
|align=left rowspan=3|[[Anna Seidel|Anna Zeidela]]
|align=left|sieviešu 500 m
|43.742
|2 '''Q'''
|44.325
|4
|colspan=4|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|sieviešu 1000 m
|colspan=2|{{abbr|PEN|sods}}
|colspan=6|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|sieviešu 1500 m
|2:56.976
|5 {{abbr|ADV|iecelts nākamajā kārtā}}
|colspan=2{{n/a}}
|3:00.658
|7
|colspan=2|nekvalificējās
|-align=center 
|align=left rowspan=3|[[Bianca Walter|Bianka Valtere]]
|align=left|sieviešu 500 m
|43.541
|3
|colspan=6|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|sieviešu 1000 m
|1:36.128
|3 {{abbr|ADV|iecelts nākamajā kārtā}}
|1:31.085
|5
|colspan=4|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|sieviešu 1500 m
|2:30.819
|5
|colspan=2{{n/a}}
|colspan=4|nekvalificējās
|}

== Tramplīnlēkšana ==
{{pamatraksts|tramplīnlēkšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Vīrieši
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Disciplīna
!colspan=3|Kvalifikācija
!colspan=3|Pirmā kārta
!colspan=3|Fināls
!colspan=2|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Distance
!Punkti
!Vieta
!Distance
!Punkti
!Vieta
!Distance
!Punkti
!Vieta
!Punkti
!Vieta
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Markuss Eizenbihlers]]
|align=left|normālais tramplīns
|102.5
|127.7
|6 '''Q'''
|106.0
|121.6
|7 '''Q'''
|106.5
|118.6
|9
|240.2
|8
|-align=center
|align=left|lielais tramplīns
|135.0
|123.6
|9 '''Q'''
|130.0
|128.7
|16 '''Q'''
|130.5
|126.7
|10
|255.4
|14
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Ričards Freitags]]
|align=left|normālais tramplīns
|102.0
|129.1
|4 '''Q'''
|106.0
|125.5
|4 '''Q'''
|102.5
|114.5
|13
|240.0
|9
|-align=center
|align=left|lielais tramplīns
|130.0
|116.8
|11 '''Q'''
|130.0
|131.5	
|11 '''Q'''
|127.5	
|128.5
|8
|260.0
|9
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Karls Geigers]]
|align=left|normālais tramplīns
|102.0
|125.5
|7 '''Q'''
|103.5
|120.3
|8 '''Q'''
|105.0
|116.4
|12
|236.7
|10
|-align=center
|align=left|lielais tramplīns
|130.5
|117.7
|12 '''Q'''
|132.0
|129.5
|14 '''Q'''
|137.5
|138.1
|5
|267.6
|7
|-align=center
|align=left rowspan=2|'''[[Andreass Vellingers]]'''
|align=left|normālais tramplīns
|103.0
|133.5 
|1 '''Kv.'''
|104.5
|124.9
|5 '''Kv.'''
|113.5
|134.4
|1
|259.3
|{{gold01}}
|-align=center
|align=left|lielais tramplīns
|135.0
|127.1
|3 '''Q'''
|135.5
|138.8
|3 '''Q'''
|142.0
|143.5
|2
|282.3
|{{silver2}}
|-align=center
|align=left|'''[[Karls Geigers]]&lt;br&gt;[[Stephan Leyhe|Stefans Leihe]]&lt;br&gt;[[Richard Freitag|Ričards Freitags]]&lt;br&gt;[[Andreass Vellingers]]'''
|align=left|komandas sacensības lielajā tramplīnā
|colspan=3{{n/a}}
|538.5
|543.9
|2 '''Q'''
|532.0
|531.8
|2
|1075.7
|{{silver2}}
|}

;Sievietes
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Disciplīna
!colspan=3|Pirmā kārta
!colspan=3|Fināls
!colspan=2|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Distance
!Punkti
!Vieta
!Distance
!Punkti
!Vieta
!Punkti
!Vieta
|-align=center
|align=left|'''[[Katarina Althausa]]'''
|align=left rowspan=4|normālais tramplīns
|106.5
|123.2
|2 '''Q'''
|106.0
|129.4
|2
|252.6
|{{silver02}}
|-align=center
|align=left|[[Juliana Seifarta]]
|102.5
|108.3
|8 '''Q'''
|90.0
|86.0
|17
|194.3
|10
|-align=center
|align=left|[[Ramona Strauba]]
|98.5
|104.4
|10 '''Q'''
|98.5
|106.1
|8
|210.7
|8
|-align=center
|align=left|[[Karina Fogta]]
|97.0
|108.6
|6 '''Q'''
|101.5
|119.3
|4
|227.9
|5
|}

== Ziemeļu divcīņa ==
{{pamatraksts|ziemeļu divcīņa 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;3&quot;|Tramplīnlēkšana
!colspan=&quot;2&quot;|Distanču slēpošana
!colspan=&quot;2&quot;|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot; 
!Attālums
!Punkti
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left rowspan=2|'''[[Eric Frenzel|Ēriks Frencels]]'''
|align=left|normālais tramplīns/10 km
|106.5
|121.7
|5
|24:19.4
|6
|24:51.4
|{{gold01}}
|-align=center
|align=left|lielais tramplīns/10 km
|136.5
|132.9
|4
|23:29.3
|7
|23:53.3
|{{bronze3}}
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Vinzenz Geiger|Vincencs Geigers]]
|align=left|normālais tramplīns/10 km
|103.5
|105.4
|13
|24:15.9
|7
|25:56.9
|9
|-align=center
|align=left|lielais tramplīns/10 km
|129.0
|124.0
|9
|23:42.6
|13
|24:42.6
|7
|-align=center
|align=left rowspan=2|'''[[Fabian Rießle|Fabians Riesle]]'''
|align=left|normālais tramplīns/10 km
|94.5
|99.9
|16
|23:53.7
|4
|25:56.7
|7
|-align=center
|align=left|lielais tramplīns/10 km
|130.5
|130.3
|6
|23:18.9
|3
|23:52.9
|{{silver2}}
|-align=center
|align=left rowspan=2|'''[[Johannes Rydzek|Johanness Ridzeks]]'''
|align=left|normālais tramplīns/10 km
|101.0
|109.1
|11
|23:53.3
|3
|25:19.3
|5
|-align=center
|align=left|lielais tramplīns/10 km
|133.5
|131.2
|5
|23:21.5
|4
|23:52.5
|{{gold1}}
|-align=center
|align=left|'''[[Eric Frenzel|Ēriks Frencels]]&lt;br&gt;[[Vinzenz Geiger|Vincencs Geigers]]&lt;br&gt;[[Fabian Rießle|Fabians Riesle]]&lt;br&gt;[[Johannes Rydzek|Johanness Ridzeks]]'''
|align=left|komandas lielais tramplīns/4 x 5 km
|532.0
|464.7
|2
|46:03.8
|1
|46:09.8
|{{gold1}}
|}

{{Valstis 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{{Vācija olimpiskajās spēlēs}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valstis 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vācija olimpiskajās spēlēs|2018]]</text>
      <sha1>583cmvzzisdhj14mpmqv7m385tp8d34</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ovidijs Verbicks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>382404</id>
    <revision>
      <id>4534897</id>
      <parentid>4522107</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:30:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534897</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2769" sha1="6syt9010jmo27khh424s6tkinrfpxfc" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name                 = Ovidijs Verbicks
| image                = Verbickas.JPG
| fullname             = 
| birth_date           = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|4}}
| birth_place          = {{vieta|Lietuva|Ukmerģe}}
| height               = 185
| currentclub          = [[FK Žalgiris]]
| clubnumber           = 22
| position             = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1               = 2012-2014  |clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FK Zenit Sanktpēterburga 2]]  |caps1 = 53  |goals1 = 0
| years2               = 2014       |clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas &quot;Atlantas&quot;]]       |caps2 = 31  |goals2 = 6
| years3               = 2014-2015  |clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Marbella FC|Marbella]]                   |caps3 = 4   |goals3 = 0
| years4               = 2015-2017  |clubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas &quot;Atlantas&quot;]]       |caps4 = 47  |goals4 = 12
| years5               = 2017–2019  |clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]]      |caps5 = 68  |goals5 = 13
| years6               = 2020       |clubs6 = {{flaga|KAZ}} [[FK Taraz]]                       |caps6 = 14  |goals6 = 0
| years7               = 2021–      |clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Žalgiris]]                |caps7 = 183 |goals7 = 13
| nationalyears1       = 2011-2012      |nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U19 |nationalcaps1 =  7 |nationalgoals1 = 2
| nationalyears2       = 2013-2014      |nationalteam2 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U21 |nationalcaps2 =  8 |nationalgoals2 = 1
| nationalyears3       = 2016-          |nationalteam3 = {{fb|LTU}}                    |nationalcaps3 = 36 |nationalgoals3 = 1
| pcupdate             = 12.10.2026.
| ntupdate             = 13.12.2024.
}}

'''Ovidijs Verbicks''' ({{val|lt|Ovidijus Verbickas}}; dzimis {{dat|1993|7|4}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Lietuvas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2024) spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgas]] komandas [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] sastāvā.
== Sasniegumi == 
'''Marijampoles &quot;Sūduva&quot;'''
* [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]: 2017, 2018, 2019
* [[Lietuvas kauss]]: 2019
* [[Lietuvas Superkauss]]: 2018, 2019
'''Viļņas &quot;Žalgiris&quot;'''

* [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]: 2021, 2022, 2024
* [[Lietuvas kauss]]: 20021, 2022
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Lietuvas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Verbickas, Ovidijus}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas futbolisti]]
[[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Klaipēdas &quot;Atlantas&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>6syt9010jmo27khh424s6tkinrfpxfc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534909</id>
      <parentid>4534897</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:48:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534909</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2771" sha1="jcgecoha186xqwzuap412datw26cru4" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name                 = Ovidijs Verbicks
| image                = Verbickas.JPG
| fullname             = 
| birth_date           = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|4}}
| birth_place          = {{vieta|Lietuva|Ukmerģe}}
| height               = 185
| currentclub          = [[FK Žalgiris]]
| clubnumber           = 22
| position             = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1               = 2012-2014  |clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FK Zenit Sanktpēterburga 2]]  |caps1 = 53  |goals1 = 0
| years2               = 2014       |clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas &quot;Atlantas&quot;]]       |caps2 = 31  |goals2 = 6
| years3               = 2014-2015  |clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Marbella FC|Marbella]]                   |caps3 = 4   |goals3 = 0
| years4               = 2015-2017  |clubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas &quot;Atlantas&quot;]]       |caps4 = 47  |goals4 = 12
| years5               = 2017–2019  |clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]]      |caps5 = 68  |goals5 = 13
| years6               = 2020       |clubs6 = {{flaga|KAZ}} [[FK Taraz]]                       |caps6 = 14  |goals6 = 0
| years7               = 2021–      |clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Žalgiris]]                |caps7 = 183 |goals7 = 13
| nationalyears1       = 2011-2012      |nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U19 |nationalcaps1 =  7 |nationalgoals1 = 2
| nationalyears2       = 2013-2014      |nationalteam2 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U21 |nationalcaps2 =  8 |nationalgoals2 = 1
| nationalyears3       = 2016-          |nationalteam3 = {{fb|LTU}}                    |nationalcaps3 = 36 |nationalgoals3 = 1
| pcupdate             = 12.10.2026.
| ntupdate             = 13.12.2024.
}}
'''Ovidijs Verbicks''' ({{val|lt|Ovidijus Verbickas}}; dzimis {{dat|1993|7|4}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Lietuvas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2024) spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgas]] komandas [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] sastāvā.

== Sasniegumi == 
'''Marijampoles &quot;Sūduva&quot;'''
* [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]: 2017, 2018, 2019
* [[Lietuvas kauss]]: 2019
* [[Lietuvas Superkauss]]: 2018, 2019

'''Viļņas &quot;Žalgiris&quot;'''
* [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]: 2021, 2022, 2024
* [[Lietuvas kauss]]: 20021, 2022

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Lietuvas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Verbickas, Ovidijus}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas futbolisti]]
[[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Klaipēdas &quot;Atlantas&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>jcgecoha186xqwzuap412datw26cru4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Kauno Žalgiris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398607</id>
    <revision>
      <id>4534948</id>
      <parentid>4494916</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T09:59:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <origin>4534948</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13634" sha1="my0c1homnld5knvoqjr5p4y3pmrgeut" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #024e2a
| nos             = ''FK Kauno Žalgiris''
| logo            = [[Attēls:FK Kauno Žalgiris logo.png|150px]]
| pilns           = ''Futbolo Klubas Kauno Žalgiris''
| iesauka         = Balti-Žali (balti zaļie)
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib             = 2004
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = FA Kauno Žalgiris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://alyga.lt/komanda/k-zalgiris|title=„Kauno Žalgiris“ &amp;#124; A Lyga &amp;#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}&lt;/ref&gt;
| ietilp     = 500
| prez       = {{flaga|Lietuva}} [[Mants Kalnietis]]
| tren       = {{flaga|LTU}} 
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 1. vieta
|  
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = ''Spyris''
| dates1     = 2004—2015
| name2      = ''Kauno Žalgiris''
| dates2     = 2016—
|
| pattern_la1 = _zalgiris25ls
| pattern_b1 = _zalgiris25h
| pattern_ra1 = _zalgiris25rs
| pattern_sh1 = _zalgiris25h
| pattern_so1 = _zalgiris25h
| leftarm1 = 00AB66
| body1 = 00AB66
| rightarm1 = 00AB66
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = 00AB66
| pattern_la2 = _zalgiris25ls
| pattern_b2 = _zalgiris25a
| pattern_ra2 = _zalgiris25rs
| pattern_sh2 =  _zalgiris25a
| pattern_so2 = _zalgiris25a
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = 00AB66
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _zalgiris25ls
| pattern_b3 = _zalgiris25t
| pattern_ra3 = _zalgiris25rs
| pattern_sh3 = _zalgiris25t
| pattern_so3 = _zalgiris25t
| leftarm3 = 1B1B1B
| body3 = 1B1B1B
| rightarm3 = 1B1B1B
| shorts3 = 1B1B1B
| socks3 = 1B1B1B
}}
'''''FK Kauno Žalgiris''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kauņa]]s, ''[[TOPLYGA]]'' dalībnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalgiris.lt/football/|title=Futbolas}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
Klubs dibināts 2004. gadā, tolaik saukts '''''FK Spyris'''''.

Savas mājas spēles aizvada [[Futbola akadēmija Kauno Žalgiris|FA Kauno Žalgiris stadionā]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;[http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html RSSSF]&lt;/ref&gt;
** Čempioni (1): 2025
** Vicečempioni (1): 2022
** 3. vieta (3): 2020, 2021, 2024

; LFF taurė
* [[File:Cup Winner.png]] '''V (1):''' 2026

; Supertaurė / Superkausa
* [[Attēls:Cup Winner.png]] '''(1):''' 2026&lt;ref&gt;[https://toplyga.lt/naujiena/kauno-zalgiris-pirma-karta-laimejo-supertaure/9311 „Kauno Žalgiris“ pirmą kartą laimėjo Supertaurę]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/535713/kauno-zalgiris-iskovojo-pirmaji-sezono-trofeju „Kauno Žalgiris“ iškovojo pirmąjį sezono trofėjų]&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}} Paaugstināšana uz 2015. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/kauno-zalgiris-1252/?cid=1755571 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/kauno-zalgiris-1252/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:green;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Kauno Žalgiris'''
| style=&quot;background:white;color:green&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Kauno Žalgiris'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
|
{{Football kit |
 pattern_la=|
|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=0000FF|socks=0000FF|
|title= 2010–2015 g. „Spyris“
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_collar|
 pattern_ra=|
 leftarm=008000 |
 body=008000|
 rightarm=008000 |
 shorts=008000 |
 socks=008000 |
 title= 2015–2017 (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_collar|
 pattern_ra=|
 leftarm= |
 body=|
 rightarm= |
 shorts= |
 socks=008000 |
 title= 2015–2017 (Izbraukuma)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=_zalgiris1819h 
| pattern_b=_zalgiris1819h 
| pattern_ra=_zalgiris1819h 
| pattern_sh=_zalgiris1819h
| pattern_so=_zalgiris1819h
| leftarm=008000 
| body=008000
| rightarm=008000 
| shorts=008000 
| socks=008000 
| title= 2018–2021 (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=_garbarnia1819h
| pattern_b=_garbarnia1819h
| pattern_ra=_garbarnia1819h
| pattern_sh=_pristinha1718a
| pattern_so=_alaves1617a
| leftarm= FFFFFF
| body= FFFFFF
| rightarm= FFFFFF
| shorts= FFFFFF
| socks= FFFFFF
| title= 2018–2021 (Izbraukuma)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelauthentic20gg
| pattern_b  = _hummelauthentic20gg
| pattern_ra = _hummelauthentic20gg
| pattern_sh = _hummelauthentic20gg
| pattern_so = _hummel20gg
| leftarm    = 00FF00
| body       = 00FF00
| rightarm   = 00FF00
| shorts     = 00FF00
| socks      = FFFFFF
| title      = 2022 &lt;br /&gt; (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelcoreXKwb
| pattern_b  = _hummelcoreXKwb
| pattern_ra = _hummelcoreXKwb
| pattern_sh = _hummelcoreXKwb
| pattern_so = _hummel20w
| leftarm    = FFFFFF
| body       = FFFFFF
| rightarm   = FFFFFF
| shorts     = FFFFFF
| socks      = 00FF00
| title      = 2022 &lt;br /&gt;(Izbraukuma)
}}
|}

== Sastāvs ==
{{atveidošana}}
: ''Atjaunots {{dat|2026|07|15||bez}}.'' (https://toplyga.lt/komanda/k-zalgiris)

{{fs start}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=GK|name=[[Joris Aliukonis]]}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=GK|name=[[Deividas Mikelionis]]}}
{{Fs player|no=55|nat=LTU|pos=GK|name=[[Tomas Švedkauskas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 2|nat=LTU|pos=DF|name=[[Tautvydas Burdzilauskas]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=GEO|pos=DF|name=[[Anton Tolordava]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=DEN|pos=DF|name=[[Luka Račić]]}}
{{Fs player|no=37|nat=AUT|pos=DF|name=[[Nosa Iyobosa Edokpolor|Nosa Edokpolor]]}}
{{Fs player|no=45|nat=FRA|pos=DF|name=Joris Moutachy}}
{{Fs player|no=66|nat=LTU|pos=DF|name=[[Eduardas Jurjonas]]}}
{{Fs player|no=77|nat=LTU|pos=DF|name=[[Rokas Lekiatas]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 7|name=[[Amine Benchaib]]|nat=BEL|pos=MF}}
{{Fs player|no= 8|nat=JPN|pos=MF|name=[[Yukiyoshi Karashima]]}}
{{Fs player|no=10|nat=LTU|pos=MF|name=[[Gratas Sirgėdas]]}}
{{Fs player|no=15|nat=BRA|pos=MF|name=Léo Ribeiro}}
{{Fs player|no=17|pos=FW|nat=NGR|name=Oyinlola Kayode}}
{{Fs player|no=24|nat=LTU|pos=MF|name=[[Motiejus Burba]]}}
{{fs player|no=70|pos=MF|nat=FRA|name=[[Fabien Ourega]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 9|nat=LAT|pos=FW|name=[[Davis Ikaunieks]]}}
{{Fs player|no=11|nat=LTU|pos=FW|name=[[Fedor Černych]]}}
{{Fs player|no=47|nat=LTU|pos=FW|name=Vėjas Pocius}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [https://zalgiris.lt/komandos/fk-kauno-zalgiris Kluba oficiālā vietne] {{lietuviski}} {{en ikona}}
* [https://www.facebook.com/FK-Kauno-%C5%BDalgiris-331659016959999/ facebook] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/k-zalgiris FK Kauno Žalgiris: alyga.lt] {{lietuviski}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/spyris-kaunas/8413/ FK Kauno Žalgiris: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-kauno-zalgiris/15855/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Kauno Žalgiris]]
[[Kategorija:Kauņa]]
[[Kategorija:FK Kauno Žalgiris]]</text>
      <sha1>my0c1homnld5knvoqjr5p4y3pmrgeut</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Vītols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398703</id>
    <revision>
      <id>4534976</id>
      <parentid>3326385</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T11:56:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534976</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1836" sha1="1h7qu4t2tzq9vjyqloyaw3r1ue1kfvt" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Kārlis Vītols
| image = KarlisVitols_2025.JPG
| imagesize = 
| caption =  ''Cartoon Movie'' forumā 2025. gadā
| birthname = 
| birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1979|03|21}}
| location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| deathdate = 
| deathplace = 
| nationality = [[latvieši|latvietis]]
| field = [[animācija]], [[glezniecība]], [[grafika]]
| training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]]
| movement = [[postmodernisms]]
| teachers = [[Ivars Heinrihsons]]
| famous works = 
| patrons = 
| family = [[Sniedze Kāle]] (sieva)
| awards = [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]] (2020)
}}
'''Kārlis Vītols''' (dzimis {{dat|1979|3|21}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[mākslinieks]].

Mācījies [[Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola|Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā]]. Absolvējis [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijas]] grafikas un glezniecības nodaļu, 2003. gadā iegūstot maģistra grādu. 1998. gadā sācis veidot animācijas īsfilmas. Sākotnēji filmas veidojis ar datoranimācijas palīdzību, taču vēlāk pievērsies glezniecības un grafikas izmantošanai.

Strādājis pie tādām animācijas filmām kā &quot;[[Mīnotaurs (filma)|Mīnotaurs]]&quot;, &quot;[[Robota vīruss]]&quot;, &quot;[[Velna Fudži]]&quot; un &quot;[[Fetišu dārzs]]&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/139/|title=Kārlis Vītols|publisher=filmas.lv}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā par darbu pie animācijas filmas &quot;[[Gulbju jaunava]]&quot; ieguvis [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvu &quot;Labākais animācijas mākslinieka darbs&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Vītols, Kārlis}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latviešu animatori]]</text>
      <sha1>1h7qu4t2tzq9vjyqloyaw3r1ue1kfvt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūras iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399190</id>
    <revision>
      <id>4534445</id>
      <parentid>4418704</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:37:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54672-42</username>
        <id>151729</id>
      </contributor>
      <origin>4534445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2370" sha1="hysn1xlhqnypz092s6dqlvhncpksq8v" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Jūras iela|Jūras iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Jūras iela
|attēls           = Juras iela - panoramio (10).jpg
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 14
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Majori]]
|ielas garums     = 1290 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Jūras iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Majori|Majoru]] apkaimē. Jūras iela sākas krustojumā ar [[Ērgļu iela (Jūrmala)|Ērgļu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas ielu]]. Kopējais ielas garuтьроиms ir 1290 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Jūras ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Jūras iela ir vienvirziena iela, pa to var braukt virzienā no Turaidas ielas uz Ērgļu ielu. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

Jūras ielā atrodas ''Baltic Beach Hotel'', tenisa klubs &quot;Jūra&quot;, kā arī vairākas viesnīcas.

== Ielu savienojumi ==
[[Attēls:Turaidas un Jūras ielu krustojums - panoramio.jpg|thumb|left|[[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas]] un Jūras ielu krustojums]]
Jūras iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Ērgļu iela (Jūrmala)|Ērgļu iela]] (T veida krustojums)
* [[Kaiju iela (Jūrmala)|Kaiju iela]] (T veida krustojums)
* [[Undīnes iela]]
* [[Vanagu iela (Jūrmala)|Vanagu iela]]
* [[Ātrā iela]] (T veida krustojums)
* [[Omnibusa iela]] (T veida krustojums)
* [[Tirgoņu iela (Jūrmala)|Tirgoņu iela]]
* [[Smilšu iela (Jūrmala)|Smilšu iela]] (T veida krustojums)
* [[Pilsoņu iela (Jūrmala)|Pilsoņu iela]]
* [[Teātra iela (Jūrmala)|Teātra iela]] (T veida krustojums)
* [[Jaunā iela (Jūrmala)|Jaunā iela]] (T veida krustojums)
* [[Konkordijas iela]] (T veida krustojums)
* [[Jāņa Pliekšāna iela]] (T veida krustojums)
* [[Viktorijas iela (Jūrmala)|Viktorijas iela]]
* [[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Majori]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}}

[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Ielas Majoros]]</text>
      <sha1>hysn1xlhqnypz092s6dqlvhncpksq8v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534451</id>
      <parentid>4534445</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:45:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54672-42|~2026-54672-42]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Olgerts V</comment>
      <origin>4418704</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2360" sha1="e2hxv8yxie8wdpj568k5geg4nt2t436" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Jūras iela|Jūras iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Jūras iela
|attēls           = Juras iela - panoramio (10).jpg
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 14
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Majori]]
|ielas garums     = 1290 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''Jūras iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Majori|Majoru]] apkaimē. Jūras iela sākas krustojumā ar [[Ērgļu iela (Jūrmala)|Ērgļu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 1290 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Jūras ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Jūras iela ir vienvirziena iela, pa to var braukt virzienā no Turaidas ielas uz Ērgļu ielu. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

Jūras ielā atrodas ''Baltic Beach Hotel'', tenisa klubs &quot;Jūra&quot;, kā arī vairākas viesnīcas.

== Ielu savienojumi ==
[[Attēls:Turaidas un Jūras ielu krustojums - panoramio.jpg|thumb|left|[[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas]] un Jūras ielu krustojums]]
Jūras iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Ērgļu iela (Jūrmala)|Ērgļu iela]] (T veida krustojums)
* [[Kaiju iela (Jūrmala)|Kaiju iela]] (T veida krustojums)
* [[Undīnes iela]]
* [[Vanagu iela (Jūrmala)|Vanagu iela]]
* [[Ātrā iela]] (T veida krustojums)
* [[Omnibusa iela]] (T veida krustojums)
* [[Tirgoņu iela (Jūrmala)|Tirgoņu iela]]
* [[Smilšu iela (Jūrmala)|Smilšu iela]] (T veida krustojums)
* [[Pilsoņu iela (Jūrmala)|Pilsoņu iela]]
* [[Teātra iela (Jūrmala)|Teātra iela]] (T veida krustojums)
* [[Jaunā iela (Jūrmala)|Jaunā iela]] (T veida krustojums)
* [[Konkordijas iela]] (T veida krustojums)
* [[Jāņa Pliekšāna iela]] (T veida krustojums)
* [[Viktorijas iela (Jūrmala)|Viktorijas iela]]
* [[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas iela]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Majori]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}}

[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Ielas Majoros]]</text>
      <sha1>e2hxv8yxie8wdpj568k5geg4nt2t436</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunā Vienotība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>405422</id>
    <revision>
      <id>4534789</id>
      <parentid>4531907</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T00:43:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534789</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12603" sha1="d4dl60wxaxbm92s7dugs0n3w5969y38" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
|country = Latvia
|name = Jaunā Vienotība
|logo = JaunaVienotiba.svg
|leader = [[Evika Siliņa]]
|colorcode = #99CC33
|headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|foundation = {{dat|2011|8|6}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;Vienotība&lt;/small&gt;&lt;br&gt;{{dat|2018|4|23}}&lt;br&gt;&lt;small&gt;Jaunā Vienotība&lt;/small&gt;
|ideology = [[liberālais konservatīvisms]],&lt;br&gt;[[proeiropeisms]]&lt;ref name=parties-and-elections&gt;{{Cite web|url=http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html|title=Parties and Elections in Europe|website=www.parties-and-elections.eu}}&lt;/ref&gt;
|position =[[Centriski labēja politika|centriski labēja]] 
|international = 
|merged   = [[Vienotība]]&lt;br&gt;[[Kuldīgas novadam]]&lt;br&gt;[[Tukuma pilsētai un novadam]]&lt;br&gt;[[Valmierai un Vidzemei]]&lt;br&gt;[[Jēkabpils reģionālā partija]]
|europarl = [[Eiropas Tautas partija]]s grupa 
|colours = {{krāsa|#64C049}} [[zaļa]]
|seats1_title = [[14. Saeima]]
|seats1 = {{Infobox political party/seats|25|100|hex=#64C049}}
|seats2_title= [[Eiroparlaments]]
|seats2 = {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#64C049}}
|seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3        = {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#64C049}}
|seats4_title = [[Rīgas dome]]
|seats4        = {{Infobox political party/seats|9|60|hex= #64C049}}
|seats5_title   = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]]
|seats5         = {{Infobox political party/seats|6|42|hex=#64C049}}
|website = {{URL|http://www.jaunavienotiba.lv}}
|footnotes     = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
|membership_year    = 2025
|membership         = 3156{{decrease}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}

'''&quot;Jaunā Vienotība&quot;''' ir [[konservatīvisms|centriski-labēja]]&lt;ref name=parties-and-elections /&gt; [[politiskā partija|partiju]] apvienība [[Latvija|Latvijā]]. Partiju apvienību veido partija &quot;[[Vienotība]]&quot; kopā ar reģionālajām politiskajām partijām &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot;, &quot;[[Tukuma pilsētai un novadam]]&quot;, &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; un &quot;[[Jēkabpils reģionālā partija|Jēkabpils reģionālo partiju]]&quot;. Ar [[Latgales partija|Latgales partiju]] apvienībai ir noslēgts sadarbības līgums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/par-mums/|title=Par mums|website=Jaunā Vienotība|access-date=2025-01-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Partiju apvienība identificējas, kā [[Liberālais konservatīvisms|liberāli konservatīva]] un ir [[Eiropas Tautas Partija|Eiropas Tautas partijā]].

[[13. Saeima]]s darbības laikā &quot;Jaunā Vienotība&quot; uzņēmās valdības veidošanu, lai gan pēc [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] bija mazākā Saeimas frakcija, un visu [[13. Saeima]]s sasaukumu pie varas bija [[Arturs Krišjānis Kariņš|Artura Krišjāņa Kariņa]] vadītais [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Ministru kabinets]]. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] &quot;Jaunā Vienotība&quot; guva pārliecinošu uzvaru, iegūstot 26 mandātus [[14. Saeima|14. Saeimā]], un A. K. Kariņš turpināja darbu kā [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]], vadot [[Kariņa 2. Ministru kabinets|savu otro valdību]]. 2023. gada septembrī, pēc izmaiņām koalīcijas sastāvā, darbu uzsāka citas &quot;Jaunās Vienotības&quot; politiķes [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] [[Siliņas valdība|vadītā valdība]]. 2026. gada maijā Siliņas valdība demisionēja. Šobrīd [[Kulberga Ministru kabinets|valdībā]] &quot;Jaunās Vienotības&quot; pārvaldībā ir trīs ministrijas — [[Ārlietu ministrija]] (ministre [[Baiba Braže]]), [[Satiksmes ministrija]] (ministrs [[Rihards Kozlovskis]]) un [[Veselības ministrija]] (ministrs [[Hosams Abu Meri]]).

== Vēsture ==
&quot;Jaunā Vienotība&quot;, kā partiju apvienība pirmoreiz startēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Saraksta [[Ministru Prezidents|Ministru Prezidenta]] amata kandidāts bija [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Partijai priekšvēlēšanu aptaujas solīja ļoti vājus rezultātus un pat iespējamu 5% procentu barjeras nepārspēšanu. &quot;Jaunās Vienotības&quot; vājie rezultāti priekšvēlēšanu aptaujās tika skaidroti ar iekšējiem strīdiem partijas iekšienē. [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] &quot;Jaunā Vienotība&quot; ieguva 6,69% balsu, iegūstot 8 mandātus [[Saeima|Saeimā]]. Lai arī Saeimā &quot;Jaunā Vienotība&quot; bija frakcija ar vismazāk deputātu madātiem, pēc tam, kad [[Jānis Bordāns|Jānim Bordānam]] ([[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]) un [[Aldis Gobzems|Aldim Gobzemam]] ([[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]) neizdevās izveidot valdību, [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidents]] [[Raimonds Vējonis]] Ministru Prezidenta amatam nominēja [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturu Krišjāni Kariņu]]. {{dat|2019|1|23|5=bez}}, [[Saeima]] apstiprināja [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa Ministru kabinetu]], &quot;Jaunajai Vienotībai&quot; iegūstot [[Ministru Prezidents|Ministru prezidenta]], [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]] un [[Latvijas Finanšu ministrs|finanšu ministra]] portfeļus valdībā.

[[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] &quot;Jaunā Vienotība&quot; nostartēja visveiksmīgāk no visiem kandidējušajiem sarakstiem un ieguva divus [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu mandātus (ievēlēja [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]], kura vietā stājās [[Inese Vaidere]], un [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]]). Apvienība arī ieguva [[Eiropas Komisija|ES Komisāra]] portfeli, ko ieņēma V. Dombrovskis. 2022. gadā partijai &quot;Vienotība&quot; pievienojās Eiropas Parlamenta deputāte [[Dace Melbārde]].&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/melbarde-izstajusies-no-na-un-pievienojusies-jaunajai-vienotibai/|title=Melbārde izstājusies no NA un pievienojusies “Jaunajai Vienotībai”|date=2022. gada 22. aug.|website=tv3.lv|access-date=2022. gada 26. Septembris|archive-date=2022. gada 26. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20220926221537/https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/melbarde-izstajusies-no-na-un-pievienojusies-jaunajai-vienotibai/}}&lt;/ref&gt;

&quot;Jaunā Vienotība&quot; guva pārliecinošu uzvaru [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, iegūstot 26 mandātus [[14. Saeima|14. Saeimā]]. {{dat|2022|12|14|5=bez}}, Saeima atkārtoti apstiprināja A. K. Kariņu Ministru prezidenta amatā, uzsākot darbu [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa 2. Ministru kabinetam]]. Jaunajā valdībā &quot;Jaunā Vienotība&quot; ieguva [[Ministru Prezidents|Ministru prezidenta]], [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]], [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]], [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre|izglītības un zinātnes ministra]], [[Latvijas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministra]], [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministra]] un [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministra]] portfeļus.

Neraugoties uz sarežģītiem apstākļiem (viņa valdību darbības laikā bija [[COVID-19 pandēmija]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]), A. K. Kariņš vadīja Ministru kabinetu vairāk nekā 4 gadus, viņa vadītā valdība kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karina-valdiba-kluvusi-par-visilgak-stradajoso-ministru-kabinetu-demokratiskas-latvijas-vesture.a437519/|title=Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 15. septembrī Saeimai apstiprināja citas &quot;Jaunās Vienotības&quot; politiķes [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetu]]. 2024. gada jūnijā viņa arī pārņēma apvienības &quot;Jaunā Vienotība&quot; valdes priekšsēdētāja amatu no A. K. Kariņa.

[[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Valsts prezidenta vēlēšanās]] par prezidentu tika ievēlēts &quot;Vienotības&quot; pārstāvis ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]].

Pirms [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] &quot;Jaunā Vienotība&quot; saskārās ar vairākiem skandāliem (būtiskākais bija valdības vadītāja K. Kariņa vainošana finanšu līdzekļu izšķērdēšanā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu), tomēr arī šajās Eiroparlamenta vēlēšanai apvienībai izdevās gūt uzvaru, iegūstot 2 no 9 Latvijas mandātiem (parlamentā ievēlēja V. Dombrovski un S. Kalnieti).

2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā &quot;Politiskie spektri Latvijā&quot; &quot;Jaunās Vienotības&quot; un &quot;[[Progresīvie|Progresīvo]]&quot; vēlētāji veidoja pārmaiņu un atvērtības partiju bloku. Šo partiju vēlētāji biežāk pauda atbalstu demokrātiskai dažādībai, integrācijai Eiropā, liberālām pārmaiņām sabiedrībā un atvērtību jaunajam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026&lt;/ref&gt;

== Vēlēšanas ==

=== Saeimas vēlēšanas ===
{{Vienotība}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2018.
| [[13. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,69&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults|title=13. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2021-10-11|archive-date=2019-04-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20190402102522/https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults}}&lt;/ref&gt;
| {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#64C049}}
|
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 18,97&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2022-10-03}}&lt;/ref&gt;
| {{Infobox political party/seats|26|100|hex=#64C049}}
|
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 6,36
| {{Infobox political party/seats|7|100|hex=#64C049}}
|
|}

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2019.
| [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 26,24
| {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#64C049}}
|
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 25,09
| {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#64C049}}
|
|}

=== Pašvaldību vēlēšanas ===

==== Rīgas domes vēlēšanas ====
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2020.
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 15,24
| {{Infobox political party/seats|10|60|hex=#64C049}}
|
|-
| 2025.
| [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
| 12,90
| {{Infobox political party/seats|9|60|hex=#64C049}}
|
|}

== Ziedotāji ==
Laikaposmā no 2010. līdz 2023. gadam, 10 lielākie apvienības atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Jānis Bergs]], Arnis Vējš, [[Arvils Ašeradens]], Dace Pūce, [[Normunds Bergs]], Māris Kannenieks, [[Ainārs Ščipčinskis]], Ivars Muravskis, Jānis Bertrāns, [[Olafs Berķis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11|archive-date=2024-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20241111152006/https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Navboxes
|title = Latvijas Republikas Saeima
|list1 =
{{13. Saeima|state=autocollapse}}
{{14. Saeima|state=autocollapse}}
}}
{{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas liberālās partijas]]</text>
      <sha1>d4dl60wxaxbm92s7dugs0n3w5969y38</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Balticom</title>
    <ns>0</ns>
    <id>407785</id>
    <revision>
      <id>4534967</id>
      <parentid>4532589</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T11:37:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54761-80</username>
        <id>151790</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4534967</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12603" sha1="tq71bog97k7x33oegvz5p2dsgv63139" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''Balticom''
| logo = Balticom-2026-logo.svg
| caption = 
| type = [[Akciju sabiedrība]]
| traded_as = 
| genre = &lt;!-- Only used with media and publishing companies --&gt;
| fate = 
| predecessor = 
| successor = 
| foundation = [[1999. gads]]
| founder = 
| defunct = 
| location_city = [[Rīga]]
| location_country = {{LAT}}
| location = 
| locations = 
| area_served = [[Bauska]], [[Daugavpils]], [[Iecava]], [[Ķekava]], [[Jelgava]], [[Jūrmala]], [[Ogre]], [[Olaine]], [[Rīga]], [[Salaspils]], [[Valmiera]], [[Vangaži]], [[Ventspils]]
| key_people = Anastasija Muižniece (izpilddirektore)
| industry = 
| products = [[internets|Interneta]], [[televīzija]]s, [[telefonija]]s un [[namu pārvaldīšana]]s pakalpojumi
| services = 
| revenue = 
| operating_income = 
| net_income = 
| aum = &lt;!-- Only used with financial services companies --&gt;
| assets = 
| equity = 
| value = 
| owner = 
| num_employees = 239 (2025. gadā)
| parent = 
| divisions = 
| subsid = 
| homepage = [https://www.balticom.lv balticom.lv]
| footnotes = 
| intl = 
}}

'''''AS Balticom''''' ir [[telesakari|telesakaru]] operators [[Latvija|Latvijā]], kura darbības virzieni ir [[Internets|interneta]], [[televīzija]]s un [[telefonija]]s pakalpojumu sniegšana fiziskām un juridiskām personām, kā arī namu pārvaldīšana. Uzņēmums ir viens no trim lielākajiem telekomunikāciju operatoriem Latvijā. ''Balticom'' pakalpojumi ir pieejami Rīgā, Jūrmalā, Bauskā, Ogrē, Daugavpilī, Iecavā, Salaspilī, Dobelē, Vangažos, Valmierā, Jelgavā, Olainē, Ventspilī, Aizkrauklē, Mārupē un Ķekavā (2026. gada dati).

== Vēsture ==
''Balticom'' tika dibināts 1999. gada 7. maijā, tomēr tā pirmsākumi meklējami 1997. gadā, lietojot internetu datortehnikas remontam un komercdarbībai. No šaura interesentu pulka interneta pieprasījums palielinājās, radot nepieciešamību attīstīt tīkla pārklājumu arī Pļavniekos, Salnas ielā.

2000. gadā uzņēmums ''Balticom'' paplašināja tīklu, ierīkojot 3 tīkla pārklājumus. Kā pirmie juridiskie ''Balticom'' klienti bija [[Rīgas Kinostudija]].

2004. gadā uzņēmuma klientu skaits bija sasniedzis 5221 abonentu, turpmākajos gados palielinot klientu skaitu.

2009. gadā ''Balticom'' pirmo reizi saviem klientiem piedāvāja arī televīzijas pakalpojumus.

2009. gadā ''Balticom'' pakalpojumus izmantoja 20250 mājsaimniecību.

2015. gadā ''Balticom'' pirmo reizi sāka piedāvāt [[Interaktīvā televīzija|interaktīvās televīzijas]] pakalpojumus.

2018. gadā ''Balticom'' klientu skaits sasniedzis 54 tūkstošus.&lt;ref name=&quot;balticom-kompanija-skaitlos&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticom.lv/lv/kompanija-skait%C4%BCos|title=Balticom Kompānija skaitļos|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

2018. gada nogalē ''Balticom'' kļuva par pirmo televīzijas operatoru, kurš uzsāka raidīt kanālus Ultra HD kvalitātē.

2022. gada maijā ''Balticom'' paplašināja savus pakalpojumus un sāka pieslēgt klientus Jūrmalā.

2024. gadā ''Balticom'' klientu skaits sasniedza {{sk|100000}}. 

2024. gadā ''Balticom'' uzvarēja konkursā par tīklu izbūves veikšanu Latvijas reģionos. Projekts tiek īstenots ar CFLA (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) atbalstu ES Atveseļošanās un noturības fonda programmas “Digitālās infrastruktūras pārveidošana” ietvaros.&lt;ref name=&quot;balticom 26.11.2024&quot; /&gt;

2025. gadā ''Balticom'' pirmais no optiskā interneta operatoriem Latvijā sāka piedāvāt pakalpojumu aizsardzībai pret krāpnieciskām darbībām tīklā – Kibersargs, kas tagad kļuvis par interneta pakalpojumu neatņemamu sastāvdaļu visiem ''Balticom'' klientiem. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balticom.lv/lv/jaunumi?article_id=7|title=Jaunumi - Balticom|website=www.balticom.lv|access-date=2025-04-01}}&lt;/ref&gt;

2026. gada jūnija sākumā ''Balticom'' sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu – pilnvērtīga namu pārvaldīšana &quot;Balticom Māja&quot;.

== Vēsturiskie logotipi ==
{{Galerija
|width=100% | height=auto
|perrow=4|lines=2
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|Attēls:Balticom logo 2011. - 2014. gadā.jpg|2011—2014
|Attēls:Balticom logo 2014. - 2017. gadā.png|2014—2017
|Attēls:Balticom logo 2017. - 2018. gadā.png|2017—2018
|Attēls:Balticom logo 2018. - .. gadā.png|2018—2025
|Attēls:Balticom-2026-logo.svg|2026
}}

== Pakalpojumu klāsts ==
=== Internets ===
''Balticom'' saviem klientiem piedāvā radio (līdz 100 Mbit/s) un optiskā interneta (līdz 1000 Mbit/s) pakalpojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticom.lv/lv/internets|title=Balticom Internets|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

''Balticom'' internets – līdz 100, 300, 600 un 1000 megabitiem sekundē, minimālais garantētais interneta ātrums līdz Latvijas interneta trafika apmaiņas punktam – 60% no maksimāli pieejamā.

=== Televīzija ===
''Balticom'' piedāvā trīs dažādus televīzijas veidus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticom.lv/lv/telev%C4%ABzija|title=Balticom Televīzija|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; – [[Interaktīvā televīzija|interaktīvo televīziju]] (tiek uztverta ar interneta pieslēguma kabeli, kas ir pieslēgts televizoram), [[Digitālā televīzija|digitālo televīziju]] (televīzija tiek raidīta caur kabeli) un [[Analogā televīzija|analogo televīziju]] (tiek uztverta kā analogs signāls, kas paredzēta vecākas paaudzes televizoriem). Pašreiz televīzijas klāsta pamata pakā ir 105 kanāli&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticom.lv/lv/telekan%C4%81lu-saraksts|title=Balticom Telekanālu saraksts|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;. No 12.11.2018. Balticom bija pirmā televīzija Latvijā, kura uzsāka kanālu raidīšanu ULTRA HD kvalitātē. Tāpat arī ''Balticom'' saviem klientiem piedāvā dažādas tematiskās pakas. Pēdējo 8 gadu laikā optiskā un televīzijas tīkla būvniecībā ieguldīti {{sk|13453579}} eiro (2025. gada marta dati).&lt;ref name=&quot;balticom-kompanija-skaitlos&quot; /&gt;

=== Telefonija ===
''Balticom'' nodrošina arī telefonijas pakalpojumus, piedāvājot divus tarifus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticom.lv/lv/telefonija|title=Balticom Telefonija|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; – “Brīvais” un “Izdevīgs”.

=== Balticom biznesam ===
''Balticom'' pakalpojumi ir pieejami arī juridiskām personām, piedāvā optisko internetu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticom.lv/lv/internets-biznesam|title=Balticom Internets Biznesam|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; (līdz 600 Mbit/s) ar dažādiem ātrumiem un telefoniju&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticom.lv/lv/telefonija-biznesam|title=Balticom Telefonija biznesam|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; biznesa vajadzībām ar dažādām papildu funkcijām (piemēram, sarunu ieraksti, pāradresācija un citi).

== Zīmols ==
2018. gadā uzņēmums nomainīja veco logo uz esošo, 2017. gadā veicot uzņēmuma restrukturizāciju, tādējādi definējot uzņēmuma zīmola grāmatu un tās elementu izmantošanu uzņēmuma vizuālajos materiālos, veicinot skaidrāku vizuālo izpratni par uzņēmumu un tā vietu pārstāvošajā jomā. 2018. gadā tika ieviesta nelielas korekcijas zīmola vizuālajā identitātē.

== Nosaukums ==
Ēka, kurā atradās ''Balticom'' pirmais ofiss, piederēja uzņēmumam ''Balticor'', un, pēc abpusējas vienošanās tika saskaņots izmantot nosaukumu, ieviešot nelielas korekcijas, tādējādi izveidojot ''Balticom''.

== Balticom ofisi ==
Pirmais ''Balticom'' ofiss 1999. gadā atradās Maskavas ielā. No 1999. līdz 2006. gadam bērnudārza telpās Ogres ielā 8. 2006. gadā ''Balticom'' ofiss pārvācās uz Dārzciema ielu.

2008. gadā tika uzsāktas nopietnas pārrunas par tagadējās ofisa ēkas iegādi Straupes ielā 5, kurā ''Balticom'' ievācās 2008. gadā.

== Darbinieku skaits ==
Savu darbību ''Balticom'' uzsāka ar 5 darbiniekiem, 2008. gadā darbinieku skaits sastādīja 70-75 cilvēku komandu, savukārt 2018. gadā darbinieku skaits sasniedzis 170 darbinieku.&lt;ref name=&quot;balticom-kompanija-skaitlos&quot; /&gt; 2025. gadā darbinieku skaits sasniedzis 239 cilvēku. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticom.lv/lv/kompanija-skait%C4%BCos|title=Kompānija skaitļos - Balticom|website=balticom.lv|access-date=2025-04-01}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2011. gadā ''Balticom'' saņēma apbalvojumu “Labs serviss”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/uzslaveti-labakie-klientu-apkalpotaji.d?id=37910715|title=&quot;Labs serviss&quot; kampaņas rezultāti 2011. gadā|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

2012. gadā ''Balticom'' saņēma apbalvojumu “Labs serviss”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/nosaukti-kampanas-uzslave-labu-servisu-uzvaretaji|title=&quot;Labs serviss&quot; kampaņas uzvarētāji 2012. gadā|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

2013. gadā ''Balticom'' saņēma apbalvojumu “Labs serviss”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/noteikti-laba-servisa-uznemumi-2013-391856|title=&quot;Labs serviss&quot; kampaņas uzvarētāji 2013. gadā|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā ''Balticom'', pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, saņēma Lielāko pieslēgumu pieaugumu starp fiksētā interneta kabeļoperatoru vidū.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://prezi.com/i/view/7YdaEMRMTspLGLSQT0Gm/|title=2022_Elektronisko sakaru nozares rādītāji|website=prezi.com|access-date=2025-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā ''Balticom'' ieguva augstāko nPerf novērtējumu fiksētā interneta veiktspējā Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nperf.com/en/awards/lv/2023/broadband/latvia|title=&quot;The best fixed line Internet performance in 2023|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā ''Balticom'' ieguva augstāko nPerf novērtējumu fiksētā interneta veiktspējā Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nperf.com/en/awards/lv/2024/broadband/latvia|title=&quot;The best fixed line Internet performance in 2024|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā ''Balticom'' ieguva augstāko nPerf novērtējumu fiksētā interneta veiktspējā Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nperf.com/en/awards/lv/2025/broadband/latvia|title=&quot;The best fixed line Internet performance in 2025|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā ''Balticom'' ierindojās 5. vietā ''“TOP darba devējs” kategorijā “IT un telekomunikācijas”''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topdarbadevejs.lv/gads/2025/|title=&quot;TOP darba devējs 2025 tops|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

== Standarti un sertifikācija ==
'''ISO 9001:2015''' – Kvalitātes vadības sistēmas standarts, kas nosaka prasības procesu pārvaldībai, pakalpojumu kvalitātei un nepārtrauktai pilnveidei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://e-cer.bureauveritas.com/SRHZZKXI7Y8NFUXPLEKOBF9QYWMGMQIB5HFI527HVBVINOWFKHKCJ1VQUDFHQ0GL46CA30OYKXYMKIULNH0QN0XEXXTVDFPQKHMUEG5POUJXQCRXLLTGPUZ1HBNHUDNAQS|title=&quot;ISO 9001:2015 sertifikāts|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

'''ISO/IEC 27001:2022''' – Informācijas drošības pārvaldības sistēmas standarts, kas nosaka prasības informācijas konfidencialitātes, integritātes un pieejamības pārvaldībai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://e-cer.bureauveritas.com/P4RVDVGGLQCVWLXXNH44EUDFOTLDR6OMXOULQXT1MIEW5ZDVLW9PEOTNUFHHLFZFYCWREYHHSTHRZ0OJBE5OEIBZ5WBENCMZNE6FLDGQDNPOEFET6NRZZ5NPTLAZURNDFC|title=&quot;ISO/IEC 27001:2022 sertifikāts|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

== Skandāli ==
2023. gada janvārī konkurējošais uzņēmums [[Tet]] apsūdzēja Balticom par savas infrastruktūras bojāšanu [[Ventspils|Ventspilī]], pārgriežot optiskā kabeļa pēdējo posmu, lai ierīkotu klientu pieslēgumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.03.2023-ventspilnieki-nonakusi-kilnieka-loma-tet-un-balticom-konflikta-del.a500069/|title=Ventspilnieki nonākuši ķīlnieka lomā «Tet» un «Balticom» konflikta dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;balticom 26.11.2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balticom.lv/lv/jaunumi?article_id=2|title=Eiropa Latvijas reģionu attīstībai ir atvēlējusi 13,2 miljonus eiro|website=www.balticom.lv|access-date=2025-04-01}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.balticom.lv/ Balticom]

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Telesakaru uzņēmumi]]
[[Kategorija:Interneta pakalpojumu sniedzēji]]</text>
      <sha1>tq71bog97k7x33oegvz5p2dsgv63139</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4534652</id>
      <parentid>4534181</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:01:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4534652</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1898" sha1="08329vvvyi1ryzhrtetd5gbddlwedv5" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-10-11 18:01:38{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Jana Rāga|t|h|d}} || 2026-10-01 03:48:56 || 10 || {{U|Biafra}} || &lt;nowiki&gt;raksts izvirzīts uz dzēšanu&lt;/nowiki&gt; || maznozīmīgs; termiņš: 16.10.2026 || 
|-
| {{page-multi|page=Piksāru skola|t|h|d}} || 2026-10-04 16:21:02 || 7 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Pretrunīgs un nesaprotams teksts || 15 (19.10.2026)
|-
| {{page-multi|page=Boriss Perčatkins|t|h|d}} || 2026-10-05 12:27:16 || 6 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || &lt;nowiki&gt;Requesting speedy deletion with rationale &quot;Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]].&quot;. ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])&lt;/nowiki&gt; || Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]]. || 
|-
| {{page-multi|page=Daniel Caesar|t|h|d}} || 2026-10-07 19:10:11 || 3 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Nelabots mašīntulkojums || 5 (12.10.2026)
|-
| {{page-multi|page=Andris Stabiņš|t|h|d}} || 2026-10-08 19:03:57 || 2 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Var jau būt, ka to var izvilkt līdz normālam rakstam, bet vai vajag?..&lt;/nowiki&gt; || Gan maznozīmīgs, gan raksts nenoformēts || 5 (13.10.2026)
|-
| {{page-multi|page=Ginters Fēlingers|t|h|d}} || 2026-10-10 18:38:39 || 0 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;izvirzu uz dzēšanu, angļu vairrākkārt dzēsuši nozīmības trūkuma dēļ, no šī raksta arī tā neparādās (vienīgā atsauce uz absolūti neautoritāru avotu un saistīta ar datorspēles modu...)&lt;/nowiki&gt; || apšaubāma nozīmība || 15 (25.10.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>08329vvvyi1ryzhrtetd5gbddlwedv5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4534651</id>
      <parentid>4534180</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:01:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4534651</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17175" sha1="8a5mnl82gjcbw09s0y4f2bem67w7nv0" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|11||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200340}}]
| {{formatnum:1683}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13746}}]
| 2009-02-13
| 2026-10-11
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175965}}]
| {{formatnum:9735}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8124}}]
| 2007-12-03
| 2026-10-10
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}]
| {{formatnum:771}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}]
| 2004-11-07
| 2026-08-19
|-
| 4.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116391}}]
| {{formatnum:10382}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1958}}]
| 2009-10-02
| 2026-10-10
|-
| 5.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115557}}]
| {{formatnum:8008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9996}}]
| 2007-11-24
| 2026-10-10
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89770}}]
| {{formatnum:8450}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6816}}]
| 2005-10-30
| 2026-10-11
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:73745}}]
| {{formatnum:9896}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2196}}]
| 2009-05-24
| 2026-10-10
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68998}}]
| {{formatnum:1570}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3277}}]
| 2005-07-26
| 2026-10-09
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58856}}]
| {{formatnum:492}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}]
| 2006-11-23
| 2026-10-01
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53818}}]
| {{formatnum:7493}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6599}}]
| 2018-06-22
| 2026-10-11
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50499}}]
| {{formatnum:5845}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:402}}]
| 2007-01-07
| 2026-10-11
|-
| 12.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50258}}]
| {{formatnum:6155}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3217}}]
| 2007-04-26
| 2026-10-11
|-
| 13.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49400}}]
| {{formatnum:1416}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3552}}]
| 2006-05-03
| 2026-10-10
|-
| 14.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45594}}]
| {{formatnum:5829}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1655}}]
| 2015-03-11
| 2026-10-11
|-
| 15.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44946}}]
| {{formatnum:55}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1783}}]
| 2008-11-29
| 2026-10-11
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42471}}]
| {{formatnum:1497}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}]
| 2009-01-14
| 2026-10-11
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39421}}]
| {{formatnum:3897}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:787}}]
| 2013-03-30
| 2026-10-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33011}}]
| {{formatnum:10190}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5189}}]
| 2023-01-18
| 2026-10-11
|-
| 20.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32665}}]
| {{formatnum:4035}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:694}}]
| 2020-05-10
| 2026-10-11
|-
| 21.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29756}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27383}}]
| {{formatnum:4714}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:940}}]
| 2015-08-30
| 2026-10-11
|-
| 24.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23797}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}]
| 2007-11-05
| 2026-10-04
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}]
| {{formatnum:40}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}]
| 2006-07-03
| 2026-08-26
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}]
| {{formatnum:1288}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-08-15
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16068}}]
| {{formatnum:1343}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-10-06
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15643}}]
| {{formatnum:3113}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1411}}]
| 2014-07-27
| 2026-10-10
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15274}}]
| {{formatnum:2368}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2015}}]
| 2005-07-30
| 2026-10-08
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14611}}]
| {{formatnum:510}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}]
| 2011-08-03
| 2026-10-06
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14260}}]
| {{formatnum:544}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}]
| 2013-06-21
| 2026-10-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13503}}]
| {{formatnum:862}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-10-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2026-09-13
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11060}}]
| {{formatnum:1783}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:429}}]
| 2021-07-27
| 2026-10-11
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10659}}]
| {{formatnum:268}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}]
| 2011-10-13
| 2026-10-08
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10256}}]
| {{formatnum:327}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:383}}]
| 2012-05-17
| 2026-10-10
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9619}}]
| {{formatnum:195}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}]
| 2013-03-14
| 2026-10-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}]
| {{formatnum:14}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:197}}]
| 2004-09-16
| 2026-08-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}]
| {{formatnum:39}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-09-14
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6775}}]
| {{formatnum:244}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-10-03
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:42}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}]
| {{formatnum:463}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}]
| 2017-05-11
| 2026-09-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-08-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5611}}]
| {{formatnum:83}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-10-04
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:8}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|-
| 63.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}]
| {{formatnum:81}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}]
| 2020-12-20
| 2026-09-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 64.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 65.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5039}}]
| {{formatnum:156}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:286}}]
| 2013-04-16
| 2026-09-27
|-
| 66.
| {{u|Ivario}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5033}}]
| {{formatnum:1249}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}]
| 2015-09-12
| 2026-10-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 67.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>8a5mnl82gjcbw09s0y4f2bem67w7nv0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilga Šuplinska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>417728</id>
    <revision>
      <id>4534722</id>
      <parentid>4465412</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:13:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534722</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18424" sha1="5z50ug0bb2046cwi430s4jutqoyzpm4" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ilga Šuplinska
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731519712).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Ilga Šuplinska 2018. gadā
| amats = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2021|6|8|N}}
| term_beigas = {{dat|2022|11|1|N}}
| prezidents = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| term_sākums2 = {{dat|2018|11|20|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2019|1|31|N}}
| amats3 = [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre]]
| term_sākums3 = {{Dat|2019|1|23|N}}
| term_beigas3 = {{Dat|2021|6|3|N}}
| prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis3 = [[Kārlis Šadurskis]]
| pēctecis3 = [[Anita Muižniece]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1970|4|16}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dagda|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[Latvieši|latviete]]
| partija = [[Jaunā konservatīvā partija]] &lt;small&gt;(2018—2021)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Jānis Šuplinskis
| māte = Valentīna Šuplinska
| dzīvesb = Ingars Gusāns
| bērni = 3
| profesija = [[Pedagoģija|pedagoģe]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Ilga Šuplinska''' (iepriekšējā laulībā '''Ilga Muižniece''', dzimusi {{dat|1970|4|16}} [[Dagda|Dagdā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[Literatūrzinātne|literatūrzinātniece]], [[Pedagoģija|pasniedzēja]] un [[Politiķis|politiķe]], [[13. Saeima]]s deputāte. Bijusi [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre]]. No 2018. līdz 2021. gadam pārstāvējusi [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]].

== Biogrāfija ==
Dzimusi {{dat|1970|4|16||bez}} [[Dagda|Dagdā]] grāmatvedes Valentīnas un veterinārārsta Jāņa Šuplinsku ģimenē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.ezerzeme.lv/lv/zinas/noderigi/10177/lasitaji-raksta-zali-dzivot-neaizliegsi|title=Lasītāji raksta: Zaļi dzīvot neaizliegsi!|publisher=[[Ezerzeme (laikraksts)|Ezerzeme]]|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|date={{Dat|2010|5|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Skolas gaitas Ilga Šuplinska uzsāka [[Elejas vidusskola|Elejas vidusskolā]], jo tēvs tajā laikā studēja [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātē]] [[Jelgava|Jelgavā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/slavenibas/izglitibas-ministre-ilga-suplinska-kad-piedzima-jaunaka-meita-man-bija-47-gadi-25765/|title=Izglītības ministre Ilga Šuplinska: «Kad piedzima jaunākā meita, man bija 47 gadi»|last=Lūse|first=Lolita|website=[[Santa (portāls)|Santa]]|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|date={{Dat|2019|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk mācījās [[Dagdas vidusskola|Dagdas vidusskolā]], kur vadīja skolas [[komjaunatne]]s pirmorganizāciju, {{Dat|1987||bez}} publicējās laikrakstā &quot;Komunisma Ausma&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/344284-izglitibas-ministre-ilga-suplinska-neatkapjas-no-vardiem-par-patriotu-noganisanu|title=Izglītības ministre Ilga Šuplinska neatkāpjas no vārdiem par patriotu nogānīšanu|last=Barkāns|first=Elmārs|website=[[Jauns.lv]]|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|date={{Dat|2019|8|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{Dat|1988}} iestājās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]], kur {{Dat|1993||bez}} ieguva kvalifikāciju filoloģes un latviešu valodas un literatūras pasniedzējas amatam, {{Dat|1995||bez}} ieguva maģistra grādu, bet {{Dat|2003||bez}} [[Zinātņu doktors|doktora]] grādu filoloģijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/en/person/Ilga-Suplinska/992892|title=Ilga Šuplinska|website=Literatura.lv|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|1993||bez}} uzsāka darbu Rēzeknes Augstskolā (tagad — [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]) kā Baltu filoloģijas katedras asistente, vēlāk kļūstot par augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes dekāna pienākumu izpildītāju un galveno sabiedrisko attiecību speciālisti. Divas reizes bija arī augstskolas Humanitāro zinātņu katedras vadītāja, kā arī vienu reizi vadīja tās Filoloģijas katedru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/5002|title=Ilga Šuplinska|website=Latgales dati|accessdate={{dat|2019|1|21||bez}}|archive-date={{dat|2017|04|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170430042326/http://latgalesdati.du.lv/persona/5002}}&lt;/ref&gt;
No {{Dat|2012|||Ģ|bez}} līdz {{Dat|2016|||D|bez}} bija augstskolas zinātņu prorektore, bet no {{Dat|2014|||Ģ|bez}} profesore akadēmijas Izglītības, valodu un dizaina fakultātē.&lt;ref name=&quot;e-klase&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.e-klase.lv/aktualitates/zinas/izglitibas-un-zinatnes-ministres-ilgas-suplinskas-biografija?id=17015|title=Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas biogrāfija|website=[[e-klase]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Laikā, kad Šuplinska pildīja ministres pienākumus, viņa turpināja strādāt par akadēmijas vadošo pētnieci un profesori, kā arī turpināja strādāt Latgaliešu kultūras biedrībā, pildīja viceprezidentes pienākumus [[UNESCO]] Latvijas Nacionālajā komisijā un padomes locekles pienākumus [[Sabiedrības integrācijas fonds|Sabiedrības integrācijas fondā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7262458/suplinska-atstas-jkp-ja-partija-vinu-atsauks-no-ministres-amata|title=Šuplinska atstās JKP, ja partija viņu atsauks no ministres amata|publisher=[[tvnet.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Latgaliešu kultūras gada balvas &quot;[[Boņuks]]&quot; pasniegšanās ceremonijā [[Boņuks 2008|2008. gadā]] atzīta par gada cilvēku,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bonuks.lv/exhibitor/ilga-suplinska-2/|title=ILGA ŠUPLINSKA|website=Boņuks|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603092533/https://bonuks.lv/exhibitor/ilga-suplinska-2/}}&lt;/ref&gt; bet [[Boņuks 2016|2016]]. gadā — par gada cilvēku kultūrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bonuks.lv/exhibitor/ilga-suplinska/|title=ILGA ŠUPLINSKA|website=Boņuks|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603092531/https://bonuks.lv/exhibitor/ilga-suplinska/}}&lt;/ref&gt; Šuplinska ir arī Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=Ft7KBGrqbZOk8gfrAIrCrw%3D%3D|title=Ilga Šuplinska|publisher=[[CVK]]|website=cvk.lv|accessdate={{dat|2019|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===
{{Dat|2013||bez}} Šuplinska piedalījās [[2013. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2013. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]], pārstāvot apvienoto [[Latgales partija]]s, [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]], [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijas]], [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstu, taču domē netika ievēlēta.&lt;ref name=&quot;e-klase&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-147.html|title=LATGALES PARTIJA, Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;-&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;, &quot;Reformu partija&quot;, Latvijas Zaļā partija, &quot;Centriskā partija LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA&quot;|publisher=[[CVK]]|website=cvk.lv|accessdate={{dat|2021|6|3||bez}}|archive-date={{dat|2020|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200808032317/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-147.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/politike-kura-negribeja-but-politike-potenciala-izglitibas-ministre?id=50733723|title=Politiķe, kura negribēja būt politiķe — potenciālā izglītības ministre|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{dat|2019|1|21||bez}}|date={{dat|2019|1|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]] līderu [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Juris Jurašs|Jura Juraša]] aicināta,&lt;ref name=&quot;izstājas&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/suplinska-izstajas-no-jaunas-konservativas-partijas.a407262/|title=Šuplinska izstājas no Jaunās konservatīvās partijas|last=Anstrate|first=Vita|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; no partijas saraksta [[Latgale]]s vēlēšanu apgabalā kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas velēšanās]], esot arī partijas [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre|izglītības un zinātnes ministres]] amata kandidātei, un tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]. {{dat|2018|11|6||bez}} kļuva par Saeimas deputāti Jaunās konservatīvās partijas frakcijā, {{dat||11|20||bez}} sāka darbu Izglītības, kultūras un zinātnes un Ilgtspējīgas attīstības komisijās. {{dat|2019|1|31||bez}} nolika Saeimas deputātes mandātu

==== Izglītības un zinātnes ministre ====
{{dat|2019|1|23||bez}} Ilga Šuplinska kļuva par [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre|Latvijas izglītības un zinātnes ministri]] [[Kariņa Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/darbu-sak-krisjana-karina-valdiba|title=Darbu sāk Krišjāņa Kariņa valdība|publisher=[[Latvijas Republikas Ministru kabinets]]|website=mk.gov.lv|access-date={{dat|2019|1|25||bez}}|date={{dat|2019|1|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Šuplinskas vadībā ministrijas nozīmīgākais darbs bija augstskolu reforma, kuru gan augstākās izglītības iestādes kritizē un par kuru Saeima vēl nav nobalsojusi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/strauji-uz-prieksu-virzas-augstskolu-reforma-izglitibas-iestades-ar-to-isti-nav-miera.a407149/|title=Strauji uz priekšu virzās augstskolu reforma; izglītības iestādes ar to īsti nav mierā|last=Dēvica|first=Paula|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Visskaļākais ministres skandāls bija viņas neveiksmīgais mēģinājums no amata atbrīvot [[Latvijas Universitāte]]s rektoru [[Indriķis Muižnieks|Indriķi Muižnieku]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/suplinska-tiesai-bija-parak-saura-izpratne-par-lu-rektora-velesanam.a334663/|title=Šuplinska: Tiesai bija pārāk šaura izpratne par LU rektora vēlēšanām|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2019|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pēc neoficiālu ziņu parādīšanās par to, ka kopā ar [[KPV LV]] valdības ministru nomaiņu Jaunā konservatīvā partija plāno arī izglītības un zinātnes ministres amatā vairs neatbalstīt Šuplinsku, kura tika uzskatīta par visnepopulārāko ministri valdībā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ltv-kpv-lv-ministru-vieta-izskata-golubevas-eglisa-un-vitenberga-kandidaturas.a407116/|title=LTV: «KPV LV» ministru vietā izskata Golubevas, Eglīša un Vitenberga kandidatūras|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; partija kopā ar pārējiem koalīcijas partneriem {{dat|2021|6|2||bez}} apstiprināja, ka viņa tiks no ministres amata atbrīvota.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjers-koalicija-bus-cetras-partijas--bez-kpv-lv-bus-ari-jauna-izglitibas-ministre.a407197/|title=Premjers: Koalīcijā būs četras partijas – bez «KPV LV»; būs arī jauna izglītības ministre|last1=Līcīte|first1=Madara|last2=Klūga|first2=Māris|last3=Anstrate|first3=Vita|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Jau pirms oficiālā atbrīvošanas paziņojuma Šuplinska bija izteikusies, ka, ja Jaunā konservatīvā partija viņu vairs ministres amatā neatbalstīs, viņa no partijas izstāsies,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ja-suplinsku-atcels-no-ministres-amata-vina-atstas-jkp.a407205/|title=Ja Šuplinsku atcels no ministres amata, viņa atstās JKP|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; un uzreiz pēc paziņojuma viņa arī uzrakstīja iesniegumu par partijas pamešanu.&lt;ref name=&quot;izstājas&quot;/&gt; Pēc tam viņas vietā ministres amatā {{dat||6|3||bez}} stājās [[Anita Muižniece]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprina-cetrus-jaunus-ministrus-karina-valdiba.a407350/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=chrome|title=Saeima apstiprina četrus jaunus ministrus Kariņa valdībā|last=Līcīte|first=Madara|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|website=[[Lsm.lv]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; kamēr Šuplinska atgriezās 13. Saeimā, atgūstot iepriekš uz laiku nolikto deputāta mandātu un kļūstot par ārpusfrakciju deputāti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/suplinska-pamet-jkp.d?id=53260177|title=Šuplinska pamet JKP|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date={{dat|2021|6|3||bez}}|date={{dat|2021|6|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šuplinska nekandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] un aizgāja no aktīvās politikas.

=== Pēc aiziešanas no politikas ===
Pēc aiziešanas no politikas Šuplinska 2022. gadā iestājās [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] 32. kājnieku bataljonā, kur arī strādā par komunikācijas speciālisti, un sadarbībā ar Latgaliešu kultūras biedrību vada dažādus izglītojošus pasākumus, kas veltīti cīņai ar dezinformāciju pierobežā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/120050469/ilga-suplinska-turet-robezu|title=Ilga Šuplinska: Turēt robežu|last=zemessardze|first=Ilga Šuplinska, vecākā|website=Delfi|access-date=2025-12-16|date=2024-11-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; Papildus tam, Šuplinska ir nepilnas slodzes pētniece [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija|Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/647920-bijuso-ministri-ilgu-suplinsku-zemessardze-parvertusi-lidz-nepazisanai|title=Bijušo ministri Ilgu Šuplinsku Zemessardze pārvērtusi līdz nepazīšanai|website=Jauns.lv|access-date=2025-12-17|date=2025-04-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada aprīlī Šuplinska kandidēja [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātes]] rektora vēlēšanās, bet zaudēja [[Arvīds Barševskis|Arvīdam Barševskim]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55430374/daugavpils-universitates-rektora-amata-atgriezas-barsevskis|title=Daugavpils Universitātes rektora amatā atgriežas Barševskis|website=Delfi|access-date=2025-12-17|date=2023-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55431402/suplinska-plano-ar-juristiem-vertet-daugavpils-universitates-rektora-velesanu-atbilstibu-likumam|title=Šuplinska plāno ar juristiem vērtēt Daugavpils Universitātes rektora vēlēšanu atbilstību likumam|website=Delfi|access-date=2025-12-17|date=2023-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Personīgā dzīve ===
Precējusies ar mūziķi un filologu Ingaru Gusānu, kurš pazīstams arī ar skatuves vārdu [[Sovvaļnīks]].&lt;ref name=&quot;Rēzekne&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/273386-jauna-izglitibas-ministre-joprojam-dzivo-rezekne-un-audzina-3-bernus/|title=Jaunā izglītības ministre joprojām dzīvo Rēzeknē un audzina 3 bērnus|website=#TautaRunā|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|date={{Dat|2019|2|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ģimenē ir dēls un divas meitas, no kurām viena ir no iepriekšējām laulībām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.apollo.lv/6527352/ministre-ilga-suplinska-par-attiecibam-man-tada-karma-pie-manis-pievelkas-trakie-un-alkoholiki|title=Ministre Ilga Šuplinska par attiecībām: Man tāda karma - pie manis pievelkas trakie un alkoholiķi|website=[[Jauns.lv]]|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|date={{Dat|2019|2|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Lai gan ministres amata pildīšanās sākumā viņa dzīvoja [[Rēzekne|Rēzeknē]] un pēc aiziešanas amata – [[Rīga|Rīgā]], pēc aiziešanas no politikas viņa dzīvo [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Rogovka|Rogovkā]].&lt;ref name=&quot;Rēzekne&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/434369-meita-ar-mati-riga-dels-pie-teva-rezekne-ministres-suplinskas-un-rokera-sovvalnika-parsteidzosa-gimenes-dzive|title=Meita ar māti Rīgā, dēls pie tēva Rēzeknē - ministres Šuplinskas un rokera Sovvaļnīka pārsteidzošā ģimenes dzīve|last=Mengiša|first=Inta|website=[[Jauns.lv]]|access-date={{Dat|2021|6|3||bez}}|date={{Dat|2021|3|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/120050469/ilga-suplinska-turet-robezu|title=Ilga Šuplinska: Turēt robežu|last=zemessardze|first=Ilga Šuplinska, vecākā|website=Delfi|access-date=2025-12-16|date=2024-11-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=40em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Šadurskis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre]] | periods = {{dat|2019|1|23|N}} — {{dat|2021|6|3|N}} | pēc = [[Anita Muižniece]] }}
{{kastes beigas}}

{{13. Saeima}}
{{Kariņa Ministru kabinets}}

{{DEFAULTSORT:Šuplinska, Ilga}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dagdā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas izglītības un zinātnes ministri]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas literatūrzinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>5z50ug0bb2046cwi430s4jutqoyzpm4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Griničvilidža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>422604</id>
    <revision>
      <id>4534499</id>
      <parentid>3116086</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T14:26:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2602" sha1="ol7xfoqz8oikphg9h0h8oqkunlu3dxy" xml:space="preserve">{{Infobox settlement
| name                    = Griničvilidža
| settlement_type         = 
| image_alt               =
| image_skyline           = Washington Square Park Grand Reopening.jpg
| imagesize               = 300px
| nickname                =
 | pushpin_map            = Ņujorka
 | latd = 40.734 | latm =  | lats =  | latNS = 
 | longd = -74.002 | longm =  | longs =  | longEW = 
| map_alt                 = 
| map_caption             = 
| subdivision_type        = Valsts
| subdivision_name        = {{flag|ASV}}
| subdivision_type1       = Štats
| subdivision_name1       = {{flag|Ņujorka}}
| subdivision_type2       = Pilsēta
| subdivision_name2       = [[Ņujorka]]
| subdivision_type3       = Boro
| subdivision_name3       = [[Manhatana]]
| area_total_km2        =  0.75
| area_footnotes          = &lt;ref name=citydata&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.city-data.com/neighborhood/Greenwich-Village-New-York-NY.html|title=Greenwich Village neighborhood in New York, New York (NY), 10003, 10011, 10012 subdivision profile – real estate, apartments, condos, homes, community, population, jobs, income, streets|publisher=City-data.com|accessdate=January 27, 2015|archive-date={{dat|2021|09|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210917153923/http://www.city-data.com/neighborhood/Greenwich-Village-New-York-NY.html}}&lt;/ref&gt;
| population_footnotes    = &lt;ref name=citydata/&gt;
| population_total        = 22785
| population_as_of        =
| population_density_km2  = auto
| population_density_sq_mi= 
| population_note         =
| demographics_type1      =
| demographics1_footnotes = &lt;ref name=citydata/&gt;
}}
'''Griničvilidža''' ({{val|en|Greenwich Village}}), bieži tiek dēvēta par vienkārši '''Vilidžu''' (''the Village''), ir rajons [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Pirmoreiz pieminēta 1799. gadā. 20. gadsimtā Griničvilidža bija pazīstama kā mākslinieku rajons, vēlāk kļuva par [[LGBT]] pārstāvju iecienītu dzīves vietu. [[Bītu paaudze]]s rašanās vieta ASV austrumu krastā.

Rajons ir piedzīvojis [[ģentrifikācija|ģentrifikāciju]] un komercializāciju. Griničvilidžu veidojošie ZIP kodi 2014. gadā saskaņā ar ''[[Forbes]]'' datiem bija starp 10 dārgākajiem rajoniem valstī pēc mājokļu vidējās cenas. Šeit atrodas [[Ņujorkas Universitāte]], ievērojami tūrisma objekti ir [[Vašingtona skvēra parks]], [[Sentlūka laukums]], [[Šeridanskvērs]], [[Džefersona tirgus tiesas nams]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{ASV-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ņujorkas apkaimes]]</text>
      <sha1>ol7xfoqz8oikphg9h0h8oqkunlu3dxy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielbritānijas dzelzceļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>427693</id>
    <revision>
      <id>4534964</id>
      <parentid>4512286</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T11:21:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PJ Geest</username>
        <id>43547</id>
      </contributor>
      <comment>Replace raster graph with SVG reconstruction: GBR rail passengers by year since 1830.svg</comment>
      <origin>4534964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40567" sha1="idigzwk0iqczjvuh7t55g3h1uhgq65e" xml:space="preserve">'''Lielbritānijas dzelzceļi''' ir [[dzelzceļš|dzelzceļa]] transporta sistēma [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijā]], kas ir paredzēta pasažieru un kravu pārvadāšanai. Tā ir vecākā dzelzceļa sistēma pasaulē, pirmais ar [[lokomotīve|lokomotīvi]] vilktais publiskais dzelzceļš tika atvērts [[1825]]. gadā.

Lielāko daļu no dzelzceļa līnijām Lielbritānijā uztur ''&quot;[[Network Rail]]&quot;''. Pēc 2018. gada datiem Lielbritānijā bija 15 878 [[kilometrs|kilometru]] dzelzceļa līniju, no kurām 5766 kilometri (36%) bija [[dzelzceļa elektrifikācija|elektrificētas]].&lt;ref name=&quot;Infrastructure&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://orr.gov.uk/__data/assets/pdf_file/0006/39417/rail-infrastructure-assets-environmental-2017-18.pdf |title=Rail infrastructure, assets and environmental 2017-18 Annual Statistical Release |accessdate=2019-04-26 |work=Office of Rail and Road |publisher= |date={{dat|2018|10|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190112150010/http://orr.gov.uk/__data/assets/pdf_file/0006/39417/rail-infrastructure-assets-environmental-2017-18.pdf |archivedate=2019-01-12 }}&lt;/ref&gt; Papildus tam, daudzās pilsētās ir savas [[metropolitēns|metro]] un [[tramvajs|tramvaju]] sistēmas, piemēram, plašais [[Londonas metro]]. Eksistē arī vairākas privātās dzelzceļa līnijas, kas parasti ir nelielas līnijas, kas ir domātas tūristiem. Lielbritānijas dzelzceļu tīkls ir savienots ar [[kontinentālā Eiropa|kontinentālo Eiropu]] caur [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneli]].

Tas ir viens no aktīvākajiem dzelzceļa tīkliem [[Eiropa|Eiropā]]. 2018. gadā Lielbritānijas dzelzceļos tika veikti 1,74 [[miljards|miljardi]] pasažieru braucienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://orr.gov.uk/__data/assets/pdf_file/0017/40652/passenger-rail-usage-2018-19-q3.pdf |title=Passenger Rail Usage 2018-19 Q3 Statistical Release |accessdate=2019-04-27 |work=Office of Rail and Road |publisher= |date={{dat|2019|3|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190427175553/https://orr.gov.uk/__data/assets/pdf_file/0017/40652/passenger-rail-usage-2018-19-q3.pdf }}&lt;/ref&gt; 2018. gadā Lielbritānijas tīklā bija 2563 [[dzelzceļa stacija]]s (šajā statistikā ir iekļauti arī [[Pieturas punkts|pieturas punkti]]).&lt;ref name=&quot;Infrastructure&quot; /&gt; Tīklā ir arī aktīva kravas satiksme, 2018. gadā Lielbritānijas dzelzceļos tika pārvadāti 17,2 miljardi [[tonna|tonnālo]] kilometru kravas.{{ref|a}}

== Vēsture ==
[[Attēls:GBR rail passengers by year since 1830.svg|thumb|Lielbritānijas dzelzceļos pārvadāto pasažieru skaita izmaiņas no 1830. gada līdz 2024. gadam.]]
=== Pirmsākumi ===

Par dzelzceļa priekštečiem uzskata koka sliežu ceļus, pa kuriem pārvietojās [[zirgs|zirgu]] vilkti vagoni. Pirmais zināmais šāds dzelzceļš ir [[Vācija|vācu]] raktuvju strādnieku ierīkots [[Kaldbeka|Kaldbekā]], iespējams jau 1560-tajos gados.&lt;ref&gt;Warren Allison, Samuel Murphy and Richard Smith, ''An Early Railway in the German Mines of Caldbeck'' in G. Boyes (ed.), ''Early Railways 4: Papers from the 4th International Early Railways Conference 2008'' (Six Martlets, Sudbury, 2010), pp. 52–69.&lt;/ref&gt; Ar laiku šāda veida dzelzceļi parādījās daudzviet Lielbritānijā, bieži izmantoti, lai atvieglotu [[Akmeņogles|ogļu]] pārvietošanu. Par pirmo publisko dzelzceļu uzskata 4,8 kilometrus garu&lt;ref name=&quot;:SO:&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Stanley History Online  - Lake Lock Rail Road|url=http://www.stanleyhistoryonline.com/Lake-Lock-Rail-Road.html|website=Stanley History Online|accessdate=24 April 2017|archive-date={{dat|2019|04|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190428150231/https://www.stanleyhistoryonline.com/Lake-Lock-Rail-Road.html}}&lt;/ref&gt; [[1798]]. gadā atvērtu [[Šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļu]] [[Veikfīlda]]s tuvumā. Tas tika uzbūvēts, lai neatkarīgi lietotāji par noteiktu samaksu varētu vilkt vagonus pa to.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Dawson |first1=Anthony |title=The Early Railways of Leeds |date=2018 |publisher=Amberley |location=Stroud |isbn=978-1-4456-6780-5 |pages=13&amp;ndash;17}}&lt;/ref&gt; 1793. gadā Bendžamins Autrams izveidoja [[jūdze|jūdzi]] garu sliežu ceļu no L formas [[čuguns|čuguna]] sliedēm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce| url=http://www.brocross.com/iwps/pages/outram/bn-outram.htm| title=Benjamin Outram| website=brocross.com| archiveurl=https://web.archive.org/web/20110718000000/http://www.brocross.com/iwps/pages/outram/bn-outram.htm| archivedate=18 July 2011}}&lt;/ref&gt; [[1820]]. gadā Džons Birkinšavs ieviesa [[kalta dzelzs|kaltas dzelzs]] sliežu izgatavošanas metodi,&lt;ref&gt;[https://books.google.com/books?id=7bXxOwAACAAJ Specification of John Birkinshaw's Patent], for an Improvement in the Construction of Malleable Iron Rails, to be used in Rail roads; with Remarks on the comparative Merits of Cast Metal and Malleable Iron Rail-ways. Michael Longridge,  Newcastle: E. Walker, 1821.&lt;/ref&gt; ko izmantoja arī turpmāk. Par pirmo publisko pašažieru dzelzceļu, kas pēc būtības bija [[zirgu tramvajs]], uzskata [[1807]]. gadā atvērtu dzelzceļu [[Oistermuta|Oistermutā]], kas darbojās pa iepriekš uzbūvētām sliedēm.&lt;ref name=&quot;Hughes&quot;&gt;{{Atsauce|last=Hughes|first=Stephen|year=1990|title=The Archaeology of an Early Railway System: The Brecon Forest Tramroads|publication-place=|publisher=Royal Commission on Ancient and Historical Monuments in Wales|page=333|isbn=1871184053|url=https://books.google.com/books?id=C-pzUWrCU5sC&amp;pg=PA333|accessdate=2014-02-09}}&lt;/ref&gt;

[[1802]]. gadā Ričards Trevitiks uzbūvēja pirmo pa sliedēm braucošo [[Tvaika lokomotīve|tvaika lokomotīvi]].&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Life of Richard Trevithick: With an Account of His Inventions, Volume 1 |url=https://archive.org/details/liferichardtrev02trevgoog |last=Trevithick |first=Francis |publisher=E. &amp; F.N. Spon |date=1872}}&lt;/ref&gt; Turpmāk tika veikti vairāki uzlabojumi tvaika lokomotīvēm. [[1814]]. gadā [[Džordžs Stīvensons]] uzbūvēja savu pirmo lokomotīvi ''Blucher''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sapiensman.com/old_trains/english.htm |title=History of the locomotives. |accessdate=24 November 2006 |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061205042721/http://sapiensman.com/old_trains/english.htm |archivedate=5 December 2006}}&lt;/ref&gt; Tās dizains pārliecināja [[Stoktonas—Dārlingtonas dzelzceļš|Stoktonas—Dārlingtonas dzelzceļa]] plānotājus apstiprināt viņu par šī dzelzceļa inženieri. Šis dzelzceļš {{dat|1825|9|27}} kļuva par pirmo Lielbritānija un pasaulē ar lokomotīvi vilkto publisko dzelzceļu.&lt;ref name=rh&gt;{{grāmatas atsauce |title=For the Love of Trains: A Celebration of the World's Railways |url=https://archive.org/details/forloveoftrainsc0000hami |first=Ray |last=Hamilton |publisher=Summersdale Publishers Ltd. |date=10 May 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Davies&quot; &gt;{{grāmatas atsauce|last=Davies |first=Hunter |year=1975 |title=George Stephenson |url=https://archive.org/details/biographicalstud0000davi |publisher=Weidenfeld and Nicolson |isbn=0-297-76934-0}}&lt;/ref&gt;

[[1830]]. gadā tika atvērts [[Liverpūles—Mančestras dzelzceļš]]. Tas kļuva par pirmo starppilsētu pašažieru dzelzceļu, pirmo, kam bija noteikts grafiks, pirmo, kas blastījās tikai uz tvaika lokomotīvēm.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Jarvis |first=Adrian |year=2007 |title=George Stephenson |url=https://archive.org/details/georgestephenson0000adri |publisher=Princes Risborough: Osprey Publishing |isbn=0-7478-0605-5}}&lt;/ref&gt; Tas lika pamatus dzelzceļam un dzelzceļa satiksmei, kas ir zināma mūsdienās.

=== &quot;Dzelzceļa mānijas&quot; ===

No šī brīža sākās strauja dzelzceļu attīstība, kas ilga aptuveni četras desmitgades. Ja 1830. gada beigās Lielbritānijā bija aptuveni 200 kilometru dzelzceļa līniju, tad 1871. gada beigās šis skaitlis jau sasniedza 21 000 kilometru.&lt;ref name=&quot;Development&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.campop.geog.cam.ac.uk/research/projects/transport/onlineatlas/railways.pdf |title=The development of the railway network in Britain 1825-19111 |accessdate=2019-04-28 |work=Dan Bogart, Leigh Shaw-Taylor and Xuesheng You |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt; Attīstības ātrums nebija vienmērīgs, var izdalīt trīs &quot;dzelzceļa mānijas&quot;, kad notika ļoti intensīva un spekulatīva dzelzceļa būvēšana,— 1830. gadu beigas, 1840. gadus vidus (kas arī bija visintensīvākā &quot;mānija&quot;) un 1860. gadu sākums. Šī paplašināšanās nebija centralizēta. Lielākā daļa dzelzceļu bija nelielas līnijas, ko uzbūvēja nelielas privātas dzelzceļa kompānijas. Lai izveidotu dzelzceļa līniju, to bija nepieciešams autorizēt [[Apvienotās Karalistes parlaments|parlamentā]]. Tomēr šī autorizācija nebija pietiekami stingra, jebkurš ar pietiekamiem finansiāliem līdzekļiem, vai iespēju tos iegūt [[kredīts|kredīta]] veidā varēja iegūt šo atļauju. Tas arī bija viens no šīs straujās paplašināšanās cēloņiem. Par citiem cēloņiem var uzskatīt labvēlīgos ekonomiskos apstākļus, [[Industriālā revolūcija|intustriālās revolūcijas]] rezultātā izveidojusies vidējā škira, kas bija gatava palielināt savus līdzekļus, ieguldot tos dzelzceļos. Starp 1845. un 1847. gadu, kas bija intensīvākās dzelzceļa mānijas periods, tika izsniegtas 330 atļaujas jaunu dzelzceļu būvniecībai vai esošo dzelzceļu paplašināšanai.&lt;ref name=&quot;Development&quot; /&gt; Šis periods radīja [[Spekulatīvais burbulis|ekonomisko burbuli]], kas gan, atšķirībā no citiem burbuļiem, sprāgstot atstāja pozitīvu mantojumu — krietni paplašinātu Lielbritānijas dzelzceļa tīklu. Varēja uzskatīt, ka 1860. gadu beigās Lielbritānijā izveidojies blīvs dzelzceļa tīkls. Tomēr tā efektivitāte straujās, necentralizētās un nekontrolētās daudzu kompāniju veiktās paplašināšanās dēļ bija zema — līnijas starp lielajām pilsētām kompāniju sāncensības dēļ bieži bija dubultotas, pilsētās bija vairākas dzelzceļa stacijas bez savienojuma starp tām, daudzas līnijas tika uzbūvētas, lai iegūtu monopolu reģionā, bet bez noteiktiem sociālajiem ieguvumiem. Netika izveidots efektīvs, vienots dzelzceļa tīkls.&lt;ref name=&quot;Development&quot; /&gt; Dažas šī perioda sekas ir atrodamas arī mūsdienās.

Strīdus radīja [[sliežu platums]]. Džordža Stīvensona būvētie dzelzceļi bija ar platumu 1435 [[milimetrs|mm]], kamēr inženieris [[Isambards Kingdoms Brunels]] deva priekšroku platākam dzelzceļu platumam 2140 mm. Sākotnēji nebija paredzēts, ka dzelzceļi būs tik tuvu, lai tas radītu problēmas. Tomēr straujā dzelzceļu attīstība pierādīja pretējo. 1846. gadā parlaments pieņēma aktu, kas kā standartu noteica dzelzceļa platumu 1435 mm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.railwaysarchive.co.uk/docSummary.php?docID=60 |title=1846 Gauge of Railways Act |author=Her Majesty's Government |year=1846 |work=The Railways Archive |publisher=(originally published by Her Majesty's Stationery Office) |accessdate=2006-11-25 |deadurl=yes |archiveurl=https://archive.today/20070820043850/http://www.railwaysarchive.co.uk/docSummary.php?docID=60 |archivedate=2007-08-20}}&lt;/ref&gt; Ar laiku parādījās [[Ceļa savietojums|trīs sliežu dzelzceļi]], pa kuriem varēja pārvietoties gan vilcieni, kas bija paredzēti standarta platumam, gan platajam platumam. Ar laiku standarta platums izkonkurēja platāko variantu. Pēdējais dzelzceļa posms ar 2140 mm platuma sliedēm tika pārtaisīts standarta platumā 1892. gada maijā.

Dzelzceļš guva ļoti lielus panākumus, jo tam īsti nebija konkurences, tā brīža [[ceļu satiksme]] bija lēna un ceļi bija sliktā stāvoklī. Ar dzelzceļu bija iespējams veikt ceļojumus krietni ātrāk nekā to varēja izdarīt, izmantojot ceļus.

[[1883]]. gadā [[Braitona|Braitonā]] tika atvērts pirmais [[dzelzceļa elektrifikācja|elektrificētais]] dzelzceļš Lielbritānijā.&lt;ref name=vera8300&gt;{{tīmekļa atsauce | url = http://volkselectricrailway.co.uk/history/the-volks-electric-railway/1883-1900/ | title = 1883-1900 | publisher = Volk's Electric Railway Association | accessdate = 7 April 2015 | archive-date = {{dat|2015|04|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20150415203618/http://volkselectricrailway.co.uk/history/the-volks-electric-railway/1883-1900/ }}&lt;/ref&gt; Plašāka elektrifikācija sākās 20. gadsimta sākumā.

Tieši pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Lielbritānijas dzelzceļu tīkls bija visplašākais tā pastāvēšanas vēsturē, tas sastāvēja no 37 720 kilometriem līniju.&lt;ref name=&quot;Forgotten Railways&quot;&gt;White, H.P. (1986) ''Forgotten Railways'', {{ISBN|0-946537-13-5}}&lt;/ref&gt;

=== Starpkaru periods ===

Pirmā pasaules kara laikā [[Apvienotās Karalistes valdība|valdība]] pārņēma kontroli pār dzelzceļu tīklu. Tas atklāja vairākas priekšrocības tam, ka dzelzceļa tīklu kontrolēja dažas kompānijas un pēc kara bija saprotams, ka dzelzceļa tīkla attīstība nebija iespējama pie situācijas, kas eksistēja pirms kara. Tika apsvērta dzelzceļu [[nacionalizācija]], tomēr tā tika noraidīta. Rezultātā 1921. gadā tika pieņemts akts, kas ar {{dat|1923|1|1}} gandrīz visas no Lielbritānijas dzelzceļa kompānijām (kopā 123&lt;ref name=&quot;Guardian&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2002/jan/15/transport.uk |title=Key dates in Britain's railway history |accessdate=2019-04-28 |work= |publisher=theguardian.com |date={{dat|2002|1|15}} }}&lt;/ref&gt;) tika apvienotas četrās jaunās kompānijās:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce| url=http://www.railwaysarchive.co.uk/docSummary.php?docID=65| title=Railways Act 1921| author=HM Government | year=1921| work=The Railways Archive| publisher=(originally published by HMSO)| accessdate=25 November 2006}}&lt;/ref&gt;

* [[Londonas, Midlenas un Skotijas dzelzceļš]] (LMS);
* [[Lielais rietumu dzelzceļš]] (GWR);
* [[Londonas un ziemeļaustrumu dzelzceļš]] (LNER);
* [[Dienvidu dzelzceļš]] (SR).

Šīs četras kompānijas sauca par &quot;lielo četrnieku&quot;. Lai arī šīs kompānijas lielākajā daļā līniju nekonkurēja savā starpā, starp tām izveidojās sāncesība par to, kura būs ātrākā, modernākā un ērtākā. To arī ietekmēja pieaugošā konkurence no ceļu satiksmes, ko izraisīja tās straujā attīstība 1920. gados. Ceļu satiksmes attīstības un dzīvesstila maiņas dēļ arī &quot;lielā četrnieka&quot; dzelzceļa kompānijas nebija ļoti ekonomiski izdevīgas, piemēram, Londonas un ziemeļaustrumu dzelzceļš nekad tā arī neguva peļņu.

Londonas, Midlenas un Skotijas dzelzceļš bija lielākā no četrām kompānijām, tā bija lielākais komerciālais uzņēmums [[Britu impērija|Britu impērijā]].&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce| last = Whitehouse | first = Patrick | last2 = Thomas | first2= David St John | title = LMS 150 : The London Midland &amp; Scottish Railway A century and a half of progress | url = https://archive.org/details/lms150londonmidl0000thom | publisher = David &amp; Charles | year = 2002 | location = Newton Abbot | isbn = 0-7153-1378-9 | ref = harv }}&lt;/ref&gt; Tās pārvaldītie maršruti saistīja [[Londona|Londonu]] ar [[Anglija]]s ziemeļrietumiem un [[Skotija|Skotiju]]. 1938. gadā tā ekspluatēja 11400 kilometrus dzelzceļa līniju (neieskaitot [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]]), tomēr tā nebija ļoti ienesīga, vidējais [[ienesīgums]] tai bija tikai 2,7%. Tās vērsturi sākotnēji ietekmēja tās izveidojušo kompāniju iekšējās cīņas.

Lielais rietumu dzelzceļš ekspluatēja 6116 kilometrus dzelzceļa līniju, tā saistīja Londonu ar [[Rietummidlenda|Rietummidlenu]] un [[Velsa|Velsu]]. Tā ir vienīgā kompānija, kura saglabāja priekšgājēja nosaukumu. Tā sākotnēji lielā mērā bija balstījusies uz ogļu transportu, kas radīja problēmas laikā, kad ogļu kā kuģu degvielas lietošana samazinājās, Tomēr tā spēja saglabāt relatīvi labu finansiālo stāvokli.

Londonas un ziemeļaustrumu dzelzceļš ekspluatēja 10 610 kilometrus dzelzceļa līniju uz ziemeļiem un austrumiem no Londonas.

Dienvidu dzelzceļš bija mazākā no četrām kompānijām, tā ekspluatēja 3518 kilometrus dzelzceļa Anglijas dienvidos, tomēr tā veica ceturtdaļu no visiem Lielbritānijas pasažieru pārvadājumiem. Šī kompānija veica intensīvu dzelzceļa līniju elektrifikāciju.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] dzelzceļa kompāniju vadības darbojās vienoti, efektīvi kļūstot par vienu kompāniju. Dzelzceļi spēlēja lielu lomu kara laikā. Tie tika izmantoti pārtikas, aprīkojuma un karavīru pārvietošanai, civiliedzīvotāju evakuēšanai. Pēc [[Denkerkas evakuācija]]s 319 000 karavīru izmantojot dzelzceļa transportu tika pārvesti no [[Duvra]]s uz slimnīcām Lielbritānijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.culture24.org.uk/history-and-heritage/military-history/world-war-two/art68370 |title=Online Exhibition: National Railway Museum reveals the rail story of Britain in World War Two |accessdate=2019-05-05 |work= |publisher=culture24.org.uk |date={{dat|2009|5|7||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190505185737/https://www.culture24.org.uk/history-and-heritage/military-history/world-war-two/art68370 }}&lt;/ref&gt; Kara laikā Lielbritānijas dzelzceļa infrastruktūra cieta bojājumus no [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' bombardēšanas, tika bojātas 482 lokomotīves, 13 314 pasažieru un 16 132 kravas transportlīdzeļi.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |magazine=The Railway Magazine |date=July–August 1946 |page=xi |issue=564 |volume=92 |location=Westminster |publisher=Railway Publishing Co |title=Catching Up.... (advert by the 'Big Four') }}&lt;/ref&gt;

=== Nacionalizācija ===

Kara laikā dzelzceļos tika investēts ļoti minimāli, tika veikta tikai nepieciešamā apkope, tāpēc saprotams, ka pēc kara Lielbritānijas dzelzceļu stāvoklis pēc kara bija krietni pasliktinājusies. &quot;Lielais četrnieks&quot; bija uz [[bankrots|bankrota]] robežas un bija skaidrs, ka privātais sektors vairs nespēs uzturēt dzelzceļa tīklu. Tā rezultātā parlaments pieņēma 1947. gada transporta aktu, ar kuru dzelzceļa transports tika [[nacionalizācija|nacionalizēts]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce| url=http://www.railwaysarchive.co.uk/docSummary.php?docID=67| title=Transport Act 1947| author=Her Majesty's Government | year=1947| work=The Railways Archive| publisher=(originally published by Her Majesty's Stationery Office)| accessdate=25 November 2006}}&lt;/ref&gt; Tika izveidots valsts uzņēmums &quot;[[Lielbritānijas dzelzceļš]]&quot;, [[Lielbritānijas transporta komisija]]s dzelzceļu pārstāvis, kas ar {{dat|1948|1|1}} pārņēma savā kontrolē visus &quot;lielā četrnieka&quot; aktīvus. Tika izveidoti seši pārvaldes reģioni: Austrumu, Ziemeļaustrumu, Londonas midlendas, Skotijas, Dienvidu (Dienvidu dzelzceļa līnijas) un Rietumu (Lielā rietumu dzelzceļa līnijas).

Lielbritānija, salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, bija iepalikusi dzelzceļa elektrifikācijas un dīzelifikācijas jautājumā. Tam bija gan praktiski, gan politiski iemesli. Valdība nevēlējās samazināt vietējo [[akmeņogles|ogļu]] pieprasījumu, par labu importētajai [[nafta]]i, kas varēja radīt ekonomiskas problēmas, kā arī veicināt [[bezdarbs|bezdarbu]]. Tika turpināta plaša [[Tvaika lokomotīve|tvaika lokomotīvju]] ražošana, laikā no 1948. gada līdz 1953. gadam tika uzbūvētas 1487 tvaika lokomotīves.&lt;ref&gt;Gourvish, British Railways, p. 87.&lt;/ref&gt;

1954. gada decembrī tika publicēts &quot;Modernizācijas plāns&quot;, kura mērķis bija atjaunot novecojušo Lielbritānijas dzelzceļa sistēmu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce| url=http://www.railwaysarchive.co.uk/docSummary.php?docID=23| title=Modernisation and Re-Equipment of British Rail| author=British Transport Commission| publisher=(Originally published by the British Transport Commission)|year=1954| work=The Railways Archive| accessdate=25 November 2006}}&lt;/ref&gt; Tika plānots dzelzceļa infrastruktūrā un ritošajā sastāvā ieguldīt vairāk kā miljardu [[Sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]]. Svarīgākās plāna sastāvdaļas bija:
* Galveno līniju elektrifikācija;
* Dīzelifikācija: tvaika lokomotīvju aizvietošana ar dīzeļa lokomotīvēm;
* Pasažieru un kravas transporta ritošā sastāva atjaunošana;
* Signālu sistēmas un sliežu ceļu atjaunošana;
* Nedaudzu līniju, kas nebija nepieciešamas nacionālajam tīklam, jo tās dublēja citas līnijas, slēgšana;
* Kravas [[Šķirošanas stacija|šķirošanas staciju]] būvniecība.

Daudzi dzelzceļa vēsturnieki šo plānu uzskata par dārgu kļūdu, kā arī par neizmantotu iespēju.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|url=https://www.worldcat.org/oclc/56643155|title=On the wrong line : how ideology and incompetence wrecked Britain's railways|last=Wolmar, Christian.|date=2005|publisher=Aurum|others=Wolmar, Christian.|isbn=9781854109989|edition= Rev. and updated |location=London|oclc=56643155}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|url=https://www.worldcat.org/oclc/34588034|title=The great railway conspiracy : the fall and rise of Britain's railways since the 1950s|last=Henshaw, David, 1959-|date=1994|publisher=Leading Edge Press and Pub|isbn=0948135484|edition= New |location=Hawes, North Yorkshire|oclc=34588034}}&lt;/ref&gt; Tika veikta esošā dzelzceļa tīkla modernizācija, bet netika ņemtas vērā izmaiņas kravu un pasažieru pārvadājumumos pēckara gados. Tika uzbūvētas daudzas lokomotīves dažādu kravu pārvadāšanai vietējās līnijās vai galveno līniju atzaros, lai gan tajās kravu pārvadāšana dzelzceļos samazinājās un tika dota priekšroka ceļu transportam. Līdzīgi, šķirošanas staciju būvniecība bija nesekmīga konteineru kravu pieaugošās popularitātes dēļ un daudzas šķirošanas stacijas tika izmantotas tikai dažus gadus. Straujā un pēkšņā dīzeļa lokomotīvju ieviešana un tas, ka politisku iemeslu dēļ visām vajadzēja tikt būvētām Lielbritānijā nozīmēja to, ka pārāk daudzi dizaini arī no firmām ar nelielu lokomotīvju būvēšanas pieredzi tika akceptēti. Netika veikta pilnīga prototipu izstrāde un testēšana, dažos gadījumos tika veikti pasūtījumi pat pirms prototipa uzbūvēšanas. &quot;Lielbritānijas dzelzceļš&quot; ieguva nevajadzīgi daudzveidīgu lokomotīvju klāstu, kas apgrūtināja to uzturēšanu un izmantošanu. Daudzu dīzeļa lokomotīvju izturība nebija augsta, vairākas pat tika norakstītas pirms tvaika lokomotīvēm, ko tās plānoja aizstāt.

Daudzas dzelzceļa problēmas bija saistītas arī ar to, ka pēc likuma dzelzceļa transportam bija nepieciešams nodrošināt jebkāda daudzuma jebkādu kravu transportu starp divām noteiktām stacijām par noteiktām publiskām cenām. Tas tika pieņemts 19. gadsimtā, lai nodrošinātu to, ka dzelzceļš nevar ļaunprātīgi izmantot savu [[monopols|monopolu]] kā vienīgais praktiskais garo distanču kravu pārvadātājs. Tomēr pieaugošā ceļu transporta efektivitāte atstāja dzelzceļa transportu neizdevīgā pozīcijā — ceļu kravas transporta kompānijas šajā ziņā nebija ierobežotas un varēja noraidīt pārvadājumus, ko uzskatīja par ekonomiski neizdevīgiem, kā arī varēja piedāvāt savus pakalpojumus par zemāku cenu nekā dzelzceļš, kurš nevarēja bez juridiskas atļaujas izmainīt cenas. Vajadzēja uzturēt infrastruktūru un darbiniekus līnijās un kravas stacijās, kur kravas transports bija rets un ekonomiski neizdevīgs. Šī problēma tika novērsta ar 1962. gada transporta aktu, kas gan jau bija pēc &quot;Modernizācijas plāna&quot; īstenošanas, kas nozīmē, ka tika atjaunota infrastruktūra un ritošais sastāvs vietās un līnijās, kurās tam nepieciešamības nebija.

&quot;Modernizācijas plāna&quot; neizdošanās, autotransporta popularitātes straujā augšana, darbaspēka izmaksu pieaugums, kā arī citi iemesli nozīmēja to, ka dzelzceļa transports Lielbritānijā nesa arvien pieaugošus zaudējumus — 1960. gadā Lielbritānijas dzelzceļu zaudējumi bija 68 miljoni mārciņu, 1961. gadā — 87 miljoni, bet 1962. gadā — 104 miljoni.&lt;ref name=&quot;ndad&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce| url=http://www.ndad.nationalarchives.gov.uk/AH/37/detail.html| title=British Railways Board history| accessdate=25 November 2006| publisher=The National Archives| deadurl=yes| archiveurl=https://web.archive.org/web/20061014033802/http://www.ndad.nationalarchives.gov.uk/AH/37/detail.html| archivedate=14 October 2006}}&lt;/ref&gt; Bija skaidrs, ka šādi situācija turpināties nevar un 1961. gadā par pirmo [[Lielbritānijas dzelzceļu valde]]s (organizācijas, kas kļuva par mantinieci [[Lielbritānijas transporta komisija]]i) priekšsēdētāju tika apstiprināts [[Ričards Bīčings]].&lt;ref&gt;The Times, &quot;I.C.I. director to be first rail board chairman&quot;, 16 March 1961, p. 14.&lt;/ref&gt; Viņa uzdevums bija panākt, lai Lielbritānijas dzelzceļi atkal kļūtu ienesīgi. Bīčings uzrakstīja divus ziņojumus — &quot;Lielbritānijas dzelzceļu pārveidošana&quot; (1963) un &quot;Galveno dzelzceļa līniju attīstība&quot; (1965). Šo ziņojumu pamatā veiktās izmaiņas sauc par [[Bīčinga reforma|Bīčinga reformu]] jeb &quot;Bīčinga cirvi&quot;. Pirmais Bīčinga ziņojums ieteica slēgt 55% no visām stacijām un 30% no visām līnijām,&lt;ref&gt;[http://www.railwaysarchive.co.uk/docsummary.php?docID=13 Ričards Bīčings. Lielbritānijas dzelzceļu pārveidošana.]&lt;/ref&gt; lielākā daļa tām arī tika īstenotas, kļūstot par masveidīgākajām slēgšanām Lielbritānijas dzelzceļu vēsturē. Tās izpelnījās plašu kritiku un līdz mūsdienām tiek vērtētas strīdīgi. Lai gan izmaksas šādā veidā tika samazinātas, tomēr galvenais uzdevums — padarīt dzelzceļus ienesīgus — tā arī neizdevās.&lt;ref name=&quot;The Great Railway Conspiracy&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Henshaw|first=David|year=1994|title=The Great Railway Conspiracy|url=https://archive.org/details/greatrailwaycons0000hens_z1z7|isbn=0-948135-48-4}}&lt;/ref&gt; Kļuva skaidrs, ka dzelzceļa sistēmas ienesīgumu nepanāks ar satiksmes slēgšanu.

Turpinājās dzelzceļu tīkla modernizācija. No 50. gadu beigām līdz 60. gadu beigām notika tvaika lokomotīvju aizstāšana ar dīzeļa lokomotīvēm. Pilnīga tvaika lokomotīvju izmantošana beidzās 1968. gadā. Izņēmums bija [[Šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] līnija [[Aberstvita|Aberstvitā]], [[Velsa|Velsā]], kura no 1968. gada līdz 1989. gadam, kad tā tika privatizēta, bija vienīgā nacionālā dzelzceļa līnija, kas darbojās ar tvaika lokomotīvēm.

Dīzeļa lokomotīves, kas radīja problēmas &quot;Modernizācijas plāna&quot; laikā kļuva arvien uzticamākas. Pēc Bīčinga reformas laikā veiktajām slēgšanām bija nepieciešams krietni mazāk ritošā sastāva un bija iespēja standartizēt to.

[[Attēls:BR-logo.svg|thumb|&quot;Lielbritānijas dzelzceļa&quot; logo no 1965. gada.]]
&quot;Lielbritānijas dzelzceļš&quot; no Lielbritānijas transporta komisijas iedaļas kļuva par atsevišķu valsts uzņēmumu. Radās pazīstamais divu bultu [[logo]], kas kļuva par visas dzelzceļa industrijas simbolu. Gandrīz viss ritošais sastāvs tika nokrāsots standartizētā zilā krāsojumā.

1973. gadā tika ieviesta TOPS ({{val|en|Total Operations Processing System}} — &quot;Kopējā operāciju apstrādes sistēma&quot;) datorsistēma lokomotīvju un ritošā sastāva pārvaldīšanai. Tā arī ieviesa pārmaiņas Lielbritānijas dzelzceļu sistēmas darbībā. Pirms tam lokomotīves tika numurētas šādi: tvaika lokomotīvēm bija piešķirti numuri maksimums 5 ciparu garumā, dīzeļa lokomotīves tika numurētas ar četrciparu numuriem ar [[priedēklis|priedēkli]] &quot;D&quot;, elektriskās lokomotīves — līdzīgi ar priedēkli &quot;E&quot;. Tas nozīmēja to, ka līdz pat trim lokomotīvēm varēja būt vienāds numurs. TOPS nespēja ar to tikt galā, turklāt tas pieprasīja, ka līdzīgas lokomotīves tiek numurētas sekojoši, lai tās varētu uzskatīt par grupu. Šo iemeslu dēļ tika ieviesta jauna numerācijas un klasifikācijas sistēma, lokomotīvju tipus nosaucot par numurētām klasēm. Piemēram, visas ''Brush Type 4'' lokomotīves ieguva nosaukumu ''Class 47'' un to numuri bija formātā 47xxx.

70. gados &quot;Lielbritānijas dzelzceļš&quot; izstrādāja projektu ''Advanced Passenger Train'' (Uzlabotais pasažieru vilciens, saīsināti — APT).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.railway-technology.com/projects/tilting/|title=Tilting Trains|website=Railway Technology|language=en-GB|access-date=2019-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20190425142333/https://www.railway-technology.com/projects/tilting/|archive-date=25 April 2019|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Tas bija &quot;liecošais vilciens&quot; — tika izstrādāta tehnoloģija, kas nolieca vilcienu tam izbraucot līkumus, tādējādi palielinot ātrumu un uzlabojot pasažieru komfortu. APT arī bija hidrokinētiskās bremzes, kas ļāva tam apstāties no 240 km/h esošajos signālu attālumos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce| url=http://www.railwaysarchive.co.uk/docSummary.php?docID=87| title=Tomorrow's Train, Today| author=British Railways Board| year=1980| work=The Railways Archive| publisher=(Originally published by the British Railways Board)| pages=18| accessdate=25 November 2006| archive-url=https://web.archive.org/web/20070820044056/http://www.railwaysarchive.co.uk/docSummary.php?docID=87| archive-date=20 August 2007| dead-url=no}} (Promotional leaflet)&lt;/ref&gt; APT ieviešana tika plānota trijos posmos. Pirmajā posmā tika uzbūvēts eksperimentāls prototips. Tas pirmo braucienu veica {{dat|1971|7|25||bez}}. Tas izsauca protestus no vilciena vadītāju savienības, jo tam bija tikai viens vadītājs.&lt;ref name=&quot;APTP&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.apt-p.com/APTWithHindsight.htm|title= APT – With Hindsight|accessdate=26 November 2006|author=Alan Wickens|work=Prototype Advanced Passenger Train (APT-P.com)}}&lt;/ref&gt; Otrais posms bija prototipa vilcienu ieviešana Glāzgovas—Londonas Jūstonas maršrutā. Lai gan sākotnēji bija plānoti astoņi sastāvi, tomēr finansiālu ierobežojumu dēļ pēc divu gadu diskusijām tika ieviesti tikai trīs. Projekts kavējās un radās spiediens ieviest to pēc iespējas ātrāk, kas radīja tehniskas problēmas nepilnīgi gatavo prototipu dēļ.&lt;ref name=&quot;APTP&quot;/&gt; Šo problēmu dēļ šie vilcieni tika noņemti no maršrutiem līdz problēmas tiktu atrisinātas. Tomēr, laikam ejot, atbalsts šim projektam izzuda un tas tika izbeigts 1982. gadā, tā arī neuzsākot trešo posmu.

Tajā pašā laikā paralēli tika izstrādāts un ieviests ātrgaitas dīzeļvilciens ''Intercity 125'', kas bija plānots kā pagaidu risinājums līdz galveno līniju pilnīgai elektrifikācijai un APT ieviešanai. Tas pasažieru satiksmē tika ieviests 1976. gadā [[Lielā rietumu galvenā līnija|Lielajā rietumu galvenajā līnijā]] starp [[Londonas Padingtonas dzelzceļa stacija|Londonu Padingtonu]] un [[Bristoles ''Temple Meads'' dzelzceļa stacija|Bristoles ''Temple Meads'' staciju]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce| url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/october/4/newsid_2486000/2486817.stm| title=4 October 1976: New train speeds into service| accessdate=25 November 2006| work=BBC On This Day| date=4 October 1976| archive-url=https://web.archive.org/web/20080307121557/http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/october/4/newsid_2486000/2486817.stm| archive-date=7 March 2008| dead-url=no}}&lt;/ref&gt; ''Intercity 125'' lielais ātrums saīsināja ceļojumu laiku un to pakāpeniski ieviesa daudzos citos maršrutos Lielbritānijā. Atškirībā no APT, ''Intercity 125'' var uzskatīt par lielu panākumu un tā ekspluatācija turpinās arī mūsdienās. Šim vilcienu tipam arī pieder pasaules rekords ātrumā starp dīzeļvilcieniem, testos sasniedzot 238 km/h lielu ātrumu. Tas ir iekļauts arī [[Ginesa rekordu grāmata]]s 2006. gada izdevumā.

80. gados tika atcelti reģioni un dzelzceļa sistēma tika sadalīta biznesa sektoros. Par pasažieru satiksmi atbildēja ''InterCity'' (ātrgaitas satiksme), ''Network SouthEast'' (satiksme Londonā un tās apkārtnē) un ''Regional Railways'' (reģionālā satiksme), kamēr kravas satiksmi pārvaldīja ''Trainload Freight'', ''Railfreight Distribution'', ''Freightliner'' un ''Rail Express Systems''. Uzturēšanas un inžerniertehniskos darbus īstenoja ''British Rail Maintenance Limited''. Infrastruktūra palika reģionu atbildībā līdz 1991. gadam.

80. gadu sākumā tika apspriesta Bīčinga stila slēgšanu īstenošana. 1983. gadā sers Dāvids Serpels sastādīja Serpela ziņojumu, kas aicināja veikt vairāk slēgšanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce| url=http://www.railwaysarchive.co.uk/docSummary.php?docID=29| title=Railway Finances – Report of a Committee chaired by Sir David Serpell KCB CMG OBE| author=Department of Transport| year=1982| work=The Railways Archive| publisher=(originally published by Her Majesty's Stationery Office)| accessdate=25 November 2006| archive-url=https://web.archive.org/web/20061031233215/http://www.railwaysarchive.co.uk/docSummary.php?docID=29| archive-date=31 October 2006| dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Tas izsauca sīvu pretestību no vairākām pusēm un šī ideja tika pamesta.

Šajā laikā radās problēma ar ritošā sastāva novecošanu, kamēr &quot;Lielbritānijas dzelzceļam&quot; trūka finansiālo līdzekļu pilnīgas ritošā sastāva nomaiņas un atjaunošanas īstenošanai. To īslaicīgi mēģināja atrsināt, izstrādājot ''[[Pacer]]'', kas faktiski bija modificēts [[autobuss]] uz kravas vagonu četrriteņu šasijas. To izgatavošana bija lēta, tomēr tas pasažieru vidū tika plaši kritizēts neērtību dēļ. Sekojošais ieviestais ritošais sastāvs, piemēram, ''[[Sprinter]]'' bija veiksmīgāks.

Arī šajā periodā tika īstenota dzelzceļa līniju elektrifikācija, plašākais piemērs ir [[Austrumkrasta galvenā līnija]], kuras elektrifikācija tika uzsākta 1985. gadā un pabeigta 1991. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.railway-technology.com/projects/eastcoast/ |title=Archived copy |access-date=28 June 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170611102551/http://www.railway-technology.com/projects/eastcoast/ |archive-date=11 June 2017 |dead-url=no }}&lt;/ref&gt;

1988. gadā trīs vilcienu sadursmē netālu no Klephemas mezgla stacijas gāja bojā 35 cilvēki un tika ievainoti 484.&lt;ref name=&quot;Hidden&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|year=1989|title=Investigation of the Clapham Junction Railway Accident|publisher=[[Department of Transport]] |last=Hidden |first=Anthony |authorlink=Anthony Hidden |isbn=978-0-10-108202-0 |ref=harv |url=http://www.railwaysarchive.co.uk/documents/DoT_Hidden001.pdf |accessdate=7 September 2012 }}&lt;/ref&gt; Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka pie vainas bija pavirši veikti elektroinstalācijas darbi, kuros daļa no vecajiem vadiem tika atstāti, radot viltus signālu, kas nozīmēja, ka tika rādīts zaļš signāls, kad tam bija nepieciešams būt sarkanam.&lt;ref name=&quot;Hidden&quot; /&gt; Tika ieviesta dzelzceļa signāldarbu pārbaude, kā arī tika ierobežots darba stundu skaits ar drošību saistītos darbos strādājošiem. Pēc šī negadījuma tika ieteikta ''Automatic train protection'' (&quot;Automātiskā vilciena aizsardzība&quot;, saīsināti — ATP) — sistēmas, kas automātiski veiktu ārkārtas apstāšanos, ja vilciens pārsniedz atļauto ātrumu, ieviešana (šī sistēma gan nepalīdzētu novērst minēto avāriju, jo to izraisīja signālu, nevis vadītāja kļūda). Vairākas šādas sistēmas tika izmēģinātas, bet neviena netika ieviesta visā tīklā. Mūsdienās šī sistēma darbojas &quot;Lielā rietumu dzelzceļa&quot; ātrgaitas vilcienos.

=== Privatizācija ===
90. gadi Lielbritānijas dzelzceļu vēsturē iezīmējās ar [[Džons Meidžors|Džona Meidžora]] valdības īstenoto privatizāciju. [[Mārgarita Tečere|Tečeres]] valdība jau bija īstenojusi lielāko daļu valstij piederošo industiju pārdošanu. 1993. gadā tika paieņemts Dzelzceļu akts, kas paredzēja Lielbritānijas dzelzceļu pārstrukturēšanu un radīja pamatus privatizācijai, kas norisinājās no 1994. gada līdz 1997. gadam. &quot;Lielbritānijas dzelzceļš&quot; tika sadalīts un pārdots vairāk kā 100 dažādiem uzņēmumiem. Sliežu ceļi un infrastruktūra tika nodota &quot;''[[Raillink]]''&quot;. Starp pasažieru pārvadātājiem (sākotnēji bija 25) un valsti tika slēgti līgumi, kas noteica minimālo pārvadājumu biežumu, kā arī saņemamo subsīdiju daudzumu. Kravu pārvadājumi tika pārdoti (tika izveidoti 6 uzņēmumi, tomēr 5 no tiem tika pārdoti vienam īpašniekam). Valdība apgalvoja, ka privatizācija uzlabotu pasažieru pārvadājumus, kas arī apliecinājās — ar pārvadājumiem apmierināto pasažieru skaits pieauga no 76% 1999. gadā (kad tika sākta šī aptauja), līdz 83% 2013. gadā, bet pasažieru, kas nebija apmierināti ar savu ceļojumu, skaits samazinājās no 10% līdz 6%.&lt;ref name=gbraildataset19978&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.atoc.org/download/clientfiles/files/Rail%20industry%20dataset%20-RDG%20-%20with%20cover.pdf|title=GB rail: Dataset on financial and operational performance 1997–98 – 2012–13|access-date=4 August 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20170706124300/http://www.atoc.org/download/clientfiles/files/Rail%20industry%20dataset%20-RDG%20-%20with%20cover.pdf|archive-date=6 July 2017|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; Kopš privatizācijas pārvadāto pasažieru skaits ir dubultojies. Vidējā brauciena cena ir pieaugusi par 2,7% (ņemot vērā [[inflācija|inflāciju]]).&lt;ref name=&quot;bbc.co.uk&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title= Have train fares gone up or down since British Rail? |url= https://www.bbc.co.uk/news/magazine-21056703 |accessdate=2 August 2015 |date=22 January 2013 |work=BBC News}}&lt;/ref&gt; Dzelzceļa subsīdijas ir pieaugušas no 2,6 miljardiem mārciņu 1992.—1993. gadā līdz 3,5 miljardiem 2015.—2016. gadā (ņemot vērā inflāciju), tomēr vidējais subsīdiju daudzums uz braucienu ir samazinājies no 3,56 mārciņām uz 2,03 mārciņām.&lt;ref name=&quot;bbc.co.uk&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;orr.gov.uk&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://orr.gov.uk/__data/assets/pdf_file/0020/24149/uk-rail-industry-financial-information-2015-16.pdf|title=Rail industry financial information 2015–16 {{!}} Office of Rail and Road|publisher=Government of the United Kingdom|access-date=22 February 2017|archive-date={{dat|2022|10|09||bez}}|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20221009/http://orr.gov.uk/__data/assets/pdf_file/0020/24149/uk-rail-industry-financial-information-2015-16.pdf}}&lt;/ref&gt;

Lielbritānijas dzelzceļu publisko tēlu sabojāja vairāki smagi negadījumi, ieskaitot Harfīldas avāriju {{dat|2000||10|17||bez}}, kurā gāda bojā 4 un tika ievainoti vairāk kā 70 cilvēki un kuru izraisīja sliežu sadalīšanās sliežu nolietojuma rezultātā veidojošos mikroplaisu dēļ. Pēc tā ''Raillink'' vairāk kā 1200 vietās ieveiesa ārkārtas ātruma ierobežojumus un uzsāka dārgu sliežu nomaiņas plānu. Sekojošie traucējumi dzelzeļu tīklam un uzņēmuma strauji pieaugošās izmaksas izraisīja &quot;''Raillink''&quot; sabrukšanu un tā aizvietošanu ar ''&quot;[[Network Rail]]&quot;'', valstij piederošu&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.networkrail.co.uk/aspx/717.aspx|title=Our Legal and Financial Structure: How are we regulated|publisher=Network Rail|accessdate=25 January 2011}}&lt;/ref&gt; bezpeļņas uzņēmumu. Pēc [[Eiropas dzelzceļu aģentūra]]s datiem 2013. gadā Lielbritānijā bija drošākie dzelzceļi Eiropā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url= https://www.theguardian.com/news/datablog/2013/jul/25/how-safe-are-europe-railways |title= How safe are Europe's railways? |newspaper=The Guardian |location= London |date=25 July 2013 |author= Sedghi, Ami}}&lt;/ref&gt;

2003. gada septembrī tika pabeigta ''[[High Speed 1]]'', ātrgaitas dzelzceļu savienojuma ar [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneli]], pirmā daļa. Savienojums ar Londou tika atvērts 2007. gadā. 2010. gados tika veikta daudzu dzelzceļa līniju uzlabošana, Lielās rietumu līnijas elektrificēšana, ''[[Crossrail]]'' (dzelzceļa caur [[Londona|Londonu]] no austrumiem uz rietumiem) būvniecība (plānots pabeigt 2021. gadā).

== Piezīmes ==
:1. {{note|a}}Tonnālais kilometrs — tonna * kilometrs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dzelzceļš Lielbritānijā]]</text>
      <sha1>idigzwk0iqczjvuh7t55g3h1uhgq65e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hoseins Kanānīzādegans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>436954</id>
    <revision>
      <id>4534668</id>
      <parentid>4525397</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:22:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534668</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3861" sha1="oi081c4lg22aa0ct2tan1ymfczdf34l" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Hoseins Kanānīzādegans
| image = Hossein Kanaanizadegan 20191201.jpg
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|23}}
| birth_place = {{vieta|Irāna|Mahshahr}}
| height = 188
| currentclub = {{flaga|Irāna}} [[FK Perspolis|Persepolis]]
| clubnumber = 6
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| caps1 = 1
| caps2 = 46
| caps3 = 2
| caps4 = 7
| caps5 = 27
| caps6 = 52
| goals1 = 0
| goals2 = 3
| goals3 = 0
| goals4 = 3
| goals5 = 1
| goals6 = 2
| clubs1 = {{flaga|Irāna}} [[FK Perspolis|Persepolis]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Irāna}} [[Malavan F.C.|Malavan]]
| clubs3 = {{flaga|Irāna}} [[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]
| clubs4 = {{flaga|Irāna}} [[Saipa F.C.|Saipa]]
| clubs5 = {{flaga|Irāna}} [[Machine Sazi F.C.|Machine Sazi]]
| clubs6 = {{flaga|Irāna}} [[FK Perspolis|Persepolis]]
| years1 = 2012—2016
| years2 = 2014—2016
| years3 = 2016—2017
| years4 = 2017—2018
| years5 = 2018—2019
| years6 = 2019—2021
| nationalyears1 = 2015—
| nationalcaps1 = 67
| nationalgoals1 = 6
| nationalteam1 = {{fb|Irāna}}
| pcupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
| clubs7 = {{flaga|Katara}} [[Al Ahli SC|Al Ahli]]
| years7 = 2021—2023
| caps7 = 41
| goals7 = 7
| clubs8 = {{flaga|Irāna}} [[FK Perspolis|Persepolis]]
| years8 = 2023—
| caps8 = 71
| goals8 = 10
| ntupdate = {{dat|2026|09|21|sk|bez}}
}}
'''Mahmuds Hoseins Kanānīzādegans''' ({{val|fa|محمد حسين کنعانى زادگان}}; dzimis {{dat|1994|3|23}}) ir [[Irāna]]s [[Futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Irānas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas Pro Līga]]s kluba ''[[FK Perspolis|Persepolis]]'' sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parsnews.com/بخش-%D9%88%D8%B1%D8%B2%D8%B4%DB%8C-7/526774-%D8%A8%D8%A7%D8%B2%DB%8C%DA%A9%D9%86-%D8%AC%D9%86%D8%AC%D8%A7%D9%84%DB%8C-%D9%BE%D8%B1%D8%AD%D8%A7%D8%B4%DB%8C%D9%87-%D8%A7%D8%B3%D8%AA%D9%82%D9%84%D8%A7%D9%84-%D8%A8%D9%87-%D9%85%D8%A7%D8%B4%DB%8C%D9%86-%D8%B3%D8%A7%D8%B2%DB%8C-%D9%BE%DB%8C%D9%88%D8%B3%D8%AA|title=بازیکن جنجالی و پرحاشیه استقلال به ماشین سازی پیوست!|website=پارس نیوز|access-date=2019-07-10|language=fa|archive-date=2021-04-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210421152216/https://www.parsnews.com/%D8%A8%D8%AE%D8%B4-%D9%88%D8%B1%D8%B2%D8%B4%DB%8C-7/526774-%D8%A8%D8%A7%D8%B2%DB%8C%DA%A9%D9%86-%D8%AC%D9%86%D8%AC%D8%A7%D9%84%DB%8C-%D9%BE%D8%B1%D8%AD%D8%A7%D8%B4%DB%8C%D9%87-%D8%A7%D8%B3%D8%AA%D9%82%D9%84%D8%A7%D9%84-%D8%A8%D9%87-%D9%85%D8%A7%D8%B4%DB%8C%D9%86-%D8%B3%D8%A7%D8%B2%DB%8C-%D9%BE%DB%8C%D9%88%D8%B3%D8%AA}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isna.ir/news/98041608417/کنعانی-زادگان-با-پرسپولیس-دو-ساله-بست|title=کنعانی‌زادگان با پرسپولیس دو ساله بست|website=ایسنا|access-date=2019-07-10|date=2019-07-07|language=fa}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.khabarvarzeshi.com/fa/news/218780|title=کنعانی‌زادگان: عاشق پرسپولیسم؛ ‌می‌خواهم جبران کنم|last=خبرورزشی|website=fa|access-date=2019-07-10|date=۱۳۹۸/۰۴/۱۶ - ۲۱:۴۲|language=fa}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}

{{Irānas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Irānas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kanānīzādegans, Hoseins}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Irānas futbolisti]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:FK Perspolis spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Ahli SC spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>oi081c4lg22aa0ct2tan1ymfczdf34l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Valka 29.02.2020.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>452225</id>
    <revision>
      <id>4534634</id>
      <parentid>3275284</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:25:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Valka_29.02.2020.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534634</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="413" sha1="9t6vuixvsuh47hnuf8u00aka2xpz10x" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Valka 29.02.2020.
| source         = {{own}}
| date           = 29.02.2020
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Valka 29.02.2020.jpg}}</text>
      <sha1>9t6vuixvsuh47hnuf8u00aka2xpz10x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Saulriets Rīgā 08.2019.jpeg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>460588</id>
    <revision>
      <id>4534611</id>
      <parentid>3275230</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:53:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Saulriets_Rīgā_08.2019.jpeg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="420" sha1="jf01dygb88ka0a7fezxswt3o0uqiiaf" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Saulriets Rīgā 08.2019.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Saulriets Rīgā 08.2019.jpeg}}</text>
      <sha1>jf01dygb88ka0a7fezxswt3o0uqiiaf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Lokāls negaiss virs Jūrmalas, 09.2019.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>460591</id>
    <revision>
      <id>4534566</id>
      <parentid>3275129</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:24:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Lokāls_negaiss_virs_Jūrmalas,_09.2019.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="449" sha1="h7hp6jrftzffcmm3dcty9e7jpylpjay" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Lokāls negaiss virs Jūrmalas, 09.2019.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Lokāls negaiss virs Jūrmalas, 09.2019.JPG}}</text>
      <sha1>h7hp6jrftzffcmm3dcty9e7jpylpjay</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Ķengarags 04.2020.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>460610</id>
    <revision>
      <id>4534551</id>
      <parentid>3275116</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:19:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Ķengarags_04.2020.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="407" sha1="82hqxocbw63842bpth6uachaquaczml" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Ķengarags 04.2020.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Ķengarags 04.2020.JPG}}</text>
      <sha1>82hqxocbw63842bpth6uachaquaczml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Graudu iela Rīgā, 04.2020.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>460611</id>
    <revision>
      <id>4534535</id>
      <parentid>3275100</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:02:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Graudu_iela_Rīgā,_04.2020.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534535</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="425" sha1="szjg86xcjl3clvix8ezbcjojrv9j2tb" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Graudu iela Rīgā, 04.2020.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Graudu iela Rīgā, 04.2020.jpg}}</text>
      <sha1>szjg86xcjl3clvix8ezbcjojrv9j2tb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vācijas sportisti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>461610</id>
    <revision>
      <id>4534455</id>
      <parentid>3754031</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:48:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534455</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1890" sha1="nzpzt3llwvw78xcfve2z46y70bvqr6n" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Vācijas sportisti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|Vācija|empire}} [[Vācija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas sportisti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 
| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse
| above='''Spēļu norises vieta:''' {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķijas Karaliste]]

| group1 = {{osv|Cīņas sports|1896|Vasaras|image=yes}}
| list1  = [[Kārlis Šūmanis]]‡

| group2 = {{osv|Riteņbraukšana|1896|Vasaras|image=yes}}
| list2  = [[Augusts fon Gēdrihs]]{{•}} [[Bernards Knūbels]]{{•}} [[Teodors Leipolds]]{{•}} [[Jozefs Rozemeiers]]{{•}} [[Jozefs Velcenbahers]]

| group3 = {{osv|Svarcelšana|1896|Vasaras|image=yes}}
| list3  = [[Kārlis Šūmanis]]‡

| group4 = {{osv|Teniss|1896|Vasaras|image=yes}}
| list4  = [[Frīdrihs Trauns]]‡

| group5 = {{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}}
| list5  = [[Kurts Dērijs]]{{•}} [[Kārlis Galle]]{{•}} [[Fricis Hofmanis]]‡{{•}} [[Kārlis Šūmanis]]‡{{•}} [[Frīdrihs Trauns]]‡

| group6 = {{osv|Vingrošana|1896|Vasaras|image=yes}}
| list6  = [[Konrāds Bēkers]]{{•}} [[Alfrēds Flatovs]]{{•}} [[Gustavs Flatovs]]{{•}} [[Georgs Hilmars]]{{•}} [[Fricis Hofmanis]]‡{{•}} [[Fricis Manteifels]]{{•}} [[Kārlis Neikirhs]]{{•}} [[Rihards Restels]]{{•}} [[Gustavs Šufts]]{{•}} [[Kārlis Šūmanis]]‡{{•}} [[Hermanis Veingertners]]

| below = ‡ — Sportists startēja vairākos sporta veidos.

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}
[[Kategorija:1896. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vācijas olimpiskās veidnes|Sportisti 1896]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>nzpzt3llwvw78xcfve2z46y70bvqr6n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Tāls negaiss virs Rīgas jūras līča. 07.2010.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>463109</id>
    <revision>
      <id>4534635</id>
      <parentid>3275047</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:25:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Tāls_negaiss_virs_Rīgas_jūras_līča._07.2010.jpg (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534635</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="417" sha1="lk517ta0xpjsaaax2b90h3xwbhr2lqt" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    =
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}}
{{Laurijsfoto}}

[[Category:Photos made by User:Laurijs]]
{{NowCommons|Tāls negaiss virs Rīgas jūras līča. 07.2010.jpg}}</text>
      <sha1>lk517ta0xpjsaaax2b90h3xwbhr2lqt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sīksikspārņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465705</id>
    <revision>
      <id>4534514</id>
      <parentid>4534343</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:07:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534514</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6951" sha1="h7pirgcdyowx9b2ti75lusgurdn8uk0" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Sīksikspārņi
|      binomial = Microchiroptera &lt;small&gt;([[Dobson]], 1875)&lt;/small&gt;
|        attēls = Townsends in music hall.jpg
| att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|   kategorijas = nē
}}

'''Sīksikspārņi''' kādreiz tika izdalīti kā [[sikspārņi|sikspārņu kārtas]] (''Chiroptera'') apakškārta (sīksikspārņu apakškārta (''Microchiroptera'')).&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Lai arī taksons ir novecojis, apzīmējums sīksikspārņi joprojām tiek lietots, uzsverot šīs sikspārņu grupas kopīgās fizsikās un bioloģiskās īpašības. Šajā grupā ir vairāk nekā 1000 sugu, kas ir apmēram 17% no visiem zīdītājiem pasaulē.

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

== Sīksikspārņu īpašības ==
Sīksikspārņi ir nelieli, [[nakts]] aktīvi [[zīdītāji]]. To lielums atkarībā no sugas ir 4 — 16 cm.&lt;ref&gt;Whitaker, John O.; Dannelly, H. Kathleen; Prentice, David A. (2004). &quot;Chitinase in Insectivorous Bats&quot; (PDF). Journal of Mammalogy. 85 (1): 15–18. doi:10.1644/1545-1542(2004)085&lt;0015:CIIB&gt;2.0.CO;2. ISSN 0022-2372.&lt;/ref&gt; 
Lielākā daļa sīksikspārņu ir [[kukaiņēdāji]], bet daļa sugu medī [[putni|putnus]], [[ķirzakas]], citus mazākus [[sikspārņi|sikspārņus]] un [[zivis]]. Trīs sīksikspārņu sugas, kas sastopamas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Centrālā Amerika|Centrālajā Amerikā]], barojas ar citu zīdītāju vai putnu [[asinis|asinīm]]. Lielākā daļa [[Lapdeguņu dzimta|lapdeguņu]] barojas ar [[augļi]]em un [[nektārs|nektāru]].&lt;ref&gt;Nowak, Ronald M. (1994). [https://books.google.lv/books?id=OmkObkVIJ0EC&amp;q=Walker%27s%2520Bats%2520of%2520the%2520World%252C%2520Ronald%2520M.%2520Nowak%2520(1994)&amp;pg=PA1&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Walker's%2520Bats%2520of%2520the%2520World%252C%2520Ronald%2520M.%2520Nowak%2520(1994)&amp;f=false Walker's Bats of the World.] JHU Press. ISBN 978-0-8018-4986-2.&lt;/ref&gt; 

=== Atšķirīgās īpašības no dižsikspārņiem ===
*Lai medītu un izvairītos no šķēršļiem, sīksikspārņi izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Dažām sugām eholokācijas spēja ir daļēji samazināta. Toties lielākā daļa [[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] eholokāciju neizmanto.&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt; Izņēmums ir [[Ēģiptes augļsikspārnis]] (''Rousettus aegyptiacus''). Tomēr atšķirībā no sīksikspārņiem, kas izmanto balsenes eholokāciju, tas [[deguns|deguna]] gaisa ejās ar [[mēle]]s pamatni veido klikšķošas [[skaņa]]s.&lt;ref name=&quot;egyp&quot;&gt;Holland, R. A.; Waters, D. A.; Rayner, J. M. (2004). [https://journals.biologists.com/jeb/article-abstract/207/25/4361/15115/Echolocation-signal-structure-in-the?redirectedFrom=fulltext &quot;Echolocation signal structure in the Megachiropteran bat Rousettus aegyptiacus Geoffroy 1810&quot;.] The Journal of Experimental Biology. 207 (Pt 25): 4361–4369. Bibcode:2004JExpB.207.4361H. doi:10.1242/jeb.01288. PMID 15557022.&lt;/ref&gt; Dažas dižsikspārņu sugas klikšķošas skaņas veido ar spārniem.&lt;ref name=&quot;egyp&quot;/&gt;
*Sīksikspārņiem priekškāju otrajam [[pirksti|pirkstam]] nav [[nags|naga]]. Šis pirksts ir smalkāks un ar membrānu gandrīz nekustīgi savienots ar trešo pirkstu, nodrošinot stingrāku atbalstu membrānai lidojumā.
*Lielākajai daļai dižsikspārņiem nav [[aste]]s. Izņēmums ir [[cauruļdeguna augļsikspārņi]] (''Nyctimene'') ģints.
*Sīksikspārņu ausīm ir [[auss]] ļipiņa (''tragus''), kas ir ļoti nozīmīga eholokācijas procesā. Ausis sīksikspārņiem ir lielas, salīdzinot ar dižsikspārņu ausīm, kurām arī iztrūkst auss ļipiņas.
*Dižsikspārņu [[acis]] ir samērā lielas, toties sīksikspārņiem tās ir mazas.

== Sīksikspārņu dzimtas ==
* {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
* {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Microchiroptera|Sīksikspārņi}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>h7pirgcdyowx9b2ti75lusgurdn8uk0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534552</id>
      <parentid>4534514</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:19:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8448" sha1="knl1niddgbw3jib2hdmp4i3yyye98ir" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Sīksikspārņi
|      binomial = Microchiroptera &lt;small&gt;([[Dobson]], 1875)&lt;/small&gt;
|        attēls = Townsends in music hall.jpg
| att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|   kategorijas = nē
}}

'''Sīksikspārņi''' kādreiz tika izdalīti kā [[sikspārņi|sikspārņu kārtas]] (''Chiroptera'') apakškārta (sīksikspārņu apakškārta (''Microchiroptera'')).&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Lai arī taksons ir novecojis, apzīmējums sīksikspārņi joprojām tiek lietots, uzsverot šīs sikspārņu grupas kopīgās fiziskās un bioloģiskās īpašības. Šajā grupā ir vairāk nekā 1200 sugu,&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; kas ir apmēram 17% no visiem zīdītājiem pasaulē.

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

== Īpašības ==
[[Attēls:(1)Ghost Bat 078.jpg|left|200px|thumb|[[Austrālijas spoku sikspārnis]] (''Macroderma gigas'')]] 
[[Attēls:Outstretched ears of Plecotus auritus.jpg|left|200px|thumb|[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')]] 
Sīksikspārņi ir nelieli, [[nakts]] aktīvi [[zīdītāji]]. Tiem ir proporcionāli lielas ausis, mazas acis, ķermenis apmatots. To lielums atkarībā no sugas ir 3 — 14 cm, svars 1,7 — 220 [[grams|g]].&lt;ref name=&quot;facts&quot;&gt;[https://www.animalfunfacts.net/bats/60-bat.html Animal Fun Facts: Microbat]&lt;/ref&gt; Mazākais no sīksikspārņiem ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kura ķermeņa garums ir 2,9 cm un svars 1,7 g. Lielākais ir [[Austrālijas spoku sikspārnis]] (''Macroderma gigas''), kura ķermeņa garums ir 10 — 14 cm, svars līdz 220 g.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Lielākais spārnu izplētums ir [[spektrālais sikspārnis|spektrālajam sikspārnim]] (''Vampyrum spectrum''), tas sasniedz 100 cm. Garākās ausis ir [[brūnais garausainis|brūnajam garausainim]] (''Plecotus auritus''), kas sasniedz 4 cm garumu (turklāt šī sikspārņa ķermeņa garums arī ir 4 — 5 cm&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/plecotus-auritus-l/ Latvijas daba: Brūnais garausainis]&lt;/ref&gt;). Garākā [[mēle]] ir [[nektārsikspārnis|nektārsikspārnim]] (''Anoura fistulata''), kas ir 8,5 cm gara.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; 

Sīksikspārņu galvenā sensorā maņa ir [[dzirde]]. Tie spēj saklausīt skaņas līdz 200 000 [[herci]]em. Šīs [[frekvence]]s [[cilvēks|cilvēka]] ausij ir nedzirdamas (cilvēks dzird līdz 20 000 herciem). Sīksikspārņi lieliski dzird arī zemo fekvenču skaņas.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt;

Lielākā daļa sīksikspārņu ir [[kukaiņēdāji]], bet daļa sugu medī [[putni|putnus]], [[ķirzakas]], citus mazākus [[sikspārņi|sikspārņus]] un [[zivis]]. Trīs sīksikspārņu sugas, kas sastopamas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Centrālā Amerika|Centrālajā Amerikā]], barojas ar citu zīdītāju vai putnu [[asinis|asinīm]]. Lielākā daļa [[Lapdeguņu dzimta|lapdeguņu]] barojas ar [[augļi]]em un [[nektārs|nektāru]].&lt;ref&gt;Nowak, Ronald M. (1994). [https://books.google.lv/books?id=OmkObkVIJ0EC&amp;q=Walker%27s%2520Bats%2520of%2520the%2520World%252C%2520Ronald%2520M.%2520Nowak%2520(1994)&amp;pg=PA1&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Walker's%2520Bats%2520of%2520the%2520World%252C%2520Ronald%2520M.%2520Nowak%2520(1994)&amp;f=false Walker's Bats of the World.] JHU Press. ISBN 978-0-8018-4986-2.&lt;/ref&gt; 

Sīksikspārņi ir izveicīgi un ātri lidotāji. Lielāko ātrumu lidojumā sasniedz [[Brazīlijas garastes sikspārnis]] (''Tadarida brasiliensis'') — 160 km/st. Šīs sugas sikspārņi arī spēj pacelties gaisā visaugstāk no visiem sīksikspārņiem — 3000 metrus virs zemes.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Lielākā daļa sugu ir ļoti sociālas un veido lielas kolonijas. Vislielākās kolonijas ir novērotas Brazīlijas garastes sikspārņiem, vienā kolonijā dzīvo apmēram 20 miljoni sikspārņu.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt;

=== Atšķirīgās īpašības no dižsikspārņiem ===
[[Attēls:Spectral bat photo.jpg|right|220px|thumb|[[Spektrālais sikspārnis]] (''Vampyrum spectrum'')]] 
*Lai medītu un izvairītos no šķēršļiem, sīksikspārņi izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Lidojuma laikā tie izdod līdz 200 [[ultraskaņa|ultraskaņām]] sekundē. Skaņu viļni atbalsojas no, piemēram, kukaiņiem vai sienas, ļaujot sikspārnim orientēties telpā.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Tomēr dažām sugām eholokācijas spēja ir daļēji samazināta. Toties lielākā daļa [[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] eholokāciju neizmanto.&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;   
*Sīksikspārņiem priekškāju otrajam [[pirksti|pirkstam]] nav [[nags|naga]]. Šis pirksts ir smalkāks un ar membrānu gandrīz nekustīgi savienots ar trešo pirkstu, nodrošinot stingrāku atbalstu membrānai lidojumā.
*Lielākajai daļai dižsikspārņu nav [[aste]]s. Izņēmums ir [[cauruļdeguna augļsikspārņi]] (''Nyctimene'').
*Sīksikspārņu ausīm ir [[auss]] ļipiņa (''tragus''), kas ir ļoti nozīmīga eholokācijas procesā. Ausis sīksikspārņiem ir lielas, salīdzinot ar dižsikspārņu ausīm, kurām arī iztrūkst auss ļipiņas.
*Dižsikspārņu [[acis]] ir samērā lielas, toties sīksikspārņiem tās ir mazas.

== Sīksikspārņu dzimtas ==
* {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
* {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Microchiroptera|Sīksikspārņi}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[https://www.wires.org.au/wildlife-information/species/bats/microbats Wildlife: Microbats] (''angliski'')


[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>knl1niddgbw3jib2hdmp4i3yyye98ir</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534560</id>
      <parentid>4534552</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:22:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātikas izmaiņas */</comment>
      <origin>4534560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8428" sha1="egonhp3rluabarp9qgxhdo5az3te7pk" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Sīksikspārņi
|      binomial = Microchiroptera &lt;small&gt;([[Dobson]], 1875)&lt;/small&gt;
|        attēls = Townsends in music hall.jpg
| att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|   kategorijas = nē
}}

'''Sīksikspārņi''' kādreiz tika izdalīti kā [[sikspārņi|sikspārņu kārtas]] (''Chiroptera'') apakškārta (sīksikspārņu apakškārta (''Microchiroptera'')).&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Lai arī taksons ir novecojis, apzīmējums sīksikspārņi joprojām tiek lietots, uzsverot šīs sikspārņu grupas kopīgās fiziskās un bioloģiskās īpašības. Šajā grupā ir vairāk nekā 1200 sugu,&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; kas ir apmēram 17% no visiem zīdītājiem pasaulē.

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un sīksikspārņu (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

== Īpašības ==
[[Attēls:(1)Ghost Bat 078.jpg|left|200px|thumb|[[Austrālijas spoku sikspārnis]] (''Macroderma gigas'')]] 
[[Attēls:Outstretched ears of Plecotus auritus.jpg|left|200px|thumb|[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')]] 
Sīksikspārņi ir nelieli, [[nakts]] aktīvi [[zīdītāji]]. Tiem ir proporcionāli lielas ausis, mazas acis, ķermenis apmatots. To lielums atkarībā no sugas ir 3 — 14 cm, svars 1,7 — 220 [[grams|g]].&lt;ref name=&quot;facts&quot;&gt;[https://www.animalfunfacts.net/bats/60-bat.html Animal Fun Facts: Microbat]&lt;/ref&gt; Mazākais no sīksikspārņiem ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kura ķermeņa garums ir 2,9 cm un svars 1,7 g. Lielākais ir [[Austrālijas spoku sikspārnis]] (''Macroderma gigas''), kura ķermeņa garums ir 10 — 14 cm, svars līdz 220 g.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Lielākais spārnu izplētums ir [[spektrālais sikspārnis|spektrālajam sikspārnim]] (''Vampyrum spectrum''), tas sasniedz 100 cm. Garākās ausis ir [[brūnais garausainis|brūnajam garausainim]] (''Plecotus auritus''), kas sasniedz 4 cm garumu (turklāt šī sikspārņa ķermeņa garums arī ir 4 — 5 cm&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/plecotus-auritus-l/ Latvijas daba: Brūnais garausainis]&lt;/ref&gt;). Garākā [[mēle]] ir [[nektārsikspārnis|nektārsikspārnim]] (''Anoura fistulata''), kas ir 8,5 cm gara.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; 

Sīksikspārņu galvenā sensorā maņa ir [[dzirde]]. Tie spēj saklausīt skaņas līdz 200 000 [[herci]]em. Šīs [[frekvence]]s [[cilvēks|cilvēka]] ausij ir nedzirdamas (cilvēks dzird līdz 20 000 herciem). Sīksikspārņi lieliski dzird arī zemo fekvenču skaņas.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt;

Lielākā daļa sīksikspārņu ir [[kukaiņēdāji]], bet daļa sugu medī [[putni|putnus]], [[ķirzakas]], citus mazākus [[sikspārņi|sikspārņus]] un [[zivis]]. Trīs sīksikspārņu sugas, kas sastopamas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Centrālā Amerika|Centrālajā Amerikā]], barojas ar citu zīdītāju vai putnu [[asinis|asinīm]]. Lielākā daļa [[Lapdeguņu dzimta|lapdeguņu]] barojas ar [[augļi]]em un [[nektārs|nektāru]].&lt;ref&gt;Nowak, Ronald M. (1994). [https://books.google.lv/books?id=OmkObkVIJ0EC&amp;q=Walker%27s%2520Bats%2520of%2520the%2520World%252C%2520Ronald%2520M.%2520Nowak%2520(1994)&amp;pg=PA1&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Walker's%2520Bats%2520of%2520the%2520World%252C%2520Ronald%2520M.%2520Nowak%2520(1994)&amp;f=false Walker's Bats of the World.] JHU Press. ISBN 978-0-8018-4986-2.&lt;/ref&gt; 

Sīksikspārņi ir izveicīgi un ātri lidotāji. Lielāko ātrumu lidojumā sasniedz [[Brazīlijas garastes sikspārnis]] (''Tadarida brasiliensis'') — 160 km/st. Šīs sugas sikspārņi arī spēj pacelties gaisā visaugstāk no visiem sīksikspārņiem — 3000 metrus virs zemes.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Lielākā daļa sugu ir ļoti sociālas un veido lielas kolonijas. Vislielākās kolonijas ir novērotas Brazīlijas garastes sikspārņiem, vienā kolonijā dzīvo apmēram 20 miljoni sikspārņu.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt;

=== Atšķirīgās īpašības no dižsikspārņiem ===
[[Attēls:Spectral bat photo.jpg|right|220px|thumb|[[Spektrālais sikspārnis]] (''Vampyrum spectrum'')]] 
*Lai medītu un izvairītos no šķēršļiem, sīksikspārņi izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Lidojuma laikā tie izdod līdz 200 [[ultraskaņa|ultraskaņām]] sekundē. Skaņu viļni atbalsojas no, piemēram, kukaiņiem vai sienas, ļaujot sikspārnim orientēties telpā.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Tomēr dažām sugām eholokācijas spēja ir daļēji samazināta. Toties lielākā daļa [[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] eholokāciju neizmanto.&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;   
*Sīksikspārņiem priekškāju otrajam [[pirksti|pirkstam]] nav [[nags|naga]]. Šis pirksts ir smalkāks un ar membrānu gandrīz nekustīgi savienots ar trešo pirkstu, nodrošinot stingrāku atbalstu membrānai lidojumā.
*Lielākajai daļai dižsikspārņu nav [[aste]]s. Izņēmums ir [[cauruļdeguna augļsikspārņi]] (''Nyctimene'').
*Sīksikspārņu ausīm ir [[auss]] ļipiņa (''tragus''), kas ir ļoti nozīmīga eholokācijas procesā. Ausis sīksikspārņiem ir lielas, salīdzinot ar dižsikspārņu ausīm, kurām arī iztrūkst auss ļipiņas.
*Dižsikspārņu [[acis]] ir samērā lielas, toties sīksikspārņiem tās ir mazas.

== Sīksikspārņu dzimtas ==
* {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
* {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Microchiroptera|Sīksikspārņi}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[https://www.wires.org.au/wildlife-information/species/bats/microbats Wildlife: Microbats] (''angliski'')


[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>egonhp3rluabarp9qgxhdo5az3te7pk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534570</id>
      <parentid>4534560</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:26:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Īpašības */ stils</comment>
      <origin>4534570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8437" sha1="ek2acks0nbp3fcy4sw4nw8o29pypaqx" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Sīksikspārņi
|      binomial = Microchiroptera &lt;small&gt;([[Dobson]], 1875)&lt;/small&gt;
|        attēls = Townsends in music hall.jpg
| att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|   kategorijas = nē
}}

'''Sīksikspārņi''' kādreiz tika izdalīti kā [[sikspārņi|sikspārņu kārtas]] (''Chiroptera'') apakškārta (sīksikspārņu apakškārta (''Microchiroptera'')).&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Lai arī taksons ir novecojis, apzīmējums sīksikspārņi joprojām tiek lietots, uzsverot šīs sikspārņu grupas kopīgās fiziskās un bioloģiskās īpašības. Šajā grupā ir vairāk nekā 1200 sugu,&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; kas ir apmēram 17% no visiem zīdītājiem pasaulē.

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un sīksikspārņu (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

== Īpašības ==
[[Attēls:(1)Ghost Bat 078.jpg|left|200px|thumb|[[Austrālijas spoku sikspārnis]] (''Macroderma gigas'')]] 
[[Attēls:Outstretched ears of Plecotus auritus.jpg|left|200px|thumb|[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')]] 
Sīksikspārņi ir nelieli, [[nakts]] aktīvi [[zīdītāji]]. Tiem ir proporcionāli lielas ausis, mazas acis, ķermenis apmatots. To lielums atkarībā no sugas ir 3 — 14 cm, svars 1,7 — 220 [[grams|g]].&lt;ref name=&quot;facts&quot;&gt;[https://www.animalfunfacts.net/bats/60-bat.html Animal Fun Facts: Microbat]&lt;/ref&gt; Mazākais no sīksikspārņiem ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kura ķermeņa garums ir 2,9 cm un svars 1,7 g. Lielākais ir [[Austrālijas spoku sikspārnis]] (''Macroderma gigas''), kura ķermeņa garums ir 10 — 14 cm, svars līdz 220 g.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Lielākais spārnu izplētums ir [[spektrālais sikspārnis|spektrālajam sikspārnim]] (''Vampyrum spectrum''), tas sasniedz 100 cm. Garākās ausis ir [[brūnais garausainis|brūnajam garausainim]] (''Plecotus auritus''), kas sasniedz 4 cm garumu (turklāt šī sikspārņa ķermeņa garums arī ir 4 — 5 cm&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/plecotus-auritus-l/ Latvijas daba: Brūnais garausainis]&lt;/ref&gt;). Garākā [[mēle]] ir [[nektārsikspārnis|nektārsikspārnim]] (''Anoura fistulata''), kas ir 8,5 cm gara.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; 

Sīksikspārņu galvenā sensorā maņa ir [[dzirde]]. Tie spēj saklausīt skaņas līdz 200 000 [[herci]]em. Šīs [[frekvence]]s [[cilvēks|cilvēka]] ausij ir nedzirdamas (cilvēks dzird līdz 20 000 herciem). Sīksikspārņi lieliski dzird arī zemo frekvenču skaņas.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt;

Lielākā daļa sīksikspārņu ir [[kukaiņēdāji]], bet daļa sugu medī [[putni|putnus]], [[ķirzakas]], citus mazākus [[sikspārņi|sikspārņus]] un [[zivis]]. Trīs sīksikspārņu sugas, kas sastopamas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Centrālā Amerika|Centrālajā Amerikā]], barojas ar citu zīdītāju vai putnu [[asinis|asinīm]]. Lielākā daļa [[Lapdeguņu dzimta|lapdeguņu]] barojas ar [[augļi]]em un [[nektārs|nektāru]].&lt;ref&gt;Nowak, Ronald M. (1994). [https://books.google.lv/books?id=OmkObkVIJ0EC&amp;q=Walker%27s%2520Bats%2520of%2520the%2520World%252C%2520Ronald%2520M.%2520Nowak%2520(1994)&amp;pg=PA1&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Walker's%2520Bats%2520of%2520the%2520World%252C%2520Ronald%2520M.%2520Nowak%2520(1994)&amp;f=false Walker's Bats of the World.] JHU Press. ISBN 978-0-8018-4986-2.&lt;/ref&gt; 

Sīksikspārņi ir izveicīgi un ātri lidotāji. Lielāko ātrumu lidojumā sasniedz [[Brazīlijas garastes sikspārnis]] (''Tadarida brasiliensis'') — 160 km/st. Šīs sugas sikspārņi arī spēj pacelties gaisā visaugstāk no visiem sīksikspārņiem — 3000 metrus virs zemes.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Lielākā daļa sugu ir ļoti sociālas un veido lielas kolonijas. Vislielākās kolonijas ir novērotas Brazīlijas garastes sikspārņiem, vienā kolonijā var dzīvot līdz apmēram 20 miljoni sikspārņu.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt;

=== Atšķirīgās īpašības no dižsikspārņiem ===
[[Attēls:Spectral bat photo.jpg|right|220px|thumb|[[Spektrālais sikspārnis]] (''Vampyrum spectrum'')]] 
*Lai medītu un izvairītos no šķēršļiem, sīksikspārņi izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Lidojuma laikā tie izdod līdz 200 [[ultraskaņa|ultraskaņām]] sekundē. Skaņu viļni atbalsojas no, piemēram, kukaiņiem vai sienas, ļaujot sikspārnim orientēties telpā.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Tomēr dažām sugām eholokācijas spēja ir daļēji samazināta. Toties lielākā daļa [[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] eholokāciju neizmanto.&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;
*Sīksikspārņiem priekškāju otrajam [[pirksti|pirkstam]] nav [[nags|naga]]. Šis pirksts ir smalkāks un ar membrānu gandrīz nekustīgi savienots ar trešo pirkstu, nodrošinot stingrāku atbalstu membrānai lidojumā.
*Lielākajai daļai dižsikspārņu nav [[aste]]s. Izņēmums ir [[cauruļdeguna augļsikspārņi]] (''Nyctimene'').
*Sīksikspārņu ausīm ir [[auss]] ļipiņa (''tragus''), kas ir ļoti nozīmīga eholokācijas procesā. Ausis sīksikspārņiem ir lielas, salīdzinot ar dižsikspārņu ausīm, kurām arī iztrūkst auss ļipiņas.
*Dižsikspārņu [[acis]] ir samērā lielas, toties sīksikspārņiem tās ir mazas.

== Sīksikspārņu dzimtas ==
* {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
* {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Microchiroptera|Sīksikspārņi}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[https://www.wires.org.au/wildlife-information/species/bats/microbats Wildlife: Microbats] (''angliski'')


[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>ek2acks0nbp3fcy4sw4nw8o29pypaqx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534572</id>
      <parentid>4534570</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:26:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Īpašības */ gramatika</comment>
      <origin>4534572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8439" sha1="gxf7dzsk7rirnn4twezr61lxt9iagsc" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Sīksikspārņi
|      binomial = Microchiroptera &lt;small&gt;([[Dobson]], 1875)&lt;/small&gt;
|        attēls = Townsends in music hall.jpg
| att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|   kategorijas = nē
}}

'''Sīksikspārņi''' kādreiz tika izdalīti kā [[sikspārņi|sikspārņu kārtas]] (''Chiroptera'') apakškārta (sīksikspārņu apakškārta (''Microchiroptera'')).&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Lai arī taksons ir novecojis, apzīmējums sīksikspārņi joprojām tiek lietots, uzsverot šīs sikspārņu grupas kopīgās fiziskās un bioloģiskās īpašības. Šajā grupā ir vairāk nekā 1200 sugu,&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; kas ir apmēram 17% no visiem zīdītājiem pasaulē.

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un sīksikspārņu (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

== Īpašības ==
[[Attēls:(1)Ghost Bat 078.jpg|left|200px|thumb|[[Austrālijas spoku sikspārnis]] (''Macroderma gigas'')]] 
[[Attēls:Outstretched ears of Plecotus auritus.jpg|left|200px|thumb|[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')]] 
Sīksikspārņi ir nelieli, [[nakts]] aktīvi [[zīdītāji]]. Tiem ir proporcionāli lielas ausis, mazas acis, ķermenis apmatots. To lielums atkarībā no sugas ir 3 — 14 cm, svars 1,7 — 220 [[grams|g]].&lt;ref name=&quot;facts&quot;&gt;[https://www.animalfunfacts.net/bats/60-bat.html Animal Fun Facts: Microbat]&lt;/ref&gt; Mazākais no sīksikspārņiem ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kura ķermeņa garums ir 2,9 cm un svars 1,7 g. Lielākais ir [[Austrālijas spoku sikspārnis]] (''Macroderma gigas''), kura ķermeņa garums ir 10 — 14 cm, svars līdz 220 g.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Lielākais spārnu izplētums ir [[spektrālais sikspārnis|spektrālajam sikspārnim]] (''Vampyrum spectrum''), tas sasniedz 100 cm. Garākās ausis ir [[brūnais garausainis|brūnajam garausainim]] (''Plecotus auritus''), kas sasniedz 4 cm garumu (turklāt šī sikspārņa ķermeņa garums arī ir 4 — 5 cm&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/plecotus-auritus-l/ Latvijas daba: Brūnais garausainis]&lt;/ref&gt;). Garākā [[mēle]] ir [[nektārsikspārnis|nektārsikspārnim]] (''Anoura fistulata''), kas ir 8,5 cm gara.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; 

Sīksikspārņu galvenā sensorā maņa ir [[dzirde]]. Tie spēj saklausīt skaņas līdz 200 000 [[herci]]em. Šīs [[frekvence]]s [[cilvēks|cilvēka]] ausij ir nedzirdamas (cilvēks dzird līdz 20 000 herciem). Sīksikspārņi lieliski dzird arī zemo frekvenču skaņas.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt;

Lielākā daļa sīksikspārņu ir [[kukaiņēdāji]], bet daļa sugu medī [[putni|putnus]], [[ķirzakas]], citus mazākus [[sikspārņi|sikspārņus]] un [[zivis]]. Trīs sīksikspārņu sugas, kas sastopamas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Centrālā Amerika|Centrālajā Amerikā]], barojas ar citu zīdītāju vai putnu [[asinis|asinīm]]. Lielākā daļa [[Lapdeguņu dzimta|lapdeguņu]] barojas ar [[augļi]]em un [[nektārs|nektāru]].&lt;ref&gt;Nowak, Ronald M. (1994). [https://books.google.lv/books?id=OmkObkVIJ0EC&amp;q=Walker%27s%2520Bats%2520of%2520the%2520World%252C%2520Ronald%2520M.%2520Nowak%2520(1994)&amp;pg=PA1&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Walker's%2520Bats%2520of%2520the%2520World%252C%2520Ronald%2520M.%2520Nowak%2520(1994)&amp;f=false Walker's Bats of the World.] JHU Press. ISBN 978-0-8018-4986-2.&lt;/ref&gt; 

Sīksikspārņi ir izveicīgi un ātri lidotāji. Lielāko ātrumu lidojumā sasniedz [[Brazīlijas garastes sikspārnis]] (''Tadarida brasiliensis'') — 160 km/st. Šīs sugas sikspārņi arī spēj pacelties gaisā visaugstāk no visiem sīksikspārņiem — 3000 metrus virs zemes.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Lielākā daļa sugu ir ļoti sociālas un veido lielas kolonijas. Vislielākās kolonijas ir novērotas Brazīlijas garastes sikspārņiem, vienā kolonijā var dzīvot līdz apmēram 20 miljoniem sikspārņu.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt;

=== Atšķirīgās īpašības no dižsikspārņiem ===
[[Attēls:Spectral bat photo.jpg|right|220px|thumb|[[Spektrālais sikspārnis]] (''Vampyrum spectrum'')]] 
*Lai medītu un izvairītos no šķēršļiem, sīksikspārņi izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Lidojuma laikā tie izdod līdz 200 [[ultraskaņa|ultraskaņām]] sekundē. Skaņu viļni atbalsojas no, piemēram, kukaiņiem vai sienas, ļaujot sikspārnim orientēties telpā.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Tomēr dažām sugām eholokācijas spēja ir daļēji samazināta. Toties lielākā daļa [[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] eholokāciju neizmanto.&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;
*Sīksikspārņiem priekškāju otrajam [[pirksti|pirkstam]] nav [[nags|naga]]. Šis pirksts ir smalkāks un ar membrānu gandrīz nekustīgi savienots ar trešo pirkstu, nodrošinot stingrāku atbalstu membrānai lidojumā.
*Lielākajai daļai dižsikspārņu nav [[aste]]s. Izņēmums ir [[cauruļdeguna augļsikspārņi]] (''Nyctimene'').
*Sīksikspārņu ausīm ir [[auss]] ļipiņa (''tragus''), kas ir ļoti nozīmīga eholokācijas procesā. Ausis sīksikspārņiem ir lielas, salīdzinot ar dižsikspārņu ausīm, kurām arī iztrūkst auss ļipiņas.
*Dižsikspārņu [[acis]] ir samērā lielas, toties sīksikspārņiem tās ir mazas.

== Sīksikspārņu dzimtas ==
* {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
* {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Microchiroptera|Sīksikspārņi}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[https://www.wires.org.au/wildlife-information/species/bats/microbats Wildlife: Microbats] (''angliski'')


[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>gxf7dzsk7rirnn4twezr61lxt9iagsc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534658</id>
      <parentid>4534572</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:06:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4534658</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8466" sha1="gw2f07i4xuzzd38l7iua6epk7ae9cdt" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Sīksikspārņi
|      binomial = Microchiroptera &lt;small&gt;([[Dobson]], 1875)&lt;/small&gt;
|        attēls = Townsends in music hall.jpg
| att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|   kategorijas = nē
}}

'''Sīksikspārņi''' kādreiz tika izdalīti kā [[sikspārņi|sikspārņu kārtas]] (''Chiroptera'') apakškārta (sīksikspārņu apakškārta (''Microchiroptera'')).&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Lai arī taksons ir novecojis, apzīmējums sīksikspārņi joprojām tiek lietots, uzsverot šīs sikspārņu grupas kopīgās fiziskās un bioloģiskās īpašības. Šajā grupā ir vairāk nekā 1200 sugu,&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; kas ir apmēram 17% no visiem zīdītājiem pasaulē.

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un sīksikspārņu (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

== Īpašības ==
[[Attēls:(1)Ghost Bat 078.jpg|left|200px|thumb|[[Austrālijas spoku sikspārnis]] (''Macroderma gigas'')]] 
[[Attēls:Outstretched ears of Plecotus auritus.jpg|left|200px|thumb|[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')]] 
Sīksikspārņi ir nelieli, [[nakts]] aktīvi [[zīdītāji]]. Tiem ir proporcionāli lielas ausis, mazas acis, ķermenis apmatots. To lielums atkarībā no sugas ir 3 — 14 cm, svars 1,7 — 220 [[grams|g]].&lt;ref name=&quot;facts&quot;&gt;[https://www.animalfunfacts.net/bats/60-bat.html Animal Fun Facts: Microbat]&lt;/ref&gt; Mazākais no sīksikspārņiem ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kura ķermeņa garums ir 2,9 cm un svars 1,7 g. Lielākais ir [[Austrālijas spoku sikspārnis]] (''Macroderma gigas''), kura ķermeņa garums ir 10 — 14 cm, svars līdz 220 g.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Lielākais spārnu izplētums ir [[spektrālais sikspārnis|spektrālajam sikspārnim]] (''Vampyrum spectrum''), tas sasniedz 100 cm. Garākās ausis ir [[brūnais garausainis|brūnajam garausainim]] (''Plecotus auritus''), kas sasniedz 4 cm garumu (turklāt šī sikspārņa ķermeņa garums arī ir 4 — 5 cm&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/plecotus-auritus-l/ Latvijas daba: Brūnais garausainis]&lt;/ref&gt;). Garākā [[mēle]] ir [[nektārsikspārnis|nektārsikspārnim]] (''Anoura fistulata''), kas ir 8,5 cm gara.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; 

Sīksikspārņu galvenā sensorā maņa ir [[dzirde]]. Tie spēj saklausīt skaņas līdz 200 000 [[herci]]em. Šīs [[frekvence]]s [[cilvēks|cilvēka]] ausij ir nedzirdamas (cilvēks dzird līdz 20 000 herciem). Sīksikspārņi lieliski dzird arī zemo frekvenču skaņas.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt;

Lielākā daļa sīksikspārņu ir [[kukaiņēdāji]], bet daļa sugu medī [[putni|putnus]], [[ķirzakas]], citus mazākus [[sikspārņi|sikspārņus]] un [[zivis]]. Trīs sīksikspārņu sugas, kas sastopamas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Centrālā Amerika|Centrālajā Amerikā]], barojas ar citu zīdītāju vai putnu [[asinis|asinīm]]. Lielākā daļa [[Lapdeguņu dzimta|lapdeguņu]] barojas ar [[augļi]]em un [[nektārs|nektāru]].&lt;ref&gt;Nowak, Ronald M. (1994). [https://books.google.lv/books?id=OmkObkVIJ0EC&amp;q=Walker%27s%2520Bats%2520of%2520the%2520World%252C%2520Ronald%2520M.%2520Nowak%2520(1994)&amp;pg=PA1&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Walker's%2520Bats%2520of%2520the%2520World%252C%2520Ronald%2520M.%2520Nowak%2520(1994)&amp;f=false Walker's Bats of the World.] JHU Press. ISBN 978-0-8018-4986-2.&lt;/ref&gt; 

Sīksikspārņi ir izveicīgi un ātri lidotāji. Lielāko ātrumu lidojumā sasniedz [[Brazīlijas garastes sikspārnis]] (''Tadarida brasiliensis'') — 160 km/st. Šīs sugas sikspārņi arī spēj pacelties gaisā visaugstāk no visiem sīksikspārņiem — 3000 metrus virs zemes.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Lielākā daļa sugu ir ļoti sociālas un veido lielas kolonijas. Vislielākās kolonijas ir novērotas Brazīlijas garastes sikspārņiem, vienā kolonijā var dzīvot līdz apmēram 20 miljoniem sikspārņu.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt;

=== Atšķirīgās īpašības no dižsikspārņiem ===
[[Attēls:Spectral bat photo.jpg|right|220px|thumb|[[Spektrālais sikspārnis]] (''Vampyrum spectrum'')]] 
*Lai medītu un izvairītos no šķēršļiem, sīksikspārņi izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Lidojuma laikā tie izdod līdz 200 [[ultraskaņa|ultraskaņām]] sekundē. Skaņu viļni atbalsojas no, piemēram, kukaiņiem vai sienas, ļaujot sikspārnim orientēties telpā.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Tomēr dažām sugām eholokācijas spēja ir daļēji samazināta. Toties lielākā daļa [[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] eholokāciju neizmanto.&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;
*Sīksikspārņiem priekškāju otrajam [[pirksti|pirkstam]] nav [[nags|naga]]. Šis pirksts ir smalkāks un ar membrānu gandrīz nekustīgi savienots ar trešo pirkstu, nodrošinot stingrāku atbalstu membrānai lidojumā.
*Lielākajai daļai dižsikspārņu nav [[aste]]s. Izņēmums ir [[cauruļdeguna augļsikspārņi]] (''Nyctimene'').
*Sīksikspārņu ausīm ir [[auss]] ļipiņa (''tragus''), kas ir ļoti nozīmīga eholokācijas procesā. Ausis sīksikspārņiem ir lielas, salīdzinot ar dižsikspārņu ausīm, kurām arī iztrūkst auss ļipiņas.
*Dižsikspārņu [[acis]] ir samērā lielas, toties sīksikspārņiem tās ir mazas.

== Sīksikspārņu dzimtas ==
* {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
* {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Microchiroptera|Sīksikspārņi}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[https://www.wires.org.au/wildlife-information/species/bats/microbats Wildlife: Microbats] (''angliski'')


[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>gw2f07i4xuzzd38l7iua6epk7ae9cdt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534659</id>
      <parentid>4534658</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:06:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4534659</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8465" sha1="d1cvlgpfs1y5xtqn7wcoed6rchhtmtb" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Sīksikspārņi
|      binomial = Microchiroptera &lt;small&gt;([[Dobson]], 1875)&lt;/small&gt;
|        attēls = Townsends in music hall.jpg
| att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|   kategorijas = nē
}}

'''Sīksikspārņi''' kādreiz tika izdalīti kā [[sikspārņi|sikspārņu kārtas]] (''Chiroptera'') apakškārta (sīksikspārņu apakškārta (''Microchiroptera'')).&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Lai arī taksons ir novecojis, apzīmējums sīksikspārņi joprojām tiek lietots, uzsverot šīs sikspārņu grupas kopīgās fiziskās un bioloģiskās īpašības. Šajā grupā ir vairāk nekā 1200 sugu,&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; kas ir apmēram 17% no visiem zīdītājiem pasaulē.

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un sīksikspārņu (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

== Īpašības ==
[[Attēls:(1)Ghost Bat 078.jpg|left|200px|thumb|[[Austrālijas spoku sikspārnis]] (''Macroderma gigas'')]] 
[[Attēls:Outstretched ears of Plecotus auritus.jpg|left|200px|thumb|[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'')]] 
Sīksikspārņi ir nelieli, [[nakts]] aktīvi [[zīdītāji]]. Tiem ir proporcionāli lielas ausis, mazas acis, ķermenis apmatots. To lielums atkarībā no sugas ir 3 — 14 cm, svars 1,7 — 220 [[grams|g]].&lt;ref name=&quot;facts&quot;&gt;[https://www.animalfunfacts.net/bats/60-bat.html Animal Fun Facts: Microbat]&lt;/ref&gt; Mazākais no sīksikspārņiem ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kura ķermeņa garums ir 2,9 cm un svars 1,7 g. Lielākais ir [[Austrālijas spoku sikspārnis]] (''Macroderma gigas''), kura ķermeņa garums ir 10 — 14 cm, svars līdz 220 g.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Lielākais spārnu izplētums ir [[spektrālais sikspārnis|spektrālajam sikspārnim]] (''Vampyrum spectrum''), tas sasniedz 100 cm. Garākās ausis ir [[brūnais garausainis|brūnajam garausainim]] (''Plecotus auritus''), kas sasniedz 4 cm garumu (turklāt šī sikspārņa ķermeņa garums arī ir 4 — 5 cm&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/plecotus-auritus-l/ Latvijas daba: Brūnais garausainis]&lt;/ref&gt;). Garākā [[mēle]] ir [[nektārsikspārnis|nektārsikspārnim]] (''Anoura fistulata''), kas ir 8,5 cm gara.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; 

Sīksikspārņu galvenā sensorā maņa ir [[dzirde]]. Tie spēj saklausīt skaņas līdz 200 000 [[herci]]em. Šīs [[frekvence]]s [[cilvēks|cilvēka]] ausij ir nedzirdamas (cilvēks dzird līdz 20 000 herciem). Sīksikspārņi lieliski dzird arī zemo frekvenču skaņas.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt;

Lielākā daļa sīksikspārņu ir [[kukaiņēdāji]], bet daļa sugu medī [[putni|putnus]], [[ķirzakas]], citus mazākus [[sikspārņi|sikspārņus]] un [[zivis]]. Trīs sīksikspārņu sugas, kas sastopamas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Centrālā Amerika|Centrālajā Amerikā]], barojas ar citu zīdītāju vai putnu [[asinis|asinīm]]. Lielākā daļa [[Lapdeguņu dzimta|lapdeguņu]] barojas ar [[augļi]]em un [[nektārs|nektāru]].&lt;ref&gt;Nowak, Ronald M. (1994). [https://books.google.lv/books?id=OmkObkVIJ0EC&amp;q=Walker%27s%2520Bats%2520of%2520the%2520World%252C%2520Ronald%2520M.%2520Nowak%2520(1994)&amp;pg=PA1&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Walker's%2520Bats%2520of%2520the%2520World%252C%2520Ronald%2520M.%2520Nowak%2520(1994)&amp;f=false Walker's Bats of the World.] JHU Press. ISBN 978-0-8018-4986-2.&lt;/ref&gt; 

Sīksikspārņi ir izveicīgi un ātri lidotāji. Lielāko ātrumu lidojumā sasniedz [[Brazīlijas garastes sikspārnis]] (''Tadarida brasiliensis'') — 160 km/st. Šīs sugas sikspārņi arī spēj pacelties gaisā visaugstāk no visiem sīksikspārņiem — 3000 metrus virs zemes.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Lielākā daļa sugu ir ļoti sociālas un veido lielas kolonijas. Vislielākās kolonijas ir novērotas Brazīlijas garastes sikspārņiem, vienā kolonijā var dzīvot līdz apmēram 20 miljoniem sikspārņu.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt;

=== Atšķirīgās īpašības no dižsikspārņiem ===
[[Attēls:Spectral bat photo.jpg|right|220px|thumb|[[Spektrālais sikspārnis]] (''Vampyrum spectrum'')]] 
*Lai medītu un izvairītos no šķēršļiem, sīksikspārņi izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Lidojuma laikā tie izdod līdz 200 [[ultraskaņa|ultraskaņām]] sekundē. Skaņu viļni atbalsojas no, piemēram, kukaiņiem vai sienas, ļaujot sikspārnim orientēties telpā.&lt;ref name=&quot;facts&quot;/&gt; Tomēr dažām sugām eholokācijas spēja ir daļēji samazināta. Toties lielākā daļa [[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] eholokāciju neizmanto.&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;
*Sīksikspārņiem priekškāju otrajam [[pirksti|pirkstam]] nav [[nags|naga]]. Šis pirksts ir smalkāks un ar membrānu gandrīz nekustīgi savienots ar trešo pirkstu, nodrošinot stingrāku atbalstu membrānai lidojumā.
*Lielākajai daļai dižsikspārņu nav [[aste]]s. Izņēmums ir [[cauruļdeguna augļsikspārņi]] (''Nyctimene'').
*Sīksikspārņu ausīm ir [[auss]] ļipiņa (''tragus''), kas ir ļoti nozīmīga eholokācijas procesā. Ausis sīksikspārņiem ir lielas, salīdzinot ar dižsikspārņu ausīm, kurām arī iztrūkst auss ļipiņas.
*Dižsikspārņu [[acis]] ir samērā lielas, toties sīksikspārņiem tās ir mazas.

== Sīksikspārņu dzimtas ==
* {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
* {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Microchiroptera|Sīksikspārņi}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[https://www.wires.org.au/wildlife-information/species/bats/microbats Wildlife: Microbats] (''angliski'')

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>d1cvlgpfs1y5xtqn7wcoed6rchhtmtb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Flying pencil</title>
    <ns>3</ns>
    <id>467659</id>
    <revision>
      <id>4534784</id>
      <parentid>3306282</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T00:04:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Robertsky</username>
        <id>82570</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Robertsky pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Hector Ossa J.]] uz [[Dalībnieka diskusija:Flying pencil]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Hector Ossa J.|Hector Ossa J.]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Flying pencil|Flying pencil]]&quot;</comment>
      <origin>3306282</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="185" sha1="qqcr1wzku87iuk85jjymmyjs9uluz7z" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Hector Ossa J.}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 27. septembris, plkst. 00.29 (EEST)</text>
      <sha1>qqcr1wzku87iuk85jjymmyjs9uluz7z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Piektās koalīcijas karš (1809)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>469871</id>
    <revision>
      <id>4534465</id>
      <parentid>4374983</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:58:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:State Flag and War Ensign of the Kingdom of Sardinia (1816-1848).svg]] → [[File:State Flag and War Ensign of the Savoyard States (1816-1848).svg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] · corr.</comment>
      <origin>4534465</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10100" sha1="9tgr4s8klifihkp5q94u727e9cztwg1" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Piektās koalīcijas karš (1809)
| partof            = [[Napoleona kari]]em un [[Koalīcijas kari]]em
| image             = &lt;div style=&quot;display:inline-block;&quot;&gt;
&lt;!-- NOTE: The rect statements are in sync with the original photo size of 1,280 × 1,440--&gt;
&lt;imagemap&gt;
File:War of the 5th coalition.jpg|300px|War of the 5th coalition 
rect   0   0  639  479 [[Battle of Abensberg]]
rect 640   0 1279  479 [[Battle of Landshut (1809)]]
rect   0 330  639  959 [[Battle of Eckmühl]]
rect 640 330 1279  959 [[Battle of Ratisbon]]
rect   0 660  639 1439 [[Battle of Aspern-Essling]]
rect 640 660 1279 1439 [[Battle of Wagram]]
desc bottom-right
&lt;/imagemap&gt;
&lt;/div&gt;
| caption           = No kreisās uz labo, no augšas uz leju:&lt;br&gt;Kaujas [[Abensbergas kauja]], [[Landshutas kauja]], [[Eksmīlas kauja]], [[Rēgensburgas kauja]], [[Aspernas-Eslingas kauja]], [[Vagramas kauja]]
| date              =  1809. gada 10. aprīlis – 14. oktobris
| place             = Centrāleiropa, [[Nīderlande]]
| result            = franču uzvara
| territory         = Vairākas [[Austrijas Impērija]]s teritorijas nonāk citu valstu pārvaldē:
*[[Ilīrijas provinces]] [[Francijas Pirmā impērija]]s kontrolē
*[[Zalcburga]] [[Bavārijas Karaliste]]s kontrolē 
*[[Bohēmija]] [[Saksijas Karaliste]]s kontrolē
*[[Rietum Galīcija]] [[Varšavas hercogiste]]s kontrolē
*[[Ternopiļa]] [[Krievijas Impērija]]s kontrolē
| combatant1        = '''Piektā Koalīcija:'''
*{{flaga|Austrian Empire}} [[Austrijas Impērija]]
*{{flaga|GBR}} [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]]
*[[Attēls:Flag of Portugal (1750).svg|25px]] [[Portugāle]]{{refn|name=&quot;part&quot;|group=nb}}
*{{flaga|Spain|1785}} [[Spānija]]{{refn|name=&quot;part&quot;|group=nb}}
*[[Attēls:State Flag and War Ensign of the Savoyard States (1816-1848).svg|25px]] [[Sardīnijas Karaliste]]{{refn|name=&quot;part&quot;|group=nb}}
*[[Attēls:Bandiera del Regno di Sicilia 4.svg|25px]] [[Sicīlijas Karaliste]]{{refn|{{harvnb|Mikaberidze|2020|p=309}} norāda, ka koalīcijas locekļu, izņemot Austriju, ieguldījums bija &quot;diezgan nomināls&quot;. {{harvnb|Englund|2004|p=345}} raksta, ka &quot;vienīgā reālā koalīcija, kas tika izveidota šajā nominālajā piektajā karā ar šādu nosaukumu, bija koalīcija, ko Francija izveidoja pret nelaimīgo Austriju; tajā bija galvenās Vācijas valstis un Itālija.&quot;|group=nb|name=&quot;part&quot;}}
'''Pretošanās kustības'''
*[[Attēls:Blason duché ni Brunswick.svg|20px|alt=Principality of Brunswick-Wolfenbüttel|link=Principality of Brunswick-Wolfenbüttel]] [[Melnie Braunšveigieši]]{{refn|sacelšanās pret Reinas konfederāciju|group=nb}}
*[[Attēls:Flag of Tirol (state).svg|25px]] [[Tirole]]{{refn|sacelšanās pret Bavāriju|group=nb}}
*{{flagicon|Austrian Empire}} [[Kočevari]]{{refn|sacelšanās pret Franciju Ilīrijā|group=nb}}
*Itāļu dumpinieki{{refn|sacelšanās pret Itālijas Karalisti|group=nb}}
| combatant2        = [[Attēls:Flag of France.svg|25px]] '''[[Francijas Pirmā impērija]]'''
* [[Reinas Konfederācija]]
** [[Attēls:Flag of Bavaria (striped).svg|25px|Flag of Bavaria (striped)]] [[Bavārijas Karaliste]]
** [[Attēls:Flagge Königreich Sachsen (1815-1918).svg|25px]] [[Saksijas Karaliste]]
** [[Attēls:Flag of the Kingdom of Westphalia.svg|25px]] [[Vestfālenes Karaliste]]
** [[Attēls:Flagge Königreich Württemberg.svg|25px]] [[Virtembergas Karaliste]]
** [[Attēls:Standard of the Duchy of Warsaw.svg|25px]] [[Varšavas hercogiste]]
* [[Attēls:Flag of the Napoleonic Kingdom of Italy.svg|25px]] [[Itālijas Karaliste (1805—1814)]]
* [[Attēls:Flag of the Kingdom of Naples (1811).svg|25px]] [[Neapoles Karaliste]]
* {{flagicon|Netherlands}} [[Holandes Karaliste]]
* {{flaga|Russian Empire}} [[Krievijas Impērija]]
| commander1        = {{ubl
  |{{flagicon|Austrian Empire}} [[Francis II Hābsburgs]]
  |{{flagicon|Austrian Empire}} [[Austrijas erchercogs Kārlis]]
  |{{flagicon|Austrian Empire}} [[Austrijas erchercogs Johans]]
  |{{flaga|GBR}} [[Viljams Kavendišs-Bentiks]]
  |{{flaga|GBR}} [[Spensers Pērsevals]]
  |[[Attēls:Blason duché ni Brunswick.svg|20px|alt=Principality of Brunswick-Wolfenbüttel|link=Principality of Brunswick-Wolfenbüttel]] [[Hercogs Frederiks Vilhelms]]
  |[[Attēls:Flag of Tirol (state).svg|25px]] [[Andreas Hofers]] sodīts ar nāvi
  |[[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|25px]] [[Johanns Erkers]] sodīts ar nāvi
  }}
| commander2        = {{flaga|FRA}} [[Napoleons I]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Bavaria (striped).svg|20px|Flag of Bavaria (striped)]] [[Maksimiliāns I Jozefs]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flagge Königreich Sachsen (1815-1918).svg|25px]] [[Frīdrihs Augusts I Vetīns]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of the Kingdom of Westphalia.svg|25px]] [[Žeroms Bonaparts]]&lt;br&gt;[[Attēls:Standard of the Duchy of Warsaw.svg|25px]] Frederiks Augusts I&lt;br&gt;[[Attēls:Standard of the Duchy of Warsaw.svg|25px]] [[Juzefs Poņatovskis]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of the Napoleonic Kingdom of Italy.svg|25px]] [[Ežēns de Boarnē]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Kingdom of Naples (1811).svg|25px]] [[Joahims Mirats]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of the Netherlands.svg|25px]] [[Luijs Bonaparts]]&lt;br&gt;{{flaga|Russian Empire}} [[Aleksandrs I]]
| strength1         = 283 400 kopā lauka armijā'' (neskaitot 314 810 papildu karavīrus rezervē, garnizonu)''&lt;ref&gt;Gill, John H. (2008a). 1809: Thunder on the Danube; Volume I: Abensberg. London: Frontline Books. ISBN 978-1-84832-757-3.&lt;/ref&gt;
39 000 Britu karavīri&lt;ref&gt;Bamford, Andrew (2013). Sickness, Suffering, and the Sword: The British Regiment on Campaign, 1808–1815. Norman, Oklahoma: University of Oklahoma Press. ISBN 978-0-8061-8932-1.&lt;/ref&gt;
| strength2         = 275 000&lt;ref&gt;Chandler, David G. (1995) [1966]. The Campaigns of Napoleon. New York: Simon &amp; Schuster. ISBN 0-02-523660-1.&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;40 000–50 000 Krievu karavīri&lt;ref&gt;Gill, John H. (2010). 1809: Thunder on the Danube; Volume III: Wagram and Znaim. London: Frontline Books. ISBN 978-1-84832-547-0.&lt;/ref&gt;
| casualties1       = 170 000&lt;ref name=&quot;Bodart, Gaston 1916&quot;&gt;Bodart, Gaston (1916). Losses of Life in Modern Wars. Oxford: Clarendon Press. ISBN 978-1371465520.&lt;/ref&gt;
* 90 000 nogalināti un ievainoti
* 80 000 sagūstīti
| casualties2       = 140 000&lt;ref name=&quot;Bodart, Gaston 1916&quot; /&gt;
* 30 000 nogalināti
* 90 000 ievainoti
* 20 000 sagūstīti
}}

'''Piektās koalīcijas karš''' ({{val|fr|Guerre de la cinquième coalition}}, 1809) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impēriju]]. Piektajā koalīcijā pret [[Napoleons|Napoleona]] vadīto armiju 1809. gadā iesaistījās [[Austrijas Impērija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Portugāles Karaliste]],  [[Spānijas Karaliste]], [[Sicīlijas Karaliste]] un [[Sardīnijas Karaliste]]. 
Francijas impērijas pusē karoja tās vasaļvalstis [[Varšavas hercogiste]], [[Nīderlande|Holandes Karaliste]], [[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karaliste]], [[Neapoles Karaliste]], kā arī [[Reinas konfederācija]] un [[Šveice]].

Laikā, kad Napoleona armija iebruka Spānijā, Austrijas Impērijas ķeizars 1809. gada 9. aprīlī pieteica karu Francijai un iebruka Itālijā un Polijā. Austrijas cerības uz plašu tautas sacelšanos pret franču virsvaru vācu zemēs nepiepildījās. Ap 90 000 karavīru lielā Napoleona armija 13. maijā iegāja Vīnē un 6. jūlija [[Vagramas kauja|kaujā pie Vagramas]] sagrāva Piektās koalīcijas spēkus. 14. oktobrī Austrija un Francija [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnā noslēdza miera līgumu]].

Savukārt Krievijas Impērijas armija 1808. un 1809. gadā sakāva Zviedrijas karaspēku un iekaroja [[Somijas lielhercogiste|Somiju]].
== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Napoleon Wagram.jpg|Napoleons Vagramas kaujas laikā pie [[Vīne]]s 1809. gada 6. jūlijā
Attēls:Strategic Situation of Europe 1809.jpg|Stratēģiskā situācija Eiropā (1809)
&lt;/gallery&gt;
== Piektās koalīcijas kara statistika ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
 |-
 ! style=&quot;text-align: left;&quot; | Valsts
 ! Iedzīvotāju skaits 1809. gadā 
 ! Karavīri
 ! Nogalināti vai miruši no ievainojumiem
|-
|align=left|'''[[Francijas Pirmā impērija]]''' || 29 200 000 || 200 000 un 430 lielgabali || 31 000
|-
|align=left|'''[[Krievijas Impērija]]''' ||41 190 400 ||70 000||8
|-
|align=left|'''[[Neapoles Karaliste]]''' ||4 950 000 || ||
|-
|align=left|'''[[Holandes Karaliste]]''' ||2 191 000 || ||
|-
|align=left|'''[[Varšavas hercogiste]]''' ||2 600 000 || ||
|-
|align=left|'''[[Reinas Konfederācija]]''' || 11 000 000 || ||
|-
|align=left|'''[[Šveice]]''' || 1 500 000 || ||
|-
|align=left|'''Kopā''' ||'''92 631 400 '''|| '''345 000||
|-
|align=left|'''[[Austrijas Impērija]]''' || 21 100 000 || 560 000 un 790 lielgabali
|-
|align=left|'''[[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]]''' ||11 750 000 ||40 000 ||4066
|-
|align=left|'''[[Spānija]]''' || 11 400 000 || ||
|-
|align=left|'''Kopā''' ||'''44 250 000 '''|| ''' '''||
|- class=&quot;shadow&quot;
|align=left|'''Kopā''' ||'''188 322 400 '''|| ''' '''||
|}

== Skatīt arī ==
* [[Krievu—zviedru karš (1808—1809)]]
* [[Pirmās koalīcijas karš (1792–1797)]]  
* [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)]]  
* [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)]]
* [[Ceturtās koalīcijas karš (1806–1807)]]
* [[Sestās koalīcijas karš (1813–1814)]] 
* [[Septītās koalīcijas karš (1815)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Piezīmes ==
&lt;references group=&quot;nb&quot; /&gt;
== Ārējās saites ==
* [http://www.napoleonguide.com/campaign_5coalit.htm The Fifth Coalition]{{ref-en}}.
* [http://www.krugosvet.ru/articles/114/1011440/1011440a3.htm Наполеоновские войны] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070322174133/http://www.krugosvet.ru/articles/114/1011440/1011440a3.htm |date={{dat|2007|03|22||bez}} }} // [[Энциклопедия Кругосвет]].
* [http://www.hrono.ru/proekty/ostu/napoleon.html Хронология событий эпохи наполеоновских войн].

{{vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Napoleona kari| ]]
[[Kategorija:1809. gads]]</text>
      <sha1>9tgr4s8klifihkp5q94u727e9cztwg1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:A.Elksnes iela.JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>473795</id>
    <revision>
      <id>4534579</id>
      <parentid>3821007</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:30:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YeraC</username>
        <id>83227</id>
      </contributor>
      <comment>Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:A.Elksnes_iela.JPG (pārvietots ar FileImporter).</comment>
      <origin>4534579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="303" sha1="itmno0ksf3eotu4r9pi8xiqe0jq3ipp" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Ārijas Elksnes iela Jēkabpilī.
| source         = {{own}}
| date           = 
| author         = [[User:Jānis U.|Jānis U.]]
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-self}}
{{NowCommons|A.Elksnes iela.JPG}}</text>
      <sha1>itmno0ksf3eotu4r9pi8xiqe0jq3ipp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vācijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>477855</id>
    <revision>
      <id>4534458</id>
      <parentid>4507206</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:50:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2591" sha1="6c0fj1qkfui6z3iui7cfdsr4qsmy609" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Vācijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|GER|empire}} [[Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
| bodyclass= hlist
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Gustavs Goslers]]
* [[Kārlis Goslers]]
* [[Oskars Goslers]]
* [[Valters Kacenšteins]]
* [[Valdemārs Tītgenss]]
 | group2 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2 =
* [[Georgs Naue]]
* [[Heinrihs Peterss]]
* [[Otokārs Veize]]
* [[Pauls Vīzners]]
 | group3 = {{osv|Peldēšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list3 =
* [[Makss Hainle]]
* [[Ernsts Hopenbergs]]
* [[Gustavs Leksava]]
* [[Herberts fon Petersdorfs]]
* [[Makss Šēne]]
}}

| group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa
| list2  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Georgs Naue]]
* [[Heinrihs Peterss]]
* [[Otokārs Veize]]
* [[Pauls Vīzners]]
 | group2 = {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}}
 | list2 =
* ''SC 1880 Frankfurt'' — [[Alberts Amrheins]] 
* [[Hugo Betings]] 
* [[Jakobs Hermanis]] 
* [[Villijs Hofmeisters]] 
* [[Hermanis Kreicers (regbists)|Hermanis Kreicers]] 
* [[Arnolds Landfoigts]] 
* [[Hanss Lača]] 
* [[Ērihs Ludvigs]] 
* [[Rihards Ludvigs]] 
* [[Fricis Millers]] 
* [[Eduards Pope]] 
* [[Heinrihs Reics]] 
* [[Augusts Šmīrers]] 
* [[Ādolfs Štokhauzens]] 
* [[Georgs Venderots]]
 | group3 = {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list3 =
* [[Kārlis Duils]]
}}

| group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list3  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Makss Amermanis]]
* [[Ernsts Felle]]
* [[Oto Fikkeizens]]
* [[Vilhelms Karstenss]]
* [[Jūliuss Kerners]]
* [[Francis Krēverats]]
* [[Kārlis Lēle]]
* [[Ādolfs Mellers]]
* [[Gustavs Motss]]
* [[Hugo Rīsters]]
* [[Hermanis Vilkers]]
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]]
[[Kategorija:Vācijas olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1900]]
[[Kategorija:Vācijas olimpiskie medaļnieki|1900]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>6c0fj1qkfui6z3iui7cfdsr4qsmy609</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Georgs Hakss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477857</id>
    <revision>
      <id>4534446</id>
      <parentid>3601213</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:42:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5204" sha1="m84vftqybecobk31cvykdql6wsslmwu" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Georgs Hakss
 |       piktogramma_1 = Swimming pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Peldēšana
 |       piktogramma_2 = Gymnastics pictogram.svg
 |   piktogramma_2 izm = 
 | piktogramma_2 saite = Vingrošana
 |          vārds_orig = ''Georg Hax''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Heinrihs Bernhards Frīdrihs Aleksandrs Georgs Hakss
 |              dz_dat = {{dat|1870|12|27}}
 |             dz_viet = [[Berlīne]], [[Vācija]]
 |             mir_dat = {{dat|1952|8|1}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|GER}} [[Vācija]]
 |        sporta veids = [[vingrošana]] un [[ūdenspolo]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Heinrihs Bernhards Frīdrihs Aleksandrs Georgs Hakss''' ({{val|de|Heinrich Bernhard Friedrich Alexander Georg•Hax}}; dzimis {{dat|1870|12|27}}, miris {{dat|1952|8|1}}) bija vācu peldētājs un [[vingrotājs]]. Startējis [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]) un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/georg-hax-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417081035/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/georg-hax-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 14. februāris |title=Georg Hax |accessdate=2021. gada 14. februāris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417081035/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/georg-hax-1.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}&lt;/ref&gt;

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs [[Parīze|Parīzē]] startēja [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|ūdenspolo turnīrā]], kur viņš bija komandas ''Berlīniešu peldēšanas klubs'' biedrs. Komanda pirmās kārtas mačā zaudēja [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] komandai — ''Pupilles de Neptune de Lille #2''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 21. janvāris |title=Water polo at the 1900 Paris Summer Games: Men's Water Polo |accessdate=2021. gada 21. janvāris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417165216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/WAP/mens-water-polo.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}&lt;/ref&gt;

1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs [[Atēnas|Atēnās]] viņš startēja [[Vingrošana 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — komandu daudzcīņa vīriešiem|komandu daudzcīņā vingrošanā]]. Viņa komanda ieguva 5. vietu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/GYM/mens-team-all-around.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417081035/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/GYM/mens-team-all-around.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 14. februāris |title=Gymnastics at the 1906 Athina Summer Games: Men's Team All-Around |accessdate=2021. gada 14. februāris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417184251/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/GYM/mens-team-all-around.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.olympic.org/hans-aniol Hanss Aniols (SOK profils)] {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/athletes/47770 Hanss Aniols (Olympedia profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200417223604/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/an/hans-aniol-1.html Hanss Aniols(Sports Reference profils)] {{en ikona}}

{{DEFAULTSORT:Hakss, Georgs}}

[[Kategorija:1870. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas ūdenspolo spēlētāji]]
[[Kategorija:Vācijas vingrotāji]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Ūdenspolo spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vingrotāji 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>m84vftqybecobk31cvykdql6wsslmwu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Heili Arseno</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495655</id>
    <revision>
      <id>4534631</id>
      <parentid>4282598</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:10:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534631</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4419" sha1="8wfgal2au131nrum84zaevugo189ldo" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Heili Arseno
|     vārds_orig = ''Hayley Arceneaux''
|         attēls = Hayley Arceneaux (cropped).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = H. Arseno 2022. gadā
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1991
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = [[Batonrūža]], [[Luiziāna]], {{USA}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[kosmiskais tūrisms|kosmiskā tūriste]]
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| kos_koplaiks = 2 d 23 h 3 min
| kos_iesaukums = 2021. gads
| kos_misija = ''[[Inspiration4]]''
| kos_kuģi = 
}}
}}
'''Heili Arseno''' (''Hayley Arceneaux'', dzimusi {{dat|1991|12|4}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ārsta palīdze, kosmiskā tūriste. 2021. gadā viņa veica kosmisko lidojumu ar ''[[Inspiration4]]''.

== Biogrāfija ==
Heili Arseno piedzima {{dat|1991|12|4|bez}} [[Luiziāna]]s štata [[Batonrūža|Batonrūžā]] [[kadjēni|kadjēnu]] etniskās grupas ģimenē. Viņa bērnību pavadīja Svētās Frensisvillas pilsētā.

Desmit gadu vecumā Arseno kreisās kājas celim tika diagnosticēta [[osteosarkoma]] (kaulu vēzis). Viņas ģimene vērsās Svētā Jūdas bērnu pētniecības slimnīcā [[Memfisa (ASV)|Memfisā]], lai viņa saņemtu ārstēšanu un aprūpi. Sekoja 12 ķīmijterapijas cikli, ekstremitāšu saglabāšanas operācijas ar ceļa nomaiņu un titāna stieņa ievietošanu viņas kreisā augšstilba kaulā.

2014. gadā Heili Arseno absolvēja sieviešu katoļu Svētā Jāzepa akadēmiju Batonrūžā, iegūstot spāņu valodas diplomu.
Pašas pieredze viņu iedvesmoja palīdzēt citiem vēža slimniekiem, tāpēc Arseno iestājās Luiziānas Štata universitātē, kur 2016. gadā ieguva ārsta palīga diplomu.
Pēc tam viņa strādāja Sv. Jūdas slimnīcā par ārsta palīgu, palīdzot leikēmijas un limfomas slimniekiem.

2021. gada sākumā uzņēmējs [[Džēreds Aizekmens]] nopirka četras apkalpes locekļu vietas kosmosa kuģi ''[[Crew Dragon]]'' misijā ''[[Inspiration4]]'', lai savāktu ziedojumus 100 miljonu ASV dolāru apmērā Svētā Jūdas bērnu pētniecības slimnīcai [[Memfisa (ASV)|Memfisā]] bērnu vēža izpētei.&lt;ref name=&quot;arstechnica&quot; /&gt;  Vienu apkalpes vietu viņš atvēlēja Sv. Jūdas slimnīcas pārstāvim, un par to kļuva Arseno.

Heili Arseno kosmiskais lidojums sākās 2021. gada 16. septembrī, esot kosmosa kuģa ''[[Inspiration4]]'' galvenajam mediķim. Kopā ar viņu kosmosā devās [[Džēreds Aizekmens]], [[Šāna Proktore]] un [[Kristofers Sembroski]]. Šis bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli kosmonauti. Nolaižamais aparāts uz Zemes atgriezās 18. septembrī, autonomā lidojumā pavadot nepilnas trīs dienas.

== Kosmisko lidojumu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! [[Kosmosa kuģis]]
! Starts
! Nolaišanās
! Apkalpes biedri
! Pozīcija
! Ilgums
! Piezīmes
|-
| ''[[Inspiration4]]''
| {{dat|2021|9|16|SK}}
| {{dat|2021|9|18|SK}}
| [[Džēreds Aizekmens]]&lt;br /&gt;[[Šāna Proktore]]&lt;br /&gt;[[Kristofers Sembroski]]
| Galvenais mediķis
| 2 d 23 h 3 min
| Autonoms lidojums
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;arstechnica&quot;&gt;[https://arstechnica.com/science/2021/02/spacex-announces-first-free-flyer-human-spaceflight/ SpaceX announces first “free flyer” human spaceflight] Eric Berger, arstechnica.com, 2021-02-02&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20211005151812/https://www.theadvocate.com/baton_rouge/entertainment_life/article_097a8936-6d76-11eb-8a9f-0304dd4d9b53.html Hayley Arceneaux, Baton Rouge native, to be first cancer survivor in space on SpaceX flight] GEORGE MORRIS, theadvocate.com, {{en ikona}}
* [http://astronaut.ru/crossroad/573.htm http://astronaut.ru/crossroad/573.htm] astronaut.ru {{ru ikona}}

{{DEFAULTSORT:Arseno, Heili}}
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:Kosmonautes]]
[[Kategorija:ASV mediķi]]
[[Kategorija:Kosmiskie tūristi]]</text>
      <sha1>8wfgal2au131nrum84zaevugo189ldo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dvoraks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506520</id>
    <revision>
      <id>4534874</id>
      <parentid>3715404</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T06:27:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534874</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="419" sha1="lg6i88zwrumgy069f1al081iumx2fq9" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada oktobris}}
'''Dvoraks''' var būt:

* [[Čārlzs Dvoraks]] (''Charles Dvorak''; 1878—1969) — amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions;
* [[Jaroslavs Dvoraks]] (''Jaroslav Dvorak''; 1974) — lietuviešu politologs, menedžeris, sociālo zinātņu doktors;
* [[Kristians Dvoraks]] (''Christian Dvorak''; 1996) —  amerikāņu hokejists.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>lg6i88zwrumgy069f1al081iumx2fq9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irina Husjaka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>507509</id>
    <revision>
      <id>4534740</id>
      <parentid>4018828</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T22:22:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534740</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7148" sha1="6m3mokd3lx3xcl00vjiw3i0ehc7plx0" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Irina Husjaka
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Ірина Гусяк''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|1990|4|30}}
 |             dz_viet = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Ļvivas apgabals|Truskaveca|td=Ukraina}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = [[ukrainiete]]
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērv|cm=160}}
 |               svars = {{mērv|kg=55}}
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{UKR}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = &quot;Spartak&quot; (Ļviva)
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 |                 poz = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
 |           partneris = 
 |        klubs_sadaļa = 
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = &lt;!-- x (xxxx, xxxx) --&gt;
 |          pč_medaļas = &lt;!-- ? (? zelta, ? sudraba, ? bronzas) --&gt;
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry | {{UKR}} }}
{{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}}
{{Medaļa|Bronze|[[2013. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Tbilisi 2013]] |līdz 55 kg}}
{{Medaļa|Gold|[[2019. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Bukareste 2019]] |līdz 55 kg}}
}}
'''Irina Husjaka''' ({{val|uk|Ірина Степанівна Гусяк}}; dzimusi {{dat|1990|4|30}}) ir ukraiņu [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], 2019. gada Eiropas čempione.

== Biogrāfija ==
Irina Husjaka ar [[Cīņas sports|cīņas sportu]] sāka nodarboties 2001. gadā, vienpadsmit gadu vecumā. Panākumus viņa guva jau startējot kadetu un junioru sacensībās. 2006. gadā ieguva bronzas medaļu Eiropas kadetu čempionātā. 2007. gadā kļuva par šī čempionāta uzvarētāju. 2009. gadā izcīnīja sudraba medaļu pasaules junioru čempionātā. Gadu vēlāk bija trešā Eiropas junioru čempionātā.

2013. gada martā [[2013. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātā]] [[Tbilisi]] Irina pusfinālā zaudēja grieķietei [[Marija Prevolaraki|Marijai Prevolaraki]], pēc tam cīņā par trešo vietu pieveica polieti [[Katažina Kravčika|Katažinu Kravčiku]] un ieguva bronzas medaļu. [[2013. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2013. gada pasaules čempionātā]], kas septembrī notika [[Budapešta|Budapeštā]], svara kategorijā līdz 55 kg Ukrainas sportiste ieguva dalītu 5. vietu, viņa pusfinālā zaudēja izcilajai [[Japāna]]s sportistei [[Saori Jošida]]i, bet cīņā par bronzu arī Krievijas pārstāvei [[Valērija Koblova|Valērijai Koblovai]].&lt;ref name=GS /&gt;
2019. gadā Irina Husjaka uzvarēja Eiropas čempionātā svara kategorijā līdz 55 kg.
&lt;ref&gt;[https://champion.com.ua/others/2019/04/11/816404/gusyak-chempionka-yevropi-z-borotbi Гусяк — чемпіонка Європи з боротьби] {{uk ikona}}&lt;/ref&gt;

Viņa pārstāvēja Ļvivas sporta biedrību &quot;Spartaks&quot;.

Absolvējusi Ļvivas Valsts fiziskās kultūras koledžu un Ļvivas Valsts fiziskās kultūras universitāti. Strādā par brīvās cīņas treneri [[Ivans Piddubnijs|Ivana Piddubnija]] olimpiskajā koledžā.

=== Galveno sacensību rezultāti ===
==== Pasaules čempionāti ====
{|class = &quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!! Valsts!! Svara kategorija!! Vieta
|-
|[[2013. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{UKR}}|| līdz 55 kg || 5
|-
|[[2017. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{UKR}}|| līdz 53 kg || 9
|-
|[[2019. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{UKR}}|| līdz 55 kg || 7
|-
|}

==== Eiropas čempionāti ====
{|class = &quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!! Valsts!! Svara kategorija!! Vieta
|-
|[[2013. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{UKR}}|| līdz 55 kg || {{Bronze3}}
|-
|[[2014. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{UKR}}|| līdz 55 kg || 8
|-
|[[2017. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{UKR}}|| līdz 53 kg || 10
|-
|[[2019. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{UKR}}|| līdz 55 kg || {{Gold1}}
|-
|[[2020. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{UKR}}|| līdz 53 kg || 8
|-
|}

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Kņazienes Olgas ordenis, 3. pakāpe (2013)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/392/2013/print1479301257898442#Text |title=Указ Президента України Про відзначення державними нагородами України |accessdate=2022-03-30 |work= |publisher=Верховна Рада України |date=25.07.2013 |language=uk |archive-date=2022-03-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220330042358/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/392/2013/print1479301257898442#Text }}&lt;/ref&gt;
* Labākā 2012. gada oktobra Ļvivas apgabala sportiste.
* Labākā 2013. gada septembra Ļvivas apgabala sportiste.&lt;ref name=GS&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://galsports.com/news/borchynya-iryna-husyak-krashcha-sportsmenka-lvivshchyny-za-pidsumkamy-veresnya/31157.aspx |title=Борчиня Ірина Гусяк – краща спортсменка Львівщини за підсумками вересня |accessdate=2022-03-30 |work= |publisher=Галичина спортивна |date=9 Oct 2013 |language=uk |archive-date=2021-12-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211206154233/http://galsports.com/news/borchynya-iryna-husyak-krashcha-sportsmenka-lvivshchyny-za-pidsumkamy-veresnya/31157.aspx }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Husjaka, Irina}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ļvivas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas cīkstoņi]]
[[Kategorija:Ukrainas treneri]]</text>
      <sha1>6m3mokd3lx3xcl00vjiw3i0ehc7plx0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Morozovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516932</id>
    <revision>
      <id>4534912</id>
      <parentid>4533600</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:59:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>atjaunots, papildināts</comment>
      <origin>4534912</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6354" sha1="5w1bih2d14v49mrhgrce156r9tlhc83" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Andris Morozovs
| attēls = 13.jūlija Saeimas ārkārtas sesiju sēdes (35763004681).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Andris Morozovs 2017. gadā
| amats = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2020|10|2|N}}
| term_beigas = {{dat|2025|06|27|N}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = *[[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = 
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2017|7|13|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|9|14}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}}&lt;ref name=cvk&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/88340-andris-morozovs/|title=2026. gada Saeimas vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2026|10|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = * [[Tautas saskaņas partija|TSP]] &lt;small&gt;(2008—2010)&lt;/small&gt;
* [[Saskaņa]] &lt;small&gt;(2010—2024)&lt;/small&gt;
* [[Sarauj, Latgale!]] &lt;small&gt;(2024—''pašlaik'')&lt;/small&gt;
| dzīvesb = 
| alma_mater = [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola|RISEBA]]
| profesija = [[uzņēmējs]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Andris Morozovs''' (dzimis {{dat|1982|9|14}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]], līdz 2024. gadam pārstāvēja partiju &quot;[[Saskaņa]]&quot;, bet šobrīd ir partijas &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; biedrs. Bijis [[12. Saeima|12. Saeimas]] deputāts un [[Rīgas dome]]s deputāts.

== Dzīvesgājums ==
2006. gadā absolvējis [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola|Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu]] iegūstot uzņēmējdarbības vadītāja kvalifikāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/saskana-socialdemokratiska-partija/429-andris-morozovs|title=Andris Morozovs - &quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija / Rīgas domes vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Bijis [[Rīgas Centrāltirgus]] valdes priekšsēdētājs. Šobrīd ir [[Daugavpils Olimpiskais centrs|Daugavpils Olimpiskā centra]] valdes loceklis&lt;ref name=cvk /&gt;.

== Politiskā darbība ==
2008. gadā iestājies [[Tautas saskaņas partija|Tautas saskaņas partijā]]. 2014. gadā A. Morozovs nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no partijas &quot;Saskaņa&quot; saraksta. 2017. gadā viņš kļuva par [[12. Saeima]]s deputātu [[Ņikita Ņikiforovs|Ņikitas Ņikoforova]] vietā. Saeimā darbojies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/CC43E58C39E71668C2257D7B0032D816?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Andris Morozovs - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-13}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], tāpat ievēlēšanai pietiekošu vēlētāju atbalstu neguva [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]].

[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] ievēlēts pašvaldībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/andris-morozovs|title=Andris Morozovs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc partijas &quot;Saskaņa&quot; neveiksmes [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] tās vadība mainījās, un kongresā 2023. gada janvārī A. Morozovu ievēlēja par vienu no trim līdzpriekšsēdētājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-vadibu-uztic-trim-lidzpriekssedetajiem.a493791/|title=«Saskaņas» vadību uztic trim līdzpriekšsēdētājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

2024. gada novembrī izstājies no partijas &quot;Saskaņa&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.11.2024-saskanas-iespejamais-rigas-mera-amata-kandidats-morozovs-izstajies-no-partijas.a575612/|title=«Saskaņas» iespējamais Rīgas mēra amata kandidāts Morozovs izstājies no partijas|work=LSM}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam A. Morozovs bija starp partijas &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; dibinātājiem. No tās saraksta [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja uz vietu [[Rēzeknes dome|Rēzeknes domē]], bet netika ievēlēts. [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] &quot;Sarauj, Latgale!&quot; nepiedalījās ar savu sarakstu, taču tās biedri kandidēja citos sarakstos – Morozovs kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]] saraksta, taču tas nepārvarēja 5% barjeru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8502802/zzs-velesanu-saraksta-vairaki-bijusie-un-esosie-pasvaldibu-vaditaji|title=ZZS vēlēšanu sarakstā vairāki bijušie un esošie pašvaldību vadītāji|website=Apollo.lv|access-date=2026-10-09|date=2026-07-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=⚜️Esmu pieņēmis lēmumu kandidēt 15. Latvijas Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta {{!}} Andris Morozovs|url=https://www.facebook.com/reel/1651155955947356/|accessdate=2026-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{12. Saeima}}
{{Rīgas dome 2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Morozovs, Andris}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:RISEBA absolventi]]</text>
      <sha1>5w1bih2d14v49mrhgrce156r9tlhc83</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apvienotais saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517533</id>
    <revision>
      <id>4534943</id>
      <parentid>4534350</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T09:40:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4534943</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11533" sha1="6ka3zqoardt0oexag7h4ojffmmt34t2" xml:space="preserve">{{Infobox political party
| name = Apvienotais saraksts
| logo = [[Attēls:ApvienotaisSaraksts.png|200px]]
| leader = [[Edgars Tavars]], [[Edvards Smiltēns]]
| colorcode = #ffa800
| headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| foundation = {{dat|2022|07|8}}
| ideology = * [[Reģionālisms]]
* [[Zaļais konservatīvisms]]
| position = [[centrisms]]
| international = 
| national = 
| european = ''nav''
| europarl = [[Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecrgroup.eu/article/ecr_grows_to_77_seats_after_first_parliamentary_group_meeting|title=ECR grows to 77 seats after first parliamentary group meeting // ECR Group|website=ECR Group|access-date=2024-07-09}}&lt;/ref&gt;
| colours = {{krāsa|#ffa800}} [[oranžā krāsa]]
| merged = [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]&lt;br /&gt;[[Liepājas partija]]
| seats1_title = [[14. Saeima]]
| seats1 = {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#ffa800}}
| seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]]
| seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}}
| seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]]
| seats3 = {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#ffa800}}
| seats4_title = [[Rīgas dome]]
| seats4 = {{Infobox political party/seats|4|60|hex=#ffa800}}
| website = {{URL|http://www.apvienotaissaraksts.lv}}
| footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
| membership_year = 2026
| membership = 2108{{increase}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''&quot;Apvienotais saraksts&quot;''' (pilnais nosaukums '''&quot;Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija&quot;''')&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=IT |first1=LURSOFT |title=APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija, 50008221771 - par uzņēmumu |url=https://company.lursoft.lv/lv/apvienotais-saraksts-latvijas-zala-partija-latvijas-regionu-apvieniba-liepajas-partija/50008221771 |website=Lursoft  IT |publisher=Lursoft  IT |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|10|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; ir 2022. gadā izveidota politiskā apvienība startam [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]].

2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā &quot;Politiskie spektri Latvijā&quot; Apvienotā saraksta vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] vēlētājiem, un šajā spektrā atradās tuvāk &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; pozīcijai, nekā “[[Jaunā Vienotība]]” vai &quot;[[Progresīvie]]&quot; vēlētājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/|title=Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-12|date=2026-06-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[2022. gads|2022]]. gada [[8. jūlijs|8. jūlijā]] apvienībā “Apvienotajā sarakstā” apvienojās uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] izveidotā biedrība &quot;Apvienotais Latvijas saraksts&quot; (no 2023. gada decembrim līdz 2026. gada februārim — biedrība &quot;U18&quot;, šobrīd — &quot;Latvijas Restarts&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-names/40008317099|title=Latvijas Restarts, 40008317099, Iepriekšējie nosaukumi|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft  IT|website=Lursoft  IT|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Liepājas partija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7560289/oficiali-registreta-politisko-partiju-apvieniba-apvienotais-saraksts|title=Oficiāli reģistrēta politisko partiju apvienība &quot;Apvienotais saraksts&quot;|website=[[TV NET]]|access-date=2026-10-12|date=2022-07-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Par apvienības valdes līdzpriekšsēdētājiem kļuva [[Edvards Smiltēns]] un [[Edgars Tavars]], par premjerministra amata kandidātu nosauca Uldi Pīlēnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/385866-oficiali-registreta-partiju-apvieniba-apvienotais-saraksts.htm|title=Oficiāli reģistrēta partiju apvienība &quot;Apvienotais saraksts&quot;|website=nra.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Tomēr juridiski apvienību izveidoja jau [[2014. gads|2014]]. gada [[12. marts|12. martā]] ar nosaukumu '''&quot;Latvijas Reģionu Apvienība&quot;''', kas apvienoja [[Latvijas Reģionu apvienība|jaunizveidoto, tāda paša nosaukuma partiju]], kā arī Vidzemes partiju un biedrības “[[Sabiedrība Centriskai Politikai]]“, “[[Latgolys spāks]]” un “[[Liepājnieki]]“. Šo apvienību 2021. gada 13. janvārī pārdēvēja par &quot;'''Reģionu Spēks'''&quot;, kas vēl 2022. gada jūnijā tika izskatīts kā galīgā apvienības nosaukuma variants, līdz pārveidošanai un pārdēvēšanai par &quot;Apvienoto sarakstu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-names/50008221771|title=APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija, 50008221771, Iepriekšējie nosaukumi|publisher=Lursoft  IT|website=Lursoft  IT|access-date=2026-10-12|date=2026-10-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/latvian-green-party-leaves-union-of-greens-and-parties-235426|title=Latvian Green Party leaves Union of Greens and Parties|website=Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia|access-date=2022-06-29|date=2022-06-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

&quot;Apvienotajam sarakstam&quot; bija četri ministru portfeļi [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā]] — [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]], [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministra]], [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] un [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] portfeļi. &quot;Apvienotā saraksta&quot; deputāts [[Edvards Smiltēns]], ieņemot [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu, bija otra augstākā Latvijas valsts amatpersona.
Pēc Kariņa valdības atkāpšanās &quot;Apvienotais saraksts&quot; izvēlējās darboties opozīcijā un sekojošajā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] nebija pārstāvēts, E. Smiltēns zaudēja Saeimas priekšsēdētāja amatu, kurā ievēlēja [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]], taču viņš turpināja darboties Saeimas prezidijā.
2023. gada 25. septembrī mira Saeimas deputāts [[Atis Deksnis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis|title=Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tai pašā dienā no &quot;Apvienotā saraksta&quot; Saeimas frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], turpinot strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]] arī valdībā, kurā &quot;Apvienotais saraksts&quot; vairs nepiedalījās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja|title=Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 28. maijā bezpartijiskais deputāts (&quot;Latvijas Restarta&quot; valdes priekšsēdētājs) no &quot;Apvienotā saraksta&quot; [[Andris Kulbergs]] kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]]. Viņa vadītajā [[Kulberga Ministru kabinets|Ministru kabinetā]] trīs ministru posteņi ir &quot;Apvienotajam sarakstam&quot; — finanšu ministrs ([[Māris Kučinskis]]), tieslietu ministrs ([[Edvards Smiltēns]]) un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs ([[Edgars Tavars]]).

Pirms 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] apvienībai pievienojās partija &quot;[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]&quot;, kas noslēdza sadarbības līgumu ar LRA.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8493099/kardiologs-skride-kandides-saeimas-velesanas|title=Kardiologs Skride kandidēs Saeimas vēlēšanās|website=Apollo.lv|access-date=2026-09-28|date=2026-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] apvienība ieguva 35,28% procentu vēlētāju atbalstu un 41 vietu Saeimā, kas ir visaugstākais rezultāts, kādu izdevies iegūt kādam vēlēšanu sarakstam [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] Latvijas vēsturē.

== Apvienības sastāvs ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Nosaukums
!Ideoloģija
!Politiskā pozīcija
!Vadītājs
!Vietas Saeimā
!Vietas Eiropas Parlamentā
|-
|[[Latvijas Reģionu apvienība]]
|[[centrisms]]
[[reģionālisms]]
|centriska
|[[Edvards Smiltēns]]
|{{Infobox political party/seats|7|100|hex=#0E3267}}
|{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#0E3267}}
|-
|[[Latvijas Zaļā partija]]
|[[zaļā politika]]
[[Sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvisms]]
|centriski labēja
|[[Edgars Tavars]]
|{{Infobox political party/seats|4|100|hex=#008000}}
|{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#008000}}
|-
|[[Liepājas partija]]
|reģionālisms
[[Liepāja|Liepājas]] reģiona intereses
|centriska
|[[Uldis Sesks]]
|{{Infobox political party/seats|1|100|hex=#007F5F}}
|{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#007F5F}}
|-
|Pie partijām nepiederošie&lt;br&gt;
*Biedrība &quot;[[Latvijas Restarts]]&quot;
|
|
|[[Andris Kulbergs]]
|{{Infobox political party/seats|3|100|hex=#DCDCDC}}
|{{Infobox political party/seats|1|9|hex=#DCDCDC}}
|}

=== Sadarbības partijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Nosaukums
!Ideoloģija
!Politiskā pozīcija
!Vadītājs
!Vietas Saeimā
!Vietas Eiropas Parlamentā
|-
|[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]
|centrisms
[[progresīvisms]]
|centriska
|[[Lorenss Purmalis]]
|{{Infobox political party/seats|0|100|hex=#57852B}}
|{{Infobox political party/seats|0|9|hex=#57852B}}
|}


== Vēlēšanas ==

=== Eiroparlamenta vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2024.
| [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
| 8,18
| {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#ffa800}}
|ievēlēts [[Reinis Pozņaks]]
|}

=== Saeimas vēlēšanas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
! Piezīmes
|-
| 2022.
| [[14. Saeimas vēlēšanas]]
| 11,01
| {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#ffa800}}
|
|-
| 2026.
| [[15. Saeimas vēlēšanas]]
| 35,28
| {{Infobox political party/seats|41|100|hex=#ffa800}}
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{politika-aizmetnis}}


{{14. Saeima|state=autocollapse}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]]</text>
      <sha1>6ka3zqoardt0oexag7h4ojffmmt34t2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vācija olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>522548</id>
    <revision>
      <id>4534456</id>
      <parentid>3694926</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:49:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3766" sha1="2vcedmm0q65nmdfbuwrnefmcfm66tqq" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Vācija olimpiskajās spēlēs
| title = {{flaga|Vācija}} [[Vācija olimpiskajās spēlēs]]
|bodyclass = hlist
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]]
| list1  = 
* [[Vācija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]]
* [[Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]]
* [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]]
* [[Vācija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]]
* [[Vācija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]]
* {{font|color=#808080|text=1920 — 1924}}
* [[Vācija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]]
* [[Vācija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]]
* [[Vācija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]]
* {{font|color=#808080|text=1948}}
* [[Vācija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]]
* {{font|color=#808080|text=1956 — 1988}}
* [[Vācija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]]
* [[Vācija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]
* [[Vācija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]
* [[Vācija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]]
* [[Vācija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
* [[Vācija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]]
* [[Vācija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
* [[Vācija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]

| group2 = [[Ziemas olimpiskās spēles]]
| list2  = 
* {{font|color=#808080|text=1924}}
* [[Vācija 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
* [[Vācija 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]]
* [[Vācija 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1936]]
* {{font|color=#808080|text=1948}}
* [[Vācija 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]]
* {{font|color=#808080|text=1956 — 1988}}
* [[Vācija 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1992]]
* [[Vācija 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]]
* [[Vācija 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]]
* [[Vācija 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]]
* [[Vācija 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]]
* [[Vācija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]
* [[Vācija 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Vācija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]]
* [[Vācija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]]

| group3 = Neoficiālās olimpiskās spēles
| list3  = 
* [[Vācija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906]]

| group4 = Saistītie raksti
| list4  =
* [[Vācijas Olimpiskā sporta konfederācija]]
* [[Vācijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]]
* [[Vācijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]]
* [[Vācija paraolimpiskajās spēlēs|Paraolimpiskās spēles]]

| below = ''Vācija (Nacistiskā Vācija) rīkojusi [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada (Berlīnes)]] vasaras olimpiskās spēles un [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936. gada (Garmiša-Partenkirhene)]] ziemas olimpiskās spēles. [[1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952. gada (Helsinki)]] vasaras olimpiskajās spēlēs kā atsevišķa komanda startēja [[Zāra 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zāra]]. No 1956. līdz 1964. gadam Vācija olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta kā [[Vācijas Apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Vācijas Apvienotā komanda]], bet no 1968. līdz 1988. gadam [[Austrumvācija olimpiskajās spēlēs|Austrumvācija]] un [[Rietumvācija olimpiskajās spēlēs|Rietumvācija]]''.
 
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vācija olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>2vcedmm0q65nmdfbuwrnefmcfm66tqq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534457</id>
      <parentid>4534456</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:50:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3830" sha1="8zdt0hl19m6n1i6s17dbh7sr877fhl1" xml:space="preserve">{{Navbox
| name = Vācija olimpiskajās spēlēs
| title = {{flaga|Vācija}} [[Vācija olimpiskajās spēlēs]]
|bodyclass = hlist
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]]
| list1  = 
* [[Vācija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]]
* [[Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]]
* [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]]
* [[Vācija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]]
* [[Vācija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]]
* {{font|color=#808080|text=1920 — 1924}}
* [[Vācija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]]
* [[Vācija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]]
* [[Vācija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]]
* {{font|color=#808080|text=1948}}
* [[Vācija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]]
* {{font|color=#808080|text=1956 — 1988}}
* [[Vācija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]]
* [[Vācija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]
* [[Vācija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]
* [[Vācija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]]
* [[Vācija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
* [[Vācija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]]
* [[Vācija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
* [[Vācija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]

| group2 = [[Ziemas olimpiskās spēles]]
| list2  = 
* {{font|color=#808080|text=1924}}
* [[Vācija 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]]
* [[Vācija 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]]
* [[Vācija 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1936]]
* {{font|color=#808080|text=1948}}
* [[Vācija 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]]
* {{font|color=#808080|text=1956 — 1988}}
* [[Vācija 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1992]]
* [[Vācija 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]]
* [[Vācija 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]]
* [[Vācija 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]]
* [[Vācija 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]]
* [[Vācija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]
* [[Vācija 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]
* [[Vācija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]]
* [[Vācija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]]

| group3 = Neoficiālās olimpiskās spēles
| list3  = 
* [[Vācija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906]]

| group4 = Saistītie raksti
| list4  =
* [[Vācijas Olimpiskā sporta konfederācija]]
* [[Vācijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]]
* [[Vācijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]]
* [[Vācija paraolimpiskajās spēlēs|Paraolimpiskās spēles]]

| below = ''Vācija (Nacistiskā Vācija) rīkojusi [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada (Berlīnes)]] vasaras olimpiskās spēles un [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936. gada (Garmiša-Partenkirhene)]] ziemas olimpiskās spēles. [[1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952. gada (Helsinki)]] vasaras olimpiskajās spēlēs kā atsevišķa komanda startēja [[Zāra 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zāra]]. No 1956. līdz 1964. gadam Vācija olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta kā [[Vācijas Apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Vācijas Apvienotā komanda]], bet no 1968. līdz 1988. gadam [[Austrumvācija olimpiskajās spēlēs|Austrumvācija]] un [[Rietumvācija olimpiskajās spēlēs|Rietumvācija]]''.
 
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vācija olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vācijas olimpiskās veidnes|Olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>8zdt0hl19m6n1i6s17dbh7sr877fhl1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārgareta Hamiltone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>529253</id>
    <revision>
      <id>4534525</id>
      <parentid>4533554</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:54:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8315" sha1="1dl1k4vg6u77vq06s743se4njg2egva" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Mārgareta Hamiltone
| vārds_orig = ''Margaret Hamilton''
| attēls = Margaret Hamilton 1995.jpg
| dz_gads = 1936
| dz_mēnesis = 08
| dz_diena = 17
| dz_vieta = {{vieta|ASV|Indiāna|Peiouli}}
| m_gads = 2026
| m_mēnesis = 09
| m_diena = 30
| m_vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Keimbridža}}
| nodarbošanās = [[Programmētājs|programmētāja]]
| alma_mater = [[Erlhama koledža]], [[Mičiganas Universitāte]]
| bērni = 1
| att_nosaukums = Hamiltone 1995. gadā
| dzimums = S
}}

'''Mārgareta Eleina Hamiltone''' (''Margaret Elaine Hamilton''; dzimusi ''Margaret Elaine'' ''Heafield'', {{dat|1936|8|17}}, mirusi {{dat|2026|9|30}}) bija amerikāņu [[Matemātiķis|matemātiķe]], [[Datorzinātne|datorzinātniece]], [[programminženierija]]s pamatlicēja, uzņēmēja un pētījumu autore.

Hamiltone vadīja Programmatūras Inženierijas departamentu [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta]] laboratorijā (''The Software Engineering Division of the MIT Instrumentation Laboratory''). Veidoja datora kodu lunārajiem moduļiem, kuru lietoja [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[Apollo programma|Apollo misijā]] 20. gadsimta 60. un 70. gados, kad devās uz [[Mēness|Mēnesi]].&lt;ref name=&quot;britannica-academic&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://academic.eb.com/?target=%2Flevels%2Fcollegiate%2Farticle%2FMargaret-Hamilton%2F630128|title=Britannica Academic|website=academic.eb.com|access-date=2022-12-19}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Hamiltone izveidoja divas programmatūras kompānijas: 1976. gadā ''Higher Order Software'', 1986. gadā ''Hamilton Technologies''.

Mārgareta Hamiltone ir autore 130 publicētiem pētījumu tekstiem, ziņojumiem, tehniskajiem tekstiem; izstrādājusi aptuveni 60 projektus un sešas programmas. Angļu valodas termina ''Software Engineering'' ([[programminženierija]]) ieviesēja. Hamiltone ir teikusi — &quot;Kad es sāku lietot šo jēdzienu, tika uzskatīts, ka tas ir jocīgs. Ilgu laiku to uztvēra kā joku.&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.computer.org/publications/tech-news/events/what-to-know-about-the-scientist-who-invented-the-term-software-engineering/|title=First Software Engineer {{!}} IEEE Computer Society|access-date=2022-12-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija, izglītība un programmēšanas sākums ==
Mārgareta Hamiltone dzimusi Peiouli, [[Indiāna|Indiānā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] (ASV). 1954. gadā absolvēja Hankoka vidusskolu. 1954. gadā [[Mičiganas Universitāte|Mičiganas Universitātē]] uzsāka studijas matemātikā, bet [[Filozofija|filozofiju]] [[Ričmonda|Ričmondā]] Erlhama koledžā (''Earlham College'').&lt;ref name=&quot;margaret-hamilton&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://scientificwomen.net/women/hamilton-margaret-99|title=Margaret HAMILTON|website=scientificwomen.net|access-date=2022-12-25}}&lt;/ref&gt; Studiju laikā Mārgareta iepazinās ar Džeimsu Hamiltonu (''James Hamilton'') un abi apprecējās 1958. gadā, kad absolvēja augstskolu. Pēc absolvēšanas īsu brīdi strādāja par matemātikas skolotāju. Hamiltone vēlējās studēt [[Abstraktā algebra|abstrakto algebru]] Brandisa Universitātē (''Brandeis University''), tomēr tā vietā pieņēma darbu [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā]] (MIT). Šajā institūtā sākās Hamiltones programmēšanas karjera. Tajā periodā [[Programmēšana|programmēšanu]] nepasniedza augstskolās un to apguva praktiski veicot uzdevumus.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://computerhistory.org/profile/margaret-hamilton/|title=Margaret Hamilton|website=CHM|access-date=2022-12-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Darbs norisinājās [[haosa teorija]]s pamatlicēja profesora Edvarda Lorenca (''Edward Norton Lorenz''; 1917—2008) vadībā. Sākumā Hamiltone izstrādāja programmatūru, lai varētu paredzēt laikapstākļus, veikt meteoroloģiskos novērojumus.&lt;ref name=&quot;britannica-academic&quot; /&gt;

== NASA un programmēšana ==
[[Attēls:Margaret Hamilton Mit museum.jpg|thumb|Mārgareta Hamiltone 1969. gadā pie Apollo programmatūras. Fotogrāfijas oriģināli atrodas MIT muzejā.]]
No 1961. līdz 1963. gadam Hamiltone darbojās Pusautomātiskās koordināciju sistēmas (''Semi-Automatic Ground Environment; SAGE'') izstrādes projektā; izstrādāja programmatūru, kas palīdzēja identificēt [[Lidaparāts|lidaparātus]]. Vēlāk Hamiltone strādāja MIT laboratorijā, kurā izstrādāta aeronautikas tehnoloģija [[NASA]] vajadzībām. Hamiltone bija aptuveni simt cilvēku komandas vadītāja, kas izstrādāja vadības un kontroles sistēmas programmatūru lidojumu komandām Apollo misijai uz Mēnesi. Hamiltones vadītā komanda pētot un eksperimentējot radīja jaunas zināšanas, nostabilizēja jēdzienu programminženierija, tādā veidā demonstrējot, ka viņas vadītās komandas veikums ir nozīmē līdzvērtīgs citām [[Inženierzinātne|inženierzinātnēm]], kuras pielietotas Apollo sistēmām. Hamiltone par programminženieriju mūsdienās ir teikusi: &quot;''Atskatoties atpakaļ ir jāsaka, mēs bijām laimīgākie cilvēki pasaulē, jo mums nebija citas izvēles, kā būt pirmatklājējiem. (..) ... Tur nebija otras iespējas. Mēs to apzinājāmies. Mēs uztvērām savu darbu ļoti nopietni, daudzi no mums bija divdesmitgadnieki. Izdomāt jaunus risinājumus un idejas — tas mums bija piedzīvojums.''&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solarsystem.nasa.gov/people/320/margaret-hamilton/|title=Margaret Hamilton {{!}} Computer Scientist|website=NASA Solar System Exploration|access-date=2022-12-24}}&lt;/ref&gt;

Hamiltones komandas izstrādātie programminženierijas risinājumi bija izšķiroši [[Apollo 11]] misijā 1969. gadā, kad pirmo reizi cilvēks nolaidās uz Mēness. Tie bija astronauti [[Nīls Ārmstrongs]] un [[Bazs Oldrins]]. Izstrādātā programminženierijas sistēma bija veidota tā, lai misijas procesā identificētu kļūdas un tiktu ar tām galā (''loop concept''). Hamiltone stādāja pie: programmatūras izveides, [[procesu modelēšana]]s, automātiskā cikla izstrādes, [[operētājsistēma]]s, u.tml.&lt;ref name=&quot;margaret-hamilton&quot; /&gt; Apollo misijā iegūtā pieredze ir pamatā teorijai par sistēmu un programmatūru, kas ir pamatā ''Hamilton`s Universal Systems Lanaguage'' (USL).&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot; /&gt;

== Uzņēmējdarbība ==
20. gadsimta 70. gados Hamiltone pameta darbu MIT un nodarbojās ar [[Uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]]. 1976. gadā izveidoja ''Higher Order Software'', bet 1986. gadā — CEO ''Hamilton Technologies''.

== Apbalvojumi un novērtējums ==
2003. gadā Hamiltoni apbalvoja ar NASA balvu. Vecākais NASA tehnologs Dr. Pauls Kurto (''Paul Curto''), kurš nominēja Hamiltoni šai balvai, uzsvērta: &quot;''Es biju pārsteigts atklāt, ka es nekad līdz galam nebiju sapratis viņas revolucionāro darbu. Viņas koncepts par [[Asinhronā programmēšana|asinhrono]] programmēšanu, uzsverot prioritātes, testēšanu (..) ir pamats super-uzticamam programmatūras dizainam''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hq.nasa.gov/alsj/a11/a11Hamilton.html|title=Margaret Hamilton|website=www.hq.nasa.gov|access-date=2022-12-25}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā ASV prezidents [[Baraks Obama]] apbalvoja Mārgaretu Hamiltoni ar [[Prezidenta brīvības medaļa|Prezidenta brīvības medaļu]]. Baraks Obama medaļas pasniegšanas reizē teica: &quot;''Viņa simbolizē nenovērtēto sieviešu paaudzi, kura palīdzēja aizvest cilvēku [[kosmiskā telpa|kosmosā]]''.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/technology/2019/jul/13/margaret-hamilton-computer-scientist-interview-software-apollo-missions-1969-moon-landing-nasa-women|title=Margaret Hamilton: ‘They worried that the men might rebel. They didn’t’|website=the Guardian|access-date=2022-12-24|date=2019-07-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hamiltone, Mārgareta}}
[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Indiānā dzimušie]]
[[Kategorija:Apollo programma]]
[[Kategorija:ASV programmētāji]]
[[Kategorija:ASV inženieri]]</text>
      <sha1>1dl1k4vg6u77vq06s743se4njg2egva</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hronokomparators</title>
    <ns>0</ns>
    <id>529863</id>
    <revision>
      <id>4534675</id>
      <parentid>4372124</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:34:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534675</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1866" sha1="o8bd5sh5vv323xvwq6dkid06bz2d71y" xml:space="preserve">[[Attēls:Watch_timing_machine.jpg|thumb|300px|''[[Vibrograf]]'' ražots hronokomparators]]

'''Laika mērītājs''' jeb '''hronokomparators''' ir ierīce, kas akustiski mēra mehāniskā [[pulkstenis|pulksteņa]] tikšķus, lai novērtētu tā precizitāti un to kalibrētu. Ierīce aprēķina mehāniskā pulksteņa [[amplitūda|amplitūdu]], tikšķu biežumu un kļūdu, un pēc pulksteņa pieslēgšanas ierīcei uz noteiktu laika intervālu sniedz izmērīto rādītāju kopsavilkumu.&lt;ref&gt;https://millenarywatches.com/best-timegraphers-for-your-watch/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221228204818/https://millenarywatches.com/best-timegraphers-for-your-watch/ |date={{dat|2022|12|28||bez}} }} Millenary Watches: Laika mērītājs: Kā darbojas laika mērītājs?&lt;/ref&gt; Šī instrumenta reģistrēto informāciju izmanto [[pulksteņmeistars|pulksteņmeistari]], lai palīdzētu noteikt, vai pulksteņa [[mehānisms|mehānismam]] ir nepieciešama apkope vai kapitālais remonts, lai atjaunotu tā [[laika mērīšana]]s precizitāti.&lt;ref&gt;https://www.bobswatches.com/watch-resources/how-to-use-a-timegrapher Why You Should You Should Own A Timegrapher (and how to use it) ''Bob's Watches'', JANUARY 07, 2015 &lt;/ref&gt; To izmanto arī, lai noteiktu, vai tikko izgatavots pulkstenis ir precīzs, pirms to izlaiž no rūpnīcas pārdošanai.

Uzņēmumi, kas izgatavo pulksteņu laika mērītāja iekārtas:
* [http://www.delphelectronics.co.uk/ Delph Electronics]
* [https://www.bmumford.com/ Mumford Micro Systems]
* [[TYMC]]
* [[Vibrograf]]
* [https://www.witschi.com/en/ Witschi]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Watch Timing Machines}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=n0suo6f2zIY A Youtube video of a timing machine]

[[Kategorija:Laika mērīšana]]
[[Kategorija:Mērinstrumenti]]
[[Kategorija:Pulksteņi]]</text>
      <sha1>o8bd5sh5vv323xvwq6dkid06bz2d71y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ernests Spīčs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>530000</id>
    <revision>
      <id>4534949</id>
      <parentid>4426278</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T10:00:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ernests Spīčs</username>
        <id>56188</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Papildināts ar aktuālo info par darbību 2026. gadā, labotas pareizrakstības kļūdas.</comment>
      <origin>4534949</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12979" sha1="sicqakjgo3guo64dh1zvyyt85pdwlzl" xml:space="preserve">{{Saistīts teksts}}
{{Personas infokaste
| vārds = Ernests Spīčs
| dz_gads = 1955
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 4
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Omskas apgabals|Isiļkuļa|td=Krievija}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Inese Spīča
| bērni = Mārtiņš, Baiba, Rozīte Katrīna un Dzintars Jēkabs
| alma_mater = [[Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija]]
}}

'''Ernests Spīčs''' (dzimis 1955. gada 4. novembrī [[Sibīrija|Sibīrijā]]) ir [[latviešu tautas dejas]] skolotājs, dančmeistars, pētnieks, [[horeogrāfs]] un grāmatu autors.

== Biogrāfija ==
[[Attēls:Tautas deja RLB.jpeg|thumb|300px|Latviešu tautas dejas vakarā Rīgas Latviešu biedrībā. 15.11.2022.]]
Ernests Spīčs dzimis 1955. gada 4. novembrī Sibīrijā, [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]] [[Isiļkuļa]]s pilsētā latgaliešu Jāņa un Solomejas ģimenē. 1958. gadā ģimene atgriezās no izsūtījuma un apmetās [[Rīga|Rīgā]]. Mācījies [[Rīgas 20. vidusskola|Rīgas 20. vidusskolā]]. Jau pirmajā klasē Ernesta dejas mīlestību ievēroja baleta solisti [[Aleksandrs Lembergs]] un [[Janīna Pankrate]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/56364-Janīna-Pankrate|title=Nacionālā enciklopēdija/Pankrate}}&lt;/ref&gt; un aicināja mācīties baletskolā. Tomēr vecāki nolēma, ka baletdejotāja karjera nebūs piemērota, bet atļāva dēlam darboties [[Rīgas pionieru pils]] deju pulciņā &quot;Uguntiņa&quot;.

Pēc vidusskolas pabeigšanas divus kursus studēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultātē]], kam sekoja studijas [[Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija]]s Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Horeogrāfijas nodaļā, kas tika pabeigta 1981. gadā, kvalifikācija baletmeistars pielīdzināta mākslas zinātņu maģistra profesionālajam grādam.  Studējis Latvijas Universitātē sabiedrības vadību un 2003. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu (Mg.soc.sc.). Studējis Latvijas Mūzikas akadēmijas doktorantūrā (1992–1995)   

Savu profesionālo darbību dejā E. Spīčs sāka 1975. gadā, kad TDA &quot;Kalve&quot; vadītāja Maija Sālzirne uzaicināja strādāt par asistentu. 1978. gadā Halina Veide uzaicināja E. Spīču vadīt LVU Fizikas un matemātikas fakultātes tautisko deju pulciņu, no kura 1980. gada 14. novembrī izveidojās LU Deju folkloras kopa &quot;Dandari&quot;. 1987. gadā Ernests Spīčs pievienojās [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] ierosinātai zinātniskās pētniecības grupai Latvijas Valsts universitātes [[Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte|Pedagoģijas fakultātē]], kur profesora [[Jānis Anspaks|Jāņa Anspaka]] vadībā darbojās kopā ar [[Valdis Muktupāvels|Valdi Muktupāvelu]], Māru Mellēnu, Jāni Blūmu, Inetu Krastiņu. 1992. gadā kopā ar Māru Mellēnu un Valdi Muktupāvelu dibināja LU Etniskās kultūras centru un tika ievēlēts par centra vadītāju, kur nostrādāja līdz tā likvidācijai 2008. gadā. Centra darba grupā kā horeogrāfijas speciālists piedalījās folkloras jeb balto stundu programmas izveidē vispārizglītojošām skolām, kā arī šīs programmas nodrošināšanā ar mācību materiāliem — “Gadskārtu grāmata” skolotājiem un “Rudens grāmata”, “Ziemas grāmata”, “Pavasara grāmata” un “Vasaras grāmata” skolēniem.

Ernests Spīčs ir pasniedzis atsevišķus kursus [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Mūzikas akadēmijā]], [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], [[Ekonomikas un kultūras augstskola|Ekonomikas un kultūras augstskolā]], [[Rīgas Ziemeļvalstu augstskola|Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā]] un [[Kultūras darbinieku tehnikums|Kultūras darbinieku tehnikumā]], ir bijis vieslektors universitātēs Zviedrijā un Lietuvā.

Apbalvots ar Ojāra Vācieša literāro prēmiju autoru grupas sastāvā (1993), divreiz trešā prēmija Latvijas jaunrades deju konkursā (1982, 1987 un 1993 — speciālbalva), trīs reizes Lielā folkloras gada balva (2001, 2004, 2005) un Pasaules Folkloras federācijas (''IGF World Folklore Union'') Zelta zvaigzne (2015).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://igfunion.eu/|title=IGF World Folklore Union|access-date={{dat|2022|12|31||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221231125251/https://igfunion.eu/}}&lt;/ref&gt; Baltijas valstu Studentu svētku ''Gaudeamus'' apbalvojums ''Medal of Honour'' (2006).

Ir [[Rīgas Latviešu biedrība]]s biedrs (no 1992), domnieks un Folkloras komisijas vadītājs (1992—2008). Darbojas un ir darbojies starptautiskās un Latvijas organizācijās un ekspertu komisijās, CIOFF, Latvijas jaunrades deju konkursa un Tautas deju festivāla &quot;[[Sudmaliņas]]&quot; žūrijās, kā arī Lietuvas nacionālās tautas dejas sacīkstes &quot;Patrepsyne&quot; vērtēšanas komisijā un festivāla &quot;Saules zieds&quot; žūrijā.

== Mākslinieciskā un producenta darbība ==
No 1967. līdz 1973. gadam dejoja bērnu deju pulciņā &quot;Uguntiņa&quot; Rīgas pionieru pilī pie Audionas Līventāles, kā arī apguva spāņu deju pie Viano Homes de Fonsea Herardo.

No 1976. līdz 1981. gadam strādāja VEF Kultūras pilī par diskžokeju kopā ar M.Mozeru, K.Upenieku, A. Damburu.

No 1973. līdz 1980. gadam dejoja LVU TDA &quot;Dancis&quot; pie Alfrēda Spuras.

Studiju laikā un pēc tam vadīja vairākus skatuviskās dejas pulciņus LVU Fizikas un matemātikas fakultātē, Taurupē, Suntažos, Ķeipenē, Pālē un Viļķenē, kā arī strādāja par repetitoru TDA &quot;Kalve&quot; un Dzelzceļnieku kultūras pils mākslas vingrošanas pulciņā.

No 1984. līdz 2007. gadam izveidoja (kopā ar O.Rodi) un vadīja bērnu un jauniešu folkloras svētkus &quot;Pulkā eimu, pulkā teku&quot;.

Latvijas folkloras programmu producents Studentu Dziesmu festivālā ''Gaudeamus'' (Tallina 1984, Viļņa 1988, Viļņa 1999);

Mākslinieciskais vadītājs Latvijas kāzu uzvedumā ''Smitsonian Folklife Festival'' (Vašingtona 1998);

Horeogrāfs un kustību konsultants [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādēs (R. Blaumaņa &quot;Skroderdienas Silmačos&quot;, 1998, M. Eliades &quot;Čūska&quot; 2000);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theatre.lv/archive/EN_new/projects/cuska.htm|title=Čūskas ceļš|access-date=31.12.2022.|date=31.12.2022.|archive-date=31.12.2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221231125251/http://www.theatre.lv/archive/EN_new/projects/cuska.htm}}&lt;/ref&gt;

Latvijas deju programmas režisora asistents Studentu Dziesmu festivāls ''Gaudeamus'' (Viļņa, 1988);

Rotaļu programmu “Mazais rotaļnieks” un “Lielais rotaļnieks” producents un vadītājs (1987—1999);

Mākslinieciskais vadītājs Latvijas Universitātes Deju folkloras kopa ''Dandari'', (1980—2000);

No 2004. līdz 2022. gadam izveidoja un vadīja profesionālo Latviešu folkloras izrāžu ansambli.

2019. gada vada zīmolus &quot;[[Rīgas Danči]]&quot; un &quot;[[Dižkokle]]&quot;.

== Horeogrāfijas ==
Pirmajā posmā (1980—2000) tapa vairākas skatuvisko deju jaunrades kopā ar LU Deju folkloras kopas &quot;Dandari&quot; dejotājiem. Divas no tām, &quot;Latgaliešu kāzu polka&quot; (1982) un &quot;Skalu spēles&quot; (1987), vairākas reizes ir iekļautas Deju svētku programmās. Lielāku horeogrāfa interesi izraisīja etnogrāfisko deju interpretēšana. Sadzīvē zināmas divdaļu dejas jeb danči kā Rucavas Mugurdancis, Klapiņpolka u.c., grupu dejas Rikavas kadriļa, Puncuļu gatves deja(kadreļs), Balabaska, Bulamuskis, Izvaltas Žepers, bet [[Aulejas Žepers]] ir deja, ko nereti dejo skatuves priekšnesumos.

Otrais posms (2004—2020). Šai posmā horeogrāfs pievērsās skatuviski izteiksmīgu horeogrāfiskās folkloras materiālu interpretēšanai Folkloras izrāžu ansambļa vajadzībām. Tapa Skaludancis, Dvieļu deja&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=GG8dshwpswc&amp;t=11s|title=Rīgas Danči un Tava klase|access-date=31.12.2022.}}&lt;/ref&gt; u.c.

Trešais posms (2020—2023). Šai posmā horeogrāfs pievērsās mazāk zināmu folkloras materiālu interpretēšanai kopā ar Rīgas Dančiem. Tapušas Dančubērnu deja, Pirkstiņspēles, Tītenis, Sondoreits.

Ceturtais posms (2023–2026). E.Spīčs pievērsās latviešu kadriļas un senāko slāņu krustdeju izpētei,  kā rezultātā restaurētas vairākas dejas un to varianti – Rucavas Krusta kazāks, Alsungas un Nidas Vadža dejas, Speramdancis/Lipindraks, Makašānu Mikita u.c. Kopā ar folkloras kopu &quot;Dimzēns&quot; izveidots latviešu kadriļas variants Zemgalei – Lakstīgalas krustdeja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/brivbridis/pirmizrade-brivdabas-muzeja-dimzens-dejo-lakstigalas-kadrilu.32903|title=Pirmizrāde Brīvdabas muzejā: &quot;Dimzēns&quot; dejo Lakstīgalas kadriļu|website=lasi.lv|access-date=2025-11-04|date=2025-29-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Pētnieciskās intereses un publikācijas ==
Etnohoreologa Harija Sūnas ietekmē Ernests Spīčs pievērsās horeogrāfiskās folkloras vākšanai. 1979. gadā vasarā devās uz Madonu, kur ar vietējo kultūras darbinieku atbalstu (Elza Rudenāja)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.madonasmuzejs.lv/par-muzeju/elza-rudenāja|title=Elza Rudenāja Madonas novadpētniecības muzejā}}&lt;/ref&gt; apmeklēja vecos muzikantus un lielus dejotājus. Plašāka seno deju, rotaļu un spēļu vākšana veikta lielākoties Latgalē — Aulejā, Izvaltā, Viļānos, Šķilbēnos, Baltinavā, kā arī Ogres rajonā — Ķeipenē, Taurupē, Suntažos. Sākotnēji dejas folkloras materiāli kalpoja kopas &quot;Dandari&quot; repertuāra papildināšanai. No savāktajiem materiāliem tika izveidots divdaļīgo pāru deju krājums &quot;Mārtiņa deju grāmata&quot;, kas izdots trīs burtnīcās 2000. un 2003. gadā. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes un Etniskās kultūras centra kopprojekta ietvaros 2007. gadā sākās etnoproduktu pētniecība, kas turpinājās arī pēc centra likvidācijas Zinātniskajā institūcijā Biznesa kompetences centrs, kur E. Spīčs strādā par pētnieku.

* “Feuerspuren, Lettische Tanzrituale und Symbole”, kopā ar citiem autoriem, 2009., (latviešu un vācu valodā);
* “Mārtiņa deju grāmata”, latviešu tradicionālā deja, 1.—3. burtnīca; 1. izdevums 2000.; 2. izdevums 2003.; 3. izdevums 2018. gads;
* “Gadskārtu grāmata”, latviešu folkloras antoloģija, 1. izdevums 1992., 2. izdevums 2004.; 3. izdevums 2020. gads;
* Videolekciju cikls &quot;Latviešu tautas deja&quot; sadarbībā ar dančukrātuvi.

=== Mācību materiāli ===

* &quot;Ziemassvētki&quot; kopā ar M. Mellēnu, V. Muktupāvelu, LU 1988,1989,1990,1991;
* &quot;Liela diena&quot; kopā ar M. Mellēnu, V. Muktupāvelu, LU 1990,1991;
* &quot;Metenis&quot; kopā ar M. Mellēnu, V. Muktupāvelu, LU 1989, 1990;
* &quot;Apjumības&quot; kopā ar M. Mellēnu, V. Muktupāvelu, LU 1989;
* &quot;Rudens grāmata&quot; kopā ar M. Mellēnu, V. Muktupāvelu, LU Rīga,1991;
* &quot;Ziemas grāmata&quot; kopā ar M. Mellēnu, V. Muktupāvelu, LU 1992;. &quot;Pavasara grāmata&quot; kopā ar M. Mellēnu, V. Muktupāvelu, LU Rīga,1992.

=== Regulāras zinātniskas publikācijas un kritikas ===

Vairāk kā 15 zinātniskas publikācijas starptautiski recenzējamos izdevumos par tautas deju, tirgvedību un etnoproduktiem (2001—2025);

Regulāras publikācijas par aktuāliem notikumiem tautas dejas un skatuviskās dejas nozarēs Latvijas masu medijos 1982–2007; 2015—2022.

Kultūras notikumu aktualitātes, recenzijas un kritikas portālos [https://dance.lv/jurjans-janaceks-par-operu-jenufa/ dance.lv], TVNET, [https://lasi.lv/meklet?q=Ernests+Spīčs Lasi.lv], la.lv 2023 – 2026.

== Koncertdarbība ==
Vairāk kā 300 izrādes ar Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas mākslinieku, dančmeistaru un tautas muzikantu kopienu ''[[Rīgas Danči]].'' 2019 — 2026;

Vairāk kā 190 sarīkojumi ar Rīgas Latviešu biedrības tradicionālās kultūras programmu ''Sprīdīša skola'', 2004 — 2021;

Vairāk kā 1200 izrādes ar Latviešu Folkloras izrāžu ansambli Latvijā un Igaunijā, 2004— 2022;

Vairāk kā 1300 koncerti ar LU Deju folkloras kopu ''Dandari'' Latvijā un ārzemēs — Lietuvā 1980, 1983, 1984, 1985, 1987, 1988, 1991, 1998, ASV 1989, 1998, Vācijā 1994, 2000, Rietumvācijā 1988, Austrumvācijā 1987, Polijā 1988, Zviedrijā 1990, 1999, Norvēģijā 1990, Igaunijā 1984, Armēnijā 1985, Gruzijā 1986, Krievijā 1986, 1987, 1988, 1990, Ukrainā 1991.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=Wj4sRQ_4-yk Skalu spēles (Skalu danči 2011. gadā)]
* [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/tautas-maksla/rigas-dancu-kopienas-entuziasti-radijusi-pirkstinspeles-un-metena-danca-video.a393394/ Pirkstiņspēles (2021)]

[[Kategorija:Horeogrāfi]]</text>
      <sha1>sicqakjgo3guo64dh1zvyyt85pdwlzl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>533855</id>
    <revision>
      <id>4534438</id>
      <parentid>4525231</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:09:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18932" sha1="9xg4m5pz17t9ndnvj6028i7hegvu1yu" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
|name         = Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde
|bgcolor      = &lt;!-- header background color --&gt;
|fgcolor      = &lt;!-- header text color --&gt;
|logo         = Emblem_of_the_Defence_Intelligence_of_Ukraine.svg
|logo_size    = 120
|logo_alt     = 
|logo_caption = Zīmogs&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Про внесення змін до Указу Президента України від 20 червня 2006 року N 551 |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/705/2009#Text |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |language=uk |date={{dat|2006|6|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|image        = Emblem_of_the_Defense_Intelligence_of_Ukraine.png
|image_size   = 120
|alt          = &lt;!-- see [[WP:ALT]] --&gt;
|caption      = Emblēma&lt;ref name=&quot;hurhist&quot; /&gt;
|map          = &lt;!-- optional --&gt;
|msize        = &lt;!-- map size, optional, default 200px --&gt;
|malt         = &lt;!-- map alt text --&gt;
|mcaption     = &lt;!-- optional --&gt;
|abbreviation = HUR MO (''ГУР МО'')
|motto        = 
|predecessor  = [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|GRU (PSRS)]]
|formation    = {{dat|1992|9|7}}
|extinction   = 
|type         = Valsts aģentūra
|status       = 
|purpose      = Militārā izlūkošana
|headquarters = [[Kijiva]], {{UKR}}
|location     = 
|coords       = 
|region_served = {{UKR}}
|membership   = 
|language     = 
|leader_title = Priekšnieks
|leader_name  = [[Olehs Ivaščenko]]
|main_organ   =
|parent_organization = [[Ukrainas Aizsardzības ministrija]]
|affiliations = 
|num_staff    = 
|num_volunteers = 
|budget       = 4,48 miljardi [[Ukrainas hrivna|UAH]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://gur.gov.ua/content/informatsiia-pro-biudzhet-2022.html|title=Інформація про бюджет за бюджетними програмами Головне управління розвідки Міністерства оборони України на 2022 рік|website=gur.gov.ua}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{small|(2022)}}
|website      = [https://gur.gov.ua/ gur.gov.ua]
|remarks      = 
|}}
'''Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde''' ({{val|uk|Головне управління розвідки Міністерства оборони України, ГУР МО}}) ir [[Ukrainas valdība]]s militārais [[izlūkdienests]]. Tā ir [[Ukrainas Aizsardzības ministrija]]s, nevis [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] [[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|ģenerālštāba]] aģentūra.

Pārvaldes devīze ir &quot;Gudrais valdīs pār zvaigznēm&quot; ({{val|la|Sapiens dominabitur astris}}).&lt;ref name=&quot;tsn&quot; /&gt; Līdz 2016. gadam tas bija &quot;Valstiskums, profesionalitāte, pieklājība&quot;.

== Vēsture ==
Pārvalde tika izveidota no esošajiem [[Padomju Savienība|padomju]] [[Kijiva]]s, [[Odesa]]s un [[Karpati|Karpatu]] militārajiem apgabaliem&lt;ref name=&quot;hurhist&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=History of the Defence Intelligence of Ukraine |url=https://gur.mil.gov.ua/en/content/creation.html |website=gur.gov.ua |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220214032906/https://gur.mil.gov.ua/en/content/creation.html |archivedate={{dat|2022|2|14||bez}} |language=en |date={{dat|2022|2|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; un PSRS [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galvenās izlūkošanas pārvaldes]] (GRU) izlūkošanas resursiem pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Ukrainas neatkarības deklarācija (1991)|Ukrainas neatkarības atgūšanas]].

'''Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba izlūkošanas pārvaldi''' izveidoja 1992. gada februārī. Pamatojoties uz 1992. gada 7. septembrī izdoto prezidenta dekrētu, izveidoja '''Ukrainas Aizsardzības ministrijas Stratēģiskās militārās izlūkošanas pārvaldi'''. Divu atsevišķu aģentūru pastāvēšana ar līdzīgiem pienākumiem un ziņošana dažādām iestādēm kavēja efektīvas militārās izlūkošanas sistēmas attīstību.&lt;ref name=&quot;hurhist&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;uscc&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=USCC |first1=Press service |title=Ukrainian intelligence or how the wise is ruling the stars – Ukrainian Security and Cooperation Center |url=https://uscc.org.ua/en/ukrainian-intelligence-or-how-the-wise-is-ruling-the-stars/ |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |work=uscc.org.ua |date={{dat|2021|9|6||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2024|01|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240102072908/https://uscc.org.ua/en/ukrainian-intelligence-or-how-the-wise-is-ruling-the-stars/ }}&lt;/ref&gt;

1993. gada 6. jūlijā Ukrainas prezidents savā dekrētā pavēlēja apvienot abas aģentūras, lai izveidotu '''Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galveno militārās izlūkošanas pārvaldi'''. 1994. gada 4. aprīlī iestādi pārdēvēja par '''Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galveno izlūkošanas pārvaldi''' jeb saīsināti par '''Ukrainas Militāro izlūkošanu'''.&lt;ref name=&quot;hurhist&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;uscc&quot; /&gt;

2001. gada 22. martā [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākā Rada]] ratificēja likumu &quot;Par Ukrainas izlūkošanas iestādēm&quot;. Pārvaldei piešķīra īpašas valdības iestādes statuss.&lt;ref name=&quot;hurhist&quot; /&gt;

2021. gada 18. augustā pārvaldes speciālie spēki pārvietojās ar [[Il-76|Il-76MD]] transporta lidmašīnām no [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] 25. transporta aviācijas brigādes un lidoja uz [[Kabula|Kabulu]] ar misiju evakuēt Ukrainas pilsoņus un ārzemniekus [[2021. gada Kabulas evakuācija|2021. gada Kabulas gaisa evakuācijas]] laikā. Kopumā brigādes lidmašīna veica sešus lidojumus un pārvadāja vairāk nekā 700 dažādu valstu pilsoņus. Specvienības devās uz Kabulu trīs reizes dienā, lai atrastu un nogādātu [[Kabulas starptautiskā lidosta|Kabulas lidostā]] pilsoņus, kurus bija paredzēts evakuēt.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=«Навколо просто зомбіленд — з тебе все зривають». Як українські спецпризначенці зробили (майже) неможливе — доставили з Кабулу в аеропорт 700 людей. Розповідає учасник спецоперації |url=https://babel.ua/texts/69124-navkolo-prosto-zombilend-z-tebe-vse-pochinayut-zrivati-yak-ukrajinskiy-specnaz-zrobiv-mayzhe-nemozhlive-dostaviv-z-kabulu-v-aeroport-700-osib-rozpovidaye-uchasnik-specoperaciji |work=babel.ua |date={{dat|2021|9|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20210902163538/https://babel.ua/texts/69124-navkolo-prosto-zombilend-z-tebe-vse-pochinayut-zrivati-yak-ukrajinskiy-specnaz-zrobiv-mayzhe-nemozhlive-dostaviv-z-kabulu-v-aeroport-700-osib-rozpovidaye-uchasnik-specoperaciji |archivedate={{dat|2021|9|2||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;

2023. gada maijā tālaika pārvaldes vadītājs [[Kirilo Budanovs]] solīja &quot;iznīcināt Krievijas kara noziedzniekus jebkurā pasaules malā, lai kur viņi atrastos&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Orlova, Kateryna Zakharchenko, Alisa |title=EXCLUSIVE: Ukrainian Special Forces Interrogate Wagner Mercenaries in Sudan |url=https://www.kyivpost.com/post/27637 |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |work=[[Kyiv Post]] |date={{dat|2024|2|5||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 20. septembrī [[CNN]] ziņoja,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Kent |first1=Victoria Butenko,Nima Elbagir,Gianluca Mezzofiore,Tamara Qiblawi,Allegra Goodwin,Andrew Carey,Pallabi Munsi,Mahamat Tahir Zene,Barbara Arvanitidis,Alex Platt,Lauren |title=Exclusive: Ukraine’s special services ‘likely’ behind strikes on Wagner-backed forces in Sudan, a Ukrainian military source says |url=https://www.cnn.com/2023/09/19/africa/ukraine-military-sudan-wagner-cmd-intl/index.html |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |work=CNN |date={{dat|2023|9|19||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; ka Ukrainas specvienības, visticamāk, ir saistītas ar vairākiem uzbrukumiem [[Vāgnera grupa]]s atbalstītajiem [[Ātrie atbalsta spēki (Sudāna)|Ātrajiem atbalsta spēkiem]] (RSF) [[Sudāna|Sudānā]], izmantojot ''[[DJI Mavic|DJI Mavic 3]]'' un [[FPV]] [[Bezpilota lidaparāts|dronus]]. 2024. gada martā ziņoja, ka pārvaldes vienības &quot;Timur&quot; karavīri Sudānā aktīvi cīnījās pret vāgneriešiem un RSF.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Lovett, Ian; Nikolaienko, Nikita; Bariyo, Nicholas |title=Ukraine Is Now Fighting Russia in Sudan - WSJ |url=https://www.wsj.com/world/ukraine-is-now-fighting-russia-in-sudan-87caf1d8 |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |work=[[The Wall Street Journal]] |date={{dat|2024|3|6||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2024|03|22||bez}} |archive-url=https://archive.today/20240322160143/https://www.wsj.com/world/ukraine-is-now-fighting-russia-in-sudan-87caf1d8 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=DOCUMENT LCI - L'Ukraine combat la Russie en Afrique : les dessous d'une opération longtemps secrète |url=https://www.tf1info.fr/international/video-document-lci-comment-l-ukraine-combat-la-russie-et-wagner-en-afrique-2290212.html |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |work=TF1 INFO |date={{dat|2024|3|21||bez}} |language=fr}}&lt;/ref&gt;

== Emblēma ==
[[Attēls:Emblem of the Defense Intelligence of Ukraine.png|thumb|right|Ukrainas Militārās izlūkošanas emblēma (kopš 2016. gada)]]
2016. gadā par pārvaldes emblēmu kļuva ilustrācija, kurā redzama [[Pūčveidīgie|pūce]], kas dur zobenu Krievijas kartes kontūrā. Tiek uzskatīts, ka pūce ir [[Sarkasms|sarkastiska]] atsauce uz Krievijas GRU specvienības emblēmu, kurā attēlots [[Sikspārņi|sikspārnis]] — pūces dabiskais upuris.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=13 Awesome Facts About Bats {{!}} U.S. Department of the Interior |url=https://www.doi.gov/blog/13-facts-about-bats |website=www.doi.gov |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |language=en |date={{dat|2024|10|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Turklāt pārvaldes devīze &quot;Gudrais valdīs pār zvaigznēm&quot; ({{val|la|Sapiens Dominabitur Astris}}) šķietami atsaucas uz GRU moto &quot;Virs mums ir tikai zvaigznes&quot; ({{val|ru|Выше нас только звёзды}}). Jaunā emblēma izraisīja Krievijas žurnālistu un politiķu, tostarp [[Dmitrijs Rogozins|Dmitrija Rogozina]], sašutumu, un daži to sauca par [[Provokācija|provokāciju]].&lt;ref name=&quot;tsn&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=У Росії раптово почалася істерія через емблему воєнної розвідки України |url=https://tsn.ua/politika/u-rosiyi-raptovo-pochalasya-isteriya-cherez-emblemu-voyennoyi-rozvidki-ukrayini-795788.html |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |work=ТСН.ua |date={{dat|2016|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161030134112/http://tsn.ua/politika/u-rosiyi-raptovo-pochalasya-isteriya-cherez-emblemu-voyennoyi-rozvidki-ukrayini-795788.html |archivedate={{dat|2016|10|30||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Galvenās izlūkošanas pārvaldes struktūra ==
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes struktūru un maksimālo apakšvienību un karavīru skaitu saskaņā ar Ukrainas likuma &quot;Par izlūkošanu&quot; 7.pantu nosaka [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Про розвідку |url=https://zakon.rada.gov.ua/go/912-20 |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; 2025. gadā Galvenās izlūkošanas pārvaldes pakļautībā esošās apakšvienības ir:
* [[Attēls:10 ОЗСпП.png|22px]] 10. ģenerālmajora Maksima Šapovala atsevišķā speciālo uzdevumu vienība
* Speciālo uzdevumu vienība &quot;Tymura&quot;
** [[Attēls:NOBODY.svg|22px]] Speciālo operāciju vienība &quot;Nobody&quot;
** [[Attēls:Емблема добровольчої сотні Ісуса Христа партії «Братство» Дмитра Корчинського у батальйоні «Азов».jpg|22px]] Bataljons &quot;Bratstvo&quot;&lt;ref&gt;[https://bratstvo.army/recruiting «Братство»] {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** [[Attēls:Спецпідрозділ &quot;Стугна&quot;.png|22px]] Bataljons &quot;Stuhna&quot;&lt;ref&gt;[https://lb.ua/society/2023/10/04/577940_spetspriznachentsi_skladi_gur.html Спецпризначенці в складі ГУР десантувалися на територію Криму]&lt;/ref&gt;
** [[Attēls:Chimera_Unit.webp|22px]] Vienība &quot;Khymera&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lobbyx.army/tor/rozvidnyk-do-pidrozdilu-khymera-hur-mou/ |title=Підрозділ «Химера» |access-date={{dat|2025|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241106170913/https://lobbyx.army/tor/rozvidnyk-do-pidrozdilu-khymera-hur-mou/ }}&lt;/ref&gt;
** [[Attēls:Specpidrozdil_aratta.webp|22px]] Vienība &quot;Aratta&quot;&lt;ref&gt;[https://gur.gov.ua/content/starannyi-na-polihoni-vpravnyi-u-boiu.html Старанний на полігоні&amp;nbsp;— вправний у бою!]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://shotam.info/spetspidrozdil-hur-mo-znyshchyv-haubytsiu-okupantiv-msta-b-video/ Спецпідрозділ ГУР МО знищив гаубицю окупантів «Мста-Б»]&lt;/ref&gt;
** Vienība &quot;Raven Group&quot;
** Vienība &quot;Art Division&quot;
** Vienība &quot;Spectre 33&quot;
** Vienība &quot;Paragon Company&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://aspi.com.ua/news/politika/yak-pracyue-speczagin-budanova-paragon#gsc.tab=0 |title=Як працює спецзагін Буданова PARAGON? |access-date={{dat|2025|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250401233539/https://aspi.com.ua/news/politika/yak-pracyue-speczagin-budanova-paragon#gsc.tab=0 }}&lt;/ref&gt;
** Vienība &quot;Black Winter&quot;
** Vienība &quot;Yunger&quot;&lt;ref&gt;[https://mil.in.ua/uk/news/v-hodi-zvilnennya-agregatnogo-zavodu-gur-vdalos-vzyaty-polonenyh/#google_vignette В ході звільнення Агрегатного заводу ГУР вдалось взяти полонених]&lt;/ref&gt;
** Vladislava Pelešenko 2. speciālo operāciju vienība&lt;ref&gt;[https://armyinform.com.ua/2024/09/15/rejd-bilya-uzberezhzhya-krymu-ta-znyshhennya-rosijskogo-su-30sm-kadry-bojovoyi-roboty-gur/ Рейд біля узбережжя Криму та знищення російського Су-30СМ: кадри бойової роботи ГУР]&lt;/ref&gt;
** 6. speciālo operāciju vienība&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Розвідник |url=https://lobbyx.army/tor/rozvidnyk-do-6-zahin-spetsialnykh-diy-hur/ |website=Lobby X |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |language=uk |archive-date={{dat|2025|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250124170532/https://lobbyx.army/tor/rozvidnyk-do-6-zahin-spetsialnykh-diy-hur/ }}&lt;/ref&gt;
** Vienība &quot;Vidar&quot;&lt;ref&gt;[https://anons-zak.com.ua/suspilstvo/34643-zakarpatec-ruslan-kaganec-povdomiv-pro-stvorennya-specpdrozdlu-vdar-gur-mo.html#google_vignette Закарпатець Руслан Каганець повідомив про створення спецпідрозділу «Відар» ГУР МО]&lt;/ref&gt;
** Izlūkošanas un triecienu bezpilota sistēmu rota &quot;First Line&quot;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Оператор ударних БПЛА мультироторного типу |url=https://lobbyx.army/tor/operator-udarnykh-bpla-multyrotornoho-typu-do-hrupy-first-line-hur-mou/ |website=Lobby X |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |language=uk |archive-date={{dat|2024|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241226181001/https://lobbyx.army/tor/operator-udarnykh-bpla-multyrotornoho-typu-do-hrupy-first-line-hur-mou/ }}&lt;/ref&gt;
** &quot;Black Winter Group&quot;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Оператор FPV-дронів |url=https://lobbyx.army/tor/operator-fpv-droniv-do-pidrozdilu-black-winter-group-hur-mou/ |website=Lobby X |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |language=uk |archive-date={{dat|2024|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241226103805/https://lobbyx.army/tor/operator-fpv-droniv-do-pidrozdilu-black-winter-group-hur-mou/ }}&lt;/ref&gt;
** [[Attēls:Russian Volunteer Corps logo.svg|22px]] [[Krievu brīvprātīgo korpuss]]
** [[Attēls:Siberia battalion coat of arms.png|22px]] Sibīrijas bataljons
** Vienība &quot;1514&quot;
** [[Attēls:Тэрор бат.png|22px]] Bataljons &quot;Teror&quot;&lt;ref&gt;[https://www.radiosvoboda.org/a/news-kinburnska-kosa-rosiya-hur-okupatsiya-viyna/33072930.html У ГУР кажуть, що здійснили «рейд» на Кінбурнську косу: знищили техніку і військових РФ]&lt;/ref&gt;
** [[Attēls:Belarusian volunteer corps logo.png|22px]] [[Baltkrievu brīvprātīgo korpuss]]
* Vienība &quot;Firebird&quot;&lt;ref&gt;[https://armyinform.com.ua/2023/12/26/pid-bahmutom-zagarbnykiv-nyshhat-vognenni-ptahy-gur/ Під Бахмутом загарбників нищать «вогненні птахи» ГУР]&lt;/ref&gt;
* [[Attēls:Batshaman.png|22px]] Bataljons &quot;Shaman&quot;
* [[Attēls:Kraken Special Unit Insignia.png|22px]] [[Specvienība &quot;Kraken&quot;]]
* [[Attēls:Емблема неформального радикального руху «Реванш».png|22px]] Bataljons &quot;Revansh&quot;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Розвідник Руслан Шеремет загинув під час спецзавдання, — ГУР Міноборони |url=https://vechirniy.kyiv.ua/news/84053/ |work=Вечірній Київ |date={{dat|2023|6|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241208193829/https://vechirniy.kyiv.ua/news/84053/ |archivedate={{dat|2024|12|08||bez}} |language=uk |access-date={{dat|2025|03|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Attēls:ArtanHURMO.png|22px]] Specvienība &quot;Artan&quot;
* [[Attēls:LegionDIU.webp|22px]] Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes Starptautiskais leģions
* [[Attēls:Kabul_9_flag.png|22px]] Specvienība &quot;Kabul 9&quot;
* Specvienība &quot;Group 13&quot;
* [[Attēls:Спецпідрозділ &quot;Крила&quot; ГУР МО.svg|22px]] Specvienība &quot;Kryla&quot;
* Specvienība &quot;Khimik&quot;

== Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieki ==
* [[Oleksandrs Skipaļskis]] (1992—1997)
* [[Ihors Smeško]] (1997—2000)
* [[Viktors Paļijs]] (2000—2003)
* [[Oleksandrs Halaka]] (2003—2008)
* [[Viktors Hvozds]] (2008—2010)
* [[Serhijs Himza]] (2010—2014)
* [[Jurijs Pavlovs]] (2014—2015)
* [[Valerijs Kondratjuks]] (2015—2016)
* [[Vasiļs Burba]] (2016—2020)
* [[Kirilo Budanovs]] (2020—2026)
* [[Olehs Ivaščenko]] (2026—pašlaik)

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:GUR MOU 25 anniversary 03.jpg|[[Petro Porošenko]] Galvenajā izlūkošanas pārvaldē 2017. gadā
Attēls:GUR MO in Kabul airport.jpg|HUR darbinieki [[Kabula]]s lidostā 2021. gadā
Attēls:Участь Президента у заходах з нагоди 30-ї річниці воєнної розвідки України 25.jpg|Uniformas uzšuve 2022. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas Bruņotie spēki]]</text>
      <sha1>9xg4m5pz17t9ndnvj6028i7hegvu1yu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaspars Kļaviņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>534059</id>
    <revision>
      <id>4534563</id>
      <parentid>4527050</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:23:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Nu ir normālākā paskatā</comment>
      <origin>4534563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6179" sha1="kz13ontv386ehm11j87fknx41hg8q9i" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = 
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1968
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| kategorijas = 
| zinātne = [[vēsture]],&lt;br /&gt;[[literatūrzinātne]]
| grāds = Dr. hist.
| darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]]
| akad_amats = [[profesors]]
| alma_mater = 
| zinātniskie_vadītāji = 
| pasniedzēji = 
| doktoranti = 
| studenti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
}}

'''Kaspars Kļaviņš''' (dzimis [[Rīga|Rīgā]] 1968. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/kaspars-klavins|title=Kaspars Kļaviņš|website=Literatūra.lv|language=lv|access-date=2023-02-16}}&lt;/ref&gt; ir latviešu vēsturnieks, literatūrzinātnieks un orientālists, Latvijas Universitātes profesors [[Koreja|Korejas]] studijās un Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs. Uzrakstījis grāmatu ''Savienotie trauki'' par Rietumu un Austrumu kultūru mijiedarbību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/vestures-doktors-kaspars-klavins-viss-pasaule-ir-saistits-no-sak.a152038/ |title=Vēstures doktors Kaspars Kļaviņš: Viss pasaulē ir saistīts no sākuma līdz beigām |website=LSM.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Zinātniskā darbība ==
Kļaviņš ir viesprofesors Dienvidķīnas Pedagoģiskajā universitātē Ķīnā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://research.lu.lv/lv/persons/kaspars-k%C4%BCavi%C5%86%C5%A1 |title=Kaspars Kļaviņš |website=Latvijas Universitātes pētniecības profils |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2003.—2004. gadā viņš bija Fulbraita programmas viespētnieks Rūzvelta universitātē Čikāgā, ASV.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://fulbrightscholars.org/institution/roosevelt-university |title=Roosevelt University |website=Fulbright Scholar Program |language=en}}&lt;/ref&gt; 

Kļaviņa monogrāfija ''The “Other” and the “Self”: Supplement to East-West Cross-Cultural Studies'' (2020) veltīta Austrumu un Rietumu kultūru mijiedarbībai un savstarpējās izpratnes jautājumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://eglobuss.lv/the-other-and-the-self |title=The “Other” and the “Self”: Supplement to East-West Cross-Cultural Studies |website=eGlobuss |date=2020 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Kļaviņa 2020. gadu pētījumos analizētas laika un attiecību ontoloģijas interpretācijas mūsdienu fizikā un to saikne ar daoismu, Madhjamakas budismu un islāma filozofiju. Šai tematikai veltīts 2026. gadā žurnālā ''Culture Crossroads'' publicētais raksts ''Time without Time: Relational Ontologies in Contemporary Physics, Dialectical Critique of their Philosophical Generalizations, and Parallels with Daoism and Madhyamaka Buddhism'', kā arī tajā pašā gadā žurnālā ''Millah: Journal of Religious Studies'' publicētais pētījums par laiku Mullā Sadrā filozofijā un kvantu mehānikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://culturecrossroads.lv/index.php/cc/issue/view/43 |title=Time without Time: Relational Ontologies in Contemporary Physics, Dialectical Critique of their Philosophical Generalizations, and Parallels with Daoism and Madhyamaka Buddhism |website=Culture Crossroads |volume=34 |pages=12–23 |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://journal.uii.ac.id/Millah/article/view/47086 |title=Time as an Ontologically Dependent and Emergent Phenomenon in Mullā Ṣadrā and Quantum Mechanics Technology |website=Millah: Journal of Religious Studies |volume=25 |issue=2 |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;
2024. gadā izdevumā ''The Origin and Significance of Zero: An Interdisciplinary Perspective'' publicēta Kļaviņa nodaļa ''Challenges in Interpreting the Invention of Zero'', kurā analizēti nulles jēdziena interpretācijas jautājumi dažādu zinātņu un filozofijas saskares punktā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://brill.com/display/book/9789004691568/BP000040.xml |title=Challenges in Interpreting the Invention of Zero |publisher=Brill |date=2024 |pages=502–513 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Literārais darbs ==
Kļaviņš bija Andreja Pumpura eposa ''Lāčplēsis'' angļu izdevuma ''Bearslayer: The Latvian Legend'' (2007) redaktors un vēsturisko un mitoloģisko komentāru autors.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/darbi/1418190 |title=Bearslayer: The Latvian Legend |website=Literatūra.lv |date=2007 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņš bija arī Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna ''Mērnieku laiki'' vācu izdevuma ''Landvermesserzeiten'' (2012) zinātniskais redaktors un izdevējs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/personas/kaspars-klavins |title=Kaspars Kļaviņš |website=Literatūra.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kļaviņš bijis starptautiskā zinātniskā žurnāla ''Religions'' viesredaktors speciālizlaidumiem par protestantisma un valsts attiecībām Dienvidkorejā un daoisma mūsdienu uztveršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/journal/religions/special_issues/EWAD2DW258 |title=Protestant Christianity in South Korea: The Dynamic Relationship Between Church and State |website=Religions |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/2077-1444/17/3/361 |title=The Many Faces of Daoism: Modern Reception and Scholarly Perspectives |website=Religions |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2022. gadā Kļaviņam piešķirta Baltijas Asamblejas medaļa par pētījumiem par Baltijas valstu vēsturi un kultūru dažādos vēstures periodos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.baltasam.org/ba-prizes-medals-2022 |title=Baltic Assembly Prizes and Medals 2022 |website=Baltijas Asambleja |date=2022 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]]</text>
      <sha1>kz13ontv386ehm11j87fknx41hg8q9i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534575</id>
      <parentid>4534563</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:29:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4534575</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6481" sha1="4ldqzq1v59lpy6l8lku901mpdxm9905" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = 
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1968
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| kategorijas = 
| zinātne = [[vēsture]],&lt;br /&gt;[[literatūrzinātne]]
| grāds = Vēstures zinātņu doktors
| darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]]
| akad_amats = [[profesors]]
| alma_mater = 
| zinātniskie_vadītāji = 
| pasniedzēji = 
| doktoranti = 
| studenti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
}}

'''Kaspars Kļaviņš''' (dzimis [[Rīga|Rīgā]] 1968. gadā)&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/kaspars-klavins|title=Kaspars Kļaviņš|website=Literatūra.lv|language=lv|access-date=2023-02-16}}&lt;/ref&gt; ir latviešu vēsturnieks, literatūrzinātnieks un [[orientālists]], [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] profesors [[Koreja|Korejas]] studijās un [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultātes]] [[Āzija|Āzijas]] studiju nodaļas vadītājs. Uzrakstījis grāmatu &quot;Savienotie trauki&quot; par [[Rietumu kultūra|Rietumu]] un [[Austrumu kultūra|Austrumu]] kultūru mijiedarbību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/vestures-doktors-kaspars-klavins-viss-pasaule-ir-saistits-no-sak.a152038/ |title=Vēstures doktors Kaspars Kļaviņš: Viss pasaulē ir saistīts no sākuma līdz beigām |website=LSM.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Zinātniskā darbība ==
Kļaviņš ir viesprofesors Dienvidķīnas Pedagoģiskajā universitātē [[Ķīna|Ķīnā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://research.lu.lv/lv/persons/kaspars-k%C4%BCavi%C5%86%C5%A1 |title=Kaspars Kļaviņš |website=Latvijas Universitātes pētniecības profils |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2003.—2004. gadā viņš bija Fulbraita programmas viespētnieks Rūzvelta universitātē [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://fulbrightscholars.org/institution/roosevelt-university |title=Roosevelt University |website=Fulbright Scholar Program |language=en}}&lt;/ref&gt; 

Kļaviņa monogrāfija ''The “Other” and the “Self”: Supplement to East-West Cross-Cultural Studies'' (2020) veltīta Austrumu un Rietumu kultūru mijiedarbībai un savstarpējās izpratnes jautājumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://eglobuss.lv/the-other-and-the-self |title=The “Other” and the “Self”: Supplement to East-West Cross-Cultural Studies |website=eGlobuss |date=2020 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Kļaviņa 2020. gadu pētījumos analizētas laika un attiecību [[Ontoloģija|ontoloģijas]] interpretācijas mūsdienu fizikā un to saikne ar [[Daoisms|daoismu]], Madhjamakas [[Budisms|budismu]] un [[Islāms|islāma]] filozofiju. Šai tematikai veltīts 2026. gadā žurnālā ''Culture Crossroads'' publicētais raksts ''Time without Time: Relational Ontologies in Contemporary Physics, Dialectical Critique of their Philosophical Generalizations, and Parallels with Daoism and Madhyamaka Buddhism'', kā arī tajā pašā gadā žurnālā ''Millah: Journal of Religious Studies'' publicētais pētījums par laiku Mullā Sadrā filozofijā un [[Kvantu mehānika|kvantu mehānikā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://culturecrossroads.lv/index.php/cc/issue/view/43 |title=Time without Time: Relational Ontologies in Contemporary Physics, Dialectical Critique of their Philosophical Generalizations, and Parallels with Daoism and Madhyamaka Buddhism |website=Culture Crossroads |volume=34 |pages=12–23 |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://journal.uii.ac.id/Millah/article/view/47086 |title=Time as an Ontologically Dependent and Emergent Phenomenon in Mullā Ṣadrā and Quantum Mechanics Technology |website=Millah: Journal of Religious Studies |volume=25 |issue=2 |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;
2024. gadā izdevumā ''The Origin and Significance of Zero: An Interdisciplinary Perspective'' publicēta Kļaviņa nodaļa ''Challenges in Interpreting the Invention of Zero'', kurā analizēti [[Nulle|nulles]] jēdziena interpretācijas jautājumi dažādu zinātņu un filozofijas saskares punktā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://brill.com/display/book/9789004691568/BP000040.xml |title=Challenges in Interpreting the Invention of Zero |publisher=Brill |date=2024 |pages=502–513 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Literārais darbs ==
Kļaviņš bija [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] eposa [[Lāčplēsis]] angļu izdevuma ''Bearslayer: The Latvian Legend'' (2007) redaktors un vēsturisko un mitoloģisko komentāru autors.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/darbi/1418190 |title=Bearslayer: The Latvian Legend |website=Literatūra.lv |date=2007 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņš bija arī [[Brāļi Kaudzītes|Reiņa un Matīsa Kaudzīšu]] romāna [[Mērnieku laiki]] vācu izdevuma ''Landvermesserzeiten'' (2012) zinātniskais redaktors un izdevējs.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Kļaviņš bijis starptautiskā zinātniskā žurnāla ''Religions'' viesredaktors speciālizlaidumiem par [[Protestantisms|protestantisma]] un valsts attiecībām [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] un daoisma mūsdienu uztveršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/journal/religions/special_issues/EWAD2DW258 |title=Protestant Christianity in South Korea: The Dynamic Relationship Between Church and State |website=Religions |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/2077-1444/17/3/361 |title=The Many Faces of Daoism: Modern Reception and Scholarly Perspectives |website=Religions |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2022. gadā Kļaviņam piešķirta [[Baltijas Asambleja|Baltijas Asamblejas]] medaļa par pētījumiem par [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] vēsturi un kultūru dažādos vēstures periodos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.baltasam.org/ba-prizes-medals-2022 |title=Baltic Assembly Prizes and Medals 2022 |website=Baltijas Asambleja |date=2022 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]]</text>
      <sha1>4ldqzq1v59lpy6l8lku901mpdxm9905</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534591</id>
      <parentid>4534575</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:40:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Dzimšanas datums (bez atsauces, no diskusijas)</comment>
      <origin>4534591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6473" sha1="gehgyftgv75o32q5ay1ior0vdef81iw" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = 
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1968
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 8
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| kategorijas = 
| zinātne = [[vēsture]],&lt;br /&gt;[[literatūrzinātne]]
| grāds = Vēstures zinātņu doktors
| darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]]
| akad_amats = [[profesors]]
| alma_mater = 
| zinātniskie_vadītāji = 
| pasniedzēji = 
| doktoranti = 
| studenti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
}}

'''Kaspars Kļaviņš''' (dzimis [[Rīga|Rīgā]] {{dat|1968|10|8}}) ir latviešu vēsturnieks, literatūrzinātnieks un [[orientālists]], [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] profesors [[Koreja|Korejas]] studijās un [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultātes]] [[Āzija|Āzijas]] studiju nodaļas vadītājs. Uzrakstījis grāmatu &quot;Savienotie trauki&quot; par [[Rietumu kultūra|Rietumu]] un [[Austrumu kultūra|Austrumu]] kultūru mijiedarbību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/vestures-doktors-kaspars-klavins-viss-pasaule-ir-saistits-no-sak.a152038/ |title=Vēstures doktors Kaspars Kļaviņš: Viss pasaulē ir saistīts no sākuma līdz beigām |website=LSM.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Zinātniskā darbība ==
Kļaviņš ir viesprofesors Dienvidķīnas Pedagoģiskajā universitātē [[Ķīna|Ķīnā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://research.lu.lv/lv/persons/kaspars-k%C4%BCavi%C5%86%C5%A1 |title=Kaspars Kļaviņš |website=Latvijas Universitātes pētniecības profils |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2003.—2004. gadā viņš bija Fulbraita programmas viespētnieks Rūzvelta universitātē [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://fulbrightscholars.org/institution/roosevelt-university |title=Roosevelt University |website=Fulbright Scholar Program |language=en}}&lt;/ref&gt; 

Kļaviņa monogrāfija ''The “Other” and the “Self”: Supplement to East-West Cross-Cultural Studies'' (2020) veltīta Austrumu un Rietumu kultūru mijiedarbībai un savstarpējās izpratnes jautājumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://eglobuss.lv/the-other-and-the-self |title=The “Other” and the “Self”: Supplement to East-West Cross-Cultural Studies |website=eGlobuss |date=2020 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Kļaviņa 2020. gadu pētījumos analizētas laika un attiecību [[Ontoloģija|ontoloģijas]] interpretācijas mūsdienu fizikā un to saikne ar [[Daoisms|daoismu]], Madhjamakas [[Budisms|budismu]] un [[Islāms|islāma]] filozofiju. Šai tematikai veltīts 2026. gadā žurnālā ''Culture Crossroads'' publicētais raksts ''Time without Time: Relational Ontologies in Contemporary Physics, Dialectical Critique of their Philosophical Generalizations, and Parallels with Daoism and Madhyamaka Buddhism'', kā arī tajā pašā gadā žurnālā ''Millah: Journal of Religious Studies'' publicētais pētījums par laiku Mullā Sadrā filozofijā un [[Kvantu mehānika|kvantu mehānikā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://culturecrossroads.lv/index.php/cc/issue/view/43 |title=Time without Time: Relational Ontologies in Contemporary Physics, Dialectical Critique of their Philosophical Generalizations, and Parallels with Daoism and Madhyamaka Buddhism |website=Culture Crossroads |volume=34 |pages=12–23 |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://journal.uii.ac.id/Millah/article/view/47086 |title=Time as an Ontologically Dependent and Emergent Phenomenon in Mullā Ṣadrā and Quantum Mechanics Technology |website=Millah: Journal of Religious Studies |volume=25 |issue=2 |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;
2024. gadā izdevumā ''The Origin and Significance of Zero: An Interdisciplinary Perspective'' publicēta Kļaviņa nodaļa ''Challenges in Interpreting the Invention of Zero'', kurā analizēti [[Nulle|nulles]] jēdziena interpretācijas jautājumi dažādu zinātņu un filozofijas saskares punktā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://brill.com/display/book/9789004691568/BP000040.xml |title=Challenges in Interpreting the Invention of Zero |publisher=Brill |date=2024 |pages=502–513 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Literārais darbs ==
Kļaviņš bija [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] eposa [[Lāčplēsis]] angļu izdevuma ''Bearslayer: The Latvian Legend'' (2007) redaktors un vēsturisko un mitoloģisko komentāru autors.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/darbi/1418190 |title=Bearslayer: The Latvian Legend |website=Literatūra.lv |date=2007 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņš bija arī [[Brāļi Kaudzītes|Reiņa un Matīsa Kaudzīšu]] romāna [[Mērnieku laiki]] vācu izdevuma ''Landvermesserzeiten'' (2012) zinātniskais redaktors un izdevējs.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/kaspars-klavins|title=Kaspars Kļaviņš|website=Literatūra.lv|language=lv|access-date=2023-02-16}}&lt;/ref&gt;

Kļaviņš bijis starptautiskā zinātniskā žurnāla ''Religions'' viesredaktors speciālizlaidumiem par [[Protestantisms|protestantisma]] un valsts attiecībām [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] un daoisma mūsdienu uztveršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/journal/religions/special_issues/EWAD2DW258 |title=Protestant Christianity in South Korea: The Dynamic Relationship Between Church and State |website=Religions |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/2077-1444/17/3/361 |title=The Many Faces of Daoism: Modern Reception and Scholarly Perspectives |website=Religions |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2022. gadā Kļaviņam piešķirta [[Baltijas Asambleja|Baltijas Asamblejas]] medaļa par pētījumiem par [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] vēsturi un kultūru dažādos vēstures periodos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.baltasam.org/ba-prizes-medals-2022 |title=Baltic Assembly Prizes and Medals 2022 |website=Baltijas Asambleja |date=2022 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]]</text>
      <sha1>gehgyftgv75o32q5ay1ior0vdef81iw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kaspars Kļaviņš</title>
    <ns>1</ns>
    <id>535556</id>
    <revision>
      <id>4534517</id>
      <parentid>4534409</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:19:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Austrumrietumpētnieks</username>
        <id>150839</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu */ Atbilde</comment>
      <origin>4534517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8459" sha1="c5mk87t739ike0wcdh5nhg786n30j2y" xml:space="preserve">== Inuse veidne ==

{{ping|Dedris}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 17 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 17 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 05.02 (EET)

== Nozīmība ==

Negribētos apkarināt ar maznozīmības veidni, ievērojot to, cik viegli mēs pieņemam šeit sportistus, gleznotājus vai aktierus, tomēr kaut vai kādu pamanāmu šīs personas sniegumu vajadzētu rakstā parādīt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.31 (EET)

:No autoritatīvās vadības daudz saišu, kas gan nav nozīmības kritērijs, tikai norāde, iespējams, ka daudz publikāciju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.53 (EET)
::Es nešaubos, ka jebkuru vietējo zinātnieku var uzvilkt līdz mūsu zemajiem nozīmības kritērijiem, es žēlojos, ka tas nav izdarīts :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 12.01 (EET)

== Biogrāfijas papildināšana ==
Labdien!

Vēlos lūgt izvērtēt iespēju papildināt šo biogrāfijas rakstu. Kopš iepriekšējās diskusijas 2023. gadā mana akadēmiskā darbība un publikāciju klāsts ir papildinājies.

Esmu apkopojis publiski pieejamu un pārbaudāmu informāciju par savu akadēmisko darbību, pētniecības virzieniem, publikācijām, starptautisko akadēmisko darbību, konferenču organizēšanu, redakcionālo darbu un apbalvojumiem. Šai informācijai ir pieejami konkrēti institucionāli, bibliogrāfiski un citi publiski avoti.

Manas pašreizējās akadēmiskās darbības ietvaros ietilpst Latvijas Universitātes profesora un Āzijas studiju nodaļas vadītāja darbs, kā arī viesprofesora darbs South China Normal University Ķīnā. Latvijas Universitātes pētniecības profilā kā manas darbības jomas cita starpā norādīta filozofija, ētika un reliģija, valodas un literatūra un citas humanitāro zinātņu jomas.

Pētniecība aptver vēsturi, filozofiju un zinātnes filozofiju, intelektuālo vēsturi un reliģijpētniecību, kultūras un starpkultūru studijas, kā arī Austrumāzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas intelektuālās un kultūras tradīcijas, to savstarpējo mijiedarbību un recepciju. Jaunākajās publikācijās aplūkoti arī laika, ontoloģijas un mūsdienu fizikas filozofiskie jautājumi, kā arī Daoisma, Madhjamakas budisma un Mullā Ṣadrā filozofijas tematika.

Pēdējos gados esmu publicējis akadēmiskus rakstus un grāmatu nodaļas, tostarp izdevumos ''Religions'', ''Culture Crossroads'', ''Millah: Journal of Religious Studies'' un Brill izdevniecības kolektīvā monogrāfijā. Esmu arī bijis vairāku starptautisku akadēmisko izdevumu viesredaktors.

2025. gadā biju starptautiskās konferences “The Grammar of Time: Ontologies and Practices Across Cultures” organizators Latvijas Universitātē. Konferencē piedalījās vairāk nekā 60 referenti no vairāk nekā 12 valstīm. 2026. gadā iznāca šai tēmai veltīts ''Culture Crossroads'' speciālizlaidums, kurā esmu viesredaktors un koncepcijas autors.

Starp publiski pārbaudāmiem avotiem ir Latvijas Universitātes pētniecības profils un publikāciju ieraksti, starptautisko akadēmisko izdevumu bibliogrāfiskās lapas, Fulbright programmas informācija, Baltic Assembly informācija par 2022. gadā piešķirto medaļu, kā arī Latvijas Universitātes un citu institūciju informācija par akadēmisko darbību un konferencēm.

Tā kā esmu šīs biogrāfijas subjekts, nevēlos pats būtiski rediģēt rakstu. Tāpēc šo informāciju piedāvāju Vikipēdijas redaktoru izvērtēšanai. Lūdzu pašiem izvērtēt, kuri fakti atbilst Vikipēdijas nozīmības, neitralitātes un avotu prasībām un kādā formā tos būtu lietderīgi iekļaut rakstā.

Ja nepieciešams, varu šeit pievienot arī detalizētu papildināmā teksta projektu un konkrētu avotu sarakstu.

Ar cieņu,

Kaspars Kļaviņš [[Special:Contributions/~2026-50675-81|~2026-50675-81]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50675-81|talk]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 19.08 (EEST)

== Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu ==
Labdien, Baisuli!
Šodien, 25. septembrī, plkst. 11.22 es papildināju Kaspara Kļaviņa biogrāfijas rakstu ar informāciju par viņa akadēmisko darbību, pētniecību, publikācijām, Latvijas kultūras mantojuma projektiem un apbalvojumiem, pievienojot arī avotu saites.
Plkst. 11.30 šīs izmaiņas no Jums tika atceltas ar kopsavilkumu: „Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Austrumrietumpētnieks, atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra.”
Lūdzu norādīt, kuras konkrētās papildinājuma daļas neatbilda Vikipēdijas prasībām un kādēļ tieši šīs izmaiņas no Jums tika atceltas. Tas ļautu nepieciešamības gadījumā papildinājumu atbilstoši precizēt.
Paldies!
Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 12.47 (EEST)

:Sveiki!
:Ja ievietojot/papildinot tekstu tiek izdzēsts jau esošais teksts, tad tas tiek atcelts. Nepareizi ievietotas ārējās saites. Patrenēties veidot rakstu var savā [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks/Smilšu kaste|smilšukastē]] un pēc tam to iekopēt pamatrakstā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.52 (EEST)
::Sveiki, Baisuli!
::Sirsnīgs paldies par atbildi un ieteikumu izmantot smilšu kasti! Atvainojos par to, ka iepriekšējā rediģēšanas reizē izdzēsu jau esošo raksta tekstu. Turpmāk noteikti pievērsīšu tam nepieciešamo uzmanību. Ja Jums būtu iespēja, es būtu ļoti pateicīgs arī par nelielu precizējumu attiecībā uz ārējām saitēm — kuras no tām bija noformētas nepareizi un kāds būtu atbilstošais noformējums. Tas man palīdzētu labāk izprast Vikipēdijas prasības un turpmāk izvairīties no līdzīgām kļūdām.
::Paldies par Jūsu laiku un palīdzību!
::Ar cieņu,
::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 09.52 (EEST)
:::Ārsaitēm pašā raksta tekstā vispār nav jābūt, tās jānoformē kā [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Atsauces|atsauces]] (tas pats vien ir, tikai ar &lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt; tegiem apkārt). Parasti viņas ērti veidot automātiski vizuālajā redaktorā ar atsauču ikonu, ja viena un tā pati atkārtojas vairākkārt, tad pilna teksta vietā viņā spiežam &quot;Atkārtota izmantošana&quot;. Reizēm gan tas verķis nenostrādā un nākas ar rokām ķimerēties pirmkoda redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.20 (EEST)
:::Nu un tas šausmīgais priekš enciklopēdijas stils, kā &quot;Viņa pētniecības lokā ietilpst arī...&quot; un visa garmuldēšana - tas pat CV īsti neiederētos, kur nu vēl te. Te jāraksta par lietu: tajā gadā izdevis grāmatu, tajā raxtīts par... max 2-3 galvenās tēmas, labāk viena. Ko pētnieks pie sevis pētījis, tas lai paliek vaļasprieku aprakstam. MI, kurš acīmredzami bija sagatavojis tekstu, to nevar izdarīt, vismaz ne šādā līmenī. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.29 (EEST)
::::Sveiks, Egilus!
::::Liels paldies par skaidrojumiem un ieteikumiem! Esmu kaut kā uzcepis jaunu versiju smilškastē. Būšu ļoti pateicīgs, ja Tev būs iespēja uzmest tai aci un pateikt, vai to jau varētu publicēt. Ja pirmkodā vēl kaut kas jāpielabo, būšu pateicīgs par norādēm!
::::https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Austrumrietump%C4%93tnieks/Smil%C5%A1u_kaste
::::Ar cieņu,
::::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.19 (EEST)</text>
      <sha1>c5mk87t739ike0wcdh5nhg786n30j2y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534520</id>
      <parentid>4534517</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:30:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu */ Atbilde</comment>
      <origin>4534520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8754" sha1="blmkilz75jgbe4gbgcukt3gbo8so7rt" xml:space="preserve">== Inuse veidne ==

{{ping|Dedris}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 17 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 17 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 05.02 (EET)

== Nozīmība ==

Negribētos apkarināt ar maznozīmības veidni, ievērojot to, cik viegli mēs pieņemam šeit sportistus, gleznotājus vai aktierus, tomēr kaut vai kādu pamanāmu šīs personas sniegumu vajadzētu rakstā parādīt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.31 (EET)

:No autoritatīvās vadības daudz saišu, kas gan nav nozīmības kritērijs, tikai norāde, iespējams, ka daudz publikāciju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.53 (EET)
::Es nešaubos, ka jebkuru vietējo zinātnieku var uzvilkt līdz mūsu zemajiem nozīmības kritērijiem, es žēlojos, ka tas nav izdarīts :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 12.01 (EET)

== Biogrāfijas papildināšana ==
Labdien!

Vēlos lūgt izvērtēt iespēju papildināt šo biogrāfijas rakstu. Kopš iepriekšējās diskusijas 2023. gadā mana akadēmiskā darbība un publikāciju klāsts ir papildinājies.

Esmu apkopojis publiski pieejamu un pārbaudāmu informāciju par savu akadēmisko darbību, pētniecības virzieniem, publikācijām, starptautisko akadēmisko darbību, konferenču organizēšanu, redakcionālo darbu un apbalvojumiem. Šai informācijai ir pieejami konkrēti institucionāli, bibliogrāfiski un citi publiski avoti.

Manas pašreizējās akadēmiskās darbības ietvaros ietilpst Latvijas Universitātes profesora un Āzijas studiju nodaļas vadītāja darbs, kā arī viesprofesora darbs South China Normal University Ķīnā. Latvijas Universitātes pētniecības profilā kā manas darbības jomas cita starpā norādīta filozofija, ētika un reliģija, valodas un literatūra un citas humanitāro zinātņu jomas.

Pētniecība aptver vēsturi, filozofiju un zinātnes filozofiju, intelektuālo vēsturi un reliģijpētniecību, kultūras un starpkultūru studijas, kā arī Austrumāzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas intelektuālās un kultūras tradīcijas, to savstarpējo mijiedarbību un recepciju. Jaunākajās publikācijās aplūkoti arī laika, ontoloģijas un mūsdienu fizikas filozofiskie jautājumi, kā arī Daoisma, Madhjamakas budisma un Mullā Ṣadrā filozofijas tematika.

Pēdējos gados esmu publicējis akadēmiskus rakstus un grāmatu nodaļas, tostarp izdevumos ''Religions'', ''Culture Crossroads'', ''Millah: Journal of Religious Studies'' un Brill izdevniecības kolektīvā monogrāfijā. Esmu arī bijis vairāku starptautisku akadēmisko izdevumu viesredaktors.

2025. gadā biju starptautiskās konferences “The Grammar of Time: Ontologies and Practices Across Cultures” organizators Latvijas Universitātē. Konferencē piedalījās vairāk nekā 60 referenti no vairāk nekā 12 valstīm. 2026. gadā iznāca šai tēmai veltīts ''Culture Crossroads'' speciālizlaidums, kurā esmu viesredaktors un koncepcijas autors.

Starp publiski pārbaudāmiem avotiem ir Latvijas Universitātes pētniecības profils un publikāciju ieraksti, starptautisko akadēmisko izdevumu bibliogrāfiskās lapas, Fulbright programmas informācija, Baltic Assembly informācija par 2022. gadā piešķirto medaļu, kā arī Latvijas Universitātes un citu institūciju informācija par akadēmisko darbību un konferencēm.

Tā kā esmu šīs biogrāfijas subjekts, nevēlos pats būtiski rediģēt rakstu. Tāpēc šo informāciju piedāvāju Vikipēdijas redaktoru izvērtēšanai. Lūdzu pašiem izvērtēt, kuri fakti atbilst Vikipēdijas nozīmības, neitralitātes un avotu prasībām un kādā formā tos būtu lietderīgi iekļaut rakstā.

Ja nepieciešams, varu šeit pievienot arī detalizētu papildināmā teksta projektu un konkrētu avotu sarakstu.

Ar cieņu,

Kaspars Kļaviņš [[Special:Contributions/~2026-50675-81|~2026-50675-81]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50675-81|talk]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 19.08 (EEST)

== Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu ==
Labdien, Baisuli!
Šodien, 25. septembrī, plkst. 11.22 es papildināju Kaspara Kļaviņa biogrāfijas rakstu ar informāciju par viņa akadēmisko darbību, pētniecību, publikācijām, Latvijas kultūras mantojuma projektiem un apbalvojumiem, pievienojot arī avotu saites.
Plkst. 11.30 šīs izmaiņas no Jums tika atceltas ar kopsavilkumu: „Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Austrumrietumpētnieks, atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra.”
Lūdzu norādīt, kuras konkrētās papildinājuma daļas neatbilda Vikipēdijas prasībām un kādēļ tieši šīs izmaiņas no Jums tika atceltas. Tas ļautu nepieciešamības gadījumā papildinājumu atbilstoši precizēt.
Paldies!
Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 12.47 (EEST)

:Sveiki!
:Ja ievietojot/papildinot tekstu tiek izdzēsts jau esošais teksts, tad tas tiek atcelts. Nepareizi ievietotas ārējās saites. Patrenēties veidot rakstu var savā [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks/Smilšu kaste|smilšukastē]] un pēc tam to iekopēt pamatrakstā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.52 (EEST)
::Sveiki, Baisuli!
::Sirsnīgs paldies par atbildi un ieteikumu izmantot smilšu kasti! Atvainojos par to, ka iepriekšējā rediģēšanas reizē izdzēsu jau esošo raksta tekstu. Turpmāk noteikti pievērsīšu tam nepieciešamo uzmanību. Ja Jums būtu iespēja, es būtu ļoti pateicīgs arī par nelielu precizējumu attiecībā uz ārējām saitēm — kuras no tām bija noformētas nepareizi un kāds būtu atbilstošais noformējums. Tas man palīdzētu labāk izprast Vikipēdijas prasības un turpmāk izvairīties no līdzīgām kļūdām.
::Paldies par Jūsu laiku un palīdzību!
::Ar cieņu,
::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 09.52 (EEST)
:::Ārsaitēm pašā raksta tekstā vispār nav jābūt, tās jānoformē kā [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Atsauces|atsauces]] (tas pats vien ir, tikai ar &lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt; tegiem apkārt). Parasti viņas ērti veidot automātiski vizuālajā redaktorā ar atsauču ikonu, ja viena un tā pati atkārtojas vairākkārt, tad pilna teksta vietā viņā spiežam &quot;Atkārtota izmantošana&quot;. Reizēm gan tas verķis nenostrādā un nākas ar rokām ķimerēties pirmkoda redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.20 (EEST)
:::Nu un tas šausmīgais priekš enciklopēdijas stils, kā &quot;Viņa pētniecības lokā ietilpst arī...&quot; un visa garmuldēšana - tas pat CV īsti neiederētos, kur nu vēl te. Te jāraksta par lietu: tajā gadā izdevis grāmatu, tajā raxtīts par... max 2-3 galvenās tēmas, labāk viena. Ko pētnieks pie sevis pētījis, tas lai paliek vaļasprieku aprakstam. MI, kurš acīmredzami bija sagatavojis tekstu, to nevar izdarīt, vismaz ne šādā līmenī. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.29 (EEST)
::::Sveiks, Egilus!
::::Liels paldies par skaidrojumiem un ieteikumiem! Esmu kaut kā uzcepis jaunu versiju smilškastē. Būšu ļoti pateicīgs, ja Tev būs iespēja uzmest tai aci un pateikt, vai to jau varētu publicēt. Ja pirmkodā vēl kaut kas jāpielabo, būšu pateicīgs par norādēm!
::::https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Austrumrietump%C4%93tnieks/Smil%C5%A1u_kaste
::::Ar cieņu,
::::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.19 (EEST)
:::::Jā, nu jau ir daudz labāk. Sīkumus, kā Viki iekšsaites, mēs varam arī paši pielabot. Tikai, dievu dēļ, pie publicēšanas nav jāizdzēš esošā infokaste! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.30 (EEST)</text>
      <sha1>blmkilz75jgbe4gbgcukt3gbo8so7rt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534524</id>
      <parentid>4534520</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:54:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Austrumrietumpētnieks</username>
        <id>150839</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu */ Atbilde</comment>
      <origin>4534524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9019" sha1="onrjqi69vkymayktbq6j60aphjvdg9i" xml:space="preserve">== Inuse veidne ==

{{ping|Dedris}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 17 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 17 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 05.02 (EET)

== Nozīmība ==

Negribētos apkarināt ar maznozīmības veidni, ievērojot to, cik viegli mēs pieņemam šeit sportistus, gleznotājus vai aktierus, tomēr kaut vai kādu pamanāmu šīs personas sniegumu vajadzētu rakstā parādīt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.31 (EET)

:No autoritatīvās vadības daudz saišu, kas gan nav nozīmības kritērijs, tikai norāde, iespējams, ka daudz publikāciju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.53 (EET)
::Es nešaubos, ka jebkuru vietējo zinātnieku var uzvilkt līdz mūsu zemajiem nozīmības kritērijiem, es žēlojos, ka tas nav izdarīts :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 12.01 (EET)

== Biogrāfijas papildināšana ==
Labdien!

Vēlos lūgt izvērtēt iespēju papildināt šo biogrāfijas rakstu. Kopš iepriekšējās diskusijas 2023. gadā mana akadēmiskā darbība un publikāciju klāsts ir papildinājies.

Esmu apkopojis publiski pieejamu un pārbaudāmu informāciju par savu akadēmisko darbību, pētniecības virzieniem, publikācijām, starptautisko akadēmisko darbību, konferenču organizēšanu, redakcionālo darbu un apbalvojumiem. Šai informācijai ir pieejami konkrēti institucionāli, bibliogrāfiski un citi publiski avoti.

Manas pašreizējās akadēmiskās darbības ietvaros ietilpst Latvijas Universitātes profesora un Āzijas studiju nodaļas vadītāja darbs, kā arī viesprofesora darbs South China Normal University Ķīnā. Latvijas Universitātes pētniecības profilā kā manas darbības jomas cita starpā norādīta filozofija, ētika un reliģija, valodas un literatūra un citas humanitāro zinātņu jomas.

Pētniecība aptver vēsturi, filozofiju un zinātnes filozofiju, intelektuālo vēsturi un reliģijpētniecību, kultūras un starpkultūru studijas, kā arī Austrumāzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas intelektuālās un kultūras tradīcijas, to savstarpējo mijiedarbību un recepciju. Jaunākajās publikācijās aplūkoti arī laika, ontoloģijas un mūsdienu fizikas filozofiskie jautājumi, kā arī Daoisma, Madhjamakas budisma un Mullā Ṣadrā filozofijas tematika.

Pēdējos gados esmu publicējis akadēmiskus rakstus un grāmatu nodaļas, tostarp izdevumos ''Religions'', ''Culture Crossroads'', ''Millah: Journal of Religious Studies'' un Brill izdevniecības kolektīvā monogrāfijā. Esmu arī bijis vairāku starptautisku akadēmisko izdevumu viesredaktors.

2025. gadā biju starptautiskās konferences “The Grammar of Time: Ontologies and Practices Across Cultures” organizators Latvijas Universitātē. Konferencē piedalījās vairāk nekā 60 referenti no vairāk nekā 12 valstīm. 2026. gadā iznāca šai tēmai veltīts ''Culture Crossroads'' speciālizlaidums, kurā esmu viesredaktors un koncepcijas autors.

Starp publiski pārbaudāmiem avotiem ir Latvijas Universitātes pētniecības profils un publikāciju ieraksti, starptautisko akadēmisko izdevumu bibliogrāfiskās lapas, Fulbright programmas informācija, Baltic Assembly informācija par 2022. gadā piešķirto medaļu, kā arī Latvijas Universitātes un citu institūciju informācija par akadēmisko darbību un konferencēm.

Tā kā esmu šīs biogrāfijas subjekts, nevēlos pats būtiski rediģēt rakstu. Tāpēc šo informāciju piedāvāju Vikipēdijas redaktoru izvērtēšanai. Lūdzu pašiem izvērtēt, kuri fakti atbilst Vikipēdijas nozīmības, neitralitātes un avotu prasībām un kādā formā tos būtu lietderīgi iekļaut rakstā.

Ja nepieciešams, varu šeit pievienot arī detalizētu papildināmā teksta projektu un konkrētu avotu sarakstu.

Ar cieņu,

Kaspars Kļaviņš [[Special:Contributions/~2026-50675-81|~2026-50675-81]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50675-81|talk]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 19.08 (EEST)

== Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu ==
Labdien, Baisuli!
Šodien, 25. septembrī, plkst. 11.22 es papildināju Kaspara Kļaviņa biogrāfijas rakstu ar informāciju par viņa akadēmisko darbību, pētniecību, publikācijām, Latvijas kultūras mantojuma projektiem un apbalvojumiem, pievienojot arī avotu saites.
Plkst. 11.30 šīs izmaiņas no Jums tika atceltas ar kopsavilkumu: „Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Austrumrietumpētnieks, atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra.”
Lūdzu norādīt, kuras konkrētās papildinājuma daļas neatbilda Vikipēdijas prasībām un kādēļ tieši šīs izmaiņas no Jums tika atceltas. Tas ļautu nepieciešamības gadījumā papildinājumu atbilstoši precizēt.
Paldies!
Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 12.47 (EEST)

:Sveiki!
:Ja ievietojot/papildinot tekstu tiek izdzēsts jau esošais teksts, tad tas tiek atcelts. Nepareizi ievietotas ārējās saites. Patrenēties veidot rakstu var savā [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks/Smilšu kaste|smilšukastē]] un pēc tam to iekopēt pamatrakstā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.52 (EEST)
::Sveiki, Baisuli!
::Sirsnīgs paldies par atbildi un ieteikumu izmantot smilšu kasti! Atvainojos par to, ka iepriekšējā rediģēšanas reizē izdzēsu jau esošo raksta tekstu. Turpmāk noteikti pievērsīšu tam nepieciešamo uzmanību. Ja Jums būtu iespēja, es būtu ļoti pateicīgs arī par nelielu precizējumu attiecībā uz ārējām saitēm — kuras no tām bija noformētas nepareizi un kāds būtu atbilstošais noformējums. Tas man palīdzētu labāk izprast Vikipēdijas prasības un turpmāk izvairīties no līdzīgām kļūdām.
::Paldies par Jūsu laiku un palīdzību!
::Ar cieņu,
::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 09.52 (EEST)
:::Ārsaitēm pašā raksta tekstā vispār nav jābūt, tās jānoformē kā [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Atsauces|atsauces]] (tas pats vien ir, tikai ar &lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt; tegiem apkārt). Parasti viņas ērti veidot automātiski vizuālajā redaktorā ar atsauču ikonu, ja viena un tā pati atkārtojas vairākkārt, tad pilna teksta vietā viņā spiežam &quot;Atkārtota izmantošana&quot;. Reizēm gan tas verķis nenostrādā un nākas ar rokām ķimerēties pirmkoda redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.20 (EEST)
:::Nu un tas šausmīgais priekš enciklopēdijas stils, kā &quot;Viņa pētniecības lokā ietilpst arī...&quot; un visa garmuldēšana - tas pat CV īsti neiederētos, kur nu vēl te. Te jāraksta par lietu: tajā gadā izdevis grāmatu, tajā raxtīts par... max 2-3 galvenās tēmas, labāk viena. Ko pētnieks pie sevis pētījis, tas lai paliek vaļasprieku aprakstam. MI, kurš acīmredzami bija sagatavojis tekstu, to nevar izdarīt, vismaz ne šādā līmenī. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.29 (EEST)
::::Sveiks, Egilus!
::::Liels paldies par skaidrojumiem un ieteikumiem! Esmu kaut kā uzcepis jaunu versiju smilškastē. Būšu ļoti pateicīgs, ja Tev būs iespēja uzmest tai aci un pateikt, vai to jau varētu publicēt. Ja pirmkodā vēl kaut kas jāpielabo, būšu pateicīgs par norādēm!
::::https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Austrumrietump%C4%93tnieks/Smil%C5%A1u_kaste
::::Ar cieņu,
::::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.19 (EEST)
:::::Jā, nu jau ir daudz labāk. Sīkumus, kā Viki iekšsaites, mēs varam arī paši pielabot. Tikai, dievu dēļ, pie publicēšanas nav jāizdzēš esošā infokaste! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.30 (EEST)
::::::Liels paldies, Egilus! Vai varu jau publicēt jauno versiju, saglabājot esošo infokasti? [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.54 (EEST)</text>
      <sha1>onrjqi69vkymayktbq6j60aphjvdg9i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534550</id>
      <parentid>4534524</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:16:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu */ Atbilde</comment>
      <origin>4534550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9225" sha1="3zguni23imyina4wgx61rinv1bnn0oq" xml:space="preserve">== Inuse veidne ==

{{ping|Dedris}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 17 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 17 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 05.02 (EET)

== Nozīmība ==

Negribētos apkarināt ar maznozīmības veidni, ievērojot to, cik viegli mēs pieņemam šeit sportistus, gleznotājus vai aktierus, tomēr kaut vai kādu pamanāmu šīs personas sniegumu vajadzētu rakstā parādīt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.31 (EET)

:No autoritatīvās vadības daudz saišu, kas gan nav nozīmības kritērijs, tikai norāde, iespējams, ka daudz publikāciju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.53 (EET)
::Es nešaubos, ka jebkuru vietējo zinātnieku var uzvilkt līdz mūsu zemajiem nozīmības kritērijiem, es žēlojos, ka tas nav izdarīts :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 12.01 (EET)

== Biogrāfijas papildināšana ==
Labdien!

Vēlos lūgt izvērtēt iespēju papildināt šo biogrāfijas rakstu. Kopš iepriekšējās diskusijas 2023. gadā mana akadēmiskā darbība un publikāciju klāsts ir papildinājies.

Esmu apkopojis publiski pieejamu un pārbaudāmu informāciju par savu akadēmisko darbību, pētniecības virzieniem, publikācijām, starptautisko akadēmisko darbību, konferenču organizēšanu, redakcionālo darbu un apbalvojumiem. Šai informācijai ir pieejami konkrēti institucionāli, bibliogrāfiski un citi publiski avoti.

Manas pašreizējās akadēmiskās darbības ietvaros ietilpst Latvijas Universitātes profesora un Āzijas studiju nodaļas vadītāja darbs, kā arī viesprofesora darbs South China Normal University Ķīnā. Latvijas Universitātes pētniecības profilā kā manas darbības jomas cita starpā norādīta filozofija, ētika un reliģija, valodas un literatūra un citas humanitāro zinātņu jomas.

Pētniecība aptver vēsturi, filozofiju un zinātnes filozofiju, intelektuālo vēsturi un reliģijpētniecību, kultūras un starpkultūru studijas, kā arī Austrumāzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas intelektuālās un kultūras tradīcijas, to savstarpējo mijiedarbību un recepciju. Jaunākajās publikācijās aplūkoti arī laika, ontoloģijas un mūsdienu fizikas filozofiskie jautājumi, kā arī Daoisma, Madhjamakas budisma un Mullā Ṣadrā filozofijas tematika.

Pēdējos gados esmu publicējis akadēmiskus rakstus un grāmatu nodaļas, tostarp izdevumos ''Religions'', ''Culture Crossroads'', ''Millah: Journal of Religious Studies'' un Brill izdevniecības kolektīvā monogrāfijā. Esmu arī bijis vairāku starptautisku akadēmisko izdevumu viesredaktors.

2025. gadā biju starptautiskās konferences “The Grammar of Time: Ontologies and Practices Across Cultures” organizators Latvijas Universitātē. Konferencē piedalījās vairāk nekā 60 referenti no vairāk nekā 12 valstīm. 2026. gadā iznāca šai tēmai veltīts ''Culture Crossroads'' speciālizlaidums, kurā esmu viesredaktors un koncepcijas autors.

Starp publiski pārbaudāmiem avotiem ir Latvijas Universitātes pētniecības profils un publikāciju ieraksti, starptautisko akadēmisko izdevumu bibliogrāfiskās lapas, Fulbright programmas informācija, Baltic Assembly informācija par 2022. gadā piešķirto medaļu, kā arī Latvijas Universitātes un citu institūciju informācija par akadēmisko darbību un konferencēm.

Tā kā esmu šīs biogrāfijas subjekts, nevēlos pats būtiski rediģēt rakstu. Tāpēc šo informāciju piedāvāju Vikipēdijas redaktoru izvērtēšanai. Lūdzu pašiem izvērtēt, kuri fakti atbilst Vikipēdijas nozīmības, neitralitātes un avotu prasībām un kādā formā tos būtu lietderīgi iekļaut rakstā.

Ja nepieciešams, varu šeit pievienot arī detalizētu papildināmā teksta projektu un konkrētu avotu sarakstu.

Ar cieņu,

Kaspars Kļaviņš [[Special:Contributions/~2026-50675-81|~2026-50675-81]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50675-81|talk]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 19.08 (EEST)

== Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu ==
Labdien, Baisuli!
Šodien, 25. septembrī, plkst. 11.22 es papildināju Kaspara Kļaviņa biogrāfijas rakstu ar informāciju par viņa akadēmisko darbību, pētniecību, publikācijām, Latvijas kultūras mantojuma projektiem un apbalvojumiem, pievienojot arī avotu saites.
Plkst. 11.30 šīs izmaiņas no Jums tika atceltas ar kopsavilkumu: „Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Austrumrietumpētnieks, atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra.”
Lūdzu norādīt, kuras konkrētās papildinājuma daļas neatbilda Vikipēdijas prasībām un kādēļ tieši šīs izmaiņas no Jums tika atceltas. Tas ļautu nepieciešamības gadījumā papildinājumu atbilstoši precizēt.
Paldies!
Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 12.47 (EEST)

:Sveiki!
:Ja ievietojot/papildinot tekstu tiek izdzēsts jau esošais teksts, tad tas tiek atcelts. Nepareizi ievietotas ārējās saites. Patrenēties veidot rakstu var savā [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks/Smilšu kaste|smilšukastē]] un pēc tam to iekopēt pamatrakstā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.52 (EEST)
::Sveiki, Baisuli!
::Sirsnīgs paldies par atbildi un ieteikumu izmantot smilšu kasti! Atvainojos par to, ka iepriekšējā rediģēšanas reizē izdzēsu jau esošo raksta tekstu. Turpmāk noteikti pievērsīšu tam nepieciešamo uzmanību. Ja Jums būtu iespēja, es būtu ļoti pateicīgs arī par nelielu precizējumu attiecībā uz ārējām saitēm — kuras no tām bija noformētas nepareizi un kāds būtu atbilstošais noformējums. Tas man palīdzētu labāk izprast Vikipēdijas prasības un turpmāk izvairīties no līdzīgām kļūdām.
::Paldies par Jūsu laiku un palīdzību!
::Ar cieņu,
::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 09.52 (EEST)
:::Ārsaitēm pašā raksta tekstā vispār nav jābūt, tās jānoformē kā [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Atsauces|atsauces]] (tas pats vien ir, tikai ar &lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt; tegiem apkārt). Parasti viņas ērti veidot automātiski vizuālajā redaktorā ar atsauču ikonu, ja viena un tā pati atkārtojas vairākkārt, tad pilna teksta vietā viņā spiežam &quot;Atkārtota izmantošana&quot;. Reizēm gan tas verķis nenostrādā un nākas ar rokām ķimerēties pirmkoda redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.20 (EEST)
:::Nu un tas šausmīgais priekš enciklopēdijas stils, kā &quot;Viņa pētniecības lokā ietilpst arī...&quot; un visa garmuldēšana - tas pat CV īsti neiederētos, kur nu vēl te. Te jāraksta par lietu: tajā gadā izdevis grāmatu, tajā raxtīts par... max 2-3 galvenās tēmas, labāk viena. Ko pētnieks pie sevis pētījis, tas lai paliek vaļasprieku aprakstam. MI, kurš acīmredzami bija sagatavojis tekstu, to nevar izdarīt, vismaz ne šādā līmenī. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.29 (EEST)
::::Sveiks, Egilus!
::::Liels paldies par skaidrojumiem un ieteikumiem! Esmu kaut kā uzcepis jaunu versiju smilškastē. Būšu ļoti pateicīgs, ja Tev būs iespēja uzmest tai aci un pateikt, vai to jau varētu publicēt. Ja pirmkodā vēl kaut kas jāpielabo, būšu pateicīgs par norādēm!
::::https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Austrumrietump%C4%93tnieks/Smil%C5%A1u_kaste
::::Ar cieņu,
::::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.19 (EEST)
:::::Jā, nu jau ir daudz labāk. Sīkumus, kā Viki iekšsaites, mēs varam arī paši pielabot. Tikai, dievu dēļ, pie publicēšanas nav jāizdzēš esošā infokaste! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.30 (EEST)
::::::Liels paldies, Egilus! Vai varu jau publicēt jauno versiju, saglabājot esošo infokasti? [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.54 (EEST)
:::::::Tūlīt ielikšu, pēc tam lai citi izvērtē, ja uzskatīs par vajadzīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.16 (EEST)</text>
      <sha1>3zguni23imyina4wgx61rinv1bnn0oq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534577</id>
      <parentid>4534550</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:30:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu */ Atbilde</comment>
      <origin>4534577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9415" sha1="1p7x5z8ukii1xralgudbkox7vivj8t0" xml:space="preserve">== Inuse veidne ==

{{ping|Dedris}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 17 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 17 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 05.02 (EET)

== Nozīmība ==

Negribētos apkarināt ar maznozīmības veidni, ievērojot to, cik viegli mēs pieņemam šeit sportistus, gleznotājus vai aktierus, tomēr kaut vai kādu pamanāmu šīs personas sniegumu vajadzētu rakstā parādīt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.31 (EET)

:No autoritatīvās vadības daudz saišu, kas gan nav nozīmības kritērijs, tikai norāde, iespējams, ka daudz publikāciju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.53 (EET)
::Es nešaubos, ka jebkuru vietējo zinātnieku var uzvilkt līdz mūsu zemajiem nozīmības kritērijiem, es žēlojos, ka tas nav izdarīts :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 12.01 (EET)

== Biogrāfijas papildināšana ==
Labdien!

Vēlos lūgt izvērtēt iespēju papildināt šo biogrāfijas rakstu. Kopš iepriekšējās diskusijas 2023. gadā mana akadēmiskā darbība un publikāciju klāsts ir papildinājies.

Esmu apkopojis publiski pieejamu un pārbaudāmu informāciju par savu akadēmisko darbību, pētniecības virzieniem, publikācijām, starptautisko akadēmisko darbību, konferenču organizēšanu, redakcionālo darbu un apbalvojumiem. Šai informācijai ir pieejami konkrēti institucionāli, bibliogrāfiski un citi publiski avoti.

Manas pašreizējās akadēmiskās darbības ietvaros ietilpst Latvijas Universitātes profesora un Āzijas studiju nodaļas vadītāja darbs, kā arī viesprofesora darbs South China Normal University Ķīnā. Latvijas Universitātes pētniecības profilā kā manas darbības jomas cita starpā norādīta filozofija, ētika un reliģija, valodas un literatūra un citas humanitāro zinātņu jomas.

Pētniecība aptver vēsturi, filozofiju un zinātnes filozofiju, intelektuālo vēsturi un reliģijpētniecību, kultūras un starpkultūru studijas, kā arī Austrumāzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas intelektuālās un kultūras tradīcijas, to savstarpējo mijiedarbību un recepciju. Jaunākajās publikācijās aplūkoti arī laika, ontoloģijas un mūsdienu fizikas filozofiskie jautājumi, kā arī Daoisma, Madhjamakas budisma un Mullā Ṣadrā filozofijas tematika.

Pēdējos gados esmu publicējis akadēmiskus rakstus un grāmatu nodaļas, tostarp izdevumos ''Religions'', ''Culture Crossroads'', ''Millah: Journal of Religious Studies'' un Brill izdevniecības kolektīvā monogrāfijā. Esmu arī bijis vairāku starptautisku akadēmisko izdevumu viesredaktors.

2025. gadā biju starptautiskās konferences “The Grammar of Time: Ontologies and Practices Across Cultures” organizators Latvijas Universitātē. Konferencē piedalījās vairāk nekā 60 referenti no vairāk nekā 12 valstīm. 2026. gadā iznāca šai tēmai veltīts ''Culture Crossroads'' speciālizlaidums, kurā esmu viesredaktors un koncepcijas autors.

Starp publiski pārbaudāmiem avotiem ir Latvijas Universitātes pētniecības profils un publikāciju ieraksti, starptautisko akadēmisko izdevumu bibliogrāfiskās lapas, Fulbright programmas informācija, Baltic Assembly informācija par 2022. gadā piešķirto medaļu, kā arī Latvijas Universitātes un citu institūciju informācija par akadēmisko darbību un konferencēm.

Tā kā esmu šīs biogrāfijas subjekts, nevēlos pats būtiski rediģēt rakstu. Tāpēc šo informāciju piedāvāju Vikipēdijas redaktoru izvērtēšanai. Lūdzu pašiem izvērtēt, kuri fakti atbilst Vikipēdijas nozīmības, neitralitātes un avotu prasībām un kādā formā tos būtu lietderīgi iekļaut rakstā.

Ja nepieciešams, varu šeit pievienot arī detalizētu papildināmā teksta projektu un konkrētu avotu sarakstu.

Ar cieņu,

Kaspars Kļaviņš [[Special:Contributions/~2026-50675-81|~2026-50675-81]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50675-81|talk]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 19.08 (EEST)

== Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu ==
Labdien, Baisuli!
Šodien, 25. septembrī, plkst. 11.22 es papildināju Kaspara Kļaviņa biogrāfijas rakstu ar informāciju par viņa akadēmisko darbību, pētniecību, publikācijām, Latvijas kultūras mantojuma projektiem un apbalvojumiem, pievienojot arī avotu saites.
Plkst. 11.30 šīs izmaiņas no Jums tika atceltas ar kopsavilkumu: „Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Austrumrietumpētnieks, atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra.”
Lūdzu norādīt, kuras konkrētās papildinājuma daļas neatbilda Vikipēdijas prasībām un kādēļ tieši šīs izmaiņas no Jums tika atceltas. Tas ļautu nepieciešamības gadījumā papildinājumu atbilstoši precizēt.
Paldies!
Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 12.47 (EEST)

:Sveiki!
:Ja ievietojot/papildinot tekstu tiek izdzēsts jau esošais teksts, tad tas tiek atcelts. Nepareizi ievietotas ārējās saites. Patrenēties veidot rakstu var savā [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks/Smilšu kaste|smilšukastē]] un pēc tam to iekopēt pamatrakstā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.52 (EEST)
::Sveiki, Baisuli!
::Sirsnīgs paldies par atbildi un ieteikumu izmantot smilšu kasti! Atvainojos par to, ka iepriekšējā rediģēšanas reizē izdzēsu jau esošo raksta tekstu. Turpmāk noteikti pievērsīšu tam nepieciešamo uzmanību. Ja Jums būtu iespēja, es būtu ļoti pateicīgs arī par nelielu precizējumu attiecībā uz ārējām saitēm — kuras no tām bija noformētas nepareizi un kāds būtu atbilstošais noformējums. Tas man palīdzētu labāk izprast Vikipēdijas prasības un turpmāk izvairīties no līdzīgām kļūdām.
::Paldies par Jūsu laiku un palīdzību!
::Ar cieņu,
::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 09.52 (EEST)
:::Ārsaitēm pašā raksta tekstā vispār nav jābūt, tās jānoformē kā [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Atsauces|atsauces]] (tas pats vien ir, tikai ar &lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt; tegiem apkārt). Parasti viņas ērti veidot automātiski vizuālajā redaktorā ar atsauču ikonu, ja viena un tā pati atkārtojas vairākkārt, tad pilna teksta vietā viņā spiežam &quot;Atkārtota izmantošana&quot;. Reizēm gan tas verķis nenostrādā un nākas ar rokām ķimerēties pirmkoda redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.20 (EEST)
:::Nu un tas šausmīgais priekš enciklopēdijas stils, kā &quot;Viņa pētniecības lokā ietilpst arī...&quot; un visa garmuldēšana - tas pat CV īsti neiederētos, kur nu vēl te. Te jāraksta par lietu: tajā gadā izdevis grāmatu, tajā raxtīts par... max 2-3 galvenās tēmas, labāk viena. Ko pētnieks pie sevis pētījis, tas lai paliek vaļasprieku aprakstam. MI, kurš acīmredzami bija sagatavojis tekstu, to nevar izdarīt, vismaz ne šādā līmenī. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.29 (EEST)
::::Sveiks, Egilus!
::::Liels paldies par skaidrojumiem un ieteikumiem! Esmu kaut kā uzcepis jaunu versiju smilškastē. Būšu ļoti pateicīgs, ja Tev būs iespēja uzmest tai aci un pateikt, vai to jau varētu publicēt. Ja pirmkodā vēl kaut kas jāpielabo, būšu pateicīgs par norādēm!
::::https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Austrumrietump%C4%93tnieks/Smil%C5%A1u_kaste
::::Ar cieņu,
::::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.19 (EEST)
:::::Jā, nu jau ir daudz labāk. Sīkumus, kā Viki iekšsaites, mēs varam arī paši pielabot. Tikai, dievu dēļ, pie publicēšanas nav jāizdzēš esošā infokaste! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.30 (EEST)
::::::Liels paldies, Egilus! Vai varu jau publicēt jauno versiju, saglabājot esošo infokasti? [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.54 (EEST)
:::::::Tūlīt ielikšu, pēc tam lai citi izvērtē, ja uzskatīs par vajadzīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.16 (EEST)
:::::::Dzimšanas datuma trūkums gan padara to visu nenopietnāku -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.30 (EEST)</text>
      <sha1>1p7x5z8ukii1xralgudbkox7vivj8t0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534582</id>
      <parentid>4534577</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:31:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Austrumrietumpētnieks</username>
        <id>150839</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu */ Atbilde</comment>
      <origin>4534582</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9625" sha1="7y1oskp602eb2kfhmgsfhygivapot5k" xml:space="preserve">== Inuse veidne ==

{{ping|Dedris}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 17 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 17 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 05.02 (EET)

== Nozīmība ==

Negribētos apkarināt ar maznozīmības veidni, ievērojot to, cik viegli mēs pieņemam šeit sportistus, gleznotājus vai aktierus, tomēr kaut vai kādu pamanāmu šīs personas sniegumu vajadzētu rakstā parādīt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.31 (EET)

:No autoritatīvās vadības daudz saišu, kas gan nav nozīmības kritērijs, tikai norāde, iespējams, ka daudz publikāciju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.53 (EET)
::Es nešaubos, ka jebkuru vietējo zinātnieku var uzvilkt līdz mūsu zemajiem nozīmības kritērijiem, es žēlojos, ka tas nav izdarīts :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 12.01 (EET)

== Biogrāfijas papildināšana ==
Labdien!

Vēlos lūgt izvērtēt iespēju papildināt šo biogrāfijas rakstu. Kopš iepriekšējās diskusijas 2023. gadā mana akadēmiskā darbība un publikāciju klāsts ir papildinājies.

Esmu apkopojis publiski pieejamu un pārbaudāmu informāciju par savu akadēmisko darbību, pētniecības virzieniem, publikācijām, starptautisko akadēmisko darbību, konferenču organizēšanu, redakcionālo darbu un apbalvojumiem. Šai informācijai ir pieejami konkrēti institucionāli, bibliogrāfiski un citi publiski avoti.

Manas pašreizējās akadēmiskās darbības ietvaros ietilpst Latvijas Universitātes profesora un Āzijas studiju nodaļas vadītāja darbs, kā arī viesprofesora darbs South China Normal University Ķīnā. Latvijas Universitātes pētniecības profilā kā manas darbības jomas cita starpā norādīta filozofija, ētika un reliģija, valodas un literatūra un citas humanitāro zinātņu jomas.

Pētniecība aptver vēsturi, filozofiju un zinātnes filozofiju, intelektuālo vēsturi un reliģijpētniecību, kultūras un starpkultūru studijas, kā arī Austrumāzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas intelektuālās un kultūras tradīcijas, to savstarpējo mijiedarbību un recepciju. Jaunākajās publikācijās aplūkoti arī laika, ontoloģijas un mūsdienu fizikas filozofiskie jautājumi, kā arī Daoisma, Madhjamakas budisma un Mullā Ṣadrā filozofijas tematika.

Pēdējos gados esmu publicējis akadēmiskus rakstus un grāmatu nodaļas, tostarp izdevumos ''Religions'', ''Culture Crossroads'', ''Millah: Journal of Religious Studies'' un Brill izdevniecības kolektīvā monogrāfijā. Esmu arī bijis vairāku starptautisku akadēmisko izdevumu viesredaktors.

2025. gadā biju starptautiskās konferences “The Grammar of Time: Ontologies and Practices Across Cultures” organizators Latvijas Universitātē. Konferencē piedalījās vairāk nekā 60 referenti no vairāk nekā 12 valstīm. 2026. gadā iznāca šai tēmai veltīts ''Culture Crossroads'' speciālizlaidums, kurā esmu viesredaktors un koncepcijas autors.

Starp publiski pārbaudāmiem avotiem ir Latvijas Universitātes pētniecības profils un publikāciju ieraksti, starptautisko akadēmisko izdevumu bibliogrāfiskās lapas, Fulbright programmas informācija, Baltic Assembly informācija par 2022. gadā piešķirto medaļu, kā arī Latvijas Universitātes un citu institūciju informācija par akadēmisko darbību un konferencēm.

Tā kā esmu šīs biogrāfijas subjekts, nevēlos pats būtiski rediģēt rakstu. Tāpēc šo informāciju piedāvāju Vikipēdijas redaktoru izvērtēšanai. Lūdzu pašiem izvērtēt, kuri fakti atbilst Vikipēdijas nozīmības, neitralitātes un avotu prasībām un kādā formā tos būtu lietderīgi iekļaut rakstā.

Ja nepieciešams, varu šeit pievienot arī detalizētu papildināmā teksta projektu un konkrētu avotu sarakstu.

Ar cieņu,

Kaspars Kļaviņš [[Special:Contributions/~2026-50675-81|~2026-50675-81]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50675-81|talk]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 19.08 (EEST)

== Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu ==
Labdien, Baisuli!
Šodien, 25. septembrī, plkst. 11.22 es papildināju Kaspara Kļaviņa biogrāfijas rakstu ar informāciju par viņa akadēmisko darbību, pētniecību, publikācijām, Latvijas kultūras mantojuma projektiem un apbalvojumiem, pievienojot arī avotu saites.
Plkst. 11.30 šīs izmaiņas no Jums tika atceltas ar kopsavilkumu: „Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Austrumrietumpētnieks, atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra.”
Lūdzu norādīt, kuras konkrētās papildinājuma daļas neatbilda Vikipēdijas prasībām un kādēļ tieši šīs izmaiņas no Jums tika atceltas. Tas ļautu nepieciešamības gadījumā papildinājumu atbilstoši precizēt.
Paldies!
Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 12.47 (EEST)

:Sveiki!
:Ja ievietojot/papildinot tekstu tiek izdzēsts jau esošais teksts, tad tas tiek atcelts. Nepareizi ievietotas ārējās saites. Patrenēties veidot rakstu var savā [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks/Smilšu kaste|smilšukastē]] un pēc tam to iekopēt pamatrakstā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.52 (EEST)
::Sveiki, Baisuli!
::Sirsnīgs paldies par atbildi un ieteikumu izmantot smilšu kasti! Atvainojos par to, ka iepriekšējā rediģēšanas reizē izdzēsu jau esošo raksta tekstu. Turpmāk noteikti pievērsīšu tam nepieciešamo uzmanību. Ja Jums būtu iespēja, es būtu ļoti pateicīgs arī par nelielu precizējumu attiecībā uz ārējām saitēm — kuras no tām bija noformētas nepareizi un kāds būtu atbilstošais noformējums. Tas man palīdzētu labāk izprast Vikipēdijas prasības un turpmāk izvairīties no līdzīgām kļūdām.
::Paldies par Jūsu laiku un palīdzību!
::Ar cieņu,
::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 09.52 (EEST)
:::Ārsaitēm pašā raksta tekstā vispār nav jābūt, tās jānoformē kā [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Atsauces|atsauces]] (tas pats vien ir, tikai ar &lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt; tegiem apkārt). Parasti viņas ērti veidot automātiski vizuālajā redaktorā ar atsauču ikonu, ja viena un tā pati atkārtojas vairākkārt, tad pilna teksta vietā viņā spiežam &quot;Atkārtota izmantošana&quot;. Reizēm gan tas verķis nenostrādā un nākas ar rokām ķimerēties pirmkoda redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.20 (EEST)
:::Nu un tas šausmīgais priekš enciklopēdijas stils, kā &quot;Viņa pētniecības lokā ietilpst arī...&quot; un visa garmuldēšana - tas pat CV īsti neiederētos, kur nu vēl te. Te jāraksta par lietu: tajā gadā izdevis grāmatu, tajā raxtīts par... max 2-3 galvenās tēmas, labāk viena. Ko pētnieks pie sevis pētījis, tas lai paliek vaļasprieku aprakstam. MI, kurš acīmredzami bija sagatavojis tekstu, to nevar izdarīt, vismaz ne šādā līmenī. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.29 (EEST)
::::Sveiks, Egilus!
::::Liels paldies par skaidrojumiem un ieteikumiem! Esmu kaut kā uzcepis jaunu versiju smilškastē. Būšu ļoti pateicīgs, ja Tev būs iespēja uzmest tai aci un pateikt, vai to jau varētu publicēt. Ja pirmkodā vēl kaut kas jāpielabo, būšu pateicīgs par norādēm!
::::https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Austrumrietump%C4%93tnieks/Smil%C5%A1u_kaste
::::Ar cieņu,
::::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.19 (EEST)
:::::Jā, nu jau ir daudz labāk. Sīkumus, kā Viki iekšsaites, mēs varam arī paši pielabot. Tikai, dievu dēļ, pie publicēšanas nav jāizdzēš esošā infokaste! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.30 (EEST)
::::::Liels paldies, Egilus! Vai varu jau publicēt jauno versiju, saglabājot esošo infokasti? [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.54 (EEST)
:::::::Tūlīt ielikšu, pēc tam lai citi izvērtē, ja uzskatīs par vajadzīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.16 (EEST)
:::::::Dzimšanas datuma trūkums gan padara to visu nenopietnāku -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.30 (EEST)
::::::::Tūlīt ievietošu smilškastē ! [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.31 (EEST)</text>
      <sha1>7y1oskp602eb2kfhmgsfhygivapot5k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534587</id>
      <parentid>4534582</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:33:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Austrumrietumpētnieks</username>
        <id>150839</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu */ Atbilde</comment>
      <origin>4534587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9910" sha1="3rmccwqmeh0zt26pb2dhqv2tpn1hg04" xml:space="preserve">== Inuse veidne ==

{{ping|Dedris}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 17 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 17 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 05.02 (EET)

== Nozīmība ==

Negribētos apkarināt ar maznozīmības veidni, ievērojot to, cik viegli mēs pieņemam šeit sportistus, gleznotājus vai aktierus, tomēr kaut vai kādu pamanāmu šīs personas sniegumu vajadzētu rakstā parādīt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.31 (EET)

:No autoritatīvās vadības daudz saišu, kas gan nav nozīmības kritērijs, tikai norāde, iespējams, ka daudz publikāciju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.53 (EET)
::Es nešaubos, ka jebkuru vietējo zinātnieku var uzvilkt līdz mūsu zemajiem nozīmības kritērijiem, es žēlojos, ka tas nav izdarīts :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 12.01 (EET)

== Biogrāfijas papildināšana ==
Labdien!

Vēlos lūgt izvērtēt iespēju papildināt šo biogrāfijas rakstu. Kopš iepriekšējās diskusijas 2023. gadā mana akadēmiskā darbība un publikāciju klāsts ir papildinājies.

Esmu apkopojis publiski pieejamu un pārbaudāmu informāciju par savu akadēmisko darbību, pētniecības virzieniem, publikācijām, starptautisko akadēmisko darbību, konferenču organizēšanu, redakcionālo darbu un apbalvojumiem. Šai informācijai ir pieejami konkrēti institucionāli, bibliogrāfiski un citi publiski avoti.

Manas pašreizējās akadēmiskās darbības ietvaros ietilpst Latvijas Universitātes profesora un Āzijas studiju nodaļas vadītāja darbs, kā arī viesprofesora darbs South China Normal University Ķīnā. Latvijas Universitātes pētniecības profilā kā manas darbības jomas cita starpā norādīta filozofija, ētika un reliģija, valodas un literatūra un citas humanitāro zinātņu jomas.

Pētniecība aptver vēsturi, filozofiju un zinātnes filozofiju, intelektuālo vēsturi un reliģijpētniecību, kultūras un starpkultūru studijas, kā arī Austrumāzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas intelektuālās un kultūras tradīcijas, to savstarpējo mijiedarbību un recepciju. Jaunākajās publikācijās aplūkoti arī laika, ontoloģijas un mūsdienu fizikas filozofiskie jautājumi, kā arī Daoisma, Madhjamakas budisma un Mullā Ṣadrā filozofijas tematika.

Pēdējos gados esmu publicējis akadēmiskus rakstus un grāmatu nodaļas, tostarp izdevumos ''Religions'', ''Culture Crossroads'', ''Millah: Journal of Religious Studies'' un Brill izdevniecības kolektīvā monogrāfijā. Esmu arī bijis vairāku starptautisku akadēmisko izdevumu viesredaktors.

2025. gadā biju starptautiskās konferences “The Grammar of Time: Ontologies and Practices Across Cultures” organizators Latvijas Universitātē. Konferencē piedalījās vairāk nekā 60 referenti no vairāk nekā 12 valstīm. 2026. gadā iznāca šai tēmai veltīts ''Culture Crossroads'' speciālizlaidums, kurā esmu viesredaktors un koncepcijas autors.

Starp publiski pārbaudāmiem avotiem ir Latvijas Universitātes pētniecības profils un publikāciju ieraksti, starptautisko akadēmisko izdevumu bibliogrāfiskās lapas, Fulbright programmas informācija, Baltic Assembly informācija par 2022. gadā piešķirto medaļu, kā arī Latvijas Universitātes un citu institūciju informācija par akadēmisko darbību un konferencēm.

Tā kā esmu šīs biogrāfijas subjekts, nevēlos pats būtiski rediģēt rakstu. Tāpēc šo informāciju piedāvāju Vikipēdijas redaktoru izvērtēšanai. Lūdzu pašiem izvērtēt, kuri fakti atbilst Vikipēdijas nozīmības, neitralitātes un avotu prasībām un kādā formā tos būtu lietderīgi iekļaut rakstā.

Ja nepieciešams, varu šeit pievienot arī detalizētu papildināmā teksta projektu un konkrētu avotu sarakstu.

Ar cieņu,

Kaspars Kļaviņš [[Special:Contributions/~2026-50675-81|~2026-50675-81]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50675-81|talk]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 19.08 (EEST)

== Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu ==
Labdien, Baisuli!
Šodien, 25. septembrī, plkst. 11.22 es papildināju Kaspara Kļaviņa biogrāfijas rakstu ar informāciju par viņa akadēmisko darbību, pētniecību, publikācijām, Latvijas kultūras mantojuma projektiem un apbalvojumiem, pievienojot arī avotu saites.
Plkst. 11.30 šīs izmaiņas no Jums tika atceltas ar kopsavilkumu: „Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Austrumrietumpētnieks, atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra.”
Lūdzu norādīt, kuras konkrētās papildinājuma daļas neatbilda Vikipēdijas prasībām un kādēļ tieši šīs izmaiņas no Jums tika atceltas. Tas ļautu nepieciešamības gadījumā papildinājumu atbilstoši precizēt.
Paldies!
Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 12.47 (EEST)

:Sveiki!
:Ja ievietojot/papildinot tekstu tiek izdzēsts jau esošais teksts, tad tas tiek atcelts. Nepareizi ievietotas ārējās saites. Patrenēties veidot rakstu var savā [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks/Smilšu kaste|smilšukastē]] un pēc tam to iekopēt pamatrakstā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.52 (EEST)
::Sveiki, Baisuli!
::Sirsnīgs paldies par atbildi un ieteikumu izmantot smilšu kasti! Atvainojos par to, ka iepriekšējā rediģēšanas reizē izdzēsu jau esošo raksta tekstu. Turpmāk noteikti pievērsīšu tam nepieciešamo uzmanību. Ja Jums būtu iespēja, es būtu ļoti pateicīgs arī par nelielu precizējumu attiecībā uz ārējām saitēm — kuras no tām bija noformētas nepareizi un kāds būtu atbilstošais noformējums. Tas man palīdzētu labāk izprast Vikipēdijas prasības un turpmāk izvairīties no līdzīgām kļūdām.
::Paldies par Jūsu laiku un palīdzību!
::Ar cieņu,
::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 09.52 (EEST)
:::Ārsaitēm pašā raksta tekstā vispār nav jābūt, tās jānoformē kā [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Atsauces|atsauces]] (tas pats vien ir, tikai ar &lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt; tegiem apkārt). Parasti viņas ērti veidot automātiski vizuālajā redaktorā ar atsauču ikonu, ja viena un tā pati atkārtojas vairākkārt, tad pilna teksta vietā viņā spiežam &quot;Atkārtota izmantošana&quot;. Reizēm gan tas verķis nenostrādā un nākas ar rokām ķimerēties pirmkoda redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.20 (EEST)
:::Nu un tas šausmīgais priekš enciklopēdijas stils, kā &quot;Viņa pētniecības lokā ietilpst arī...&quot; un visa garmuldēšana - tas pat CV īsti neiederētos, kur nu vēl te. Te jāraksta par lietu: tajā gadā izdevis grāmatu, tajā raxtīts par... max 2-3 galvenās tēmas, labāk viena. Ko pētnieks pie sevis pētījis, tas lai paliek vaļasprieku aprakstam. MI, kurš acīmredzami bija sagatavojis tekstu, to nevar izdarīt, vismaz ne šādā līmenī. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.29 (EEST)
::::Sveiks, Egilus!
::::Liels paldies par skaidrojumiem un ieteikumiem! Esmu kaut kā uzcepis jaunu versiju smilškastē. Būšu ļoti pateicīgs, ja Tev būs iespēja uzmest tai aci un pateikt, vai to jau varētu publicēt. Ja pirmkodā vēl kaut kas jāpielabo, būšu pateicīgs par norādēm!
::::https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Austrumrietump%C4%93tnieks/Smil%C5%A1u_kaste
::::Ar cieņu,
::::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.19 (EEST)
:::::Jā, nu jau ir daudz labāk. Sīkumus, kā Viki iekšsaites, mēs varam arī paši pielabot. Tikai, dievu dēļ, pie publicēšanas nav jāizdzēš esošā infokaste! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.30 (EEST)
::::::Liels paldies, Egilus! Vai varu jau publicēt jauno versiju, saglabājot esošo infokasti? [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.54 (EEST)
:::::::Tūlīt ielikšu, pēc tam lai citi izvērtē, ja uzskatīs par vajadzīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.16 (EEST)
:::::::Dzimšanas datuma trūkums gan padara to visu nenopietnāku -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.30 (EEST)
::::::::Tūlīt ievietošu smilškastē ! [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.31 (EEST)
::::::::Liels paldies par piezīmi! Mans dzimšanas datums ir 1968. gada 8. oktobris. To var pievienot biogrāfijai. [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.33 (EEST)</text>
      <sha1>3rmccwqmeh0zt26pb2dhqv2tpn1hg04</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534592</id>
      <parentid>4534587</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:40:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu */ Atbilde</comment>
      <origin>4534592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10049" sha1="1nd4eulk679nlg9eo42ebxkapvvkkk8" xml:space="preserve">== Inuse veidne ==

{{ping|Dedris}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 17 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 17 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 05.02 (EET)

== Nozīmība ==

Negribētos apkarināt ar maznozīmības veidni, ievērojot to, cik viegli mēs pieņemam šeit sportistus, gleznotājus vai aktierus, tomēr kaut vai kādu pamanāmu šīs personas sniegumu vajadzētu rakstā parādīt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.31 (EET)

:No autoritatīvās vadības daudz saišu, kas gan nav nozīmības kritērijs, tikai norāde, iespējams, ka daudz publikāciju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.53 (EET)
::Es nešaubos, ka jebkuru vietējo zinātnieku var uzvilkt līdz mūsu zemajiem nozīmības kritērijiem, es žēlojos, ka tas nav izdarīts :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 12.01 (EET)

== Biogrāfijas papildināšana ==
Labdien!

Vēlos lūgt izvērtēt iespēju papildināt šo biogrāfijas rakstu. Kopš iepriekšējās diskusijas 2023. gadā mana akadēmiskā darbība un publikāciju klāsts ir papildinājies.

Esmu apkopojis publiski pieejamu un pārbaudāmu informāciju par savu akadēmisko darbību, pētniecības virzieniem, publikācijām, starptautisko akadēmisko darbību, konferenču organizēšanu, redakcionālo darbu un apbalvojumiem. Šai informācijai ir pieejami konkrēti institucionāli, bibliogrāfiski un citi publiski avoti.

Manas pašreizējās akadēmiskās darbības ietvaros ietilpst Latvijas Universitātes profesora un Āzijas studiju nodaļas vadītāja darbs, kā arī viesprofesora darbs South China Normal University Ķīnā. Latvijas Universitātes pētniecības profilā kā manas darbības jomas cita starpā norādīta filozofija, ētika un reliģija, valodas un literatūra un citas humanitāro zinātņu jomas.

Pētniecība aptver vēsturi, filozofiju un zinātnes filozofiju, intelektuālo vēsturi un reliģijpētniecību, kultūras un starpkultūru studijas, kā arī Austrumāzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas intelektuālās un kultūras tradīcijas, to savstarpējo mijiedarbību un recepciju. Jaunākajās publikācijās aplūkoti arī laika, ontoloģijas un mūsdienu fizikas filozofiskie jautājumi, kā arī Daoisma, Madhjamakas budisma un Mullā Ṣadrā filozofijas tematika.

Pēdējos gados esmu publicējis akadēmiskus rakstus un grāmatu nodaļas, tostarp izdevumos ''Religions'', ''Culture Crossroads'', ''Millah: Journal of Religious Studies'' un Brill izdevniecības kolektīvā monogrāfijā. Esmu arī bijis vairāku starptautisku akadēmisko izdevumu viesredaktors.

2025. gadā biju starptautiskās konferences “The Grammar of Time: Ontologies and Practices Across Cultures” organizators Latvijas Universitātē. Konferencē piedalījās vairāk nekā 60 referenti no vairāk nekā 12 valstīm. 2026. gadā iznāca šai tēmai veltīts ''Culture Crossroads'' speciālizlaidums, kurā esmu viesredaktors un koncepcijas autors.

Starp publiski pārbaudāmiem avotiem ir Latvijas Universitātes pētniecības profils un publikāciju ieraksti, starptautisko akadēmisko izdevumu bibliogrāfiskās lapas, Fulbright programmas informācija, Baltic Assembly informācija par 2022. gadā piešķirto medaļu, kā arī Latvijas Universitātes un citu institūciju informācija par akadēmisko darbību un konferencēm.

Tā kā esmu šīs biogrāfijas subjekts, nevēlos pats būtiski rediģēt rakstu. Tāpēc šo informāciju piedāvāju Vikipēdijas redaktoru izvērtēšanai. Lūdzu pašiem izvērtēt, kuri fakti atbilst Vikipēdijas nozīmības, neitralitātes un avotu prasībām un kādā formā tos būtu lietderīgi iekļaut rakstā.

Ja nepieciešams, varu šeit pievienot arī detalizētu papildināmā teksta projektu un konkrētu avotu sarakstu.

Ar cieņu,

Kaspars Kļaviņš [[Special:Contributions/~2026-50675-81|~2026-50675-81]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50675-81|talk]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 19.08 (EEST)

== Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu ==
Labdien, Baisuli!
Šodien, 25. septembrī, plkst. 11.22 es papildināju Kaspara Kļaviņa biogrāfijas rakstu ar informāciju par viņa akadēmisko darbību, pētniecību, publikācijām, Latvijas kultūras mantojuma projektiem un apbalvojumiem, pievienojot arī avotu saites.
Plkst. 11.30 šīs izmaiņas no Jums tika atceltas ar kopsavilkumu: „Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Austrumrietumpētnieks, atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra.”
Lūdzu norādīt, kuras konkrētās papildinājuma daļas neatbilda Vikipēdijas prasībām un kādēļ tieši šīs izmaiņas no Jums tika atceltas. Tas ļautu nepieciešamības gadījumā papildinājumu atbilstoši precizēt.
Paldies!
Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 12.47 (EEST)

:Sveiki!
:Ja ievietojot/papildinot tekstu tiek izdzēsts jau esošais teksts, tad tas tiek atcelts. Nepareizi ievietotas ārējās saites. Patrenēties veidot rakstu var savā [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks/Smilšu kaste|smilšukastē]] un pēc tam to iekopēt pamatrakstā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.52 (EEST)
::Sveiki, Baisuli!
::Sirsnīgs paldies par atbildi un ieteikumu izmantot smilšu kasti! Atvainojos par to, ka iepriekšējā rediģēšanas reizē izdzēsu jau esošo raksta tekstu. Turpmāk noteikti pievērsīšu tam nepieciešamo uzmanību. Ja Jums būtu iespēja, es būtu ļoti pateicīgs arī par nelielu precizējumu attiecībā uz ārējām saitēm — kuras no tām bija noformētas nepareizi un kāds būtu atbilstošais noformējums. Tas man palīdzētu labāk izprast Vikipēdijas prasības un turpmāk izvairīties no līdzīgām kļūdām.
::Paldies par Jūsu laiku un palīdzību!
::Ar cieņu,
::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 09.52 (EEST)
:::Ārsaitēm pašā raksta tekstā vispār nav jābūt, tās jānoformē kā [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Atsauces|atsauces]] (tas pats vien ir, tikai ar &lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt; tegiem apkārt). Parasti viņas ērti veidot automātiski vizuālajā redaktorā ar atsauču ikonu, ja viena un tā pati atkārtojas vairākkārt, tad pilna teksta vietā viņā spiežam &quot;Atkārtota izmantošana&quot;. Reizēm gan tas verķis nenostrādā un nākas ar rokām ķimerēties pirmkoda redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.20 (EEST)
:::Nu un tas šausmīgais priekš enciklopēdijas stils, kā &quot;Viņa pētniecības lokā ietilpst arī...&quot; un visa garmuldēšana - tas pat CV īsti neiederētos, kur nu vēl te. Te jāraksta par lietu: tajā gadā izdevis grāmatu, tajā raxtīts par... max 2-3 galvenās tēmas, labāk viena. Ko pētnieks pie sevis pētījis, tas lai paliek vaļasprieku aprakstam. MI, kurš acīmredzami bija sagatavojis tekstu, to nevar izdarīt, vismaz ne šādā līmenī. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.29 (EEST)
::::Sveiks, Egilus!
::::Liels paldies par skaidrojumiem un ieteikumiem! Esmu kaut kā uzcepis jaunu versiju smilškastē. Būšu ļoti pateicīgs, ja Tev būs iespēja uzmest tai aci un pateikt, vai to jau varētu publicēt. Ja pirmkodā vēl kaut kas jāpielabo, būšu pateicīgs par norādēm!
::::https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Austrumrietump%C4%93tnieks/Smil%C5%A1u_kaste
::::Ar cieņu,
::::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.19 (EEST)
:::::Jā, nu jau ir daudz labāk. Sīkumus, kā Viki iekšsaites, mēs varam arī paši pielabot. Tikai, dievu dēļ, pie publicēšanas nav jāizdzēš esošā infokaste! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.30 (EEST)
::::::Liels paldies, Egilus! Vai varu jau publicēt jauno versiju, saglabājot esošo infokasti? [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.54 (EEST)
:::::::Tūlīt ielikšu, pēc tam lai citi izvērtē, ja uzskatīs par vajadzīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.16 (EEST)
:::::::Dzimšanas datuma trūkums gan padara to visu nenopietnāku -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.30 (EEST)
::::::::Tūlīt ievietošu smilškastē ! [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.31 (EEST)
::::::::Liels paldies par piezīmi! Mans dzimšanas datums ir 1968. gada 8. oktobris. To var pievienot biogrāfijai. [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.33 (EEST)
:::::::::Ieliku -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.40 (EEST)</text>
      <sha1>1nd4eulk679nlg9eo42ebxkapvvkkk8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534593</id>
      <parentid>4534592</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:41:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Austrumrietumpētnieks</username>
        <id>150839</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu */ Atbilde</comment>
      <origin>4534593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10307" sha1="a2wtipojzwkp1vlwp2suk9o208dx5jr" xml:space="preserve">== Inuse veidne ==

{{ping|Dedris}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 17 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 17 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 05.02 (EET)

== Nozīmība ==

Negribētos apkarināt ar maznozīmības veidni, ievērojot to, cik viegli mēs pieņemam šeit sportistus, gleznotājus vai aktierus, tomēr kaut vai kādu pamanāmu šīs personas sniegumu vajadzētu rakstā parādīt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.31 (EET)

:No autoritatīvās vadības daudz saišu, kas gan nav nozīmības kritērijs, tikai norāde, iespējams, ka daudz publikāciju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.53 (EET)
::Es nešaubos, ka jebkuru vietējo zinātnieku var uzvilkt līdz mūsu zemajiem nozīmības kritērijiem, es žēlojos, ka tas nav izdarīts :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 12.01 (EET)

== Biogrāfijas papildināšana ==
Labdien!

Vēlos lūgt izvērtēt iespēju papildināt šo biogrāfijas rakstu. Kopš iepriekšējās diskusijas 2023. gadā mana akadēmiskā darbība un publikāciju klāsts ir papildinājies.

Esmu apkopojis publiski pieejamu un pārbaudāmu informāciju par savu akadēmisko darbību, pētniecības virzieniem, publikācijām, starptautisko akadēmisko darbību, konferenču organizēšanu, redakcionālo darbu un apbalvojumiem. Šai informācijai ir pieejami konkrēti institucionāli, bibliogrāfiski un citi publiski avoti.

Manas pašreizējās akadēmiskās darbības ietvaros ietilpst Latvijas Universitātes profesora un Āzijas studiju nodaļas vadītāja darbs, kā arī viesprofesora darbs South China Normal University Ķīnā. Latvijas Universitātes pētniecības profilā kā manas darbības jomas cita starpā norādīta filozofija, ētika un reliģija, valodas un literatūra un citas humanitāro zinātņu jomas.

Pētniecība aptver vēsturi, filozofiju un zinātnes filozofiju, intelektuālo vēsturi un reliģijpētniecību, kultūras un starpkultūru studijas, kā arī Austrumāzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas intelektuālās un kultūras tradīcijas, to savstarpējo mijiedarbību un recepciju. Jaunākajās publikācijās aplūkoti arī laika, ontoloģijas un mūsdienu fizikas filozofiskie jautājumi, kā arī Daoisma, Madhjamakas budisma un Mullā Ṣadrā filozofijas tematika.

Pēdējos gados esmu publicējis akadēmiskus rakstus un grāmatu nodaļas, tostarp izdevumos ''Religions'', ''Culture Crossroads'', ''Millah: Journal of Religious Studies'' un Brill izdevniecības kolektīvā monogrāfijā. Esmu arī bijis vairāku starptautisku akadēmisko izdevumu viesredaktors.

2025. gadā biju starptautiskās konferences “The Grammar of Time: Ontologies and Practices Across Cultures” organizators Latvijas Universitātē. Konferencē piedalījās vairāk nekā 60 referenti no vairāk nekā 12 valstīm. 2026. gadā iznāca šai tēmai veltīts ''Culture Crossroads'' speciālizlaidums, kurā esmu viesredaktors un koncepcijas autors.

Starp publiski pārbaudāmiem avotiem ir Latvijas Universitātes pētniecības profils un publikāciju ieraksti, starptautisko akadēmisko izdevumu bibliogrāfiskās lapas, Fulbright programmas informācija, Baltic Assembly informācija par 2022. gadā piešķirto medaļu, kā arī Latvijas Universitātes un citu institūciju informācija par akadēmisko darbību un konferencēm.

Tā kā esmu šīs biogrāfijas subjekts, nevēlos pats būtiski rediģēt rakstu. Tāpēc šo informāciju piedāvāju Vikipēdijas redaktoru izvērtēšanai. Lūdzu pašiem izvērtēt, kuri fakti atbilst Vikipēdijas nozīmības, neitralitātes un avotu prasībām un kādā formā tos būtu lietderīgi iekļaut rakstā.

Ja nepieciešams, varu šeit pievienot arī detalizētu papildināmā teksta projektu un konkrētu avotu sarakstu.

Ar cieņu,

Kaspars Kļaviņš [[Special:Contributions/~2026-50675-81|~2026-50675-81]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50675-81|talk]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 19.08 (EEST)

== Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu ==
Labdien, Baisuli!
Šodien, 25. septembrī, plkst. 11.22 es papildināju Kaspara Kļaviņa biogrāfijas rakstu ar informāciju par viņa akadēmisko darbību, pētniecību, publikācijām, Latvijas kultūras mantojuma projektiem un apbalvojumiem, pievienojot arī avotu saites.
Plkst. 11.30 šīs izmaiņas no Jums tika atceltas ar kopsavilkumu: „Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Austrumrietumpētnieks, atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra.”
Lūdzu norādīt, kuras konkrētās papildinājuma daļas neatbilda Vikipēdijas prasībām un kādēļ tieši šīs izmaiņas no Jums tika atceltas. Tas ļautu nepieciešamības gadījumā papildinājumu atbilstoši precizēt.
Paldies!
Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 12.47 (EEST)

:Sveiki!
:Ja ievietojot/papildinot tekstu tiek izdzēsts jau esošais teksts, tad tas tiek atcelts. Nepareizi ievietotas ārējās saites. Patrenēties veidot rakstu var savā [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks/Smilšu kaste|smilšukastē]] un pēc tam to iekopēt pamatrakstā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.52 (EEST)
::Sveiki, Baisuli!
::Sirsnīgs paldies par atbildi un ieteikumu izmantot smilšu kasti! Atvainojos par to, ka iepriekšējā rediģēšanas reizē izdzēsu jau esošo raksta tekstu. Turpmāk noteikti pievērsīšu tam nepieciešamo uzmanību. Ja Jums būtu iespēja, es būtu ļoti pateicīgs arī par nelielu precizējumu attiecībā uz ārējām saitēm — kuras no tām bija noformētas nepareizi un kāds būtu atbilstošais noformējums. Tas man palīdzētu labāk izprast Vikipēdijas prasības un turpmāk izvairīties no līdzīgām kļūdām.
::Paldies par Jūsu laiku un palīdzību!
::Ar cieņu,
::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 09.52 (EEST)
:::Ārsaitēm pašā raksta tekstā vispār nav jābūt, tās jānoformē kā [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Atsauces|atsauces]] (tas pats vien ir, tikai ar &lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt; tegiem apkārt). Parasti viņas ērti veidot automātiski vizuālajā redaktorā ar atsauču ikonu, ja viena un tā pati atkārtojas vairākkārt, tad pilna teksta vietā viņā spiežam &quot;Atkārtota izmantošana&quot;. Reizēm gan tas verķis nenostrādā un nākas ar rokām ķimerēties pirmkoda redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.20 (EEST)
:::Nu un tas šausmīgais priekš enciklopēdijas stils, kā &quot;Viņa pētniecības lokā ietilpst arī...&quot; un visa garmuldēšana - tas pat CV īsti neiederētos, kur nu vēl te. Te jāraksta par lietu: tajā gadā izdevis grāmatu, tajā raxtīts par... max 2-3 galvenās tēmas, labāk viena. Ko pētnieks pie sevis pētījis, tas lai paliek vaļasprieku aprakstam. MI, kurš acīmredzami bija sagatavojis tekstu, to nevar izdarīt, vismaz ne šādā līmenī. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.29 (EEST)
::::Sveiks, Egilus!
::::Liels paldies par skaidrojumiem un ieteikumiem! Esmu kaut kā uzcepis jaunu versiju smilškastē. Būšu ļoti pateicīgs, ja Tev būs iespēja uzmest tai aci un pateikt, vai to jau varētu publicēt. Ja pirmkodā vēl kaut kas jāpielabo, būšu pateicīgs par norādēm!
::::https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Austrumrietump%C4%93tnieks/Smil%C5%A1u_kaste
::::Ar cieņu,
::::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.19 (EEST)
:::::Jā, nu jau ir daudz labāk. Sīkumus, kā Viki iekšsaites, mēs varam arī paši pielabot. Tikai, dievu dēļ, pie publicēšanas nav jāizdzēš esošā infokaste! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.30 (EEST)
::::::Liels paldies, Egilus! Vai varu jau publicēt jauno versiju, saglabājot esošo infokasti? [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.54 (EEST)
:::::::Tūlīt ielikšu, pēc tam lai citi izvērtē, ja uzskatīs par vajadzīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.16 (EEST)
:::::::Dzimšanas datuma trūkums gan padara to visu nenopietnāku -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.30 (EEST)
::::::::Tūlīt ievietošu smilškastē ! [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.31 (EEST)
::::::::Liels paldies par piezīmi! Mans dzimšanas datums ir 1968. gada 8. oktobris. To var pievienot biogrāfijai. [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.33 (EEST)
:::::::::Ieliku -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.40 (EEST)
::::::::Paldies par piezīmi! Esmu pievienojis precīzu dzimšanas datumu smilšu kastē. [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.41 (EEST)</text>
      <sha1>a2wtipojzwkp1vlwp2suk9o208dx5jr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534595</id>
      <parentid>4534593</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:44:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Austrumrietumpētnieks</username>
        <id>150839</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu */ Atbilde</comment>
      <origin>4534595</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10550" sha1="a5ojwd2ze29rs8x75dbxn0c0gs2e83l" xml:space="preserve">== Inuse veidne ==

{{ping|Dedris}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 17 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 17 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 05.02 (EET)

== Nozīmība ==

Negribētos apkarināt ar maznozīmības veidni, ievērojot to, cik viegli mēs pieņemam šeit sportistus, gleznotājus vai aktierus, tomēr kaut vai kādu pamanāmu šīs personas sniegumu vajadzētu rakstā parādīt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.31 (EET)

:No autoritatīvās vadības daudz saišu, kas gan nav nozīmības kritērijs, tikai norāde, iespējams, ka daudz publikāciju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 11.53 (EET)
::Es nešaubos, ka jebkuru vietējo zinātnieku var uzvilkt līdz mūsu zemajiem nozīmības kritērijiem, es žēlojos, ka tas nav izdarīts :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. marts, plkst. 12.01 (EET)

== Biogrāfijas papildināšana ==
Labdien!

Vēlos lūgt izvērtēt iespēju papildināt šo biogrāfijas rakstu. Kopš iepriekšējās diskusijas 2023. gadā mana akadēmiskā darbība un publikāciju klāsts ir papildinājies.

Esmu apkopojis publiski pieejamu un pārbaudāmu informāciju par savu akadēmisko darbību, pētniecības virzieniem, publikācijām, starptautisko akadēmisko darbību, konferenču organizēšanu, redakcionālo darbu un apbalvojumiem. Šai informācijai ir pieejami konkrēti institucionāli, bibliogrāfiski un citi publiski avoti.

Manas pašreizējās akadēmiskās darbības ietvaros ietilpst Latvijas Universitātes profesora un Āzijas studiju nodaļas vadītāja darbs, kā arī viesprofesora darbs South China Normal University Ķīnā. Latvijas Universitātes pētniecības profilā kā manas darbības jomas cita starpā norādīta filozofija, ētika un reliģija, valodas un literatūra un citas humanitāro zinātņu jomas.

Pētniecība aptver vēsturi, filozofiju un zinātnes filozofiju, intelektuālo vēsturi un reliģijpētniecību, kultūras un starpkultūru studijas, kā arī Austrumāzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas intelektuālās un kultūras tradīcijas, to savstarpējo mijiedarbību un recepciju. Jaunākajās publikācijās aplūkoti arī laika, ontoloģijas un mūsdienu fizikas filozofiskie jautājumi, kā arī Daoisma, Madhjamakas budisma un Mullā Ṣadrā filozofijas tematika.

Pēdējos gados esmu publicējis akadēmiskus rakstus un grāmatu nodaļas, tostarp izdevumos ''Religions'', ''Culture Crossroads'', ''Millah: Journal of Religious Studies'' un Brill izdevniecības kolektīvā monogrāfijā. Esmu arī bijis vairāku starptautisku akadēmisko izdevumu viesredaktors.

2025. gadā biju starptautiskās konferences “The Grammar of Time: Ontologies and Practices Across Cultures” organizators Latvijas Universitātē. Konferencē piedalījās vairāk nekā 60 referenti no vairāk nekā 12 valstīm. 2026. gadā iznāca šai tēmai veltīts ''Culture Crossroads'' speciālizlaidums, kurā esmu viesredaktors un koncepcijas autors.

Starp publiski pārbaudāmiem avotiem ir Latvijas Universitātes pētniecības profils un publikāciju ieraksti, starptautisko akadēmisko izdevumu bibliogrāfiskās lapas, Fulbright programmas informācija, Baltic Assembly informācija par 2022. gadā piešķirto medaļu, kā arī Latvijas Universitātes un citu institūciju informācija par akadēmisko darbību un konferencēm.

Tā kā esmu šīs biogrāfijas subjekts, nevēlos pats būtiski rediģēt rakstu. Tāpēc šo informāciju piedāvāju Vikipēdijas redaktoru izvērtēšanai. Lūdzu pašiem izvērtēt, kuri fakti atbilst Vikipēdijas nozīmības, neitralitātes un avotu prasībām un kādā formā tos būtu lietderīgi iekļaut rakstā.

Ja nepieciešams, varu šeit pievienot arī detalizētu papildināmā teksta projektu un konkrētu avotu sarakstu.

Ar cieņu,

Kaspars Kļaviņš [[Special:Contributions/~2026-50675-81|~2026-50675-81]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-50675-81|talk]]) 2026. gada 19. septembris, plkst. 19.08 (EEST)

== Par 25. septembra papildinājuma atcelšanu ==
Labdien, Baisuli!
Šodien, 25. septembrī, plkst. 11.22 es papildināju Kaspara Kļaviņa biogrāfijas rakstu ar informāciju par viņa akadēmisko darbību, pētniecību, publikācijām, Latvijas kultūras mantojuma projektiem un apbalvojumiem, pievienojot arī avotu saites.
Plkst. 11.30 šīs izmaiņas no Jums tika atceltas ar kopsavilkumu: „Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Austrumrietumpētnieks, atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra.”
Lūdzu norādīt, kuras konkrētās papildinājuma daļas neatbilda Vikipēdijas prasībām un kādēļ tieši šīs izmaiņas no Jums tika atceltas. Tas ļautu nepieciešamības gadījumā papildinājumu atbilstoši precizēt.
Paldies!
Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 12.47 (EEST)

:Sveiki!
:Ja ievietojot/papildinot tekstu tiek izdzēsts jau esošais teksts, tad tas tiek atcelts. Nepareizi ievietotas ārējās saites. Patrenēties veidot rakstu var savā [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks/Smilšu kaste|smilšukastē]] un pēc tam to iekopēt pamatrakstā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.52 (EEST)
::Sveiki, Baisuli!
::Sirsnīgs paldies par atbildi un ieteikumu izmantot smilšu kasti! Atvainojos par to, ka iepriekšējā rediģēšanas reizē izdzēsu jau esošo raksta tekstu. Turpmāk noteikti pievērsīšu tam nepieciešamo uzmanību. Ja Jums būtu iespēja, es būtu ļoti pateicīgs arī par nelielu precizējumu attiecībā uz ārējām saitēm — kuras no tām bija noformētas nepareizi un kāds būtu atbilstošais noformējums. Tas man palīdzētu labāk izprast Vikipēdijas prasības un turpmāk izvairīties no līdzīgām kļūdām.
::Paldies par Jūsu laiku un palīdzību!
::Ar cieņu,
::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 09.52 (EEST)
:::Ārsaitēm pašā raksta tekstā vispār nav jābūt, tās jānoformē kā [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Atsauces|atsauces]] (tas pats vien ir, tikai ar &lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt; tegiem apkārt). Parasti viņas ērti veidot automātiski vizuālajā redaktorā ar atsauču ikonu, ja viena un tā pati atkārtojas vairākkārt, tad pilna teksta vietā viņā spiežam &quot;Atkārtota izmantošana&quot;. Reizēm gan tas verķis nenostrādā un nākas ar rokām ķimerēties pirmkoda redaktorā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.20 (EEST)
:::Nu un tas šausmīgais priekš enciklopēdijas stils, kā &quot;Viņa pētniecības lokā ietilpst arī...&quot; un visa garmuldēšana - tas pat CV īsti neiederētos, kur nu vēl te. Te jāraksta par lietu: tajā gadā izdevis grāmatu, tajā raxtīts par... max 2-3 galvenās tēmas, labāk viena. Ko pētnieks pie sevis pētījis, tas lai paliek vaļasprieku aprakstam. MI, kurš acīmredzami bija sagatavojis tekstu, to nevar izdarīt, vismaz ne šādā līmenī. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 14.29 (EEST)
::::Sveiks, Egilus!
::::Liels paldies par skaidrojumiem un ieteikumiem! Esmu kaut kā uzcepis jaunu versiju smilškastē. Būšu ļoti pateicīgs, ja Tev būs iespēja uzmest tai aci un pateikt, vai to jau varētu publicēt. Ja pirmkodā vēl kaut kas jāpielabo, būšu pateicīgs par norādēm!
::::https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Austrumrietump%C4%93tnieks/Smil%C5%A1u_kaste
::::Ar cieņu,
::::Austrumrietumpētnieks [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.19 (EEST)
:::::Jā, nu jau ir daudz labāk. Sīkumus, kā Viki iekšsaites, mēs varam arī paši pielabot. Tikai, dievu dēļ, pie publicēšanas nav jāizdzēš esošā infokaste! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.30 (EEST)
::::::Liels paldies, Egilus! Vai varu jau publicēt jauno versiju, saglabājot esošo infokasti? [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 18.54 (EEST)
:::::::Tūlīt ielikšu, pēc tam lai citi izvērtē, ja uzskatīs par vajadzīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.16 (EEST)
:::::::Dzimšanas datuma trūkums gan padara to visu nenopietnāku -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.30 (EEST)
::::::::Tūlīt ievietošu smilškastē ! [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.31 (EEST)
::::::::Liels paldies par piezīmi! Mans dzimšanas datums ir 1968. gada 8. oktobris. To var pievienot biogrāfijai. [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.33 (EEST)
:::::::::Ieliku -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.40 (EEST)
::::::::::Liels paldies par palīdzību un par biogrāfijas publicēšanu! [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.44 (EEST)
::::::::Paldies par piezīmi! Esmu pievienojis precīzu dzimšanas datumu smilšu kastē. [[Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks|Austrumrietumpētnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Austrumrietumpētnieks|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 19.41 (EEST)</text>
      <sha1>a5ojwd2ze29rs8x75dbxn0c0gs2e83l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igaunijas Dabas muzejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>542184</id>
    <revision>
      <id>4534706</id>
      <parentid>4479218</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:46:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534706</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12326" sha1="539vzxlhibivz561wv83a9q4wefb11n" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada jūnijs}}
{{Muzeja infokaste
| name = Igaunijas Dabas muzejs
| native_name = Eesti Loodusmuuseum
| image = Estonian Museum of Natural History, 2018.jpg
| imagesize = 
| caption = Ieeja muzejā
| map_type = 
| map_caption = 
| latd = 59
| latm = 26
| lats = 27
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 44
| longs = 43
| longEW = E
| established = {{dat|1941|1|241|N|bez}}
| dissolved = 
| location = {{vieta|Igaunija|Tallina|Lai iela 29a}}
| type = Dabas muzejs
| collection = ap 300 000 vienību
| visitors = 50 000&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/about-museum/history-museum |title=Loodusmuuseum. About museum |access-date={{dat|2023|05|28||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230528213421/https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/about-museum/history-museum}}&lt;/ref&gt;
| director = Uladzimirs Prakapcovs
| president = 
| curator = Vides ministrija
| owner = valsts
| publictransit = 
| car_park = 
| website = {{URL|https://www.loodusmuuseum.ee/}}
}}
'''Igaunijas Dabas muzejs''' ({{val|et|Eesti Loodusmuuseum}}) ir [[Igaunija|Igaunijas]] nacionālais [[dabas muzejs]]. Tas atrodas [[Tallina|Tallinas]] vecpilsētā, taču ir plāni par muzeja pārcelšanu uz modernāku ēku Ostas rajonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/new-museum|title=A new museum {{!}} Estonian Museum of Natural History|website=www.loodusmuuseum.ee|access-date=2023-05-28|archive-date=2023-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230528213422/https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/new-museum}}&lt;/ref&gt;

Muzejs koncentrējas uz dabas vēsturi un dabas izglītību,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loodusmuuseum.ee/muuseumist/|title=Muuseumist {{!}} Eesti Loodusmuuseum|website=www.loodusmuuseum.ee|access-date=2023-05-28|archive-date=2023-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230528213418/https://www.loodusmuuseum.ee/muuseumist/}}&lt;/ref&gt; piedāvājot apmeklētājiem ekskursiju pa Igaunijas salīdzinoši neskartajām vietām.

== Vēsture ==
Muzeja pirmsākumi meklējami Igaunijas Literatūras biedrības muzejā, kas dibināts 1842. gadā un 1864. gadā pārdēvēts par Provinces muzeju. Šis muzejs aktīvi darbojās dabaszinātņu izpētē — joma, kuras nozīme muzejā pieauga 1872. gadā, kad [[Pāleni|Aleksandrs fon der Pālens]] (1820—1895) sāka sniegt savu ieguldījumu kolekcijā. Pālens vēlāk tika ievēlēts par priekšsēdētāju, un viņa vadībā kolekcija turpināja augt. Kolekcijai augot, 1911. gadā tika iegādāta jauna ēka Kohtu ielā, kur to novietot.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/about-museum/history-museum|title=History of the Museum {{!}} Estonian Museum of Natural History|website=www.loodusmuuseum.ee|access-date=2023-05-28|archive-date=2023-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230528213421/https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/about-museum/history-museum}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pasīvās pretestības dēļ muzeja kolekcija netika pārvietota uz [[Krievija|Krieviju]]. Provinces muzejs turpināja darboties Izglītības un pētniecības ministra Mākslas un mantojuma departamenta pakļautībā, bet 1926. gadā mainīja nosaukumu uz Igaunijas Literatūras biedrības muzeju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācu izceļošanas]] baltvācu institūcijas, tostarp Igaunijas Literatūras biedrība, tika slēgtas. Pēc [[Igaunijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] 1940. gadā ar [[Igaunijas PSR]] Tautas komisāru padomes nolikumu padomju varas iestādes nacionalizēja visus muzejus, kas ļāva Tallinā 1941. gada 1. janvārī izveidot Nacionālo Dabas muzeju. Par pirmo direktoru kļuva Ēriks Kumari. No provinces muzeja krājumiem dabas muzejs saņēma aptuveni 19 500 ģeoloģisko materiālu, 55 500 botānisko un 15 000 zooloģisko paraugu. 1942. gadā [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|bombardēšana]] iznīcināja daļu muzeja eksponātu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Kolekcija ==
Igaunijas Dabas muzeja krājumos ir gandrīz 300 000 vienību. Kolekcijās ir pārstāvēti aptuveni 90% no Igaunijā sastopamajām [[Augi|augu]], [[Vaboles|vaboļu]], [[Tauriņi|tauriņu]] un [[Kodes|kožu]], [[Putni|putnu]] un [[Zīdītāji|zīdītāju]] sugām. Ļoti vērtīgu kolekciju daļu veido [[Tipiskā suga|tipveida eksemplāri]] — eksemplāri, kas izmantoti, lai sniegtu pirmo jauna [[Taksons|taksona]] aprakstu un kalpotu kā šī taksona galīgs piemērs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loodusmuuseum.ee/en/collections|title=Collections {{!}} Estonian Museum of Natural History|website=www.loodusmuuseum.ee|access-date=2023-05-28|archive-date=2023-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230513005825/https://www.loodusmuuseum.ee/en/collections}}&lt;/ref&gt;

Igaunijas Dabas muzeja izstādes sastāv no pastāvīgās ekspozīcijas un pagaidu izstādēm. Pastāvīgā ekspozīcija ir izvietota divos muzeja stāvos. Otrajā stāvā atrodas jūru un upju zāle un ģeoloģijas zāle. Trešajā stāvā ir meža zāle un atklājumu telpa. Eksponātu vidū ir, piemēram, [[Storu dzimta|store]] Marija – lielākā Igaunijā noķertā zivs.

Turklāt Dabas muzejs katru gadu piedāvā vairākas lielākas un mazākas pagaidu izstādes, kuru tēmas ir no dzīviem [[Zirnekļi|zirnekļiem]] līdz [[Ēdamās sēnes|ēdamajām]] un [[Indīgās sēnes|indīgajām sēnēm]] un [[Minerāls|minerāliem]]. No pavasara līdz rudenim Dabas muzeja pagalmā ir arī pagaidu izstādes.

=== Botānika ===
Galvenā [[Botānika|botāniskā]] kolekcija satur aptuveni 122 000 augu paraugu. [[Vaskulārie augi|Vaskulāro augu]] [[Herbārijs|herbārijā]] ir 90 000 paraugu, no kuriem 88 700 ir [[lapas]], bet pārējie [[Auglis|augļi]], [[Sēkla|sēklas]] un [[Strobils|strobili]]. Lielākā daļa materiāla ievākta Igaunijā un kolekcijā ir dominējošas vietējās floras — 1600 taksonu — eksemplāri. Kolekcijas vecākie eksemplāri ir datēti ar 1930. gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/botanical-collection|title=Botanical collection {{!}} Estonian Museum of Natural History|website=www.loodusmuuseum.ee|access-date=2023-05-28|archive-date=2023-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230528213420/https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/botanical-collection}}&lt;/ref&gt;

=== Mikoloģija ===
[[Mikoloģija|Mikoloģiskajā]] herbārijā ir aptuveni 2450 sēņu paraugi. Neķērpjoto sēņu kolekcijā ir 250 paraugi. No vairāk nekā 2200 [[Ķērpji|ķērpju]], t.i., lihenizēto sēņu kolekcijā iekļautajiem eksemplāriem, aptuveni 1600 tika savākti Igaunijā un 600 nākuši no ārvalstīm (galvenokārt [[Skandināvijas pussala|Skandināvijas]] un citām Eiropas daļām).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/mycological-collection|title=Mycological collection {{!}} Estonian Museum of Natural History|website=www.loodusmuuseum.ee|access-date=2023-05-28|archive-date=2023-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230528213422/https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/mycological-collection}}&lt;/ref&gt;

=== Zooloģija ===
[[Zooloģija|Zooloģiskajās]] kolekcijās ir aptuveni 1330 000 eksemplāru. Kolekcijās ir plaša gan [[Mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]], gan [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] sugu izvēle no Igaunijas, kā arī citām pasaules daļām.

Zooloģiskajās kolekcijās ietilpst:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/zoological-collection|title=Zoological collection {{!}} Estonian Museum of Natural History|website=www.loodusmuuseum.ee|access-date=2023-05-28|archive-date=2023-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230528213421/https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/zoological-collection}}&lt;/ref&gt;

* [[Ornitoloģija|Ornitoloģiskā]] kolekcija
* Zīdītāju kolekcija
* [[Gliemji|Gliemju]] čaulu, [[Koraļļi|koraļļu]] un [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] kolekcija
* [[Entomoloģija|Entomoloģiskā]] kolekcija

=== Ģeoloģija ===
Muzeja [[Ģeoloģija|ģeoloģiskajā]] kolekcijā ir aptuveni 3500 paraugu. Gandrīz trīs ceturtdaļas eksemplāru veido [[Paleontoloģija|paleontoloģisku]] materiālu, kura vecākie paraugi savākti 19. gadsimta vidū. Paleontoloģiskās kolekcijas dominējošo daļu veido Igaunijas [[Pamatieži|pamatiežos]] atrastās [[Paleozojs|paleozoja]] [[fosilijas]]. Saglabātajā materiālā daudzskaitlīgākie paraugi ir jūras bezmugurkaulnieku fosilijas no [[Ordoviks|ordovika]] un [[Silūrs|silūra]] perioda. Paleontoloģiskajās kolekcijās ir arī [[Kvartārs|kvartāra]] perioda zīdītāju kaulu un skeleta fragmenti, no kuriem lielākā daļa nāk no Krievijas ziemeļu teritorijām. [[Litoloģija|Litoloģiskajās]] kolekcijās glabājas tipiski Igaunijas pamatiežu [[nogulumieži]]: [[kaļķakmens]], [[merģelis]] un [[smilšakmens]]. [[Petroloģija|Petroloģiskās]] kolekcijas ir nelielas, un galvenie eksemplāri ir Igaunijas ledāju [[Laukakmens|laukakmeņi]], [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]] un [[Magmatiskie ieži|magmatisko iežu]] paraugi, kas savākti no bijušās [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] teritorijas. Muzeja [[Mineraloģija|mineraloģisko]] eksemplāru skaits pēdējā desmitgadē ir ievērojami pieaudzis, pateicoties pašmāju un ārvalstu ziedojumiem. Ja iepriekšējos gados kolekcijās ievietotie minerāli pārsvarā nāk no Krievijas, Austrumeiropas un Vācijas, tad mūsdienu kolekcijā ir minerāli no Austrālijas, Dienvidamerikas un Āfrikas. Daži no ievērojamākajiem mineraloģiskajiem paraugiem ir lielās [[Kvarcs|kvarca]], [[Ametists|ametista]] un [[Fluorūdeņražskābe|fluorīdu]] [[Drūza|drūzas]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/geological-collection|title=Geological collection {{!}} Estonian Museum of Natural History|website=www.loodusmuuseum.ee|access-date=2023-05-28|archive-date=2023-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230528213420/https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/geological-collection}}&lt;/ref&gt;

=== Zinātnes vēstures kolekcija ===
Zinātnes vēstures krājumā ir aptuveni 1050 ar dabas izpēti un starpniecību saistītu arhīvu materiālu un vēsturisku priekšmetu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/historical-collection|title=Historical collection {{!}} Estonian Museum of Natural History|website=www.loodusmuuseum.ee|access-date=2023-05-28|archive-date=2023-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230528213420/https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/historical-collection}}&lt;/ref&gt;

=== Fotogrāfiju kolekcija ===
Fotogrāfiju kolekcijā ir fotogrāfijas, negatīvi un krāsu [[Diapozitīvs|diapozitīvi]], kopumā 28 000 vienību, kas atspoguļo muzeja ikdienu, izstādes, lauku darbus un notikumus laika gaitā. Muzeja fotogrāfiju kolekcija ir digitalizēta bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmā ''PlutoF'' ar [[Akronīms|akronīmu]] TAMF.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/collections/photo-and-multimedia-collection|title=Photo and multimedia collection {{!}} Estonian Museum of Natural History|website=www.loodusmuuseum.ee|access-date=2023-05-28|archive-date=2023-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230528213418/https://www.loodusmuuseum.ee/index.php/en/collections/photo-and-multimedia-collection}}&lt;/ref&gt;

== Kolekcijas attēli ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Näitus_&quot;Müstiline_ürgmeri&quot;.jpg|Izstādē &quot;Pirmatnējās jūras noslēpumi&quot;
Attēls:Eesti_Loodusmuuseumi_zoloogilised_kogud.jpg|Izbāzeņi
Attēls:Estonian_Museum_of_Natural_History_Specimen_No_170954_photo_(g1_g1-9_1_jpg).jpg|Pārakmeņojušies [[Pleckāji|brahiopodi]]
Attēls:Estonian_Museum_of_Natural_History_Specimen_No_178271_photo_(g28_g28-87_1_jpg).jpg|Dūmu kvarcs
Attēls:Estonian_Museum_of_Natural_History_-_Sponge.png|[[Sūkļi|Sūkļa]] datormodelis 
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Dabas muzeji]]
[[Kategorija:Muzeji Igaunijā]]
[[Kategorija:Tallina]]</text>
      <sha1>539vzxlhibivz561wv83a9q4wefb11n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Normunds Līcis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548768</id>
    <revision>
      <id>4534947</id>
      <parentid>4474875</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T09:50:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4534947</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4198" sha1="kq123flkd385rq10u6hhok4dtdp3bim" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Normunds Līcis
| attēls              = Normunds Līcis.jpg
| apraksts            = 
| amats               = [[Saulkrastu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums         = {{dat|2018|12|27|N}}
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers            = 
* [[Māris Kučinskis]]
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| vietnieks           = 
| priekštecis         = [[Ervīns Grāvītis]]
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1972|09|14}}
| dzim_vieta          = 
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Saulkrastu novads}}
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Latvijas Reģionu apvienība]] 
| dzīvesb             = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Normunds Līcis''' (dzimis {{dat|1972|09|14}}) ir [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] domes priekšsēdētājs, šo amatu viņš ieņem kopš {{dat|2018|12|27|Ģ}}.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/no-amata-gaz-saulkrastu-novada-domes-priekssedetaju-graviti-jaunais-mers-normunds-licis.d?id=50699209 No amata gāž Saulkrastu novada domes priekšsēdētāju Grāvīti, jaunais mērs — Normunds Līcis]&lt;/ref&gt; Līcis pārstāv apvienībā &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;[[Apvienotais saraksts]]&quot; ietilpstošo partiju &quot;[[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]&quot; un ir tās valdes loceklis. 

Līcis 1995. gadā absolvēja [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāti]], iegūstot inženierzinātņu bakalaura grādu būvniecībā un ainavu arhitektūrā. Viņš ir arī [[Skultes osta|Skultes ostas]] valdes priekšsēdētājs, biedrības &quot;Jūras zeme&quot; padomes priekšsēdētājs, [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģiona]] Attīstības padomes loceklis, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības &quot;Rīgas metropole&quot; biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/16590-normunds-licis/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2017. gada septembra N. Līcis ir viens no biedrības &quot;[[Sabiedrība Centriskai Politikai]]&quot; (agrāk &quot;Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij&quot; un &quot;Sabiedrība par labām pārmaiņām&quot;) amatpersonām, kopā ar tās vadītāju [[Edvards Smiltēns|Edvardu Smiltēnu]] un uzņēmēju [[Edgars Štelmahers|Edgaru Štelmaheru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008121694|title=UR informācijas portāls|website=info.ur.gov.lv|access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/edgars-stelmahers/|title=Edgars Štelmahers|website=Puaro|access-date=2026-10-12|date=2022-08-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Biedrība ir viens no partijas &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Latvijas Reģionu apvienība&quot; sadarbības partneriem.&lt;ref name=&quot;lsm2208&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-regionu-apvieniba-partapusi-partija.a371430/|title=Latvijas Reģionu apvienība pārtapusi partijā|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2020|8|30||bez}}|date={{dat|2020|8|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = ''Ervīns Grāvītis''
| virsraksts = [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada dome]]s priekšsēdētājs
| periods    = {{dat|2018|12|27|N}} — ''pašlaik''
| pēc        = ''amatā''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}

{{DEFAULTSORT:Līcis, Normunds}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saulkrastu novada pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]</text>
      <sha1>kq123flkd385rq10u6hhok4dtdp3bim</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunpiebalgas vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>555135</id>
    <revision>
      <id>4534786</id>
      <parentid>4275450</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T00:31:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534786</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2601" sha1="mt5cwdjuhtiqjxdyv599b1498lh3z0w" xml:space="preserve">{{Latvijas vidusskolas infokaste
|nosaukums    = Jaunpiebalgas vidusskola
|attēla_nos   = 
|att_izm      = 
|att_apraksts = 
|dibin        = 1806
|vieta        = Gaujas iela 41, [[Jaunpiebalga]], {{LAT}}
|tips         = vidusskola
|direktors    = Arnis Ratiņš
|skoleni      = 
|mlapa        = https://jv.edu.lv/
}}
'''Jaunpiebalgas vidusskola''' ir [[Cēsu novads|Cēsu novada]] izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības un vidējās izglītības programmas. Vidusskolas galvenā ēka (5. — 12. klase) atrodas Gaujas ielā 41, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgā]], bet sākumskola (1. — 4. klasei) un pirmsskola (1,5 — 6 gadi) izvietotas ēkā Priežu ielā 8, Jaunpiebalgā.

== Vēsture ==
[[Attēls:Jaunpiebalgas draudzes skola pirms 1940.jpg|thumb|200px|left|Jaunpiebalgas draudzes skola (1937)]]
Dibināta kā [[Jaunpiebalgas draudze]]s skola 1806. gadā. [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Sarkanās armijas atkāpšanās laikā]] 1941. gada jūlija sākumā skolu nodedzināja.

[[Latvijas PSR]] laikā 1944. gadā to pārveidoja par Jaunpiebalgas nepilno vidusskolu, 1946. gadā par Jaunpiebalgas vidusskolu, 1952. gadā Jaunpiebalgā uzcēla jaunu [[Gaujienas rajons|Gaujienas rajona]] vidusskolas ēku, 1957. gadā pamatskolas ēku, 1966. gadā sāka veidot skolas parku ar estrādi, sporta bāzi, dīķiem.

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā Priežu ielā 8 izvietoja 1. — 4. klases un bērnudārzu. 2007. gadā uzcēla piebūvi ķīmijas, fizikas un mājturības kabinetiem, kurā izvietojās informācijas tehnoloģiju, metodiskais un sociāla atbalsta centrs.&lt;ref&gt;[https://jv.edu.lv/par-skolu/svarigakie-dati Nozīmīgākie dati skolas vēsturē] {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 1. septembrī, Jaunpiebalgas vidusskola tiks reorganizēta par Jaunpiebalgas pamatskolu.

== Izglītības programmas ==
* Vispārējās pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111)
* Pamatizglītības programma (1.- 9.kl.) (kods 21011111)
* Vispārējās vidējās izglītības programma (kods 31016011)
* Speciālās izglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611)
* Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 21015811)
* Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (kods 01015311)

== Absolventi ==
* [[Ausma Cimdiņa|Ausma Nedēļa]] (Cimdiņa), zinātniece, 1969. gada absolvente

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Cēsu novada skolas}}

[[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]]</text>
      <sha1>mt5cwdjuhtiqjxdyv599b1498lh3z0w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dženovas Republika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>558370</id>
    <revision>
      <id>4534466</id>
      <parentid>4240922</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:58:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:State Flag and War Ensign of the Kingdom of Sardinia (1816-1848).svg]] → [[File:State Flag and War Ensign of the Savoyard States (1816-1848).svg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] · corr.</comment>
      <origin>4534466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3750" sha1="2rwvpa4n1lav02n5f2awdlcduvlfocu" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = Dženovas Republika
|
|kontinents          = Eiropa
|reģions             = Vidusjūras reģions
|valsts              = Itālija
|laikmets            = [[viduslaiki]], [[jaunie laiki]]
|valdības_veids      = republika
|
|gads_sākums         = 1099. gads
|gads_beigas         = 1797. gads
|
|p1                  = Itālijas Karaliste (Svētā Romas impērija)
|flag_p1             = Banner of the Holy Roman Emperor with haloes (1430-1806).svg
|p2                  = 
|flag_p2             = 
|p3                  = 
|flag_p3             = 
|s1                  = Ligūrijas Republika
|flag_s1             = Flag of Genoa.svg
|s2                  = Dženovas hercogiste
|flag_s2             = Flag of Genoa.svg
|s3                  = Savojas hercogiste
|flag_s3             = Flag of Savoie.svg
|s4                  = Sardīnijas Karaliste
|flag_s4             = State Flag and War Ensign of the Savoyard States (1816-1848).svg
|s5                  = Korsikas Republika
|flag_s5             = Flag of Corsica.svg
|
|image_flag          = Flag of Genoa.svg
|flag                = 
|flag_type           = 
|
|image_coat          = Coat of arms of Republic of Genoa.svg
|symbol              = 
|symbol_type         = 
|
|image_map           = Genoese Holdings.png
|image_map_caption   = Tumši sarkanā krāsā iekrāsotas Dženovas Republikas teritorijas 12. un 13. gadsimtā, bet gaiši sarkanā krāsā īslaicīgi kontrolētās teritorijas
|
|galvaspilsēta       = Dženova
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = 
|national_anthem     = 
|kopīgas_valodas     = 
|reliģija            = Romas Katoļu baznīca
|nauda               = 
|
|leader1             = 
|leader2             = 
|year_leader1        = 
|year_leader2        = 
|title_leader        = 
|
|stat_year1          = 
|stat_platība1       = 
|stat_pop1           = 
|stat_year2          = 
|stat_platība2       = 
|stat_pop2           = 
|footnotes           = 
}}

'''Dženovas Republika''' ({{val|lij|Repùbrica de Zena}}, {{val|la|Res publica Genuensis}}) bija [[viduslaiki|viduslaiku]] un [[jaunie laiki|jauno laiku]] valsts [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] no 1099. līdz 1797. gadam. Tās administratīvais centrs bija [[Dženova]] un pamatā tā atradās [[Ligūrijas jūra]]s piekrastē mūsdienu [[Itālija]]s ziemeļrietumos, [[Ligūrija|Ligūrijā]]. Dženovas Republika kopš 12. gadsimta bija vairāku republiku [[federācija (valsts)|federācija]] un tā kontrolēja plašākas teritorijas arī [[Korsika|Korsikā]], [[Sardīnija]]s ziemeļos, [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] vairākas salas, īslaicīgi arī [[Krēta|Krētu]], kā arī teritorijas [[Krima]]s piekrastē pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]].

Dženovas Republikas pastāvēšanas laikā tā bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Tā bija izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un banku darbību. Dženovas Republikas bagātība lielā mērā balstījās uz tirdzniecību ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] zemēm. Dženovas jūrnieki bija pazīstami ar jūras ekspedīcijām, meklējot jaunus tirdzniecības ceļus. Valsts bija iesaistīta arī politiskajos un militārajos konfliktos, piedaloties karos un savienībās ar citām Eiropas valstīm. Dženova bija arī svarīgs kultūras un diplomātijas centrs, kurā attīstījās literatūra, māksla un arhitektūra.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}
{{Itālija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]
[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]</text>
      <sha1>2rwvpa4n1lav02n5f2awdlcduvlfocu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Touchstone Pictures</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570549</id>
    <revision>
      <id>4534698</id>
      <parentid>4519599</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:27:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-54745-46</username>
        <id>151747</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4534698</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12974" sha1="aegdmaf4lj4sg28st67giru5p4jm2tu" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''Touchstone Pictures''
| logo = Touchstone Pictures logo.svg.png
| caption = ''Touchstone Pictures'' logo
| logo_size = 200px
| type = zīmols&lt;ref name=&quot;sec&quot;&gt;[https://www.sec.gov/Archives/edgar/data/1001039/000100103907000090/filename1.htm Letter signed by] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170801115329/https://www.sec.gov/Archives/edgar/data/1001039/000100103907000090/filename1.htm |date={{dat|2017|8|1|L|bez}}}} Thomas O. Staggs (Senior Executive Vice President &amp; Chief Financial Officer, The Walt Disney Company) to the U.S. Securities and Exchange Commission, {{dat|2007|3|1|N|bez}}. Retrieved on {{dat|2013|5|6|L|bez}}.&lt;/ref&gt;
| foundation = {{dat|1984|2|15|L|bez}} (kā ''Touchstone Films'')
{{dat|2026|10|12|L|bez}}
| fate = pievienota ''[[Walt Disney Pictures]]''
| defunct = {{dat|2016|09|02|L|bez}}
| founder = [[Ronalds Millers]] [[John David]]
| location_city = {{vieta|ASV|Kalifornija|Bērbanka}}
| area_served = visa pasaule
| key_people = [[Šons Beilijs]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Graser|first=Marc|date={{dat|2010|1|14|L|bez}}|title=Disney names Sean Bailey production chief|work=Variety|url=https://variety.com/2010/film/markets-festivals/disney-names-sean-bailey-production-chief-1118013784/|access-date={{dat|2020|7|12|L|bez}}|archive-date={{dat|2020|10|27|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201027162132/https://variety.com/2010/film/markets-festivals/disney-names-sean-bailey-production-chief-1118013784/}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(priekšsēdētājs un izpilddirektors, 2010—2016)&lt;/small&gt;
| industry = filmas
| owner = ''[[Walt Disney Studios]]''
}}
'''''Touchstone Pictures''''' (līdz 1986. gadam '''''Touchstone Films''''') bija ''[[Walt Disney Studios]]'' pakļautībā esošs [[kinofilma|filmu]] izplatīšanas [[zīmols]], kas piederēja ''[[The Walt Disney Company]]''. Ar ''Touchstone Pictures'' zīmolu izplatītās filmas producēja un finansēja ''Walt Disney Studios'', taču filmu saturs bija paredzēts vecākai auditorijai nekā tipiskās ''[[Walt Disney Pictures]]'' filmas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/will-steven-spielberg-drop-dreamworks-826201|title=Will Steven Spielberg Drop the DreamWorks Name?|last=McClintock|first=Pamela|date=September 24, 2015|work=The Hollywood Reporter|access-date={{dat|2015|10|4|L|bez}}|archive-date={{dat|2015|9|27|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150927003718/http://www.hollywoodreporter.com/news/will-steven-spielberg-drop-dreamworks-826201}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://d23.com/touchstone-splash-30th-anniversary/|title=It's Been 30 Years Since Touchstone Pictures' Splash-y Debut|last=Deitchman|first=Beth|date={{dat|2014|3|7|L|bez}}|publisher=Disney D23|access-date={{dat|2014|8|29|L|bez}}|archive-date={{dat|2015|28|1|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150128133224/https://d23.com/touchstone-splash-30th-anniversary/}}&lt;/ref&gt; Faktiski ''Touchstone Pictures'' bija vien [[pseidonīms|pseidonīma]] zīmols un kā atsevišķs [[uzņēmums]] nepastāvēja.&lt;ref name=&quot;sec&quot;/&gt;

{{dat|1984|2|15||bez}} zīmolu izveidoja tābrīža ''The Walt Disney Company'' prezidents [[Ronalds Millers]].&lt;ref name=&quot;nyt&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1984/02/16/movies/touchstone-label-to-replace-disney-name-on-some-films.html|title=Touchstone Label to Replace Disney Name on Some Films|last=Harmetz|first=Aljean|date={{dat|1983|2|16|L|bez}}|work=The New York Times|access-date={{dat|2019|2|17|L|bez}}|language=en-US|issn=0362-4331|archive-date={{dat|2015|4|3|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150403144539/http://www.nytimes.com/1984/02/16/movies/touchstone-label-to-replace-disney-name-on-some-films.html}}&lt;/ref&gt; Līdz [[2010. gadi]]em tā darbojās kā aktīva filmu ražošanas nodaļa, izdodot vairumu ''Walt Disney Studios'' ar indeksu PG-13 un R vērtēto filmu. 2009. gadā ''[[DreamWorks Pictures]]'' noslēdza filmu izplatīšanas līgumu ar ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'', kas paredzēja 5 gadu laikā izplatīt 30 ''Dreamworks Pictures'' ražotās filmas, izmantojot ''Touchstone Pictures'' zīmolu. Saskaņā ar šo līgumu ''Touchstone Pictures'' izplatīja filmas laika posmā no 2011. līdz 2016. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The Walt Disney Company: 2011 Annual Financial Report|url=http://cdn.media.ir.thewaltdisneycompany.com/2011/annual/WDC-10kwrap-2011.pdf|publisher=The Walt Disney Company|access-date={{dat|2012|12|30|L|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120522224950/http://cdn.media.ir.thewaltdisneycompany.com/2011/annual/WDC-10kwrap-2011.pdf|archive-date={{dat|2012|5|22|N|bez}}}} Page 12&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Var&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2009/film/features/disney-signs-deal-with-dreamworks-1117999836/|title=Disney signs deal with DreamWorks|last1=Graser|first1=Marc|last2=Siegel|first2=Tatiana|date={{dat|2009|2|9|L|bez}}|website=Variety|language=en|access-date={{dat|2019|4|24|L|bez}}|archive-date={{dat|2009|10|8|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20091008132321/http://www.variety.com/article/VR1117999836.html?categoryid=13&amp;cs=1}}&lt;/ref&gt; Pēdējā šī līguma ietvaros izdotā filma bija &quot;[[Gaisma okeānā]]&quot; (''The Light Between Oceans''), ko izdeva {{dat|2016|9|2|L|bez}}, līdz ar ko ''Touchstone Pictures'' zīmols darbību pārtrauca.

== Filmas ==
Pavisam laikā no {{dat|1984|2|15|G|bez}} līdz {{dat|2016|9|2|D|bez}} ar ''Touchstone Pictures'' zīmolu izlaida 237 filmas. Kaut arī ''Walt Disney Studios'' producētās [[animācijas filma]]s parasti izplatīja ''Walt Disney Pictures'', ar ''Touchstone Pictures'' zīmolu izplatīja tādas filmas kā &quot;[[Murgs pirms Ziemassvētkiem]]&quot; (''The Nightmare Before Christmas''), &quot;[[Gnomeo un Džuljeta]]&quot; (''Gnomeo &amp; Juliet''), &quot;[[Vējš pieņemas spēkā]]&quot; un &quot;[[Neparastā maģija]]&quot; (''Strange Magic''). Vislielākā peļņa bija 1998. gada filmai &quot;[[Armagedons (filma)|Armagedons]]&quot;. Sešas filmas saņēmušas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s nomināciju &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;, tai skaitā: &quot;[[Mirušo dzejnieku biedrība]]&quot;, &quot;[[Savs cilvēks]]&quot;, &quot;[[Kalpone]]&quot;, &quot;[[Kara zirgs]]&quot;, &quot;[[Linkolns (filma)|Linkolns]]&quot; un &quot;[[Spiegu tilts]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Tribou|first=Richard|title=Not-so-golden year for Disney's chances at the Oscars|url=https://www.orlandosentinel.com/os-xpm-2014-01-16-os-disney-academy-awards-2014-011614-story.html|access-date={{dat|2016|2|20|L|bez}}|work=Orlando Sentinel|date={{dat|2014|1|16|L|bez}}|archive-date={{dat|2017|7|3|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170703170039/http://articles.orlandosentinel.com/2014-01-16/the-daily-disney/os-disney-academy-awards-2014-011614_1_saving-mr-p-l-travers-walt-disney}}&lt;/ref&gt;

Viens no ievērojamākajiem zīmola izdoto filmu producentiem bija [[Džerijs Brukhaimers]], kam no 1993. līdz 2014. gadam spēkā bija producēšanas līgums ar ''Touchstone Pictures''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-disney-and-jerry-bruckheimer-to-end-longtime-partnership-20130919-story.html|title=Disney and Jerry Bruckheimer to end longtime partnership|last=Miller|first=Daniel|date={{dat|2013|9|19|L|bez}}|work=Los Angeles Times|access-date={{dat|2013|9|20|L|bez}}|archive-date={{dat|2023|3|15|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230315193516/https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-disney-and-jerry-bruckheimer-to-end-longtime-partnership-20130919-story.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Lev, Michael (January 18, 1991). &quot;2 Top Movie Producers Sign Disney Accord&quot;. ''The New York Times''. Page D3.&lt;/ref&gt; Brukhaimera un ''Touchstone Pictures'' sadarbībā izdoto filmu vidū minamas: ''[[The Ref]]'', &quot;[[Ieslodzīto reiss]]&quot; (''Con Air''), &quot;Armagedons&quot;, &quot;[[Valsts ienaidnieks]]&quot;, &quot;[[Nozust 60 sekundēs]]&quot; (''Gone in 60 Seconds''), &quot;[[Bārs &quot;Coyote Ugly&quot;]]&quot; un &quot;[[Pērlhārbora (filma)|Pērlhārbora]]&quot;.

''Touchstone'' veidotās filmas kinoteātros izplatīja ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'', bet mājas mediju platformās — ''[[Buena Vista Home Entertainment]]'' (kā ''Touchstone Home Entertainmen'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.christiedigital.com/press-releases|title=Press Releases|website=www.christiedigital.com|access-date=2025-02-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Pelnošākās filmas ===
{{Columns-start|num=2}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Filmas pēc kopējiem ienākumiem Ziemeļamerikā&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Box Office by Studio – Disney All Time|url=http://www.boxofficemojo.com/studio/chart/?studio=buenavista.htm|publisher=Box Office Mojo|access-date={{dat|2016|8|29|L|bez}}|archive-date={{dat|2011|6|28|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110628223127/http://boxofficemojo.com/studio/chart/?studio=buenavista.htm}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; | Gads
! scope=&quot;col&quot; | Kopējie ienākumi
|-
!1
|&quot;[[Zīmes]]&quot;
|2002
|${{sk|227966634}}
|-
!2
|&quot;[[Armagedons (filma)|Armagedons]]&quot;
|1998
|${{sk|201578182}}
|-
!3
|&quot;[[Pērlhārbora (filma)|Pērlhārbora]]&quot;
|2001
|${{sk|198 542 554}}
|-
!4
|&quot;[[Linkolns (filma)|Linkolns]]&quot;
|2012
|${{sk|182207973}}
|-
!5
|&quot;[[Jaukā sieviete]]&quot;
|1990
|${{sk|178406268}}
|-
!6
|&quot;[[Kalpone]]&quot;
|2011
|${{sk|169708112}}
|-
!7
|&quot;[[Mežonīgais četrinieks]]&quot; (''Wild Hogs'')
|2007
|${{sk|168273550}}
|-
!8
|''[[Three Men and a Baby]]''
|1987
|${{sk|167780960}}
|-
!9
|&quot;[[Bildinājums (2009. gada filma)|Bildinājums]]&quot;
|2009
|${{sk|163958031}}
|-
!10
|&quot;[[Ūdenszellis]]&quot;
|1998
|${{sk|161491646}}
|-
!11
|&quot;[[Kurš iegāza trusīti Rodžeru?]]&quot;
|1988
|${{sk|154112492}}
|-
!12
|&quot;[[Māsa uzdarbojas]]&quot; (''Sister Act'')
|1992
|${{sk|139605150}}
|-
!13
|&quot;[[Izpirkums (filma)|Izpirkums]]&quot;
|1996
|${{sk|136492681}}
|-
!14
|''[[Bringing Down the House]]''
|2003
|${{sk|132716677}}
|-
!15
|&quot;[[Mīļās mājas Alabamā]]&quot; (''Sweet Home Alabama'')
|2002
|${{sk|127223418}}
|-
!16
|&quot;[[Labrīt, Vjetnama]]&quot;
|1987
|${{sk|123922370}}
|-
!17
|&quot;[[Ciems (filma)|Ciems]]&quot;
|2004
|${{sk|114197520}}
|-
!18
|&quot;[[Valsts ienaidnieks]]&quot;
|1998
|${{sk|111549836}}
|-
!19
|&quot;[[Fenomens (filma)|Fenomens]]&quot; (''Phenomenon'')
|1996
|${{sk|104636382}}
|-
!20
|&quot;[[Diks Treisijs (1990. gada filma)|Diks Treisijs]]&quot; (''Dick Tracy'')
|1990
|${{sk|103738726}}
|-
!21
|&quot;[[Nozust 60 sekundēs]]&quot; (''Gone in 60 Seconds'')
|2000
|${{sk|101648571}}
|-
!22
|&quot;[[Ieslodzīto reiss]]&quot; (''Con Air'')
|1997
|${{sk|101117573}}
|-
!23
|&quot;[[Gnomeo un Džuljeta]]&quot; (''Gnomeo &amp; Juliet'')
|2011
|${{sk|99967670}}
|-
!24
|&quot;[[Mirušo dzejnieku biedrība]]&quot;
|1989
|${{sk|95860116}}
|-
!25
|&quot;[[Neievainojamais]]&quot; (''Unbreakable'')
|2000
|${{sk|95011339}}
|-
|}
{{column}}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Filmas pēc kopējiem ienākumiem pasaulē
|-
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; | Gads
! scope=&quot;col&quot; | Kopējie ienākumi
|-
!1
|&quot;[[Armagedons (filma)|Armagedons]]&quot;
|1998
|${{sk|553709788}}
|-
!2
|&quot;[[Jaukā sieviete]]&quot;
|1990
|${{sk|463406268}}
|-
!3
|&quot;[[Pērlhārbora (filma)|Pērlhārbora]]&quot;
|2001
|${{sk|449220945}}
|-
!4
|&quot;[[Zīmes]]&quot;
|2002
|${{sk|408247917}}
|-
!5
|&quot;[[Kurš iegāza trusīti Rodžeru?]]&quot;
|1988
|${{sk|351500000}}
|-
!6
|&quot;[[Bildinājums (2009. gada filma)|Bildinājums]]&quot;
|2009
|${{sk|317375031}}
|-
!7
|&quot;[[Izpirkums (filma)|Izpirkums]]&quot;
|1996
|${{sk|309492681}}
|-
!8
|&quot;[[Cietais tērauds]]&quot;
|2011
|${{sk|299268508}}
|-
!9
|&quot;[[Linkolns (filma)|Linkolns]]&quot;
|2012
|${{sk|275293450}}
|-
!10
|&quot;[[Ciems (filma)|Ciems]]&quot;
|2004
|${{sk|256697520}}
|-
!11
|&quot;[[Mežonīgais četrinieks]]&quot; (''Wild Hogs'')
|2007
|${{sk|253625427}}
|-
!12
|&quot;[[Valsts ienaidnieks]]&quot;
|1998
|${{sk|250649836}}
|-
!13
|&quot;[[Neievainojamais]]&quot; (''Unbreakable'')
|2000
|${{sk|248118121}}
|-
!14
|&quot;[[Nozust 60 sekundēs]]&quot; (''Gone in 60 Seconds'')
|2000
|${{sk|237202299}}
|-
!15
|&quot;[[Mirušo dzejnieku biedrība]]&quot;
|1989
|${{sk|235860116}}
|-
!16
|&quot;[[Māsa uzdarbojas]]&quot; (''Sister Act'')
|1992
|${{sk|231605150}}
|-
!17
|&quot;[[Ieslodzīto reiss]]&quot; (''Con Air'')
|1997
|${{sk|224012234}}
|-
!18
|&quot;[[Lidojuma plāns]]&quot;
|2005
|${{sk|223387299}}
|-
!19
|&quot;[[Kalpone]]&quot;
|2011
|${{sk|216639112}}
|-
!20
|&quot;[[Karalis Arturs (2004. gada filma)|Karalis Arturs]]&quot; (''King Arthur'')
|2004
|${{sk|203567857}}
|-
!21
|&quot;[[Need For Speed: Ātruma slāpes]]&quot; (''Need for Speed'')
|2014
|${{sk|203277636}}
|-
!22
|&quot;[[Gnomeo un Džuljeta]]&quot; (''Gnomeo &amp; Juliet'')
|2011
|${{sk|193967670}}
|-
!23
|&quot;[[Ūdenszellis]]&quot;
|1998
|${{sk|185991646}}
|-
!24
|&quot;[[Mīļās mājas Alabamā]]&quot; (''Sweet Home Alabama'')
|2002
|${{sk|180622424}}
|-
!25
|&quot;[[Kara zirgs]]&quot;
|2011
|${{sk|177584879}}
|}
{{Columns-end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Kino-aizmetnis}}
{{Organizācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV uzņēmumi]]
[[Kategorija:ASV kinostudijas]]
[[Kategorija:Disney production studios]]</text>
      <sha1>aegdmaf4lj4sg28st67giru5p4jm2tu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534716</id>
      <parentid>4534698</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:06:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54745-46|~2026-54745-46]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis</comment>
      <origin>4519599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13013" sha1="p8tj3un9xp01fw6r9epi77jxpgh7rxu" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name          = ''Touchstone Pictures''
| logo          = Touchstone Pictures logo.svg.png
| caption       = ''Touchstone Pictures'' logo
| logo_size     = 200px
| type          = zīmols&lt;ref name=&quot;sec&quot;&gt;[https://www.sec.gov/Archives/edgar/data/1001039/000100103907000090/filename1.htm Letter signed by] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170801115329/https://www.sec.gov/Archives/edgar/data/1001039/000100103907000090/filename1.htm |date={{dat|2017|8|1|L|bez}}}} Thomas O. Staggs (Senior Executive Vice President &amp; Chief Financial Officer, The Walt Disney Company) to the U.S. Securities and Exchange Commission, {{dat|2007|3|1|N|bez}}. Retrieved on {{dat|2013|5|6|L|bez}}.&lt;/ref&gt;
| foundation    = {{dat|1984|2|15|L|bez}} (kā ''Touchstone Films'')
| fate          = pievienota ''[[Walt Disney Pictures]]''
| defunct       = {{dat|2016|09|02|L|bez}}
| founder       = [[Ronalds Millers]]
| location_city = {{vieta|ASV|Kalifornija|Bērbanka}}
| area_served   = visa pasaule
| key_people    = [[Šons Beilijs]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Graser|first=Marc|date={{dat|2010|1|14|L|bez}}|title=Disney names Sean Bailey production chief|work=Variety|url=https://variety.com/2010/film/markets-festivals/disney-names-sean-bailey-production-chief-1118013784/|access-date={{dat|2020|7|12|L|bez}}|archive-date={{dat|2020|10|27|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201027162132/https://variety.com/2010/film/markets-festivals/disney-names-sean-bailey-production-chief-1118013784/}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(priekšsēdētājs un izpilddirektors, 2010—2016)&lt;/small&gt;
| industry      = filmas
| owner         = ''[[Walt Disney Studios]]''
}}
'''''Touchstone Pictures''''' (līdz 1986. gadam '''''Touchstone Films''''') bija ''[[Walt Disney Studios]]'' pakļautībā esošs [[kinofilma|filmu]] izplatīšanas [[zīmols]], kas piederēja ''[[The Walt Disney Company]]''. Ar ''Touchstone Pictures'' zīmolu izplatītās filmas producēja un finansēja ''Walt Disney Studios'', taču filmu saturs bija paredzēts vecākai auditorijai nekā tipiskās ''[[Walt Disney Pictures]]'' filmas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/will-steven-spielberg-drop-dreamworks-826201|title=Will Steven Spielberg Drop the DreamWorks Name?|last=McClintock|first=Pamela|date=September 24, 2015|work=The Hollywood Reporter|access-date={{dat|2015|10|4|L|bez}}|archive-date={{dat|2015|9|27|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150927003718/http://www.hollywoodreporter.com/news/will-steven-spielberg-drop-dreamworks-826201}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://d23.com/touchstone-splash-30th-anniversary/|title=It's Been 30 Years Since Touchstone Pictures' Splash-y Debut|last=Deitchman|first=Beth|date={{dat|2014|3|7|L|bez}}|publisher=Disney D23|access-date={{dat|2014|8|29|L|bez}}|archive-date={{dat|2015|28|1|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150128133224/https://d23.com/touchstone-splash-30th-anniversary/}}&lt;/ref&gt; Faktiski ''Touchstone Pictures'' bija vien [[pseidonīms|pseidonīma]] zīmols un kā atsevišķs [[uzņēmums]] nepastāvēja.&lt;ref name=&quot;sec&quot;/&gt;

{{dat|1984|2|15||bez}} zīmolu izveidoja tābrīža ''The Walt Disney Company'' prezidents [[Ronalds Millers]].&lt;ref name=&quot;nyt&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1984/02/16/movies/touchstone-label-to-replace-disney-name-on-some-films.html|title=Touchstone Label to Replace Disney Name on Some Films|last=Harmetz|first=Aljean|date={{dat|1983|2|16|L|bez}}|work=The New York Times|access-date={{dat|2019|2|17|L|bez}}|language=en-US|issn=0362-4331|archive-date={{dat|2015|4|3|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150403144539/http://www.nytimes.com/1984/02/16/movies/touchstone-label-to-replace-disney-name-on-some-films.html}}&lt;/ref&gt; Līdz [[2010. gadi]]em tā darbojās kā aktīva filmu ražošanas nodaļa, izdodot vairumu ''Walt Disney Studios'' ar indeksu PG-13 un R vērtēto filmu. 2009. gadā ''[[DreamWorks Pictures]]'' noslēdza filmu izplatīšanas līgumu ar ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'', kas paredzēja 5 gadu laikā izplatīt 30 ''Dreamworks Pictures'' ražotās filmas, izmantojot ''Touchstone Pictures'' zīmolu. Saskaņā ar šo līgumu ''Touchstone Pictures'' izplatīja filmas laika posmā no 2011. līdz 2016. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The Walt Disney Company: 2011 Annual Financial Report|url=http://cdn.media.ir.thewaltdisneycompany.com/2011/annual/WDC-10kwrap-2011.pdf|publisher=The Walt Disney Company|access-date={{dat|2012|12|30|L|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120522224950/http://cdn.media.ir.thewaltdisneycompany.com/2011/annual/WDC-10kwrap-2011.pdf|archive-date={{dat|2012|5|22|N|bez}}}} Page 12&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Var&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2009/film/features/disney-signs-deal-with-dreamworks-1117999836/|title=Disney signs deal with DreamWorks|last1=Graser|first1=Marc|last2=Siegel|first2=Tatiana|date={{dat|2009|2|9|L|bez}}|website=Variety|language=en|access-date={{dat|2019|4|24|L|bez}}|archive-date={{dat|2009|10|8|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20091008132321/http://www.variety.com/article/VR1117999836.html?categoryid=13&amp;cs=1}}&lt;/ref&gt; Pēdējā šī līguma ietvaros izdotā filma bija &quot;[[Gaisma okeānā]]&quot; (''The Light Between Oceans''), ko izdeva {{dat|2016|9|2|L|bez}}, līdz ar ko ''Touchstone Pictures'' zīmols darbību pārtrauca.

== Filmas ==
Pavisam laikā no {{dat|1984|2|15|G|bez}} līdz {{dat|2016|9|2|D|bez}} ar ''Touchstone Pictures'' zīmolu izlaida 237 filmas. Kaut arī ''Walt Disney Studios'' producētās [[animācijas filma]]s parasti izplatīja ''Walt Disney Pictures'', ar ''Touchstone Pictures'' zīmolu izplatīja tādas filmas kā &quot;[[Murgs pirms Ziemassvētkiem]]&quot; (''The Nightmare Before Christmas''), &quot;[[Gnomeo un Džuljeta]]&quot; (''Gnomeo &amp; Juliet''), &quot;[[Vējš pieņemas spēkā]]&quot; un &quot;[[Neparastā maģija]]&quot; (''Strange Magic''). Vislielākā peļņa bija 1998. gada filmai &quot;[[Armagedons (filma)|Armagedons]]&quot;. Sešas filmas saņēmušas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s nomināciju &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;, tai skaitā: &quot;[[Mirušo dzejnieku biedrība]]&quot;, &quot;[[Savs cilvēks]]&quot;, &quot;[[Kalpone]]&quot;, &quot;[[Kara zirgs]]&quot;, &quot;[[Linkolns (filma)|Linkolns]]&quot; un &quot;[[Spiegu tilts]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Tribou|first=Richard|title=Not-so-golden year for Disney's chances at the Oscars|url=https://www.orlandosentinel.com/os-xpm-2014-01-16-os-disney-academy-awards-2014-011614-story.html|access-date={{dat|2016|2|20|L|bez}}|work=Orlando Sentinel|date={{dat|2014|1|16|L|bez}}|archive-date={{dat|2017|7|3|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170703170039/http://articles.orlandosentinel.com/2014-01-16/the-daily-disney/os-disney-academy-awards-2014-011614_1_saving-mr-p-l-travers-walt-disney}}&lt;/ref&gt;

Viens no ievērojamākajiem zīmola izdoto filmu producentiem bija [[Džerijs Brukhaimers]], kam no 1993. līdz 2014. gadam spēkā bija producēšanas līgums ar ''Touchstone Pictures''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-disney-and-jerry-bruckheimer-to-end-longtime-partnership-20130919-story.html|title=Disney and Jerry Bruckheimer to end longtime partnership|last=Miller|first=Daniel|date={{dat|2013|9|19|L|bez}}|work=Los Angeles Times|access-date={{dat|2013|9|20|L|bez}}|archive-date={{dat|2023|3|15|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230315193516/https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-disney-and-jerry-bruckheimer-to-end-longtime-partnership-20130919-story.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Lev, Michael (January 18, 1991). &quot;2 Top Movie Producers Sign Disney Accord&quot;. ''The New York Times''. Page D3.&lt;/ref&gt; Brukhaimera un ''Touchstone Pictures'' sadarbībā izdoto filmu vidū minamas: ''[[The Ref]]'', &quot;[[Ieslodzīto reiss]]&quot; (''Con Air''), &quot;Armagedons&quot;, &quot;[[Valsts ienaidnieks]]&quot;, &quot;[[Nozust 60 sekundēs]]&quot; (''Gone in 60 Seconds''), &quot;[[Bārs &quot;Coyote Ugly&quot;]]&quot; un &quot;[[Pērlhārbora (filma)|Pērlhārbora]]&quot;.

''Touchstone'' veidotās filmas kinoteātros izplatīja ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'', bet mājas mediju platformās — ''[[Buena Vista Home Entertainment]]'' (kā ''Touchstone Home Entertainmen'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.christiedigital.com/press-releases|title=Press Releases|website=www.christiedigital.com|access-date=2025-02-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Pelnošākās filmas ===
{{Columns-start|num=2}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Filmas pēc kopējiem ienākumiem Ziemeļamerikā&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Box Office by Studio – Disney All Time|url=http://www.boxofficemojo.com/studio/chart/?studio=buenavista.htm|publisher=Box Office Mojo|access-date={{dat|2016|8|29|L|bez}}|archive-date={{dat|2011|6|28|N|bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110628223127/http://boxofficemojo.com/studio/chart/?studio=buenavista.htm}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; | Gads
! scope=&quot;col&quot; | Kopējie ienākumi
|-
!1
|&quot;[[Zīmes]]&quot;
|2002
|${{sk|227966634}}
|-
!2
|&quot;[[Armagedons (filma)|Armagedons]]&quot;
|1998
|${{sk|201578182}}
|-
!3
|&quot;[[Pērlhārbora (filma)|Pērlhārbora]]&quot;
|2001
|${{sk|198 542 554}}
|-
!4
|&quot;[[Linkolns (filma)|Linkolns]]&quot;
|2012
|${{sk|182207973}}
|-
!5
|&quot;[[Jaukā sieviete]]&quot;
|1990
|${{sk|178406268}}
|-
!6
|&quot;[[Kalpone]]&quot;
|2011
|${{sk|169708112}}
|-
!7
|&quot;[[Mežonīgais četrinieks]]&quot; (''Wild Hogs'')
|2007
|${{sk|168273550}}
|-
!8
|''[[Three Men and a Baby]]''
|1987
|${{sk|167780960}}
|-
!9
|&quot;[[Bildinājums (2009. gada filma)|Bildinājums]]&quot;
|2009
|${{sk|163958031}}
|-
!10
|&quot;[[Ūdenszellis]]&quot;
|1998
|${{sk|161491646}}
|-
!11
|&quot;[[Kurš iegāza trusīti Rodžeru?]]&quot;
|1988
|${{sk|154112492}}
|-
!12
|&quot;[[Māsa uzdarbojas]]&quot; (''Sister Act'')
|1992
|${{sk|139605150}}
|-
!13
|&quot;[[Izpirkums (filma)|Izpirkums]]&quot;
|1996
|${{sk|136492681}}
|-
!14
|''[[Bringing Down the House]]''
|2003
|${{sk|132716677}}
|-
!15
|&quot;[[Mīļās mājas Alabamā]]&quot; (''Sweet Home Alabama'')
|2002
|${{sk|127223418}}
|-
!16
|&quot;[[Labrīt, Vjetnama]]&quot;
|1987
|${{sk|123922370}}
|-
!17
|&quot;[[Ciems (filma)|Ciems]]&quot;
|2004
|${{sk|114197520}}
|-
!18
|&quot;[[Valsts ienaidnieks]]&quot;
|1998
|${{sk|111549836}}
|-
!19
|&quot;[[Fenomens (filma)|Fenomens]]&quot; (''Phenomenon'')
|1996
|${{sk|104636382}}
|-
!20
|&quot;[[Diks Treisijs (1990. gada filma)|Diks Treisijs]]&quot; (''Dick Tracy'')
|1990
|${{sk|103738726}}
|-
!21
|&quot;[[Nozust 60 sekundēs]]&quot; (''Gone in 60 Seconds'')
|2000
|${{sk|101648571}}
|-
!22
|&quot;[[Ieslodzīto reiss]]&quot; (''Con Air'')
|1997
|${{sk|101117573}}
|-
!23
|&quot;[[Gnomeo un Džuljeta]]&quot; (''Gnomeo &amp; Juliet'')
|2011
|${{sk|99967670}}
|-
!24
|&quot;[[Mirušo dzejnieku biedrība]]&quot;
|1989
|${{sk|95860116}}
|-
!25
|&quot;[[Neievainojamais]]&quot; (''Unbreakable'')
|2000
|${{sk|95011339}}
|-
|}
{{column}}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Filmas pēc kopējiem ienākumiem pasaulē
|-
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; | Gads
! scope=&quot;col&quot; | Kopējie ienākumi
|-
!1
|&quot;[[Armagedons (filma)|Armagedons]]&quot;
|1998
|${{sk|553709788}}
|-
!2
|&quot;[[Jaukā sieviete]]&quot;
|1990
|${{sk|463406268}}
|-
!3
|&quot;[[Pērlhārbora (filma)|Pērlhārbora]]&quot;
|2001
|${{sk|449220945}}
|-
!4
|&quot;[[Zīmes]]&quot;
|2002
|${{sk|408247917}}
|-
!5
|&quot;[[Kurš iegāza trusīti Rodžeru?]]&quot;
|1988
|${{sk|351500000}}
|-
!6
|&quot;[[Bildinājums (2009. gada filma)|Bildinājums]]&quot;
|2009
|${{sk|317375031}}
|-
!7
|&quot;[[Izpirkums (filma)|Izpirkums]]&quot;
|1996
|${{sk|309492681}}
|-
!8
|&quot;[[Cietais tērauds]]&quot;
|2011
|${{sk|299268508}}
|-
!9
|&quot;[[Linkolns (filma)|Linkolns]]&quot;
|2012
|${{sk|275293450}}
|-
!10
|&quot;[[Ciems (filma)|Ciems]]&quot;
|2004
|${{sk|256697520}}
|-
!11
|&quot;[[Mežonīgais četrinieks]]&quot; (''Wild Hogs'')
|2007
|${{sk|253625427}}
|-
!12
|&quot;[[Valsts ienaidnieks]]&quot;
|1998
|${{sk|250649836}}
|-
!13
|&quot;[[Neievainojamais]]&quot; (''Unbreakable'')
|2000
|${{sk|248118121}}
|-
!14
|&quot;[[Nozust 60 sekundēs]]&quot; (''Gone in 60 Seconds'')
|2000
|${{sk|237202299}}
|-
!15
|&quot;[[Mirušo dzejnieku biedrība]]&quot;
|1989
|${{sk|235860116}}
|-
!16
|&quot;[[Māsa uzdarbojas]]&quot; (''Sister Act'')
|1992
|${{sk|231605150}}
|-
!17
|&quot;[[Ieslodzīto reiss]]&quot; (''Con Air'')
|1997
|${{sk|224012234}}
|-
!18
|&quot;[[Lidojuma plāns]]&quot;
|2005
|${{sk|223387299}}
|-
!19
|&quot;[[Kalpone]]&quot;
|2011
|${{sk|216639112}}
|-
!20
|&quot;[[Karalis Arturs (2004. gada filma)|Karalis Arturs]]&quot; (''King Arthur'')
|2004
|${{sk|203567857}}
|-
!21
|&quot;[[Need For Speed: Ātruma slāpes]]&quot; (''Need for Speed'')
|2014
|${{sk|203277636}}
|-
!22
|&quot;[[Gnomeo un Džuljeta]]&quot; (''Gnomeo &amp; Juliet'')
|2011
|${{sk|193967670}}
|-
!23
|&quot;[[Ūdenszellis]]&quot;
|1998
|${{sk|185991646}}
|-
!24
|&quot;[[Mīļās mājas Alabamā]]&quot; (''Sweet Home Alabama'')
|2002
|${{sk|180622424}}
|-
!25
|&quot;[[Kara zirgs]]&quot;
|2011
|${{sk|177584879}}
|}
{{Columns-end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Kino-aizmetnis}}
{{Organizācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV uzņēmumi]]
[[Kategorija:ASV kinostudijas]]
[[Kategorija:Disney production studios]]</text>
      <sha1>p8tj3un9xp01fw6r9epi77jxpgh7rxu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gints Kaktiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>571803</id>
    <revision>
      <id>4534482</id>
      <parentid>4325189</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:34:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534482</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3105" sha1="d9scu8p4my8sob40w0h2rwjupdcmzxh" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|mežaimnieku|Kaktiņš|Kaktiņš}}
{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Gints Kaktiņš
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
| amats               = [[Latvijas Republikas Mežu valsts ministrs]]
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| prezidents          = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers            = [[Vilis Krištopans]]
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1964|8|5}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Auce|td=Latvija}}
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = 
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|LLA]]
| profesija           = [[mežsaimnieks]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            = 
}}
'''Gints Kaktiņš''' (dzimis 1964. gada 5. augustā) ir [[latvieši|latviešu]] [[mežsaimnieks]] un politiķis. Bijušais [[Latvijas Republikas Mežu valsts ministrs]] [[Latvijas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijā]] (1999).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1964. gada 5. augustā [[Auce|Aucē]]. Mācījās [[Dobeles 1. vidusskola|Dobeles 1. vidusskolā]] (1971—1974) un [[Jelgavas 1. vidusskola|Jelgavas 1. vidusskolā]] (1974—1982), nodarbojās ar [[Akadēmiskā airēšana|akadēmisko airēšanu]].

Studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Meža fakultātē (1985—1990), ieguva mežsaimniecības inženiera specialitāti. 1990. gadā sāka strādāt par meža meistaru [[Liepāja]]s mežrūpsaimniecības [[Apriķi|Apriķu]] mežizstrādes iecirknī, tad līdz 1995. gadam bija mežsargs [[Valsts meža dienests|Valsts Meža dienesta]] (VMD) [[Aizpute]]s virsmežniecības Apriķu mežniecības [[Alokste]]s apgaitā, līdz 1997. gadam mežzinis Apriķu mežniecībā, līdz 1999. gadam virsmežzinis Kuldīgas, tad Aizputes virsmežniecībās.

No 1999. gada 20. maija līdz 16. jūlijam bija [[Latvijas Republikas Mežu valsts ministrs]] [[Latvijas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijā]], darbojoties [[Krištopana Ministru kabinets|Viļa Krištopana valdībā]]. Pēc tam atsāka strādāt par virsmežzini Aizputes virsmežniecībā, 2000. gadā kļuva par AS &quot;[[Latvijas valsts meži]]&quot; Dienvidkurzemes mežsaimniecības Apriķu meža iecirkņa vadītāju.
Vadīja Aizputes mednieku kluba apvienību, 2017. gadā saņēma Gada balvu medniecībā par nozīmīgu ieguldījumu Dienvidkurzemes reģionā.&lt;ref&gt;[http://vardnica.aizpute.lv/22-personas-k/266-kaktins-gints Ar Aizputi un novadu saistītie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240723051410/http://vardnica.aizpute.lv/22-personas-k/266-kaktins-gints |date={{dat|2024|07|23||bez}} }} Biogrāfiskā vārdnīca&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kaktiņš, Gints}}

[[Kategorija:Latvijas mežu valsts ministri]]
[[Kategorija:Latvijas mežsaimnieki]]
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Aucē dzimušie]]</text>
      <sha1>d9scu8p4my8sob40w0h2rwjupdcmzxh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>577773</id>
    <revision>
      <id>4534461</id>
      <parentid>4533471</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:54:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4534461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28795" sha1="cfkbyodqils6pa39ghaqfyvbwawjmn6" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Siliņas Ministru kabinets]] (līdz 28. maijam)
|-
| [[Andris Kulbergs]]
| [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija)
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Daiga Mieriņa]]
| [[14. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns&amp;nbsp;— [[apodziņš]]]]
[[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026&amp;nbsp;— kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026&amp;nbsp;— atlantijas maktrgliemis] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026&amp;nbsp;— lācene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026&amp;nbsp;— īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}&lt;/ref&gt;
* [[2. janvāris]]&amp;nbsp;— pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]]&amp;nbsp;— atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;
* [[8. janvāris]]&amp;nbsp;— no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[18. janvāris]]&amp;nbsp;— [[8. februāris]]&amp;nbsp;— Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[3. februāris]]&amp;nbsp;— veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]].
* [[10. februāris]]&amp;nbsp;— [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[25. marts]]&amp;nbsp;— [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[7. maijs]]&amp;nbsp;— Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA &quot;East-West Transit&quot; [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[10. maijs]]&amp;nbsp;— pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]] no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]&amp;nbsp;— [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē&amp;nbsp;— krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[20. maijs]]&amp;nbsp;— no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]]&amp;nbsp;— [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]].

=== Jūnijs ===
* [[8. jūnijs]]&amp;nbsp;— [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]]&amp;nbsp;— [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm.
* [[12. augusts]]&amp;nbsp;— bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}&lt;/ref&gt;
* [[14. augusts]]&amp;nbsp;— [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;
** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra &quot;Priska&quot;]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību.
* [[25. augusts]]&amp;nbsp;— [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 &lt;/ref&gt;
* [[28. augusts]]&amp;nbsp;— bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot; /&gt;

=== Septembris ===
* [[13. septembris]] — pēc tam, kad tika pieķerts vadot autmašīnu alkohola reibumā, no amata tika atstādināts [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] [[Reinis Uzulnieks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]]&amp;nbsp;— Latvijā aizliedza nereģistrētas [[SIM karte]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[3. oktobris]]&amp;nbsp;— notika [[15. Saeimas vēlēšanas]].

== Plānotie notikumi ==

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[18. janvāris]]:
** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā)
** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
* [[31. janvāris]]:
** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā)
** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Akcijas &quot;Celies un ej!&quot; atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]]
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]]
Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā)
* [[7. februāris]]:
** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā)
** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[20. februāris]]:
** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā)
** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā)

==== Nezināms datums ====
* [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā)

&lt;gallery&gt;
Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]]
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā)
* [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā)
* [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā)
* [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā)
* [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā)
* [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā)
* [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā)
* [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā)
* [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
&lt;gallery&gt;
J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]]:
** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā)
** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā)
* [[14. aprīlis]]:
** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā)
** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā)
* [[24. aprīlis]]:
** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā)
** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā)
&lt;gallery&gt;
Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā)
* [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā)
* [[10. maijs]]:
** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā)
** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā)
** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā)
* [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā)
* [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā)
&lt;gallery&gt;
Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]]
WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[7. jūnijs]]:
** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūnijs]]:
** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā)
** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā)
** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā)
** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) 
* [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā)
* [[19. jūnijs]]ː
** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā)
** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā)
** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā)
* [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste
* [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā)
* [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā)
* [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]]:
** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā)
* [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā)
* [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā)
* [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā)
* [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā)
* [[19. jūlijs]]:
** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā)
** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja &quot;[[Kalāči]]&quot; vadītājs (dzimis 1940. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā)
** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā)
* [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja &quot;Ebreji Latvijā&quot;]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā)
&lt;gallery&gt;
Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]]&amp;nbsp;— [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[10. augusts]]&amp;nbsp;— [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā)
* [[11. augusts]]&amp;nbsp;— [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
* [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā)
* [[29. augusts]]:
** [[Voldemārs Gulēns]], psihoterapeits, mecenāts, viens no Latviešu Fonda dibinātājiem (dzimis 1938. gadā)
** [[Normunds Ērkulis]], motosportists (dzimis 1960. gadā)
* [[31. augusts]] — [[Ilmārs Herberts Dambergs]], pulkvežleitnants, Latvijas aizsardzības darba grupas vadītājs, Amerikas latviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1932. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]]
Loze ilze.jpg|[[Ilze Loze]]
Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā)
* [[7. septembris]] — [[Rihards Pīks]], politiķis, kinorežisors, kino darbinieks (dzimis 1941. gadā)
* [[10. septembris]] — [[Jānis Dobelis (ķirurgs)|Jānis Dobelis]], bērnu ķirurgs, pedagogs, profesors (dzimis 1943. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Ingrīda Brigita Stroda]], radio žurnāliste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1942. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Juris Zihmanis]], tēlnieks (dzimis 1943. gadā)
* [[25. septembris]] — [[Jānis Dreiblats]], aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[27. septembris]] — [[Dagmāra Prīberga]], tautas daiļamata meistare, kultūras darbiniece (dzimusi 1946. gadā)
&lt;gallery&gt;
Rihards Piks.jpg|[[Rihards Pīks]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Teiksma Jansone]], koklētāja, pedagoģe (dzimusi 1957. gadā)
* [[5. oktobris]] — [[Vija Ābele]], tekstilmāksliniece, tautas lietišķās mākslas meistare (dzimusi 1946. gadā)
* [[8. oktobris]] — [[Mirdza Birzniece]], novadpētniece, folkloriste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1926. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Indra Briķe]], aktrise (dzimusi 1957. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2026. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2026. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>cfkbyodqils6pa39ghaqfyvbwawjmn6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534696</id>
      <parentid>4534461</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:18:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4534696</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28893" sha1="g9m3yyc7kndhdmagm57lfo72sfwr3ag" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Siliņas Ministru kabinets]] (līdz 28. maijam)
|-
| [[Andris Kulbergs]]
| [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija)
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Daiga Mieriņa]]
| [[14. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns&amp;nbsp;— [[apodziņš]]]]
[[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026&amp;nbsp;— kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026&amp;nbsp;— atlantijas maktrgliemis] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026&amp;nbsp;— lācene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026&amp;nbsp;— īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}&lt;/ref&gt;
* [[2. janvāris]]&amp;nbsp;— pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]]&amp;nbsp;— atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;
* [[8. janvāris]]&amp;nbsp;— no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[18. janvāris]]&amp;nbsp;— [[8. februāris]]&amp;nbsp;— Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[3. februāris]]&amp;nbsp;— veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]].
* [[10. februāris]]&amp;nbsp;— [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[25. marts]]&amp;nbsp;— [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[7. maijs]]&amp;nbsp;— Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA &quot;East-West Transit&quot; [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[10. maijs]]&amp;nbsp;— pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]] no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]]&amp;nbsp;— [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē&amp;nbsp;— krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[20. maijs]]&amp;nbsp;— no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]]&amp;nbsp;— [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]].

=== Jūnijs ===
* [[8. jūnijs]]&amp;nbsp;— [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]]&amp;nbsp;— [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm.
* [[12. augusts]]&amp;nbsp;— bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}&lt;/ref&gt;
* [[14. augusts]]&amp;nbsp;— [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;
** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra &quot;Priska&quot;]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību.
* [[25. augusts]]&amp;nbsp;— [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 &lt;/ref&gt;
* [[28. augusts]]&amp;nbsp;— bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot; /&gt;

=== Septembris ===
* [[13. septembris]] — pēc tam, kad tika pieķerts vadot autmašīnu alkohola reibumā, no amata tika atstādināts [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] [[Reinis Uzulnieks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]]&amp;nbsp;— Latvijā aizliedza nereģistrētas [[SIM karte]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[3. oktobris]]&amp;nbsp;— notika [[15. Saeimas vēlēšanas]].

== Plānotie notikumi ==

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[18. janvāris]]:
** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā)
** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
* [[31. janvāris]]:
** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā)
** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Akcijas &quot;Celies un ej!&quot; atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]]
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]]
Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā)
* [[7. februāris]]:
** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā)
** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[20. februāris]]:
** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā)
** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā)

==== Nezināms datums ====
* [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā)

&lt;gallery&gt;
Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]]
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā)
* [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā)
* [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā)
* [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā)
* [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā)
* [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā)
* [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā)
* [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā)
* [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
&lt;gallery&gt;
J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]]:
** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā)
** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā)
* [[14. aprīlis]]:
** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā)
** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā)
* [[24. aprīlis]]:
** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā)
** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā)
&lt;gallery&gt;
Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā)
* [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā)
* [[10. maijs]]:
** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā)
** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā)
** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā)
* [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā)
* [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā)
&lt;gallery&gt;
Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]]
WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[7. jūnijs]]:
** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūnijs]]:
** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā)
** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā)
** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā)
** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) 
* [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā)
* [[19. jūnijs]]ː
** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā)
** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā)
** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā)
* [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste
* [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā)
* [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā)
* [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]]:
** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā)
* [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā)
* [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā)
* [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā)
* [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā)
* [[19. jūlijs]]:
** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā)
** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja &quot;[[Kalāči]]&quot; vadītājs (dzimis 1940. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā)
** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā)
* [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja &quot;Ebreji Latvijā&quot;]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā)
&lt;gallery&gt;
Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]]&amp;nbsp;— [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[10. augusts]]&amp;nbsp;— [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā)
* [[11. augusts]]&amp;nbsp;— [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
* [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā)
* [[29. augusts]]:
** [[Voldemārs Gulēns]], psihoterapeits, mecenāts, viens no Latviešu Fonda dibinātājiem (dzimis 1938. gadā)
** [[Normunds Ērkulis]], motosportists (dzimis 1960. gadā)
* [[31. augusts]] — [[Ilmārs Herberts Dambergs]], pulkvežleitnants, Latvijas aizsardzības darba grupas vadītājs, Amerikas latviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1932. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]]
Loze ilze.jpg|[[Ilze Loze]]
Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā)
* [[7. septembris]] — [[Rihards Pīks]], politiķis, kinorežisors, kino darbinieks (dzimis 1941. gadā)
* [[10. septembris]] — [[Jānis Dobelis (ķirurgs)|Jānis Dobelis]], bērnu ķirurgs, pedagogs, profesors (dzimis 1943. gadā)
* [[11. septembris]] — [[Ingrīda Brigita Stroda]], radio žurnāliste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1942. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Juris Zihmanis]], tēlnieks (dzimis 1943. gadā)
* [[25. septembris]] — [[Jānis Dreiblats]], aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[27. septembris]] — [[Dagmāra Prīberga]], tautas daiļamata meistare, kultūras darbiniece (dzimusi 1946. gadā)
&lt;gallery&gt;
Rihards Piks.jpg|[[Rihards Pīks]]
&lt;/gallery&gt;

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Teiksma Jansone]], koklētāja, pedagoģe (dzimusi 1957. gadā)
* [[5. oktobris]] — [[Vija Ābele]], tekstilmāksliniece, tautas lietišķās mākslas meistare (dzimusi 1946. gadā)
* [[8. oktobris]] — [[Mirdza Birzniece]], novadpētniece, folkloriste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1926. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Indra Briķe]], aktrise (dzimusi 1957. gadā)
* [[11. oktobris]] — [[Ēvalds Grabovskis]], hokeja treneris, funkcionārs (dzimis 1941. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2026. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2026. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>g9m3yyc7kndhdmagm57lfo72sfwr3ag</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mitsubishi F-2</title>
    <ns>0</ns>
    <id>590784</id>
    <revision>
      <id>4534975</id>
      <parentid>4423508</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T11:44:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4534975</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4291" sha1="apkjl5sh0fscu4p3s3tpmmhcpozroh4" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Lidmašīnas infokaste
|status=izmanto kopš 2000. gada
|paraksts=''Mitsubishi F-2B''
|pirmais lidojums={{dat|1995|10|07}}
|attēls=20170810034434!Mitsubishi F-2 in flight 23 (cropped).jpg{{!}}border
|primārais lietotājs={{JAP}}
|ražotājs=''[[Mitsubishi Heavy Industries]]'' / ''[[Lockheed Martin]]''
|skaits=98 (ieskaitot 4 prototipus)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Hehs |first1=Eric |title=Japan's F-2 Support Fighter |url=https://www.codeonemagazine.com/article.html?item_id=185 |website=Code One Magazine |access-date=1 August 2023 |date=12 November 2015 |archive-date=4 December 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201204115435/https://www.codeonemagazine.com/article.html?item_id=185 |dead-url=no }}&lt;/ref&gt;
|ražošanā=1995–2011
|valsts={{JAP}} / {{USA}}
|izmaksas=12 miljardi [[Japānas jena]]s&lt;br /&gt;{{ASV dolārs|127 miljoni}} (2009)&lt;ref name=&quot;globalsecurity&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalsecurity.org/military/world/japan/f-2.htm|title=F-2 Support Fighter / FSX|author=John Pike|access-date=1 February 2016|archive-date=31 May 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120531225717/http://www.globalsecurity.org/military/world/japan/f-2.htm|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
|attīstīts no=''[[F-16 Fighting Falcon|General Dynamics F-16 Fighting Falcon]]''
}}
'''''Mitsubishi F-2''''' ir daudzfunkcionāls [[iznīcinātājs]], kas attīstīts izmantojot ''[[F-16 Fighting Falcon|General Dynamics F-16 Fighting Falcon]]'' bāzi un, ko ''[[Mitsubishi Heavy Industries]]'' un ''[[Lockheed Martin]]'' ražo [[Japānas Gaisa Pašaizsardzības spēki]]em, ar 60/40 ražošanas sadalījumu starp Japānu un ASV. F-2 dizaina pamatā ir ''F-16 Agile Falcon''. Ražošana sākās 1996. gadā, un pirmās lidmašīna sāka izmantot 2000. gadā. F-2 bija pirmā kaujas lidmašīna pasaulē ar [[AESA]] tipa radaru.

Līdz 2008. gadam Japānas Gaisa Pašaizsardzības spēki saņēma 76 lidmašīnas, un kopā tika saražoti 98 lidmašīnu korpusi.

F-2 nosaukts par '''''Viper Zero''''', atsaucoties uz F-16 neoficiālo segvārdu ''Viper'' un ''[[Mitsubishi A6M Zero]]'' [[Japānas Impērija]]s [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas lidmašīnu.

== Varianti ==
* XF-2A : vienvietīgs prototips&lt;ref name=&quot;ODIN&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://odin.tradoc.army.mil/WEG/Asset/Mitsubishi_F-2_Japanese_Strike_Fighter_Aircraft|title=ODIN - OE Data Integration Network}}&lt;/ref&gt;
* XF-2B : divvietīgs prototips&lt;ref name=&quot;ODIN&quot; /&gt;
* F-2A : vienvietīga iznīcinātāja versija&lt;ref name=&quot;JM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://janes.migavia.com/jpn/mitsubishi/f-2.html|title=Mitsubishi F-2}}&lt;/ref&gt;
* F-2B : divvietīga apmācības versija&lt;ref name=&quot;ODIN&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;JM&quot; /&gt;
* F-2A ''Super Kai'' : piedāvātais variants ar CFT (konformālām degvielas tvertnēm). Tas bija paredzēts, lai aizstātu ''F-4EJ Kai Phantom II''. To noraidīja un tā vietā pasūtīja ''[[F-35 Lightning II|F-35A Lightning II]]''.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:F-2A_(526)_of_6_Sqn_taxis_at_Andersen_Air_Force_Base,_-5_Feb._2009_a.jpg|thumb|F-2 2009. gada mācību ''Cope North'' laikā
Attēls:Hyakuri_F-2.JPG|thumb|''Mitsubishi F-2A''
Attēls:AAM-4.jpg|thumb|''Mitsubishi AAM-4'' raķete gaiss-gaiss
Attēls:JASDF_ASM-2_Dummy.JPG|thumb|Raķete gaiss-zeme ASM-2
Attēls:F-2A_(53-8535)_at_Tsuiki.jpg|thumb|JASDF F-2 ar ''AIM-7 Sparrow AAM'' un AAM-3 raķetēm gaiss-gaiss
Attēls:JASDF_F-2_carries_XASM-3_at_Gifu_air_base_2017.jpg|thumb|JASDF F-2 pārvadā XASM-3, Gifu gaisa bāzē 2017. gada maijā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20070307102211/http://www.mod.go.jp/asdf/equipment/01_f2.html JASDF oficiālā F-2 vietne (Japāņu valodā)]
* [https://web.archive.org/web/20081204061319/http://www.mhi.co.jp/en/products/detail/f-2_close_support_fighter.html F-2 uzņēmumā ''Mitsubishi Heavy Industries'']
* [https://web.archive.org/web/20081227194550/http://www.lockheedmartin.com/products/f2/index.html F-2 pie ''Lockheed Martin'']
* [http://www.globalsecurity.org/military/world/japan/f-2.htm F-2 vietnē ''Globalsecurity.org'']

{{Aviācija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Militārās lidmašīnas]]
[[Kategorija:Iznīcinātāji]]
[[Kategorija:Japānas iznīcinātāji]]</text>
      <sha1>apkjl5sh0fscu4p3s3tpmmhcpozroh4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Verkingetorikss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>591837</id>
    <revision>
      <id>4534905</id>
      <parentid>4504472</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:44:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534905</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1667" sha1="af2cpmm4o9p233uciztth7rhk31fbb7" xml:space="preserve">[[Attēls:The colossal statue of Vercingetorix, Alesia (7701010988).jpg|thumb|Verkingetoriksa monuments [[Burgundija|Burgundijā]]]]
'''Verkingetorikss''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Vercingetorix''; aptuveni 82. g. p.m.ē. – 46. g. p.m.ē.) bija [[Galli|gallu]] cilts vadonis un viens no nozīmīgākajiem pretošanās līderiem [[Romas Republika|Romas Republikas]] iebrukuma laikā [[Gallija|Gallijā]]. Viņš vadīja arvernu cilti un 52. gadā p.m.ē. izveidoja apvienotu gallu cilšu sacelšanos pret romiešiem [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] vadībā.

Verkingetorikss spēja vienot dažādās gallu ciltis un īstenot efektīvu [[Partizānu karš|partizānu karu]] pret romiešu leģioniem, izmantojot taktiku, kas balstījās uz [[Izdedzinātās zemes taktika|izdedzinātās zemes stratēģiju]] — iznīcinot resursus, lai apgrūtinātu Romas karaspēka apgādi. Viņa vadībā galli uzvarēja vairākās kaujās, tostarp pie Gergovijas, kur Cēzars cieta sakāvi. Tomēr Romas armijas disciplīna un stratēģiskā pārākuma dēļ Verkingetoriksa spēki tika sakauti kaujā pie Alezijas. Pēc ilgstoša [[Aplenkums|aplenkuma]] un [[Bads|bada]] viņš padevās Cēzaram, kurš viņu aizveda uz Romu kā [[Kara trofeja|trofeju]].

Pēc sešiem gadiem romieši viņu publiski [[Nāvessods|sodīja ar nāvi]].

Verkingetorikss ir kļuvis par gallu varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Francijas vēsture]]</text>
      <sha1>af2cpmm4o9p233uciztth7rhk31fbb7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Erotika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>591841</id>
    <revision>
      <id>4534442</id>
      <parentid>4435991</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:24:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="820" sha1="obyl45v1lwkie0no5a3fesx3o10e9d1" xml:space="preserve">[[Attēls:1920 Disrobed.jpg|thumb|Erotiska fotogrāfija (1920)]]
'''Erotika''' ir [[māksla]]s, [[literatūra]]s, [[kino]] vai citu izpausmju forma, kas attēlo [[Seksualitāte|seksualitāti]] un jutekliskumu estētiskā, izsmalcinātā vai mākslinieciskā veidā. Atšķirībā no [[pornogrāfija]]s, kas galvenokārt koncentrējas uz tiešu seksuālu aktu attēlošanu, erotika uzsver [[emocijas]], pavedināšanu, [[Iztēle|fantāziju]] un [[Estētika|estētisku]] baudījumu.

Erotiskā māksla pastāv jau kopš senajiem laikiem, piemēram, [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un Romas freskās, indiešu [[Kāmasūtra|Kāmasūtrā]] un [[renesanse]]s mākslā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Māksla]]</text>
      <sha1>obyl45v1lwkie0no5a3fesx3o10e9d1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valters Ščerbinskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601884</id>
    <revision>
      <id>4534481</id>
      <parentid>4489042</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:33:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3725" sha1="k6voen9v50cdrnk6olg8ymei4hoxdif" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Valters Ščerbinskis
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1969
|     dz_mēnesis = 5
|       dz_diena = 5
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Rīgas Stradiņa universitāte]]&lt;br&gt;[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = Vēsture
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = [[Atzinības krusts]] (III šķira)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Valters Ščerbinskis''' (dzimis {{dat|1969|5|5|L}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[vēsturnieks]] un pasniedzējs, vēstures [[zinātņu doktors]]. Kopš 2014. gada viņš ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s (LNA) galvenais redaktors.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/tapsana/246593-M%C5%ABsu-Nacion%C4%81l%C4%81s-enciklop%C4%93dijas-m%C4%93r%C4%B7is-ir-nemain%C4%ABgs-%E2%80%93-b%C5%ABt-starp-lab%C4%81kajiem|title=Mūsu Nacionālās enciklopēdijas mērķis ir nemainīgs – būt starp labākajiem|access-date=2026-07-02|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; V. Ščerbinskis ir arī [[Latvijas Universitāte]]s padomes loceklis, kā arī [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s docents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-valters-scerbinskis-20240505/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2025|06|02||bez}} |archive-date={{dat|2025|06|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250602111943/https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/dzimis-valters-scerbinskis-20240505/ }}&lt;/ref&gt;

Valters Ščerbinskis dzimis Rīgā un uzaudzis [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]]. Studējis [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē]]. Studiju laikā strādājis gan [[Latvijas Kara muzejs|Kara muzejā]], gan [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|Latvijas valsts vēstures arhīvā]].&lt;ref&gt;https://www.biblioteka.lv/esesmulnb-valters-scerbinskis/&lt;/ref&gt; 2003. gadā Latvijas Universitātē ieguvis vēstures zinātņu [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktora]] grādu. Tajā pašā gadā arī uzsācis darbu [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]].

Galvenie pētījumu virzieni saistīti ar Iekšlietu ministrijas darbību 1919.-1940. gadā, [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu]] organizācijas vēsturi un [[Novadpētniecība|novadpētniecību]].&lt;ref&gt;https://latgalesdati.du.lv/persona/2444{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pētījis arī akadēmisko mūža organizāciju vēsturi Latvijā.

V. Ščerbinskis ir [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] III šķiras (Ordeņa komandieris) kavalieris. Latviešu [[Studentu korporācijas]] ''[[Fraternitas Cursica]]'' biedrs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ščerbinskis, Valters}}
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Rīgas Stradiņa universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas zinātnieki]]
[[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]]</text>
      <sha1>k6voen9v50cdrnk6olg8ymei4hoxdif</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kiek in de Kök cietokšņa muzejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605367</id>
    <revision>
      <id>4534953</id>
      <parentid>4514053</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T10:08:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534953</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2574" sha1="0wxr61igiq40ramytdb0la6w3x1myhl" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Kiek in de Kök}}
[[Attēls:Kiek in de Köki Kindlustustemuuseum.jpg|thumb|''Kiek in de Kök'' cietokšņa muzejs]]
'''''Kiek in de Kök'' cietokšņa muzejs''' ir [[Tallinas pilsētas muzejs|Tallinas pilsētas muzeja]] filiāle. Muzeju veido vairāk nekā 500 metrus garš komplekss, un tajā ietilpst četri viduslaiku torņi: ''[[Kiek in de Kök]]'', [[Jaunavas tornis (Tallina)|Jaunavas torņa]] muzejs-kafejnīca, [[Staļļa tornis]], kas kļuvis slavens ar saviem [[spoku stāsti]]em, un [[Īsās kājas vārtu tornis]].

Papildus torņiem cietokšņa muzejā ietilpst arī [[bastions|bastionu]] pazemes ejas Ingrijas un Zviedru bastionu pakājē. Ejās atrodas Cirstā akmens muzejs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author=Tallinna Linnamuuseum|url=https://linnamuuseum.ee/kiek-de-kok/muuseumist/|title=Kiek in de Köki kindlustustemuuseum|access-date={{dat|2025|07|17||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190119141305/https://linnamuuseum.ee/kiek-de-kok/muuseumist/}}&lt;/ref&gt; Ekspozīcija ''Kiek in de Kök'' sniedz pārskatu par pagātnes karadarbību, mēri un badu, kā arī iepazīstina ar noziegumiem un sodiem viduslaiku pilsētā. Kafejnīca Jaunavas tornī ar skatu uz [[Tallinas vecpilsēta|vecpilsētu]] piedāvā gan vēsturisku, gan mūsdienīgu ēdienkarti. Izstāde velvju pagrabā iepazīstina ar [[Dānija]]s valsts karoga [[Dānijas karogs|Dannebroga]] leģendu igauņu mākslā un Dānijas simboliem igauņu heraldikā. Bastionu pazemes ejas izveidotas 17.–18. gadsimtā. Bastionu eju ekspozīcija iepazīstina ar aizsardzības būvju vēsturi un nozīmīgiem militāriem notikumiem. Visus torņus savieno eja ar skatu uz [[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]].

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Raidkivimuuseumi avamine (37).jpg|Cirstā akmens muzeja atklāšana 2016. gadā
“Purustatud linnasüda“ 2014 (011).jpg|''Purustatud linnasüda'' (2014)
Künnapi näitus Kökis 84 (02).jpg|Jāna Kinnapa fotogrāfiju izstāde 1984. gadā
Mikk Mikiver ja Kiiri Tamm. 83.jpg|Izrādes &quot;Henrijs IV&quot; pirmizrāde 1983. gadā.
Tallinn Stadtmauer 31.JPG|Jaunavas tornis un ''Kiek in de Kök'' (2014)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://linnamuuseum.ee/kiek-de-kok/ Muzejs Tallinas pilsētas muzeja tīmekļa vietnē] {{Novecojusi saite}}
* [https://visitestonia.com/lv/cietoksna-muzejs-kiek-in-de-kok Cietokšņa muzejs] vietnē ''visitestonia.com''

[[Kategorija:Celtnes un būves Tallinā]]
[[Kategorija:Muzeji Igaunijā]]</text>
      <sha1>0wxr61igiq40ramytdb0la6w3x1myhl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas astoņsimt gadu jubileja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>607789</id>
    <revision>
      <id>4534818</id>
      <parentid>4525199</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T04:07:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4534818</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2372" sha1="7xazqlilbjrkln4w2l7b4osj9krewru" xml:space="preserve">'''Rīgas 800. gadadiena''' bija plašs kultūras un svētku pasākumu kopums, kas notika [[2001. gads Latvijā|2001. gadā]] par godu [[Rīgas vēsture|Rīgas dibināšanas]] [[Rīgas vēstures hronoloģija|800. gadadienai]]. [[Rīga]] dibināta 1201. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] vadībā, un jubilejas svinības kulminēja 2001. gada 17., 18. un 19. augustā ar plaši apmeklētiem pasākumiem, kas ietvēra mūziku, teātri, mākslu un tūrismu. Svinības organizēja pašvaldības aģentūra &quot;Rīga 800&quot;, kuras ģenerāldirektore bija arhitekte [[Inguna Rībena|Ingūna Rībena]]. Pasākumi bija vērsti uz Rīgas vēstures popularizēšanu, tūristu piesaisti un &quot;iedvesmas pilsētas&quot; tēla veidošanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Nāk Rīgas lielie gadsimtu svētki - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2025-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tiek vērtēts, ka jubilejas pasākumus 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/276030|title=Rīgas 800 gadu jubilejas svinības|last=Nacionālā enciklopēdija}}&lt;/ref&gt;

== Vēstures konteksts ==
Rīgas dibināšana datēta ar 1201. gadu, kad vācu bīskaps [[Alberts no Bukshēvdenes|Alberts no Bukshevdenes]] ielika pamatakmeni pilsētai pie [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzenes]] ietekas [[Daugava|Daugavā]]. 800 gadu jubileja tika izmantota kā iespēja atskatīties uz astoņiem gadsimtiem pilsētas vēsturē — no [[viduslaiki]]em līdz mūsdienām, iekļaujot [[Hanzas savienība]]s laikus, [[Baroks|baroka]] periodu, [[Jūgendstils|jūgendstilu]] un padomju ēru. Svinības tika plānotas kā daļa no plašākas Eiropas kultūras konteksta, saistot Rīgu ar citām jubilejām, piemēram, [[Stokholma]]s 750. gadadienu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Sagatavošanās sākās jau 1998. gadā, kad Rīgas dome izveidoja [[Aģentūra|aģentūru]] &quot;Rīga 800&quot; kā [[Bezpeļņas organizācija|bezpeļņas organizāciju]], lai koordinētu pasākumus. 2000. gads bija ieskaņas periods ar dažādiem koncertiem, torņu mūzikas priekšnesumiem un izstādēm, kas gatavoja rīdziniekus un viesus galvenajām svinībām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{rīga-aizmetnis}}

[[Kategorija:Pasākumi]]
[[Kategorija:2001. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>7xazqlilbjrkln4w2l7b4osj9krewru</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534820</id>
      <parentid>4534818</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T04:09:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>t.</comment>
      <origin>4534820</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2356" sha1="rlneviq4xyaw2g5t98yn7upv33aor3u" xml:space="preserve">'''Rīgas 800. gadadiena''' bija plašs kultūras un svētku pasākumu kopums, kas notika [[2001. gads Latvijā|2001. gadā]] par godu [[Rīgas vēsture|Rīgas dibināšanas]] [[Rīgas vēstures hronoloģija|800. gadadienai]]. [[Rīga]] dibināta 1201. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] vadībā, un jubilejas svinības kulminēja 2001. gada 17., 18. un 19. augustā ar plaši apmeklētiem pasākumiem, kas ietvēra mūziku, teātri, mākslu un tūrismu. Svinības organizēja pašvaldības aģentūra &quot;Rīga 800&quot;, kuras ģenerāldirektore bija arhitekte [[Inguna Rībena]]. Pasākumi bija vērsti uz Rīgas vēstures popularizēšanu, tūristu piesaisti un &quot;iedvesmas pilsētas&quot; tēla veidošanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Nāk Rīgas lielie gadsimtu svētki - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2025-08-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tiek vērtēts, ka jubilejas pasākumus 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/276030|title=Rīgas 800 gadu jubilejas svinības|last=Nacionālā enciklopēdija}}&lt;/ref&gt;

== Vēstures konteksts ==
Rīgas dibināšana datēta ar 1201. gadu, kad vācu bīskaps [[Alberts no Bukshēvdenes|Alberts no Bukshevdenes]] ielika pamatakmeni pilsētai pie [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzenes]] ietekas [[Daugava|Daugavā]]. 800 gadu jubileja tika izmantota kā iespēja atskatīties uz astoņiem gadsimtiem pilsētas vēsturē — no [[viduslaiki]]em līdz mūsdienām, iekļaujot [[Hanzas savienība]]s laikus, [[Baroks|baroka]] periodu, [[Jūgendstils|jūgendstilu]] un padomju ēru. Svinības tika plānotas kā daļa no plašākas Eiropas kultūras konteksta, saistot Rīgu ar citām jubilejām, piemēram, [[Stokholma]]s 750. gadadienu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Sagatavošanās sākās jau 1998. gadā, kad Rīgas dome izveidoja [[Aģentūra|aģentūru]] &quot;Rīga 800&quot; kā [[Bezpeļņas organizācija|bezpeļņas organizāciju]], lai koordinētu pasākumus. 2000. gads bija ieskaņas periods ar dažādiem koncertiem, torņu mūzikas priekšnesumiem un izstādēm, kas gatavoja rīdziniekus un viesus galvenajām svinībām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{rīga-aizmetnis}}

[[Kategorija:Pasākumi]]
[[Kategorija:2001. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>rlneviq4xyaw2g5t98yn7upv33aor3u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vincs Krēve-Mickevičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609725</id>
    <revision>
      <id>4534676</id>
      <parentid>4533748</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:36:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534676</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9538" sha1="r4sxzb6qvpmzv0r2dgj4qs1ibhw449y" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:KrėvėMickevičiusV.jpg|thumb|270px|Vincs Krēve-Mickevičs pirms 1921. gada]]
'''Vincs Krēve-Mickevičs''' (''Vincas Kreve-Mickevičius'', dzimis 1882. gada 19. oktobrī pie [[Merķine]]s, miris 1954. gada 17. jūlijā [[Pensilvānija]]s pavalstī ASV) bija lietuviešu rakstnieks, [[filologs]] un politiķis. Pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], Lietuvas Republikas premjerministrs (1940).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1882. gadā [[Dzūkija]]s novadā zemnieka Joza Mickeviča un viņa sievas Marijas Rozālijas, dzimušas Kinderaites, ģimenē. No 1898. līdz 1900. gadam studēja teoloģiju Viļņas katoļu seminārā, tad salīdzinošo valodniecību Kijivas Universitātē (1904—1905) un Ļvivas Universitātē Austroungārijā, kur 1908. gadā ieguva filoloģijas doktora grādu par indoeiropiešu valodu izcelsmes pētījumu. Strādāja par skolotāju [[Baku]] (1909—1920), 1918. gada 2. novembrī viņš kļuva par Lietuvas Republikas konsulu Azerbaidžānā.

1920. gadā viņš atgriezās Lietuvā un strādāja par Izglītības ministrijas Grāmatu izdošanas komisijas sekretāru, 1922. gadā kļuva par Kauņas [[Vītauta Dižā Universitāte]]s slāvu valodu un literatūras profesoru, no 1925. līdz 1937. gadam bija arī Humanitāro zinātņu fakultātes dekāns. Pēc 1926. gada [[Smetona]]s apvērsuma viņš izstājās no Lietuvas Nacionālistu savienības un 1930. gados viņš nodibināja marksistisko studentu biedrību &quot;Scientia&quot;, bija Lietuvas PSRS Kultūras biedrības valdes loceklis.

Pēc Lietuvas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1940. gada jūnijā PSRS okupācijas iestādes viņu iecēla par Lietuvas Republikas marionešu valdības premjerministra [[Justs Paļeckis|Justa Paļecka]] vietnieku un ārlietu ministru, bet 1940. gada 24. jūnijā par Lietuvas Republikas premjerministru.

30. jūnijā Vincs Krēve-Mickevičs vadīja Lietuvas delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas aneksijai PSRS sastāvā 3. augustā. Pēc atgriešanās no Maskavas viņš iesniedza atkāpšanās pieteikumu, un 25. augustā viņa vietā par Lietuvas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētāju kļuva Mečislavs Gedvils.

Vincs Krēve-Mickevičs kļuva par [[Viļņas Universitāte]]s profesoru un Lietuvas PSR Zinātņu akadēmijas prezidentu. Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada rudenī viņš devās bēgļu gaitās uz Austriju, kur kļuva par skolotāju Glazenbahas bēgļu nometnē netālu no [[Zalcburga]]s.
1947. gadā viņš pārcēlās uz ASV, kur mainīja vārdu uz Vincs Krēve. Līdz aiziešanai pensijā 1953. gadā viņš bija Pensilvānijas Universitātes slāvu valodu un literatūras profesors Filadelfijā.

== Darbi ==
* Gilšė: dzūkų legenda; Bobulės vargai: apsakymas. — Vilnius, 1910
* Šarūnas, Dainavos kunigaikštis: senųjų dienų gyvenimo pasaka. — Vilnius, 1911.
* Milžinkapis: Dainavos šalies padavimas. — Vilnius, 1912.
* Užkeikta merga: Dainavos šalies padavimas. — Vilnius, 1912.
* Dainavos šalies senų žmonių padavimai. — Vilnius, 1945.
* Užburtas kalnas: Dainavos šalies padavimas. — Vilnius, 1913.
* Pratjekabuddha: Šventųjų Gango vilnių pasaka. — Vilnius, 1913.
* Dainavos šalies senų žmonių padavimai. — Kaunas, Vilnius, 1921.
* Skirgailo: drama iz žizni Litvy XIV veka. — Vilna: Aurora, 1922. — 105 p. (rusų k.)
* Žentas: drama. — Kaunas, 1922.
* Dainavos krašto liaudies dainos prof. V. Krėvės-Mickevičiaus surinktos. — Kaunas, 1924.
* Indoeuropiečių protėvynė. — Kaunas, Humanitarinių mokslų fakulteto leidinys. — 1927. — 146 p.
* Aitvaras liaudies padavimuose. — Kaunas: Humanitarinių mokslų fakultetas, 1933. — 156 p.
* Milžinkapis; Užkeikta merga. — Kaunas: [[Spaudos fondas]], 1933. — 59 p.
* Sena pasaka apie narsųjį kunigaikštį Margirį Punios valdovą. — Kaunas: Spaudos fondas, 1933. — 92 p.
* Sparnuočiai liaudies padavimuose. — Kaunas, 1933.
* Dzūkų poringės. — Kaunas: Humanitarinių mokslų fakulteto leidinys, 1934. — 189 p.
* Patarlės ir priežodžiai: 3 t. — Kaunas, 1934—1937.
* Mindaugo mirtis: drama. — Kaunas, 1935.
* Mūsų tautosaka ir gyvenimas. — Kaunas, 1935.
* Skirgaila. — Kaunas, 1938.
* Raganius: prieškarinių laikų sodžiaus gyvenimo šešėliai: apysaka. — Kaunas, 1939.
* Šiaudinėj pastogėj: apysakos. — Kaunas: [[Sakalas (leidykla)|Sakalas]], 1940. — 316 p.
* Žentas: drama. — Kaunas, 1941.
* Sena pasaka apie narsųjį kunigaikštį Margirį, Punios valdovą. — Maskva, 1942.
* Miglose: iš priešbolševikinių laikų reportažas: romanas. — Kaunas, 1944.
* Dainavos šalies senų žmonių padavimai. — Schweinfut: Tėviškė, 1948. — 221 p.
* Raganius: prieškarinių laikų sodžiaus gyvenimo šešėliai. — [[Augsburg]], 1948. — 192 p.
* Šiaudinėj pastogėj: apysakos. — Augsburg: Suduva, 1948. — 315 p.
* Dangaus ir žemės sūnūs; Žemės vingiais. — Augsburg: Sūduva, 1949. — 206 p.
* Rytų pasakos. — [[Chicago]]: Terra, 1954. — 216 p.
* Apsakymai ir padavimai. — Vilnius: Valstybinė grožinės literatūros leidykla, 1955. — 278 p.
* Žentas. — Vilnius: Valstybinė grožinės literatūros leidykla, 1956. — 171 p.
* Dainavos šalies senų žmonių padavimai. — Vilnius: Valstybinė grožinės literatūros leidykla, 1957. — 252 p.
* Raganius: prieškarinių laikų sodžiaus gyvenimo šešėliai. — Vilnius: Valstybinė grožinės literatūros leidykla, 1958. — 278 p.
* Vincas Krėvė: rinktinė (Mokinio biblioteka). — Kaunas: Valstybinė pedagoginės literatūros leidykla, 1958. — 184 p.
* Šiaudinėj pastogėj: apsakymai. — Vilnius: Valstybinė grožinės literatūros leidykla, 1964. — 237 p.
* Likimo žaismas: apsakymai. — Vilnius: Vaga, 1965. — 270 p.
* The Temptation: Pagunda: apysaka (vertė R. Sealey). — New York: Manyland books, 1965 (anglų k.)
* Bedievis. — Vilnius: Vaga, 1966. — 47 p.
* Šarūnas Dainavos kunigaikštis; Senųjų dienų gyvenimo pasaka. — Vilnius: Vaga, 1966. — 479 p.
* Skirgaila; Mindaugo mirtis: istorinės dramos. — Vilnius: Vaga, 1967. — 215 p.
* Bobulės vargai: apsakymai. — Vilnius: Vaga, 1968. — 167 p.
* Raganius; Žentas: apysakos. — Vilnius: Vaga, 1968. — 317 p.
* Aitvaras: padavimai. — Vilnius: Vaga, 1970. — 68 p.
* Daina apie arą; Užkeikta merga. — Chicago, 1970.
* Dainavos šalies senų žmonių padavimai. — Vilnius: Vaga, 1970. — 217 p.
* Predanija Dainavskoj stariny (vertė A. Rolnik). — Moskva: Chudožestvennaja literatura, 1973. — 253 p. (rusų k.)
* Skerdžius: apsakymai. — Vilnius: Vaga, 1974. — 437 p.
* Bobulės vargai: rinktinė. — Vilnius: Vaga, 1977. — 195 p.
* Skirgaila: 4 dalių istorijos drama iš senovės lietuvių gyvenimo (Mokinio biblioteka). — Kaunas: Šviesa, 1978. — 110 p.
* Raganius: prieškarinių laikų sodžiaus gyvenimo šešėliai: apysaka. — Vilnius: Vaga, 1982. — 167 p.
* Skirgaila: 4 d. istorijos drama iš senovės lietuvių gyvenimo (Mokinio biblioteka). — Kaunas: Šviesa, 1983. — 118 p.
* Dainavos šalies senų žmonių padavimai (Mokinio biblioteka). — Kaunas: Šviesa, 1985. — 165 p.
* Dangaus ir žemės sūnūs. — Vilnius: Vaga, 1987. — 740 p.
* Dangus aukštai, ant žemės kietai: patarlės ir priežodžiai (spaudai parengė L. Nekrošienė). — Vilnius, 1991.
* Dainavos šalies senų žmonių padavimai. — Vilnius: Vyturys, 1992. — 174 p.
* Bolševikų invazija ir liaudies vyriausybė: atsiminimai (sp. parengė A. Zalatorius). — Vilnius: Mintis, 1992. — 130 p.
* Miglose: iš priešbolševikinių laikų reportažas. — Vilnius: Mintis, 1993. — 329 p.
* Skirgaila: keturių dalių istorijos drama iš senovės lietuvių gyvenimo (Skaitinių serija; 3). — V.: Baltos lankos, 1995. — 145 p.
* Šiaudinėj pastogėj: apsakymai (Skaitinių serija; 25). — Vilnius: Baltos lankos, 1998. — 207 p.
* Raganius: prieškarinių laikų sodžiaus gyvenimo šešėliai (Skaitinių serija; 26). — Vilnius: Baltos lankos, 1999. — 164 p.
* Pratjekabuda: Rytų pasakos.- Vilnius: Vinco Krėvės-Mickevičiaus memorialinis butas-muziejus, Petro ofsetas, 2008. -200 p.
* Azerstano šalis [Azəristan ölkəsi — azerų kalba, vertė Mahir Həmzəyev (Mahiras Gamzajevas)]. Bakı: „Mütərcim“, 2010, 123 p. ref&gt;http://www.rasyk.lt/index.php
* Pagunda. (Apysaka. Atsiminimai. Atsitikimai). Knygos sudarytojas Vladas Turčinavičius. — Vilnius: Vinco Krėvės-Mickevičiaus memorialinis butas-muziejus, „Spaudmeta“, 2013.- 228 p.
* Tales from the East — transladet, published and distributed by Rimas Černius, illustrated by Agnė Juškaitė — IBJ Book Publishing, www. ibjbp.com, Indianapolis, 2018—160 psl.
* Dainavos žynys istorijoje — autorius Vladas Turčinavičius — Vilnius: Vinco Krėvės-Mickevičiaus memorialinis butas-muziejus, BĮ UAB „Baltijos kopija“, www.kopija.lt, 2021—276 psl.

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Justs Paļeckis]] | virsraksts = [[Lietuvas premjerministrs]] | periods = {{dat|1940|6|24|N}} — {{dat|1940|08|25|N}} | pēc = }}
{{kastes beigas}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:}}
[[Kategorija:1882. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1954. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Lietuviešu rakstnieki]]</text>
      <sha1>r4sxzb6qvpmzv0r2dgj4qs1ibhw449y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Machine Gun Kelly (gangsteris)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609772</id>
    <revision>
      <id>4534681</id>
      <parentid>4347041</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:40:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534681</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17635" sha1="qgiopepdqnapa0hkn8qti0m6rzd28u6" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Džordžs Kellijs Bārnss
|     vārds_orig = ''George Kelly Barnes''
|         attēls = George “Machine Gun” Kelly.jpg
|     att_izmērs = 225px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1895
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = [[Memfisa (ASV)|Memfisa]], [[Tenesī]] {{USA}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1954
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 18
|        m_vieta = Līvenvortas federālais cietums, [[Līvenvorta]], [[Kanzasa]] {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|   nodarbošanās = [[Gangsteris]]
|        dzimums = v
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Dženiva Remzija (prec. 1916; šķīr. 1926)​&lt;br&gt;
Ketrīna Kellija (prec. 1930)
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Džordžs Kellijs Bārnss''' (dzimis {{dat|1895|7|18}}&lt;ref&gt;Barnes, Bruce. ''Machine Gun Kelly: To Right A Wrong'', Tipper Publications, 1991. p. 49&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Draft Registration Card of George Kelley (sic) Barnes, dated September 12, 1918&lt;/ref&gt; — miris {{dat|1954|7|18}}),&lt;ref name=&quot;alcatrazhistory&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=George 'Machine Gun' Kelly |url=http://www.alcatrazhistory.com/mgk.htm |work=Alcatraz History.com |year=2015 |access-date=August 16, 2015}}&lt;/ref&gt; labāk pazīstams ar iesauku '''Ložmetējs Kellijs''' (''Machine Gun Kelly''), bija amerikāņu [[gangsteris]] no [[Memfisa (ASV)|Memfisas]], [[Tenesī]] štatā, kurš darbojās [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā. Viņa iesauka cēlusies no viņa iecienītākā ieroča — Tompsona [[mašīnpistole]]s. Viņš ir vislabāk pazīstams ar naftas magnāta un uzņēmēja Čārlza F. Uršela nolaupīšanu 1933. gada jūlijā, no kura viņš un viņa banda saņēma 200 000 ASV dolāru izpirkuma maksu (kas atbilst 4,89 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] 2025. gadā). Uršels bija savācis un atstājis ievērojamus pierādījumus, kas palīdzēja turpmākajā [[FIB]] izmeklēšanā, kas galu galā noveda pie Kellija aresta Memfisā 1933. gada 26. septembrī. Viņa noziegumu vidū bija arī [[kontrabanda]] un [[bruņota laupīšana]].

== Jaunība ==
Pirmās problēmas ar likumu Kellija dzīvē parādījās, kad viņš 1917. gadā iestājās Misisipi štata universitātē studēt [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Jau no paša sākuma Kellijs tika uzskatīts par vāju studentu, un viņa augstākā atzīme (C plus) tika piešķirta par labu fizisko higiēnu. Viņam pastāvīgi bija problēmas ar mācībspēkiem un viņš lielu daļu savas akadēmiskās karjeras veltīja tam, lai atgūtos no saviem trūkumiem. Tieši šajā laikā Kellijs satika jaunu sievieti vārdā Dženiva Remzija. Kellijs ātri iemīlējās Dženivā un pieņēma pēkšņu lēmumu pamest skolu un apprecēties.

== Karjera ==
Sausā likuma laikā, 20. un 30. gados, Kellijs strādāja par kontrabandistu.&lt;ref name=&quot;Flyer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.memphisflyer.com/memphis/public-enemy-number-one/Content?oid=1122623|title=Public Enemy Number One: The real story of Machine Gun Kelly, the Memphis boy who grew up to become the most wanted man in America|last=Finger|first=Michael|date=September 7, 2005|work=Memphis Flyer}}&lt;/ref&gt; Pēc neilga laika un vairākām sadursmēm ar vietējo Memfisas policiju viņš nolēma pamest pilsētu un doties uz rietumiem kopā ar savu draudzeni. Lai aizsargātu savu ģimeni un izvairītos no tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, viņš mainīja vārdu uz Džordžs R. Kellijs.&lt;ref name=&quot;Mattix2009&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Machine Gun Kelly |url=http://familytreemaker.genealogy.com/users/r/o/r/John-Davis-Rorer/FILE/0002page.html |publisher=Family Tree Genealogy |access-date=July 13, 2009}}&lt;/ref&gt; Viņš turpināja izdarīt mazākus noziegumus un nodarboties ar kontrabandu. Vēlāk tika arestēts [[Talsa|Talsā]], Oklahomā, 1928. gadā par alkohola kontrabandu indiāņu rezervātā un notiesāts uz trim gadiem Līvenvortas cietumā, Kanzasā, sākot no 1928. gada 11. februāra. Tiek ziņots, ka viņš bija priekšzīmīgs ieslodzītais un tika atbrīvots pirms termiņa. Neilgi pēc tam Kellijs apprecējās ar Ketrīnu Tornu, pieredzējušu noziedznieci, kura iegādājās Kellija pirmo ložmetēju un uzstāja — neskatoties uz viņa neinteresi par ieročiem —, lai viņš laukos praktizētu šaušanu mērķī. Viņa arī ļoti centās, lai iesaistītu Džordžu vietējās noziedzīgajās aprindās.&lt;ref&gt;''200 Texas Outlaws and Lawmen, 1835—1935'', Laurence J. Yadon, Dan Anderson, ed. Robert Barr Smith, Pelican Publishing Company, 2008, p. 144&lt;/ref&gt; Saskaņā ar FIB direktora [[Edgars Hūvers|Dž. Edgara Hūvera]] 1938. gadā sarakstīto grāmatu “Persons in Hiding” (''Bēguļojošās personas''), Kellijs sadarbojās ar Ketrīnu un Ediju Dolu bagāta rūpnieka nolaupīšanā [[Sautbenda|Sautbendā]], Indiānas štatā, par 50 000 ASV dolāru izpirkuma maksu. Līdzīgi apgalvojumi tika izteikti vairākos 1937. gada rakstos žurnālā “American Magazine”, kuru līdzautors bija Hūvers. Lai gan Hūvers izvēlējās neminēt upura vārdu ne savā grāmatā, ne žurnālu rakstos, vietējo laikrakstu rakstos par Hūvera apgalvojumiem tika pieņemts, ka viņš runā par Hovarda Artura Vulvertona nolaupīšanu 1932. gada 26. janvārī. Vulvertons tika atbrīvots neskarts pēc mazāk nekā 24 stundām gūstā, un noziegums turpmākajās desmitgadēs būtībā tika aizmirsts, taču viņa nolaupīšana tajā laikā tika plaši atspoguļota un izrādījās vēsturiska, ko laikabiedri raksturoja kā pagrieziena punktu Amerikas augošajā nolaupīšanas sērgā. Laikraksts “The New York Daily News” nosauca viņa nolaupīšanu par “iespaidīgu”, apgalvoja, ka “nekaunīgā pārdrošībā tai nav līdzinieka”, un norādīja, ka šādi noziegumi “rada izaicinājumu organizētai sabiedrībai”.&lt;ref&gt;Pasley, Fred. &quot;Kidnapings&quot;, New York ''Daily News'', March 14, 1932, p. 17&lt;/ref&gt; Vulvertona nolaupīšana atdzīvināja Lindberga likuma izskatīšanu Kongresā un radīja vairākus nacionāli izplatītus laikrakstu projektus, kas centās pilnībā atspoguļot pieaugošo noziedzības vilni un kuros nolaupīšana tika raksturota kā drauds ikvienam amerikānim. Šo projektu (tostarp 16 daļu sērijas laikrakstā “Daily News”) pabeigšana bija gatava publicēšanai dažu dienu laikā pēc Čārlza Lindberga jaunākā nolaupīšanas 1932. gada 1. martā, kas nozīmēja, ka zīdaiņa nolaupīšana tika attēlota nevis kā atsevišķs noziegums, bet gan kā daļa no pieaugošas nacionālas problēmas.
[[Attēls:Campbell Thompson.jpg|thumb|Tompsona [[mašīnpistole]] — iecienītais gangstera ierocis, no kura arī cēlies viņa pseidonīms.|left]]
Kellija pēdējā noziedzīgā darbība bija vēl viena vēsturiska nolaupīšana — turīgā [[Oklahomasitija]]s iedzīvotāja Čārlza F. Uršela un viņa drauga Valtera R. Džareta nolaupīšana 1933. gada jūlijā, kas izrādījās Kellijam liktenīga. Kellijs pieprasīja 200 000 ASV dolāru (4,9 miljoni ASV dolāru) izpirkuma maksu un turēja Uršelu Ketrīnas mātes un patēva fermā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.crimemuseum.org/crime-library/kidnappings/kathryn-kelly/|title=Kathryn Kelly |work=Crime Museum|access-date=May 18, 2018|language=en}}&lt;/ref&gt; Uršels, kuram bija aizsietas acis, pierakstīja pierādījumus par savu gūstu, tostarp atcerējās fona skaņas, skaitīja soļus un atstāja pirkstu nospiedumus uz sasniedzamām virsmām. Tas izrādījās nenovērtējami FIB izmeklēšanā, jo aģenti, pamatojoties uz skaņām, ko Uršels atcerējās dzirdējis, kamēr tika turēts kā ķīlnieks, secināja, ka Uršels ir turēts Peredaizā, [[Teksasa]]s štatā.

Memfisā veiktā izmeklēšana atklāja, ka Kellijs dzīvo Dž. C. Tičenora dzīvesvietā. Speciālie aģenti no Birmingemas, Alabamas štatā, nekavējoties tika nosūtīti uz Memfisu, kur 1933. gada 26. septembra agrā rītā tika veikts reids viņa aizturēšanai. Džordžu un Ketrīnu Kellijus aizturēja FIB aģenti un Memfisas policijas virsnieks Tomass Votersons un seržants Viljams Reini. Bieži tiek ziņots, ka Kellijs tika pieķerts bez ieroča un, padodoties FIB aģentiem, esot kliedzis: &quot;Nešaujiet, G-vīri! Nešaujiet, G-vīri!&quot;, (saīsinājums no &quot;government man&quot;, slenga vārdiem kuros tajā laikā apzīmēja ASV valdības aģentus). Šī notikumu versija šķiet mediju mīts, kas radīts vairākus mēnešus pēc aresta. Citā reida versijā tika apgalvots, ka Kellijam rokā bija pistole, bet ar bisi pavērstu pret sirdi viņš padevās, sakot: &quot;Es jūs gaidīju.&quot; Tomēr FIB agrākais notikuma apraksts tika uzrakstīts trīs līdz piecas dienas pēc Kellija aresta un tajā teikts: &quot;Aģents Viljams Asberijs &quot;Ešs&quot; Rorers redzēja, ka Kellijs... bija iegājis priekšējā guļamistabā un atradās stūrī ar paceltām rokām. Viņu piesedza [Memfisas policijas] seržants Viljams Reini&quot;, un netiek ziņots, ka Kellijs vispār būtu runājis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fbi.gov/news/stories/2008/september/kelly_092608|title=FBI 100 – Machine Gun Kelly|website=FBI}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.memphisflyer.com/memphis/public-enemy-number-one/Content?oid=1122623|title=Public Enemy Number One|first=Michael|last=Finger|website=Memphis Flyer}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fbi.gov/news/stories/2003/september/kelly092603|title='Machine Gun' Kelly and the Legend of the G-Men|website=FBI}}&lt;/ref&gt;

Kelliju arestu aizēnoja desmit ieslodzīto, tostarp visu topošās [[Džons Dilindžers|Dilindžera]] bandas locekļu, bēgšana no cietuma Mičigansitijā, Indiānas štatā, tajā pašā naktī.&lt;ref name=&quot;FeeWebb2016&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Fee|first1=Christopher R.|author-link1=Christopher R. Fee|last2=Webb|first2=Jeffrey B.|title=American Myths, Legends, and Tall Tales: An Encyclopedia of American Folklore (3 Volumes)|url=https://books.google.com/books?id=kXnEDAAAQBAJ&amp;pg=PA310|year=2016|publisher=ABC-CLIO|isbn=978-1-61069-568-8|page=310}}&lt;/ref&gt;

Tiesas process notika Oklahomasitijas pasta nodaļā, tiesas namā un federālo biroju ēkā tiesneša Edgara S. Vota vadībā.&lt;ref name=&quot;Owen2003&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Owen |first1=Penny |title=Machine Gun Kelly Meets His Match |url=https://www.oklahoman.com/story/news/2003/07/20/machine-gun-kelly-meets-his-match/62034425007/ |website=The Oklahoman |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127023346/https://www.oklahoman.com/story/news/2003/07/20/machine-gun-kelly-meets-his-match/62034425007/ |archive-date=November 27, 2024 |date=July 20, 2003 |access-date=April 10, 2023 |dead-url= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Von&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Creel |first1=Von |title=Vaught, Edgar Sullins (1873–1959). |url=https://www.okhistory.org/publications/enc/entry.php?entry=VA006 |website=The Encyclopedia of Oklahoma History and Culture |publisher=Oklahoma Historical Society |access-date=October 6, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220430012653/https://www.okhistory.org/publications/enc/entry.php?entry=VA006 |archive-date=April 30, 2022}}&lt;/ref&gt; 1933. gada 12. oktobrī Džordžs un Ketrina Kelliji tika notiesāti un viņiem tika piespriests mūža ieslodzījums.
[[Attēls:George machine gun kelly 1933.gif|thumb|Kelliju no Šelbijas apgabala cietuma aizved uz Memfisas lidostu un Oklahomasitiju, lai piedalītos tiesas procesā par Čārlza F. Uršela nolaupīšanu 1933. gada 2. oktobrī.]]
Izmeklēšana Koulmenā, Teksasas štatā, atklāja, ka Kellijus izmitināja un apsargāja Kesijs Ērls Koulmens un Vils Keisijs, un ka Koulmens palīdzēja Džordžam Kellijam glabāt 73 250 USD no Uršela izpirkuma maksas savā rančo. Biroja aģenti šo naudu atrada 27. septembra agrā rītā [[kokvilna]]s kaudzē Koulmena [[rančo]]. Viņiem abiem 1933. gada 4. oktobrī Dalasā, Teksasā, tika izvirzītas apsūdzības par bēgļa slēpšanu un sazvērestību, un 1933. gada 17. oktobrī Koulmenam pēc vainas atzīšanas tika piespriests viena gada un vienas dienas cietumsods, bet Keisijam pēc tiesas un notiesāšanas tika piespriests divu gadu cietumsods Amerikas Savienoto Valstu federālajā cietumā Līvenvortā, Kanzasā.&lt;ref name=&quot;fbi100&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FBI 100. The legend of 'Machine Gun Kelly'|url=https://www.fbi.gov/page2/sept08/kelly_092608.html|publisher=FBI
|date=September 26, 2008|access-date=May 6, 2009 }}&lt;/ref&gt;

Uršela nolaupīšana un divas tai sekojošās tiesas prāvas bija vēsturiskas vairākos veidos. Tās bija:

* pirmās federālās kriminālprocesa prāvas Amerikas Savienotajās Valstīs, kurās bija atļauts izmantot filmu kameras;
* pirmās nolaupīšanas tiesas prāvas pēc Lindberga likuma pieņemšanas, kas nolaupīšanu padarīja par federālu noziegumu;
* pirmā nozīmīgā lieta, ko atrisināja Dž. Edgara Hūvera vadītā FIB;
* pirmā kriminālvajāšana, kurā apsūdzētie tika transportēti ar lidmašīnu.

== Pēdējie dzīves gadi ==
[[Attēls:Machine Gun Kelly's marker.jpg|thumb|Ložmetēja Kellija kaps|left]]
Ložmetējs Kellijs pavadīja atlikušos dzīves 21 gadus cietumā. Alkatrasas ieslodzījuma laikā viņš ieguva nievājošu iesauku &quot;Plaukšķene Kellijs&quot;. Saskaņā ar ieslodzītā līdzgaitnieka Deila Stemfila teikto, iesauka radusies tāpēc, ka &quot;viņš stāstīja stāstus par lielām zivīm. Notiesātie viņu sauca par &quot;Plaukšķeni Kelliju&quot; pēc korķa pistolēm, kas bija populāras bērnu vidū... un puiši neuztvēra viņu nopietni...&quot; Tas, iespējams, izrietēja no tā, ka papildus pārspīlētajiem stāstiem Kellijs bija priekšzīmīgs ieslodzītais un neuzvedās kā brutālais gangsteris, kādu viņu bija attēlojusi viņa sieva, mediji un FIB.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.alcatrazcruises.com/blog/2019/07/16/machine-gun-kelly-and-his-lost-years-on-alcatraz/|title=Machine Gun Kelly and His Lost Years on Alcatraz|date=July 16, 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://historic-memphis.com/biographies/machinegunkelly/machinegunkelly.html|title=Machine Gun Kelly captured in Memphis|website=historic-memphis.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.alcatrazhistory.com/mgk.htm|title=George &quot;Machine Gun&quot; Kelly|website=www.alcatrazhistory.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://memphismagazine.com/api/content/a1f6aaf4-5c4b-11e7-aff2-0a5fbc963f88/|title=The Real Story of Machine Gun Kelly|first=Michael|last=Finger|date=July 10, 2017|website=Memphis magazine}}&lt;/ref&gt; Viņš 17 gadus pavadīja Alkatrasā kā ieslodzītais ar numuru 117., strādājot cietuma darbos, turpinot lielīties un pārspīlēt savus pagātnes piedzīvojumus citiem ieslodzītajiem, un 1951. gadā tika klusi pārvests atpakaļ uz Līvenvortu. Viņš nomira no [[Miokarda infarkts|sirdslēkmes]] Līvenvortā 1954. gada 18. jūlijā, savā 59. dzimšanas dienā, un tika apglabāts Kotondeilas kapsētā Ketrīnas Kellijas patēva ģimenes sektorā ar nelielu kapakmeni ar uzrakstu &quot;Džordžs B. Kellijs 1954&quot;.&lt;ref name=&quot;wise2003&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=George &quot;Machine Gun&quot; Kelly |url=http://www.sheriff.co.wise.tx.us/machine_gun_kelley.htm |publisher=Wise County Sheriff's Department |access-date=May 6, 2009 |year=2003 |archive-url=https://web.archive.org/web/20060927211319/http://www.sheriff.co.wise.tx.us/machine_gun_kelley.htm |archive-date=September 27, 2006}}&lt;/ref&gt; Ketrīna Kellija tika atbrīvota no cietuma 1958. gadā un dzīvoja relatīvā anonimitātē Oklahomā ar pieņemto vārdu &quot;Lera Kleo Kellija&quot; līdz savai nāvei 1985. gadā 81 gada vecumā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.crimemuseum.org/crime-library/kidnappings/kathryn-kelly/|title=Kathryn Kelly}}&lt;/ref&gt;

== Attēlojums mākslā un kino ==
Ložmetējs Kellijs un viņa noziegumi ir attēloti tādās filmās kā &quot;Ložmetējs Kellijs&quot; (1958), &quot;FBI stāsts&quot; (1959) un &quot;Melvins Pērviss: G-Man&quot; (1974).

Kriminālromānu autora Eisa Atkinsa 2010. gada grāmata &quot;Infamous&quot; ir balstīta uz Uršela nolaupīšanu un Džordža un Ketrīnas Kelliju stāstu. Kellijs (kopā ar Smukulīti Floidu (''Pretty Boy Floyd'') un Mazulīti Nelsonu (''Baby Face Nelson'')) ir viens no galvenajiem varoņiem komiksu sērijā &quot;Pretty, Baby, Machine&quot;.

Reperis [[Machine Gun Kelly|Kolsons Beikers]], vairāk pazīstams kā Machine Gun Kelly, savu skatuves vārdu ieguva no Kellija vārda.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Atkins, Ace (2010). Infamous. G.P. Putnam's Sons. ISBN 978-0-399-15630-4.
* Hamilton, Stanley (2003). Machine Gun Kelly's Last Stand. University Press of Kansas. ISBN 978-0-7006-1247-5.
* Kirkpatrick, E.E. (1934). Crimes' Paradise (1st ed.). San Antonio, Texas: The Naylor Company.
* Meredith, Kevin with Hendry Jr., David W. (2023). Under Penalty of Death: The Untold Story of Machine Gun Kelly's First Kidnapping. Red Lightning Books (an imprint of Indiana University Press). ISBN 978-1-68435-199-2.
* Urschel, Joe (2010). The Year of Fear:Machine Gun Kelly and the Manhunt That Changed the Nation. Minotaur Books. ISBN 978-1-250-10548-6.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://vault.fbi.gov/machine-gun-kelly FBI file on George &quot;Machine Gun Kelly&quot; Barnes]

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Bārnss Kellijs Džordžs}}
[[Kategorija:1895. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1954. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Tenesī dzimušie]]
[[Kategorija:ASV noziedznieki]]</text>
      <sha1>qgiopepdqnapa0hkn8qti0m6rzd28u6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534684</id>
      <parentid>4534681</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:53:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pārsniedz aizmetņa līmeni.</comment>
      <origin>4534684</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17711" sha1="rc4htodmfzmszowlnhmibux87fqvitc" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Džordžs Kellijs Bārnss
|     vārds_orig = ''George Kelly Barnes''
|         attēls = George “Machine Gun” Kelly.jpg
|     att_izmērs = 225px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1895
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = [[Memfisa (ASV)|Memfisa]], [[Tenesī]] {{USA}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1954
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 18
|        m_vieta = Līvenvortas federālais cietums, [[Līvenvorta]], [[Kanzasa]] {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|   nodarbošanās = [[Gangsteris]]
|        dzimums = v
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Dženiva Remzija (prec. 1916; šķīr. 1926)​&lt;br&gt;
Ketrīna Kellija (prec. 1930)
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Džordžs Kellijs Bārnss''' (dzimis {{dat|1895|7|18}}&lt;ref&gt;Barnes, Bruce. ''Machine Gun Kelly: To Right A Wrong'', Tipper Publications, 1991. p. 49&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Draft Registration Card of George Kelley (sic) Barnes, dated September 12, 1918&lt;/ref&gt; — miris {{dat|1954|7|18}}),&lt;ref name=&quot;alcatrazhistory&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=George 'Machine Gun' Kelly |url=http://www.alcatrazhistory.com/mgk.htm |work=Alcatraz History.com |year=2015 |access-date=August 16, 2015}}&lt;/ref&gt; labāk pazīstams ar iesauku '''Ložmetējs Kellijs''' (''Machine Gun Kelly''), bija amerikāņu [[gangsteris]] no [[Memfisa (ASV)|Memfisas]], [[Tenesī]] štatā, kurš darbojās [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā. Viņa iesauka cēlusies no viņa iecienītākā ieroča — Tompsona [[mašīnpistole]]s. Viņš ir vislabāk pazīstams ar naftas magnāta un uzņēmēja Čārlza F. Uršela nolaupīšanu 1933. gada jūlijā, no kura viņš un viņa banda saņēma 200 000 ASV dolāru izpirkuma maksu (kas atbilst 4,89 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] 2025. gadā). Uršels bija savācis un atstājis ievērojamus pierādījumus, kas palīdzēja turpmākajā [[FIB]] izmeklēšanā, kas galu galā noveda pie Kellija aresta Memfisā 1933. gada 26. septembrī. Viņa noziegumu vidū bija arī [[kontrabanda]] un [[bruņota laupīšana]].

== Jaunība ==
Pirmās problēmas ar likumu Kellija dzīvē parādījās, kad viņš 1917. gadā iestājās Misisipi štata universitātē studēt [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Jau no paša sākuma Kellijs tika uzskatīts par vāju studentu, un viņa augstākā atzīme (C plus) tika piešķirta par labu fizisko higiēnu. Viņam pastāvīgi bija problēmas ar mācībspēkiem un viņš lielu daļu savas akadēmiskās karjeras veltīja tam, lai atgūtos no sodiem par pārkāpumiem. Tieši šajā laikā Kellijs satika jaunu sievieti vārdā Dženiva Remzija. Kellijs ātri iemīlējās Dženivā un pieņēma pēkšņu lēmumu pamest skolu un apprecēties.

== Karjera ==
Sausā likuma laikā, 20. un 30. gados, Kellijs strādāja par kontrabandistu.&lt;ref name=&quot;Flyer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.memphisflyer.com/memphis/public-enemy-number-one/Content?oid=1122623|title=Public Enemy Number One: The real story of Machine Gun Kelly, the Memphis boy who grew up to become the most wanted man in America|last=Finger|first=Michael|date=September 7, 2005|work=Memphis Flyer}}&lt;/ref&gt; Pēc neilga laika un vairākām sadursmēm ar vietējo Memfisas policiju viņš nolēma pamest pilsētu un doties uz rietumiem kopā ar savu draudzeni. Lai aizsargātu savu ģimeni un izvairītos no tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, viņš mainīja vārdu uz Džordžs R. Kellijs.&lt;ref name=&quot;Mattix2009&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Machine Gun Kelly |url=http://familytreemaker.genealogy.com/users/r/o/r/John-Davis-Rorer/FILE/0002page.html |publisher=Family Tree Genealogy |access-date=July 13, 2009}}&lt;/ref&gt; Viņš turpināja izdarīt mazākus noziegumus un nodarboties ar kontrabandu. Vēlāk tika arestēts [[Talsa|Talsā]], [[Oklahoma|Oklahomā]], 1928. gadā par alkohola kontrabandu indiāņu rezervātā un notiesāts uz trim gadiem Līvenvortas cietumā, [[Kanzasa|Kanzasā]], sākot no 1928. gada 11. februāra. Tiek ziņots, ka viņš bija priekšzīmīgs ieslodzītais un tika atbrīvots pirms termiņa.

Neilgi pēc tam Kellijs apprecējās ar Ketrīnu Tornu, pieredzējušu noziedznieci, kura iegādājās Kellija pirmo ložmetēju un uzstāja — neskatoties uz viņa neinteresi par ieročiem —, lai viņš laukos praktizētu šaušanu mērķī. Viņa arī ļoti centās, lai iesaistītu Džordžu vietējās noziedzīgajās aprindās.&lt;ref&gt;''200 Texas Outlaws and Lawmen, 1835—1935'', Laurence J. Yadon, Dan Anderson, ed. Robert Barr Smith, Pelican Publishing Company, 2008, p. 144&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[FIB]] direktora [[Edgars Hūvers|Edgara Hūvera]] 1938. gadā sarakstīto grāmatu ''Persons in Hiding'' (&quot;Bēguļojošās personas&quot;), Kellijs sadarbojās ar Ketrīnu un Ediju Dolu bagāta rūpnieka nolaupīšanā [[Sautbenda|Sautbendā]], [[Indianas štats|Indiānas štatā]], par 50 000 ASV dolāru izpirkuma maksu. Līdzīgi apgalvojumi tika izteikti vairākos 1937. gada rakstos žurnālā ''American Magazine'', kuru līdzautors bija Hūvers. Lai gan Hūvers izvēlējās neminēt upura vārdu ne savā grāmatā, ne žurnālu rakstos, vietējo laikrakstu rakstos par Hūvera apgalvojumiem tika pieņemts, ka viņš runā par Hovarda Artura Vulvertona nolaupīšanu 1932. gada 26. janvārī. Vulvertons tika atbrīvots neskarts pēc mazāk nekā 24 stundām gūstā, un noziegums turpmākajās desmitgadēs būtībā tika aizmirsts, taču viņa nolaupīšana tajā laikā tika plaši atspoguļota un izrādījās vēsturiska, ko laikabiedri raksturoja kā pagrieziena punktu Amerikas augošajā nolaupīšanas sērgā. Laikraksts ''The New York Daily News'' nosauca viņa nolaupīšanu par “iespaidīgu”, apgalvoja, ka “nekaunīgā pārdrošībā tai nav līdzinieka”, un norādīja, ka šādi noziegumi “rada izaicinājumu organizētai sabiedrībai”.&lt;ref&gt;Pasley, Fred. &quot;Kidnapings&quot;, New York ''Daily News'', March 14, 1932, p. 17&lt;/ref&gt; Vulvertona nolaupīšana atdzīvināja Lindberga likuma izskatīšanu [[ASV Kongress|Kongresā]] un radīja vairākus nacionāli izplatītus laikrakstu projektus, kas centās pilnībā atspoguļot pieaugošo noziedzības vilni un kuros nolaupīšana tika raksturota kā drauds ikvienam amerikānim. Šo projektu (tostarp 16 daļu sērijas laikrakstā ''Daily News'') pabeigšana bija gatava publicēšanai dažu dienu laikā pēc Čārlza Lindberga jaunākā nolaupīšanas 1932. gada 1. martā, kas nozīmēja, ka zīdaiņa nolaupīšana tika attēlota nevis kā atsevišķs noziegums, bet gan kā daļa no pieaugošas nacionālas problēmas.
[[Attēls:Campbell Thompson.jpg|thumb|Tompsona [[mašīnpistole]] — iecienītais gangstera ierocis, no kura arī cēlies viņa pseidonīms|left]]
Kellija pēdējā noziedzīgā darbība bija vēl viena vēsturiska nolaupīšana — turīgā [[Oklahomasitija]]s iedzīvotāja Čārlza F. Uršela un viņa drauga Valtera R. Džareta nolaupīšana 1933. gada jūlijā, kas izrādījās Kellijam liktenīga. Kellijs pieprasīja 200 000 ASV dolāru (4,9 miljoni ASV dolāru) izpirkuma maksu un turēja Uršelu Ketrīnas mātes un patēva fermā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.crimemuseum.org/crime-library/kidnappings/kathryn-kelly/|title=Kathryn Kelly |work=Crime Museum|access-date=May 18, 2018|language=en}}&lt;/ref&gt; Uršels, kuram bija aizsietas acis, pierakstīja pierādījumus par savu gūstu, tostarp atcerējās fona skaņas, skaitīja soļus un atstāja pirkstu nospiedumus uz sasniedzamām virsmām. Tas izrādījās nenovērtējami FIB izmeklēšanā, jo aģenti, pamatojoties uz skaņām, ko Uršels atcerējās dzirdējis, kamēr tika turēts kā ķīlnieks, secināja, ka Uršels ir turēts Peredaizā, [[Teksasas štats|Teksasas štatā]].

Memfisā veiktā izmeklēšana atklāja, ka Kellijs dzīvo Dž. C. Tičenora dzīvesvietā. Speciālie aģenti no Birmingemas, [[Alabamas štats|Alabamas štatā]], nekavējoties tika nosūtīti uz Memfisu, kur 1933. gada 26. septembra agrā rītā tika veikts reids viņa aizturēšanai. Džordžu un Ketrīnu Kellijus aizturēja FIB aģenti un Memfisas policijas virsnieks Tomass Votersons un seržants Viljams Reini. Bieži tiek ziņots, ka Kellijs tika pieķerts bez ieroča un, padodoties FIB aģentiem, esot kliedzis: &quot;Nešaujiet, G-vīri! Nešaujiet, G-vīri!&quot;, (saīsinājums no &quot;government man&quot;, slenga vārdiem kuros tajā laikā apzīmēja ASV valdības aģentus). Šī notikumu versija šķiet mediju mīts, kas radīts vairākus mēnešus pēc aresta. Citā reida versijā tika apgalvots, ka Kellijam rokā bija pistole, bet ar bisi pavērstu pret sirdi viņš padevās, sakot: &quot;Es jūs gaidīju.&quot; Tomēr FIB agrākais notikuma apraksts tika uzrakstīts trīs līdz piecas dienas pēc Kellija aresta un tajā teikts: &quot;Aģents Viljams Asberijs &quot;Ešs&quot; Rorers redzēja, ka Kellijs... bija iegājis priekšējā guļamistabā un atradās stūrī ar paceltām rokām. Viņu piesedza [Memfisas policijas] seržants Viljams Reini&quot;, un netiek ziņots, ka Kellijs vispār būtu runājis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fbi.gov/news/stories/2008/september/kelly_092608|title=FBI 100 – Machine Gun Kelly|website=FBI}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.memphisflyer.com/memphis/public-enemy-number-one/Content?oid=1122623|title=Public Enemy Number One|first=Michael|last=Finger|website=Memphis Flyer}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fbi.gov/news/stories/2003/september/kelly092603|title='Machine Gun' Kelly and the Legend of the G-Men|website=FBI}}&lt;/ref&gt;

Kelliju arestu aizēnoja desmit ieslodzīto, tostarp visu topošās [[Džons Dilindžers|Dilindžera]] bandas locekļu, bēgšana no cietuma Mičigansitijā, Indiānas štatā, tajā pašā naktī.&lt;ref name=&quot;FeeWebb2016&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Fee|first1=Christopher R.|author-link1=Christopher R. Fee|last2=Webb|first2=Jeffrey B.|title=American Myths, Legends, and Tall Tales: An Encyclopedia of American Folklore (3 Volumes)|url=https://books.google.com/books?id=kXnEDAAAQBAJ&amp;pg=PA310|year=2016|publisher=ABC-CLIO|isbn=978-1-61069-568-8|page=310}}&lt;/ref&gt;

Tiesas process notika [[Oklahomasitija]]s pasta nodaļā, tiesas namā un federālo biroju ēkā tiesneša Edgara S. Vota vadībā.&lt;ref name=&quot;Owen2003&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Owen |first1=Penny |title=Machine Gun Kelly Meets His Match |url=https://www.oklahoman.com/story/news/2003/07/20/machine-gun-kelly-meets-his-match/62034425007/ |website=The Oklahoman |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127023346/https://www.oklahoman.com/story/news/2003/07/20/machine-gun-kelly-meets-his-match/62034425007/ |archive-date=November 27, 2024 |date=July 20, 2003 |access-date=April 10, 2023 |dead-url= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Von&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Creel |first1=Von |title=Vaught, Edgar Sullins (1873–1959). |url=https://www.okhistory.org/publications/enc/entry.php?entry=VA006 |website=The Encyclopedia of Oklahoma History and Culture |publisher=Oklahoma Historical Society |access-date=October 6, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220430012653/https://www.okhistory.org/publications/enc/entry.php?entry=VA006 |archive-date=April 30, 2022}}&lt;/ref&gt; 1933. gada 12. oktobrī Džordžs un Ketrina Kelliji tika notiesāti un viņiem tika piespriests mūža ieslodzījums.
[[Attēls:George machine gun kelly 1933.gif|thumb|Kelliju no Šelbijas apgabala cietuma aizved uz Memfisas lidostu un Oklahomasitiju, lai piedalītos tiesas procesā par Čārlza F. Uršela nolaupīšanu 1933. gada 2. oktobrī]]
Izmeklēšana Koulmenā, Teksasas štatā, atklāja, ka Kellijus izmitināja un apsargāja Kesijs Ērls Koulmens un Vils Keisijs, un ka Koulmens palīdzēja Džordžam Kellijam glabāt 73 250 USD no Uršela izpirkuma maksas savā rančo. Biroja aģenti šo naudu atrada 27. septembra agrā rītā [[kokvilna]]s kaudzē Koulmena [[rančo]]. Viņiem abiem 1933. gada 4. oktobrī Dalasā, Teksasā, tika izvirzītas apsūdzības par bēgļa slēpšanu un sazvērestību, un 1933. gada 17. oktobrī Koulmenam pēc vainas atzīšanas tika piespriests viena gada un vienas dienas cietumsods, bet Keisijam pēc tiesas un notiesāšanas tika piespriests divu gadu cietumsods Amerikas Savienoto Valstu federālajā cietumā Līvenvortā, Kanzasā.&lt;ref name=&quot;fbi100&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FBI 100. The legend of 'Machine Gun Kelly'|url=https://www.fbi.gov/page2/sept08/kelly_092608.html|publisher=FBI
|date=September 26, 2008|access-date=May 6, 2009 }}&lt;/ref&gt;

Uršela nolaupīšana un divas tai sekojošās tiesas prāvas bija vēsturiskas vairākos veidos. Tās bija:

* pirmās federālās kriminālprocesa prāvas Amerikas Savienotajās Valstīs, kurās bija atļauts izmantot filmu kameras;
* pirmās nolaupīšanas tiesas prāvas pēc Lindberga likuma pieņemšanas, kas nolaupīšanu padarīja par federālu noziegumu;
* pirmā nozīmīgā lieta, ko atrisināja Edgara Hūvera vadītā FIB;
* pirmā kriminālvajāšana, kurā apsūdzētie tika transportēti ar lidmašīnu.

== Pēdējie dzīves gadi ==
[[Attēls:Machine Gun Kelly's marker.jpg|thumb|Ložmetēja Kellija kaps|left]]
Ložmetējs Kellijs pavadīja atlikušos dzīves 21 gadus cietumā. [[Alkatrasa]]s ieslodzījuma laikā viņš ieguva nievājošu iesauku &quot;Plaukšķene Kellijs&quot;. Saskaņā ar ieslodzītā līdzgaitnieka Deila Stemfila teikto, iesauka radusies tāpēc, ka &quot;viņš stāstīja stāstus par lielām zivīm. Notiesātie viņu sauca par &quot;Plaukšķeni Kelliju&quot; pēc korķa pistolēm, kas bija populāras bērnu vidū... un puiši neuztvēra viņu nopietni...&quot; Tas, iespējams, izrietēja no tā, ka papildus pārspīlētajiem stāstiem Kellijs bija priekšzīmīgs ieslodzītais un neuzvedās kā brutālais gangsteris, kādu viņu bija attēlojusi viņa sieva, mediji un FIB.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.alcatrazcruises.com/blog/2019/07/16/machine-gun-kelly-and-his-lost-years-on-alcatraz/|title=Machine Gun Kelly and His Lost Years on Alcatraz|date=July 16, 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://historic-memphis.com/biographies/machinegunkelly/machinegunkelly.html|title=Machine Gun Kelly captured in Memphis|website=historic-memphis.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.alcatrazhistory.com/mgk.htm|title=George &quot;Machine Gun&quot; Kelly|website=www.alcatrazhistory.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://memphismagazine.com/api/content/a1f6aaf4-5c4b-11e7-aff2-0a5fbc963f88/|title=The Real Story of Machine Gun Kelly|first=Michael|last=Finger|date=July 10, 2017|website=Memphis magazine}}&lt;/ref&gt; Viņš 17 gadus pavadīja Alkatrasā kā ieslodzītais ar numuru 117., strādājot cietuma darbos, turpinot lielīties un pārspīlēt savus pagātnes piedzīvojumus citiem ieslodzītajiem, un 1951. gadā tika klusi pārvests atpakaļ uz Līvenvortu. Viņš nomira no [[Miokarda infarkts|sirdslēkmes]] Līvenvortā 1954. gada 18. jūlijā, savā 59. dzimšanas dienā, un tika apglabāts Kotondeilas kapsētā Ketrīnas Kellijas patēva ģimenes sektorā ar nelielu kapakmeni ar uzrakstu &quot;Džordžs B. Kellijs 1954&quot;.&lt;ref name=&quot;wise2003&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=George &quot;Machine Gun&quot; Kelly |url=http://www.sheriff.co.wise.tx.us/machine_gun_kelley.htm |publisher=Wise County Sheriff's Department |access-date=May 6, 2009 |year=2003 |archive-url=https://web.archive.org/web/20060927211319/http://www.sheriff.co.wise.tx.us/machine_gun_kelley.htm |archive-date=September 27, 2006}}&lt;/ref&gt; Ketrīna Kellija tika atbrīvota no cietuma 1958. gadā un dzīvoja relatīvā anonimitātē Oklahomā ar pieņemto vārdu &quot;Lera Kleo Kellija&quot; līdz savai nāvei 1985. gadā 81 gada vecumā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.crimemuseum.org/crime-library/kidnappings/kathryn-kelly/|title=Kathryn Kelly}}&lt;/ref&gt;

== Attēlojums mākslā un kino ==
Ložmetējs Kellijs un viņa noziegumi ir attēloti tādās filmās kā &quot;Ložmetējs Kellijs&quot; (1958), &quot;FBI stāsts&quot; (1959) un &quot;Melvins Pērviss: G-Man&quot; (1974).

Kriminālromānu autora Eisa Atkinsa 2010. gada grāmata &quot;Infamous&quot; ir balstīta uz Uršela nolaupīšanu un Džordža un Ketrīnas Kelliju stāstu. Kellijs (kopā ar Smukulīti Floidu (''Pretty Boy Floyd'') un Mazulīti Nelsonu (''Baby Face Nelson'')) ir viens no galvenajiem varoņiem komiksu sērijā &quot;Pretty, Baby, Machine&quot;.

Reperis [[Machine Gun Kelly|Kolsons Beikers]], vairāk pazīstams kā ''Machine Gun Kelly'', savu skatuves vārdu ieguva no Kellija vārda.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Atkins, Ace (2010). Infamous. G.P. Putnam's Sons. ISBN 978-0-399-15630-4.
* Hamilton, Stanley (2003). Machine Gun Kelly's Last Stand. University Press of Kansas. ISBN 978-0-7006-1247-5.
* Kirkpatrick, E.E. (1934). Crimes' Paradise (1st ed.). San Antonio, Texas: The Naylor Company.
* Meredith, Kevin with Hendry Jr., David W. (2023). Under Penalty of Death: The Untold Story of Machine Gun Kelly's First Kidnapping. Red Lightning Books (an imprint of Indiana University Press). ISBN 978-1-68435-199-2.
* Urschel, Joe (2010). The Year of Fear:Machine Gun Kelly and the Manhunt That Changed the Nation. Minotaur Books. ISBN 978-1-250-10548-6.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://vault.fbi.gov/machine-gun-kelly FBI file on George &quot;Machine Gun Kelly&quot; Barnes]

{{DEFAULTSORT:Bārnss Kellijs Džordžs}}
[[Kategorija:1895. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1954. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Tenesī dzimušie]]
[[Kategorija:ASV noziedznieki]]</text>
      <sha1>rc4htodmfzmszowlnhmibux87fqvitc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielā brūnkāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609787</id>
    <revision>
      <id>4534686</id>
      <parentid>4336297</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:58:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Eiropa nav kontinents.</comment>
      <origin>4534686</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1804" sha1="8q9aonxd21xabn47303x7vk1wfe2h6e" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| platums = 
| nosaukums = 
| attēls = Orobanche elatior kz01.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| valsts = Plantae
| valsts_lv = Augi
| nodalījums = Magnoliophyta
| nodalījums_lv = Segsēkļi
| klase = Magnoliopsida
| klase_lv = Divdīgļlapji
| rinda = Lamiales
| rinda_lv = Panātru rinda
| dzimta = Orobanchaceae
| dzimta_lv = Brūnkāšu dzimta
| binomial = Orobanche elatior
| sinonīmi = 
| izplatība = 
| izcelsmes_vieta = 
| iedalījums = 
| kategorijas = nē
| autors = Sutton
| ģints_lv = Brūnkātes
| ģints = Orobanche
| suga_lv = Lielā brūnkāte
| suga = Orobanche elatior
}}'''Lielā brūnkāte''' (''Orobanche elatior'') ir [[Brūnkātes|brūnkāšu]] ģints suga, kuras izplatības areāls ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]]. Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/orobanche-elatior-sutton/|title=lielā brūnkāte - Orobanche elatior Sutton - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-09-15}}&lt;/ref&gt;

Nelielas grupas un atsevišķi eksemplāri aug sausās [[Pļava|pļavās]] un mežmalās, kur [[Parazitēšana|parazitē]] uz [[Lielā dzelzene|lielās dzelzenes]] (''Centaurea scabiosa''). Latvijā mazskaitlīgās atradnes apdraud pļavu kultivēšana, kā rezultātā mainās sugu sastāvs, un brūnkāte izzūd. Suga ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2.kategorijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{botānika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Brūnkātes]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]
[[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]]</text>
      <sha1>8q9aonxd21xabn47303x7vk1wfe2h6e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frauštates kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609789</id>
    <revision>
      <id>4534687</id>
      <parentid>4496868</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:01:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534687</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13520" sha1="p5tolcafu5yhysmiqitkw54hpy1xtkd" xml:space="preserve">{{Infobox military conflict
| conflict          = Frauštates kauja
| image             = [[Attēls:Battle of Fraustadt.png|300px|Engraving made by Johann Christian Marchand]]
| caption           = ''Battallie bei Fraustad'' – Johana Kristiāna Maršāna gravīra
| partof            = [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]]
| date              = {{dat|1706|2|3}}
| place             = [[Vshova|Frauštate]] (Vshova), [[Polija]]
| result            = Zviedru uzvara
| combatant1        = [[Attēls:Naval ensign of Sweden.svg|22px]] [[Zviedrijas impērija]]
| combatant2        = [[Attēls:Flag of Electoral Saxony.svg|22px]] [[Saksijas kūrfirstiste]] &lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Oryol ship (variant).svg|22px]] [[Krievijas cariste]]
| commander1        = [[Attēls:Naval ensign of Sweden.svg|22px]] [[Kārlis Gustavs Renšilds]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Naval ensign of Sweden.svg|22px]] [[Aksels Sparre]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Naval ensign of Sweden.svg|22px]] [[Aleksandrs Humerhelms]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of Electoral Saxony.svg|22px]] [[Johans Matiass fon der Šulenburgs]] ([[Ievainots kaujas laukā|WIA]])&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Oryol ship (variant).svg|22px]] Hans Vostromirskis ([[Karagūsteknis|POW]])
| strength1         = 9400 karavīri&lt;ref name=&quot;slagfält274&quot;&gt;{{cite book |title=Svenska slagfält |last=Ericson |first=Lars m.fl |year=2003 |page=274 |publisher=Wahlström &amp; Widstrand |location=Värnamo|language=sv |isbn=91-46-21087-3 }}&lt;/ref&gt;
| strength2         = 18 000 līdz 20 000 karavīri&lt;ref name=&quot;fraustadt132133&quot;&gt;{{cite book |title=Fraustadt 1706. Ett fält färgat rött |last=Sjöström |first=Oskar |year=2008 |pages=132–133 |publisher=Historiska Media |location=Lund|language=sv |isbn=978-91-85507-90-0 }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;32 artilērijas vienības
| casualties1       = 1500:&lt;ref name=&quot;Alexander&quot;&gt;Беспалов А. В. (Alexander V. Bespalov) Русский вспомогательный корпус на службе Саксонии в эпоху Великой Северной войны // Северная Европа: проблемы истории. Вып.5. М., 2005. С. 245.&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;452 nogalināti&lt;br /&gt;1077 ievainoti
| casualties2       = 15 000:&lt;ref name=&quot;fraustadt145146&quot;&gt;{{cite book |title=Fraustadt 1706. Ett fält färgat rött |last=Sjöström |first=Oskar |year=2008 |pages=145–146 |publisher=Historiska Media |location=Lund|language=sv |isbn=978-91-85507-90-0 }}&lt;/ref&gt;{{sfn|Velikanov|2018|p=63}}&lt;br /&gt;7 377–7 830 nogalināti&lt;br /&gt;7 300–7 900 sagūstīti
| campaignbox       = 
}}
'''Frauštates kauja''' ({{val|sv|Slaget vid Fraustadt}}) notika [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1706. gada 3. februārī starp [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Saksijas kūrfirstiste|Saksiju]]-[[Polijas—Lietuvas ūnija|Poliju]] un to [[Krievijas cariste|krievu]] sabiedrotajiem netālu no Frauštates (tagad [[Vshova]]) [[Polija|Polijā]]. Frauštates kaujas laikā 3. februārī [[Saksijas kūrfirsts]] [[Augusts II Stiprais]] atradās tikai 120 km attālumā, un tā kavalērijas vienību sastāvs bija aptuveni 8000 vīru. Saskaņā ar Kataļa Nolana teikto, tas pamudināja zviedru ģenerāli [[Kārlis Gustavs Renšilds|Renšildu]] steigšus uzbrukt sakšu ģenerāļa Šulenburga spēkiem. Zviedri skaitliski bija mazākumā pret sakšu, un krievu armiju vairāk nekā divas reizes. Ignorējot izredzes, Renšilds uzbruka ienaidnieka labi izveidotajām pozīcijām. Viņš nosūtīja kavalēriju, lai padzītu aizstāvošos sakšu karavīrus abos spārnos un veiktu klasisku dubulto aplenkumu. Šis manevrs nozīmēja, ka zviedri varēja uzbrukt no aizmugures ienaidnieka galvenās līnijas centrālajai aizmugurei. Tā rezultātā gāja bojā 8000 krievu un 5000 tika saņemti gūstā sakšu un vācu algotņu. Šī kauja ir perfekts &quot;spīļu manevra&quot; piemērs un bija viena no Zviedrijas galvenajām uzvarām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]].&lt;ref&gt;Cathal J. Nolan, ''Wars of the Age of Louis XIV'' (2008) pp 128-139, 186, 233-235.&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
Pēc Zviedrijas karaļa [[Kārlis XII|Kārļa XII]] uzvaras pār sakšu-krievu armiju [[Daugavas kauja|Daugavas kaujā]] viņš varēja sākt savu kampaņu pret Poliju. Pēc uzvaras Klišovas kaujā 1702. gada jūlijā Kārlis XII vienojās par Saksijas kūrfirsta [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] gāšanu no Polijas troņa, taču bez rezultātiem. Pēc tam Zviedrijas armija pakļāva labi nocietināto [[Toruņa]]s pilsētu pie [[Visla]]s upes ilgstošai blokādei no 1703. gada maija līdz oktobrim.&lt;ref&gt;Liljegren, Bengt (2000). Karl XII: en biografi. Lund: Historiska media. Libris 7776628. ISBN 91-88930-99-8 (inb.), p. 156-160.&lt;/ref&gt; Pilsēta krita, un viss tās 4800 sakšu karavīru garnizons tika saņemts gūstā. Zviedrijas armijas spēks apvienojumā ar Augusta vienošanos ar caru [[Pēteris I|Pēteri I]] pamudināja daudzus poļu dižciltīgos pievienoties prozviedru opozīcijai. 1704. gada februārī Augusts vairs netika uzskatīts par Polijas karali, un tā paša gada jūlijā par karali tika ievēlēts [[Staņislavs Leščinskis]].&lt;ref&gt;Kuvaja, Christer (2008). Karolinska krigare 1660—1721. Stockholm: Schildts Förlags AB. ISBN 978-951-50-1823-6
&lt;/ref&gt;
{{multiple image|align=left|direction=vertical|image1=Carl Gustaf Rehnskiöld.PNG|image2=Ca' Rezzonico - Ritratto di Johann Matthias von der Schulenburg - Antonio Guardi.jpg|width1=158|width2=158|footer=[[Kārlis Gustavs Renšilds]] (augšā) [[Johans Matiass fon der Šulenburgs]] (apakšā)}}
Tomēr Augusts II netika sakauts, un krieviem bija interese viņu atbalstīt. Krievu-sakšu stratēģiskais plāns paredzēja, ka sakšu armijai Johana Matiasa fon der Šulenburga vadībā jāielaužas Polijā, lai pievienotos lielākam kavalērijas spēkam, ko vadīja pats Augusts II, un pēc tam kopā ar galvenajiem krievu spēkiem, kas atradās [[Livonija|Livonijā]], jāuzvar Zviedrijas galvenā armija. Tomēr Polijas rietumos atradās Zviedrijas armijas korpuss Renšilda vadībā, kas pirms apvienošanās bija vai nu jāapiet, vai jāiesaista kaujā.

1705. gada marta sākumā krievu feldmaršals [[Boriss Šeremetevs]] organizēja tikšanos ar sakšu ģenerāli [[Oto Arnolds fon Paikuls|Oto Arnoldu fon Paikulu]], lai vienotos par kopīgu rīcības plānu Kārļa XII sakaušanai. Stratēģijas pamatā bija dižciltīgā [[Johans Reinholds fon Patkuls|Johana Patkula]] jau 1703. gadā izstrādāts plāns, kas ietvēra kopīgu uzbrukumu, lai neitralizētu Zviedrijas armiju. Fon Paikulu iespaidoja Patkula plāni, un viņš iestājās par to, ka plānu varētu izmantot kā veidu, kā izvilināt Kārli XII un galveno Zviedrijas armiju no Lielpolijas un virzīties uz austrumiem [[Bresta (Baltkrievija)|Brestļitovskas]] virzienā. Tas bija jāpanāk, apvienojot galveno Krievijas armiju Džordža Benedikta fon Ogilvija vadībā un fon Paikula karaspēku, kas bija izvietots Brestā, piespiežot Kārli XII stāties tiem pretī kaujā. Tajā pašā laikā galvenā sakšu armija no Saksijas dotos garām Polijai un uzbruktu Kārlim XII no aizmugures. Patkuls uzskatīja šo plānu par pārāk riskantu un ieteica sabiedrotajiem vispirms sagraut [[Ādams Lēvenhaupts|Lēvenhaupta]] Kurzemes armiju, pirms Ogilvija karaspēks stātos pretī Kārlim XII. Pretējā gadījumā Ogilvija vienību aizmugure būtu apdraudēta. Tika panākts kompromiss starp abām stratēģijām, kurā tika panākta vienošanās, ka Šeremetevs uzbruks Lēvenhauptam, kamēr Ogilvijs dosies uz nocietināto [[Grodņa]]s pilsētu. Tur sabiedrotie uzskatīja, ka Ogilvijs varēs noturēties pret Kārļa XII karaspēku pietiekami ilgi, lai galvenā sakšu armija ierastos no [[Krakova]]s. Tikmēr fon Paikuls ar saviem apvienotajiem sakšu-poļu karaspēkiem uzbruks Varšavai, lai pārtrauktu Staņislava kronēšanu.&lt;ref&gt;Sjöström, Oskar; Nilsson, Bengt (2008). Fraustadt 1706: ett fält färgat rött. Lund: Historiska media. Libris 10741767. ISBN 978-91-85507-90-0 (inb.), p. 72.&lt;/ref&gt;

== Spēku izvietošana ==
[[Attēls:Fraustadt.jpg|thumb|Sakši (pa kreisi), zviedri (pa labi)]]
Sakšu armija nebija rūpīgi izvēlējusies savu pozīciju; un Šulenburga spēki izvietojās uz zviedru izvēlētu pozīciju. Renšilds atvilka savus spēkus no [[Slava (pilsēta)|Slavas]] uz Frauštati. Vēlāk Renšilds savās dienasgrāmatās (zviedru valodā) rakstīja: “Så resolverade jag att draga mig till Fraustadt tillbaka i den tanken att locka till mig fienden after mig utur sin fördel, inbillandes honom att jag ville alldeles draga mig av”, aptuveni tulkojot kā “Tāpēc es nolēmu atkāpties uz Frauštati ar domu pievilināt ienaidnieku prom no viņa izdevīgās pozīcijas, maldinot viņu, liekot domāt, ka esmu pilnībā atkāpies”.

Sakši, kuriem bija skaitliski vairāk [[kājnieki|kājnieku]] (9000 sakšu un 6300 krievu), bet mazāk kavalēriju (4000 sakšu) nekā zviedriem, ieņēma spēcīgu aizsardzības pozīciju. Divās līnijās, ar kavalēriju abos flangos, starp Gejersdorfas un Rērsdorfas ciemiem un Frauštates pilsētas priekšā, ierakušās aiz aizsalušiem ezeriem un purviem, kas pretojās sakšu-krievu armijai, Renšilds izvietoja savus 3700 kājniekus centrā trīs kolonnās un savu 5700 lielo kavalērijas vienību abos flangos.

== Kauja ==
Kreisajā flangā zviedru kavalērijai Aleksandra Humerhelma vadībā bija grūtības šķērsot sasalušu purvu, taču sakšu kavalērija šo priekšrocību neizmantoja. Pēc pārgrupēšanās zviedri trīs reizes uzbruka sakšu gvardes korpusa un kavalērijas gvardes pulkiem, tos pilnībā sakaujot. Pulkvedis fon Krasovs, zviedru kavalērijas komandieris labajā flangā, ar 12 dragūnu eskadroniem pagāja garām kreisajam krievu flangam netālu no Rērsdorfas ciema un uzsāka cīņu ar sakšu kavalēriju, kas sedza krievu flangu. Pēc tam, kad bija liecinieki sakšu labā flanga iznīcināšanai, kreisais flangs aizbēga un tika zviedru dragūnu sakauti. Pulkveža fon Krasova kavalērija pēc tam pulksteņrādītāja virzienā ietriecās sakšu-krievu aizmugures daļā, kas lika vairākiem sakšu pulkiem izjaukt formāciju.
[[Attēls:Caroleans attacks in Stockholm 2019.jpg|thumb|[[Karolineri|Karolineru]] pulka vēstures rekonstruktoru pasākums pie Zviedrijas kara muzeja Stokholmā 2019. gadā]]
Sakšu kreisajā flangā, pretī Renšilda kājniekiem, krievi bija izvietojušies ar uzvilktām uniformām uz āru, lai viņi ar savām sarkanajām krāsām, nevis krievu standarta zaļajām, vairāk izskatītos pēc sakšiem. Tomēr tā bija Šulenburga pavēle, kurš apšaubīja viņu kaujas prasmes, lai atklātu flanga vājumu. Zviedru kājnieki uzbruka sakšu-krievu līnijai frontāli, ar spēcīgu lielgabalu un muskešu uguni. Atklājot, ka ienaidnieka līnijas kreiso spārnu tur krievu karaspēks, Renšilds pavēlēja saviem kājniekiem uzbrukt viņu pozīcijām, kurām no aizmugures uzbruka arī pulkveža fon Krasova kavalērija. Krievu kājnieki tika ātri ielenkti un izklīdināti.

Sakšu vidusdaļai bija atsegtas gan flangs, gan aizmugure, un tās pulki kreisajā flangā spiediena ietekmē ātri sabruka un izjauca kaujas formāciju. Sakšu labais flangs sākotnēji turējās, nodarot zināmus zaudējumus zviedru kājniekiem, līdz kavalērija sasalušajā purvā uzbruka viņu aizmugurei. Sakšu-krievu armija sabruka, un galvenā vienība bēga uz dienvidiem caur Frauštati. Zviedrijas kavalērija, kas iepriekš bija iestrēgusi purvā, steidzās uz priekšu pa atklātu reljefu un pilsētas tālākajā nomalē sastapa bēgošo sakšu un krievu karaspēku. Ieslodzīti zviedru kavalērijas priekšā un kājnieku aizmugurē, sakautie sakšu-krievu spēki masveidā padevās.

== Zaudējumi ==
Kaujas rezultātā tika nogalināti 7377 sakši un krievi, bet vairāk nekā 7300 tika saņemti gūstā, no kuriem 2000 tika ievainoti. Zviedru zaudējumi aptuveni 400 cilvēku (tostarp Kronobergas pulka komandieris pulkvedis Gabriels Liljehēks) un 1000 tika ievainoti. Šulenburgam izdevās aizbēgt, neskatoties uz to, ka viņam bija lodes ievainojums gūžā.&lt;ref&gt;https://www.youtube.com/watch?v=CcRHVPCmstM&lt;/ref&gt; Tika sagrābti arī 71 karogi, visa sakšu artilērija, 11 000 rapieru un tikpat daudz [[muskete|muskešu]]. Renšilds sodīja ar nāvi aptuveni 500 krievu gūstekņu; tiek diskutēts par to, vai viņš to darīja, atriebjoties par krievu zvērībām Kurzemē&lt;ref name=Tucker&gt;Tucker, S.C., 2010, A Global Chronology of Conflict, Vol. Two, Santa Barbara: ABC-CLIO, LLC, {{ISBN|9781851096671}}&lt;/ref&gt;, vai tāpēc, ka uzskatīja, ka viņu otrādi apgrieztie šineļi bija mēģinājums izlikties par sakšiem, kuriem gūstā tika nodrošināti labāki apstākļi. Savas identitātes slēpšana un izlikšanās par kaut ko citu tajā laikā tika nosodīta un dažreiz uzskatīta par pietiekamu iemeslu, lai atteiktu žēlsirdīgu attieksmi pret sevi.[6]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20210411073209/https://popularhistoria.se/krig/svenska-krig/fraustadt-1706/ Popularhistoria.se] {{se ikona}}
* [http://home.golden.net/~ksharman/gnw/Frau-Bat.html?/ Golden.net]

[[Kategorija:Lielais Ziemeļu karš]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Zviedrijas vēsture]]
[[Kategorija:Kaujas ar Zviedrijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas Polijas teritorijā]]
[[Kategorija:18. gadsimta kaujas]]
[[Kategorija:1706. gads]]</text>
      <sha1>p5tolcafu5yhysmiqitkw54hpy1xtkd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zilganā brūnkāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609821</id>
    <revision>
      <id>4534824</id>
      <parentid>4336683</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T04:19:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534824</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1419" sha1="gnyssl1gdq4d73gqj27s243ojm4q3ad" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| platums = 
| nosaukums = 
| attēls = Orobanche coerulescens, Japan 1.JPG
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| valsts = Plantae
| valsts_lv = Augi
| nodalījums = Magnoliophyta
| nodalījums_lv = Segsēkļi
| klase = Magnoliopsida
| klase_lv = Divdīgļlapji
| rinda = Lamiales
| rinda_lv = Panātru rinda
| dzimta = Orobanchaceae
| dzimta_lv = Brūnkāšu dzimta
| binomial = Orobanche coerulescens
| sinonīmi = 
| izplatība = 
| izcelsmes_vieta = 
| iedalījums = 
| kategorijas = nē
| autors = Stephan
| ģints_lv = Brūnkātes
| ģints = Orobanche
| suga_lv = Zilganā brūnkāte
| suga = Orobanche coerulescens
}}'''Zilganā brūnkāte''' (''Orobanche coerulescens'') ir [[Brūnkātes|brūnkāšu]] suga, kas [[Parazītiskie augi|parazitē]] uz dažādām [[Vībotnes|vībotņu]] sugām. Tā ir plaši sastopama [[Āzija|Āzijā]], kur tā aug [[Stepe|stepē]], smiltājos un akmeņainās nogāzēs, kā arī ir savrupas punktveida atradnes arī [[Eiropa]]s dienvidaustrumu un centrālajā daļā. [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/orobanche-coerulescens-stephan/|title=zilganā brūnkāte - Orobanche coerulescens Stephan - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-09-16}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{botānika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Brūnkātes]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>gnyssl1gdq4d73gqj27s243ojm4q3ad</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dehydrated Goat</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609835</id>
    <revision>
      <id>4534825</id>
      <parentid>4456702</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T04:25:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pietiekoši ciešami, lai iztiktu bez tās uzlabošanas veidnes.</comment>
      <origin>4534825</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6490" sha1="llhmmn7zgb7ynd61s52ms51e50bqap6" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada septembris}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = grupa
| Vārds = Dehydrated Goat
| Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
| Žanrs = [[grainds]], [[nāves metāls]]
| Gadi = [[2006. gads|2006]]—pašlaik
| Dalībnieki = Tomass Beķeris&lt;br /&gt;Reinis Pētersons&lt;br /&gt;Mārtiņš Škutāns&lt;br /&gt;Igors Čerņiks&lt;br /&gt;Filips Batarags
| Bij_dalībnieki = * Vadims Voicehovičs
| Mlapa = [https://www.dehydratedgoat.com/ dehydratedgoat.com]
}}

'''&quot;Dehydrated Goat&quot;''' ir [[latvieši|latviešu]] [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] grupa, kas dibināta 2006. gadā [[Rīga|Rīgā]].

Grupa izdevusi trīs studijas albumus — &quot;Genocide Against The Brain Cells&quot;, &quot;Engoatment: Crash Course In Practical Goatism&quot; un &quot;Bezcerības Menedžments un Eksistenciālās Grūtsirdības Kontrolpakete&quot;.

Grupai muzikāli ir raksturīgs zems [[Ģitāra|ģitāru]] skaņojums, vokālista Reiņa Pētersona daudzveidīgie ekstrēmie vokāli, žanru robežu pārkāpšana, gan parodējot, gan iekļaujot kompozīcijās dažādus tautu motīvus, taču galvenokārt uzsvars tiek likts uz grūvīgiem, dejojamiem rifiem. Iekšēji grupa to raksturo ar frāzēm &quot;ļoti netīra deju mūzika&quot; un &quot;4 perkusijas instrumenti un vokāls&quot;. Liriskās tēmas apskata gan nopietnas tēmas kā sabiedrības aizraušanos ar patēriņa kultūru, divkosību, bet daži teksti arī rakstīti humoristiska absurdisma stilā. Grupa savos koncertos ikreiz uzstājas pilnīgi citā vizuālajā tēlā, tiecoties klausītājam sniegt jaunu audiovizuālo pieredzi. Grupa tiecas uzstāties neparastās vietās un pasākumos, lai katra tikšanās ar klausītājiem būtu īpaša un neaizmirstama.

Grupa pastāvēšanas vēsturē pabijusi uz skatuvēm festivālos &quot;Grēkāzis&quot;, &quot;Munky Pride&quot;, &quot;Sutas Balss&quot;, LMA 84. karnevālā &quot;Dekadences Jātnieki&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/594214-latvijas-makslas-akademijas-karnevala-viesi-laujas-krasnam-dekoracijam-dejam-un-piedzivojumiem|title=Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāla viesi ļaujas krāšņām dekorācijām, dejām un piedzīvojumiem|website=https://jauns.lv|access-date=2025-09-16|date=2024-02-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;, Latvijas Radio 5 ziedošanas maratonā &quot;Dod Pieci!/Smagsvars&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pieci.lv/lv/lr5/raksts/smagsvars/smagsvars-43--dod-pieci-ballite-ar-dehydrated-goat.a200969/|title=&quot;Smagsvars&quot; #43 {{!}} Dod pieci! ballīte ar Dehydrated Goat|website=pieci.lv|access-date=2025-09-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=&quot;Smagsvars&quot; #43 {{!}} Dod pieci! ballīte ar Dehydrated Goat - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/lr/200969/smagsvars-43-dod-pieci-ballite-ar-dehydrated-goat|date=2024-12-18|accessdate=2025-09-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;, &quot;Slam'n'Gore&quot; Berlīnē, Tallinas &quot;Sugis Extreme Fest&quot;, Lietuvas &quot;Ont Grindu&quot;; klubos: Lietuvas &quot;Lemmy&quot;, &quot;Metro&quot;, &quot;RokoStotis&quot;/&quot;BliuzBaris&quot;/&quot;Metaline Širdis&quot;, Tallinas &quot;The Krypt&quot;, &quot;Tapper&quot;, Tartu &quot;Hell&quot;; pašmāju lokālos &quot;Skapis&quot;, &quot;Wise&quot;, &quot;Republika&quot;, &quot;Melnā Piektdiena&quot;, &quot;Depo&quot;, &quot;Nemiers&quot;, &quot;Ādmiņi&quot;, &quot;Melno Cepurīšu Balerija&quot;, &quot;Laska&quot;, &quot;Fonoklubs&quot;, &quot;Fontaine Palace&quot;, kā arī senā vēsturē aizmirstas vietas un pasākumi, kā &quot;Corsairs&quot;, &quot;Artilērijas Pagrabi&quot;, &quot;Free Hawks&quot;, &quot;Nice Place&quot;, &quot;Route 66&quot;, &quot;NabaKlab&quot;, &quot;Rock'n'Riga&quot;, &quot;Kontrabass&quot;, &quot;PAKAC&quot;, &quot;16. Korpuss&quot;, &quot;Kabata&quot;. Atskaņoti raidījumos &quot;Bitīt Matos&quot;, &quot;Beverīna&quot;, &quot;Smagsvars&quot;.

Grupas pirmais albums &quot;Genocide Against The Brain Cells&quot; ierakstīts 2009. gadā pie Ģirta Laumaņa studijā &quot;Hodila Records&quot;. Albums publicēts fiziskā CD formātā caur leiblu &quot;Coyote Records&quot; limitētā 1000 disku laidienā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4932289/pasmaju-dehydrated-goat-izdod-albumu|title=Pašmāju &quot;Dehydrated Goat&quot; izdod albumu|website=Mūzika Latvijā|access-date=2025-09-16|date=2010-11-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;, kā arī vēlāk publicēts visās straumēšanas platformās.

Grupas otrais albums &quot;Engoatment: Crash Course In Practical Goatism&quot; arī tika ierakstīts &quot;Hodilla Records&quot; 2010. gadā, taču publisko dienasgaismu ieraudzīja tikai 2023. gada 8. maijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/bitit-matos/grupa-dehydrated-goat-izdevusi-albumu-engoatment-crash-course-in.a181558/|title=Grupa &quot;Dehydrated Goat&quot; izdevusi albumu “Engoatment: Crash Course in Practical Goatism”|website=naba.lsm.lv|access-date=2025-09-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;, pēc grupas 12 gadu pastāvēšanas pauzes, kad grupa atkalapvienojās, lai hedlainotu festivālu &quot;Grēkāzis&quot;, kas notika 2023. gada 12.-13. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/413997-recenzija-dehydrated-goat-crash-course-in-practical-goatism.htm|title=RECENZIJA. Dehydrated Goat. &quot;Crash Course In Practical Goatism&quot;|website=nra.lv|access-date=2025-09-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc šī pasākuma grupa atsāka savu aktīvo darbību, strādājot pie jauna materiāla un regulāri uzstājoties Latvijas un ārzemju pasākumos.

2025. gada 2. septembrī tika publicēts grupas jaunākais mini-albums/EP &quot;Bezcerības Menedžments un Eksistenciālās Grūtsirdības Kontrolpakete&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/500695-graindkora-albums-latvija-dehydrated-goat-bezceribas-menedzments.htm|title=Albuma apskats: “Dehydrated Goat” – “Bezcerības menedžments”|website=nra.lv|access-date=2025-09-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Tas pilnībā producēts pašu spēkiem, izņemot māsterēšanu, ko veicis Mārtiņš Platais-Lapsa. Šis EP ietverts arī 2026. gada 18. aprīlī publicētajā kasetē &quot;69 Grami Kultūras — LV Grind kopotie (ie)raksti&quot;, kas producēta limitētā 200 eksemplāru apjomā, sadarbībā ar grupām &quot;Tabestic Enteron&quot;, &quot;Vemma&quot; un &quot;Trauma Moralis&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://replay.lsm.lv/lv/klausies/ieraksts/lr/219657/izdota-izlase-lv-grind-kopotie-ieraksti|title=Izdota izlase &quot;LV Grind kopotie (ie)raksti&quot; - REplay.lv|website=replay.lsm.lv|access-date=2026-04-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.dehydratedgoat.com/ Mājaslapa]
* [http://www.facebook.com/dehydratedgoat Facebook lapa]
* [https://www.youtube.com/@DehydratedGoat Youtube kanāls]
* [http://www.instagram.com/dehydratedgoat Instagram konts]

[[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas smagā metāla grupas]]
[[Kategorija:Latvijas nāves metāla grupas]]</text>
      <sha1>llhmmn7zgb7ynd61s52ms51e50bqap6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Japānas Impērijas flote</title>
    <ns>0</ns>
    <id>613263</id>
    <revision>
      <id>4534968</id>
      <parentid>4394716</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T11:37:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Otrais pasaules karš */</comment>
      <origin>4534968</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21972" sha1="1l6u3w5vw20an2nsls6v47f644896y0" xml:space="preserve">{{Militārās_vienības_infokaste
| nosaukums                = Japānas Impērijas flote&lt;br /&gt;大日本帝國海軍&lt;br /&gt; Dai-Nippon Teikoku Kaigun
| attēls                   = Naval ensign of Japan (1889–1945).svg
| virsraksts               = Impērijas flotes karogs (1889—1945)
| karogs                   = 
| valsts                   = [[Attēls:Flag of Japan (1870–1999).svg|25px]] [[Japānas Impērija]]
| pastāvēšana              = 1868—1945
| pakļautība               = [[Attēls:Flag of the Japanese Emperor.svg|25px]] [[Japānas imperators]]
| daļa no                  = [[Japānas Impērijas Bruņotie spēki]]
| karaspēka veids          = [[kara flote|jūras spēki]]
| krāsas                   = {{Color box|#000080|border=darkgray}} [[zilā krāsa|zils]] {{Color box|#FFFFFF|border=darkgray}} [[Baltā krāsa|balts]]
| karavīru skaits          = 
| jubileja                 = 27. maijs
| devīze                   = 
| militārās operācijas     = * [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]
* [[Krievijas—Japānas karš]]
* [[Pirmais pasaules karš]]
* [[Otrais Ķīnas—Japānas karš]]
* [[Otrais pasaules karš]]
| pašreizējais komandieris = 
| komandieri               = [[Meidzi]]&lt;br /&gt;[[Taišo]]&lt;br /&gt;[[Hirohito]]&lt;br /&gt;[[Isoroku Jamamoto]]
}}
'''Japānas Impērijas flote''' ({{val|ja|大日本帝國海軍}} ''Dai-Nippon Teikoku Kaigun'', 'Lielās Japānas impērijas flote' jeb 日本海軍 Nippon Kaigun, 'Japānas flote') bija [[Japānas Impērija]]s [[kara flote|flote]] no 1868. līdz 1945. gadam, kad tā tika likvidēta pēc Japānas kapitulācijas Otrajā pasaules karā. Pēc Otrā pasaules kara tika izveidoti [[Japānas Jūras Pašaizsardzības spēki]] (JMSDF) laikā no 1952. līdz 1954. gadam.

Līdz 1920. gadam Impērijas flote bija trešā lielākā flote pasaulē, aiz Karaliskās flotes un [[ASV Jūras kara flote|Amerikas Savienoto Valstu flotes]] (USN).&lt;ref&gt;Evans, David &amp; Peattie, Mark R. (1997). Kaigun: Strategy, Tactics, and Technology in the Imperial Japanese Navy, 1887—1941. Annapolis, Maryland: Naval Institute Press. ISBN 0870211927.&lt;/ref&gt; floti atbalstīja Japānas impērijas flotes gaisa spēki ({{val|ja|大日本帝國海軍航空隊}}) izlūkošanas un gaisa triecienu operācijās no flotes. Tas bija galvenais [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Rietumu sabiedroto]] pretinieks [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karā]]. Impērijas flote papildus izvietoja ierobežotu skaitu sauszemes spēku kontingenta, tostarp profesionālus jūras kājniekus, jūras desantnieku vienības, pretgaisa aizsardzības vienības, iekārtu un ostu drošības vienības, jūras policijas vienības (''Tokubetsu Keisatsutai'').

Impērijas flotes pirmsākumi meklējami agrīnajā mijiedarbībā ar [[Āzija]]s kontinenta valstīm, sākot ar [[Japānas vēsture|agrīno feodālo periodu]] un sasniedzot aktivitātes kulmināciju 16. un 17. gadsimtā kultūras apmaiņas laikā ar [[Eiropa]]s lielvarām [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetā]]. Pēc divu gadsimtu stagnācijas valsts noslēgtības politikas laikā [[Edo periods|Edo perioda]] [[Sjoguns|sjoguna]] laikā Japānas flote bija salīdzinoši novecojusi, kad 1854. gadā Amerikas iejaukšanās rezultātā valsts tika piespiesta atvērties ārvalstu tirdzniecībai. Tas galu galā noveda pie [[Meidzi restaurācija]]s. [[Japānas imperators|Imperatora]] varas atdzimšanu pavadīja straujas modernizācijas un [[industrializācija]]s periods. Divdesmitā gadsimta sākumā guva vairākus nozīmīgus panākumus kaujās, dažreiz pret daudz spēcīgākiem ienaidniekiem, piemēram, [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Ķīnas-Japānas karā]] un [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas-Japānas karā]], pirms lielā mērā tika iznīcināta [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]].

== Vēsture ==
=== Cīņa Āzijā ===
[[File:Gunboat Chiyodagata anchored at Yokosuka.png|thumb|[[Lielgaballaiva]] &quot;Chiyoda&quot;, pirmais Japānā būvētais tvaika karakuģis, tika pabeigta 1866. gada maijā&lt;ref&gt;Jentschura, Hansgeorg; Jung, Dieter; Mickel, Peter (1977). Warships of the Imperial Japanese Navy. Annapolis, Maryland: United States Naval Institute. ISBN 087021893X.&lt;/ref&gt;]]
[[File:IJN torpedo boat HAYABUSA in 1900 at Kobe.jpg|thumb|Torpēdlaiva &quot;Hayabusa&quot;|alt=Small warship seen from the side]]
* Bošinas karš: Hakodates līča kauja
* [[Pirmais Ķīnas-Japānas karš]] (1894–1895)
* [[Bokseru sacelšanās]]
=== Krievijas-Japānas karš un vēlākie gadi ===
* [[Heihačiro Togo]]
* Kamimura Hikonodžo
Kara sākumā Japānas Apvienotajai flotei bija seši moderni kaujas kuģi un astoņi moderni bruņoti kreiseri pret septiņiem Krievijas Pirmās Klusā okeāna eskadras kaujas kuģiem un četriem bruņotajiem kreiseriem (trīs bruņoti kreiseri atradās [[Vladivostoka|Vladivostokā]]).

* Čemulpo kauja – 1904. gada janvāris (februāris).
* Japānas kaujas kuģu &quot;Hacuse&quot; un &quot;Jašima&quot; iznīcināšana – 1904. gada maijs.
* Dzeltenās jūras kauja – 1904. gada jūlijs (augusts).
* Cusimas kauja – 1905. gada maijs, [[Krievijas Impērijas flote|Krievijas eskadras]] graujoša sakāve.
=== Pirmais pasaules karš un starpkaru periods ===
[[File:Wakamiya.jpg|thumb|Hidroplānu bāzes kuģis &quot;Wakamiya&quot; veica pasaulē pirmos no kuģa palaistos aviācijas uzlidojumus 1914. gada septembrī]]
* 1914. gads — Pirmais veiksmīgais bāzes kuģu aviācijas trieciens vēsturē [[Cjindao aplenkums|Cjindao aplenkuma]] laikā.&lt;ref&gt;[http://www.globalsecurity.org/military/world/japan/wakamiya-av.htm IJN Wakamiya Seaplane Carrier] {{Wayback|url=http://www.globalsecurity.org/military/world/japan/wakamiya-av.htm |date=20110604161105 }}{{ref-en}}&lt;/ref&gt;
* 1917. gads — Vidusjūras ekspedīcija.
1922. gads — Japāna uzbūvēja pasaulē pirmo kuģi, kas īpaši paredzēts lidmašīnu bāzes kuģu pienākumiem, — &quot;Hōshō&quot;.
[[File:Japanese aircraft carrier Hōshō Tokyo Bay.jpg|thumb|&quot;Hōshō&quot;, pasaulē pirmais mērķtiecīgi būvētais [[aviācijas bāzeskuģis]], kas pabeigts 1922. gadā|alt=Aircraft carrier on the sea with cloudy sky in the background]]
* 1922. gada Vašingtonas Jūras līgums — Japānai tika atļauts uzturēt kaujas kuģu un bāzes kuģu floti līdz 60 % apmērā no Lielbritānijas un Amerikas flotes kvotām. 
* 1930. gada Londonas Jūras līgums
=== Otrais pasaules karš ===
{| class=&quot;wikitable floatright&quot; style=&quot;text-align:right; font-size: 85%;&quot;
|-
| colspan=&quot;3&quot; align=&quot;center&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;background:lightgrey; color:black&quot; | '''Japānas Impērija vs ASV kuģubūvniecība'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1937–1945, kopējā tonnāža)&lt;/small&gt;
|-
| align=center rowspan=1 | '''Gads'''
|align=center rowspan=1|'''Impērijas flote'''
| colspan=&quot;1&quot; align=center |'''ASV flote'''
|-
|1937
|45 000
|75 000
|-
|1938
|40 000
|80 000
|-
|1939
|35 000
|70 000
|-
|1940
|50 000
|50 000
|-
|1941
|180 000
|130 000
|-
|1942–45
|550 000
|3 200 000
|}

* [[Isoroku Jamamoto]]
* [[Čuiči Nagumo]]
Līdz Otrā pasaules kara sākumam Japānai piederēja pasaulē jaudīgākā lidmašīnu bāzes kuģu flote (10 bāzes kuģu pretstatā Amerikas Savienoto Valstu 7, no kuriem 4 atradās Atlantijas okeānā), taču tā ievērojami atpalika no Amerikas Savienotajām Valstīm citu karakuģu ziņā (kaujas kuģi: 10 pretstatā 15, no kuriem 9 atradās pēdējie un 3 Lielbritānijas kaujas kuģi Klusajā un Indijas okeānā)&lt;ref&gt;[http://www.ibiblio.org/pha/pha/misc/forces.html Pearl Harbor Attack Hearings, Pt. 15, p. 1901-06] {{Wayback|url=http://www.ibiblio.org/pha/pha/misc/forces.html |date=20071011155712 }}{{ref-en}}&lt;/ref&gt;. Rūpnieciskās jaudas ziņā arī Japāna bezcerīgi atpalika no Amerikas Savienotajām Valstīm. Japānas &quot;Jamato&quot; klases kaujas kuģi bija lielākie vēsturē pēc ūdensizspaidas. Kara sākumā Japānas rīcībā bija modernākais uz kuģiem bāzētais [[iznīcinātājs]] &quot;Zero&quot; (''[[Mitsubishi A6M Zero|Mitsubishi A6M Zero]]'').
==== Kara sākotnējais posms (1941.–1942. g.) ====
===== Uzbrukums Pērlhārborai =====
* [[Pērlhārboras bombardēšana|Uzbrukums Pērlhārborai]] — 1941. gada decembris
===== Ofensīva pret Austrāliju un Ceilonu =====
* [[Līnijkuģis|Līnijkuģa]] &quot;Prince of Wales&quot; un kaujas kreisera &quot;Repulse&quot; nogremdēšana — 1941. gada decembris; pirmā reize pasaulē, kad lielus karakuģus nogremdē [[Aviācija|lidmašīnas]].
* Aviācijas bāzeskuģa &quot;Hermes&quot; un kreiseru &quot;Cornwall&quot; un &quot;Dorsetshire&quot; nogremdēšana — 1942. gada aprīlis
* Ofensīva Jaungvinejai un 5. flotes aviācijas bāzeskuģu divīzijas spēku sakāve Koraļļu jūrā — 1942. gada maijs
==== Pagrieziena punkts kaujasdarbībā (1942.–1944. g.) ====
====== Midvejas kauja ======
* [[Midveja kauja]] — 1942. gada jūnijs
* Savo salas kauja — 1942. gada augusts
===== Jaungvinejas kampaņa =====
* Santa Krusas salu kauja — 1942. gada oktobris
* Gvadalkanalas jūras kauja — 1942. gada novembris
===== Zālamana salu aizstāvēšana =====
* Kauja pie Komandora salām — 1943. gada marts
* Kauja pie Sentdžordžas raga — 1943. gada novembris
===== Mariānas salu aizstāvēšana =====
* Jūras spēku iznīcināšana pie Trūkas — 1944. gada februāris
* Marianas salu kauja — 1944. gada jūnijs
* Leites līča kauja — 1944. gada oktobris
==== Japānas aizsardzība (1945. gads) ====
* [[Operācija &quot;Ten-Go&quot;]] — 1945. gada aprīlis
* Galvenās jūras flotes iznīcināšana Iekšzemes jūrā — 1945. gada jūlijs
Japānas imperatora flote tika pilnībā izformēta 1945. gadā. Japānas Jūras Pašaizsardzības spēki tika izveidoti 1954. gadā.

== Struktūra ==
Japānas Impērijas flotes sastāvu veidoja pati [[Jūras kara flote]], kā arī sauszemes un gaisa vienības:

* Japānas Impērijas flotes sauszemes spēki
** Japānas Impērijas flotes jūras kājnieku korpuss
*** Japānas Impērijas flotes gaisa desanta spēki
* Japānas Impērijas flotes gaisa spēki
Flotes komandieru apmācība notika Jūras kara akadēmijā ([[Etadzima|Etadzimā]]) un Augstākajā Jūras kara akadēmijā ([[Tokija|Tokijā]]).
[[File:Establishment of Second Ministry for the Demobilized.JPG|thumb|150px|Jūras spēku ministrijas izkārtnes aizstāšana ar Otrās demobilizācijas ministrijas izkārtni 1945. gada decembrī, iezīmējot Japānas Impērijas Jūras spēku 84 gadu vēstures beigas.]]
Augstākā flotes vadības institūcija bija Japānas Impērijas flotes ģenerālštābs. Jūras kara flotes administratīvās lietas pārvaldīja Jūras kara flotes ministrija
== Formējumu komandieru karogi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|- 
! Dienesta pakāpe
! Admirālis
! Viceadmirālis
! Kontradmirālis
|-
! (1870–1871)
| rowspan=2| [[File:Flag of the Imperial Japanese Navy Admiral 1871-1889.svg|75px]]
| [[File:Flag of the Imperial Japanese Navy Vice Admiral 1870-1871.svg|75px]]
| [[File:Flag of the Imperial Japanese Navy Rear Admiral 1870-1871.svg|75px]]
|-
! (1871–1889)
| [[File:Flag of the Imperial Japanese Navy Vice Admiral 1871-1889.svg|75px]]
| [[File:Flag of the Imperial Japanese Navy Rear Admiral 1871-1889.svg|75px]]
|-
! (1889–1896)
| rowspan=2| [[File:Flag of the Imperial Japanese Navy Admiral 1889-1896.svg|75px|border]]
| [[File:Flag of the Imperial Japanese Navy Vice Admiral 1889-1896.svg|75px|border]]
| [[File:Flag of the Imperial Japanese Navy Rear Admiral 1889-1896.svg|75px|border]]
|-
! (1896–1945)&lt;ref&gt;Oberkommando der Marine (1992) [1939]. Flaggenbuch (vācu val.). Berlin: Druck und verlag der reichsdruckerei.&lt;/ref&gt;
| [[File:Standard of Vice Admiral of Imperial Japanese Navy.svg|75px|border]]
| [[File:Standard of Rear Admiral of Imperial Japanese Navy.svg|75px|border]]
|}
== Dienesta pakāpes un zīmotnes ==
{| style=&quot;border:1px solid #8888aa; background-color:#f7f8ff; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 12px 0px;&quot;

|- style=&quot;text-align:center; background:#efefef;&quot;
| '''Nosaukums'''
| colspan=2| {{val|ja|大元帥海軍大将}}&lt;br /&gt;Daigensui-kaigun-taishō
| colspan=2| {{val|ja|海軍大将}}&lt;br /&gt;Kaigun-taishō
| colspan=2| {{val|ja|海軍中将}}&lt;br /&gt;Kaigun-chūjō
| colspan=4| {{val|ja|海軍少将}}&lt;br /&gt;Kaigun-shōshō
| colspan=2| {{val|ja|海軍大佐}}&lt;br /&gt;Kaigun-taisa
| colspan=2| {{val|ja|海軍中佐}}&lt;br /&gt;Kaigun-chūsa
| colspan=2| {{val|ja|海軍少佐}}&lt;br /&gt;Kaigun-shōsa
| colspan=2| {{val|ja|海軍大尉}}&lt;br /&gt;Kaigun-tai-i
| colspan=2| {{val|ja|海軍中尉}}&lt;br /&gt;Kaigun-chūi
| colspan=2| {{val|ja|海軍少尉}}&lt;br /&gt;Kaigun-shōi
| colspan=2| {{val|ja|海軍少尉候補生}} &amp; {{val|ja|兵曹長}}&lt;br /&gt;Kaigun-shōi-kōhosei &amp; Heisōchō
|- style=&quot;text-align:center; background:#efefef;&quot;
| '''Tulkojums'''
| colspan=2| [[Virspavēlnieks]]
| colspan=2| [[Admirālis]]
| colspan=2| [[Viceadmirālis]]
| colspan=4| [[Kontradmirālis]]
| colspan=2| [[Jūras kapteinis|Kapteinis]]
| colspan=2| [[Komandors]]
| colspan=2| [[Komandleitnants]]
| colspan=2| [[Jūras leitnants|Leitnants]]
| colspan=2| [[Jaunākais leitnants]]
| colspan=2| [[Ensins]]
| colspan=2| [[Mičmanis]] &amp; [[Vorentvirsnieks]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| '''Apkakle'''&lt;br /&gt;dienesta formastērps
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-10-collar.svg|100px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-9-collar.svg|100px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-8-collar.svg|100px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-7-collar.svg|100px]]
| colspan=2 rowspan=7| &lt;!--None--&gt;
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-5-collar.svg|100px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-4-collar.svg|100px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-3-collar.svg|100px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-2-collar.svg|100px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-1b-collar.svg|100px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-1a-collar.svg|100px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-WO-collar.svg|100px]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| '''Uzpleči'''&lt;br /&gt;vasaras formastērps un mētelis
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-10-shoulder.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-9-shoulder.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-8-shoulder.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-7-shoulder.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-5-shoulder.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-4-shoulder.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-3-shoulder.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-2-shoulder.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-1b-shoulder.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-1a-shoulder.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-Midshipman-shoulder.svg|50px]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| '''Piedurknes&lt;br /&gt;1870-1871'''
| colspan=2| 
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-9 (1870)-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-8 (1870)-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-7 (1870)-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-5 (1870)-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-4 (1870)-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-3 (1870)-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-2 (1870)-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-1c (1870)-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-1b (1870)-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-1a (1870)-sleeve.svg|50px]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| '''Piedurknes&lt;br /&gt;1871-1883'''
| colspan=2| 
| colspan=2| [[File:Denmark-Navy-OF-9 (1882-1951).svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-8 (1871)-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-7-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-8.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-8.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-6.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-4.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-2.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-2.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-1a-sleeve (1942).svg|50px]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| '''Piedurknes&lt;br /&gt;1883-1914'''
| colspan=2| 
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-9-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-8-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-7-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-8.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-3-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-6.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-4.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-3.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-2.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-1.svg|50px]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| '''Piedurknes&lt;br /&gt;1914-1944'''
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-10-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-9-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-8-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-7-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-8.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-6.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-3-sleeve.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-4.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-3.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-2.svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-1.svg|50px]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| '''Piedurknes&lt;br /&gt;1944-1945'''
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-9 (1944)-sleeve.png|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-9 (1944)-sleeve.png|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-8 (1944)-sleeve.png|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-7 (1944)-sleeve.png|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-5 (1944)-sleeve.png|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-4 (1944)-sleeve.png|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-3 (1944)-sleeve.png|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-2 (1944)-sleeve.png|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-1c (1944)-sleeve.png|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-1b (1944)-sleeve.png|50px]]
| colspan=2| [[File:Generic-Navy-0.svg|50px]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| '''Piedurknes'''&lt;br /&gt;dienesta formastērps
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-10-sleeve (Black).svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-9-sleeve (Black).svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-8-sleeve (Black).svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-7-sleeve (Black).svg|50px]]
| colspan=2| 
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-5-sleeve (Black).svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-4-sleeve (Black).svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-3-sleeve (Black).svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-2-sleeve (Black).svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-1b-sleeve (Black).svg|50px]]
| colspan=2| [[File:Imperial Japan-Navy-OF-1a-sleeve (Black).svg|50px]]
| colspan=2| [[File:blank.svg|50px]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| '''Uzpleči &amp; piedurknes'''&lt;br /&gt;Speciālo uzdevumu virsnieki
| colspan=16| ——————
| colspan=2| {{nobreak|[[File:Imperial Japan-Navy-OF-2-shoulder (Special officer).svg|50px]] [[File:Imperial Japan-Navy-OF-2-sleeve (1942).svg|50px]]}}
| colspan=2| {{nobreak|[[File:Imperial Japan-Navy-OF-1c-shoulder (Special officer).svg|50px]] [[File:Imperial Japan-Navy-OF-1c-sleeve (1942).svg|50px]]}}
| colspan=2| {{nobreak|[[File:Imperial Japan-Navy-OF-1b-shoulder (Special officer).svg|50px]] [[File:Imperial Japan-Navy-OF-1b-sleeve (1942).svg|50px]]}}
| colspan=2| {{nobreak|[[File:Imperial Japan-Navy-Warrant Officer-shoulder.svg|50px]] [[File:Imperial Japan-Navy-OF-1a-sleeve (1942).svg|50px]]}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
=== Bibliogrāfija ===
* {{cite book |last1=Hata |first1=Ikuhiko |last2=Izawa |first2=Yasuho |last3=Shores |first3=Christopher |year=2011 |title=Japanese Naval Air Force Fighter Units and their aces, 1932-1945 |publisher=Grub Street |location= London, UK |isbn=9781906502843}}
* {{cite book |last1=Lundstrom |first1=John B. |year=2005a |edition=New |chapter= |title=The First Team: Pacific Naval Air Combat from Pearl Harbor to Midway |publisher=Naval Institute Press |location=Annapolis, Maryland |isbn=1-59114-471-X}}
* {{cite book |last1=Lundstrom |first1=John B. |year=2005b |edition=New |title=First Team and the Guadalcanal Campaign: Naval Fighter Combat from August to November 1942 |url=https://archive.org/details/firstteamguadalc0000lund |publisher=Naval Institute Press |location=Annapolis, Maryland |isbn=1-59114-472-8}}
* {{cite book |last1=Mollo |first1=Andrew |author-link1=Andrew Mollo |title=The Armed Forces of World War II: Uniforms, Insignia &amp; Organisation |date=2001 |publisher=Silverdale books |location=Leicester |isbn=1-85605-603-1}}
* {{cite book |last1=Nila |first1=Gary |year=2002 |title=Japanese Naval Aviation Uniforms and Equipment 1937-1945 |publisher=Osprey Publishing |isbn=1841764655}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www2.memenet.or.jp/kinugawa/ship/2300.htm Nobunaga's ironclad navy]
* [http://admiral31.world.coocan.jp/e/index.htm Hiroshi Nishida's IJN site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221029015532/http://admiral31.world.coocan.jp/e/index.htm |date={{dat|2022|10|29||bez}} }}
* [http://www.combinedfleet.com/ Imperial Japanese Navy] page
* [http://www.naval-history.net/WW2MedalsJap-GoldenKite.htm Imperial Japanese Navy Awards of the Golden Kite in World War 2, a Note]
* [http://www.worldwar1atsea.net/WW1NavyJapanese.htm Imperial Japanese Navy in World War 1, 1914–18 including warship losses] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191116075048/http://www.worldwar1atsea.net/WW1NavyJapanese.htm |date=2019-11-16 }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jūras spēki pēc valsts]]
[[Kategorija:Jūras spēki]]
[[Kategorija:Japānas vēsture]]</text>
      <sha1>1l6u3w5vw20an2nsls6v47f644896y0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Goma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616344</id>
    <revision>
      <id>4534491</id>
      <parentid>4472002</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:59:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3963" sha1="990aeiqp37y2p6dt27g6y0iufb5olwm" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Goma
| official_name = ''Goma''
| settlement_type = lielpilsēta
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 2/2/2/2
| image1 = Goma - North Kivu (20874585058).jpg
| image2 = Goma, office 1.jpg
| image3 =
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = 
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 85px
| motto = 
| pushpin_map = Kongo Demokrātiskā Republika
| mapsize = 
| map_caption =
| coordinates_region = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{COD}}
| subdivision_type1 = Province
| subdivision_name1 = [[Ziemeļkivu]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
 | seat_type                = Administratīvais centrs
 | seat                     = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1892
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = pilsēta
| area_total_km2 = 75.72
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2024
| population_total = 782000
| population_urban = 
| population_metro = 2000000
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| area_footnotes = 
| timezone = [[Centrālāfrikas laiks|CAT]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
 | latd  = 1 | latm  = 40 | lats  = 46 | latNS  = S
 | longd = 29 | longm = 14 | longs = 01 | longEW = E
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 1489
| elevation_max_m = 
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = 
| postal_code = 
| iso_code = 
| website = 
}}

'''Goma''' ([[franču valoda|franču]] un {{val|sw|Goma}}) ir pilsēta [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], [[Ziemeļkivu]] provinces ''de jure'' administratīvais centrs un trešā lielākā pilsēta. Atrodas provinces dienvidaustrumos starp [[Kivu ezers|Kivu ezeru]] dienvidos un [[Ņiragongo]] vulkānu ziemeļos.

== Vēsture ==
Goma ir sena apdzīvota vieta tirdzniecības ceļā starp [[Centrālā Āfrika|Centrālo Āfriku]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] piekrasti; tās nosaukums cēlies no [[Bantu valodas|bantu valodu]] ''ngoma'' — ‘bungas’. 1910. gadā ar Briseles vienošanos starp [[Beļģija|Beļģiju]], [[Vācija|Vāciju]] un [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] Goma nostiprināta kā Beļģijas īpašums un attīstījās kā reģionāls administratīvais centrs. 1925. gadā ziemeļos no pilsētas izveidots [[Alberta nacionālais parks]]. 1993. gadā dibināta Gomas universitāte. Pilsēta smagi cietusi [[Pirmais Kongo karš|Pirmā]] (1996–1997) un [[Otrais Kongo karš|Otrā Kongo kara]] (1998–2002) laikā, kad šeit ieplūda daudz bēgļu, kā arī 2002. gada Ņiragongo vulkāna izvirdumā. Pilsētas iedzīvotāju skaits strauji audzis no 78 tūkstošiem 1984. gadā līdz 250 tūkstošiem 2004. gadā un 780 tūkstošiem 2024. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.macrotrends.net/cities/205453/goma/population#:~:text=The%20metro%20area%20population%20of,a%206.19%25%20increase%20from%202017. |title=Goma, Republic of Congo Metro Area Population 1950-2024, ''Macrotrends.net'' |access-date={{dat|2025|12|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200926183325/https://www.macrotrends.net/cities/205453/goma/population#:~:text=The%20metro%20area%20population%20of,a%206.19%25%20increase%20from%202017.}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kongo DR pilsētas]]</text>
      <sha1>990aeiqp37y2p6dt27g6y0iufb5olwm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mitsubishi F-15J</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617335</id>
    <revision>
      <id>4534974</id>
      <parentid>4387206</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T11:43:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4534974</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1593" sha1="8ztxduc9481oi8od1q13juexujkpfpd" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Lidmašīnas infokaste
|nosaukums            = ''Mitsubishi F-15J''
|attēls               = A Japan Air Self Defense Force F-15 (modified).jpg
|paraksts             = [[Japāna]]s Pašaizsardzības spēku ''F-15J''
|tips                 = daudzfunkcionāla iznīcinātājlidmašīna
|valsts               = {{JPN}}
|ražotājs             = [[Mitsubishi Heavy Industries]]
|dizaineris           = 
|pirmais lidojums     = 1980
|komerciālie lidojumi = 
|noņemts no servisa   = 
|status               = aktīvā dienestā
|primārais lietotājs  = [[Japānas Pašaizsardzības spēku gaisa spēki]]
|ražošanā             = 1980 — 1997
|skaits               = 213
|izmaksas             = 
|attīstīts no         = [[F-15 Eagle]]
|modifikācijas        = F-15J, F-15DJ
}}

'''''Mitsubishi F-15J''''' ir [[Japāna|Japānas]] licencē ražota [[F-15 Eagle|''F-15 Eagle'']] iznīcinātājlidmašīnas versija, kas izstrādāta [[Japānas Pašaizsardzības spēki|Japānas Pašaizsardzības spēku]] vajadzībām. To ražoja uzņēmums ''[[Mitsubishi Heavy Industries]]'' sadarbībā ar [[ASV]].

F-15J pirmais lidojums notika 1980. gadā. Lidmašīna galvenokārt paredzēta gaisa telpas aizsardzībai un pārtveršanas uzdevumiem, un laika gaitā tā tika modernizēta ar uzlabotu avioniku un ieroču sistēmām.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Aviācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Iznīcinātāji]]
[[Kategorija:Japānas iznīcinātāji]]
[[Kategorija:Aukstā kara lidmašīnas]]</text>
      <sha1>8ztxduc9481oi8od1q13juexujkpfpd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mitsubishi A6M Zero</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617336</id>
    <revision>
      <id>4534970</id>
      <parentid>4387208</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T11:40:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4534970</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2798" sha1="n0rxbagz4o5dc13ic8v1vgb4e7fi9eo" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Lidmašīnas infokaste
|nosaukums            = ''Mitsubishi A6M Zero''
|attēls               = Mitsubishi A6M Zero.jpg
|paraksts             = ''A6M Zero''
|tips                 = iznīcinātājlidmašīna
|valsts               = {{JPN}}
|ražotājs             = ''[[Mitsubishi Aircraft]]''
|dizaineris           = ''[[Jirō Horikoshi]]''
|pirmais lidojums     = 1939
|komerciālie lidojumi = 
|noņemts no servisa   = 1945
|status               = vairs netiek izmantota
|primārais lietotājs  = [[Japānas Impērijas flote|Japānas Impērijas Jūras spēki]]
|ražošanā             = 1939 — 1945
|skaits               = ~10 900
|izmaksas             = 
|attīstīts no         = 
|modifikācijas        = A6M2, A6M3, A6M5, A6M7
}}

'''''Mitsubishi A6M Zero''''' ({{val|ja|零式艦上戦闘機}}) bija [[Japāna|Japānas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laika klāja iznīcinātājlidmašīna, ko izstrādāja uzņēmums ''[[Mitsubishi]]''. Tā kļuva par Japānas Impērijas Jūras spēku galveno iznīcinātāju kara pirmajā posmā.

''A6M Zero'' izcēlās ar izcilu manevrētspēju, lielu darbības rādiusu un nelielu svaru, taču tai trūka bruņu aizsardzības un pašblīvējošu degvielas tvertņu. Kara gaitā, parādoties modernākiem sabiedroto iznīcinātājiem, ''Zero'' priekšrocības pakāpeniski samazinājās.

''A6M Zero'' ieņem nozīmīgu vietu aviācijas vēsturē kā viens no slavenākajiem Otrā pasaules kara iznīcinātājiem.
== Ārējās saites ==
*{{Commons category-inline}}
*[http://military.discovery.com/tv/showdown/cockpit/zero.html Tour A6M5 Zero cockpit]
*[http://mitsubishi_zero.tripod.com/ Mitsubishi A6M Zero Japanese fighter aircraft—design, construction, history]
*[http://www.j-aircraft.com/research/quotes/A6M.html www.j-aircraft.com: Quotes A6M]
*[http://www.combinedfleet.com/ijna/a6m.htm Mitsubishi A6M Reisen (Zero Fighter), Joao Paulo Julião Matsuura]
*[http://www.combinedfleet.com/ijna/a6m-k.htm Mitsubishi A6M2-K and A6M5-K, Joao Paulo Julião Matsuura]
*[http://www.combinedfleet.com/ijna/a6m-n.htm Nakajima A6M2-N, Joao Paulo Julião Matsuura]
*[https://web.archive.org/web/20100106013056/http://www.j-aircraft.com/research/WarPrizes.htm War Prize: The Capture of the First Japanese Zero Fighter in 1941]
;Video saites
*{{youTube|ZuoVlQOO4xc|Planes of Fame &quot;61-120&quot; A6M5 Zero Flight Video}}
*{{youTube|Xl3Vanoq_sU|Warren Pietsch, Texas Flying Legends Museum, A6M2 Model 21 Zero &quot;Last Samurai&quot; – Museum Secrets}}
*{{youTube|ztwxe6CmdiQ|Warren Pietsch, Texas Flying Legends Museum, A6M2 Model 21 Zero &quot;Last Samurai&quot; – Aerobatic Airshow}}
{{Aviācija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Iznīcinātāji]]
[[Kategorija:Japānas militārā aviācija]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara lidmašīnas]]</text>
      <sha1>n0rxbagz4o5dc13ic8v1vgb4e7fi9eo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534971</id>
      <parentid>4534970</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T11:41:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4534971</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2793" sha1="gsfjb34y20yw1ox1fg2ueykiu78zcl0" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Lidmašīnas infokaste
|nosaukums            = ''Mitsubishi A6M Zero''
|attēls               = Mitsubishi A6M Zero.jpg
|paraksts             = ''A6M Zero''
|tips                 = iznīcinātājlidmašīna
|valsts               = {{JPN}}
|ražotājs             = ''[[Mitsubishi Aircraft]]''
|dizaineris           = ''[[Jirō Horikoshi]]''
|pirmais lidojums     = 1939
|komerciālie lidojumi = 
|noņemts no servisa   = 1945
|status               = vairs netiek izmantota
|primārais lietotājs  = [[Japānas Impērijas flote|Japānas Impērijas Jūras spēki]]
|ražošanā             = 1939 — 1945
|skaits               = ~10 900
|izmaksas             = 
|attīstīts no         = 
|modifikācijas        = A6M2, A6M3, A6M5, A6M7
}}

'''''Mitsubishi A6M Zero''''' ({{val|ja|零式艦上戦闘機}}) bija [[Japāna|Japānas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laika klāja iznīcinātājlidmašīna, ko izstrādāja uzņēmums ''[[Mitsubishi]]''. Tā kļuva par Japānas Impērijas Jūras spēku galveno iznīcinātāju kara pirmajā posmā.

''A6M Zero'' izcēlās ar izcilu manevrētspēju, lielu darbības rādiusu un nelielu svaru, taču tai trūka bruņu aizsardzības un pašblīvējošu degvielas tvertņu. Kara gaitā, parādoties modernākiem sabiedroto iznīcinātājiem, ''Zero'' priekšrocības pakāpeniski samazinājās.

''A6M Zero'' ieņem nozīmīgu vietu aviācijas vēsturē kā viens no slavenākajiem Otrā pasaules kara iznīcinātājiem.
== Ārējās saites ==
*{{Commons category-inline}}
*[http://military.discovery.com/tv/showdown/cockpit/zero.html Tour A6M5 Zero cockpit]
*[http://mitsubishi_zero.tripod.com/ Mitsubishi A6M Zero Japanese fighter aircraft—design, construction, history]
*[http://www.j-aircraft.com/research/quotes/A6M.html www.j-aircraft.com: Quotes A6M]
*[http://www.combinedfleet.com/ijna/a6m.htm Mitsubishi A6M Reisen (Zero Fighter), Joao Paulo Julião Matsuura]
*[http://www.combinedfleet.com/ijna/a6m-k.htm Mitsubishi A6M2-K and A6M5-K, Joao Paulo Julião Matsuura]
*[http://www.combinedfleet.com/ijna/a6m-n.htm Nakajima A6M2-N, Joao Paulo Julião Matsuura]
*[https://web.archive.org/web/20100106013056/http://www.j-aircraft.com/research/WarPrizes.htm War Prize: The Capture of the First Japanese Zero Fighter in 1941]
;Video saites
*{{youTube|ZuoVlQOO4xc|Planes of Fame &quot;61-120&quot; A6M5 Zero Flight Video}}
*{{youTube|Xl3Vanoq_sU|Warren Pietsch, Texas Flying Legends Museum, A6M2 Model 21 Zero &quot;Last Samurai&quot; – Museum Secrets}}
*{{youTube|ztwxe6CmdiQ|Warren Pietsch, Texas Flying Legends Museum, A6M2 Model 21 Zero &quot;Last Samurai&quot; – Aerobatic Airshow}}
{{Aviācija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Iznīcinātāji]]
[[Kategorija:Japānas iznīcinātāji]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara lidmašīnas]]</text>
      <sha1>gsfjb34y20yw1ox1fg2ueykiu78zcl0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4534667</id>
      <parentid>4534210</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:20:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>nebūtiski.</comment>
      <origin>4534667</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175368" sha1="ikaonph8jst8bpe4app59hx0vvl5id1" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = +13,9 °C
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 100,6 mm
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1  diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=04&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]]
* [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C.
* [[10. septembris]]:
** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}&lt;/ref&gt;
** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.&lt;ref&gt;[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1789948800&amp;end_time=86100&amp;start_date=1789948800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=25&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.
* [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}&lt;/ref&gt; Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus.
* [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}&lt;/ref&gt; Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s.
* [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvojoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}&lt;/ref&gt; Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm.
* [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš. Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielākā daļa Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|27,4}}
| {{Temperatūras krāsa|21,5}}
| {{Temperatūras krāsa|20,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|15,5}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|12,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
| {{Temperatūras krāsa|1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +20,2&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[18. jūlijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[6. augusts]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[21. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>ikaonph8jst8bpe4app59hx0vvl5id1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534680</id>
      <parentid>4534667</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:37:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4534680</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176106" sha1="3syyaniwn9de5ks8gd8huzg5v9k4c52" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = +13,9 °C
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 100,6 mm
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1  diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=04&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]]
* [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C.
* [[10. septembris]]:
** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}&lt;/ref&gt;
** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.&lt;ref&gt;[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1789948800&amp;end_time=86100&amp;start_date=1789948800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=25&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.
* [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}&lt;/ref&gt; Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus.
* [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}&lt;/ref&gt; Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s.
* [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvojoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}&lt;/ref&gt; Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm.
* [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš. Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielākā daļa Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. oktobris]] — jūras piekrastē Kurzemē un Kurzemes iekšzemes novados tika reģistrēts [[pērkona negaiss]], kuras laikā lokāli stipri lija, tika fiksēta arī krusa.&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1791676800&amp;end_time=75600&amp;start_date=1791676800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|10|11|SK}}&lt;/ref&gt; Citi nokrišņu mākoņi, kas vietām atnesa mēreni stipru [[lietus|lietu]], vakarā šķērsoja Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemes rietumu daļu.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|27,4}}
| {{Temperatūras krāsa|21,5}}
| {{Temperatūras krāsa|20,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|15,5}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|12,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
| {{Temperatūras krāsa|1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +20,2&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[18. jūlijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[6. augusts]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[21. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>3syyaniwn9de5ks8gd8huzg5v9k4c52</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534689</id>
      <parentid>4534680</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:01:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Oktobris */</comment>
      <origin>4534689</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176107" sha1="c5xdybodz5rb6jnnye7tcebpkek3ivc" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = +13,9 °C
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 100,6 mm
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1  diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=04&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]]
* [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C.
* [[10. septembris]]:
** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}&lt;/ref&gt;
** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.&lt;ref&gt;[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1789948800&amp;end_time=86100&amp;start_date=1789948800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=25&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.
* [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}&lt;/ref&gt; Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus.
* [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}&lt;/ref&gt; Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s.
* [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvojoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}&lt;/ref&gt; Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm.
* [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš. Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielākā daļa Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. oktobris]] — jūras piekrastē Kurzemē un Kurzemes iekšzemes novados tika reģistrēts [[pērkona negaiss]], kuras laikā lokāli stipri lija, tika fiksēta arī krusa.&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1791676800&amp;end_time=75600&amp;start_date=1791676800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|10|11|SK}}&lt;/ref&gt; Citi nokrišņu mākoņi, kas vietām atnesa mēreni stipras [[lietusgāzes]], vakarā šķērsoja Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemes rietumu daļu.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|27,4}}
| {{Temperatūras krāsa|21,5}}
| {{Temperatūras krāsa|20,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|15,5}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|12,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
| {{Temperatūras krāsa|1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +20,2&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[18. jūlijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[6. augusts]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[21. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>c5xdybodz5rb6jnnye7tcebpkek3ivc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534813</id>
      <parentid>4534689</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:50:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534813</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176106" sha1="27q40rpnfujb4ei1195tz99nqvi94py" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = +13,9 °C
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 100,6 mm
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1  diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=04&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]]
* [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C.
* [[10. septembris]]:
** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}&lt;/ref&gt;
** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.&lt;ref&gt;[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1789948800&amp;end_time=86100&amp;start_date=1789948800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=25&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.
* [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}&lt;/ref&gt; Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus.
* [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}&lt;/ref&gt; Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s.
* [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvojoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}&lt;/ref&gt; Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm.
* [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš. Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielākā daļa Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. oktobris]] — jūras piekrastē Kurzemē un Kurzemes iekšzemes novados tika reģistrēts [[pērkona negaiss]], kura laikā lokāli stipri lija, tika fiksēta arī krusa.&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1791676800&amp;end_time=75600&amp;start_date=1791676800&amp;start_time=0&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|10|11|SK}}&lt;/ref&gt; Citi nokrišņu mākoņi, kas vietām atnesa mēreni stipras [[lietusgāzes]], vakarā šķērsoja Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemes rietumu daļu.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|27,4}}
| {{Temperatūras krāsa|21,5}}
| {{Temperatūras krāsa|20,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|15,5}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|12,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
| {{Temperatūras krāsa|1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +20,2&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[18. jūlijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[6. augusts]]
* +19,7&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[21. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>27q40rpnfujb4ei1195tz99nqvi94py</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Itāļu smadzeņu puve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>621467</id>
    <revision>
      <id>4534741</id>
      <parentid>4476656</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T22:43:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534741</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18063" sha1="pm6nd9gebpqs7an2ff362ko88o7orxe" xml:space="preserve">[[Attēls:Tralalero Tralala.webp|thumb|''Tralalero Tralala'' — [[baltā haizivs]], kas valkā trīs zilas ''[[Nike]]'' sporta kedas, — bija pirmais virālais Itāļu smadzeņu puves tēls]]
'''Itāļu smadzeņu puve''' ({{val|en|Italian brainrot}}) ir [[interneta mīms|interneta mīmu]] sērija, kas radās 2025. gada sākumā un ko raksturo [[sirreālisms|sirreālistiski]] un absurdi [[Ģeneratīvais mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta radīti]] attēli ar radījumiem, kuriem piešķirti pseidoitāļu vārdi.&lt;ref name=&quot;Afisha-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2025-03-27|title=Апогей брейнрота: Бомбардиро Крокодило и другие боевые ИИ-животные захватили соцсети|trans-title=Brainrot's Apogee: Bombardiro Crocodilo and Other AI-Battle Animals Take Over Social Media|url=https://daily.afisha.ru/infoporn/29087-apogey-breynrota-bombardino-krokodilo-i-drugie-boevye-ii-zhivotnye-zahvatili-socseti/|access-date=2025-04-20|website=Afisha|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Vechernyaya Moskva-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2025-04-16|title=&quot;Итальянский брейнрот&quot;: что это за мемы и почему они так популярны|trans-title=&quot;Italian Brainrot&quot;: What Are These Memes and Why Are They So Popular|url=https://vm.ru/society/1221972-bombardiro-krokodilo-i-bobrito-bandito-chto-takoe-italyanskij-brejnrot-i-pochemu-on-tak-populyaren|access-date=2025-04-20|website=Vechernyaya Moskva|language=ru}}&lt;/ref&gt; Tie strauji izplatījās ''[[TikTok]]'', ''[[Instagram]]'' un citos [[sociālie mediji|sociālajos medijos]], kur kļuva virāli savas nekvalitatīvās MI estētikas, sintezētu &quot;itāļu&quot; balss ierakstu, [[grotesks|grotesku]] vai humoristisku ainu, [[abstrakcionisms|abstrakcionisma]] un bezjēdzīgā [[naratīvs|naratīva]] dēļ.&lt;ref name=&quot;Vechernyaya Moskva-2025&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Ancell-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Ancell|first=Niamh|date=2025-03-28|title=Italian brainrot has taken over social media|url=https://cybernews.com/entertainment/italian-brainrot-viral-trend-instagram-tiktok/|access-date=2025-04-20|website=Cybernews}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Itāļu [[smadzeņu puve|smadzeņu puvi]] raksturo absurdi attēli vai video, kas radīti ar [[Ģeneratīvais mākslīgais intelekts|ģeneratīvo mākslīgo intelektu]]. Tajos parasti attēloti dzīvnieku hibrīdi ar ikdienas priekšmetiem, pārtiku un ieročiem.&lt;ref name=&quot;White-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=White|first=Robert|date=2025-04-18|title=Is 'Italian brainrot' the stupidest internet trend yet?|url=https://www.news.com.au/technology/online/social/is-italian-brainrot-the-stupidest-internet-trend-yet/news-story/b3cdc5e5ffb370ef184aa72e2cff7e34|access-date=2025-04-29|website=News.com.au}}&lt;/ref&gt; Tēliem tiek piešķirti italizēti vārdi vai izmantoti stereotipiski kultūras marķieri, un tos pavada MI ģenerēts itāļu vīrieša stāstījuma audio, kas bieži vien ir bezjēdzīgs.&lt;ref name=&quot;Gupta-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Gupta|first=Alisha Haridasani|date=2025-04-30|title=Meet Ballerina Cappuccina and the Italian Brain Rot Crew|url=https://www.nytimes.com/2025/04/30/style/italian-brain-rot-ballerina-cappuccina.html|access-date=2025-04-30|website=The New York Times}}&lt;/ref&gt; Šo tēlu vārdos bieži izmantoti itāļu valodas sufiksi, piemēram, ''-ino'', ''-ini'' vai ''-ello''.&lt;ref name=&quot;Gazeta.ru-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2025-04-21|title=Кто такие Бомбардиро Крокодило и Тралалело Тралала и почему TikTok сошел по ним с ума|trans-title=Who are Bombardiro Crocodilo and Tralalero Tralala, and why has TikTok gone crazy for them?|url=https://www.gazeta.ru/style/20903450/bombardiro-krokodilo-mem.shtml|access-date=2025-06-06|website=Gazeta.ru|language=ru}}&lt;/ref&gt; Šie tēli apvieno sirreālisma, vizuālā satraukuma ([[baismu ieleja]]s efekts) un interneta ironijas elementus, atspoguļojot [[Z paaudze]]s postironisko humoru.&lt;ref name=&quot;Ancell-2025&quot; /&gt;

Apzīmējums &quot;smadzeņu puve&quot; ({{val|en|brain rot}}) 2024. gadā tika atzīts par [[Oksfordas gada vārds|Oksfordas gada vārdu]] un apzīmē degradējošo ietekmi uz cilvēka garīgo stāvokli, pārmērīgi patērējot &quot;nenozīmīgu vai neizaicinošu saturu&quot; tiešsaistē. Termins var attiekties arī uz pašu saturu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2024-12-02|title='Brain rot' named Oxford Word of the Year 2024|url=https://corp.oup.com/news/brain-rot-named-oxford-word-of-the-year-2024/|access-date=2024-12-02|website=corp.oup.com|publisher=Oxford University Press}}&lt;/ref&gt; Interneta lietotāji bieži izmanto šo apzīmējumu, lai atzītu Itāļu smadzeņu puves absurdumu, vienlaikus apzinoties pieaugošo MI ģenerētā zemas kvalitātes satura klātbūtni tiešsaistē.&lt;ref name=&quot;Gupta-2025&quot; /&gt; Fani ir radījuši dažādus stāstus ar Itāļu smadzeņu puves tēliem,&lt;ref name=&quot;Gupta-2025&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Mascianà-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Mascianà|first=Carla|date=2025-04-16|title=Trallallero Trallallà: a dive into Brainrot culture|url=https://www.nssgclub.com/en/lifestyle/40805/italian-brainrot-tiktok-meme-ballerina-cappuccina-explained|access-date=2025-04-30|website=nss G-Club}}&lt;/ref&gt; veidojot sava veida interneta folkloru ar pārspīlēti dramatiskiem sižetiem un balsīm.&lt;ref name=&quot;Darla-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Darla|first=Alice|date=2025-06-04|title=Italian Brainrot: Why Gen Alpha Is Obsessed with Gibberish Sharks and Cappuccino Ballerinas|url=https://neonmusic.co.uk/italian-brainrot-why-gen-alpha-is-obsessed-with-gibberish-sharks-and-cappuccino-ballerinas|access-date=2025-06-05|website=Neon Music}}&lt;/ref&gt;

== Izcelsme ==
2023. gada oktobrī interneta lietotāji radīja dažādus itāļu mīmus par amerikāņu aktieri un cīkstoni [[Dveins Džonsons|Dveinu Džonsonu]], kuros viņš atskaņo absurdus tematus. Vienā video Džonsons izmantoja bezjēdzīgu vārdu savienojumu ''Tralalero tralala'', ko vēlāk atskaņoja ar frāzi ''smerdo pure nell'aldilà'' (&quot;es kakāju pat aizsaulē&quot;). Šī frāze vēlāk tika izmantota kā Itāļu smadzeņu puves pamats.&lt;ref name=&quot;Zhan-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Zhan|first=Jennifer|date=2025-05-29|title=The Italian Brain Rot Ren-AI-ssance, Explained|url=https://www.vulture.com/article/italian-brain-rot-ai-characters-explained.html|access-date=2025-06-01|website=Vulture}}&lt;/ref&gt;

Lai gan precīzu Itāļu smadzeņu puves izcelsmi ir grūti noteikt, tēls ''Tralalero Tralala'' tiek plaši uzskatīts par pirmo šīs tendences piemēru.&lt;ref name=&quot;Gupta-2025&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Hines-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Hines|first=Matthew|date=2025-05-06|title=WATCH — Why you might want to translate Italian brain rot before repeating it|url=https://www.cbc.ca/kidsnews/post/watch-why-you-might-want-to-translate-italian-brain-rot-before-repeating-it|access-date=2025-06-02|website=CBC}}&lt;/ref&gt; Šī tēla radīšana bieži tiek piedēvēta ''TikTok'' lietotājam ''@eZburger401'', kurš, kā ziņots, 2025. gada janvārī publicēja video ar šo tēlu. Lietotājs tika bloķēts pēc publicēšanas, iespējams, tāpēc, ka pavadošais audio saturēja [[lamāšanās|rupjus vārdus]].&lt;ref name=&quot;Good-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Good|first=Anna|date=2025-04-30|title=Tralalero Tralala: This AI-generated shark in Nikes is the face of TikTok's Italian brainrot obsession|url=https://www.dailydot.com/memes/tralalero-tralala-meme-shark/|access-date=2025-06-01|website=The Daily Dot}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Ilpost-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2025-04-15|title=I meme nati in Italia che stanno avendo un enorme successo su TikTok|trans-title=The memes born in Italy that are having huge success on TikTok|url=https://www.ilpost.it/2025/04/15/meme-italian-brainrot/|access-date=2025-04-29|website=Ilpost|language=it}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietotājs ''@elchino1246'' publicēja video, izmantojot ''Tralalero Tralala'' audio kopā ar attēlu, kurā redzams haizivs un baloža hibrīds.&lt;ref name=&quot;Hines-2025&quot; /&gt; Visbeidzot, {{dat|2025|1|13}} lietotājs ''@amoamimandy.1a'' izveidoja tagad dzēstu ierakstu, izmantojot šo audio, bet ar MI ģenerētu attēlu, kurā redzama haizivs ar apaviem. Šis video ieguva 7 miljonus skatījumu.&lt;ref name=&quot;Good-2025&quot; /&gt;

== Tēli ==
Itāļu smadzeņu puvē ietilpst dažādi MI ģenerēti tēli (dēvēti vienkārši par &quot;dzīvniekiem&quot;). Vairāki tēli ir hibrīdi, kas bieži apvieno dzīvniekus ar ikdienas priekšmetiem un dažādiem augļiem.&lt;ref name=&quot;White-2025&quot; /&gt; Citi tēli ir jau esošo kombinācijas, kā rezultātā rodas pārmērīgi gari nosaukumi.

[[Attēls:Bombardiro Crocodillo.jpg|thumb|''Bombardiro Crocodilo'' — bumbvedējs ar krokodila galvu]]

; ''Tralalero Tralala''
: Pirmais virālais žanra tēls — trīskājaina [[haizivs]] ''[[Nike]]'' sporta kedās,&lt;ref name=&quot;Gupta-2025&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Hunt-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Hunt|first=Elle|date=2025-06-25|title=From Chimpanzini Bananini to Ballerina Cappuccina: how gen alpha went wild for Italian brain rot animals|url=https://www.theguardian.com/society/2025/jun/25/from-chimpanzini-bananini-to-ballerina-cappuccina-how-gen-alpha-went-wild-for-italian-brain-rot-animals|access-date=2025-06-26|website=The Guardian}}&lt;/ref&gt; kas raksturota kā atlētiska, spējīga skriet ar pārcilvēcisku ātrumu un augstu lēkt.&lt;ref name=&quot;Y-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Esquivel|first=Y|date=2025-04-11|title=¡Tralalero Tralala! Qué es el Brainrot italiano y cuáles son los animales con poderes|trans-title=Tralalero Tralala! What is Italian Brainrot and which animals have powers?|url=https://www.excelsior.com.mx/trending/brainrot-italiano-que-es-animales-poderes-chatgpt/1710288|access-date=2025-06-01|website=Excélsior|language=es}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Full image of Tung Tung Tung Sahur.png|thumb|''Tung Tung Tung Sahur'' — antropomorfa koka pagale, kas rokā tur beisbola nūju]]

; ''Bombardiro Crocodilo''
: Hibrīds radījums ar [[krokodilu dzimta|krokodila]] galvu un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laika divmotoru [[bumbvedējs|bumbvedēja]] ķermeni.&lt;ref name=&quot;Afisha-2025&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Gupta-2025&quot; /&gt; Ar to cieši saistīts ir zoss ar iznīcinātāja lidmašīnas spārniem, vārdā '''Bombombini Gusini'''.&lt;ref name=&quot;Gazeta.ru-2025&quot; /&gt;

; ''Tung Tung Tung Sahur''
: [[Antropomorfisms|Antropomorfa]] koka pagale, kas rokā tur [[beisbola nūja|beisbola nūju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Press-Reynolds|first=Kieran|date=2025-09-10|title=A Cursed Investigation of Italian Brainrot Music|url=https://pitchfork.com/thepitch/a-cursed-investigation-of-italian-brainrot-music/|access-date=2025-09-10|website=Pitchfork}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;The Economic Times-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2025-04-21|title=Tung Tung Tung Sahur meme explained: Know the origin story behind Ramadan's viral wake-up call|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/international/us/tung-tung-tung-sahur-meme-explained-know-the-origin-story-behind-ramadans-viral-wake-up-call/articleshow/120493740.cms|access-date=2025-04-26|website=The Economic Times}}&lt;/ref&gt; Lai gan tiek uzskatīts par daļu no Itāļu smadzeņu puves, tam ir [[Indonēzija|indonēziska]] izcelsme.&lt;ref name=&quot;Hunt-2025&quot; /&gt; ''Tung Tung Tung'' tā nosaukumā ir [[onomatopeja]], kas atdarina, kā indonēzieši tradicionāli sit ''kentungan'' [[spraugu bungas]], lai uzsāktu ''[[sahūrs|sahūru]]'' — pirmsrīta maltīti, ko [[musulmaņi]] ēd pirms [[gavēšana|gavēņa]] [[ramadāns|ramadāna]] laikā.&lt;ref name=&quot;The Economic Times-2025&quot; /&gt; Lietotājs @noxaasht sākotnēji radīja šo tēlu 2025. gada februārī, un tas ir kļuvis par patstāvīgu mīmu ārpus Itāļu smadzeņu puves konteksta.

; ''Ballerina Cappuccina''
: Sieviete balerīna, kas valkā [[tutu (apģērbs)|tutu]] un [[puantes]], ar [[kapučīno]] krūzi galvas vietā. Oriģinālajā mīmā viņa graciozi izpilda [[Piruete|pirueti]]. Viņa ir precējusies ar [[nindža|nindzju]] vārdā '''''Cappuccino Assassino''''',&lt;ref name=&quot;Hunt-2025&quot; /&gt; kurš viņu nolaupīja pirms laulībām. Viņai ir māsa vārdā '''''Espressona Signora'''''.

; ''Chimpanzini Bananini''
: [[Šimpanze]] ar banāna ķermeni, kas raksturots kā &quot;neuzvarams&quot; un uzskatīts par vienu no žanra &quot;galvenajiem varoņiem&quot;.&lt;ref name=&quot;Polidoro-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Polidoro|first=Daniele|date=2025-04-18|title=Tutti i personaggi dei brain rot italiani, che ora spopolano e si stanno trasformando nei Pokémon di Internet|trans-title=All the characters from Italian brain rot, which are now hugely popular and are becoming the Pokémon of the internet|url=https://www.wired.it/gallery/brain-rot-italiani-personaggi-nomi-spiegazione-storia-foto/|access-date=2025-06-23|website=Wired Italia|language=it}}&lt;/ref&gt;

; ''Lirili Larila''
: Divkājains [[kaktusu dzimta|kaktusa]]—[[ziloņi|ziloņa]] hibrīds sandalēs, kam piemīt spēja kontrolēt laiku.&lt;ref name=&quot;Vechernyaya Moskva-2025&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Y-2025&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Polskie Radio-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2025-05-15|title=Czym jest brainrot? Trippi Troppi i Ballerina Cappuccina — tego nie ogarniają nawet zetki|trans-title=What is brainrot? Trippi Troppi and Ballerina Cappuccina—even millennials don't get it|url=https://www.polskieradio.pl/10/216/Artykul/3523538,Czym-jest-brainrot-Trippi-Troppi-i-Ballerina-Cappuccina-tego-nie-ogarniaja-nawet-zetki|access-date=2025-06-03|website=Polskie Radio|language=pl}}&lt;/ref&gt;

; ''Trippi Troppi''
: Bieži attēlots kā kaķis ar garneles ķermeni, lai gan dažos video šis nosaukums tiek lietots, lai aprakstītu aptaukojušos lāci ar zivs galvu.&lt;ref name=&quot;Zhan-2025&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Polidoro-2025&quot; /&gt; Pēdējais dizains ir iesaukts par &quot;Jūras karali&quot;, kas ieguvis savu milzīgo svaru, ēdot visu, ko redz zem ūdens.&lt;ref name=&quot;Polidoro-2025&quot; /&gt;

== Uztvere ==
Dažu Itāļu smadzeņu puves tēlu līdzības ir izmantotas, lai pārdotu rotaļlietas un [[NFT|neaizstājamus blokķēžu žetonus]] (NFT),&lt;ref name=&quot;Zhan-2025&quot; /&gt; kā arī tās ir populārās ''[[Roblox]]'' spēles ''Steal a Brainrot'' centrā. Itāļu smadzeņu puve iedvesmoja arī dažādas svārstīgas [[mīmu monēta]]s, piemēram, ''Italianrot'', kas tika laista apgrozībā 2025. gada martā. Itāļu smadzeņu puve ieguva popularitāti daudzos reģionos, piemēram, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] un [[Vācija|Vācijā]].&lt;ref name=&quot;Ilpost-2025&quot; /&gt; Dažādi zīmoli ir atkārtojuši šos mīmus mārketinga saturam sociālajos medijos.&lt;ref name=&quot;Mascianà-2025&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Ilpost-2025&quot; /&gt; Ungārijas premjerministrs [[Viktors Orbāns]] publicēja ''TikTok'' video, kurā redzams ''Tung Tung Tung Sahur'' 3D modelis, kas dejo valdības sanāksmē.&lt;ref name=&quot;Zsolt-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Zsolt|first=Kerner|date=2025-05-28|title=Orbán Viktor: Tung Tung Tung Tung Tung Tung Tung Tung Tung Sahur|url=https://24.hu/belfold/2025/05/28/orban-viktor-tung-tung-tung-tung-tung-tung-tung-tung-tung-sahur/|access-date=2025-06-09|website=24.hu|language=hu}}&lt;/ref&gt; Itālijā vairāki preses kioski sāka pārdot ''Skifidol Italian Brainrot Trading Card Games'' — kolekcionējamas kārtis, kas iedvesmotas no šiem mīmiem un paredzētas jaunākai auditorijai.

Polijas radio kanāls ''Polskie Radio'' atzīmēja, ka mīms ir populārs [[Alpha paaudze]]s vidū, &quot;jo tas ir stulbs, smieklīgs un ļoti atkarību izraisošs&quot;.&lt;ref name=&quot;Polskie Radio-2025&quot; /&gt; ''Polskie Radio'' uzsvēra, kā mīms ir adaptēts citos medijos, piemēram, ''Roblox'' spēlēs, mūzikas remiksos un viktorīnās.&lt;ref name=&quot;Polskie Radio-2025&quot; /&gt; ''Radio France Internationale'' nosauca pseidoitāļu vārdu lietošanu tēlu vidū par &quot;nedaudz problemātisku&quot;. Vācijas dienas laikraksts ''Die Tageszeitung'' nosauca Itāļu smadzeņu puvi par &quot;radošu pieeju [[tehnoloģija|tehnoloģijām]], valodai un [[popkultūra]]i&quot;.&lt;ref name=&quot;Grimaldi-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Grimaldi|first=Giorgia|date=2025-04-15|title=Der verführerische Charme der Sinnlosigkeit|trans-title=The seductive charm of meaninglessness|url=https://taz.de/Italian-Brainrot-Meme/!6079191/|access-date=2025-06-03|website=Die Tageszeitung}}&lt;/ref&gt; Ķīnas laikraksts ''Legal Daily'' salīdzināja tā popularitāti bērnu vidū valstī ar ''[[Elsagate]]'' fenomenu. 2025. gadā ''[[Panini Group|Panini]]'' izdeva Itāļu smadzeņu puves uzlīmju albumu.

=== Pretrunīgais audio ===
Daļa ''Tralalero Tralala'' un ''Bombardiro Crocodilo'' mīmu satura ir raksturota kā &quot;problemātiska&quot;.&lt;ref name=&quot;Ferraris-2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Ferraris|first=Matilda|date=2025-04-26|title=From Ballerina Cappuccina to Tralalero Tralalà, we unpack the darker undertones of Italian brainrot|url=https://screenshot-media.com/culture/internet-culture/italian-brainrot-dark-origin/|access-date=2025-04-28|website=Screenshot Media|archive-date=2025-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20250429091804/https://screenshot-media.com/culture/internet-culture/italian-brainrot-dark-origin/}}&lt;/ref&gt; ''Tralalero Tralala'' video dziesmu teksti ietver zaimošanu, kas vērsta pret [[Dievs|Dievu]] un [[Allāhs|Allāhu]] itāļu valodā. Daži musulmaņu lietotāji ir secinājuši, ka šie video ir [[harāms|harām]]. Daži itāļu lietotāji ir norādījuši, ka zaimošana Itālijā bieži tiek lietota kā izsauksmes vārds, un apgalvojuši, ka video nav bijis antireliģisks un islamofobisks nolūks.&lt;ref name=&quot;Ferraris-2025&quot; /&gt; Turklāt ''Bombardiro Crocodilo'' kritizēts par [[Gazas genocīds|Gazas genocīda]] trivializēšanu, jo dažos video ar viņa itāļu stāstījumu tēls tiek attēlots veicam [[bombardēšana]]s uzlidojumus [[Palestīna|Palestīnā]].&lt;ref name=&quot;Gupta-2025&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Ferraris-2025&quot; /&gt; Tas ir radījis bažas par nejaušu cietsirdību un [[desensitizācija (psiholoģija)|desensitizāciju]].&lt;ref name=&quot;Darla-2025&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Interneta fenomeni]]
[[Kategorija:2025. gads]]
[[Kategorija:Mākslīgais intelekts]]</text>
      <sha1>pm6nd9gebpqs7an2ff362ko88o7orxe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Morisijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635359</id>
    <revision>
      <id>4534691</id>
      <parentid>4492958</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:03:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>t.</comment>
      <origin>4534691</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="327" sha1="94g1bqksri121aptpvz4u3oqohbc1k8" xml:space="preserve">'''Morisijs''' (''Morrissey'') ir [[īru valoda|īru]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Morisijs (dziedātājs)|Morisijs]] (''Morrissey''; dzimis 1959) — britu dziedātājs;
* [[Pols Morisijs]] (''Paul Morrissey''; 1938—2024) — amerikāņu kinorežisors.

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Īru uzvārdi]]</text>
      <sha1>94g1bqksri121aptpvz4u3oqohbc1k8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ihors Terehovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635619</id>
    <revision>
      <id>4534714</id>
      <parentid>4496220</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:04:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534714</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17284" sha1="f792thcptccrwqim50b41mbizgtem13" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ihors Terehovs
| vārds_orģ = ''Ігор Терехов''
| attēls = Ігор_Терехов_(cropped).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = Ihors Terehovs 2025. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Harkivas pilsētas mērs]]
| term_sākums = {{dat|2021|11|11|N}}&lt;br /&gt;(kā pienākumu izpildītājs: {{dat|2020|12|17|N}} — {{dat|2021|11|11|N}})
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = [[Hennadijs Kerness]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[Harkivas pilsētas dome]]s sekretārs
| term_sākums2 = {{dat|2020|12|09|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2021|11|11|N}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = [[Oleksandrs Novaks]]
| pēctecis2 = ''amats vakants''
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1967|1|14}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Harkiva|td=Ukraina}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[Krievi|krievs]]&lt;ref name=tsn /&gt;
| partija = [[Atdzimšana (Ukrainas partija)|Atdzimšana]] (2015—2019)&lt;br /&gt;[[Opozīcijas bloks]] (2019—2020)&lt;br /&gt;[[Kernesa bloks — Veiksmīga Harkiva]] (kopš 2020. gada)
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 3
| profesija = [[politiķis]], [[Tiesnesis (futbols)|futbola tiesnesis]], [[inženieris]], [[Ekonomika|ekonomists]]
| alma_mater = [[Harkivas Nacionālā Civilās inženierijas un arhitektūras universitāte|Harkivas Inženierzinātņu un būvniecības institūts]]&lt;br /&gt;[[Harkivas Universitātes Valsts pārvaldes institūts|Nacionālā Valsts pārvaldes akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts =
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Ihors Terehovs''' ({{val|uk|Ігор Олександрович Терехов}}; dzimis {{dat|1967|1|14}}) ir [[krievi|krievu]] izcelsmes&lt;ref name=&quot;tsn&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=ТСН |title=❓ ЗРАДНИК ЧИ НІ: мер Харкова Терехов - росіянин?? |url=https://www.youtube.com/watch?v=WEqWIEeWYDQ |website=[[YouTube]] |accessdate={{dat|2026|7|12||bez}} |language=uk |date={{dat|2022|5|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Ukraina]]s [[politiķis]] un bijušais [[Tiesnesis (futbols)|futbola tiesnesis]]. [[Harkiva]]s pilsētas mērs kopš 2021. gada 11. novembra.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Терехов склав присягу Харківського міського голови |url=https://times.kharkiv.ua/uk/2021/11/11/terehov-sklav-prisyagu-harkivskogo-miskogo-golovi/ |accessdate={{dat|2026|7|12||bez}} |work=Харків Тimes |date={{dat|2021|11|11||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; Reģionālās partijas &quot;[[Kernesa bloks — Veiksmīga Harkiva]]&quot; vadītājs. [[Ukrainas Nopelniem bagātais ekonomists]] (2007).

No 2015. gada līdz 2021. gada 11. novembrim viņš bija [[Harkivas pilsētas dome]]s deputāts, kopš 2020. gada partijas &quot;Kernesa bloks — Veiksmīga Harkiva&quot; frakcijas vadītājs domē,&lt;ref name=&quot;hulullc&quot; /&gt; no 2020. gada 9. decembra līdz 2021. gada 11. novembrim ― Harkivas pilsētas domes sekretārs,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Терехов офіційно став новим мером Харкова |url=https://www.slovoidilo.ua/2021/11/11/novyna/polityka/terexov-oficzijno-stav-novym-merom-xarkova |accessdate={{dat|2026|7|12||bez}} |work=Слово і Діло |date={{dat|2021|11|11||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; pēc iepriekšējā Harkivas pilsētas mēra Hennadija Kernesa nāves pildījis Harkivas mēra pienākumus no 2020. gada 17. decembra līdz 2021. gada 11. novembrim.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Кернес помер. Хто тепер керуватиме Харковом – роз'яснення ОПОРА |url=https://ua-news.liga.net/politics/news/kernes-pomer-hto-teper-keruvatime-harkovom-rozyasnennya-opora |accessdate={{dat|2026|7|12||bez}} |work=news.liga.net |date={{dat|2020|12|17||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Terehovs dzimis 1967. gada 14. janvārī [[Harkiva|Harkivā]].&lt;ref name=&quot;harkova-50130991&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://nv.ua/ukr/ukraine/politics/igor-terehov-v-o-mera-harkova-foto-biografiya-novini-harkova-50130991.html |title=He came out of the shadows. What is known about Ihor Terekhov, who became acting the mayor of Kharkiv after the death of Hennadiy Kernes |publisher=[[nv.ua]] |date=December 17, 2020 |language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;56343komandaoblasnoiradaru&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://uspishniy.kharkiv.ua/komanda-oblasnoi-radaru |title=Our Team for the Kharkiv Regional Council |publisher=[[Kernesa bloks — Veiksmīga Harkiva]] |language=uk}}&lt;/ref&gt;

1990. gadā Terehovs absolvēja [[Harkivas Nacionālā Civilās inženierijas un arhitektūras universitāte|Harkivas Inženierzinātņu un būvniecības institūtu]].&lt;ref name=&quot;chesnopolitician56343&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.chesno.org/politician/56343 |title=Small biography on Ihor Terekhov |publisher=''[[Česno]]'' |language=uk}}&lt;/ref&gt; Pēc studiju beigšanas viņš turpināja strādāt universitātē kā pētniecības praktikants.&lt;ref name=&quot;harkova-50130991&quot; /&gt;

1994. gadā Terehovs sāka strādāt atvērtajā akciju sabiedrībā &quot;Promislova kompaņija &quot;Ukrkondicioner&quot;&quot; (apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtu ražotājs). 1997. gadā viņu iecēla par akcionāru padomes priekšsēdētāju un uzņēmuma valdes priekšsēdētāju uzņēmumā, kas vēlāk kļuva par slēgto akciju sabiedrību &quot;Harkivskij zavod &quot;Kondicioner&quot;&quot;.&lt;ref name=&quot;chesnopolitician56343&quot; /&gt;

No 1999. līdz 2006. gadam viņš bija [[Harkivas pilsētas dome]]s Uzņēmējdarbības departamenta vadītājs un vēlāk Komunālā patērētāju tirgus departamenta vadītājs.&lt;ref name=&quot;chesnopolitician56343&quot; /&gt; 2006. gadā Terehovs absolvēja [[Harkivas Universitātes Valsts pārvaldes institūts|Nacionālo Valsts pārvaldes akadēmiju]].&lt;ref name=&quot;chesnopolitician56343&quot; /&gt;

Sākot ar 1989. gadu, Terehovs strādāja par [[Tiesneša asistents|tiesneša asistentu]] PSRS futbola Otrajā līgā. Pēc Ukrainas neatkarības iegūšanas viņš 1992. gadā sāka tiesāt Ukrainas futbola čempionātu, strādājot gan par galveno [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesi]], gan par tiesneša asistentu. Tajā pašā gadā viņš debitēja [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas futbola Premjerlīgā]] Leonīda Bavikina tiesnešu komandas sastāvā spēlē starp [[Odesas &quot;Čornomorec&quot;]] un Mikolajivas &quot;Evis&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Черноморец» Одесса - «ЭВИС» Николаев - 2:1 06.06.1992 |url=https://footballfacts.ru/match/910811-chernomorecodessaevisnikolaev21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231207180827/https://footballfacts.ru/match/910811-chernomorecodessaevisnikolaev21 |archive-date=2023-12-07 |access-date=2026-05-20 |website=footballfacts.ru |language=ru}}&lt;/ref&gt; Kopumā viņš tiesāja 52 Ukrainas augstākās līgas spēles kā tiesneša asistents, vienlaikus pildot galvenā tiesneša pienākumus tikai Pirmajā un Otrajā līgā. Terehovs ieņēma arī [[FIFA]] tiesneša asistenta statusu, tiesājot [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausa]] un [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] izcīņas spēles. Viņš beidza tiesāšanas karjeru 1998. gadā. Pēc tā laika tiesneša Ihora Horožankina teiktā, Terehova karjeras izaugsmi futbolā veicināja viņa saikne ar futbola tiesnesi Kostjantīnu Vihrovu.&lt;ref name=&quot;harkova-50130991&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Барков |first=Олег |title=И.о мэра Харькова Терехов был футбольным арбитром. Работал в еврокубках и на матчах «Шахтера» и «Динамо» |url=https://ua.tribuna.com/uk/blogs/tulpan/2900286/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20231207180749/https://ua.tribuna.com/uk/blogs/tulpan/2900286/ |archive-date=2023-12-07 |access-date=2026-05-20 |website=ua.tribuna.com |language=uk}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā karjera ===
[[2006. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas|2006. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanās]] Terehovs kandidēja no partijas &quot;[[Mūsu Ukraina]]&quot; saraksta, bet netika ievēlēts.&lt;ref name=&quot;chesnopolitician56343&quot; /&gt; 2007. gadā kļuva par [[Harkivas apgabala valsts administrācija]]s priekšsēdētāja [[Arsens Avakovs|Arsēna Avakova]] vietnieku.&lt;ref name=&quot;harkova-50130991&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;chesnopolitician56343&quot; /&gt; Ar [[Ukrainas prezidents|prezidenta]] [[Viktors Juščenko|Viktora Juščenko]] dekrētu 2007. gadā Terehovam piešķīra [[Ukrainas Nopelniem bagātais ekonomists|Ukrainas Nopelniem bagātā ekonomista]] goda nosaukumu,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Про відзначення державними нагородами України |url=https://zakon.rada.gov.ua/go/21/2007 |access-date=2026-05-20 |website=Офіційний вебпортал парламенту України |language=uk}} {{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kā arī tajā pašā gadā Ukrainas Augstākā atestācijas komisija Terehovam piešķīra valsts pārvaldes zinātņu kandidāta grādu.&lt;ref name=&quot;hulullc&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=LLC |first=Hulu |title=Терехов Игорь Александрович {{!}} Официальный сайт Харьковского городского совета, городского головы, исполнительного комитета |url=https://www.city.kharkov.ua/ru/gorodskaya-vlast/gorodskoj-sovet/deputatyi/terexov-gor-oleksandrovich.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20211103094052/https://www.city.kharkov.ua/ru/gorodskaya-vlast/gorodskoj-sovet/deputatyi/terexov-gor-oleksandrovich.html |archive-date=2021-11-03 |access-date=2026-05-20 |website=www.city.kharkov.ua |language=ru}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā vietējie mediji raksturoja Terehovu kā tuvu Arsēna Avakova līdzgaitnieku.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Кто такой Игорь Терехов, который возглавит Харьков после Кернеса |url=https://www.unian.net/politics/igor-terehov-kto-eto-chto-izvestno-o-soratnike-kernesa-novosti-harkova-11259641.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20210104224643/https://www.unian.net/politics/igor-terehov-kto-eto-chto-izvestno-o-soratnike-kernesa-novosti-harkova-11259641.html |archive-date=2021-01-04 |access-date=2026-05-20 |language=ru}}&lt;/ref&gt; Tomēr 2010. gadā pēc Avakova atlaišanas no Harkivas apgabala valsts administrācijas priekšsēdētāja amata Terehovs kļuva par Avakova politisko un biznesa konkurentu Mihailo Dobkina un Hennadija Kernesa sabiedroto.&lt;ref name=&quot;chesnopolitician56343&quot; /&gt; 2010. gada aprīlī Terehovu iecēla par Harkivas pilsētas vicemēru. 2010. gada novembrī ar Harkivas pilsētas domes sestā sasaukuma lēmumu Terehovu apstiprināja par vicemēru pilsētas attīstības un infrastruktūras jautājumos. 2015. gada septembrī I. Terehovu paaugstināja par pirmo vicemēru.&lt;ref name=&quot;chesnopolitician56343&quot; /&gt;

2015. gada oktobra pašvaldību vēlēšanās Terehovu ievēlēja par Harkivas pilsētas domes deputātu no partijas &quot;[[Atdzimšana (Ukrainas partija)|Atdzimšana]]&quot; saraksta.&lt;ref name=&quot;chesnopolitician56343&quot; /&gt; Pēc tam viņš kļuva par partijas frakcijas vadītāju domē un bija plānošanas, budžeta un finanšu pastāvīgās komitejas loceklis. 2019. gadā I. Terehovs pārņēma partijas &quot;[[Opozīcijas bloks]]&quot; frakcijas vadītāja amatu Harkivas pilsētas domē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Оппозиционный блок поддержал решение харьковских депутатов о возвращении проспекту Маршала Жукова исторического названия |url=https://kp.ua/politics/640256-oppozytsyonnyi-blok-podderzhal-reshenye-kharkovskykh-deputatov-o-vozvraschenyy-prospektu-marshala-zhukova-ystorycheskoho-nazvanyia |access-date=2026-05-20 |website=KP.UA |language=ru}}&lt;/ref&gt;

2020. gada oktobrī notikušajās pašvaldību vēlēšanās Terehovu atkārtoti ievēlēja Harkivas domē no partijas &quot;[[Kernesa bloks — Veiksmīga Harkiva|Kernesa bloks — Veiksmīga Harkiva]]&quot; saraksta, kas bija [[Harkivas pilsētas mērs|toreizējā mēra]] Hennadija Kernesa partija.&lt;ref name=&quot;chesnopolitician56343&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;chesnoorg4080IT&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.chesno.org/post/4080 |title=The first donors appeared in the Kernes Bloc – Successful Kharkiv party (Updated) |publisher=''Česno'' |date=June 24, 2020 |language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;11146727kharkivITwa&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.info/m/politics/kharkiv-mayor-city-council-denies-reports-on-kernes-covid-19-coma-11146727.html |title=Kharkiv City Council denies reports on mayor's COVID-19 coma |publisher=[[UNIAN]] |date=September 15, 2020}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 9. decembrī Harkivas pilsētas domes sēdes laikā Terehovu ievēlēja par domes sekretāru, par viņa kandidatūru nobalsojot 73 no 84 deputātiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Избран секретарь Харьковского горсовета - Status Quo |url=http://www.sq.com.ua/rus/news/novosti/09.12.2020/izbran_sekretar_harkovskogo_gorsoveta/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224222549/http://www.sq.com.ua/rus/news/novosti/09.12.2020/izbran_sekretar_harkovskogo_gorsoveta/ |archive-date=2022-02-24 |access-date=2026-05-20 |website=Status Quo |language=ru}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 17. decembrī Kerness nomira [[Berlīne|Berlīnē]] pēc saslimšanas ar [[COVID-19]].&lt;ref name=&quot;3156284kharkivITwa&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.ukrinform.net/rubric-polytics/3156284-kharkiv-mayor-kernes-dies.html |title=Kharkiv mayor Kernes dies |publisher=''[[Ukrinform]]'' |date=December 17, 2020 |access-date={{dat|2026|07|12||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211111214322/https://www.ukrinform.net/rubric-polytics/3156284-kharkiv-mayor-kernes-dies.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;bbc20201217&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/ukrainian/features-54502494 |title=Помер Геннадій Кернес: мер Харкова, який виграв вибори з реанімації |publisher=''[[BBC News Ukrainian]]'' |date=December 17, 2020 |language=uk}}&lt;/ref&gt; Pēc Kernesa nāves mēra pienākumus pildīja pilsētas domes sekretārs Terehovs.&lt;ref name=&quot;atlanticcouncilTerekhov&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Mefford |first=Brian |url=https://www.atlanticcouncil.org/blogs/ukrainealert/death-of-kharkiv-mayor-kernes-marks-end-of-era/ |title=Death of Kharkiv mayor Kernes marks end of era |publisher=''[[Atlantic Council]]'' - ''UkraineAlert'' |date=December 22, 2020}}&lt;/ref&gt;

Harkivas pilsētas dome Kernesa pilnvaras izbeidza 2020. gada 24. decembrī.&lt;ref name=&quot;7288427Terekhov&quot; /&gt; 2021. gada 30. martā [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākā Rada]] noteica Harkivas pilsētas mēra pirmstermiņa vēlēšanu datumu — 2021. gada 31. oktobri.&lt;ref name=&quot;7288427Terekhov&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.pravda.com.ua/news/2021/03/30/7288427/ |title=The Rada has scheduled the election of the mayor of Kharkiv for October |publisher=''[[Ukrainska Pravda]]'' |date=March 30, 2021 |language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;7306267KharkivSnapEIT&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.pravda.com.ua/news/2021/09/6/7306267/ |title=&quot;Servant of the people&quot; will not nominate a candidate for mayor of Kharkiv |publisher=''Ukrainska Pravda'' |date=September 6, 2021 |language=uk}}&lt;/ref&gt; &quot;Kernesa bloks — Veiksmīga Harkiva&quot; izvirzīja Terehovu par savu mēra amata kandidātu.&lt;ref name=&quot;7308397KharkivTerekhov&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.pravda.com.ua/news/2021/09/25/7308397/ |title=Kernes' bloc nominated Terekhov as a candidate for mayor |publisher=''Ukrainska Pravda'' |date=September 6, 2021 |language=uk}}&lt;/ref&gt; Vēlēšanu komisija pasludināja Terehovu par vēlēšanu uzvarētāju, jo viņš vēlēšanās ieguva 50,66% balsu.&lt;ref name=&quot;KharkivSnapE73131532&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.pravda.com.ua/news/2021/11/7/7313153/ |title=Kharkiv mayoral election: the court denied OPORA's lawsuits, although it acknowledged differences |publisher=''Ukrainska Pravda'' |date=November 9, 2021 |language=uk}}&lt;/ref&gt; Otrās vietas ieguvējs Mihailo Dobkins ieguva 28,4% balsu.&lt;ref name=&quot;KharkivSnapE73131532&quot; /&gt; Vēlēšanu novērotāji ziņoja par daudzām neatbilstībām vēlēšanās un mēģināja tiesas ceļā anulēt rezultātus deviņos vēlēšanu iecirkņos.&lt;ref name=&quot;KharkivSnapE73131532&quot; /&gt; Harkivas pilsētas domes ārkārtas sēdē 2021. gada 11. novembrī Terehovu iecēla par jauno Harkivas pilsētas mēru.&lt;ref name=&quot;KharkivSnap7313698&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.pravda.com.ua/news/2021/11/11/7313698/ |title=Terekhov officially became the mayor of Kharkiv |publisher=''Ukrainska Pravda'' |date=November 11, 2021 |language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Terehovs, Ihors}}
[[Kategorija:1967. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Harkivas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā personas]]</text>
      <sha1>f792thcptccrwqim50b41mbizgtem13</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rutēnija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636862</id>
    <revision>
      <id>4534752</id>
      <parentid>4504595</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:01:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534752</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1867" sha1="k2l1qn9aeavepgc2tkwt6in12eccfd2" xml:space="preserve">[[Attēls:Kyivan Rus' 862-912.png|thumb|Rutēnija dzeltenā krāsā]]
'''Rutēnija''' ([[latīņu valoda|latīņu]]: ''Ruthenia'') bija vēsturisks reģions [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], kas aptvēra plašas austrumslāvu apdzīvotās zemes. Viduslaikos tās teritorija lielā mērā sakrita ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] un tās pēctecīgo kņazistu zemēm, aptverot ievērojamu daļu mūsdienu [[Ukraina]]s, [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s rietumu teritoriju.

Pēc Kijivas Ruses politiskās sairšanas 12.–13. gadsimtā Rutēnijas teritorijā pastāvēja vairākas kņazistes, tostarp [[Kijivas kņaziste]], [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste]], [[Polockas kņaziste]], [[Čerņihivas kņaziste]], [[Smoļenskas kņaziste]] un [[Vladimiras-Suzdaļas kņaziste]]. 13. gadsimtā lielu daļu šo zemju pakļāva [[Mongoļu impērija]], bet vēlāk tās nonāca dažādu Austrumeiropas valstu sastāvā.

14.–16. gadsimtā ievērojama Rutēnijas rietumu un dienvidu daļa atradās [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] un [[Polijas Karaliste]]s sastāvā, savukārt ziemeļaustrumu zemēs nostiprinājās [[Maskavas lielkņaziste]]. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā liela daļa dienvidrietumu Rutēnijas nonāca [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijas]] Polijas daļas tiešā pārvaldē.

Rutēnijas iedzīvotāju vairākumu veidoja austrumslāvi, kuru viduslaiku dialekti un rakstu valodas tradīcijas vēlāk bija pamatā [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[krievu valoda|krievu valodas]] attīstībai. Vēsturiskajos latīņu avotos šīs zemes iedzīvotājus — par rutēņiem (nejaukt ar mūsdienas tautu).
[[Kategorija:Vēsturiski reģioni]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]</text>
      <sha1>k2l1qn9aeavepgc2tkwt6in12eccfd2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hugo Tepens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639269</id>
    <revision>
      <id>4534480</id>
      <parentid>4529934</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:31:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4534480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3613" sha1="8v7ol6hbkx1718w36dfpuwsohi5lmij" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Hugo Tepens
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Hugo Toeppen''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Hugo Antons Tepens
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1853|10|8}}
 |             dz_viet = [[Marcinkova]] (tagad {{flag|Polija}})
 |             mir_dat = {{dat|1933|9|26}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Riversaida}}
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{ASV}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = Brīvā cīņa
 &lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Hugo Antons Tepens''' ({{val|en|Hugo Anton Toeppen}}; dzimis {{dat|1853|10|8}}, miris {{dat|1933|9|26}}) bija mūsdienu [[Polija]]s teritorijā dzimis amerikāņu cīkstonis. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] cīņas sporta brīvās cīņas [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 71,7 kg vīriešiem|pusvidējā svara kategorijā (līdz 71,7 kg)]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/60753 |title=William Schaefer |work=Olympedia |access-date=2026. gada 10. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sc/william-schaefer-1.html |title=William Schaefer Olympic Results |access-date=2026. gada 10. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170721165415/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sc/william-schaefer-1.html |archive-date=2026. gada 10. septembris}}&lt;/ref&gt;

1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā viņam bija 51 gads 6 dienas, padarot viņu par vecāko cīkstoni olimpisko spēļu vēsturē. Viņa dēls [[Manfrēds Tepens]] startēja šajās pašās olimpiskajās spēlēs [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo sacensībās]]. Pēc emigrācijas uz ASV 1885. gadā 32 gadu vecumā viņš ieguva medicīnas grādu [[Toronto Universitāte|Toronto Universitātē]] un, sākot ar 1895. gadu, vairāk nekā trīsdesmit gadus praktizēja ģimenes medicīnu Sentluisas dienvidos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newspapers.com/image/572198466/?match=1&amp;terms=%22Dr.%20Hugo%20Toeppen%22|title=&quot;Dr. Hugo Toeppen, Long an Athlete, Continues an Active Gymnast at the Age of 76&quot;, ''St. Louis Globe Democrat'', St. Louis, Missouri, March 16, 1930, pg. 67|access-date=July 17, 2026}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Tepens, Hugo}}


[[Kategorija:1853. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1933. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV cīkstoņi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>8v7ol6hbkx1718w36dfpuwsohi5lmij</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Orins Apšovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640009</id>
    <revision>
      <id>4534479</id>
      <parentid>4524144</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:30:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4534479</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3878" sha1="9mw8awkqlqk9v00buw6tb04z50lgvfa" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Orins Apšovs
 |       piktogramma_1 = Tug of war pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Virves vilkšana
 |          vārds_orig = ''Orin Upshaw''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Orins Tomass Apšovs
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1874|7|24}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Piorija (Ilinoisa)}}
 |             mir_dat = {{dat|1937|8|15}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Virves vilkšana]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry| {{flaga|ASV}} [[ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport| [[Attēls:Tug of war pictogram.svg|20px]] [[Virves vilkšana]]}}
{{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Virves vilkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandas|Vīriešu komandas]]}}
}}

'''Orins Tomass Apšovs''' ({{val|en|Orin Thomas Upshaw}}; dzimis {{dat|1874|7|24}}, miris {{dat|1937|8|15}}) bija amerikāņu [[virves vilkšana|virves vilcējs]].

Viņa pārstāvētā Sentluisas Dienvidrietumu vingrošanas kluba 1. komanda startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] un  izcīnīja sudraba medaļu virves vilkšanas [[Virves vilkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandas|vīriešu komandu]] sacensībās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/18286 |title=Orin Upshaw |work=Olympedia |access-date=2026. gada 17. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/up/orin-upshaw-1.html |title=Orin Upshaw Olympic Results |access-date=2026. gada 17. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417075736/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/up/orin-upshaw-1.html |archive-date=2026. gada 17. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/orrin-thomas-upshaw |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 17. septembris| title=Orrin Thomas UPSHAW |accessdate=2026. gada 17. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Apšovs, Orins}}

[[Kategorija:1874. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1937. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV virves vilcēji]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Virves vilcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki virves vilkšanā]]</text>
      <sha1>9mw8awkqlqk9v00buw6tb04z50lgvfa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640665</id>
    <revision>
      <id>4534920</id>
      <parentid>4533231</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T08:26:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās */</comment>
      <origin>4534920</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30931" sha1="lf4iyzt88m2wln4pwz1vgbf54lpg4nz" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 1904. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
| dates       = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris
| num_events  = 24
| competitors = 116 (visi vīrieši)
| nations     = 9
| teams       = 
| prev        = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]'''
| next        = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''&lt;br /&gt;'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]]

'''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. 

Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. 

Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija  536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu).

== Disciplīnu kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa)

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! style=&quot;width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs ||  colspan=2|29. augusts &lt;br/&gt; (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts &lt;br/&gt; (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts &lt;br/&gt; (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris &lt;br/&gt; (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris &lt;br/&gt; (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris &lt;br/&gt; (Sestdiena)
|-
! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● ||  style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F'''
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
! colspan=15| Šosejas disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| 
|-
! colspan=15| Laukuma disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' 
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2|
|-
! colspan=15| Kombinētās disciplīnas
|-
| align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style=&quot;background-color:#FFDF80;text-align:center;&quot;| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2|
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās ===
;Skrejceļa disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''60 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''100 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''800 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''1500 metri''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''110 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''200 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''400 metru barjerskrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''2590 metru šķēršļu krējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''4 jūdžu komandu skrējiens''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] &lt;br/&gt; [[Deivids Kērtiss Mensons]] &lt;br&gt; [[Artūrs Lī Ņūtons]] &lt;br/&gt; [[Pols Pilgrims]] &lt;br/&gt; [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] &lt;br/&gt; [[Leisijs Hērns]] &lt;br/&gt; [[Alberts Korijs]] &lt;br/&gt; [[Džims Laitbodijs]] &lt;br/&gt; [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| ''netika pasniegta''
|}

;Šosejas disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Maratons''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Laukuma disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Augstlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Augstlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Tāllēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Trīssoļlēkšana no vietas''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Kārtslēkšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Diska mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Lodes grūšana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''Vesera mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|-
| '''56 mārciņu svaru mešana''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

;Kombinētās disciplīnas
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''Daudzcīņa''' &lt;br /&gt; {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}}
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Ādams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} 
| {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} 
|}

=== Sportisti ar vairākām medaļām ===
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
! Sportists || style=&quot;width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| align=left| [[Džims Laitbodijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || 1 || — || '''4'''
|- 
| align=left| [[Ārčijs Hāns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3'''
|- 
| align=left| [[Maiers Prinšteins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3'''
|- 
| align=left| [[Harijs Hilmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Rejs Jūrijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Ralfs Rouzs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || 1 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Džons Flenegens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Hovards Valentains]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || — || 2 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Natanjels Kārtmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Alberts Korijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Frenks Verners]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Frenks Vollers]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2'''
|- 
| align=left| [[Viljams Hogensons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 2 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Leisijs Hērns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2'''
|- 
| align=left| [[Roberts Stenglengs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 3 || '''3'''
|- 
| align=left| [[Džordžs Podžs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 2 || '''2'''
|- 
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
{{colbegin|2}}
{{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} &lt;br/&gt;{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}}
{{colend}}

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
! Vieta || style=&quot;width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā
|-
| 1 || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 23 || 21 || '''66'''
|-
| 2 || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
| 3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|1 || — || — || '''1'''
|-
| rowspan=2|4/5 || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1'''
|-
! colspan=2| Kopā (5 valstis): || 24 || 24 || 23 || 71
|}

== Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums
|-
| rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}}
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|-
| [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''
{{colbegin|3}}
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}}
* {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}}
* {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}}
* {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}}
* {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}}
* {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}}
{{colend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>lf4iyzt88m2wln4pwz1vgbf54lpg4nz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640831</id>
    <revision>
      <id>4534441</id>
      <parentid>4531128</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:17:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7383" sha1="o7jrz8kqif4wg76oerqifs2sii9hk5e" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Augstlēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Samuel Jones.JPG
|image_size =   250
|caption =      [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] pārvar latiņu ceļā uz zelta medaļu.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 29. augusts
|competitors =  6
|nations =      3
|gold=          [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Džarets Serviss]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Pauls Vainšteins]]
|bronzeNOC =    GER
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Augstlēkšana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 29. augustā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56141 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=High Jump, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. Šī bija trešā reize, kad augstlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] sportists [[Lajošs Genči]] bija vienīgais [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas sacensību]] dalībnieks, kurš startēja šajās spēlēs un disciplīnā.

Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur [[ASV]] neizcīnīja visas olimpiskās medaļas. Zelta medaļu augstlēkšanā ieguva amerikānis [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]], arī sudraba medaļu ieguva amerikānis — [[Džarets Serviss]] —, savukārt bronzas medaļu ieguva [[Vācijas]] sportists [[Pauls Vainšteins]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's High Jump |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Šajās sacensībās bija tikai viena lēcienu kārta. Par otro vietu (vienāda rezultāta dēļ) notika pārlēkšana, taču sīkākas detaļas nav zināmas.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 29. augusts (Pirmdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''1.97*''' || {{flaga|ASV}} [[Maikls Svīnijs]] &lt;small&gt; (ASV)&lt;/small&gt; || {{vieta|ASV|Ņujorka}} || 1895. gada 21. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''1.90''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|-
| '''Olimpiskais rekords''' || colspan=&quot;4&quot;|''netika labots'' 
|}
''(*) — Neoficiālais pasaules rekords.''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Samuel Jones.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Vainšteins]]|GER|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot;|Vieta || rowspan=&quot;2&quot;|Sportists || rowspan=&quot;2&quot;|Valsts || colspan=&quot;6&quot;|Augstumi (m) || rowspan=&quot;2&quot;|Rezultājošais &lt;br/&gt; augstums || rowspan=&quot;2&quot;|Piezīmes 
|-
! 1.70 || 1.72 || 1.75 || 1.77 || 1.80 || 1.89
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o	|| o || o || o || '''o''' || xxx || '''1.80''' ||
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Džarets Serviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Pauls Vainšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || o || o || o || '''o''' || xxx || {{n/a|—}} || '''1.77''' ||
|-
| 4 || align=left|[[Lajošs Genči]] || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''1.75''' ||
|-
| 5 || align=left|[[Emīls Freimarks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || '''o''' || xxx || colspan=&quot;3&quot; {{n/a|—}} || '''1.72''' ||
|-
| 6 || align=left|[[Ervīns Bārkers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || xxx || colspan=&quot;4&quot; {{n/a|—}} || '''1.70''' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Augstlēkšanas disciplīnā startēja 6 sportisti no 3 valstīm. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|4}}
* {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|1}}
* {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100521071912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-high-jump.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56141 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]]</text>
      <sha1>o7jrz8kqif4wg76oerqifs2sii9hk5e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>640841</id>
    <revision>
      <id>4534440</id>
      <parentid>4531134</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:16:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4534440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7655" sha1="p4pr66h51uoxwlh8fpucwq7txfc1mkk" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Kārtslēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Charles Dvorak.JPG
|image_size =   250
|caption =      [[Čārlzs Dvoraks]] veic lēcienu kārtslēkšanas sacensībās.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  7
|nations =      2
|gold=          [[Čārlzs Dvoraks]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Lerojs Semss]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Lūiss Vilkinss]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Kārtslēkšana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56143 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Pole Vault, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 7 sportisti no divām valstīm. Šī bija trešā reize, kad trīssoļlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Neviens no iepriekšējo olimpisko spēļu dalībniekiem šajās reizē nepiedalījās. [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācija]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

Visas olimpiskās medaļas kārtslēkšanā izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja  [[Čārlzs Dvoraks]], sudraba medaļu ieguva [[Lerojs Semss]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lūiss Vilkinss]]. Čārlza Dvoraka uzstādītais rezultāts, 3.50 metri, kļuva par jauno olimpisko rekordu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Pole Vault |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensībās bija tikai viena lēkšanas kārta. Barjera tika paaugstināta par 3 collām katrā lēciena gājienā.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.26*''' || {{flaga|Francija}} [[Fernāns Gondērs]] &lt;small&gt; (Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1904. gada 4. jūnijs
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|'''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''3.30''' || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hoits]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''3.30''' || rowspan=&quot;2&quot;| {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan=&quot;2&quot;|1904. gada 3. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' 
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Charles Dvorak.JPG|150px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:LeRoy Samse.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:1904 Louis Wilkins.JPG|130px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} olimpiskais rekords; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} pasaules rekords.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot;|Vieta || rowspan=&quot;2&quot;|Sportists || rowspan=&quot;2&quot;|Valsts || colspan=&quot;4&quot;|Augstumi (m) || rowspan=&quot;2&quot;|Rezultājošais &lt;br/&gt; augstums || rowspan=&quot;2&quot;|Piezīmes 
|-
! 3.35 || 3.43 || 3.50 || 3.71
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Čārls Dvoraks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || x || '''3.50''' || '''OR'''; '''WR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Lerojs Semss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lūiss Vilkinss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' ||
|-
| 4 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' ||
|-
| 5 || align=left|[[Klods Allens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' ||
|-
| 6 || align=left|[[Volters Drejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;5&quot;|''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Pauls Vainšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;5&quot;|''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Kārstlēkšanas sacensībās startēja 7 sportisti no divām valstīm. Vācija šajā disciplīnā debitēja.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|6}}
* {{valstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56143 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kārtslēkšana]]</text>
      <sha1>p4pr66h51uoxwlh8fpucwq7txfc1mkk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534870</id>
      <parentid>4534440</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T06:22:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4534870</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7656" sha1="b1f321yxphxtw1fo7a6y0uav3ahjvbh" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        Kārtslēkšana vīriešiem
|games =        1904. gada Vasaras
|image =        1904 Charles Dvorak.JPG
|image_size =   250
|caption =      [[Čārlzs Dvoraks]] veic lēcienu kārtslēkšanas sacensībās.
|venue =        {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}}
|date =         1904. gada 3. septembris
|competitors =  7
|nations =      2
|gold=          [[Čārlzs Dvoraks]]
|goldNOC =      USA
|silver=        [[Lerojs Semss]]
|silverNOC =    USA
|bronze =       [[Lūiss Vilkinss]]
|bronzeNOC =    USA
|win_value=
|prev =        [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1900 Parīze]]
|next =        ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' &lt;br/&gt; [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|1908 Londona]]
}}
{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''Kārtslēkšana vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56143 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Pole Vault, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnā startēja 7 sportisti no divām valstīm. Šī bija trešā reize, kad trīssoļlēkšana bija olimpisko spēļu programmā. Neviens no iepriekšējo olimpisko spēļu dalībniekiem šajās reizē nepiedalījās. [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācija]] šajā disciplīnā bija pārstāvēta pirmo reizi.

Visas olimpiskās medaļas kārtslēkšanā izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. Zelta medaļu izcīnīja  [[Čārlzs Dvoraks]], sudraba medaļu ieguva [[Lerojs Semss]], bet bronzas medaļu ieguva [[Lūiss Vilkinss]]. Čārlza Dvoraka uzstādītais rezultāts, 3.50 metri, kļuva par jauno olimpisko rekordu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html |work=Sports Reference |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Pole Vault |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību formāts ==
Sacensībās bija tikai viena lēkšanas kārta. Barjera tika paaugstināta par 3 collām katrā lēciena gājienā.

== Sacensību kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 3. septembris (Sestdiena)
|-
| style=&quot;background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)'''
|}

== Rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
! Rekords !! Augstums !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums
|-
| '''Pasaules rekords''' || align=center|'''15.26*''' || {{flaga|Francija}} [[Fernāns Gondērs]] &lt;small&gt; (Francija)&lt;/small&gt; || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1904. gada 4. jūnijs
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|'''Olimpiskais rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''3.30''' || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hoits]]|USA|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{vieta|Francija|Parīze}} || 1900. gada 15. jūlijs
|-
! colspan=&quot;5&quot;|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
|-
| '''Pasaules rekords''' || rowspan=&quot;2&quot; align=center|'''3.30''' || rowspan=&quot;2&quot;| {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=&quot;2&quot;|{{vieta|ASV|Sentluisa}} || rowspan=&quot;2&quot;|1904. gada 3. septembris
|-
| '''Olimpiskais rekords''' 
|}
''(*) — neoficiālais pasaules rekords''

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:1904 Charles Dvorak.JPG|150px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:LeRoy Samse.jpg|140px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
| [[Attēls:1904 Louis Wilkins.JPG|130px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}}'''
|}

== Rezultāti ==
{{Color box| |'''o'''|border=darkgray}} augstums veikts veiksmīgi; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''x'''|border=darkgray}} augstums netika veikts; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''OR'''|border=darkgray}} olimpiskais rekords; &lt;br/&gt; {{Color box| |'''WR'''|border=darkgray}} pasaules rekords.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! rowspan=&quot;2&quot;|Vieta || rowspan=&quot;2&quot;|Sportists || rowspan=&quot;2&quot;|Valsts || colspan=&quot;4&quot;|Augstumi (m) || rowspan=&quot;2&quot;|Rezultājošais &lt;br/&gt; augstums || rowspan=&quot;2&quot;|Piezīmes 
|-
! 3.35 || 3.43 || 3.50 || 3.71
|-
| [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Čārlzs Dvoraks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || o || o || '''o''' || x || '''3.50''' || '''OR'''; '''WR'''
|-
| [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Lerojs Semss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' || 
|-
| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Lūiss Vilkinss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' ||
|-
| 4 || align=left|[[Vords Maklanahans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' ||
|-
| 5 || align=left|[[Klods Allens]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''o''' || x || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|—}} || '''3.35''' ||
|-
| 6 || align=left|[[Volters Drejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;5&quot;|''Nav zināms'' ||
|-
| 7 || align=left|[[Pauls Vainšteins]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || colspan=&quot;5&quot;|''Nav zināms'' ||
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{Pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Kārstlēkšanas sacensībās startēja 7 sportisti no divām valstīm. Vācija šajā disciplīnā debitēja.

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|6}}
* {{valstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417171713/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-pole-vault.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/results/56143 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}}

{{Lēkšanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kārtslēkšana]]</text>
      <sha1>b1f321yxphxtw1fo7a6y0uav3ahjvbh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641027</id>
    <revision>
      <id>4534464</id>
      <parentid>4534412</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:58:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti */</comment>
      <origin>4534464</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26662" sha1="bjnxwttywugdqw3kxrl24o39wlo99lz" xml:space="preserve">{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās.

== Sportisti ==
''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.''

{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Vecums || Dzimums || Dalības &lt;br/&gt; reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās &lt;br/&gt; disciplīnas &lt;br/&gt; kopā 
|-
| align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''X''' || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' 
|-
| align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || ||  || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pauls|Vainšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|}

== Pārstāvētās valstis ==
{{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable  sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}}
|-
| align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6
|-
| align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1
|-
| align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || ||
|-
! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7
|-
! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2
|}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>bjnxwttywugdqw3kxrl24o39wlo99lz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534470</id>
      <parentid>4534464</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:11:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti */</comment>
      <origin>4534470</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26773" sha1="glgtrzubddtx3nqxpk4rmygbc8osjr1" xml:space="preserve">{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās.

== Sportisti ==
''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.''

{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Vecums || Dzimums || Dalības &lt;br/&gt; reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās &lt;br/&gt; disciplīnas &lt;br/&gt; kopā 
|-
| align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''X''' || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 18 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' 
|-
| align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || ||  || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pauls|Vainšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|}

== Pārstāvētās valstis ==
{{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable  sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}}
|-
| align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6
|-
| align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1
|-
| align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || ||
|-
! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7
|-
! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2
|}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>glgtrzubddtx3nqxpk4rmygbc8osjr1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534477</id>
      <parentid>4534470</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:29:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti */</comment>
      <origin>4534477</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26884" sha1="d9cgh5n77szfwt4hfxvucuotq2hbafi" xml:space="preserve">{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās.

== Sportisti ==
''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.''

{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Vecums || Dzimums || Dalības &lt;br/&gt; reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās &lt;br/&gt; disciplīnas &lt;br/&gt; kopā 
|-
| align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''X''' || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 18 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' 
|-
| align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || ||  || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pauls|Vainšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|}

== Pārstāvētās valstis ==
{{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable  sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}}
|-
| align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6
|-
| align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1
|-
| align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || ||
|-
! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7
|-
! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2
|}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>d9cgh5n77szfwt4hfxvucuotq2hbafi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534489</id>
      <parentid>4534477</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:47:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti */</comment>
      <origin>4534489</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27003" sha1="olequ1qnz8w53gcknzk4qjl8ksl3dpx" xml:space="preserve">{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās.

== Sportisti ==
''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.''

{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Vecums || Dzimums || Dalības &lt;br/&gt; reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās &lt;br/&gt; disciplīnas &lt;br/&gt; kopā 
|-
| align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''X''' || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 18 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' 
|-
| align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || ||  || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pauls|Vainšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|}

== Pārstāvētās valstis ==
{{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable  sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}}
|-
| align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6
|-
| align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1
|-
| align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || ||
|-
! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7
|-
! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2
|}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>olequ1qnz8w53gcknzk4qjl8ksl3dpx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534495</id>
      <parentid>4534489</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T14:02:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti */</comment>
      <origin>4534495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27114" sha1="tnyvc9eiyjnkkx7f7tha428bxej08z0" xml:space="preserve">{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās.

== Sportisti ==
''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.''

{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Vecums || Dzimums || Dalības &lt;br/&gt; reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās &lt;br/&gt; disciplīnas &lt;br/&gt; kopā 
|-
| align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''X''' || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 18 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' 
|-
| align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || ||  || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pauls|Vainšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|}

== Pārstāvētās valstis ==
{{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable  sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}}
|-
| align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6
|-
| align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1
|-
| align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || ||
|-
! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7
|-
! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2
|}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>tnyvc9eiyjnkkx7f7tha428bxej08z0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534917</id>
      <parentid>4534495</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T08:10:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti */</comment>
      <origin>4534917</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27694" sha1="g74h9pac8ftrjqnl1idbwe4da1x2unu" xml:space="preserve">{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās.

== Sportisti ==
''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.''

{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Vecums || Dzimums || Dalības &lt;br/&gt; reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās &lt;br/&gt; disciplīnas &lt;br/&gt; kopā 
|-
| align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''X''' || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 18 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' 
|-
| align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || ||  || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || '''X''' || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pauls|Vainšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|}

== Pārstāvētās valstis ==
{{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable  sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}}
|-
| align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6
|-
| align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1
|-
| align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || ||
|-
! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7
|-
! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2
|}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>g74h9pac8ftrjqnl1idbwe4da1x2unu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534918</id>
      <parentid>4534917</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T08:13:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti */</comment>
      <origin>4534918</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27694" sha1="oyv1pif9x2ms7jvmhujfe87scp1t3pl" xml:space="preserve">{{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}&lt;/ref&gt; 

Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās.

== Sportisti ==
''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.''

{| class=&quot;wikitable mw-datatable sortable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Sportists || Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Vecums || Dzimums || Dalības &lt;br/&gt; reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās &lt;br/&gt; disciplīnas &lt;br/&gt; kopā 
|-
| align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''X''' || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 18 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' 
|-
| align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3'''
|-
| align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || ||  || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5'''
|-
| align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4'''
|-
| align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || '''X''' || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Pauls|Vainšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2'''
|-
| align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|-
| align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1'''
|-
| align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 
|}

== Pārstāvētās valstis ==
{{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable  sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%;&quot;
|-
! Pārstāvētā &lt;br/&gt; valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}}
|-
| align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6
|-
| align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || 
|-
| align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1
|-
| align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || 
|-
| align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || ||
|-
! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7
|-
! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2
|}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]]</text>
      <sha1>oyv1pif9x2ms7jvmhujfe87scp1t3pl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ihors Samunenkovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641028</id>
    <revision>
      <id>4534711</id>
      <parentid>4533704</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:01:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534711</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4822" sha1="pvq15bhfw3mvup4wnrlt31sjdocpr7a" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Ihors Samunenkovs
|     vārds_orig = ''Ігор Едуардович Самуненков''
|         attēls = IhorSamunenkov23.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Ihors Samunenkovs 2023. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2009
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 15
|       dz_vieta = {{vieta|Ukraina|Kijeva}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{UKR}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Ihors Samunenkovs''' ({{val|uk|Ігор Едуардович Самуненков}}; dzimis {{dat|2009|6|15}} [[Kijeva|Kijevā]]) ir [[Ukraina]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2023), [[46. šaha olimpiāde]]s laureāts (2026).

== Biogrāfija ==
Ar šahu sācis profesionāli nodarboties astoņu gadu vecumā.&lt;ref&gt;[https://www.pravda.com.ua/news/2024/01/02/7435457/ 14-річний киянин став наймолодшим гросмейстером у світі]&lt;/ref&gt;

2021. gada oktobrī uzvarējis Ukrainas ātrā šaha čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://archive.chess-results.com/tnr580143.aspx?lan=11&amp;art=9&amp;fed=UKR&amp;snr=19 |title=Chess-Results Server Chess-results.com – Ukraine Chess Championship – 2021 (Rapid) |access-date={{dat|2026|10|05||bez}} |archive-date={{dat|2024|06|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240623073325/https://archive.chess-results.com/tnr580143.aspx?lan=11&amp;art=9&amp;fed=UKR&amp;snr=19}}&lt;/ref&gt; 2021. gada decembrī uzvarējis Pasaules tiešsaistes ātrā šaha čempionātā U12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://www.fide.com/cadets-youth-super-final-congratulating-the-winners/ Cadets &amp; Youth Super Final: Congratulating the Winners – International Chess Federation]&lt;/ref&gt; Tajā pašā mēnesī piedalījās Pasaules ātrā šaha un šaha ātrspēles čempionātos, kuros ieguvis attiecīgi 89. un 128. vietu.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr600852.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;rd=13&amp;flag=30&amp;SNode=S0 Chess-Results Server Chess-results.com – World Rapid Chess Championship 2021 – Open]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.chessmanager.com/en-us/tournaments/6247139988471808/results/21 World Blitz Chess Championship 2021 - Open]&lt;/ref&gt;

2022. gada septembrī Kijevā piedalījies šaha turnīrā ''Anfield Cup'', kurā ierindojies 11. vietā.&lt;ref&gt;[https://en.chessbase.com/post/chess-despite-the-war-the-anfield-cup-in-kyiv Chess despite the war: The Anfield Cup in Kyiv]&lt;/ref&gt;

Lielmeistara normas izpildījis šādos šaha turnīros: [[Eiropas individuālais šaha čempionāts]] (2022), ''Vezerkepzo Summer GM'' (2023) un Polijas komandu šaha čempionāts (2023).&lt;ref&gt;[https://ratings.fide.com/crt/main229716.pdf GM title application]&lt;/ref&gt;

2023. gadā piedalījies šaha turnīrā ''FIDE Grand Swiss'', kurā vienīgo uzvaru guvis 6. kārtā, pārspējot [[Mihails Krasenkovs|Mihailu Krasenkovu]].&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/events/2023-fide-grand-swiss/results Results &amp; Standings – FIDE Grand Swiss 2023: All The Information]&lt;/ref&gt;

2025. gada oktobrī [[Batumi]] Ukrainas izlases sastāvā piedalījies [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]]. Komandu un individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta medaļas.&lt;ref&gt;[https://champion.com.ua/ukr/chess/yevro-2025-ukrajinski-shahisti-zibrali-kolekciyu-individualnih-nagorod-1052999/ Українські шахісти здобули 5 індивідуальних нагород на командному Євро-2025]&lt;/ref&gt;

2026. gadā [[Samarkanda|Samarkandā]] piedalījies [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] un individuālā vērtējumā izcīnījis zelta medaļu pie 4. galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=UKR&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=21&amp;fed=UZB&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds) - Open]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2022. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2023. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. 14 gadu vecumā kļuvis par vienu no jaunākajiem lielmeistariem šaha vēsturē.&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/news/view/ukrainian-prodigy-ihor-samunenkov-confirmed-as-worlds-young-grandmaster Ukrainian Prodigy Ihor Samunenkov Becomes World's Youngest Grandmaster]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 14187086 | chessgames = 174415 | 365chess = Ihor_Samunenkov }}

{{DEFAULTSORT:Samunenkovs, Ihors}}
[[Kategorija:2009. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kijivā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas šahisti]]</text>
      <sha1>pvq15bhfw3mvup4wnrlt31sjdocpr7a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gļebs Dudins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641032</id>
    <revision>
      <id>4534528</id>
      <parentid>4532269</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:56:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3988" sha1="hmh6fqeetcrr7jegh9rv9f592s7xhb6" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Gļebs Dudins
|     vārds_orig = ''Gleb Dudin''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2004
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 11
|       dz_vieta = {{vieta|Krievija|Maskava}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{RUS}}&lt;br/&gt;{{HUN}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Gļebs Dudins''' ({{val|ru|Глеб Евгеньевич Дудин}}; {{val|hu|Gleb Dudin}}; dzimis {{dat|2004|10|11}} [[Maskava|Maskavā]]) ir [[Krievija|Krievijā]] dzimis [[Ungārija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2023), [[46. šaha olimpiāde]]s laureāts (2026).

== Biogrāfija ==
2021. gadā izcīnījis otro vietu Maskavas šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.sport-express.ru/chess/news/vladimir-zaharcov-i-darya-charochkina-stali-chempionami-moskvy-1774834/ Владимир Захарцов и Дарья Чарочкина стали чемпионами Москвы]&lt;/ref&gt;

Kopš 2023. gada šaha turnīros pārstāv [[Ungārija|Ungāriju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2023 |title=Transfers in 2023 |access-date={{dat|2026|10|05||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230722222645/https://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2023}}&lt;/ref&gt;

2023. gada septembrī Pasaules junioru šaha čempionāta U20 vecumā grupā bijis līderis pēc 7. kārtas, taču čempionāta noslēgumā ierindojies 9. vietā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr809135.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;rd=11&amp;fed=FRA&amp;turdet=YES&amp;flag=30 FIDE World Junior Chess Championship “México 2023” OPEN]&lt;/ref&gt;

2024. gada februārī [[Teksasa|Teksasā]] uzvarējis ''15th Southwest Class Tournament''.&lt;ref&gt;[https://new.uschess.org/news/dudin-wins-southwest-class-tani-earns-final-im-norm Dudin Wins Southwest Class, Tani Earns Final IM Norm]&lt;/ref&gt;

2024. gada martā viņš spēlēja Teksasas Universitātes Riograndes ielejas komandā Koledžu šaha līgā, kur parādīja labāko individuālo sniegumu.&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/news/view/2024-collegiate-chess-league-spring-quarterfinals-mizzou-utrgv Harshit Sets Up Mizzou-SLU Semifinal, UTRGV Eliminates Athens]&lt;/ref&gt;

2025. gada decembrī uzvarējis Ungārijas šaha čempionātā ar rezultātu 6½ punkti no 9 iespējamiem, par puspunktu apsteidzot lielmeistaru [[Benjāmins Gledura|Benjāminu Gleduru]].&lt;ref&gt;[https://www.fide.com/gleb-dudin-and-szidonia-lazarne-vajda-crowned-2025-hungarian-champions/ Gleb Dudin and Szidonia Lazarne Vajda crowned 2025 Hungarian Champions]&lt;/ref&gt;

2026. gadā [[Samarkanda|Samarkandā]] piedalījies [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] un individuālā vērtējumā izcīnījis zelta medaļu pie 5. galdiņa.&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=HUN&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&amp;art=21&amp;fed=UZB&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 Board-prizes (Final Ranking after 11 Rounds) - Open]&lt;/ref&gt; Savstarpējā partijā šajā olimpiādē uzvarējis Pasaules čempionu šahā [[Dommaradžu Gukešs|Dommaradžu Gukešu]].&lt;ref&gt;[https://chessbase.in/news-bites/gleb-dudin-defeats-gukesh Gleb Dudin defeats Gukesh as India and Hungary draw 2–2]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2021. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2023. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 34184934 | chessgames = 156892 | 365chess = Gleb_Dudin }}

{{DEFAULTSORT:Dudins, Gļebs}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas šahisti]]
[[Kategorija:Ungārijas šahisti]]</text>
      <sha1>hmh6fqeetcrr7jegh9rv9f592s7xhb6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>B klase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641139</id>
    <revision>
      <id>4534699</id>
      <parentid>4533077</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:42:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4534699</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27356" sha1="a8wtee0lpdg28xpjcbu9mpmaxbbzb7x" xml:space="preserve">{{vairāki attēli
| align             = right
| direction         = vertical
| width             = 220
| image1            = Ford_Fiesta MK7 Facelift IMG_6676.jpg
| caption1          = ''[[Ford Fiesta]]'' hečbeks
| image2            = Peugeot e-208 facelift Auto Zuerich 2023 1X7A1204.jpg
| caption2          = ''[[Peugeot e-208]]'' hečbeks
| total_width       = 
| alt1              = 
}}
'''B klase''' ir otra mazākā kategorija [[Eiropas Komisija]]s noteiktajā [[vieglais automobilis|vieglo automobiļu]] [[automobiļu klasifikācija|klasifikācijas]] sistēmā un tos parasti dēvē par &quot;mazajiem automobiļiem&quot;.&lt;ref name=&quot;EEC Merger Procedure2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |url=http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf |website=europa.eu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Impact on the Competitiveness of the European Automotive Industry of Potential FTA with India and ASEAN |url=http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20130429040531/http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |archive-date=29 April 2013 |website=europa.eu |page=8}}&lt;/ref&gt; Pēc pārdošanas apjoma B klase [[Eiropa|Eiropā]] ir trešā lielākā. Saskaņā ar ''JATO Dynamics'' datiem 2024. gadā tas veidoja 15,5% no kopējā automobiļu pārdošanas apjoma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Munoz |first=Felipe |date=30 January 2025 |title=European new car market growth in 2024 driven by hybrids and Chinese brands |url=https://www.jato.com/resources/media-and-press-releases/european-new-car-market-growth-in-2024-driven-by-hybrids-and-chinese-brands |access-date=15 May 2025 |website=JATO}}&lt;/ref&gt; B klasē ietilpst automobiļi ar dažādiem virsbūves tipiem: [[hečbeks]], [[sedans]], [[universālis]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]/[[kabriolets]], plaša pielietojuma ([[minivens|MPV]]) un [[krosovers]]/paaugstinātas pārgājības automobilis ([[SUV]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Nicholas |date=21 December 2020 |title=Best of 2020: B-Segment |url=https://www.nst.com.my/cbt/2020/12/651150/best-2020-b-segment |access-date=2 March 2021 |work=New Straits Times}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=21 October 2013 |title=My segmentation |url=https://fiatgroupworld.com/my-segmentation/ |access-date=2 March 2021 |work=Fiat Group World}}&lt;/ref&gt;

B klasi uzskata par Eiropas ekvivalentu [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] plaši izplatītajai [[subkompaktais automobilis|subkompakto automobiļu]] kategorijai, Ķīnas '''A0 klasei''', kā arī Apvienotajā Karalistē lietotajam apzīmējumam '''supermini''' (attiecībā uz B klases hečbekiem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|year=2013|title=Motor Industry Facts 2013 |url= http://www.smmt.co.uk/wp-content/uploads/SMMT-2013-Motor-Industry-Facts-guide.pdf?9b6f83 |access-date=17 August 2013 |publisher=The Society of Motor Manufacturers and Traders |page=28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Jacobs&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Maxton |first1=Graeme P. |url= https://archive.org/details/timeformodelchan0000maxt |title=Time for a Model Change: Re-engineering the Global Automotive Industry |last2=Wormald |first2=John |date=2004 |publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0-521-83715-6 |page=[https://archive.org/details/timeformodelchan0000maxt/page/17 17] |access-date=19 July 2017}}&lt;/ref&gt;

== Definīcija ==
Eiropas klasifikācijas klases nav balstītas uz izmēra vai svara kritērijiem.&lt;ref name= &quot;EEC Merger Procedure&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
|title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |website=europa.eu |url= http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf}}&lt;/ref&gt; Praksē B klases automobiļus raksturo kā tādus, kuru garums ir aptuveni {{nobr|3,7—4,2 m}}, lai gan šie rādītāji var atšķirties atkarībā no virsbūves tipa, tirgus un ražošanas perioda.&lt;ref name=&quot;Jacobs&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Jacobs |first=Andrew James |url= https://books.google.com/books?id=1hTrCgAAQBAJ&amp;dq=Subcompact+144+and+164.99+inches+These+cars+are+considered+as+within+the+B-segment+in+Europe+and+sometimes+called+Superminis+there&amp;pg=PA33 |title=The new domestic automakers in the United States and Canada: history, impacts, and prospects |publisher=Lexington Books |year=2016 |isbn=978-0-7391-8826-2 |page=33 |access-date=19 July 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Felipe2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Felipe |first=Munoz |date=15 May 2012 |title=Learning about cars: the 'B' segment |url= https://fiatgroupworld.com/2012/05/15/learning-about-cars-the-b-segment/ |access-date=29 January 2022 |work=Fiat Group World}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Meadows |first=Jordan |title=Vehicle Design: aesthetic principles in transportation design |date=2017 |publisher=Routledge |isbn=978-1-138-68560-4 |pages=39–40 |url= https://books.google.com/books?id=ipU4DwAAQBAJ&amp;pg=SA3-PA39 |access-date=29 September 2018}}&lt;/ref&gt; Atsevišķos gadījumos viens un tas pats automobilis dažādos tirgos var būt klasificēts atšķirīgi.&lt;ref name=&quot;Felipe2012&quot;/&gt;

''[[Euro NCAP]]'' transportlīdzekļu klasē ar nosaukumu &quot;supermini&quot; līdzās B klases automobiļiem ietilpst arī mazāki [[A klase]]s automobiļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Latest Safety Ratings |url= https://www.euroncap.com/en/ratings-rewards/latest-safety-ratings/?selectedClasses=1202&amp;allProtocols=true&amp;selectedMake=0&amp;selectedMakeName=Select%20a%20make&amp;selectedModel=0&amp;selectedStar=&amp;includeFullSafetyPackage=true&amp;includeStandardSafetyPackage=true&amp;selectedModelName=All&amp;selectedProtocols=34803,30636,26061,24370,1472,5910,5931,-1,14999&amp;allClasses=false&amp;allDriverAssistanceTechnologies=false&amp;selectedDriverAssistanceTechnologies=&amp;thirdRowFitment=false|access-date=31 January 2019 |website=euroncap.com|language=en}}&lt;/ref&gt;

Apvienotajā Karalistē terminu &quot;supermini&quot; plašāk lieto, apzīmējot B klases [[hečbeks|hečbekus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=What is a supermini?|url= https://www.parkers.co.uk/what-is/a-supermini/ |access-date=7 February 2019 |website=Parkers}}&lt;/ref&gt; Šis termins radās 1970. gados kā neformāls klasifikācijas apzīmējums,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Waymark |first=Peter |date=30 May 1977 |title=Basic design changes are the only way to cut car costs |page=16 |work=The Times}}&lt;/ref&gt; un līdz 1977. gadam to regulāri izmantoja britu laikraksts ''[[The Times]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Waymark |first1=Peter |date=5 May 1977 |title=Motoring |url= http://find.galegroup.com/ttda/infomark.do?&amp;source=gale&amp;prodId=TTDA&amp;userGroupName=buc_ttda&amp;tabID=T003&amp;docPage=article&amp;searchType=BasicSearchForm&amp;docId=CS553877669&amp;type=multipage&amp;contentSet=LTO&amp;version=1.0|access-date=2 December 2014 |website=[[The Times]] |page=33}}&lt;/ref&gt; Līdz 80. gadu vidum tas Apvienotaja Karalistē bija kļuvis jau par plaši lietotu terminu.&lt;ref name=&quot;Which12&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|date=October 1984|title=Which? Car Supplement |journal=Which? |publisher=Consumers' Association |page=5}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mann 1986&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Mann |first=D |url= https://books.google.com/books?id=TcQ7fUuJdcAC&amp;q=B-segment++supermini+-immunology+-biology&amp;pg=PA176 |chapter=Car definitions and forecast methodology |title=Automotive Plastics &amp; Composites – Worldwide Markets &amp; Trends to 2007 |publisher=Elsevier |year=1999 |isbn=978-0-08-052774-1 |page=176 |access-date=18 August 2013}}&lt;/ref&gt;

Vācijā terminu &quot;mazie automobiļi&quot; ({{val|de|Kleinwagen}}) Federālā transportlīdzekļu pārvalde atzinusi par līdzvērtīgu B klasei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Fahrzeugklassen – IPEK-Glossar |url=https://www.ipek.kit.edu/glossar/index.php?title=Fahrzeugklassen |access-date=21 June 2021 |website=ipek.kit.edu |archive-date=26 March 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230326023544/https://www.ipek.kit.edu/glossar/index.php?title=Fahrzeugklassen |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Kleinwagen 2021/2022: Marktübersicht mit Daten und Preisen |url= https://de.motor1.com/features/345143/kleinwagen-2019-neue-city-flitzer/ |dead-url=no |access-date=22 June 2021 |website=Motor1.com|language=de|archive-url=https://web.archive.org/web/20190421181012/https://de.motor1.com/features/345143/kleinwagen-2019-neue-city-flitzer/ |archive-date=21 April 2019 }}&lt;/ref&gt; 2020. gadā šī klase veidoja 15,1% no visām valstī reģistrētajām automašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=8 January 2021 |title=Kraftfahrt-Bundesamt - Fahrzeugzulassungen - Pressemitteilung Nr. 02/2021 - Fahrzeugzulassungen im Dezember 2020 - Jahresbilanz |url= https://www.kba.de/DE/Presse/Pressemitteilungen/2021/Fahrzeugzulassungen/pm02_2021_n_12_20_pm_komplett.html?nn=3033666 |dead-url=no |access-date=21 June 2021 |work=KBA|archive-url=https://web.archive.org/web/20210111023504/https://www.kba.de/DE/Presse/Pressemitteilungen/2021/Fahrzeugzulassungen/pm02_2021_n_12_20_pm_komplett.html?nn=3033666 |archive-date=11 January 2021 }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:12-01-03-autostadtl-by-RalfR-31.jpg|thumb|''[[Autobianchi A112]]'' tiek uzskatīts par supermini klases pionieri, vēl pirms B klases termina ieviešanas]]
[[Attēls:Renault_Clio_(47311505501).jpg|thumb|Pirmās paaudzes ''[[Renault Clio I]]'' (1990—1998)]]
Termins &quot;supermini&quot;, kas radās vēl pirms B klases termina, parādījās Apvienotajā Karalistē 1970. gados, kad autoražotāji centās izstrādāt jaunu modeli, kas pārspētu 1959. gadā klajā laisto un nozīmīgo ''[[Mini]]'', bet žurnālisti mēģināja klasificēt šāda veida automobiļus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Webb |first=Clifford |date=11 August 1976 |title=Leyland management denies 'pushing too hard' over output |page=15 |work=The Times}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=18 August 1976|title=Plans for super Mini |page=1 |work=The Times}}&lt;/ref&gt; Par pirmo moderno supermini klases automobili plaši tiek uzskatīts ''[[Autobianchi A112]]'', ko ražoja no 1969. gada. Tam sekoja ''[[Fiat 127]]'', ''[[Renault 5]]'', ''[[Volkswagen Polo]]'' un ''[[Honda Civic]]'' — automobiļi, kas ir līdzīgi gan pēc koncepcijas, gan izmēriem.

Uzskatīja, ka šie supermini jeb B klases automobiļi piedāvā augstāku komforta un ērtību līmeni, vienlaikus saglabājot ''Mini'' raksturīgo drošību un stabilitāti, ko nodrošināja priekšpiedziņas un šķērseniski novietota dzinēja konfigurācija. Tas nozīmēja arī hečbeka virsbūves un nolokāmu aizmugurējo sēdekļu ieviešanu. Uzskatīja arī, ka 1970. gadu naftas krīze veicināja supermini klases automobiļu tirgus daļas pieaugumu.&lt;ref name=&quot;Felipe2012&quot;/&gt;

1976. gadā ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' laida klajā ''[[Ford Fiesta]]'', kas kļuva ļoti populārs.&lt;ref name=&quot;Hagerty UK-2015&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=4 March 2015|title=The Rise of the Superminis |url= https://www.hagerty.co.uk/articles/the-rise-of-the-superminis/ |access-date=2 March 2021 |work=Hagerty UK |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Stone |first=Matt |date=28 May 2020 |title=Ford Fiesta USA 1976-2019: Now Gone But Not Forgotten By Enthusiasts |url= https://performance.ford.com/enthusiasts/newsroom/2020/05/fiesta-history.html |dead-url=no |access-date=2 March 2021 |work=Ford Performance|archive-url=https://web.archive.org/web/20210624204607/https://performance.ford.com/enthusiasts/newsroom/2020/05/fiesta-history.html |archive-date=24 June 2021 }}&lt;/ref&gt; Šī klase kļuva populāra 1980. gados.&lt;ref name=&quot;Hagerty UK-2015&quot; /&gt; Līdz 80. gadu vidum termins &quot;supermini&quot; bija nostiprinājies kā oficiāls [[automobiļu klasifikācija]]s apzīmējums&lt;ref name=&quot;mann 1986&quot;/&gt; un vēlāk iekļauts [[Eiropas Komisija]]s klasifikācijā kā B klase.&lt;ref name= &quot;EEC Merger Procedure&quot;/&gt;

1990. gada ''[[Renault Clio]]'' un 1983. gada ''[[Fiat Uno]]'' bija nozīmīgi modeļi supermini jeb B klasē, jo abi ieguva &quot;[[Eiropas Gada auto]]&quot; balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Review of the Clio story for the launch of Clio V - Renault Group |url= https://www.renaultgroup.com/en/news-on-air/news/clio-story-relive-the-success-of-the-best-selling-french-car-in-history/ |access-date=19 June 2021|website=renaultgroup.com|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Fiat Uno |url= https://www.autozine.org/Archive/Fiat/classic/Uno.html |access-date=19 June 2021 |website=autozine.org}}&lt;/ref&gt; ''Clio'' aizstāja ilgstoši ražoto ''[[Renault 5]]'', lai gan modelis palika ražošanā līdz pat 1996. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=25 years of the Renault Clio - picture special |url= https://www.autocar.co.uk/car-news/new-cars/25-years-renault-clio-picture-special |access-date=19 June 2021 |work=Autocar |language=en}}&lt;/ref&gt; 1993. gadā otrās paaudzes ''[[Nissan Micra]]'' (''K11'') kļuva par pirmo Japānas autoražotāja modeli, kas ieguva &quot;Eiropas Gada auto&quot; balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Koch |first=Jeff |title=European Car of the Year 1993: Nissan Scores a First |url= https://www.hemmings.com/stories/article/european-car-of-the-year-1993-nissan-scores-a-first |dead-url=no |access-date=19 June 2021 |work=Hemmings|archive-url=https://web.archive.org/web/20210624203218/https://www.hemmings.com/stories/article/european-car-of-the-year-1993-nissan-scores-a-first |archive-date=24 June 2021 }}&lt;/ref&gt; 1999. gadā &quot;Eiropas Gada auto&quot; balvu saņēma ''[[Toyota Yaris]]'', kas izcēlās ar augstu jumta līniju, ļaujot palielināt plašumu salonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Burt |first=Matt |date=16 April 2020 |title=How the original Yaris was a game-changer in 1999 |url= https://mag.toyota.co.uk/original-yaris-game-changer-1999/ |access-date=19 June 2021 |work=Toyota UK Magazine |language=en}}&lt;/ref&gt; Vēl viens ievērojams modelis ir ''[[Opel Corsa]]'', kas 1998. gadā kļuva par visvairāk pārdoto automašīnu pasaulē, pateicoties plašajai pārstāvniecībai dažādos pasaules tirgos. Tajā gadā pārdoti {{sk|910839}} šī modeļa eksemplāri, no kuriem 54 procentus veidoja pārdošanas apjomi Eiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Opel/Vauxhall Corsa European sales figures |url= https://carsalesbase.com/europe-opel-corsa/ |dead-url=no |access-date=21 June 2021 |website=carsalesbase.com |date= 29 January 2014 |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200628225645/https://carsalesbase.com/europe-Opel-Corsa/ |archive-date=28 June 2020 }}&lt;/ref&gt; Tas pārspēja ''[[Toyota Corolla]]'' (ar {{sk|906953}} pārdotām vienībām) un ieņēma pirmo vietu pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Gasnier |first=Matt |date=16 January 1999 |title=World 1998: GM Corsa the best-selling car in the world |url= https://bestsellingcarsblog.com/1999/01/world-1998-opel-corsa-the-best-selling-car-in-the-world/ |access-date=21 June 2021 |work=Best Selling Cars Blog|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Drošība un veiktspēja ===
Šīs klases automobiļu drošības aprīkojums ir uzlabojies. 1995. gadā gan benzīna, gan dīzeļdzinēja B klases automobiļos bija uzstādīti tikai aptuveni 40 procenti no minētajām drošības sistēmām (sānu trieciena aizsargstieņi, vadītāja un pasažiera drošības spilveni, sānu drošības spilveni, [[bremžu pretbloķēšanas sistēma|ABS]], elektroniskā bremzēšanas sistēma, stabilitātes kontrole), savukārt līdz 2010. gadam šis rādītājs vidēji pārsniedza 90 procentus. Tas liecina par būtisku transportlīdzekļu drošības uzlabošanos šajā laika posmā, neskatoties uz to, ka B klases automobiļu cena (koriģēta atbilstoši inflācijai) vidēji pieauga attiecīgi par 6 procentiem (benzīna dzinēja modeļiem) un 15 procentiem (dīzeļdzinēja modeļiem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Effect of regulations and standards on vehicle prices |url= https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |dead-url=no |work=European Union |page=40 |type=pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20190424083947/https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |archive-date=24 April 2019 }}&lt;/ref&gt;

[[Eiropas Savienība]]s un ''JATO'' pētījumi liecina, ka laikposmā no 1995. līdz 2010. gadam B klases automobiļu vidējā maksimālā jauda ir palielinājusies par 40 procentiem, savukārt to vidējais kopējais svars tajā pašā periodā pieaudzis tikai par aptuveni 20 procentiem. Degvielas patēriņš ir samazinājies par aptuveni 20 procentiem, bet jaudas un svara attiecība ir palielinājusies par 15 procentiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Effect of regulations and standards on vehicle prices |url= https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |dead-url=no |work=European Union |page=37 |type=pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20190424083947/https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |archive-date=24 April 2019 }}&lt;/ref&gt;

== Virbūvju tipi ==
Hečbeks ir šajā klasē populārākais virsbūves tips.&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Felipe |first=Munoz |date=8 July 2020 |title=These were the top-selling cars in 2019. Ram 1500 was 12th |url=https://fiatgroupworld.com/2020/07/08/these-were-the-top-selling-cars-in-2019-ram-1500-was-12th/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20200729113133/https://fiatgroupworld.com/2020/07/08/these-were-the-top-selling-cars-in-2019-ram-1500-was-12th/ |archive-date=29 July 2020 |access-date=28 May 2021 |work=Fiat Group World |language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan vairums šo automobiļu ir aprīkoti ar piecām durvīm, daudzi Eiropas tirgum paredzētie hečbeki tiek piedāvāti gan trīs, gan piecu durvju versijās. 2007. gadā 31% Eiropas pircēju izvēlējās B klases hečbekus ar trim durvīm. Līdz 2016. gadam šis rādītājs samazinājās līdz 13%, mainoties tirgus prioritātēm un priekšroku dodot lietojamībai un praktiskumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Motionlab Marketing |date=22 June 2017 |title=Europe says goodbye to 3-door Hatchs |url=https://www.jato.com/europe-says-goodbye-3-door-hatchs/ |access-date=30 May 2021 |website=JATO}}&lt;/ref&gt; Tādēļ līdz 2010. gadu beigām vairāki ražotāji Eiropā pārtrauca piedāvāt savu B klases hečbeku modeļu trīs durvju versijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Radu |first=Mihnea |date=16 April 2018 |title=Peugeot 208 3-Door to Be Discontinued Soon, Just Like the Rest of Its Rivals |url=https://www.autoevolution.com/news/peugeot-208-3-door-to-be-discontinued-soon-just-like-the-rest-of-its-rivals-125019.html |access-date=3 March 2021 |work=autoevolution |language=en}}&lt;/ref&gt;

Citi šajā klasē Eiropā pašlaik pieejamie [[virsbūve]]s tipi ir [[sedans]] (piemēram, ''[[Dacia Logan]]''), [[universālis]] (piemēram, ''[[Dacia Logan|Dacia Logan MCV]]'' un ''[[Škoda Fabia|Škoda Fabia Combi]]'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=20 years of the Škoda Fabia Combi: A real success story |url=https://www.skoda-storyboard.com/en/press-releases/20-years-of-the-skoda-fabia-combi-a-real-success-story/ |access-date=19 June 2021 |work=Škoda Storyboard |language=en}}&lt;/ref&gt; un [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]/[[kabriolets]] (piemēram, ''[[Mini Hatch|Mini Cooper Cabrio/Convertible]]'').&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot; /&gt;

=== ''Hot hatch'' ===
{{vairāki attēli
| align             = right
| total_width       = 340
| image1            = 2019 Volkswagen Polo GTi Plus TSi S-A 2.0.jpg
| caption1          = ''[[Volkswagen Polo|Volkswagen Polo GTI]]''
| image2            = 2020 Toyota GR Yaris.jpg
| caption2          = ''[[Toyota GR Yaris]]''
}}
B klases hečbeku versijas ar uzlabotu veiktspēju sauc par &quot;karstajiem hečbekiem&quot; (no {{val|en|Hot hach}}). Pie pašreizējiem piemēriem pieder septītās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta ST]]'', ''[[Hyundai i20|Hyundai i20 N]]'', ''[[Peugeot 208|Peugeot 208 GTi]]'', ''[[Suzuki Swift|Suzuki Swift Sport]]'', ''[[Toyota GR Yaris]]'', sestās paaudzes ''[[Volkswagen Polo|Volkswagen Polo GTI]]'' un daudzi citi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tudor-Lane |first=Adam |date=9 June 2016 |title=Why a hot hatch is the perfect all-round car |url=https://carwitter.com/why-a-hot-hatch-is-the-perfect-all-round-car/ |access-date=21 June 2021 |work=Carwitter |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Top 10 Best Hot Hatches In 2021 (And The Ones That Don't Quite Cut It) |url=https://www.carthrottle.com/post/the-top-10-best-hot-hatches-in-2020-and-the-ones-that-dont-quite-cut-it/ |access-date=21 June 2021 |work=Car Throttle |language=en}}&lt;/ref&gt;

{{clear}}

=== ''MPV''/minivens ===
{{vairāki attēli
| align             = right
| total_width       = 340
| image1            = 2014 Fiat 500L Lounge 1.4.jpg
| caption1          = ''[[Fiat 500L]]'' (2012–2022)
| image2            = Opel Meriva (B) – Frontansicht, 12. Juni 2011, Ratingen.jpg
| caption2          = ''[[Opel Meriva]]'' (2003–2017)
}}
B klases [[plaša pielietojuma automobilis|plaša pielietojuma automobiļi]] (''MPV'') (dēvēti arī par ''mini MPV'' vai ''B-MPV'') ir B klases hečbeku augstākas un/vai garākas versijas, kurās īpašs uzsvars likts uz salona ietilpību un praktiskumu.&lt;ref name=&quot;Felipe-2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Felipe |date=17 September 2012 |title=Learning about cars: the 'B-MPV' Segment |url=https://fiatgroupworld.com/2012/09/17/learning-about-cars-the-b-mpv-segment/ |access-date=28 May 2021 |work=Fiat Group World |language=en}}&lt;/ref&gt; Piemēri ir ''[[Citroën C3 Picasso]]'', ''[[Fiat 500L]]'' un ''[[Ford B-Max]]''.&lt;ref name=&quot;Felipe-2012&quot; /&gt;

{{clear}}

=== Krosovers/''SUV'' ===
{{vairāki attēli
| align             = right
| total_width       = 340
| image1            = 2018 Ford EcoSport front 2.24.18.jpg
| caption1          = ''[[Ford EcoSport]]''
| image2            = 2017 Audi Q2 Sport TDi 1.6 Front.jpg
| caption2          = ''[[Audi Q2]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Motionlab Marketing |date=1 March 2016 |title=Audi Q2 is here to shake B-SUV segment |url= https://www.jato.com/audi-q2-is-here-shake-b-suv-segment/ |access-date=28 May 2021 |website=JATO}}&lt;/ref&gt;
| image3            = 
| caption3          = 
}}
B klases [[krosovers|krosoveri]] jeb [[apvidus auto]] (dēvēti arī par subkompaktajiem krosoveriem, mazajiem apvidus auto&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Top 10 best small SUVs 2020 |url=https://www.autocar.co.uk/car-news/best-cars/top-10-best-compact-suvs |access-date=13 January 2021 |work=Autocar |language=en}}&lt;/ref&gt; vai ''B-SUV''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=B-SUV Archives |url=https://www.jato.com/tag/b-suv/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20160921181554/http://www.jato.com:80/tag/b-suv/ |archive-date=21 September 2016 |access-date=13 January 2021 |work=JATO}}&lt;/ref&gt;) ir krosoveri vai apvidus auto, kuru izmēri ir līdzīgi tradicionālajiem B klases automobiļiem vai nedaudz lielāki par tiem&lt;ref name=&quot;JATO-2018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=11 June 2018 |title=A-SUVs are coming |url=https://www.jato.com/a-suvs-are-coming/ |access-date=13 January 2021 |work=JATO |archive-date=14 January 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210114031022/https://www.jato.com/a-suvs-are-coming/ |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; un kuri bieži vien būvēti uz tās pašas platformas, ko izmanto B klases hečbeki vai sedani.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=24 April 2012 |title=Prepare for the mini-SUV invasion... |url=http://www.topgear.com/uk/car-news/peugeot-crossover-renault-clio-2012-04-23 |access-date=29 August 2012 |work=Top Gear |archive-date=22 October 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121022170926/http://www.topgear.com/uk/car-news/peugeot-crossover-renault-clio-2012-04-23 |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Nissan Juke 1.5dCi Tekna Review |url=http://www.autocar.co.uk/car-review/nissan/juke/first-drives/nissan-juke-1.5-dci-tekna |access-date=24 May 2017 |work=Autocar}}&lt;/ref&gt; Analītiķi B klases apvidus automobiļus parasti neiekļauj tradicionālo B klases automobiļu pārdošanas rādītājos.&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;IHS Markit-2018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=29 January 2018 |title=SUV-B segment to drive crossover growth in Europe |url=https://ihsmarkit.com/research-analysis/suv-b-segment-drive-crossover-growth-europe.html |access-date=13 February 2021 |work=IHS Markit}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā B klases apvidus automobiļi veidoja 22% no kopējā apvidus auto pārdošanas apjoma pasaulē.&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot; /&gt;

== Electromobiļi ==
[[Attēls:2018 Renault ZOE.jpg|thumb|''[[Renault Zoe]]'' ir viens no pirmajiem B klases elektromobiļiem Eiropas tirgū.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=8 April 2021|title=These are all the electric cars eligible for the UK's £2,500 plug-in car grant|url=https://www.driving.co.uk/car-clinic/buying-guide/cars-eligible-uk-plug-in-grant/|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210327124906/https://www.driving.co.uk/car-clinic/buying-guide/cars-eligible-uk-plug-in-grant/|archive-date=27 March 2021|access-date=22 June 2021|website=Driving.co.uk|language=en}}&lt;/ref&gt;]]

Viens no pirmajiem masveida tirgum paredzētajiem B klases [[elektromobilis|elektromobiļiem]] Eiropā bija ''[[Renault Zoe]]'', kuru izlaida 2012. gadā. ''Zoe'' globālais pārdošanas apjoms 2016. gada jūnijā sasniedza {{sk|50000}} vienību atzīmi,&lt;ref name=&quot;Zoe50K&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Cobb|first=Jeff|date=1 August 2016|title=Renault Zoe and BMW i3 Join The 50,000 Sales Club|website=HybridCars.com|url=http://www.hybridcars.com/renault-zoe-and-bmw-i3-join-the-50000-sales-club/|access-date=1 August 2016}}50,000).&lt;/ref&gt; bet līdz 2020. gada martam — {{sk|200000}} vienību.&lt;ref name=&quot;Top10PEVs2016&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Cobb|first=Jeff|date=31 January 2017|title=Tesla Model S Is World's Best-Selling Plug-in Car For Second Year in a Row|website=HybridCars.com|url=http://www.hybridcars.com/tesla-model-s-is-worlds-best-selling-plug-in-car-for-second-year-in-a-row/|access-date=4 February 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Renault2017_2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=April 2020|title=Ventes Mensuelles - Statistiques commerciales mensuelles du groupe Renault|url=https://group.renault.com/finance/informations-financieres/chiffre-cles/ventes-mensuelles|access-date=17 May 2020|website=Renault.com|language=fr}}&lt;/ref&gt; Šim piemēram sekoja arī citi ražotāji: ''[[Groupe PSA]]'' 2019. gadā prezentēja ''[[Peugeot e-208]]'' un ''[[Opel Corsa-e]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Renault ZOE Vs Peugeot e-208 Vs Opel Corsa-e: Compared|url=https://insideevs.com/reviews/368200/renault-zoe-peugeot-e208-opel-corsa-e/|access-date=23 June 2021|work=InsideEVs|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt ''Honda'' laida klajā ierobežota apjoma modeli ''[[Honda e]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Honda e all-electric supermini: UK pricing starts from £26k|url=https://www.carbuyer.co.uk/news/160094/honda-e-all-electric-supermini-uk-pricing-starts-from-ps26k|access-date=23 June 2021|website=Carbuyer|language=en}}&lt;/ref&gt; bet ''Mini'' — ''[[Mini Electric]]''.&lt;ref name=&quot;Autocar&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Electric supermini shoot-out: Mini Electric vs two rivals|url=https://www.autocar.co.uk/car-news/features/electric-supermini-shoot-out-mini-electric-vs-two-rivals|access-date=23 June 2021|work=Autocar|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas automobiļu klases}}

[[Kategorija:Eiropas automobiļu klases]]</text>
      <sha1>a8wtee0lpdg28xpjcbu9mpmaxbbzb7x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534700</id>
      <parentid>4534699</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:43:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* MPV/minivens */ :</comment>
      <origin>4534700</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27310" sha1="n7hap0z8i6pncuw9aumflixkosytcll" xml:space="preserve">{{vairāki attēli
| align             = right
| direction         = vertical
| width             = 220
| image1            = Ford_Fiesta MK7 Facelift IMG_6676.jpg
| caption1          = ''[[Ford Fiesta]]'' hečbeks
| image2            = Peugeot e-208 facelift Auto Zuerich 2023 1X7A1204.jpg
| caption2          = ''[[Peugeot e-208]]'' hečbeks
| total_width       = 
| alt1              = 
}}
'''B klase''' ir otra mazākā kategorija [[Eiropas Komisija]]s noteiktajā [[vieglais automobilis|vieglo automobiļu]] [[automobiļu klasifikācija|klasifikācijas]] sistēmā un tos parasti dēvē par &quot;mazajiem automobiļiem&quot;.&lt;ref name=&quot;EEC Merger Procedure2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |url=http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf |website=europa.eu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Impact on the Competitiveness of the European Automotive Industry of Potential FTA with India and ASEAN |url=http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20130429040531/http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |archive-date=29 April 2013 |website=europa.eu |page=8}}&lt;/ref&gt; Pēc pārdošanas apjoma B klase [[Eiropa|Eiropā]] ir trešā lielākā. Saskaņā ar ''JATO Dynamics'' datiem 2024. gadā tas veidoja 15,5% no kopējā automobiļu pārdošanas apjoma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Munoz |first=Felipe |date=30 January 2025 |title=European new car market growth in 2024 driven by hybrids and Chinese brands |url=https://www.jato.com/resources/media-and-press-releases/european-new-car-market-growth-in-2024-driven-by-hybrids-and-chinese-brands |access-date=15 May 2025 |website=JATO}}&lt;/ref&gt; B klasē ietilpst automobiļi ar dažādiem virsbūves tipiem: [[hečbeks]], [[sedans]], [[universālis]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]/[[kabriolets]], plaša pielietojuma ([[minivens|MPV]]) un [[krosovers]]/paaugstinātas pārgājības automobilis ([[SUV]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Nicholas |date=21 December 2020 |title=Best of 2020: B-Segment |url=https://www.nst.com.my/cbt/2020/12/651150/best-2020-b-segment |access-date=2 March 2021 |work=New Straits Times}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=21 October 2013 |title=My segmentation |url=https://fiatgroupworld.com/my-segmentation/ |access-date=2 March 2021 |work=Fiat Group World}}&lt;/ref&gt;

B klasi uzskata par Eiropas ekvivalentu [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] plaši izplatītajai [[subkompaktais automobilis|subkompakto automobiļu]] kategorijai, Ķīnas '''A0 klasei''', kā arī Apvienotajā Karalistē lietotajam apzīmējumam '''supermini''' (attiecībā uz B klases hečbekiem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|year=2013|title=Motor Industry Facts 2013 |url= http://www.smmt.co.uk/wp-content/uploads/SMMT-2013-Motor-Industry-Facts-guide.pdf?9b6f83 |access-date=17 August 2013 |publisher=The Society of Motor Manufacturers and Traders |page=28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Jacobs&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Maxton |first1=Graeme P. |url= https://archive.org/details/timeformodelchan0000maxt |title=Time for a Model Change: Re-engineering the Global Automotive Industry |last2=Wormald |first2=John |date=2004 |publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0-521-83715-6 |page=[https://archive.org/details/timeformodelchan0000maxt/page/17 17] |access-date=19 July 2017}}&lt;/ref&gt;

== Definīcija ==
Eiropas klasifikācijas klases nav balstītas uz izmēra vai svara kritērijiem.&lt;ref name= &quot;EEC Merger Procedure&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
|title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |website=europa.eu |url= http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf}}&lt;/ref&gt; Praksē B klases automobiļus raksturo kā tādus, kuru garums ir aptuveni {{nobr|3,7—4,2 m}}, lai gan šie rādītāji var atšķirties atkarībā no virsbūves tipa, tirgus un ražošanas perioda.&lt;ref name=&quot;Jacobs&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Jacobs |first=Andrew James |url= https://books.google.com/books?id=1hTrCgAAQBAJ&amp;dq=Subcompact+144+and+164.99+inches+These+cars+are+considered+as+within+the+B-segment+in+Europe+and+sometimes+called+Superminis+there&amp;pg=PA33 |title=The new domestic automakers in the United States and Canada: history, impacts, and prospects |publisher=Lexington Books |year=2016 |isbn=978-0-7391-8826-2 |page=33 |access-date=19 July 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Felipe2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Felipe |first=Munoz |date=15 May 2012 |title=Learning about cars: the 'B' segment |url= https://fiatgroupworld.com/2012/05/15/learning-about-cars-the-b-segment/ |access-date=29 January 2022 |work=Fiat Group World}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Meadows |first=Jordan |title=Vehicle Design: aesthetic principles in transportation design |date=2017 |publisher=Routledge |isbn=978-1-138-68560-4 |pages=39–40 |url= https://books.google.com/books?id=ipU4DwAAQBAJ&amp;pg=SA3-PA39 |access-date=29 September 2018}}&lt;/ref&gt; Atsevišķos gadījumos viens un tas pats automobilis dažādos tirgos var būt klasificēts atšķirīgi.&lt;ref name=&quot;Felipe2012&quot;/&gt;

''[[Euro NCAP]]'' transportlīdzekļu klasē ar nosaukumu &quot;supermini&quot; līdzās B klases automobiļiem ietilpst arī mazāki [[A klase]]s automobiļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Latest Safety Ratings |url= https://www.euroncap.com/en/ratings-rewards/latest-safety-ratings/?selectedClasses=1202&amp;allProtocols=true&amp;selectedMake=0&amp;selectedMakeName=Select%20a%20make&amp;selectedModel=0&amp;selectedStar=&amp;includeFullSafetyPackage=true&amp;includeStandardSafetyPackage=true&amp;selectedModelName=All&amp;selectedProtocols=34803,30636,26061,24370,1472,5910,5931,-1,14999&amp;allClasses=false&amp;allDriverAssistanceTechnologies=false&amp;selectedDriverAssistanceTechnologies=&amp;thirdRowFitment=false|access-date=31 January 2019 |website=euroncap.com|language=en}}&lt;/ref&gt;

Apvienotajā Karalistē terminu &quot;supermini&quot; plašāk lieto, apzīmējot B klases [[hečbeks|hečbekus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=What is a supermini?|url= https://www.parkers.co.uk/what-is/a-supermini/ |access-date=7 February 2019 |website=Parkers}}&lt;/ref&gt; Šis termins radās 1970. gados kā neformāls klasifikācijas apzīmējums,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Waymark |first=Peter |date=30 May 1977 |title=Basic design changes are the only way to cut car costs |page=16 |work=The Times}}&lt;/ref&gt; un līdz 1977. gadam to regulāri izmantoja britu laikraksts ''[[The Times]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Waymark |first1=Peter |date=5 May 1977 |title=Motoring |url= http://find.galegroup.com/ttda/infomark.do?&amp;source=gale&amp;prodId=TTDA&amp;userGroupName=buc_ttda&amp;tabID=T003&amp;docPage=article&amp;searchType=BasicSearchForm&amp;docId=CS553877669&amp;type=multipage&amp;contentSet=LTO&amp;version=1.0|access-date=2 December 2014 |website=[[The Times]] |page=33}}&lt;/ref&gt; Līdz 80. gadu vidum tas Apvienotaja Karalistē bija kļuvis jau par plaši lietotu terminu.&lt;ref name=&quot;Which12&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|date=October 1984|title=Which? Car Supplement |journal=Which? |publisher=Consumers' Association |page=5}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mann 1986&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Mann |first=D |url= https://books.google.com/books?id=TcQ7fUuJdcAC&amp;q=B-segment++supermini+-immunology+-biology&amp;pg=PA176 |chapter=Car definitions and forecast methodology |title=Automotive Plastics &amp; Composites – Worldwide Markets &amp; Trends to 2007 |publisher=Elsevier |year=1999 |isbn=978-0-08-052774-1 |page=176 |access-date=18 August 2013}}&lt;/ref&gt;

Vācijā terminu &quot;mazie automobiļi&quot; ({{val|de|Kleinwagen}}) Federālā transportlīdzekļu pārvalde atzinusi par līdzvērtīgu B klasei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Fahrzeugklassen – IPEK-Glossar |url=https://www.ipek.kit.edu/glossar/index.php?title=Fahrzeugklassen |access-date=21 June 2021 |website=ipek.kit.edu |archive-date=26 March 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230326023544/https://www.ipek.kit.edu/glossar/index.php?title=Fahrzeugklassen |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Kleinwagen 2021/2022: Marktübersicht mit Daten und Preisen |url= https://de.motor1.com/features/345143/kleinwagen-2019-neue-city-flitzer/ |dead-url=no |access-date=22 June 2021 |website=Motor1.com|language=de|archive-url=https://web.archive.org/web/20190421181012/https://de.motor1.com/features/345143/kleinwagen-2019-neue-city-flitzer/ |archive-date=21 April 2019 }}&lt;/ref&gt; 2020. gadā šī klase veidoja 15,1% no visām valstī reģistrētajām automašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=8 January 2021 |title=Kraftfahrt-Bundesamt - Fahrzeugzulassungen - Pressemitteilung Nr. 02/2021 - Fahrzeugzulassungen im Dezember 2020 - Jahresbilanz |url= https://www.kba.de/DE/Presse/Pressemitteilungen/2021/Fahrzeugzulassungen/pm02_2021_n_12_20_pm_komplett.html?nn=3033666 |dead-url=no |access-date=21 June 2021 |work=KBA|archive-url=https://web.archive.org/web/20210111023504/https://www.kba.de/DE/Presse/Pressemitteilungen/2021/Fahrzeugzulassungen/pm02_2021_n_12_20_pm_komplett.html?nn=3033666 |archive-date=11 January 2021 }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:12-01-03-autostadtl-by-RalfR-31.jpg|thumb|''[[Autobianchi A112]]'' tiek uzskatīts par supermini klases pionieri, vēl pirms B klases termina ieviešanas]]
[[Attēls:Renault_Clio_(47311505501).jpg|thumb|Pirmās paaudzes ''[[Renault Clio I]]'' (1990—1998)]]
Termins &quot;supermini&quot;, kas radās vēl pirms B klases termina, parādījās Apvienotajā Karalistē 1970. gados, kad autoražotāji centās izstrādāt jaunu modeli, kas pārspētu 1959. gadā klajā laisto un nozīmīgo ''[[Mini]]'', bet žurnālisti mēģināja klasificēt šāda veida automobiļus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Webb |first=Clifford |date=11 August 1976 |title=Leyland management denies 'pushing too hard' over output |page=15 |work=The Times}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=18 August 1976|title=Plans for super Mini |page=1 |work=The Times}}&lt;/ref&gt; Par pirmo moderno supermini klases automobili plaši tiek uzskatīts ''[[Autobianchi A112]]'', ko ražoja no 1969. gada. Tam sekoja ''[[Fiat 127]]'', ''[[Renault 5]]'', ''[[Volkswagen Polo]]'' un ''[[Honda Civic]]'' — automobiļi, kas ir līdzīgi gan pēc koncepcijas, gan izmēriem.

Uzskatīja, ka šie supermini jeb B klases automobiļi piedāvā augstāku komforta un ērtību līmeni, vienlaikus saglabājot ''Mini'' raksturīgo drošību un stabilitāti, ko nodrošināja priekšpiedziņas un šķērseniski novietota dzinēja konfigurācija. Tas nozīmēja arī hečbeka virsbūves un nolokāmu aizmugurējo sēdekļu ieviešanu. Uzskatīja arī, ka 1970. gadu naftas krīze veicināja supermini klases automobiļu tirgus daļas pieaugumu.&lt;ref name=&quot;Felipe2012&quot;/&gt;

1976. gadā ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' laida klajā ''[[Ford Fiesta]]'', kas kļuva ļoti populārs.&lt;ref name=&quot;Hagerty UK-2015&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=4 March 2015|title=The Rise of the Superminis |url= https://www.hagerty.co.uk/articles/the-rise-of-the-superminis/ |access-date=2 March 2021 |work=Hagerty UK |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Stone |first=Matt |date=28 May 2020 |title=Ford Fiesta USA 1976-2019: Now Gone But Not Forgotten By Enthusiasts |url= https://performance.ford.com/enthusiasts/newsroom/2020/05/fiesta-history.html |dead-url=no |access-date=2 March 2021 |work=Ford Performance|archive-url=https://web.archive.org/web/20210624204607/https://performance.ford.com/enthusiasts/newsroom/2020/05/fiesta-history.html |archive-date=24 June 2021 }}&lt;/ref&gt; Šī klase kļuva populāra 1980. gados.&lt;ref name=&quot;Hagerty UK-2015&quot; /&gt; Līdz 80. gadu vidum termins &quot;supermini&quot; bija nostiprinājies kā oficiāls [[automobiļu klasifikācija]]s apzīmējums&lt;ref name=&quot;mann 1986&quot;/&gt; un vēlāk iekļauts [[Eiropas Komisija]]s klasifikācijā kā B klase.&lt;ref name= &quot;EEC Merger Procedure&quot;/&gt;

1990. gada ''[[Renault Clio]]'' un 1983. gada ''[[Fiat Uno]]'' bija nozīmīgi modeļi supermini jeb B klasē, jo abi ieguva &quot;[[Eiropas Gada auto]]&quot; balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Review of the Clio story for the launch of Clio V - Renault Group |url= https://www.renaultgroup.com/en/news-on-air/news/clio-story-relive-the-success-of-the-best-selling-french-car-in-history/ |access-date=19 June 2021|website=renaultgroup.com|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Fiat Uno |url= https://www.autozine.org/Archive/Fiat/classic/Uno.html |access-date=19 June 2021 |website=autozine.org}}&lt;/ref&gt; ''Clio'' aizstāja ilgstoši ražoto ''[[Renault 5]]'', lai gan modelis palika ražošanā līdz pat 1996. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=25 years of the Renault Clio - picture special |url= https://www.autocar.co.uk/car-news/new-cars/25-years-renault-clio-picture-special |access-date=19 June 2021 |work=Autocar |language=en}}&lt;/ref&gt; 1993. gadā otrās paaudzes ''[[Nissan Micra]]'' (''K11'') kļuva par pirmo Japānas autoražotāja modeli, kas ieguva &quot;Eiropas Gada auto&quot; balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Koch |first=Jeff |title=European Car of the Year 1993: Nissan Scores a First |url= https://www.hemmings.com/stories/article/european-car-of-the-year-1993-nissan-scores-a-first |dead-url=no |access-date=19 June 2021 |work=Hemmings|archive-url=https://web.archive.org/web/20210624203218/https://www.hemmings.com/stories/article/european-car-of-the-year-1993-nissan-scores-a-first |archive-date=24 June 2021 }}&lt;/ref&gt; 1999. gadā &quot;Eiropas Gada auto&quot; balvu saņēma ''[[Toyota Yaris]]'', kas izcēlās ar augstu jumta līniju, ļaujot palielināt plašumu salonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Burt |first=Matt |date=16 April 2020 |title=How the original Yaris was a game-changer in 1999 |url= https://mag.toyota.co.uk/original-yaris-game-changer-1999/ |access-date=19 June 2021 |work=Toyota UK Magazine |language=en}}&lt;/ref&gt; Vēl viens ievērojams modelis ir ''[[Opel Corsa]]'', kas 1998. gadā kļuva par visvairāk pārdoto automašīnu pasaulē, pateicoties plašajai pārstāvniecībai dažādos pasaules tirgos. Tajā gadā pārdoti {{sk|910839}} šī modeļa eksemplāri, no kuriem 54 procentus veidoja pārdošanas apjomi Eiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Opel/Vauxhall Corsa European sales figures |url= https://carsalesbase.com/europe-opel-corsa/ |dead-url=no |access-date=21 June 2021 |website=carsalesbase.com |date= 29 January 2014 |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200628225645/https://carsalesbase.com/europe-Opel-Corsa/ |archive-date=28 June 2020 }}&lt;/ref&gt; Tas pārspēja ''[[Toyota Corolla]]'' (ar {{sk|906953}} pārdotām vienībām) un ieņēma pirmo vietu pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Gasnier |first=Matt |date=16 January 1999 |title=World 1998: GM Corsa the best-selling car in the world |url= https://bestsellingcarsblog.com/1999/01/world-1998-opel-corsa-the-best-selling-car-in-the-world/ |access-date=21 June 2021 |work=Best Selling Cars Blog|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Drošība un veiktspēja ===
Šīs klases automobiļu drošības aprīkojums ir uzlabojies. 1995. gadā gan benzīna, gan dīzeļdzinēja B klases automobiļos bija uzstādīti tikai aptuveni 40 procenti no minētajām drošības sistēmām (sānu trieciena aizsargstieņi, vadītāja un pasažiera drošības spilveni, sānu drošības spilveni, [[bremžu pretbloķēšanas sistēma|ABS]], elektroniskā bremzēšanas sistēma, stabilitātes kontrole), savukārt līdz 2010. gadam šis rādītājs vidēji pārsniedza 90 procentus. Tas liecina par būtisku transportlīdzekļu drošības uzlabošanos šajā laika posmā, neskatoties uz to, ka B klases automobiļu cena (koriģēta atbilstoši inflācijai) vidēji pieauga attiecīgi par 6 procentiem (benzīna dzinēja modeļiem) un 15 procentiem (dīzeļdzinēja modeļiem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Effect of regulations and standards on vehicle prices |url= https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |dead-url=no |work=European Union |page=40 |type=pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20190424083947/https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |archive-date=24 April 2019 }}&lt;/ref&gt;

[[Eiropas Savienība]]s un ''JATO'' pētījumi liecina, ka laikposmā no 1995. līdz 2010. gadam B klases automobiļu vidējā maksimālā jauda ir palielinājusies par 40 procentiem, savukārt to vidējais kopējais svars tajā pašā periodā pieaudzis tikai par aptuveni 20 procentiem. Degvielas patēriņš ir samazinājies par aptuveni 20 procentiem, bet jaudas un svara attiecība ir palielinājusies par 15 procentiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Effect of regulations and standards on vehicle prices |url= https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |dead-url=no |work=European Union |page=37 |type=pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20190424083947/https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |archive-date=24 April 2019 }}&lt;/ref&gt;

== Virbūvju tipi ==
Hečbeks ir šajā klasē populārākais virsbūves tips.&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Felipe |first=Munoz |date=8 July 2020 |title=These were the top-selling cars in 2019. Ram 1500 was 12th |url=https://fiatgroupworld.com/2020/07/08/these-were-the-top-selling-cars-in-2019-ram-1500-was-12th/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20200729113133/https://fiatgroupworld.com/2020/07/08/these-were-the-top-selling-cars-in-2019-ram-1500-was-12th/ |archive-date=29 July 2020 |access-date=28 May 2021 |work=Fiat Group World |language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan vairums šo automobiļu ir aprīkoti ar piecām durvīm, daudzi Eiropas tirgum paredzētie hečbeki tiek piedāvāti gan trīs, gan piecu durvju versijās. 2007. gadā 31% Eiropas pircēju izvēlējās B klases hečbekus ar trim durvīm. Līdz 2016. gadam šis rādītājs samazinājās līdz 13%, mainoties tirgus prioritātēm un priekšroku dodot lietojamībai un praktiskumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Motionlab Marketing |date=22 June 2017 |title=Europe says goodbye to 3-door Hatchs |url=https://www.jato.com/europe-says-goodbye-3-door-hatchs/ |access-date=30 May 2021 |website=JATO}}&lt;/ref&gt; Tādēļ līdz 2010. gadu beigām vairāki ražotāji Eiropā pārtrauca piedāvāt savu B klases hečbeku modeļu trīs durvju versijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Radu |first=Mihnea |date=16 April 2018 |title=Peugeot 208 3-Door to Be Discontinued Soon, Just Like the Rest of Its Rivals |url=https://www.autoevolution.com/news/peugeot-208-3-door-to-be-discontinued-soon-just-like-the-rest-of-its-rivals-125019.html |access-date=3 March 2021 |work=autoevolution |language=en}}&lt;/ref&gt;

Citi šajā klasē Eiropā pašlaik pieejamie [[virsbūve]]s tipi ir [[sedans]] (piemēram, ''[[Dacia Logan]]''), [[universālis]] (piemēram, ''[[Dacia Logan|Dacia Logan MCV]]'' un ''[[Škoda Fabia|Škoda Fabia Combi]]'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=20 years of the Škoda Fabia Combi: A real success story |url=https://www.skoda-storyboard.com/en/press-releases/20-years-of-the-skoda-fabia-combi-a-real-success-story/ |access-date=19 June 2021 |work=Škoda Storyboard |language=en}}&lt;/ref&gt; un [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]/[[kabriolets]] (piemēram, ''[[Mini Hatch|Mini Cooper Cabrio/Convertible]]'').&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot; /&gt;

=== ''Hot hatch'' ===
{{vairāki attēli
| align             = right
| total_width       = 340
| image1            = 2019 Volkswagen Polo GTi Plus TSi S-A 2.0.jpg
| caption1          = ''[[Volkswagen Polo|Volkswagen Polo GTI]]''
| image2            = 2020 Toyota GR Yaris.jpg
| caption2          = ''[[Toyota GR Yaris]]''
}}
B klases hečbeku versijas ar uzlabotu veiktspēju sauc par &quot;karstajiem hečbekiem&quot; (no {{val|en|Hot hach}}). Pie pašreizējiem piemēriem pieder septītās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta ST]]'', ''[[Hyundai i20|Hyundai i20 N]]'', ''[[Peugeot 208|Peugeot 208 GTi]]'', ''[[Suzuki Swift|Suzuki Swift Sport]]'', ''[[Toyota GR Yaris]]'', sestās paaudzes ''[[Volkswagen Polo|Volkswagen Polo GTI]]'' un daudzi citi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tudor-Lane |first=Adam |date=9 June 2016 |title=Why a hot hatch is the perfect all-round car |url=https://carwitter.com/why-a-hot-hatch-is-the-perfect-all-round-car/ |access-date=21 June 2021 |work=Carwitter |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Top 10 Best Hot Hatches In 2021 (And The Ones That Don't Quite Cut It) |url=https://www.carthrottle.com/post/the-top-10-best-hot-hatches-in-2020-and-the-ones-that-dont-quite-cut-it/ |access-date=21 June 2021 |work=Car Throttle |language=en}}&lt;/ref&gt;

{{clear}}

=== ''MPV''/minivens ===
{{vairāki attēli
| align             = right
| total_width       = 340
| image1            = 2014 Fiat 500L Lounge 1.4.jpg
| caption1          = ''[[Fiat 500L]]'' (2012–2022)
| image2            = Opel Meriva (B) – Frontansicht, 12. Juni 2011, Ratingen.jpg
| caption2          = ''[[Opel Meriva]]'' (2003–2017)
}}
B klases [[minivens|miniveni]] (''MPV'') (dēvēti arī par ''mini MPV'' vai ''B-MPV'') ir B klases hečbeku augstākas un/vai garākas versijas, kurās īpašs uzsvars likts uz salona ietilpību un praktiskumu.&lt;ref name=&quot;Felipe-2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Felipe |date=17 September 2012 |title=Learning about cars: the 'B-MPV' Segment |url=https://fiatgroupworld.com/2012/09/17/learning-about-cars-the-b-mpv-segment/ |access-date=28 May 2021 |work=Fiat Group World |language=en}}&lt;/ref&gt; Piemēri ir ''[[Citroën C3 Picasso]]'', ''[[Fiat 500L]]'' un ''[[Ford B-Max]]''.&lt;ref name=&quot;Felipe-2012&quot; /&gt;

{{clear}}

=== Krosovers/''SUV'' ===
{{vairāki attēli
| align             = right
| total_width       = 340
| image1            = 2018 Ford EcoSport front 2.24.18.jpg
| caption1          = ''[[Ford EcoSport]]''
| image2            = 2017 Audi Q2 Sport TDi 1.6 Front.jpg
| caption2          = ''[[Audi Q2]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Motionlab Marketing |date=1 March 2016 |title=Audi Q2 is here to shake B-SUV segment |url= https://www.jato.com/audi-q2-is-here-shake-b-suv-segment/ |access-date=28 May 2021 |website=JATO}}&lt;/ref&gt;
| image3            = 
| caption3          = 
}}
B klases [[krosovers|krosoveri]] jeb [[apvidus auto]] (dēvēti arī par subkompaktajiem krosoveriem, mazajiem apvidus auto&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Top 10 best small SUVs 2020 |url=https://www.autocar.co.uk/car-news/best-cars/top-10-best-compact-suvs |access-date=13 January 2021 |work=Autocar |language=en}}&lt;/ref&gt; vai ''B-SUV''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=B-SUV Archives |url=https://www.jato.com/tag/b-suv/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20160921181554/http://www.jato.com:80/tag/b-suv/ |archive-date=21 September 2016 |access-date=13 January 2021 |work=JATO}}&lt;/ref&gt;) ir krosoveri vai apvidus auto, kuru izmēri ir līdzīgi tradicionālajiem B klases automobiļiem vai nedaudz lielāki par tiem&lt;ref name=&quot;JATO-2018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=11 June 2018 |title=A-SUVs are coming |url=https://www.jato.com/a-suvs-are-coming/ |access-date=13 January 2021 |work=JATO |archive-date=14 January 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210114031022/https://www.jato.com/a-suvs-are-coming/ |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; un kuri bieži vien būvēti uz tās pašas platformas, ko izmanto B klases hečbeki vai sedani.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=24 April 2012 |title=Prepare for the mini-SUV invasion... |url=http://www.topgear.com/uk/car-news/peugeot-crossover-renault-clio-2012-04-23 |access-date=29 August 2012 |work=Top Gear |archive-date=22 October 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121022170926/http://www.topgear.com/uk/car-news/peugeot-crossover-renault-clio-2012-04-23 |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Nissan Juke 1.5dCi Tekna Review |url=http://www.autocar.co.uk/car-review/nissan/juke/first-drives/nissan-juke-1.5-dci-tekna |access-date=24 May 2017 |work=Autocar}}&lt;/ref&gt; Analītiķi B klases apvidus automobiļus parasti neiekļauj tradicionālo B klases automobiļu pārdošanas rādītājos.&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;IHS Markit-2018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=29 January 2018 |title=SUV-B segment to drive crossover growth in Europe |url=https://ihsmarkit.com/research-analysis/suv-b-segment-drive-crossover-growth-europe.html |access-date=13 February 2021 |work=IHS Markit}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā B klases apvidus automobiļi veidoja 22% no kopējā apvidus auto pārdošanas apjoma pasaulē.&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot; /&gt;

== Electromobiļi ==
[[Attēls:2018 Renault ZOE.jpg|thumb|''[[Renault Zoe]]'' ir viens no pirmajiem B klases elektromobiļiem Eiropas tirgū.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=8 April 2021|title=These are all the electric cars eligible for the UK's £2,500 plug-in car grant|url=https://www.driving.co.uk/car-clinic/buying-guide/cars-eligible-uk-plug-in-grant/|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210327124906/https://www.driving.co.uk/car-clinic/buying-guide/cars-eligible-uk-plug-in-grant/|archive-date=27 March 2021|access-date=22 June 2021|website=Driving.co.uk|language=en}}&lt;/ref&gt;]]

Viens no pirmajiem masveida tirgum paredzētajiem B klases [[elektromobilis|elektromobiļiem]] Eiropā bija ''[[Renault Zoe]]'', kuru izlaida 2012. gadā. ''Zoe'' globālais pārdošanas apjoms 2016. gada jūnijā sasniedza {{sk|50000}} vienību atzīmi,&lt;ref name=&quot;Zoe50K&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Cobb|first=Jeff|date=1 August 2016|title=Renault Zoe and BMW i3 Join The 50,000 Sales Club|website=HybridCars.com|url=http://www.hybridcars.com/renault-zoe-and-bmw-i3-join-the-50000-sales-club/|access-date=1 August 2016}}50,000).&lt;/ref&gt; bet līdz 2020. gada martam — {{sk|200000}} vienību.&lt;ref name=&quot;Top10PEVs2016&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Cobb|first=Jeff|date=31 January 2017|title=Tesla Model S Is World's Best-Selling Plug-in Car For Second Year in a Row|website=HybridCars.com|url=http://www.hybridcars.com/tesla-model-s-is-worlds-best-selling-plug-in-car-for-second-year-in-a-row/|access-date=4 February 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Renault2017_2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=April 2020|title=Ventes Mensuelles - Statistiques commerciales mensuelles du groupe Renault|url=https://group.renault.com/finance/informations-financieres/chiffre-cles/ventes-mensuelles|access-date=17 May 2020|website=Renault.com|language=fr}}&lt;/ref&gt; Šim piemēram sekoja arī citi ražotāji: ''[[Groupe PSA]]'' 2019. gadā prezentēja ''[[Peugeot e-208]]'' un ''[[Opel Corsa-e]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Renault ZOE Vs Peugeot e-208 Vs Opel Corsa-e: Compared|url=https://insideevs.com/reviews/368200/renault-zoe-peugeot-e208-opel-corsa-e/|access-date=23 June 2021|work=InsideEVs|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt ''Honda'' laida klajā ierobežota apjoma modeli ''[[Honda e]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Honda e all-electric supermini: UK pricing starts from £26k|url=https://www.carbuyer.co.uk/news/160094/honda-e-all-electric-supermini-uk-pricing-starts-from-ps26k|access-date=23 June 2021|website=Carbuyer|language=en}}&lt;/ref&gt; bet ''Mini'' — ''[[Mini Electric]]''.&lt;ref name=&quot;Autocar&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Electric supermini shoot-out: Mini Electric vs two rivals|url=https://www.autocar.co.uk/car-news/features/electric-supermini-shoot-out-mini-electric-vs-two-rivals|access-date=23 June 2021|work=Autocar|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas automobiļu klases}}

[[Kategorija:Eiropas automobiļu klases]]</text>
      <sha1>n7hap0z8i6pncuw9aumflixkosytcll</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534703</id>
      <parentid>4534700</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:45:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Krosovers/SUV */ :</comment>
      <origin>4534703</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27250" sha1="dwt3un1qx7lbhs0tgcv4tnjon1sd2nd" xml:space="preserve">{{vairāki attēli
| align             = right
| direction         = vertical
| width             = 220
| image1            = Ford_Fiesta MK7 Facelift IMG_6676.jpg
| caption1          = ''[[Ford Fiesta]]'' hečbeks
| image2            = Peugeot e-208 facelift Auto Zuerich 2023 1X7A1204.jpg
| caption2          = ''[[Peugeot e-208]]'' hečbeks
| total_width       = 
| alt1              = 
}}
'''B klase''' ir otra mazākā kategorija [[Eiropas Komisija]]s noteiktajā [[vieglais automobilis|vieglo automobiļu]] [[automobiļu klasifikācija|klasifikācijas]] sistēmā un tos parasti dēvē par &quot;mazajiem automobiļiem&quot;.&lt;ref name=&quot;EEC Merger Procedure2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |url=http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf |website=europa.eu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Impact on the Competitiveness of the European Automotive Industry of Potential FTA with India and ASEAN |url=http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20130429040531/http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |archive-date=29 April 2013 |website=europa.eu |page=8}}&lt;/ref&gt; Pēc pārdošanas apjoma B klase [[Eiropa|Eiropā]] ir trešā lielākā. Saskaņā ar ''JATO Dynamics'' datiem 2024. gadā tas veidoja 15,5% no kopējā automobiļu pārdošanas apjoma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Munoz |first=Felipe |date=30 January 2025 |title=European new car market growth in 2024 driven by hybrids and Chinese brands |url=https://www.jato.com/resources/media-and-press-releases/european-new-car-market-growth-in-2024-driven-by-hybrids-and-chinese-brands |access-date=15 May 2025 |website=JATO}}&lt;/ref&gt; B klasē ietilpst automobiļi ar dažādiem virsbūves tipiem: [[hečbeks]], [[sedans]], [[universālis]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]/[[kabriolets]], plaša pielietojuma ([[minivens|MPV]]) un [[krosovers]]/paaugstinātas pārgājības automobilis ([[SUV]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Nicholas |date=21 December 2020 |title=Best of 2020: B-Segment |url=https://www.nst.com.my/cbt/2020/12/651150/best-2020-b-segment |access-date=2 March 2021 |work=New Straits Times}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=21 October 2013 |title=My segmentation |url=https://fiatgroupworld.com/my-segmentation/ |access-date=2 March 2021 |work=Fiat Group World}}&lt;/ref&gt;

B klasi uzskata par Eiropas ekvivalentu [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] plaši izplatītajai [[subkompaktais automobilis|subkompakto automobiļu]] kategorijai, Ķīnas '''A0 klasei''', kā arī Apvienotajā Karalistē lietotajam apzīmējumam '''supermini''' (attiecībā uz B klases hečbekiem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|year=2013|title=Motor Industry Facts 2013 |url= http://www.smmt.co.uk/wp-content/uploads/SMMT-2013-Motor-Industry-Facts-guide.pdf?9b6f83 |access-date=17 August 2013 |publisher=The Society of Motor Manufacturers and Traders |page=28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Jacobs&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Maxton |first1=Graeme P. |url= https://archive.org/details/timeformodelchan0000maxt |title=Time for a Model Change: Re-engineering the Global Automotive Industry |last2=Wormald |first2=John |date=2004 |publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0-521-83715-6 |page=[https://archive.org/details/timeformodelchan0000maxt/page/17 17] |access-date=19 July 2017}}&lt;/ref&gt;

== Definīcija ==
Eiropas klasifikācijas klases nav balstītas uz izmēra vai svara kritērijiem.&lt;ref name= &quot;EEC Merger Procedure&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
|title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |website=europa.eu |url= http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf}}&lt;/ref&gt; Praksē B klases automobiļus raksturo kā tādus, kuru garums ir aptuveni {{nobr|3,7—4,2 m}}, lai gan šie rādītāji var atšķirties atkarībā no virsbūves tipa, tirgus un ražošanas perioda.&lt;ref name=&quot;Jacobs&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Jacobs |first=Andrew James |url= https://books.google.com/books?id=1hTrCgAAQBAJ&amp;dq=Subcompact+144+and+164.99+inches+These+cars+are+considered+as+within+the+B-segment+in+Europe+and+sometimes+called+Superminis+there&amp;pg=PA33 |title=The new domestic automakers in the United States and Canada: history, impacts, and prospects |publisher=Lexington Books |year=2016 |isbn=978-0-7391-8826-2 |page=33 |access-date=19 July 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Felipe2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Felipe |first=Munoz |date=15 May 2012 |title=Learning about cars: the 'B' segment |url= https://fiatgroupworld.com/2012/05/15/learning-about-cars-the-b-segment/ |access-date=29 January 2022 |work=Fiat Group World}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Meadows |first=Jordan |title=Vehicle Design: aesthetic principles in transportation design |date=2017 |publisher=Routledge |isbn=978-1-138-68560-4 |pages=39–40 |url= https://books.google.com/books?id=ipU4DwAAQBAJ&amp;pg=SA3-PA39 |access-date=29 September 2018}}&lt;/ref&gt; Atsevišķos gadījumos viens un tas pats automobilis dažādos tirgos var būt klasificēts atšķirīgi.&lt;ref name=&quot;Felipe2012&quot;/&gt;

''[[Euro NCAP]]'' transportlīdzekļu klasē ar nosaukumu &quot;supermini&quot; līdzās B klases automobiļiem ietilpst arī mazāki [[A klase]]s automobiļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Latest Safety Ratings |url= https://www.euroncap.com/en/ratings-rewards/latest-safety-ratings/?selectedClasses=1202&amp;allProtocols=true&amp;selectedMake=0&amp;selectedMakeName=Select%20a%20make&amp;selectedModel=0&amp;selectedStar=&amp;includeFullSafetyPackage=true&amp;includeStandardSafetyPackage=true&amp;selectedModelName=All&amp;selectedProtocols=34803,30636,26061,24370,1472,5910,5931,-1,14999&amp;allClasses=false&amp;allDriverAssistanceTechnologies=false&amp;selectedDriverAssistanceTechnologies=&amp;thirdRowFitment=false|access-date=31 January 2019 |website=euroncap.com|language=en}}&lt;/ref&gt;

Apvienotajā Karalistē terminu &quot;supermini&quot; plašāk lieto, apzīmējot B klases [[hečbeks|hečbekus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=What is a supermini?|url= https://www.parkers.co.uk/what-is/a-supermini/ |access-date=7 February 2019 |website=Parkers}}&lt;/ref&gt; Šis termins radās 1970. gados kā neformāls klasifikācijas apzīmējums,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Waymark |first=Peter |date=30 May 1977 |title=Basic design changes are the only way to cut car costs |page=16 |work=The Times}}&lt;/ref&gt; un līdz 1977. gadam to regulāri izmantoja britu laikraksts ''[[The Times]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Waymark |first1=Peter |date=5 May 1977 |title=Motoring |url= http://find.galegroup.com/ttda/infomark.do?&amp;source=gale&amp;prodId=TTDA&amp;userGroupName=buc_ttda&amp;tabID=T003&amp;docPage=article&amp;searchType=BasicSearchForm&amp;docId=CS553877669&amp;type=multipage&amp;contentSet=LTO&amp;version=1.0|access-date=2 December 2014 |website=[[The Times]] |page=33}}&lt;/ref&gt; Līdz 80. gadu vidum tas Apvienotaja Karalistē bija kļuvis jau par plaši lietotu terminu.&lt;ref name=&quot;Which12&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|date=October 1984|title=Which? Car Supplement |journal=Which? |publisher=Consumers' Association |page=5}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mann 1986&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Mann |first=D |url= https://books.google.com/books?id=TcQ7fUuJdcAC&amp;q=B-segment++supermini+-immunology+-biology&amp;pg=PA176 |chapter=Car definitions and forecast methodology |title=Automotive Plastics &amp; Composites – Worldwide Markets &amp; Trends to 2007 |publisher=Elsevier |year=1999 |isbn=978-0-08-052774-1 |page=176 |access-date=18 August 2013}}&lt;/ref&gt;

Vācijā terminu &quot;mazie automobiļi&quot; ({{val|de|Kleinwagen}}) Federālā transportlīdzekļu pārvalde atzinusi par līdzvērtīgu B klasei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Fahrzeugklassen – IPEK-Glossar |url=https://www.ipek.kit.edu/glossar/index.php?title=Fahrzeugklassen |access-date=21 June 2021 |website=ipek.kit.edu |archive-date=26 March 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230326023544/https://www.ipek.kit.edu/glossar/index.php?title=Fahrzeugklassen |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Kleinwagen 2021/2022: Marktübersicht mit Daten und Preisen |url= https://de.motor1.com/features/345143/kleinwagen-2019-neue-city-flitzer/ |dead-url=no |access-date=22 June 2021 |website=Motor1.com|language=de|archive-url=https://web.archive.org/web/20190421181012/https://de.motor1.com/features/345143/kleinwagen-2019-neue-city-flitzer/ |archive-date=21 April 2019 }}&lt;/ref&gt; 2020. gadā šī klase veidoja 15,1% no visām valstī reģistrētajām automašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=8 January 2021 |title=Kraftfahrt-Bundesamt - Fahrzeugzulassungen - Pressemitteilung Nr. 02/2021 - Fahrzeugzulassungen im Dezember 2020 - Jahresbilanz |url= https://www.kba.de/DE/Presse/Pressemitteilungen/2021/Fahrzeugzulassungen/pm02_2021_n_12_20_pm_komplett.html?nn=3033666 |dead-url=no |access-date=21 June 2021 |work=KBA|archive-url=https://web.archive.org/web/20210111023504/https://www.kba.de/DE/Presse/Pressemitteilungen/2021/Fahrzeugzulassungen/pm02_2021_n_12_20_pm_komplett.html?nn=3033666 |archive-date=11 January 2021 }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:12-01-03-autostadtl-by-RalfR-31.jpg|thumb|''[[Autobianchi A112]]'' tiek uzskatīts par supermini klases pionieri, vēl pirms B klases termina ieviešanas]]
[[Attēls:Renault_Clio_(47311505501).jpg|thumb|Pirmās paaudzes ''[[Renault Clio I]]'' (1990—1998)]]
Termins &quot;supermini&quot;, kas radās vēl pirms B klases termina, parādījās Apvienotajā Karalistē 1970. gados, kad autoražotāji centās izstrādāt jaunu modeli, kas pārspētu 1959. gadā klajā laisto un nozīmīgo ''[[Mini]]'', bet žurnālisti mēģināja klasificēt šāda veida automobiļus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Webb |first=Clifford |date=11 August 1976 |title=Leyland management denies 'pushing too hard' over output |page=15 |work=The Times}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=18 August 1976|title=Plans for super Mini |page=1 |work=The Times}}&lt;/ref&gt; Par pirmo moderno supermini klases automobili plaši tiek uzskatīts ''[[Autobianchi A112]]'', ko ražoja no 1969. gada. Tam sekoja ''[[Fiat 127]]'', ''[[Renault 5]]'', ''[[Volkswagen Polo]]'' un ''[[Honda Civic]]'' — automobiļi, kas ir līdzīgi gan pēc koncepcijas, gan izmēriem.

Uzskatīja, ka šie supermini jeb B klases automobiļi piedāvā augstāku komforta un ērtību līmeni, vienlaikus saglabājot ''Mini'' raksturīgo drošību un stabilitāti, ko nodrošināja priekšpiedziņas un šķērseniski novietota dzinēja konfigurācija. Tas nozīmēja arī hečbeka virsbūves un nolokāmu aizmugurējo sēdekļu ieviešanu. Uzskatīja arī, ka 1970. gadu naftas krīze veicināja supermini klases automobiļu tirgus daļas pieaugumu.&lt;ref name=&quot;Felipe2012&quot;/&gt;

1976. gadā ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' laida klajā ''[[Ford Fiesta]]'', kas kļuva ļoti populārs.&lt;ref name=&quot;Hagerty UK-2015&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=4 March 2015|title=The Rise of the Superminis |url= https://www.hagerty.co.uk/articles/the-rise-of-the-superminis/ |access-date=2 March 2021 |work=Hagerty UK |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Stone |first=Matt |date=28 May 2020 |title=Ford Fiesta USA 1976-2019: Now Gone But Not Forgotten By Enthusiasts |url= https://performance.ford.com/enthusiasts/newsroom/2020/05/fiesta-history.html |dead-url=no |access-date=2 March 2021 |work=Ford Performance|archive-url=https://web.archive.org/web/20210624204607/https://performance.ford.com/enthusiasts/newsroom/2020/05/fiesta-history.html |archive-date=24 June 2021 }}&lt;/ref&gt; Šī klase kļuva populāra 1980. gados.&lt;ref name=&quot;Hagerty UK-2015&quot; /&gt; Līdz 80. gadu vidum termins &quot;supermini&quot; bija nostiprinājies kā oficiāls [[automobiļu klasifikācija]]s apzīmējums&lt;ref name=&quot;mann 1986&quot;/&gt; un vēlāk iekļauts [[Eiropas Komisija]]s klasifikācijā kā B klase.&lt;ref name= &quot;EEC Merger Procedure&quot;/&gt;

1990. gada ''[[Renault Clio]]'' un 1983. gada ''[[Fiat Uno]]'' bija nozīmīgi modeļi supermini jeb B klasē, jo abi ieguva &quot;[[Eiropas Gada auto]]&quot; balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Review of the Clio story for the launch of Clio V - Renault Group |url= https://www.renaultgroup.com/en/news-on-air/news/clio-story-relive-the-success-of-the-best-selling-french-car-in-history/ |access-date=19 June 2021|website=renaultgroup.com|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Fiat Uno |url= https://www.autozine.org/Archive/Fiat/classic/Uno.html |access-date=19 June 2021 |website=autozine.org}}&lt;/ref&gt; ''Clio'' aizstāja ilgstoši ražoto ''[[Renault 5]]'', lai gan modelis palika ražošanā līdz pat 1996. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=25 years of the Renault Clio - picture special |url= https://www.autocar.co.uk/car-news/new-cars/25-years-renault-clio-picture-special |access-date=19 June 2021 |work=Autocar |language=en}}&lt;/ref&gt; 1993. gadā otrās paaudzes ''[[Nissan Micra]]'' (''K11'') kļuva par pirmo Japānas autoražotāja modeli, kas ieguva &quot;Eiropas Gada auto&quot; balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Koch |first=Jeff |title=European Car of the Year 1993: Nissan Scores a First |url= https://www.hemmings.com/stories/article/european-car-of-the-year-1993-nissan-scores-a-first |dead-url=no |access-date=19 June 2021 |work=Hemmings|archive-url=https://web.archive.org/web/20210624203218/https://www.hemmings.com/stories/article/european-car-of-the-year-1993-nissan-scores-a-first |archive-date=24 June 2021 }}&lt;/ref&gt; 1999. gadā &quot;Eiropas Gada auto&quot; balvu saņēma ''[[Toyota Yaris]]'', kas izcēlās ar augstu jumta līniju, ļaujot palielināt plašumu salonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Burt |first=Matt |date=16 April 2020 |title=How the original Yaris was a game-changer in 1999 |url= https://mag.toyota.co.uk/original-yaris-game-changer-1999/ |access-date=19 June 2021 |work=Toyota UK Magazine |language=en}}&lt;/ref&gt; Vēl viens ievērojams modelis ir ''[[Opel Corsa]]'', kas 1998. gadā kļuva par visvairāk pārdoto automašīnu pasaulē, pateicoties plašajai pārstāvniecībai dažādos pasaules tirgos. Tajā gadā pārdoti {{sk|910839}} šī modeļa eksemplāri, no kuriem 54 procentus veidoja pārdošanas apjomi Eiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Opel/Vauxhall Corsa European sales figures |url= https://carsalesbase.com/europe-opel-corsa/ |dead-url=no |access-date=21 June 2021 |website=carsalesbase.com |date= 29 January 2014 |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200628225645/https://carsalesbase.com/europe-Opel-Corsa/ |archive-date=28 June 2020 }}&lt;/ref&gt; Tas pārspēja ''[[Toyota Corolla]]'' (ar {{sk|906953}} pārdotām vienībām) un ieņēma pirmo vietu pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Gasnier |first=Matt |date=16 January 1999 |title=World 1998: GM Corsa the best-selling car in the world |url= https://bestsellingcarsblog.com/1999/01/world-1998-opel-corsa-the-best-selling-car-in-the-world/ |access-date=21 June 2021 |work=Best Selling Cars Blog|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Drošība un veiktspēja ===
Šīs klases automobiļu drošības aprīkojums ir uzlabojies. 1995. gadā gan benzīna, gan dīzeļdzinēja B klases automobiļos bija uzstādīti tikai aptuveni 40 procenti no minētajām drošības sistēmām (sānu trieciena aizsargstieņi, vadītāja un pasažiera drošības spilveni, sānu drošības spilveni, [[bremžu pretbloķēšanas sistēma|ABS]], elektroniskā bremzēšanas sistēma, stabilitātes kontrole), savukārt līdz 2010. gadam šis rādītājs vidēji pārsniedza 90 procentus. Tas liecina par būtisku transportlīdzekļu drošības uzlabošanos šajā laika posmā, neskatoties uz to, ka B klases automobiļu cena (koriģēta atbilstoši inflācijai) vidēji pieauga attiecīgi par 6 procentiem (benzīna dzinēja modeļiem) un 15 procentiem (dīzeļdzinēja modeļiem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Effect of regulations and standards on vehicle prices |url= https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |dead-url=no |work=European Union |page=40 |type=pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20190424083947/https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |archive-date=24 April 2019 }}&lt;/ref&gt;

[[Eiropas Savienība]]s un ''JATO'' pētījumi liecina, ka laikposmā no 1995. līdz 2010. gadam B klases automobiļu vidējā maksimālā jauda ir palielinājusies par 40 procentiem, savukārt to vidējais kopējais svars tajā pašā periodā pieaudzis tikai par aptuveni 20 procentiem. Degvielas patēriņš ir samazinājies par aptuveni 20 procentiem, bet jaudas un svara attiecība ir palielinājusies par 15 procentiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Effect of regulations and standards on vehicle prices |url= https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |dead-url=no |work=European Union |page=37 |type=pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20190424083947/https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |archive-date=24 April 2019 }}&lt;/ref&gt;

== Virbūvju tipi ==
Hečbeks ir šajā klasē populārākais virsbūves tips.&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Felipe |first=Munoz |date=8 July 2020 |title=These were the top-selling cars in 2019. Ram 1500 was 12th |url=https://fiatgroupworld.com/2020/07/08/these-were-the-top-selling-cars-in-2019-ram-1500-was-12th/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20200729113133/https://fiatgroupworld.com/2020/07/08/these-were-the-top-selling-cars-in-2019-ram-1500-was-12th/ |archive-date=29 July 2020 |access-date=28 May 2021 |work=Fiat Group World |language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan vairums šo automobiļu ir aprīkoti ar piecām durvīm, daudzi Eiropas tirgum paredzētie hečbeki tiek piedāvāti gan trīs, gan piecu durvju versijās. 2007. gadā 31% Eiropas pircēju izvēlējās B klases hečbekus ar trim durvīm. Līdz 2016. gadam šis rādītājs samazinājās līdz 13%, mainoties tirgus prioritātēm un priekšroku dodot lietojamībai un praktiskumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Motionlab Marketing |date=22 June 2017 |title=Europe says goodbye to 3-door Hatchs |url=https://www.jato.com/europe-says-goodbye-3-door-hatchs/ |access-date=30 May 2021 |website=JATO}}&lt;/ref&gt; Tādēļ līdz 2010. gadu beigām vairāki ražotāji Eiropā pārtrauca piedāvāt savu B klases hečbeku modeļu trīs durvju versijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Radu |first=Mihnea |date=16 April 2018 |title=Peugeot 208 3-Door to Be Discontinued Soon, Just Like the Rest of Its Rivals |url=https://www.autoevolution.com/news/peugeot-208-3-door-to-be-discontinued-soon-just-like-the-rest-of-its-rivals-125019.html |access-date=3 March 2021 |work=autoevolution |language=en}}&lt;/ref&gt;

Citi šajā klasē Eiropā pašlaik pieejamie [[virsbūve]]s tipi ir [[sedans]] (piemēram, ''[[Dacia Logan]]''), [[universālis]] (piemēram, ''[[Dacia Logan|Dacia Logan MCV]]'' un ''[[Škoda Fabia|Škoda Fabia Combi]]'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=20 years of the Škoda Fabia Combi: A real success story |url=https://www.skoda-storyboard.com/en/press-releases/20-years-of-the-skoda-fabia-combi-a-real-success-story/ |access-date=19 June 2021 |work=Škoda Storyboard |language=en}}&lt;/ref&gt; un [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]/[[kabriolets]] (piemēram, ''[[Mini Hatch|Mini Cooper Cabrio/Convertible]]'').&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot; /&gt;

=== ''Hot hatch'' ===
{{vairāki attēli
| align             = right
| total_width       = 340
| image1            = 2019 Volkswagen Polo GTi Plus TSi S-A 2.0.jpg
| caption1          = ''[[Volkswagen Polo|Volkswagen Polo GTI]]''
| image2            = 2020 Toyota GR Yaris.jpg
| caption2          = ''[[Toyota GR Yaris]]''
}}
B klases hečbeku versijas ar uzlabotu veiktspēju sauc par &quot;karstajiem hečbekiem&quot; (no {{val|en|Hot hach}}). Pie pašreizējiem piemēriem pieder septītās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta ST]]'', ''[[Hyundai i20|Hyundai i20 N]]'', ''[[Peugeot 208|Peugeot 208 GTi]]'', ''[[Suzuki Swift|Suzuki Swift Sport]]'', ''[[Toyota GR Yaris]]'', sestās paaudzes ''[[Volkswagen Polo|Volkswagen Polo GTI]]'' un daudzi citi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tudor-Lane |first=Adam |date=9 June 2016 |title=Why a hot hatch is the perfect all-round car |url=https://carwitter.com/why-a-hot-hatch-is-the-perfect-all-round-car/ |access-date=21 June 2021 |work=Carwitter |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Top 10 Best Hot Hatches In 2021 (And The Ones That Don't Quite Cut It) |url=https://www.carthrottle.com/post/the-top-10-best-hot-hatches-in-2020-and-the-ones-that-dont-quite-cut-it/ |access-date=21 June 2021 |work=Car Throttle |language=en}}&lt;/ref&gt;

{{clear}}

=== ''MPV''/minivens ===
{{vairāki attēli
| align             = right
| total_width       = 340
| image1            = 2014 Fiat 500L Lounge 1.4.jpg
| caption1          = ''[[Fiat 500L]]'' (2012–2022)
| image2            = Opel Meriva (B) – Frontansicht, 12. Juni 2011, Ratingen.jpg
| caption2          = ''[[Opel Meriva]]'' (2003–2017)
}}
B klases [[minivens|miniveni]] (''MPV'') (dēvēti arī par ''mini MPV'' vai ''B-MPV'') ir B klases hečbeku augstākas un/vai garākas versijas, kurās īpašs uzsvars likts uz salona ietilpību un praktiskumu.&lt;ref name=&quot;Felipe-2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Felipe |date=17 September 2012 |title=Learning about cars: the 'B-MPV' Segment |url=https://fiatgroupworld.com/2012/09/17/learning-about-cars-the-b-mpv-segment/ |access-date=28 May 2021 |work=Fiat Group World |language=en}}&lt;/ref&gt; Piemēri ir ''[[Citroën C3 Picasso]]'', ''[[Fiat 500L]]'' un ''[[Ford B-Max]]''.&lt;ref name=&quot;Felipe-2012&quot; /&gt;

{{clear}}

=== Krosovers/''SUV'' ===
{{vairāki attēli
| align             = right
| total_width       = 340
| image1            = 2018 Ford EcoSport front 2.24.18.jpg
| caption1          = ''[[Ford EcoSport]]''
| image2            = 2017 Audi Q2 Sport TDi 1.6 Front.jpg
| caption2          = ''[[Audi Q2]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Motionlab Marketing |date=1 March 2016 |title=Audi Q2 is here to shake B-SUV segment |url= https://www.jato.com/audi-q2-is-here-shake-b-suv-segment/ |access-date=28 May 2021 |website=JATO}}&lt;/ref&gt;
| image3            = 
| caption3          = 
}}
B klases [[krosovers|krosoveri]] jeb [[SUV]] (dēvēti arī par subkompaktajiem krosoveriem, mazajiem apvidus auto&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Top 10 best small SUVs 2020 |url=https://www.autocar.co.uk/car-news/best-cars/top-10-best-compact-suvs |access-date=13 January 2021 |work=Autocar |language=en}}&lt;/ref&gt; vai ''B-SUV''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=B-SUV Archives |url=https://www.jato.com/tag/b-suv/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20160921181554/http://www.jato.com:80/tag/b-suv/ |archive-date=21 September 2016 |access-date=13 January 2021 |work=JATO}}&lt;/ref&gt;) ir krosoveri vai SUV, kuru izmēri ir līdzīgi tradicionālajiem B klases automobiļiem vai nedaudz lielāki par tiem&lt;ref name=&quot;JATO-2018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=11 June 2018 |title=A-SUVs are coming |url=https://www.jato.com/a-suvs-are-coming/ |access-date=13 January 2021 |work=JATO |archive-date=14 January 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210114031022/https://www.jato.com/a-suvs-are-coming/ |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; un kuri bieži vien būvēti uz tās pašas platformas, ko izmanto B klases hečbeki vai sedani.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=24 April 2012 |title=Prepare for the mini-SUV invasion... |url=http://www.topgear.com/uk/car-news/peugeot-crossover-renault-clio-2012-04-23 |access-date=29 August 2012 |work=Top Gear |archive-date=22 October 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121022170926/http://www.topgear.com/uk/car-news/peugeot-crossover-renault-clio-2012-04-23 |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Nissan Juke 1.5dCi Tekna Review |url=http://www.autocar.co.uk/car-review/nissan/juke/first-drives/nissan-juke-1.5-dci-tekna |access-date=24 May 2017 |work=Autocar}}&lt;/ref&gt; Analītiķi B klases SUV parasti neiekļauj tradicionālo B klases automobiļu pārdošanas rādītājos.&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;IHS Markit-2018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=29 January 2018 |title=SUV-B segment to drive crossover growth in Europe |url=https://ihsmarkit.com/research-analysis/suv-b-segment-drive-crossover-growth-europe.html |access-date=13 February 2021 |work=IHS Markit}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā B klases SUV veidoja 22% no kopējā SUV pārdošanas apjoma pasaulē.&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot; /&gt;

== Electromobiļi ==
[[Attēls:2018 Renault ZOE.jpg|thumb|''[[Renault Zoe]]'' ir viens no pirmajiem B klases elektromobiļiem Eiropas tirgū.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=8 April 2021|title=These are all the electric cars eligible for the UK's £2,500 plug-in car grant|url=https://www.driving.co.uk/car-clinic/buying-guide/cars-eligible-uk-plug-in-grant/|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210327124906/https://www.driving.co.uk/car-clinic/buying-guide/cars-eligible-uk-plug-in-grant/|archive-date=27 March 2021|access-date=22 June 2021|website=Driving.co.uk|language=en}}&lt;/ref&gt;]]

Viens no pirmajiem masveida tirgum paredzētajiem B klases [[elektromobilis|elektromobiļiem]] Eiropā bija ''[[Renault Zoe]]'', kuru izlaida 2012. gadā. ''Zoe'' globālais pārdošanas apjoms 2016. gada jūnijā sasniedza {{sk|50000}} vienību atzīmi,&lt;ref name=&quot;Zoe50K&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Cobb|first=Jeff|date=1 August 2016|title=Renault Zoe and BMW i3 Join The 50,000 Sales Club|website=HybridCars.com|url=http://www.hybridcars.com/renault-zoe-and-bmw-i3-join-the-50000-sales-club/|access-date=1 August 2016}}50,000).&lt;/ref&gt; bet līdz 2020. gada martam — {{sk|200000}} vienību.&lt;ref name=&quot;Top10PEVs2016&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Cobb|first=Jeff|date=31 January 2017|title=Tesla Model S Is World's Best-Selling Plug-in Car For Second Year in a Row|website=HybridCars.com|url=http://www.hybridcars.com/tesla-model-s-is-worlds-best-selling-plug-in-car-for-second-year-in-a-row/|access-date=4 February 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Renault2017_2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=April 2020|title=Ventes Mensuelles - Statistiques commerciales mensuelles du groupe Renault|url=https://group.renault.com/finance/informations-financieres/chiffre-cles/ventes-mensuelles|access-date=17 May 2020|website=Renault.com|language=fr}}&lt;/ref&gt; Šim piemēram sekoja arī citi ražotāji: ''[[Groupe PSA]]'' 2019. gadā prezentēja ''[[Peugeot e-208]]'' un ''[[Opel Corsa-e]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Renault ZOE Vs Peugeot e-208 Vs Opel Corsa-e: Compared|url=https://insideevs.com/reviews/368200/renault-zoe-peugeot-e208-opel-corsa-e/|access-date=23 June 2021|work=InsideEVs|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt ''Honda'' laida klajā ierobežota apjoma modeli ''[[Honda e]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Honda e all-electric supermini: UK pricing starts from £26k|url=https://www.carbuyer.co.uk/news/160094/honda-e-all-electric-supermini-uk-pricing-starts-from-ps26k|access-date=23 June 2021|website=Carbuyer|language=en}}&lt;/ref&gt; bet ''Mini'' — ''[[Mini Electric]]''.&lt;ref name=&quot;Autocar&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Electric supermini shoot-out: Mini Electric vs two rivals|url=https://www.autocar.co.uk/car-news/features/electric-supermini-shoot-out-mini-electric-vs-two-rivals|access-date=23 June 2021|work=Autocar|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas automobiļu klases}}

[[Kategorija:Eiropas automobiļu klases]]</text>
      <sha1>dwt3un1qx7lbhs0tgcv4tnjon1sd2nd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534704</id>
      <parentid>4534703</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:46:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Electromobiļi */ :</comment>
      <origin>4534704</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27252" sha1="pwsj68jgano86v6oz7kalg7yaq3d409" xml:space="preserve">{{vairāki attēli
| align             = right
| direction         = vertical
| width             = 220
| image1            = Ford_Fiesta MK7 Facelift IMG_6676.jpg
| caption1          = ''[[Ford Fiesta]]'' hečbeks
| image2            = Peugeot e-208 facelift Auto Zuerich 2023 1X7A1204.jpg
| caption2          = ''[[Peugeot e-208]]'' hečbeks
| total_width       = 
| alt1              = 
}}
'''B klase''' ir otra mazākā kategorija [[Eiropas Komisija]]s noteiktajā [[vieglais automobilis|vieglo automobiļu]] [[automobiļu klasifikācija|klasifikācijas]] sistēmā un tos parasti dēvē par &quot;mazajiem automobiļiem&quot;.&lt;ref name=&quot;EEC Merger Procedure2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |url=http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf |website=europa.eu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Impact on the Competitiveness of the European Automotive Industry of Potential FTA with India and ASEAN |url=http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20130429040531/http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |archive-date=29 April 2013 |website=europa.eu |page=8}}&lt;/ref&gt; Pēc pārdošanas apjoma B klase [[Eiropa|Eiropā]] ir trešā lielākā. Saskaņā ar ''JATO Dynamics'' datiem 2024. gadā tas veidoja 15,5% no kopējā automobiļu pārdošanas apjoma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Munoz |first=Felipe |date=30 January 2025 |title=European new car market growth in 2024 driven by hybrids and Chinese brands |url=https://www.jato.com/resources/media-and-press-releases/european-new-car-market-growth-in-2024-driven-by-hybrids-and-chinese-brands |access-date=15 May 2025 |website=JATO}}&lt;/ref&gt; B klasē ietilpst automobiļi ar dažādiem virsbūves tipiem: [[hečbeks]], [[sedans]], [[universālis]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]/[[kabriolets]], plaša pielietojuma ([[minivens|MPV]]) un [[krosovers]]/paaugstinātas pārgājības automobilis ([[SUV]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Nicholas |date=21 December 2020 |title=Best of 2020: B-Segment |url=https://www.nst.com.my/cbt/2020/12/651150/best-2020-b-segment |access-date=2 March 2021 |work=New Straits Times}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=21 October 2013 |title=My segmentation |url=https://fiatgroupworld.com/my-segmentation/ |access-date=2 March 2021 |work=Fiat Group World}}&lt;/ref&gt;

B klasi uzskata par Eiropas ekvivalentu [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] plaši izplatītajai [[subkompaktais automobilis|subkompakto automobiļu]] kategorijai, Ķīnas '''A0 klasei''', kā arī Apvienotajā Karalistē lietotajam apzīmējumam '''supermini''' (attiecībā uz B klases hečbekiem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|year=2013|title=Motor Industry Facts 2013 |url= http://www.smmt.co.uk/wp-content/uploads/SMMT-2013-Motor-Industry-Facts-guide.pdf?9b6f83 |access-date=17 August 2013 |publisher=The Society of Motor Manufacturers and Traders |page=28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Jacobs&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Maxton |first1=Graeme P. |url= https://archive.org/details/timeformodelchan0000maxt |title=Time for a Model Change: Re-engineering the Global Automotive Industry |last2=Wormald |first2=John |date=2004 |publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0-521-83715-6 |page=[https://archive.org/details/timeformodelchan0000maxt/page/17 17] |access-date=19 July 2017}}&lt;/ref&gt;

== Definīcija ==
Eiropas klasifikācijas klases nav balstītas uz izmēra vai svara kritērijiem.&lt;ref name= &quot;EEC Merger Procedure&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
|title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |website=europa.eu |url= http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf}}&lt;/ref&gt; Praksē B klases automobiļus raksturo kā tādus, kuru garums ir aptuveni {{nobr|3,7—4,2 m}}, lai gan šie rādītāji var atšķirties atkarībā no virsbūves tipa, tirgus un ražošanas perioda.&lt;ref name=&quot;Jacobs&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Jacobs |first=Andrew James |url= https://books.google.com/books?id=1hTrCgAAQBAJ&amp;dq=Subcompact+144+and+164.99+inches+These+cars+are+considered+as+within+the+B-segment+in+Europe+and+sometimes+called+Superminis+there&amp;pg=PA33 |title=The new domestic automakers in the United States and Canada: history, impacts, and prospects |publisher=Lexington Books |year=2016 |isbn=978-0-7391-8826-2 |page=33 |access-date=19 July 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Felipe2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Felipe |first=Munoz |date=15 May 2012 |title=Learning about cars: the 'B' segment |url= https://fiatgroupworld.com/2012/05/15/learning-about-cars-the-b-segment/ |access-date=29 January 2022 |work=Fiat Group World}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Meadows |first=Jordan |title=Vehicle Design: aesthetic principles in transportation design |date=2017 |publisher=Routledge |isbn=978-1-138-68560-4 |pages=39–40 |url= https://books.google.com/books?id=ipU4DwAAQBAJ&amp;pg=SA3-PA39 |access-date=29 September 2018}}&lt;/ref&gt; Atsevišķos gadījumos viens un tas pats automobilis dažādos tirgos var būt klasificēts atšķirīgi.&lt;ref name=&quot;Felipe2012&quot;/&gt;

''[[Euro NCAP]]'' transportlīdzekļu klasē ar nosaukumu &quot;supermini&quot; līdzās B klases automobiļiem ietilpst arī mazāki [[A klase]]s automobiļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Latest Safety Ratings |url= https://www.euroncap.com/en/ratings-rewards/latest-safety-ratings/?selectedClasses=1202&amp;allProtocols=true&amp;selectedMake=0&amp;selectedMakeName=Select%20a%20make&amp;selectedModel=0&amp;selectedStar=&amp;includeFullSafetyPackage=true&amp;includeStandardSafetyPackage=true&amp;selectedModelName=All&amp;selectedProtocols=34803,30636,26061,24370,1472,5910,5931,-1,14999&amp;allClasses=false&amp;allDriverAssistanceTechnologies=false&amp;selectedDriverAssistanceTechnologies=&amp;thirdRowFitment=false|access-date=31 January 2019 |website=euroncap.com|language=en}}&lt;/ref&gt;

Apvienotajā Karalistē terminu &quot;supermini&quot; plašāk lieto, apzīmējot B klases [[hečbeks|hečbekus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=What is a supermini?|url= https://www.parkers.co.uk/what-is/a-supermini/ |access-date=7 February 2019 |website=Parkers}}&lt;/ref&gt; Šis termins radās 1970. gados kā neformāls klasifikācijas apzīmējums,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Waymark |first=Peter |date=30 May 1977 |title=Basic design changes are the only way to cut car costs |page=16 |work=The Times}}&lt;/ref&gt; un līdz 1977. gadam to regulāri izmantoja britu laikraksts ''[[The Times]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Waymark |first1=Peter |date=5 May 1977 |title=Motoring |url= http://find.galegroup.com/ttda/infomark.do?&amp;source=gale&amp;prodId=TTDA&amp;userGroupName=buc_ttda&amp;tabID=T003&amp;docPage=article&amp;searchType=BasicSearchForm&amp;docId=CS553877669&amp;type=multipage&amp;contentSet=LTO&amp;version=1.0|access-date=2 December 2014 |website=[[The Times]] |page=33}}&lt;/ref&gt; Līdz 80. gadu vidum tas Apvienotaja Karalistē bija kļuvis jau par plaši lietotu terminu.&lt;ref name=&quot;Which12&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|date=October 1984|title=Which? Car Supplement |journal=Which? |publisher=Consumers' Association |page=5}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mann 1986&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Mann |first=D |url= https://books.google.com/books?id=TcQ7fUuJdcAC&amp;q=B-segment++supermini+-immunology+-biology&amp;pg=PA176 |chapter=Car definitions and forecast methodology |title=Automotive Plastics &amp; Composites – Worldwide Markets &amp; Trends to 2007 |publisher=Elsevier |year=1999 |isbn=978-0-08-052774-1 |page=176 |access-date=18 August 2013}}&lt;/ref&gt;

Vācijā terminu &quot;mazie automobiļi&quot; ({{val|de|Kleinwagen}}) Federālā transportlīdzekļu pārvalde atzinusi par līdzvērtīgu B klasei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Fahrzeugklassen – IPEK-Glossar |url=https://www.ipek.kit.edu/glossar/index.php?title=Fahrzeugklassen |access-date=21 June 2021 |website=ipek.kit.edu |archive-date=26 March 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230326023544/https://www.ipek.kit.edu/glossar/index.php?title=Fahrzeugklassen |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Kleinwagen 2021/2022: Marktübersicht mit Daten und Preisen |url= https://de.motor1.com/features/345143/kleinwagen-2019-neue-city-flitzer/ |dead-url=no |access-date=22 June 2021 |website=Motor1.com|language=de|archive-url=https://web.archive.org/web/20190421181012/https://de.motor1.com/features/345143/kleinwagen-2019-neue-city-flitzer/ |archive-date=21 April 2019 }}&lt;/ref&gt; 2020. gadā šī klase veidoja 15,1% no visām valstī reģistrētajām automašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=8 January 2021 |title=Kraftfahrt-Bundesamt - Fahrzeugzulassungen - Pressemitteilung Nr. 02/2021 - Fahrzeugzulassungen im Dezember 2020 - Jahresbilanz |url= https://www.kba.de/DE/Presse/Pressemitteilungen/2021/Fahrzeugzulassungen/pm02_2021_n_12_20_pm_komplett.html?nn=3033666 |dead-url=no |access-date=21 June 2021 |work=KBA|archive-url=https://web.archive.org/web/20210111023504/https://www.kba.de/DE/Presse/Pressemitteilungen/2021/Fahrzeugzulassungen/pm02_2021_n_12_20_pm_komplett.html?nn=3033666 |archive-date=11 January 2021 }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:12-01-03-autostadtl-by-RalfR-31.jpg|thumb|''[[Autobianchi A112]]'' tiek uzskatīts par supermini klases pionieri, vēl pirms B klases termina ieviešanas]]
[[Attēls:Renault_Clio_(47311505501).jpg|thumb|Pirmās paaudzes ''[[Renault Clio I]]'' (1990—1998)]]
Termins &quot;supermini&quot;, kas radās vēl pirms B klases termina, parādījās Apvienotajā Karalistē 1970. gados, kad autoražotāji centās izstrādāt jaunu modeli, kas pārspētu 1959. gadā klajā laisto un nozīmīgo ''[[Mini]]'', bet žurnālisti mēģināja klasificēt šāda veida automobiļus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Webb |first=Clifford |date=11 August 1976 |title=Leyland management denies 'pushing too hard' over output |page=15 |work=The Times}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=18 August 1976|title=Plans for super Mini |page=1 |work=The Times}}&lt;/ref&gt; Par pirmo moderno supermini klases automobili plaši tiek uzskatīts ''[[Autobianchi A112]]'', ko ražoja no 1969. gada. Tam sekoja ''[[Fiat 127]]'', ''[[Renault 5]]'', ''[[Volkswagen Polo]]'' un ''[[Honda Civic]]'' — automobiļi, kas ir līdzīgi gan pēc koncepcijas, gan izmēriem.

Uzskatīja, ka šie supermini jeb B klases automobiļi piedāvā augstāku komforta un ērtību līmeni, vienlaikus saglabājot ''Mini'' raksturīgo drošību un stabilitāti, ko nodrošināja priekšpiedziņas un šķērseniski novietota dzinēja konfigurācija. Tas nozīmēja arī hečbeka virsbūves un nolokāmu aizmugurējo sēdekļu ieviešanu. Uzskatīja arī, ka 1970. gadu naftas krīze veicināja supermini klases automobiļu tirgus daļas pieaugumu.&lt;ref name=&quot;Felipe2012&quot;/&gt;

1976. gadā ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' laida klajā ''[[Ford Fiesta]]'', kas kļuva ļoti populārs.&lt;ref name=&quot;Hagerty UK-2015&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=4 March 2015|title=The Rise of the Superminis |url= https://www.hagerty.co.uk/articles/the-rise-of-the-superminis/ |access-date=2 March 2021 |work=Hagerty UK |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Stone |first=Matt |date=28 May 2020 |title=Ford Fiesta USA 1976-2019: Now Gone But Not Forgotten By Enthusiasts |url= https://performance.ford.com/enthusiasts/newsroom/2020/05/fiesta-history.html |dead-url=no |access-date=2 March 2021 |work=Ford Performance|archive-url=https://web.archive.org/web/20210624204607/https://performance.ford.com/enthusiasts/newsroom/2020/05/fiesta-history.html |archive-date=24 June 2021 }}&lt;/ref&gt; Šī klase kļuva populāra 1980. gados.&lt;ref name=&quot;Hagerty UK-2015&quot; /&gt; Līdz 80. gadu vidum termins &quot;supermini&quot; bija nostiprinājies kā oficiāls [[automobiļu klasifikācija]]s apzīmējums&lt;ref name=&quot;mann 1986&quot;/&gt; un vēlāk iekļauts [[Eiropas Komisija]]s klasifikācijā kā B klase.&lt;ref name= &quot;EEC Merger Procedure&quot;/&gt;

1990. gada ''[[Renault Clio]]'' un 1983. gada ''[[Fiat Uno]]'' bija nozīmīgi modeļi supermini jeb B klasē, jo abi ieguva &quot;[[Eiropas Gada auto]]&quot; balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Review of the Clio story for the launch of Clio V - Renault Group |url= https://www.renaultgroup.com/en/news-on-air/news/clio-story-relive-the-success-of-the-best-selling-french-car-in-history/ |access-date=19 June 2021|website=renaultgroup.com|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Fiat Uno |url= https://www.autozine.org/Archive/Fiat/classic/Uno.html |access-date=19 June 2021 |website=autozine.org}}&lt;/ref&gt; ''Clio'' aizstāja ilgstoši ražoto ''[[Renault 5]]'', lai gan modelis palika ražošanā līdz pat 1996. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=25 years of the Renault Clio - picture special |url= https://www.autocar.co.uk/car-news/new-cars/25-years-renault-clio-picture-special |access-date=19 June 2021 |work=Autocar |language=en}}&lt;/ref&gt; 1993. gadā otrās paaudzes ''[[Nissan Micra]]'' (''K11'') kļuva par pirmo Japānas autoražotāja modeli, kas ieguva &quot;Eiropas Gada auto&quot; balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Koch |first=Jeff |title=European Car of the Year 1993: Nissan Scores a First |url= https://www.hemmings.com/stories/article/european-car-of-the-year-1993-nissan-scores-a-first |dead-url=no |access-date=19 June 2021 |work=Hemmings|archive-url=https://web.archive.org/web/20210624203218/https://www.hemmings.com/stories/article/european-car-of-the-year-1993-nissan-scores-a-first |archive-date=24 June 2021 }}&lt;/ref&gt; 1999. gadā &quot;Eiropas Gada auto&quot; balvu saņēma ''[[Toyota Yaris]]'', kas izcēlās ar augstu jumta līniju, ļaujot palielināt plašumu salonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Burt |first=Matt |date=16 April 2020 |title=How the original Yaris was a game-changer in 1999 |url= https://mag.toyota.co.uk/original-yaris-game-changer-1999/ |access-date=19 June 2021 |work=Toyota UK Magazine |language=en}}&lt;/ref&gt; Vēl viens ievērojams modelis ir ''[[Opel Corsa]]'', kas 1998. gadā kļuva par visvairāk pārdoto automašīnu pasaulē, pateicoties plašajai pārstāvniecībai dažādos pasaules tirgos. Tajā gadā pārdoti {{sk|910839}} šī modeļa eksemplāri, no kuriem 54 procentus veidoja pārdošanas apjomi Eiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Opel/Vauxhall Corsa European sales figures |url= https://carsalesbase.com/europe-opel-corsa/ |dead-url=no |access-date=21 June 2021 |website=carsalesbase.com |date= 29 January 2014 |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200628225645/https://carsalesbase.com/europe-Opel-Corsa/ |archive-date=28 June 2020 }}&lt;/ref&gt; Tas pārspēja ''[[Toyota Corolla]]'' (ar {{sk|906953}} pārdotām vienībām) un ieņēma pirmo vietu pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Gasnier |first=Matt |date=16 January 1999 |title=World 1998: GM Corsa the best-selling car in the world |url= https://bestsellingcarsblog.com/1999/01/world-1998-opel-corsa-the-best-selling-car-in-the-world/ |access-date=21 June 2021 |work=Best Selling Cars Blog|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Drošība un veiktspēja ===
Šīs klases automobiļu drošības aprīkojums ir uzlabojies. 1995. gadā gan benzīna, gan dīzeļdzinēja B klases automobiļos bija uzstādīti tikai aptuveni 40 procenti no minētajām drošības sistēmām (sānu trieciena aizsargstieņi, vadītāja un pasažiera drošības spilveni, sānu drošības spilveni, [[bremžu pretbloķēšanas sistēma|ABS]], elektroniskā bremzēšanas sistēma, stabilitātes kontrole), savukārt līdz 2010. gadam šis rādītājs vidēji pārsniedza 90 procentus. Tas liecina par būtisku transportlīdzekļu drošības uzlabošanos šajā laika posmā, neskatoties uz to, ka B klases automobiļu cena (koriģēta atbilstoši inflācijai) vidēji pieauga attiecīgi par 6 procentiem (benzīna dzinēja modeļiem) un 15 procentiem (dīzeļdzinēja modeļiem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Effect of regulations and standards on vehicle prices |url= https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |dead-url=no |work=European Union |page=40 |type=pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20190424083947/https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |archive-date=24 April 2019 }}&lt;/ref&gt;

[[Eiropas Savienība]]s un ''JATO'' pētījumi liecina, ka laikposmā no 1995. līdz 2010. gadam B klases automobiļu vidējā maksimālā jauda ir palielinājusies par 40 procentiem, savukārt to vidējais kopējais svars tajā pašā periodā pieaudzis tikai par aptuveni 20 procentiem. Degvielas patēriņš ir samazinājies par aptuveni 20 procentiem, bet jaudas un svara attiecība ir palielinājusies par 15 procentiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Effect of regulations and standards on vehicle prices |url= https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |dead-url=no |work=European Union |page=37 |type=pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20190424083947/https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |archive-date=24 April 2019 }}&lt;/ref&gt;

== Virbūvju tipi ==
Hečbeks ir šajā klasē populārākais virsbūves tips.&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Felipe |first=Munoz |date=8 July 2020 |title=These were the top-selling cars in 2019. Ram 1500 was 12th |url=https://fiatgroupworld.com/2020/07/08/these-were-the-top-selling-cars-in-2019-ram-1500-was-12th/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20200729113133/https://fiatgroupworld.com/2020/07/08/these-were-the-top-selling-cars-in-2019-ram-1500-was-12th/ |archive-date=29 July 2020 |access-date=28 May 2021 |work=Fiat Group World |language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan vairums šo automobiļu ir aprīkoti ar piecām durvīm, daudzi Eiropas tirgum paredzētie hečbeki tiek piedāvāti gan trīs, gan piecu durvju versijās. 2007. gadā 31% Eiropas pircēju izvēlējās B klases hečbekus ar trim durvīm. Līdz 2016. gadam šis rādītājs samazinājās līdz 13%, mainoties tirgus prioritātēm un priekšroku dodot lietojamībai un praktiskumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Motionlab Marketing |date=22 June 2017 |title=Europe says goodbye to 3-door Hatchs |url=https://www.jato.com/europe-says-goodbye-3-door-hatchs/ |access-date=30 May 2021 |website=JATO}}&lt;/ref&gt; Tādēļ līdz 2010. gadu beigām vairāki ražotāji Eiropā pārtrauca piedāvāt savu B klases hečbeku modeļu trīs durvju versijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Radu |first=Mihnea |date=16 April 2018 |title=Peugeot 208 3-Door to Be Discontinued Soon, Just Like the Rest of Its Rivals |url=https://www.autoevolution.com/news/peugeot-208-3-door-to-be-discontinued-soon-just-like-the-rest-of-its-rivals-125019.html |access-date=3 March 2021 |work=autoevolution |language=en}}&lt;/ref&gt;

Citi šajā klasē Eiropā pašlaik pieejamie [[virsbūve]]s tipi ir [[sedans]] (piemēram, ''[[Dacia Logan]]''), [[universālis]] (piemēram, ''[[Dacia Logan|Dacia Logan MCV]]'' un ''[[Škoda Fabia|Škoda Fabia Combi]]'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=20 years of the Škoda Fabia Combi: A real success story |url=https://www.skoda-storyboard.com/en/press-releases/20-years-of-the-skoda-fabia-combi-a-real-success-story/ |access-date=19 June 2021 |work=Škoda Storyboard |language=en}}&lt;/ref&gt; un [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]/[[kabriolets]] (piemēram, ''[[Mini Hatch|Mini Cooper Cabrio/Convertible]]'').&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot; /&gt;

=== ''Hot hatch'' ===
{{vairāki attēli
| align             = right
| total_width       = 340
| image1            = 2019 Volkswagen Polo GTi Plus TSi S-A 2.0.jpg
| caption1          = ''[[Volkswagen Polo|Volkswagen Polo GTI]]''
| image2            = 2020 Toyota GR Yaris.jpg
| caption2          = ''[[Toyota GR Yaris]]''
}}
B klases hečbeku versijas ar uzlabotu veiktspēju sauc par &quot;karstajiem hečbekiem&quot; (no {{val|en|Hot hach}}). Pie pašreizējiem piemēriem pieder septītās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta ST]]'', ''[[Hyundai i20|Hyundai i20 N]]'', ''[[Peugeot 208|Peugeot 208 GTi]]'', ''[[Suzuki Swift|Suzuki Swift Sport]]'', ''[[Toyota GR Yaris]]'', sestās paaudzes ''[[Volkswagen Polo|Volkswagen Polo GTI]]'' un daudzi citi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tudor-Lane |first=Adam |date=9 June 2016 |title=Why a hot hatch is the perfect all-round car |url=https://carwitter.com/why-a-hot-hatch-is-the-perfect-all-round-car/ |access-date=21 June 2021 |work=Carwitter |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Top 10 Best Hot Hatches In 2021 (And The Ones That Don't Quite Cut It) |url=https://www.carthrottle.com/post/the-top-10-best-hot-hatches-in-2020-and-the-ones-that-dont-quite-cut-it/ |access-date=21 June 2021 |work=Car Throttle |language=en}}&lt;/ref&gt;

{{clear}}

=== ''MPV''/minivens ===
{{vairāki attēli
| align             = right
| total_width       = 340
| image1            = 2014 Fiat 500L Lounge 1.4.jpg
| caption1          = ''[[Fiat 500L]]'' (2012–2022)
| image2            = Opel Meriva (B) – Frontansicht, 12. Juni 2011, Ratingen.jpg
| caption2          = ''[[Opel Meriva]]'' (2003–2017)
}}
B klases [[minivens|miniveni]] (''MPV'') (dēvēti arī par ''mini MPV'' vai ''B-MPV'') ir B klases hečbeku augstākas un/vai garākas versijas, kurās īpašs uzsvars likts uz salona ietilpību un praktiskumu.&lt;ref name=&quot;Felipe-2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Felipe |date=17 September 2012 |title=Learning about cars: the 'B-MPV' Segment |url=https://fiatgroupworld.com/2012/09/17/learning-about-cars-the-b-mpv-segment/ |access-date=28 May 2021 |work=Fiat Group World |language=en}}&lt;/ref&gt; Piemēri ir ''[[Citroën C3 Picasso]]'', ''[[Fiat 500L]]'' un ''[[Ford B-Max]]''.&lt;ref name=&quot;Felipe-2012&quot; /&gt;

{{clear}}

=== Krosovers/''SUV'' ===
{{vairāki attēli
| align             = right
| total_width       = 340
| image1            = 2018 Ford EcoSport front 2.24.18.jpg
| caption1          = ''[[Ford EcoSport]]''
| image2            = 2017 Audi Q2 Sport TDi 1.6 Front.jpg
| caption2          = ''[[Audi Q2]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Motionlab Marketing |date=1 March 2016 |title=Audi Q2 is here to shake B-SUV segment |url= https://www.jato.com/audi-q2-is-here-shake-b-suv-segment/ |access-date=28 May 2021 |website=JATO}}&lt;/ref&gt;
| image3            = 
| caption3          = 
}}
B klases [[krosovers|krosoveri]] jeb [[SUV]] (dēvēti arī par subkompaktajiem krosoveriem, mazajiem apvidus auto&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Top 10 best small SUVs 2020 |url=https://www.autocar.co.uk/car-news/best-cars/top-10-best-compact-suvs |access-date=13 January 2021 |work=Autocar |language=en}}&lt;/ref&gt; vai ''B-SUV''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=B-SUV Archives |url=https://www.jato.com/tag/b-suv/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20160921181554/http://www.jato.com:80/tag/b-suv/ |archive-date=21 September 2016 |access-date=13 January 2021 |work=JATO}}&lt;/ref&gt;) ir krosoveri vai SUV, kuru izmēri ir līdzīgi tradicionālajiem B klases automobiļiem vai nedaudz lielāki par tiem&lt;ref name=&quot;JATO-2018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=11 June 2018 |title=A-SUVs are coming |url=https://www.jato.com/a-suvs-are-coming/ |access-date=13 January 2021 |work=JATO |archive-date=14 January 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210114031022/https://www.jato.com/a-suvs-are-coming/ |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; un kuri bieži vien būvēti uz tās pašas platformas, ko izmanto B klases hečbeki vai sedani.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=24 April 2012 |title=Prepare for the mini-SUV invasion... |url=http://www.topgear.com/uk/car-news/peugeot-crossover-renault-clio-2012-04-23 |access-date=29 August 2012 |work=Top Gear |archive-date=22 October 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121022170926/http://www.topgear.com/uk/car-news/peugeot-crossover-renault-clio-2012-04-23 |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Nissan Juke 1.5dCi Tekna Review |url=http://www.autocar.co.uk/car-review/nissan/juke/first-drives/nissan-juke-1.5-dci-tekna |access-date=24 May 2017 |work=Autocar}}&lt;/ref&gt; Analītiķi B klases SUV parasti neiekļauj tradicionālo B klases automobiļu pārdošanas rādītājos.&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;IHS Markit-2018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=29 January 2018 |title=SUV-B segment to drive crossover growth in Europe |url=https://ihsmarkit.com/research-analysis/suv-b-segment-drive-crossover-growth-europe.html |access-date=13 February 2021 |work=IHS Markit}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā B klases SUV veidoja 22% no kopējā SUV pārdošanas apjoma pasaulē.&lt;ref name=&quot;Felipe20192&quot; /&gt;

== Elektromobiļi ==
[[Attēls:2018 Renault ZOE.jpg|thumb|''[[Renault Zoe]]'' ir viens no pirmajiem B klases elektromobiļiem Eiropas tirgū.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=8 April 2021|title=These are all the electric cars eligible for the UK's £2,500 plug-in car grant|url=https://www.driving.co.uk/car-clinic/buying-guide/cars-eligible-uk-plug-in-grant/|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210327124906/https://www.driving.co.uk/car-clinic/buying-guide/cars-eligible-uk-plug-in-grant/|archive-date=27 March 2021|access-date=22 June 2021|website=Driving.co.uk|language=en}}&lt;/ref&gt;]]

Viens no pirmajiem masveida tirgum paredzētajiem B klases [[elektromobilis|elektromobiļiem]] Eiropā bija ''[[Renault Zoe]]'', kuru izlaida 2012. gadā. ''Zoe'' globālais pārdošanas apjoms 2016. gada jūnijā sasniedza {{sk|50000}} vienību atzīmi,&lt;ref name=&quot;Zoe50K&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Cobb|first=Jeff|date=1 August 2016|title=Renault Zoe and BMW i3 Join The 50,000 Sales Club|website=HybridCars.com|url=http://www.hybridcars.com/renault-zoe-and-bmw-i3-join-the-50000-sales-club/|access-date=1 August 2016}}50,000).&lt;/ref&gt; bet līdz 2020. gada martam — {{sk|200000}} vienību.&lt;ref name=&quot;Top10PEVs2016&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Cobb|first=Jeff|date=31 January 2017|title=Tesla Model S Is World's Best-Selling Plug-in Car For Second Year in a Row|website=HybridCars.com|url=http://www.hybridcars.com/tesla-model-s-is-worlds-best-selling-plug-in-car-for-second-year-in-a-row/|access-date=4 February 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Renault2017_2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=April 2020|title=Ventes Mensuelles - Statistiques commerciales mensuelles du groupe Renault|url=https://group.renault.com/finance/informations-financieres/chiffre-cles/ventes-mensuelles|access-date=17 May 2020|website=Renault.com|language=fr}}&lt;/ref&gt; Šim piemēram sekoja arī citi ražotāji: ''[[Groupe PSA]]'' 2019. gadā prezentēja ''[[Peugeot e-208]]'' un ''[[Opel Corsa-e]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Renault ZOE Vs Peugeot e-208 Vs Opel Corsa-e: Compared|url=https://insideevs.com/reviews/368200/renault-zoe-peugeot-e208-opel-corsa-e/|access-date=23 June 2021|work=InsideEVs|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt ''Honda'' laida klajā ierobežota apjoma modeli ''[[Honda e]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Honda e all-electric supermini: UK pricing starts from £26k|url=https://www.carbuyer.co.uk/news/160094/honda-e-all-electric-supermini-uk-pricing-starts-from-ps26k|access-date=23 June 2021|website=Carbuyer|language=en}}&lt;/ref&gt; bet ''Mini'' — ''[[Mini Electric]]''.&lt;ref name=&quot;Autocar&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Electric supermini shoot-out: Mini Electric vs two rivals|url=https://www.autocar.co.uk/car-news/features/electric-supermini-shoot-out-mini-electric-vs-two-rivals|access-date=23 June 2021|work=Autocar|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas automobiļu klases}}

[[Kategorija:Eiropas automobiļu klases]]</text>
      <sha1>pwsj68jgano86v6oz7kalg7yaq3d409</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tvaikoņa &quot;Admirālis Nahimovs&quot; katastrofa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641258</id>
    <revision>
      <id>4534736</id>
      <parentid>4533729</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T22:03:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* &quot;Admirālis Nahimovs&quot; */</comment>
      <origin>4534736</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44552" sha1="b7nfzirjdd6o63bkwl2zh1uxozsok56" xml:space="preserve">{{Notikuma infokaste|title=Tvaikoņa &quot;Admirālis Nahimovs&quot; katastrofa|image_name=Карта крушения 31.08.1986.jpg|caption=Kuģu sadursmes kārte|date=1986. gada 31. augustā|time-begin=plkst. 23.12|time-end=plkst. 23.20 ([[UTC+4]])|place={{flaga|USSR}} [[Cemesas līcis]], [[Krasnodaras novads]], [[Krievijas PFSR]], [[PSRS]]|injuries=817|fatalities=423}}

'''Kuģu sadursme [[Cemesas līcis|Cemesas līcī]]''' bija liela divu kuģu sadursme Cemesas līcī, [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], [[Krievijas PFSR|PFSR]], kas notika 1986. gada 31. augusta vakarā. Pasažieru [[tvaikonis]] &quot;Admirālis Nahimovs&quot; (''Адмирал Нахимов''), uz kura klāja atradās 1243 pasažieri un apkalpes locekļi, sadūrās ar [[Balkeris|balkeri]] &quot;Pjotrs Vasevs&quot; (''Петр Васев''), kas bija piekrauts ar [[Mieži|miežiem]] un uz kura atradās 32 apkalpes locekļi. Sadursme notika aptuveni 13 kilometrus no [[Novorosijskas jūras osta|Novorosijskas ostas]].

Tajā dienā kuģis &quot;Nahimovs&quot;, dodoties no [[Novorosijska|Novorosijskas]] uz [[Soči|Sočiem]], atradās krustojošā kursā ar beramkravu kuģi &quot;Vasevs&quot;. Tomēr balkera kapteinis, pārkāpjot noteikumus, pēc saziņas ar ostas vadību nolēma dot ceļu tvaikonim, kuram saskaņā ar noteikumiem vajadzēja dot ceļu kravas kuģim. Savukārt &quot;Nahimova&quot; otrais kapteiņa palīgs, baidoties no bīstamas situācijas, sāka nedaudz pagriezt tvaikoni, faktiski nostādot to labo bortu pret balkera priekšgalu. &quot;Vaseva&quot; kapteinis navigāciju veica, izmantojot radaru, kas neuzrādīja bīstamu tuvošanos tvaikonim. Tikai dažas minūtes pirms sadursmes viņš novērsās no radara un pamanīja bīstamo tuvošanos, taču komanda &quot;pilnībā atpakaļgaitā&quot; tika dota tikai trīs minūtes pirms sadursmes, kas bija ievērojami par vēlu. Plkst. 23.12 &quot;Vasevs&quot;, turpinot kustību uz priekšu pēc [[Inerce|inerces]], sadūrās ar kuģa &quot;Nahimovs&quot; labo bortu, ar savu bulbu nopietni bojājot četrus tvaikoņa nodalījumus.

Komandas &quot;pilnībā atpakaļgaitā&quot; dēļ &quot;Vasevs&quot; atvirzījās no &quot;Nahimova&quot;, izraisot strauju ūdens ieplūšanu tvaikonī. Elektrības padeve ātri pārtrūka, un ūdens ieplūda caur bojājumiem kuģa apšuvumā, kā arī caur iluminatoriem, kas karstā laika dēļ bija atvērti. Glābšanas laivas nolaist neizdevās, un no panikas pasažieru vidū izvairīties arī nebija iespējams. Sasvēries uz labo bortu, &quot;Nahimovs&quot; pilnībā nogrima aptuveni astoņu minūšu laikā. Glābšanas operācijā piedalījās desmitiem kuģu, tostarp &quot;Vasevs&quot;, un izdevās izglābt 826 pasažierus un apkalpes locekļus. Katastrofā gāja bojā 423 cilvēki no deviņām [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Savienības]] republikām, tostarp 49 cilvēki no [[Lietuvas PSR|Lietuvas]] un [[Latvijas PSR]].

== Kuģi ==

=== &quot;Admirālis Nahimovs&quot; ===
[[Attēls:Berlin (Steamship).jpg|thumb|268x268px|Tvaikonis &quot;Berlīne&quot;]]
Kuģis &quot;Admirālis Nahimovs&quot;, kas sākotnēji bija nosaukts par &quot;Berlīnu&quot;, tika uzbūvēts 1925. gadā [[Brēmene|Brēmenē]], [[Vācija|Vācijā]], kuģniecības kompānijas ''Norddeutscher Lloyd'' vadībā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sudohodstvo.org/gibel-parohoda-admiral-nahimov-tridtsat-tri-goda-nazad/|title=Гибель парохода «Адмирал Нахимов» тридцать три года назад|website=Судоходство|access-date=2026-10-08|date=2020-09-01|language=ru}}&lt;/ref&gt; Savam laikam tas bija ļoti liels un uzticams kuģis ar astoņiem klājiem un 23 500 tonnu tilpību. Kuģa garums bija 174 metri, platums — 21 metrs, bet augstums — 14 metri.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/nakhsp/nakhspa|title=Общая спецификация &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Būvniecības laikā, lai uzlabotu tā nenogremdējamību, &quot;Berlīne&quot; tika sadalīts 13 nodalījumos ar izturīgām šķērseniskām starpsienām.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://proza.ru/2017/06/18/1355|title=Последний рейс Адмирала Нахимова (Сергей Буйло) / Проза.ру|website=proza.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Kuģis bija paredzēts transatlantiskajiem reisiem un tika nolaists ūdenī 1925. gada 24. martā. Tajā pašā gadā 26. septembrī tvaikonis veica savu pirmo reisu no [[Brēmerhāfene|Brēmerhāfenes]] uz [[Ņujorka|Ņujorku]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vokrugsveta.ru/articles/sovetskii-titanik-kak-proizoshlo-krushenie-parokhoda-admiral-nakhimov-id5921031/|title=Крушение парохода «Адмирал Нахимов» в 1986 году: ход событий, причины катастрофы, сколько погибших {{!}} Вокруг Света|last=Мясников|first=Алексей|website=www.vokrugsveta.ru|access-date=2026-10-09|language=RU}}&lt;/ref&gt; Vēlāk, [[1930. gadi|1930. gados]], [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] dēļ [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikā]], kuģis sāka veikt arī [[Vidusjūra|Vidusjūras]] kruīzus, kā arī reisus uz [[Špicbergena|Špicbergenu]] un [[Madeira|Madeiru]]. 1928. gada novembrī &quot;Berlīne&quot; piedalījās pasažieru glābšanā pēc okeāna lainera ''[[SS Vestris]]'' nogrimšanas.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Katru gadu &quot;Berlīne&quot; veica aptuveni 12 reisus.

Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], kuģi &quot;Berlīne&quot; rekvizēja [[Trešais reihs|Trešā reiha]] Jūras spēki un pārveidoja par peldošu hospitāli.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Savu jauno lomu tvaikonis sāka pildīt 1939. gada augustā. Mēnesi iepriekš, 1939. gada jūlijā, uz kuģa notika liela avārija — katla sprādzienā gāja bojā 17 cilvēki, galvenokārt mehāniķi, bet desmitiem cilvēku guva apdegumus.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/sabiedriba/2019-09-06-admirala-nahimova-tragedija-cilveki-un-likteni/|title=„Admirāļa Nahimova” traģēdija – cilvēki un likteņi|last=Lasīts 26×|first=AK Anatolijs Krilovs 6 septembris 2019 ·|website=LatgalesLaiks.lv|access-date=2026-10-09|date=2019-09-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Līdz 1945. gadam tvaikonis pārvadāja ievainotos [[Nacisms|nacistu]] [[Vērmahts|karavīrus]]. 1945. gada 31. janvārī, piedaloties [[Operācijā &quot;Hanibals&quot;|operācijā]] [[Operācijā &quot;Hanibals&quot;|&quot;Hanibals&quot;]], kuras laikā tika evakuētas Vērmahta vienības no [[Austrumprūsija|Austrumprūsijas]] un [[Kurzeme|Kurzemes]], &quot;Berlīne&quot; eskorta pavadībā atstāja [[Liepāja|Liepāju]].&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Гибель &quot;Адмирала Нахимова&quot;|last=Dāvids|first=Čapkiss|year=1995|isbn=5884750226|pages=}}&lt;/ref&gt;{{Rp|204.—205.lpp}} Saskaņā ar oficiālo versiju &quot;Berlīne&quot; spēja sasniegt [[Pomerānijas līcis|Pomerānijas līci]], kur netālu no [[Polija|Polijas]] tas uzsprāga uz vācu ūdens [[Mīna|mīnas]]. Kuģis tika applūdināts, taču līča seklā dziļuma dēļ pilnībā nenogrima.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kp.ua/kharkov/53312-pered-smertui-bortprovodnytsy-admyrala-nakhymova-ee-matery-prysnylys-ostanovyvshyesia-chasy/|title=Перед смертью бортпроводницы «Адмирала Нахимова» ее матери приснились остановившиеся часы|website=KP.UA|access-date=2026-10-09|language=ru}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Admiral Nakhimov at Novorossiysk Port.jpg|thumb|285x285px|&quot;Admirālis Nahimovs&quot; dažas stundas pirms katastrofas, Novorosijskas ostā]]
Pēc kara beigām nogrimušais tvaikonis tika nodots [[Padomju Savienība|PSRS]] kā daļa no [[Reparācijas|Vācijas reparācijām]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1946. gadā padomju nirēji pārbaudīja kuģi un konstatēja, ka tas ir labā stāvoklī, izņemot mīnu bojātās vietas. Nodalījumi tika ātri noslēgti un ūdens izsūknēts, pēc tam sākās sagatavošanās darbi kuģa pacelšanai.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tomēr kuģi bija nomīnējis vācu karaspēks, un pacelšanas operācijas laikā 1947. gada [[Vecgada diena|Vecgada]] vakarā notika sprādziens. Kuģis atkal nogrima, līdzi paraujot un saspiežot nirēju Timofeju Starčenko. Pēc unikālas deviņas stundas ilgas glābšanas operācijas viņš tika nogādāts virszemē.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1947. gada 17. septembrī kuģis tika otro reizi pacelts un nogādāts [[Kronštate|Kronštates]] kuģu būvētavas dokā daļējam remontam.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Pēc remonta kuģim tika piešķirts jaunais nosaukums &quot;Admirālis Nahimovs&quot; par godu [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]] [[Admirālis|admirālim]] [[Pāvels Nahimovs|Pāvelam Nahimovam]].

No 1949. līdz 1957. gadam tvaikonis &quot;Nahimovs&quot; tika pilnībā remontēts [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] kuģu būvētavā. 1957. gadā kuģis tika nodots [[Melnā jūra|Melnās jūras]] kuģniecībai, un par kuģa mājas ostu kļuva [[Odesa]].&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; 8. jūnijā &quot;Nahimovs&quot; devās savā pirmajā reisā. Tika atjaunotas visas kuģa sistēmas, tostarp ūdensnecaurlaidīgie nodalījumi, kas ļāva tam palikt virs ūdens ar diviem bojātiem nodalījumiem. Kuģis kļuva arī par lielāko pasažieru kuģi Melnajā jūrā. Uz tā klāja atradās restorāni, bāri, frizētava, muzikālais salons, bibliotēka un kinoteātris ar 111 sēdvietām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 1966. gadā tika uzbūvēts [[peldbaseins]], kura dēļ kuģis tagad varēja palikt virs ūdens tikai ar vienu bojātu nodalījumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://shturman-tof.ru/Bibl/Bibl_1/Bibl_1_9_osichanskii.htm|title=Библиотека штурмана|website=shturman-tof.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Kuģa pirmais kapteinis Nikolajs Soboļevs salīdzināja kuģi ar [[Pils|pili]] un strādāja, lai novērstu visus defektus, kas bija palikuši pēc kapitālā remonta.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; &quot;Nahimovam&quot; bija arī divi trīscilindru tvaika dzinēji un desmit katli [[Tvaiks|tvaika]] ražošanai. Kuģa maksimālais ātrums bija 16 mezgli (30 km/h).&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Kuģis pārvadāja arī 26 glābšanas laivas ar eksperimentālām nolaišanas sistēmām, kuras kuģa apkalpe bieži kritizēja, jo tās bija grūti nolaist un apkopt.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;{{Rp|66.lpp}} Lai gan pēc rekonstrukcijas kuģis varēja uzņemt līdz 1500 pasažieriem, saskaņā ar PSRS Jūras kuģu būves reģistra prasībām tas nedrīkstēja pārvadāt vairāk par 600 pasažieriem. Tomēr kuģiem, kas bija būvēti pirms 1986. gada, šis ierobežojums netika piemērots, tāpēc &quot;Nahimovs&quot; bieži kuģoja ar lielāku pasažieru skaitu.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;{{Rp|324.lpp}}

&quot;Nahimovs&quot; galvenokārt kuģoja pa [[Krima|Krimas]]–[[Kaukāzs|Kaukāza]] maršrutu Melnajā jūrā, bet tika izmantots arī militārām operācijām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1962. gadā [[Kubas raķešu krīze|Kubas raķešu krīzes]] laikā &quot;Nahimovs&quot; nogādāja padomju karavīrus uz [[Kuba|Kubu]]. 1970. gados &quot;Nahimovs&quot; nogādāja Kubas karaspēku uz [[Etiopija|Etiopiju]] [[Ogadenas karš|Etiopijas un Somālijas kara]] laikā. 1978. gada jūlijā kuģis pārvadāja [[Svētceļojums|svētceļniekus]] no [[Alžīrija|Alžīrijas]] uz [[Gana|Ganu]].&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/|title=КАТАСТРОФА-1986 - пароход &quot;АДМИРАЛ НАХИМОВ&quot;&quot;|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Kuģis pārvadāja arī jauniešus, kuri piedalījās Pasaules jaunatnes festivālā. Vasaras mēnešos uz kuģa bieži stažējās Odesas Jūrniecības skolas kadeti un Politehniskās universitātes studenti. Uz kuģa tika filmētas dažādas televīzijas programmas, tostarp ainas no filmas &quot;Dāmas uzaicina kungus&quot; (''Дамы приглашают кавалеров'').&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tomēr Melnās jūras maršrutā galvenokārt tika veikti ikmēneša kruīzi, kas sākās un beidzās Odesā. Pa ceļam kuģis piestāja [[Jalta|Jaltā]], [[Soči|Sočos]], [[Batumi]] un [[Novorosijska|Novorosijskā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1977. gadā &quot;Nahimovs&quot; ar kapteini Soboļevu svinēja 20 gadus kopš kuģa nodošanas ekspluatācijā, kuru laikā tas bija kuģojis bez nopietniem negadījumiem. Nākamajā gadā veselības stāvokļa dēļ Soboļevs bija spiests atstāt savu amatu.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

Pēc Soboļeva aiziešanas kuģis jau bija sliktā tehniskā stāvoklī un neatbilda noteiktiem drošības standartiem, tāpēc turpināja veikt reisus tikai Melnajā jūrā. Kā apgalvoja bijušais laikraksta ''Trud'' reportieris, kurš bija iepazinies ar jūras drošības ekspertu secinājumiem, kas tika izdarīti pirms 1986. gada sākuma, kuģis tika atzīts par nederīgu pasažieru pārvadāšanai, jo tā iekšējās novecojušās starpsienas negadījuma gadījumā neļautu tam noturēties virs ūdens.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newizv.ru/news/2017-08-31/k-perevozkam-passazhirov-ne-goden-samaya-strashnaya-tayna-admirala-nahimova-252191?is_doscroll=true&amp;utm_source=google.com&amp;utm_medium=organic&amp;utm_campaign=google.com&amp;utm_referrer=google.com|title=&quot;К перевозкам пассажиров не годен&quot;. Самая страшная тайна &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=newizv.ru|access-date=2026-10-08}}&lt;/ref&gt; Tomēr Melnās jūras kuģniecības kompānija nevarēja iztikt bez tik liela kuģa, kas bija nepieciešams, lai izpildītu valsts pasažieru pārvadājumu plānu.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Vēl pirms Soboļeva aiziešanas darbs uz &quot;Nahimova&quot; kļuva par sava veida &quot;[[Trimda|trimdu]]&quot; &quot;soda jūrniekiem&quot; — tiem, kuriem dažādu pārkāpumu dēļ bija aizliegts saņemt izceļošanas vīzas starptautiskiem reisiem. Šī iemesla dēļ maršruts, pa kuru kuģis kuģoja, tika saukts par &quot;Krimas–[[Sevvostlags|Kolimas]]&quot;, bet pats kuģis skarbo darba apstākļu dēļ tika saukts par &quot;[[Būhenvaldes koncentrācijas nometne|Būhenvaldi]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Personāla mainība bija ļoti augsta, katru mēnesi tika nomainīti aptuveni 50 apkalpes locekļi. Pēc Soboļeva aiziešanas, laikā no 1978. līdz 1984. gadam kuģim bija astoņi kapteiņi.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;{{Rp|84.lpp}} Disciplīna bija ļoti vāja, daudzi jūrnieki lietoja [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]] un savus pienākumus veica slikti.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{Citāts|[...] &quot;Tajā pašā laikā nebija nekādas disciplīnas. Kad es ierados, darbs bija apstājies, un visa kuģa apkalpe daudz dzēra. Bija tāds matrozis vārdā Voviks, un kad viņš piedzērās, viņš piestiprināja vienu akordeona galu pie durvju roktura un otru pavilka pret sevi — tā viņš izklaidējās. Šķipera palīgu septiņas dienas nevarēju dabūt ārā no kajītes. Es pieklauvēju. &quot;Nākšu tūlīt.&quot; Un tā veselu nedēļu. Pamazām es salauzu visiem viņu ragus, tāpēc viņi man deva iesauku &quot;Stingrs, bet taisnīgs&quot;.&quot; [...]|&quot;Admirāla Nahimova&quot; bocmaņa Vilena Lobodas atmiņas [https://sudohodstvo.org/gibel-parohoda-admiral-nahimov-tridtsat-tri-goda-nazad/]}}Pēc tā paša Vilena Lobodas teiktā, daudzi ieradās uz &quot;Nahimova&quot; raksturojuma saņemšanai, lai iegūtu iespēju kuģot uz ārzemēm.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēdējais plānotais kuģa kapitālais remonts notika [[Varna|Varnas]] ostā no 1985. gada janvāra līdz aprīlim. Pēc tam kuģi bija paredzēts ekspluatēt līdz 1986. gada pēdējam ceturksnim, pēc kura tas 61 gada vecuma dēļ bija jānodod metāllūžņos.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pravo.ru/process/view/33262/|title=Следствие и суд по делу советского &quot;Титаника&quot;, за 8 минут унесшего 423 жизни|website=ПРАВО.Ru|access-date=2026-10-08|date=2013-03-04|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 1984. gadā par kuģa kapteini tika iecelts Vadims Markovs, kurš bija norīkots darbā uz kuģa arī kā &quot;soda jūrnieks&quot; par valūtas mahinācijām uz iepriekšējā ārvalstu reisa.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Markova vadībā apkalpes disciplīna ievērojami pasliktinājās.

=== &quot;Pjotrs Vasevs&quot; ===
Balkeris &quot;Pjotrs Vasevs&quot; tika uzbūvēts 1981. gadā [[Usuki]] ostā, [[Japāna|Japānā]].&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Kuģis tika nosaukts par godu Pjotram Vasevam, Novorosijskas ostas galvenajam inženierim un Novorosijskas pilsētas partijas komitejas sekretāram. 1985. gadā kuģis tika nodots PSRS rīcībā. Tas bija 183,5 metrus garš, 26,65 metrus plats un 15 metrus augsts. Kuģis bija aprīkots ar divām glābšanas laivām, no kurām viena bija motorizēta.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/vas|title=т/х &quot;Пётр Васёв&quot;|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt;

== Notikumu hronoloģija ==

=== Pirms sadursmes ===
1986. gada 29. augustā &quot;Admirālis Nahimovs&quot; devās no Odesas ostas regulārā nedēļas ilgā reisā pa maršrutu Odesa—Jalta—Novorosijska—Soči—Batumi—Soči (atpakaļceļā)—Odesa (galapunkts).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 31. augustā plkst. 14.00 pēc vietējā laika ([[UTC+4]]) &quot;Nahimovs&quot; ieradās Novorosijskas ostā, kur pasažieriem tika dota iespēja iepazīt pilsētu līdz plkst. 22.00. Plkst. 22.00 kuģis saka gatavošanās atiešanai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Uz tiltiņa atradās kapteinis Markovs, otrais kapteiņa palīgs A. Čudnovskis, pie stūres bija matrozis I. Sereda, bet priekšgala novērošanas matrozis — J. Višarenko.&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/chr/before|title=Хроника катастрофы парохода &quot;Адмирал Нахимов&quot;, события до столкновения|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Tomēr pirms atiešanas uz kuģa ieradās Odesas apgabala [[Valsts drošības komiteja|VDK]] direktorāta vadītājs ģenerālmajors Aleksejs Krikunovs ar sievu, meitu un astoņus gadus veco mazdēlu. Saskaņā ar vienu versiju, kad traps tika ievilkts un pie kuģa ieradās [[Velkonis|velkoņi]], uz piestātnes parādījās automašīnas, no kurām izkāpa Krikunovs un viņa ģimene.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://xn--h1aagokeh.xn--p1ai/news/823|title=Гибель &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=xn--h1aagokeh.xn--p1ai|access-date=2026-10-08}}&lt;/ref&gt; Pēc tam traps tika pievilkts pie viņiem un viņi uzkāpa uz kuģi. Saskaņā ar citu versiju, ko apstiprinājuši daži pasažieri, motorlaiva ar Krikunovu pienāca pie kuģa tieši tad, kad tas gandrīz atstāja ostas vārtus, un tvaikonis pat izslēdza abus dzinējus, lai uzgaidītu Krikunovu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Tā rezultātā kuģis devās ceļā ar desmit minūšu kavēšanos.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tajā dienā bija karsts laiks, un kuģa sliktās gaisa kondicionēšanas dēļ daudzi pasažieri atvēra iluminatorus un devās uz augšējiem klājiem, kur notika koncerts [[Veterāns|veterāniem]] un Kalnraču dienas svinības.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Daudzi vecāki atstāja savus bērnus guļam apakšējās kajītēs un devās augšā.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Plkst. 22.30 kinoteātrī uz augšējā B klāja sākās filmas &quot;Es mīlēju jūs vairāk nekā dzīvi&quot; (''Я вас любил больше жизни'') seanss.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Jūra bija mierīga, un apkārt nebija citu kuģu, izņemot vienu.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

Tajā pašā laikā no atklātās jūras, no [[Kanāda|Kanādas]] uz Novorosijsku devās beramkravu kuģis &quot;Pjotrs Vasevs&quot;, kas pārvadāja gandrīz 29 000 tonnu [[Mieži|miežu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Saskaņā ar grafiku tam bija jāierodas ostā 1. septembrī, taču ostas vadība lūdza kapteini Nikolaju Tkačenko paātrināt ceļojumu un ierasties jau 31. augustā. Tas ļautu sākt kravas izkraušanu tajā pašā dienā un dotu doku strādniekiem iespēju saņemt prēmijas par augusta kravas apstrādi.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Tkačenko piekrita un pēc kuģu satiksmes vadības posteņa ieteikuma pat piekrita uzņemt ostas [[Locis|loci]] kuģošanas laikā, neapturot dzinējus.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Uz &quot;Vaseva&quot; tiltiņa atradās kapteiņa trešais palīgs P. Zubjuks, stūres matrozis un priekšgala novērošanas matrozis.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Kuģis kuģoja pa 56° kursu, bet pēc aptuveni pusstundas tam bija paredzēts pagriezties uz 36° kursu. Plkst. 22.47 kapteinis Tkačenko iznāca no savas kajītes, devās uz tiltiņu un nostājās pie automātiskās radara kartēšanas sistēmas.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Abu kuģu kursi krustojās netālu no Dobas raga, un saskaņā ar noteikumiem &quot;Nahimovam&quot; bija jādod ceļš &quot;Vasevam&quot;. Tomēr pēc piekrastes kuģu satiksmes kontroles posteņa ieteikuma &quot;Vasevs&quot; piekrita dot ceļu &quot;Nahimovam&quot;, tādējādi pārkāpjot [[1972. gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem|''COLREG'']] noteikumus. &quot;Nahimova&quot; apkalpei arī paziņoja, ka saskaņā ar vienošanos &quot;Vasevs&quot; dod tam ceļu.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;

Aptuveni plkst. 22.50 &quot;Nahimova&quot; kapteinis Markovs norādīja dzinēju apgriezienus un kursu uz 160°, pēc tam devās uz kajīti, kur klāja galdu un uzaicināja ģenerāli Krikunovu pievienoties viņam.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Otrais palīgs Čudnovskis, stūrmanis J. Smirnovs un priekšgala novērošanas matrozis Višarenko palika uz tiltiņa.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Čudnovskis periodiski novēroja &quot;Vasevu&quot; caur [[Binoklis|binokli]], bet pēc tam pavēlēja Višarenko pārņemt stūri un Smirnovam ar peilēšanas palīdzību uzraudzīt beramkravu kuģa virzienu. Smirnovs drīz vien ziņoja par peilējuma izmaiņām un brīdināja par bīstamu tuvošanos. Noraizējies, Čudnovskis, pēc plkst 23.00, sazinājās ar &quot;Vasevu&quot; un lūdza apstiprināt, ka balkeris dos ceļu tvaikonim. &quot;Vasevs&quot; atkārtoti apstiprināja, ka palaidīs &quot;Nahimovu&quot;.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;
{| class=&quot;mw-collapsible&quot;
!
!
|-
|&quot;Admirālis Nahimovs&quot;
|&quot;&quot;Pjotrs Vasevs&quot;, esmu tvaikonis &quot;Admirālis Nahimovs&quot;. Jūsu kurss, Jūsu ricības?&quot; (krievu: ''&quot;Петр Васев&quot;, я пароход &quot;Адмирал Нахимов&quot;. Ваш курс, Ваши действия?'')
|-
|&quot;Pjotrs Vasevs&quot;
|&quot;Kuģojam ar kursu 36, ar ātrumu 12,5 mezgli.&quot; (''Идем курсом 36, скоростью 12,5 узлов.'')
|-
|&quot;AN&quot;
|&quot;Vai Jūs varat mums palaist, mums ir 1000 tūristu uz klāja un musu kurss ir 160 gradi? (''Вы можете нас пропустить, у нас 1000 туристов на борту и курс 160 градусов?'')
|-
|&quot;PV&quot;
|&quot;Brauciet!&quot; (''Идите!'')
|-
|&quot;AN&quot;
|&quot;Vai mēs varam turpināt kuģot ar to pašu kursu un nepalēnināties?&quot; (''Мы можем идти тем же курсом и не сбавлять обороты?'')
|-
|&quot;PV&quot;
|&quot;Jā, jūs varat braukt.&quot; (''Да, можете идти.'')
|-
|&quot;AN&quot;
|&quot;Jūs palaižat mums? (''Вы пропустите нас?'')
|-
|&quot;PV&quot;
|&quot;Jā, brauciet.&quot; (''Да, идите.'')
|}
Trešais palīgs Zubjuks informēja kapteini Tkačenko, ka peilējums mainās lēni un kuģi joprojām tuvojas. Tkačenko, nepaceļot acis no radara, sacīja palīgam neuztraukties, jo &quot;radars rāda &quot;skaistu&quot; šķiršanos&quot; starp kuģiem.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;

== Sadursme ==
Baidoties, Čudnovskis, redzot, ka kuģi turpina atrasties sadursmes kursā, neraugoties uz &quot;Vaseva&quot; apkalpes apstiprinājumiem, sāka pakāpeniski mainīt &quot;Nahimova&quot; kursu, par to nebrīdinot nevienu. Plkst. 23.05 tas pagriezās par 5° pa kreisi, divas minūtes vēlāk — vēl par 5°, bet vēl pēc divām minūtēm — par 10°, faktiski nostādot savu labo bortu pret &quot;Vaseva&quot; priekšgalu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/chr/crash|title=Хроника катастрофы парохода &quot;Адмирал Нахимов&quot;, схема столкновения|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Tikmēr uz balkeri plkst. 23.05 Tkačenko pirmo reizi paskatījās caur iluminatoru un, ieraugot tuvojošos kuģi, deva komandu &quot;vidēji uz priekšu&quot;, bet divas minūtes vēlāk — &quot;lēni uz priekšu&quot;.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Čudnovskis sazinājās ar balkeri un jautāja, vai &quot;Vaseva&quot; dzinēji ir apturēti. Tkačenko atbildēja apstiprinoši un deva komandu &quot;apstāties&quot;, taču kuģis inerces dēļ turpināja virzīties tvaikoņa virzienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/test/testbefore|title=Свидетельства очевидцев до столкновения. Катастрофа &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Panikā, Čudnovskis pa radio kliedza: &quot;&quot;Pjotrs Vasevs&quot;, ko jūs darāt? Nekavējoties strādāt atpakaļgaitā!&quot; ([[Krievu valoda|krievu]]: ''&quot;Петр Васев&quot;, что вы делаете? Работать немедленно назад!'').&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Tkačenko deva komandu &quot;vidēji atpakaļgaitā&quot;, bet tikai pēc tam — &quot;pilnībā atpakaļgaitā&quot;. Tomēr šo darbību novēlotās veikšanas dēļ kuģis inerces ietekmē turpināja kustoties&quot;Nahimova&quot; virzienā.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Plkst. 23.10, kad starp kuģiem bija palikuši aptuveni 125 metri, Tkačenko pavēlēja &quot;stūre pa labi&quot;, bet Čudnovskis — &quot;stūre pa kreisi&quot;. Tomēr, &quot;Vaseva&quot; propelleriem griežoties atpakaļgaitā, kuģis sāka virzīties pretējā virzienā.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;

Plkst. 23.12 kapteinis Markovs atgriezās uz tiltiņa, dzirdot beramkravu kuģa skaņas signālus. Tomēr viņš vairs neko nevarēja darīt, un kuģi sadūrās. &quot;Vasevs&quot; ar savu bulbu caurdūra &quot;Nahimova&quot; korpusu labajā bortā, bojājot četrus nodalījumus. Minūti vēlāk, pateicoties iepriekš dotajai komandai &quot;pilnībā atpakaļgaitā&quot;, &quot;Vasevs&quot; atvirzījās no &quot;Nahimova&quot;. &quot;Nahimovs&quot; inerces ietekmē turpināja kustēties uz priekšu un sāka sasvērties uz labo bortu. &quot;Vasevs&quot; &quot;Nahimova&quot; korpusā bija atstājis aptuveni 80 kvadrātmetru lielu caurumu, caur kuru, pēc ekspertu aprēķiniem, ūdens ieplūda ar ātrumu aptuveni 29 000 tonnu minūtē.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Kuģim ātri pazuda elektrība, taču otrajam mehāniķim V. Belanam izdevās iedarbināt avārijas ģeneratoru, kas atjaunoja minimālu apgaismojumu. &quot;Nahimova&quot; apkalpei izdevās dot komandu balkera apkalpei: &quot;&quot;Pjotrs Vasevs&quot;, nolaidiet ūdenī visas savas glābšanas laivas un plostus!” (''&quot;Петр Васев&quot;, спускайте все имеющиеся у Вас спасательные шлюпки и плоты на воду!'').&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Sadursmē tika bojāta &quot;Nahimova&quot; otrā katlu telpa, [[mašīntelpa]], kā arī tvertnes ar [[Mazuts|mazutu]] un [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://flot.com/news/dayinhistory/?ELEMENT_ID=2365|title=Гибель &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=flot.com|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; &quot;Vasevam&quot; sadursmes rezultātā tika nedaudz deformēti bulbs un priekšgals.

Pēc ugunsdzēsēja matroža Genādija Careva teiktā, kapteinis Markovs pavēlēja Čudnovskim ieslēgt glābšanas laivu balss trauksmi, taču viņš pats aizgāja, un trauksme nenoskanēja ne ar balsi, ne ar zvanu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēc vecākā mašīnista Valērija Pļetņeva vārdiem, trieciens nobloķēja mūzikālas salona izeju, kur atradās daudz cilvēku, kuri faktiski nonāca slazdā, jo salons atradās aiz dubultstikla.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Apkalpe mēģināja nolaist glābšanas laivas, taču strāvas padeves pārtraukuma dēļ tikai vienu glābšanas laivu izdevās daļēji nolaist. Matrožiem bocmaņa Vilena Lobodas vadībā izdevās pār bortu izmest aptuveni 16 glābšanas laivas, tādējādi izglābjot daudzu pasažieru dzīvības.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; &quot;Nahimovs&quot; strauji nogrima, jo ūdens ieplūda arī caur atvērtajiem iluminatoriem, kā arī tāpēc, ka, kā vēlāk atklāja izmeklēšana, apkalpe nebija aizvērusi nodalījumu starpsienu durvis.

Bojāto tvertņu dēļ ūdenī noplūda mazuts un dīzeļdegviela, izveidojot biezu plēvi, kas iesprostoja pasažierus, kuri bija ielēkuši ūdenī. Ūdenī nonāca arī kuģa pakaļpīķī glabātas [[krāsas]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pasažieru vidū izcēlās panika, jo daudzi nespēja izkļūt no šaurajiem apakšējo klāju koridoriem. Kapteinis Markovs palika uz tiltiņa līdz brīdim, kad straume kuģa nogrimšanas laikā viņu aiznesa pār bortu ūdenī. Otrais palīgs Čudnovskis pēc sadursmes ieslēdzās savā kajītē, kur kopā ar kuģi noslīka.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Plkst. 23.20 kuģis &quot;Nahimovs&quot;, strauji sasvēries uz priekšgalu, nogrima 47 metru dziļumā.

== Glabšanas operācijas ==
Plkst. 23.15 kapteinis Tkačenko pa radio ziņoja ostai, ka viņa kuģis ir sadūries ar tvaikoni, kas kuģoja bez gaismām. Pēc desmit minūtēm visiem ostā stāvošajiem kuģiem tika paziņots sagatavoties dalībai glābšanas operācijā.&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/chr/rescue|title=Хроника катастрофы парохода &quot;Адмирал Нахимов&quot;, спасательная операция|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Viens no pirmajiem, kas ieradās glābt pasažierus, bija tā pati laiva ar loci, kas devās uz &quot;Vasevu&quot;. Laiva izglāba vairāk nekā 100 cilvēku, bet pats &quot;Vasevs&quot; izglāba 37 cilvēkus.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Izglābtie tika nogādāti Novorosijskas jūras ostā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Glābšanas operācijā piedalījās velkoņi, laivas ar zemūdens spārniem, beramkravu kuģi un citi tvaikoņi.&lt;ref name=&quot;:13&quot; /&gt; Rītausmā avārijas rajonā sāka lidojumus [[Helikopters|helikopteri]], kā arī lidmašīnas [[An-26]] un [[Be-12]].&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;{{Rp|151.lpp}} Dažiem pasažieriem un apkalpes locekļiem izdevās aizpeldēt līdz krastam, veicot aptuveni 3,5 kilometrus. Kopumā tika izglābti 836 cilvēki, un pēdējais cilvēks tika izglābts 1. septembrī, 19 stundas pēc kuģa nogrimšanas.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Daudziem no izglābtajiem seja un mati bija noklāti ar pelēku krāsu un eļļu, kas izraisīja arī [[Skropstas|skropstu]] salipšanu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Gandrīz visiem bija [[hipotermija]], neskatoties uz to, ka ūdens temperatūra bija 24 °C, kā arī nervu šoks.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;{{Rp|132.lpp}}

== Mirušo meklēšana ==
Mirušo cilvēku līķi tika atrastie gan izdzīvojušo glābšanas laikā, gan nākamo divu nedēļu laikā. Saskāņā ar oficiālajiem datiem uz klāja atradās 1243 pasažieri un apkalpes locekļi, no kuriem 423 gāja bojā. Bojā gāja deviņu Savienības republiku iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/crashstat|title=Статистика катастрофы.|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt;

Bojā gāja arī VDK ģenerālmajors Aleksejs Krikunovs, viņa sieva un bērni. Saskaņā ar sadursmes izmeklētāja Borisa Uvarova teikto viens no matrožiem liecināja, ka pēc sadursmes viņš ieskrēja Krikunova kajītē un teica, ka kuģis grimst un ka viņš aizvedīs viņu augšā. Uz to Krikunovs atbildēja: &quot;Kāpēc jūs krītat panikā? Ja mēs grimtu, viņi man jau būtu piezvanījuši no tiltiņa.&quot;&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! colspan=&quot;4&quot; |Bojagajušo tabula&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt;
|-
!Republika
!Pasažieri
!Apkalpe
!Kopā
|-
|{{Flaga|Ukrainas PSR}} [[Ukrainas PSR]]
|216
|51
|267
|-
|{{Flaga|Krievijas PFSR}} [[Krievijas PFSR]]
|66
|6
|72
|-
|{{Flaga|Lietuvas PSR}} [[Lietuvas PSR]]
|25
|0
|25
|-
|{{Flaga|Latvijas PSR}} [[Latvijas PSR]]
|24
|0
|24
|-
|{{Flaga|Moldāvijas PSR}} [[Moldāvijas PSR]]
|17
|3
|20
|-
|{{Flaga|Uzbekijas PSR}} [[Uzbekijas PSR]]
|10
|0
|10
|-
|{{Flaga|Baltkrievijas PSR}} [[Baltkrievijas PSR]]
|1
|2
|3
|-
|{{Flaga|Gruzijas PSR}} [[Gruzijas PSR]]
|0
|1
|1
|-
|[[Kirgīzijas PSR]]
|0
|1
|0
|-
|Kopā
|359
|64
|423
|}
Kā stāsta Irina Kuliškina, bijusī kuģa &quot;Nahimovs&quot; bibliotekāre, uz klāja bieži atradās daudz &quot;[[Bezbiļetnieks|bezbiļetnieku]]&quot;, kuri maksāja apkalpei par iespēju iekļūt uz kuģa. Viņa arī norādīja, ka krastā veiktā cilvēku skaitīšana liecināja, ka kopējais uz klāja esošo cilvēku skaits bija 1259, kas nozīmē, ka 'vismaz 16 cilvēki atradās uz klāja nelegāli&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{Citāts|&quot;Kur, piemēram, pasažiera palīgs dabūja naudu, ko viņš pēc tam žāvēja uz glābšanas plosta, neļaujot nevienam citam iekļūt plostā? Es nezinu, kā viņš šo naudu nopelnīja, bet varu minēt. Tāpēc es uzskatu, ka upuru saraksts ir nepilnīgs. Es uzskatu, ka zem ūdens joprojām atradas vismaz simts bojāgājušo.&quot;|&quot;Admirāla Nahimova&quot; vecāka mašinista Valērija Pļetņeva vārdi [https://sudohodstvo.org/gibel-parohoda-admiral-nahimov-tridtsat-tri-goda-nazad/]}}

=== Niršana uz &quot;Nahimova&quot; ===
Nirēju pirmā prioritāte bija atrast VDK ģenerālmajora Krikunova kajīti, kur atradās svarīgi dokumenti.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Viņiem bija jāatgūst arī ar kuģi saistītie dokumenti un kartes. Ap negadījuma vietu bija pietauvojušies aptuveni 20 kuģi, no kuriem nirēji nokāpa uz &quot;Nahimova&quot;, lai atgūtu bojāgājušo mirstīgās atliekas.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Meklēšanu sarežģīja &quot;Nahimova&quot; novietojums uz labā borta gandrīz 90 grādu leņķī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/search|title=Поисковые работы. Катастрофа &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Kuģa iekšpusē šaurie koridori, kas bija piepildīti ar personīgajām mantām, [[Paklājs|paklājiem]] un čemodāniem, radīja grūti pārvaramus šķēršļus. Uz slēgtajiem klājiem tika atrastas daudzu bojāgājušo, tostarp bloķētajā mūzikālajā salonā, kur tika atrastas 33 cilvēku ķermeņi. Daudzi bojāgājušie atradās blakus savām personīgajām mantām.&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://xn--80abeiebaxl6aeh5d.com/sobytiya/na-zakrytoj-palube-nahimova-my-nashli-desyatki-tel-passazhirov-s-chemodanami/|title=«На закрытой палубе «Нахимова» мы нашли десятки тел пассажиров с чемоданами…» — Кубановедение|website=xn--80abeiebaxl6aeh5d.com|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt;

Pirmais zem ūdens nokāpa Jurijs Smaga, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienesta nirējs, kurš bija aprīkots ar videokameru, kas pārraidīja notiekošo uz virsmas.&lt;ref name=&quot;:15&quot; /&gt; Viņam tika uzdots uzdevums atrast Krikunova dokumentus. Viņa kajītē Smaga atrada tikai Krikunova meitu, bet vienā no koridoriem — pašu Krikunovu un viņa mazdēlu.&lt;ref name=&quot;:15&quot; /&gt; Pēc tam sakas citu bojagajušo meklēšana. Turklāt no aukstā ūdens izceltās mirstīgās atliekas, nonākot siltākā gaisā, sāka strauji sadalīties. Tāpēc negadījuma vietā tika nogādāti refrižeratoru kravas kuģi, kuros bojagajušo ķermeņi nogādāja krastā.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:15&quot; /&gt; Lai iekļūtu dažās kuģa daļās, tika izmantotas [[sprāgstvielas]], jo koka durvis bija pietūkušas no ūdens un tās nebija iespējams atvērt. Dažas kajīšu durvis tika atvērtas ar lauzņiem.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

Saskaņā ar drošības noteikumiem nirējiem bija jāpaliek zem ūdens aptuveni 35 minūtes, taču daudzi no viņiem tur pavadīja daudz ilgāku laiku.&lt;ref name=&quot;:15&quot; /&gt; Kādu nakti divi nirēji, komandleitnants Igors Ivļevs un mičmanis Jurijs Poļiščuks, strādāja zem ūdens. Viņi pielika ievērojamas pūles, lai novietotu un detonētu sprāgstvielas, pārvietojoties pa kuģa koridoriem un iztērējot gandrīz visu [[Skābeklis|skābekļa]] un [[Slāpeklis|slāpekļa]] maisījuma krājumu. Poļiščukam izdevās ievilkt Ivļevu niršanas tīklā, taču pats viņš zaudēja samaņu un nokrita uz jūras gultnes. Citi nirēji, riskējot ar savu dzīvību, spēja viņu nogādāt virspusē un ievietot [[Barokamera|barokamerā]]. Tomēr 10. septembrī Jurijs Poļiščuks nomira, neatgūstot samaņu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Pēc tam skābekļa balonus izmantošana tika pārtraukta un aizstāta ar šļūteni, pa kuru maisījums elpošanai tika piegādāts no virsmas.19. septembrī mičmanam Sergejam Šardakovam tika uzdots ieiet kajītē, kur, pēc aculiecinieku teiktā, atradās bērnu mirstīgās atliekas. Mēģinot atvērt durvis ar lauzni, viņš sapinās šļūtenēs un kabeļos, nepaspēja izvēdināt savu [[Skafandrs|skafandru]] un zaudēja samaņu. Viņa partnerim izdevās Šardakovu izvilkt, taču viņš nomira zem ūdens, pirms no virsmas ieradās palīdzība.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Pēc otrā nirēja nāves un lielākās daļas kuģa iekšpuses izpētes tika pieņemts lēmums pārtraukt niršanas operācijas. Niršanas laikā tika izpētīti aptuveni 52 % kuģa iekšpuses, no kuģa tika izceltas 129 bojāgājušo mirstīgās atliekas, bet no jūras gultnes ap kuģi — vēl 18. Saskaņā ar oficiālajiem datiem kuģa iekšpusē palika 64 bojāgājušie.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

== Izmeklēšana un tiesas prāvas ==
[[PSKP CK ģenerālsekretārs]] [[Mihails Gorbačovs]] par notikušo tika informēts 1. septembra rītā, taču katastrofas vietā neieradās.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Tomēr izmeklēšanas komisijā viņš iekļāva transporta, flotes un tirdzniecības ministrus, kā arī VDK priekšsēdētāja vietniekus, iekšlietu ministra vietnieku un citus [[PSKP CK Politbirojs|Politbiroja]] locekļus — kopumā aptuveni 50 cilvēku.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Arī [[Ukrainas PSR]] Komunistiskās partijas pirmais sekretārs [[Jakovs Pogrebņaks]] nosūtīja uz Novorosijsku pārstāvju grupu, jo daudzi &quot;Nahimova&quot; un &quot;Vaseva&quot; pasažieri un apkalpes locekļi bija [[ukraiņi]].&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Novorosijskā ieradās arī [[PSRS Ministru padome|PSRS Ministru padomes]] priekšsēdētāja pirmais vietnieks [[Heidars Alijevs]], kurš kļuva par izmeklēšanas komisijas vadītāju.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Uzrunājot gandrīz 500 bojāgājušo pasažieru un jūrnieku tuviniekus, viņš paziņoja, ka &quot;ieslodzīs tik daudz cilvēku, cik gāja bojā&quot;, un ka &quot;vismaz viens no kapteiņiem tiks [[Nošaušana|nošauts]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Īpaši svarīgās lietas izmeklētājam Borisam Uvarovam, kurš tika izsaukts uz avārijas vietu 1. septembra naktī, tika dotas aptuveni 15 dienas, lai noskaidrotu vainīgos.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

Kuģa &quot;Vasevs&quot; kapteinis Tkačenko tika arestēts 1. septembrī, bet &quot;Nahimova&quot; kapteinis Markovs — 2. septembrī. Pēc izmeklētāja Uvarova teiktā, sākotnēji Tkačenko saglabāja pārliecinātu izturēšanos un pilnībā vainoja &quot;Nahimova&quot; apkalpi. Pateicoties VDK aģentiem, no &quot;Vaseva&quot;, kas ostā ieradās neilgi pēc negadījuma, izdevās konfiscēt ātruma lenti un kursa reģistratoru, pirms to varēja izdarīt PSRS Jūras Ministrijas amatpersonas.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Saskaņā ar &quot;Vaseva&quot; trešā palīga Zubjuka liecību kļuva skaidrs, ka pēc sadursmes kapteinis Tkačenko mēģināja izdzēst no sardzes žurnāla melnraksta palīga piezīmes, kas liecināja par kuģu tuvošanos sadursmei.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Kad Uvarovs par to informēja Tkačenko, viņam iestājās īslaicīgs garīgs sabrukums, kura dēļ viņš tika nosūtīts uz [[Maskava|Maskavu]], kur viņš tika izārstēts un atzīts par pieskaitāmu.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Kapteinis Markovs jau no paša sākuma atzina savu vainu un šķita pārliecinātāks, taču kad viņš pārskatīja lietas materiālus, tika konstatēts, ka Markovs atrodas [[Infarkts|pirmsinfarkta]] stāvoklī.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Izmeklēšana ilga nevis 15 dienas, bet vairākus mēnešus. Tika nopratināti aptuveni 1200 cilvēku, un lietas materiāli aizņēma 60 sējumus.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Abu kuģu apkalpju rīcībā tika konstatēti daudzi pārkāpumi. Tas galvenokārt attiecās uz kapteini Markovu, kurš pameta &quot;Nahimova&quot; tiltiņu laikā, kad pastāvēja sadursmes risks.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Tika arī konstatēts, ka visi 90 iluminatori apakšējos klājos bija atvērti un visas durvis starp ūdensnecaurlaidīgajām starpsienām bija atvērtas.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Ja nebūtu šo apstākļu, &quot;Nahimovs&quot; pēc sadursmes varētu palikt virs ūdens vēl vairākas stundas. Kopumā tika konstatēts, ka Markovs bija pārkāpis 25 noteikumu punktus, bet Tkačenko — 15.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

Abu kapteiņu atklātās tiesas sēdes sākās Odesā 1987. gada aprīlī un ilga vairāk nekā trīs nedēļas. Apsūdzētie uz tiesas sēdēm tika nogādāti stingrā apsardzībā, bet zālē viņi tika nošķirti aiz ložu necaurlaidīga stikla, jo tiesā atradās daudzi upuru radinieki.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Tiesa atzina abus kapteiņus par vainīgiem saskaņā ar Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 85. pantu &quot;Transporta drošības noteikumu pārkāpšana&quot;, kura rezultātā gāja bojā 423 cilvēki. Pēc Uvarova teiktā, divas dienas pirms sprieduma pasludināšanas viņam tika uzdots vismaz vienu no kapteiņiem apsūdzēt saskaņā ar 102. pantu &quot;Apzināta slepkavība pastiprinošos apstākļos&quot;, kas paredzēja [[Nāvessods|nāvessodu]] nošaujot. Uvarovs arī nonāca upuru radinieku spiediena ietekmē, jo viņi arī pieprasīja apsūdzību saskaņā ar 102. pantu. Pēc Uvarova teiktā, viņš atteicās to darīt un spēja panākt, ka abiem kapteiņiem apsūdzība tika izvirzīta tikai saskaņā ar 85. pantu.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Galu galā Markovam un Tkačenko tika piespriests 15 gadu cietumsods.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

== Kapteiņu likteņi ==
1992. gadā [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] [[Boriss Jeļcins]] apžēloja Markovu, kurš sodu izcieta [[Rostova|Rostovā]], bet [[Ukrainas prezidents]] [[Leonīds Kravčuks]] apžēloja Tkačenko, kurš sodu izcieta [[Ļviva|Ļvivā]].&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Markova atbrīvošanu atbalstīja Kapteiņu asociācija, savukārt Tkačenko tika atbrīvots smagas garīgās slimības dēļ.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Tkačenko dzīvoja Odesā, taču anonīmu draudu dēļ pieņēma sievas uzvārdu — Taļjors, un kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Izraēla|Izraēlu]], kur atkal kļuva par kapteini. 2003. gadā [[jahta]], kuras kapteinis bija Tkačenko, nogrima pie Kanādas krastiem. Katastrofā gāja bojā Tkačenko un vēl divi cilvēki.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

Markovam izdevās iegūt kapteiņa-mentora amatu kuģniecības kompānijā, taču neviens no viņa bijušajiem draugiem vai kolēģiem no &quot;Nahimova&quot; ar viņu vairs nerunāja. Viņš nomira Odesā 2007. gadā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

== Kuģu likteņi ==
Pēc negadījuma kuģis &quot;Pjotrs Vasevs&quot; tika izkrauts un nosūtīts uz [[Iļjičovska|Iļjičevsku]], kur tam Iļjičevskas kuģu būvētavā tika veikts avārijas remonts. Pēc remonta beramkravu kuģis tika pārdēvēts par &quot;Podoļsku&quot;. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kuģis 1996. gadā tika pārdots ārvalstīs un kādu laiku kuģoja zem [[Kambodža|Kambodžas]] karoga. Līdz 2010. gadam tas sešas reizes bija mainījis kuģniecības uzņēmumu un nosaukumu. 2012. gadā kuģis tika nosūtīts uz [[Bangladeša|Bangladešu]], kur to sagrieza metāllūžņos.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;

Pēc &quot;Nahimova&quot; nogrimšanas kuģa atlūzas vairākkārt tika apmeklētas zemūdens fotografēšanas un izpētes nolūkos. Vairāku gadu laikā no kuģa tvertnēm tika atsūknēta un aizvākta arī atlikusī degviela, mazuts un smērvielas. Sākotnēji tika ierosināts virs &quot;Nahimova&quot; uzbūvēt apbedījuma uzkalniņu, taču šī ideja izmaksu dēļ tika noraidīta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/exped/mchs|title=Подводные экспедиции, МЧС, 1997г. Катастрофа &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Gadu pēc sadursmes Dobas ragā, netālu no katastrofas vietas, tika uzstādīts piemiņas memoriāls bojāgājušajiem pasažieriem un apkalpes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/memorial|title=Памятник на мысе Дооб. Катастрофа &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces|2}}
== Literatūra ==
*D.T.Čapkiss, ''Гибель &quot;Адмирала Нахимова&quot;'', 606.lpp, 1995. gads. ISBN 5-88475-022-6.
[[Kategorija:Negadījumi]]
[[Kategorija:1986. gads]]</text>
      <sha1>b7nfzirjdd6o63bkwl2zh1uxozsok56</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534809</id>
      <parentid>4534736</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:21:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>MI aizvien sliktāk prot latviski</comment>
      <origin>4534809</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44576" sha1="olug8lmav8tfsmwtl413pnjwv5xfpyf" xml:space="preserve">{{Notikuma infokaste|title=Tvaikoņa &quot;Admirālis Nahimovs&quot; katastrofa|image_name=Карта крушения 31.08.1986.jpg|caption=Kuģu sadursmes kārte|date=1986. gada 31. augustā|time-begin=plkst. 23.12|time-end=plkst. 23.20 ([[UTC+4]])|place={{flaga|USSR}} [[Cemesas līcis]], [[Krasnodaras novads]], [[Krievijas PFSR]], [[PSRS]]|injuries=817|fatalities=423}}

'''Tvaikoņa &quot;Admirālis Nahimovs&quot; katastrofa''' bija liela divu kuģu sadursme [[Cemesas līcis|Cemesas līcī]], [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], [[Krievijas PFSR|KPFSR]], kas notika 1986. gada 31. augusta vakarā. Pasažieru [[tvaikonis]] &quot;Admirālis Nahimovs&quot; (''Адмирал Нахимов''), uz kura klāja atradās 1243 pasažieri un apkalpes locekļi, sadūrās ar [[Balkeris|balkeri]] &quot;Pjotrs Vasevs&quot; (''Петр Васев''), kas bija piekrauts ar [[Mieži|miežiem]] un uz kura atradās 32 apkalpes locekļi. Sadursme notika aptuveni 13 kilometrus no [[Novorosijskas jūras osta|Novorosijskas ostas]].

Tajā dienā kuģis &quot;Nahimovs&quot;, dodoties no [[Novorosijska|Novorosijskas]] uz [[Soči|Sočiem]], atradās krustojošā kursā ar beramkravu kuģi &quot;Vasevs&quot;. Tomēr balkera kapteinis, pārkāpjot noteikumus, pēc saziņas ar ostas vadību nolēma dot ceļu tvaikonim, kuram saskaņā ar noteikumiem vajadzēja dot ceļu kravas kuģim. Savukārt &quot;Nahimova&quot; otrais kapteiņa palīgs, baidoties no bīstamas situācijas, sāka nedaudz pagriezt tvaikoni, faktiski nostādot to labo bortu pret balkera priekšgalu. &quot;Vaseva&quot; kapteinis navigāciju veica, izmantojot radaru, kas neuzrādīja bīstamu tuvošanos tvaikonim. Tikai dažas minūtes pirms sadursmes viņš novērsās no radara un pamanīja bīstamo tuvošanos, taču komanda &quot;pilnībā atpakaļgaitā&quot; tika dota tikai trīs minūtes pirms sadursmes, kas jau bija ievērojami par vēlu. Plkst. 23.12 &quot;Vasevs&quot;, turpinot kustību uz priekšu pēc [[Inerce|inerces]], sadūrās ar kuģa &quot;Nahimovs&quot; labo bortu, ar savu [[Bulbs|bulbu]] nopietni bojājot četrus tvaikoņa nodalījumus.

Komandas &quot;pilnībā atpakaļgaitā&quot; dēļ &quot;Vasevs&quot; atvirzījās no &quot;Nahimova&quot;, izraisot strauju ūdens ieplūšanu tvaikonī. Elektrības padeve ātri pārtrūka, un ūdens ieplūda caur bojājumiem kuģa apšuvumā, kā arī caur iluminatoriem, kas karstā laika dēļ bija atvērti. Glābšanas laivas nolaist neizdevās, un no panikas pasažieru vidū izvairīties arī nebija iespējams. Sasvēries uz labo bortu, &quot;Nahimovs&quot; pilnībā nogrima aptuveni astoņu minūšu laikā. Glābšanas operācijā piedalījās desmitiem kuģu, tostarp &quot;Vasevs&quot;, un izdevās izglābt 826 pasažierus un apkalpes locekļus. Katastrofā gāja bojā 423 cilvēki no deviņām [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Savienības]] republikām, tostarp 49 cilvēki no [[Lietuvas PSR|Lietuvas]] un [[Latvijas PSR]].

== Kuģi ==

=== &quot;Admirālis Nahimovs&quot; ===
[[Attēls:Berlin (Steamship).jpg|thumb|268x268px|Tvaikonis &quot;Berlīne&quot;]]
Kuģis &quot;Admirālis Nahimovs&quot;, kas sākotnēji bija nosaukts par &quot;Berlīni&quot;, tika uzbūvēts 1925. gadā [[Brēmene|Brēmenē]], [[Vācija|Vācijā]], kuģniecības kompānijas ''Norddeutscher Lloyd'' vadībā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sudohodstvo.org/gibel-parohoda-admiral-nahimov-tridtsat-tri-goda-nazad/|title=Гибель парохода «Адмирал Нахимов» тридцать три года назад|website=Судоходство|access-date=2026-10-08|date=2020-09-01|language=ru}}&lt;/ref&gt; Savam laikam tas bija ļoti liels un uzticams kuģis ar astoņiem klājiem un 23 500 tonnu tilpību. Kuģa garums bija 174 metri, platums — 21 metrs, bet augstums — 14 metri.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/nakhsp/nakhspa|title=Общая спецификация &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Būvniecības laikā, lai uzlabotu tā nenogremdējamību, &quot;Berlīne&quot; tika sadalīts 13 nodalījumos ar izturīgām šķērseniskām starpsienām.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://proza.ru/2017/06/18/1355|title=Последний рейс Адмирала Нахимова (Сергей Буйло) / Проза.ру|website=proza.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Kuģis bija paredzēts transatlantiskajiem reisiem un tika nolaists ūdenī 1925. gada 24. martā. Tajā pašā gadā 26. septembrī tvaikonis veica savu pirmo reisu no [[Brēmerhāfene|Brēmerhāfenes]] uz [[Ņujorka|Ņujorku]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vokrugsveta.ru/articles/sovetskii-titanik-kak-proizoshlo-krushenie-parokhoda-admiral-nakhimov-id5921031/|title=Крушение парохода «Адмирал Нахимов» в 1986 году: ход событий, причины катастрофы, сколько погибших {{!}} Вокруг Света|last=Мясников|first=Алексей|website=www.vokrugsveta.ru|access-date=2026-10-09|language=RU}}&lt;/ref&gt; Vēlāk, [[1930. gadi|1930. gados]], [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] dēļ [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikā]], kuģis sāka veikt arī [[Vidusjūra|Vidusjūras]] kruīzus, kā arī reisus uz [[Špicbergena|Špicbergenu]] un [[Madeira|Madeiru]]. 1928. gada novembrī &quot;Berlīne&quot; piedalījās pasažieru glābšanā pēc okeāna lainera ''[[SS Vestris]]'' nogrimšanas.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Katru gadu &quot;Berlīne&quot; veica aptuveni 12 reisus.

Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], kuģi &quot;Berlīne&quot; rekvizēja [[Trešais reihs|Trešā reiha]] Jūras spēki un pārveidoja par peldošu hospitāli.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Savu jauno lomu tvaikonis sāka pildīt 1939. gada augustā. Mēnesi iepriekš, 1939. gada jūlijā, uz kuģa notika liela avārija — katla sprādzienā gāja bojā 17 cilvēki, galvenokārt mehāniķi, bet desmitiem cilvēku guva apdegumus.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/sabiedriba/2019-09-06-admirala-nahimova-tragedija-cilveki-un-likteni/|title=„Admirāļa Nahimova” traģēdija – cilvēki un likteņi|last=Lasīts 26×|first=AK Anatolijs Krilovs 6 septembris 2019 ·|website=LatgalesLaiks.lv|access-date=2026-10-09|date=2019-09-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Līdz 1945. gadam tvaikonis pārvadāja ievainotos [[Nacisms|nacistu]] [[Vērmahts|karavīrus]]. 1945. gada 31. janvārī, piedaloties [[Operācija &quot;Hanibals&quot;|operācijā]] [[Operācija &quot;Hanibals&quot;|&quot;Hanibals&quot;]], kuras laikā tika evakuētas Vērmahta vienības no [[Austrumprūsija|Austrumprūsijas]] un [[Kurzeme|Kurzemes]], &quot;Berlīne&quot; eskorta pavadībā atstāja [[Liepāja|Liepāju]].&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Гибель &quot;Адмирала Нахимова&quot;|last=Dāvids|first=Čapkiss|year=1995|isbn=5884750226|pages=}}&lt;/ref&gt;{{Rp|204.—205.lpp}} Saskaņā ar oficiālo versiju &quot;Berlīne&quot; spēja sasniegt [[Pomerānijas līcis|Pomerānijas līci]], kur netālu no [[Polija|Polijas]] tas uzsprāga uz vācu ūdens [[Mīna|mīnas]]. Kuģis tika applūdināts, taču līča seklā dziļuma dēļ pilnībā nenogrima.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kp.ua/kharkov/53312-pered-smertui-bortprovodnytsy-admyrala-nakhymova-ee-matery-prysnylys-ostanovyvshyesia-chasy/|title=Перед смертью бортпроводницы «Адмирала Нахимова» ее матери приснились остановившиеся часы|website=KP.UA|access-date=2026-10-09|language=ru}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Admiral Nakhimov at Novorossiysk Port.jpg|thumb|285x285px|&quot;Admirālis Nahimovs&quot; dažas stundas pirms katastrofas, Novorosijskas ostā]]
Pēc kara beigām nogrimušais tvaikonis tika nodots [[Padomju Savienība|PSRS]] kā daļa no [[Reparācijas|Vācijas reparācijām]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1946. gadā padomju nirēji pārbaudīja kuģi un konstatēja, ka tas ir labā stāvoklī, izņemot mīnu bojātās vietas. Nodalījumi tika ātri noslēgti un ūdens izsūknēts, pēc tam sākās sagatavošanās darbi kuģa pacelšanai.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tomēr kuģi bija nomīnējis vācu karaspēks, un pacelšanas operācijas laikā 1947. gada [[Vecgada diena|Vecgada]] vakarā notika sprādziens. Kuģis atkal nogrima, līdzi paraujot un saspiežot nirēju Timofeju Starčenko. Pēc unikālas deviņas stundas ilgas glābšanas operācijas viņš tika nogādāts virszemē.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1947. gada 17. septembrī kuģis tika otro reizi pacelts un nogādāts [[Kronštate|Kronštates]] kuģu būvētavas dokā daļējam remontam.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Pēc remonta kuģim tika piešķirts jaunais nosaukums &quot;Admirālis Nahimovs&quot; par godu [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]] [[Admirālis|admirālim]] [[Pāvels Nahimovs|Pāvelam Nahimovam]].

No 1949. līdz 1957. gadam tvaikonis &quot;Nahimovs&quot; tika pilnībā remontēts [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] kuģu būvētavā. 1957. gadā kuģis tika nodots [[Melnā jūra|Melnās jūras]] kuģniecībai, un par kuģa mājas ostu kļuva [[Odesa]].&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; 8. jūnijā &quot;Nahimovs&quot; devās savā pirmajā reisā. Tika atjaunotas visas kuģa sistēmas, tostarp ūdensnecaurlaidīgie nodalījumi, kas ļāva tam palikt virs ūdens ar diviem bojātiem nodalījumiem. Kuģis kļuva arī par lielāko pasažieru kuģi Melnajā jūrā. Uz tā klāja atradās restorāni, bāri, frizētava, muzikālais salons, bibliotēka un kinoteātris ar 111 sēdvietām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 1966. gadā tika uzbūvēts [[peldbaseins]], kura dēļ kuģis tagad varēja palikt virs ūdens tikai ar vienu bojātu nodalījumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://shturman-tof.ru/Bibl/Bibl_1/Bibl_1_9_osichanskii.htm|title=Библиотека штурмана|website=shturman-tof.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Kuģa pirmais kapteinis Nikolajs Soboļevs salīdzināja kuģi ar [[Pils|pili]] un strādāja, lai novērstu visus defektus, kas bija palikuši pēc kapitālā remonta.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; &quot;Nahimovam&quot; bija arī divi trīscilindru tvaika dzinēji un desmit katli [[Tvaiks|tvaika]] ražošanai. Kuģa maksimālais ātrums bija 16 mezgli (30 km/h).&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Kuģis pārvadāja arī 26 glābšanas laivas ar eksperimentālām nolaišanas sistēmām, kuras kuģa apkalpe bieži kritizēja, jo tās bija grūti nolaist un apkopt.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;{{Rp|66.lpp}} Lai gan pēc rekonstrukcijas kuģis varēja uzņemt līdz 1500 pasažieriem, saskaņā ar PSRS Jūras kuģu būves reģistra prasībām tas nedrīkstēja pārvadāt vairāk par 600 pasažieriem. Tomēr kuģiem, kas bija būvēti pirms 1986. gada, šis ierobežojums netika piemērots, tāpēc &quot;Nahimovs&quot; bieži kuģoja ar lielāku pasažieru skaitu.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;{{Rp|324.lpp}}

&quot;Nahimovs&quot; galvenokārt kuģoja pa [[Krima|Krimas]]–[[Kaukāzs|Kaukāza]] maršrutu Melnajā jūrā, bet tika izmantots arī militārām operācijām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1962. gadā [[Kubas raķešu krīze|Kubas raķešu krīzes]] laikā &quot;Nahimovs&quot; nogādāja padomju karavīrus uz [[Kuba|Kubu]]. 1970. gados &quot;Nahimovs&quot; nogādāja Kubas karaspēku uz [[Etiopija|Etiopiju]] [[Ogadenas karš|Etiopijas un Somālijas kara]] laikā. 1978. gada jūlijā kuģis pārvadāja [[Svētceļojums|svētceļniekus]] no [[Alžīrija|Alžīrijas]] uz [[Gana|Ganu]].&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/|title=КАТАСТРОФА-1986 - пароход &quot;АДМИРАЛ НАХИМОВ&quot;&quot;|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Kuģis pārvadāja arī jauniešus, kuri piedalījās Pasaules jaunatnes festivālā. Vasaras mēnešos uz kuģa bieži stažējās Odesas Jūrniecības skolas kadeti un Politehniskās universitātes studenti. Uz kuģa tika filmētas dažādas televīzijas programmas, tostarp ainas no filmas &quot;Dāmas uzaicina kungus&quot; (''Дамы приглашают кавалеров'').&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tomēr Melnās jūras maršrutā galvenokārt tika veikti ikmēneša kruīzi, kas sākās un beidzās Odesā. Pa ceļam kuģis piestāja [[Jalta|Jaltā]], [[Soči|Sočos]], [[Batumi]] un [[Novorosijska|Novorosijskā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 1977. gadā &quot;Nahimovs&quot; ar kapteini Soboļevu svinēja 20 gadus kopš kuģa nodošanas ekspluatācijā, kuru laikā tas bija kuģojis bez nopietniem negadījumiem. Nākamajā gadā veselības stāvokļa dēļ Soboļevs bija spiests atstāt savu amatu.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

Pēc Soboļeva aiziešanas kuģis jau bija sliktā tehniskā stāvoklī un neatbilda noteiktiem drošības standartiem, tāpēc turpināja veikt reisus tikai Melnajā jūrā. Kā apgalvoja bijušais laikraksta ''Trud'' reportieris, kurš bija iepazinies ar jūras drošības ekspertu secinājumiem, kas tika izdarīti pirms 1986. gada sākuma, kuģis tika atzīts par nederīgu pasažieru pārvadāšanai, jo tā iekšējās novecojušās starpsienas negadījuma gadījumā neļautu tam noturēties virs ūdens.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newizv.ru/news/2017-08-31/k-perevozkam-passazhirov-ne-goden-samaya-strashnaya-tayna-admirala-nahimova-252191?is_doscroll=true&amp;utm_source=google.com&amp;utm_medium=organic&amp;utm_campaign=google.com&amp;utm_referrer=google.com|title=&quot;К перевозкам пассажиров не годен&quot;. Самая страшная тайна &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=newizv.ru|access-date=2026-10-08}}&lt;/ref&gt; Tomēr Melnās jūras kuģniecības kompānija nevarēja iztikt bez tik liela kuģa, kas bija nepieciešams, lai izpildītu valsts pasažieru pārvadājumu plānu.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Vēl pirms Soboļeva aiziešanas darbs uz &quot;Nahimova&quot; kļuva par sava veida &quot;[[Trimda|trimdu]]&quot; &quot;soda jūrniekiem&quot; — tiem, kuriem dažādu pārkāpumu dēļ bija aizliegts saņemt izceļošanas vīzas starptautiskiem reisiem. Šī iemesla dēļ maršruts, pa kuru kuģis kuģoja, tika saukts par &quot;Krimas–[[Sevvostlags|Kolimas]]&quot;, bet pats kuģis skarbo darba apstākļu dēļ tika saukts par &quot;[[Būhenvaldes koncentrācijas nometne|Būhenvaldi]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Personāla mainība bija ļoti augsta, katru mēnesi tika nomainīti aptuveni 50 apkalpes locekļi. Pēc Soboļeva aiziešanas, laikā no 1978. līdz 1984. gadam kuģim bija astoņi kapteiņi.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;{{Rp|84.lpp}} Disciplīna bija ļoti vāja, daudzi jūrnieki lietoja [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]] un savus pienākumus veica slikti.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{Citāts|[...] &quot;Tajā pašā laikā nebija nekādas disciplīnas. Kad es ierados, darbs bija apstājies, un visa kuģa apkalpe daudz dzēra. Bija tāds matrozis vārdā Voviks, un kad viņš piedzērās, viņš piestiprināja vienu akordeona galu pie durvju roktura un otru pavilka pret sevi — tā viņš izklaidējās. Šķipera palīgu septiņas dienas nevarēju dabūt ārā no kajītes. Es pieklauvēju. &quot;Nākšu tūlīt.&quot; Un tā veselu nedēļu. Pamazām es salauzu visiem viņu ragus, tāpēc viņi man deva iesauku &quot;Stingrs, bet taisnīgs&quot;.&quot; [...]|&quot;Admirāla Nahimova&quot; bocmaņa Vilena Lobodas atmiņas [https://sudohodstvo.org/gibel-parohoda-admiral-nahimov-tridtsat-tri-goda-nazad/]}}Pēc tā paša Vilena Lobodas teiktā, daudzi ieradās uz &quot;Nahimova&quot; raksturojuma saņemšanai, lai iegūtu iespēju kuģot uz ārzemēm.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēdējais plānotais kuģa kapitālais remonts notika [[Varna|Varnas]] ostā no 1985. gada janvāra līdz aprīlim. Pēc tam kuģi bija paredzēts ekspluatēt līdz 1986. gada pēdējam ceturksnim, pēc kura tas 61 gada vecuma dēļ bija jānodod metāllūžņos.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pravo.ru/process/view/33262/|title=Следствие и суд по делу советского &quot;Титаника&quot;, за 8 минут унесшего 423 жизни|website=ПРАВО.Ru|access-date=2026-10-08|date=2013-03-04|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 1984. gadā par kuģa kapteini tika iecelts Vadims Markovs, kurš bija norīkots darbā uz kuģa arī kā &quot;soda jūrnieks&quot; par valūtas mahinācijām uz iepriekšējā ārvalstu reisa.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Markova vadībā apkalpes disciplīna ievērojami pasliktinājās.

=== &quot;Pjotrs Vasevs&quot; ===
Balkeris &quot;Pjotrs Vasevs&quot; tika uzbūvēts 1981. gadā [[Usuki]] ostā, [[Japāna|Japānā]].&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Kuģis tika nosaukts par godu Pjotram Vasevam, Novorosijskas ostas galvenajam inženierim un Novorosijskas pilsētas partijas komitejas sekretāram. 1985. gadā kuģis tika nodots PSRS rīcībā. Tas bija 183,5 metrus garš, 26,65 metrus plats un 15 metrus augsts. Kuģis bija aprīkots ar divām glābšanas laivām, no kurām viena bija motorizēta.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/vas|title=т/х &quot;Пётр Васёв&quot;|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt;

== Notikumu hronoloģija ==

=== Pirms sadursmes ===
1986. gada 29. augustā &quot;Admirālis Nahimovs&quot; devās no Odesas ostas regulārā nedēļas ilgā reisā pa maršrutu Odesa—Jalta—Novorosijska—Soči—Batumi—Soči (atpakaļceļā)—Odesa (galapunkts).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 31. augustā plkst. 14.00 pēc vietējā laika ([[UTC+4]]) &quot;Nahimovs&quot; ieradās Novorosijskas ostā, kur pasažieriem tika dota iespēja iepazīt pilsētu līdz plkst. 22.00. Plkst. 22.00 kuģis saka gatavošanās atiešanai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Uz tiltiņa atradās kapteinis Markovs, otrais kapteiņa palīgs A. Čudnovskis, pie stūres bija matrozis I. Sereda, bet priekšgala novērošanas matrozis — J. Višarenko.&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/chr/before|title=Хроника катастрофы парохода &quot;Адмирал Нахимов&quot;, события до столкновения|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Tomēr pirms atiešanas uz kuģa ieradās Odesas apgabala [[Valsts drošības komiteja|VDK]] direktorāta vadītājs ģenerālmajors Aleksejs Krikunovs ar sievu, meitu un astoņus gadus veco mazdēlu. Saskaņā ar vienu versiju, kad traps tika ievilkts un pie kuģa ieradās [[Velkonis|velkoņi]], uz piestātnes parādījās automašīnas, no kurām izkāpa Krikunovs un viņa ģimene.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://xn--h1aagokeh.xn--p1ai/news/823|title=Гибель &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=xn--h1aagokeh.xn--p1ai|access-date=2026-10-08}}&lt;/ref&gt; Pēc tam traps tika pievilkts pie viņiem un viņi uzkāpa uz kuģi. Saskaņā ar citu versiju, ko apstiprinājuši daži pasažieri, motorlaiva ar Krikunovu pienāca pie kuģa tieši tad, kad tas gandrīz atstāja ostas vārtus, un tvaikonis pat izslēdza abus dzinējus, lai uzgaidītu Krikunovu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Tā rezultātā kuģis devās ceļā ar desmit minūšu kavēšanos.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tajā dienā bija karsts laiks, un kuģa sliktās gaisa kondicionēšanas dēļ daudzi pasažieri atvēra iluminatorus un devās uz augšējiem klājiem, kur notika koncerts [[Veterāns|veterāniem]] un Kalnraču dienas svinības.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Daudzi vecāki atstāja savus bērnus guļam apakšējās kajītēs un devās augšā.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Plkst. 22.30 kinoteātrī uz augšējā B klāja sākās filmas &quot;Es mīlēju jūs vairāk nekā dzīvi&quot; (''Я вас любил больше жизни'') seanss.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Jūra bija mierīga, un apkārt nebija citu kuģu, izņemot vienu.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

Tajā pašā laikā no atklātās jūras, no [[Kanāda|Kanādas]] uz Novorosijsku devās beramkravu kuģis &quot;Pjotrs Vasevs&quot;, kas pārvadāja gandrīz 29 000 tonnu [[Mieži|miežu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Saskaņā ar grafiku tam bija jāierodas ostā 1. septembrī, taču ostas vadība lūdza kapteini Nikolaju Tkačenko paātrināt ceļojumu un ierasties jau 31. augustā. Tas ļautu sākt kravas izkraušanu tajā pašā dienā un dotu doku strādniekiem iespēju saņemt prēmijas par augusta kravas apstrādi.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Tkačenko piekrita un pēc kuģu satiksmes vadības posteņa ieteikuma pat piekrita uzņemt ostas [[Locis|loci]] kuģošanas laikā, neapturot dzinējus.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Uz &quot;Vaseva&quot; tiltiņa atradās kapteiņa trešais palīgs P. Zubjuks, stūres matrozis un priekšgala novērošanas matrozis.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Kuģis kuģoja pa 56° kursu, bet pēc aptuveni pusstundas tam bija paredzēts pagriezties uz 36° kursu. Plkst. 22.47 kapteinis Tkačenko iznāca no savas kajītes, devās uz tiltiņu un nostājās pie automātiskās radara kartēšanas sistēmas.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Abu kuģu kursi krustojās netālu no Dobas raga, un saskaņā ar noteikumiem &quot;Nahimovam&quot; bija jādod ceļš &quot;Vasevam&quot;. Tomēr pēc piekrastes kuģu satiksmes kontroles posteņa ieteikuma &quot;Vasevs&quot; piekrita dot ceļu &quot;Nahimovam&quot;, tādējādi pārkāpjot [[1972. gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem|''COLREG'']] noteikumus. &quot;Nahimova&quot; apkalpei arī paziņoja, ka saskaņā ar vienošanos &quot;Vasevs&quot; dod tam ceļu.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;

Aptuveni plkst. 22.50 &quot;Nahimova&quot; kapteinis Markovs norādīja dzinēju apgriezienus un kursu uz 160°, pēc tam devās uz kajīti, kur klāja galdu un uzaicināja ģenerāli Krikunovu pievienoties viņam.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; Otrais palīgs Čudnovskis, stūrmanis J. Smirnovs un priekšgala novērošanas matrozis Višarenko palika uz tiltiņa.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Čudnovskis periodiski novēroja &quot;Vasevu&quot; caur [[Binoklis|binokli]], bet pēc tam pavēlēja Višarenko pārņemt stūri un Smirnovam ar peilēšanas palīdzību uzraudzīt beramkravu kuģa virzienu. Smirnovs drīz vien ziņoja par peilējuma izmaiņām un brīdināja par bīstamu tuvošanos. Noraizējies, Čudnovskis, pēc plkst 23.00, sazinājās ar &quot;Vasevu&quot; un lūdza apstiprināt, ka balkeris dos ceļu tvaikonim. &quot;Vasevs&quot; atkārtoti apstiprināja, ka palaidīs &quot;Nahimovu&quot;.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;
{| class=&quot;mw-collapsible&quot;
!
!
|-
|&quot;Admirālis Nahimovs&quot;
|&quot;&quot;Pjotrs Vasevs&quot;, esmu tvaikonis &quot;Admirālis Nahimovs&quot;. Jūsu kurss, Jūsu ricības?&quot; (krievu: ''&quot;Петр Васев&quot;, я пароход &quot;Адмирал Нахимов&quot;. Ваш курс, Ваши действия?'')
|-
|&quot;Pjotrs Vasevs&quot;
|&quot;Kuģojam ar kursu 36, ar ātrumu 12,5 mezgli.&quot; (''Идем курсом 36, скоростью 12,5 узлов.'')
|-
|&quot;AN&quot;
|&quot;Vai Jūs varat mums palaist, mums ir 1000 tūristu uz klāja un mūsu kurss ir 160 grādi? (''Вы можете нас пропустить, у нас 1000 туристов на борту и курс 160 градусов?'')
|-
|&quot;PV&quot;
|&quot;Brauciet!&quot; (''Идите!'')
|-
|&quot;AN&quot;
|&quot;Vai mēs varam turpināt kuģot ar to pašu kursu un nepalēnināties?&quot; (''Мы можем идти тем же курсом и не сбавлять обороты?'')
|-
|&quot;PV&quot;
|&quot;Jā, jūs varat braukt.&quot; (''Да, можете идти.'')
|-
|&quot;AN&quot;
|&quot;Jūs palaižat mūs? (''Вы пропустите нас?'')
|-
|&quot;PV&quot;
|&quot;Jā, brauciet.&quot; (''Да, идите.'')
|}
Trešais palīgs Zubjuks informēja kapteini Tkačenko, ka peilējums mainās lēni un kuģi joprojām tuvojas. Tkačenko, nepaceļot acis no radara, sacīja palīgam neuztraukties, jo &quot;radars rāda &quot;skaistu&quot; šķiršanos&quot; starp kuģiem.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;

== Sadursme ==
Baidoties, Čudnovskis, redzot, ka kuģi turpina atrasties sadursmes kursā, neraugoties uz &quot;Vaseva&quot; apkalpes apstiprinājumiem, sāka pakāpeniski mainīt &quot;Nahimova&quot; kursu, par to nebrīdinot nevienu. Plkst. 23.05 tas pagriezās par 5° pa kreisi, divas minūtes vēlāk — vēl par 5°, bet vēl pēc divām minūtēm — par 10°, faktiski nostādot savu labo bortu pret &quot;Vaseva&quot; priekšgalu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/chr/crash|title=Хроника катастрофы парохода &quot;Адмирал Нахимов&quot;, схема столкновения|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Tikmēr uz balkeri plkst. 23.05 Tkačenko pirmo reizi paskatījās caur iluminatoru un, ieraugot tuvojošos kuģi, deva komandu &quot;vidēji uz priekšu&quot;, bet divas minūtes vēlāk — &quot;lēni uz priekšu&quot;.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Čudnovskis sazinājās ar balkeri un jautāja, vai &quot;Vaseva&quot; dzinēji ir apturēti. Tkačenko atbildēja apstiprinoši un deva komandu &quot;apstāties&quot;, taču kuģis inerces dēļ turpināja virzīties tvaikoņa virzienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/test/testbefore|title=Свидетельства очевидцев до столкновения. Катастрофа &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Panikā, Čudnovskis pa radio kliedza: &quot;&quot;Pjotrs Vasevs&quot;, ko jūs darāt? Nekavējoties strādāt atpakaļgaitā!&quot; ([[Krievu valoda|krievu]]: ''&quot;Петр Васев&quot;, что вы делаете? Работать немедленно назад!'').&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Tkačenko deva komandu &quot;vidēji atpakaļgaitā&quot;, bet tikai pēc tam — &quot;pilnībā atpakaļgaitā&quot;. Tomēr šo darbību novēlotās veikšanas dēļ kuģis inerces ietekmē turpināja kustoties&quot;Nahimova&quot; virzienā.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Plkst. 23.10, kad starp kuģiem bija palikuši aptuveni 125 metri, Tkačenko pavēlēja &quot;stūre pa labi&quot;, bet Čudnovskis — &quot;stūre pa kreisi&quot;. Tomēr, &quot;Vaseva&quot; propelleriem griežoties atpakaļgaitā, kuģis sāka virzīties pretējā virzienā.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;

Plkst. 23.12 kapteinis Markovs atgriezās uz tiltiņa, dzirdot beramkravu kuģa skaņas signālus. Tomēr viņš vairs neko nevarēja darīt, un kuģi sadūrās. &quot;Vasevs&quot; ar savu bulbu caurdūra &quot;Nahimova&quot; korpusu labajā bortā, bojājot četrus nodalījumus. Minūti vēlāk, pateicoties iepriekš dotajai komandai &quot;pilnībā atpakaļgaitā&quot;, &quot;Vasevs&quot; atvirzījās no &quot;Nahimova&quot;. &quot;Nahimovs&quot; inerces ietekmē turpināja kustēties uz priekšu un sāka sasvērties uz labo bortu. &quot;Vasevs&quot; &quot;Nahimova&quot; korpusā bija atstājis aptuveni 80 kvadrātmetru lielu caurumu, caur kuru, pēc ekspertu aprēķiniem, ūdens ieplūda ar ātrumu aptuveni 29 000 tonnu minūtē.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Kuģim ātri pazuda elektrība, taču otrajam mehāniķim V. Belanam izdevās iedarbināt avārijas ģeneratoru, kas atjaunoja minimālu apgaismojumu. &quot;Nahimova&quot; apkalpei izdevās dot komandu balkera apkalpei: &quot;&quot;Pjotrs Vasevs&quot;, nolaidiet ūdenī visas savas glābšanas laivas un plostus!” (''&quot;Петр Васев&quot;, спускайте все имеющиеся у Вас спасательные шлюпки и плоты на воду!'').&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Sadursmē tika bojāta &quot;Nahimova&quot; otrā katlu telpa, [[mašīntelpa]], kā arī tvertnes ar [[Mazuts|mazutu]] un [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://flot.com/news/dayinhistory/?ELEMENT_ID=2365|title=Гибель &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=flot.com|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; &quot;Vasevam&quot; sadursmes rezultātā tika nedaudz deformēti bulbs un priekšgals.

Pēc ugunsdzēsēja matroža Genādija Careva teiktā, kapteinis Markovs pavēlēja Čudnovskim ieslēgt glābšanas laivu balss trauksmi, taču viņš pats aizgāja, un trauksme nenoskanēja ne ar balsi, ne ar zvanu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēc vecākā mašīnista Valērija Pļetņeva vārdiem, trieciens nobloķēja mūzikālas salona izeju, kur atradās daudz cilvēku, kuri faktiski nonāca slazdā, jo salons atradās aiz dubultstikla.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Apkalpe mēģināja nolaist glābšanas laivas, taču strāvas padeves pārtraukuma dēļ tikai vienu glābšanas laivu izdevās daļēji nolaist. Matrožiem bocmaņa Vilena Lobodas vadībā izdevās pār bortu izmest aptuveni 16 glābšanas laivas, tādējādi izglābjot daudzu pasažieru dzīvības.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; &quot;Nahimovs&quot; strauji nogrima, jo ūdens ieplūda arī caur atvērtajiem iluminatoriem, kā arī tāpēc, ka, kā vēlāk atklāja izmeklēšana, apkalpe nebija aizvērusi nodalījumu starpsienu durvis.

Bojāto tvertņu dēļ ūdenī noplūda mazuts un dīzeļdegviela, izveidojot biezu plēvi, kas iesprostoja pasažierus, kuri bija ielēkuši ūdenī. Ūdenī nonāca arī kuģa pakaļpīķī glabātas [[krāsas]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pasažieru vidū izcēlās panika, jo daudzi nespēja izkļūt no šaurajiem apakšējo klāju koridoriem. Kapteinis Markovs palika uz tiltiņa līdz brīdim, kad straume kuģa nogrimšanas laikā viņu aiznesa pār bortu ūdenī. Otrais palīgs Čudnovskis pēc sadursmes ieslēdzās savā kajītē, kur kopā ar kuģi noslīka.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Plkst. 23.20 kuģis &quot;Nahimovs&quot;, strauji sasvēries uz priekšgalu, nogrima 47 metru dziļumā.

== Glabšanas operācijas ==
Plkst. 23.15 kapteinis Tkačenko pa radio ziņoja ostai, ka viņa kuģis ir sadūries ar tvaikoni, kas kuģoja bez gaismām. Pēc desmit minūtēm visiem ostā stāvošajiem kuģiem tika paziņots sagatavoties dalībai glābšanas operācijā.&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/chr/rescue|title=Хроника катастрофы парохода &quot;Адмирал Нахимов&quot;, спасательная операция|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Viens no pirmajiem, kas ieradās glābt pasažierus, bija tā pati laiva ar loci, kas devās uz &quot;Vasevu&quot;. Laiva izglāba vairāk nekā 100 cilvēku, bet pats &quot;Vasevs&quot; izglāba 37 cilvēkus.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Izglābtie tika nogādāti Novorosijskas jūras ostā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Glābšanas operācijā piedalījās velkoņi, laivas ar zemūdens spārniem, beramkravu kuģi un citi tvaikoņi.&lt;ref name=&quot;:13&quot; /&gt; Rītausmā avārijas rajonā sāka lidojumus [[Helikopters|helikopteri]], kā arī lidmašīnas [[An-26]] un [[Be-12]].&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;{{Rp|151.lpp}} Dažiem pasažieriem un apkalpes locekļiem izdevās aizpeldēt līdz krastam, veicot aptuveni 3,5 kilometrus. Kopumā tika izglābti 836 cilvēki, un pēdējais cilvēks tika izglābts 1. septembrī, 19 stundas pēc kuģa nogrimšanas.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Daudziem no izglābtajiem seja un mati bija noklāti ar pelēku krāsu un eļļu, kas izraisīja arī [[Skropstas|skropstu]] salipšanu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Gandrīz visiem bija [[hipotermija]], neskatoties uz to, ka ūdens temperatūra bija 24 °C, kā arī nervu šoks.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;{{Rp|132.lpp}}

== Mirušo meklēšana ==
Mirušo cilvēku līķi tika atrastie gan izdzīvojušo glābšanas laikā, gan nākamo divu nedēļu laikā. Saskāņā ar oficiālajiem datiem uz klāja atradās 1243 pasažieri un apkalpes locekļi, no kuriem 423 gāja bojā. Bojā gāja deviņu PSRS republiku iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/crashstat|title=Статистика катастрофы.|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt;

Bojā gāja arī VDK ģenerālmajors Aleksejs Krikunovs, viņa sieva un bērni. Saskaņā ar sadursmes izmeklētāja Borisa Uvarova teikto viens no matrožiem liecināja, ka pēc sadursmes viņš ieskrēja Krikunova kajītē un teica, ka kuģis grimst un ka viņš aizvedīs viņu augšā. Uz to Krikunovs atbildēja: &quot;Kāpēc jūs krītat panikā? Ja mēs grimtu, viņi man jau būtu piezvanījuši no tiltiņa.&quot;&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! colspan=&quot;4&quot; |Bojagajušo tabula&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt;
|-
!Republika
!Pasažieri
!Apkalpe
!Kopā
|-
|{{Flaga|Ukrainas PSR}} [[Ukrainas PSR]]
|216
|51
|267
|-
|{{Flaga|Krievijas PFSR}} [[Krievijas PFSR]]
|66
|6
|72
|-
|{{Flaga|Lietuvas PSR}} [[Lietuvas PSR]]
|25
|0
|25
|-
|{{Flaga|Latvijas PSR}} [[Latvijas PSR]]
|24
|0
|24
|-
|{{Flaga|Moldāvijas PSR}} [[Moldāvijas PSR]]
|17
|3
|20
|-
|{{Flaga|Uzbekijas PSR}} [[Uzbekijas PSR]]
|10
|0
|10
|-
|{{Flaga|Baltkrievijas PSR}} [[Baltkrievijas PSR]]
|1
|2
|3
|-
|{{Flaga|Gruzijas PSR}} [[Gruzijas PSR]]
|0
|1
|1
|-
|[[Kirgīzijas PSR]]
|0
|1
|0
|-
|Kopā
|359
|64
|423
|}
Kā stāsta Irina Kuliškina, bijusī kuģa &quot;Nahimovs&quot; bibliotekāre, uz klāja bieži atradās daudz &quot;[[Bezbiļetnieks|bezbiļetnieku]]&quot;, kuri maksāja apkalpei par iespēju iekļūt uz kuģa. Viņa arī norādīja, ka krastā veiktā cilvēku skaitīšana liecināja, ka kopējais uz klāja esošo cilvēku skaits bija 1259, kas nozīmē, ka 'vismaz 16 cilvēki atradās uz klāja nelegāli&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;{{Citāts|&quot;Kur, piemēram, pasažiera palīgs dabūja naudu, ko viņš pēc tam žāvēja uz glābšanas plosta, neļaujot nevienam citam iekļūt plostā? Es nezinu, kā viņš šo naudu nopelnīja, bet varu minēt. Tāpēc es uzskatu, ka upuru saraksts ir nepilnīgs. Es uzskatu, ka zem ūdens joprojām atradas vismaz simts bojāgājušo.&quot;|&quot;Admirāla Nahimova&quot; vecāka mašinista Valērija Pļetņeva vārdi [https://sudohodstvo.org/gibel-parohoda-admiral-nahimov-tridtsat-tri-goda-nazad/]}}

=== Niršana uz &quot;Nahimovu&quot; ===
Nirēju pirmā prioritāte bija atrast VDK ģenerālmajora Krikunova kajīti, kur atradās svarīgi dokumenti.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Viņiem bija jāatgūst arī ar kuģi saistītie dokumenti un kartes. Ap negadījuma vietu bija pietauvojušies aptuveni 20 kuģi, no kuriem nirēji nokāpa uz &quot;Nahimova&quot;, lai atgūtu bojāgājušo mirstīgās atliekas.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Meklēšanu sarežģīja &quot;Nahimova&quot; novietojums uz labā borta gandrīz 90 grādu leņķī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/search|title=Поисковые работы. Катастрофа &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Kuģa iekšpusē šaurie koridori, kas bija piepildīti ar personīgajām mantām, [[Paklājs|paklājiem]] un čemodāniem, radīja grūti pārvaramus šķēršļus. Uz slēgtajiem klājiem tika atrastas daudzu bojāgājušo, tostarp bloķētajā muzikālajā salonā, kur tika atrastas 33 cilvēku ķermeņi. Daudzi bojāgājušie atradās blakus savām personīgajām mantām.&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://xn--80abeiebaxl6aeh5d.com/sobytiya/na-zakrytoj-palube-nahimova-my-nashli-desyatki-tel-passazhirov-s-chemodanami/|title=«На закрытой палубе «Нахимова» мы нашли десятки тел пассажиров с чемоданами…» — Кубановедение|website=xn--80abeiebaxl6aeh5d.com|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt;

Pirmais zem ūdens nokāpa Jurijs Smaga, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienesta nirējs, kurš bija aprīkots ar videokameru, kas pārraidīja notiekošo uz virsmas.&lt;ref name=&quot;:15&quot; /&gt; Viņam tika uzdots uzdevums atrast Krikunova dokumentus. Viņa kajītē Smaga atrada tikai Krikunova meitu, bet vienā no koridoriem — pašu Krikunovu un viņa mazdēlu.&lt;ref name=&quot;:15&quot; /&gt; Pēc tam sakas citu bojāgājušo meklēšana. Turklāt no aukstā ūdens izceltās mirstīgās atliekas, nonākot siltākā gaisā, sāka strauji sadalīties. Tāpēc negadījuma vietā tika nogādāti refrižeratoru kravas kuģi, kuros bojāgājušo ķermeņi nogādāja krastā.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:15&quot; /&gt; Lai iekļūtu dažās kuģa daļās, tika izmantotas [[sprāgstvielas]], jo koka durvis bija pietūkušas no ūdens un tās nebija iespējams atvērt. Dažas kajīšu durvis tika atvērtas ar lauzņiem.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

Saskaņā ar drošības noteikumiem nirējiem bija jāpaliek zem ūdens aptuveni 35 minūtes, taču daudzi no viņiem tur pavadīja daudz ilgāku laiku.&lt;ref name=&quot;:15&quot; /&gt; Kādu nakti divi nirēji, komandleitnants Igors Ivļevs un mičmanis Jurijs Poļiščuks, strādāja zem ūdens. Viņi pielika ievērojamas pūles, lai novietotu un detonētu sprāgstvielas, pārvietojoties pa kuģa koridoriem un iztērējot gandrīz visu [[Skābeklis|skābekļa]] un [[Slāpeklis|slāpekļa]] maisījuma krājumu. Poļiščukam izdevās ievilkt Ivļevu niršanas tīklā, taču pats viņš zaudēja samaņu un nokrita uz jūras gultnes. Citi nirēji, riskējot ar savu dzīvību, spēja viņu nogādāt virspusē un ievietot [[Barokamera|barokamerā]]. Tomēr 10. septembrī Jurijs Poļiščuks nomira, neatgūstot samaņu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Pēc tam skābekļa balonus izmantošana tika pārtraukta un aizstāta ar šļūteni, pa kuru maisījums elpošanai tika piegādāts no virsmas.19. septembrī mičmanam Sergejam Šardakovam tika uzdots ieiet kajītē, kur, pēc aculiecinieku teiktā, atradās bērnu mirstīgās atliekas. Mēģinot atvērt durvis ar lauzni, viņš sapinās šļūtenēs un kabeļos, nepaspēja izvēdināt savu [[Skafandrs|skafandru]] un zaudēja samaņu. Viņa partnerim izdevās Šardakovu izvilkt, taču viņš nomira zem ūdens, pirms no virsmas ieradās palīdzība.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Pēc otrā nirēja nāves un lielākās daļas kuģa iekšpuses izpētes tika pieņemts lēmums pārtraukt niršanas operācijas. Niršanas laikā tika izpētīti aptuveni 52 % kuģa iekšpuses, no kuģa tika izceltas 129 bojāgājušo mirstīgās atliekas, bet no jūras gultnes ap kuģi — vēl 18. Saskaņā ar oficiālajiem datiem kuģa iekšpusē palika 64 bojāgājušie.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

== Izmeklēšana un tiesas prāvas ==
[[PSKP CK ģenerālsekretārs]] [[Mihails Gorbačovs]] par notikušo tika informēts 1. septembra rītā, taču katastrofas vietā neieradās.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Tomēr izmeklēšanas komisijā viņš iekļāva transporta, flotes un tirdzniecības ministrus, kā arī VDK priekšsēdētāja vietniekus, iekšlietu ministra vietnieku un citus [[PSKP CK Politbirojs|Politbiroja]] locekļus — kopumā aptuveni 50 cilvēku.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Arī [[Ukrainas PSR]] Komunistiskās partijas pirmais sekretārs [[Jakovs Pogrebņaks]] nosūtīja uz Novorosijsku pārstāvju grupu, jo daudzi &quot;Nahimova&quot; un &quot;Vaseva&quot; pasažieri un apkalpes locekļi bija [[ukraiņi]].&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Novorosijskā ieradās arī [[PSRS Ministru padome|PSRS Ministru padomes]] priekšsēdētāja pirmais vietnieks [[Heidars Alijevs]], kurš kļuva par izmeklēšanas komisijas vadītāju.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Uzrunājot gandrīz 500 bojāgājušo pasažieru un jūrnieku tuviniekus, viņš paziņoja, ka &quot;ieslodzīs tik daudz cilvēku, cik gāja bojā&quot;, un ka &quot;vismaz viens no kapteiņiem tiks [[Nošaušana|nošauts]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Īpaši svarīgās lietas izmeklētājam Borisam Uvarovam, kurš tika izsaukts uz avārijas vietu 1. septembra naktī, tika dotas aptuveni 15 dienas, lai noskaidrotu vainīgos.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

Kuģa &quot;Vasevs&quot; kapteinis Tkačenko tika arestēts 1. septembrī, bet &quot;Nahimova&quot; kapteinis Markovs — 2. septembrī. Pēc izmeklētāja Uvarova teiktā, sākotnēji Tkačenko saglabāja pārliecinātu izturēšanos un pilnībā vainoja &quot;Nahimova&quot; apkalpi. Pateicoties VDK aģentiem, no &quot;Vaseva&quot;, kas ostā ieradās neilgi pēc negadījuma, izdevās konfiscēt ātruma lenti un kursa reģistratoru, pirms to varēja izdarīt PSRS Jūras Ministrijas amatpersonas.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Saskaņā ar &quot;Vaseva&quot; trešā palīga Zubjuka liecību kļuva skaidrs, ka pēc sadursmes kapteinis Tkačenko mēģināja izdzēst no sardzes žurnāla melnraksta palīga piezīmes, kas liecināja par kuģu tuvošanos sadursmei.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Kad Uvarovs par to informēja Tkačenko, viņam iestājās īslaicīgs garīgs sabrukums, kura dēļ viņš tika nosūtīts uz [[Maskava|Maskavu]], kur viņš tika izārstēts un atzīts par pieskaitāmu.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Kapteinis Markovs jau no paša sākuma atzina savu vainu un šķita pārliecinātāks, taču kad viņš pārskatīja lietas materiālus, tika konstatēts, ka Markovs atrodas [[Infarkts|pirmsinfarkta]] stāvoklī.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Izmeklēšana ilga nevis 15 dienas, bet vairākus mēnešus. Tika nopratināti aptuveni 1200 cilvēku, un lietas materiāli aizņēma 60 sējumus.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Abu kuģu apkalpju rīcībā tika konstatēti daudzi pārkāpumi. Tas galvenokārt attiecās uz kapteini Markovu, kurš pameta &quot;Nahimova&quot; tiltiņu laikā, kad pastāvēja sadursmes risks.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Tika arī konstatēts, ka visi 90 iluminatori apakšējos klājos bija atvērti un visas durvis starp ūdensnecaurlaidīgajām starpsienām bija atvērtas.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Ja nebūtu šo apstākļu, &quot;Nahimovs&quot; pēc sadursmes varētu palikt virs ūdens vēl vairākas stundas. Kopumā tika konstatēts, ka Markovs bija pārkāpis 25 noteikumu punktus, bet Tkačenko — 15.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

Abu kapteiņu atklātās tiesas sēdes sākās Odesā 1987. gada aprīlī un ilga vairāk nekā trīs nedēļas. Apsūdzētie uz tiesas sēdēm tika nogādāti stingrā apsardzībā, bet zālē viņi tika nošķirti aiz ložu necaurlaidīga stikla, jo tiesā atradās daudzi upuru radinieki.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Tiesa atzina abus kapteiņus par vainīgiem saskaņā ar Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 85. pantu &quot;Transporta drošības noteikumu pārkāpšana&quot;, kura rezultātā gāja bojā 423 cilvēki. Pēc Uvarova teiktā, divas dienas pirms sprieduma pasludināšanas viņam tika uzdots vismaz vienu no kapteiņiem apsūdzēt saskaņā ar 102. pantu &quot;Apzināta slepkavība pastiprinošos apstākļos&quot;, kas paredzēja [[Nāvessods|nāvessodu]] nošaujot. Uvarovs arī nonāca upuru radinieku spiediena ietekmē, jo viņi arī pieprasīja apsūdzību saskaņā ar 102. pantu. Pēc Uvarova teiktā, viņš atteicās to darīt un spēja panākt, ka abiem kapteiņiem apsūdzība tika izvirzīta tikai saskaņā ar 85. pantu.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Galu galā Markovam un Tkačenko tika piespriests 15 gadu cietumsods.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

== Kapteiņu likteņi ==
1992. gadā [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] [[Boriss Jeļcins]] apžēloja Markovu, kurš sodu izcieta [[Rostova|Rostovā]], bet [[Ukrainas prezidents]] [[Leonīds Kravčuks]] apžēloja Tkačenko, kurš sodu izcieta [[Ļviva|Ļvivā]].&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Markova atbrīvošanu atbalstīja Kapteiņu asociācija, savukārt Tkačenko tika atbrīvots smagas garīgās slimības dēļ.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Tkačenko dzīvoja Odesā, taču anonīmu draudu dēļ pieņēma sievas uzvārdu — Taļjors, un kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Izraēla|Izraēlu]], kur atkal kļuva par kapteini. 2003. gadā [[jahta]], kuras kapteinis bija Tkačenko, nogrima pie Kanādas krastiem. Katastrofā gāja bojā Tkačenko un vēl divi cilvēki.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

Markovam izdevās iegūt kapteiņa-mentora amatu kuģniecības kompānijā, taču neviens no viņa bijušajiem draugiem vai kolēģiem no &quot;Nahimova&quot; ar viņu vairs nerunāja. Viņš nomira Odesā 2007. gadā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

== Kuģu likteņi ==
Pēc negadījuma kuģis &quot;Pjotrs Vasevs&quot; tika izkrauts un nosūtīts uz [[Čornomorska|Iļjičovsku]], kur tam Iļjičevskas kuģu būvētavā tika veikts avārijas remonts. Pēc remonta beramkravu kuģis tika pārdēvēts par &quot;Podoļsku&quot;. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kuģis 1996. gadā tika pārdots ārvalstīs un kādu laiku kuģoja zem [[Kambodža|Kambodžas]] karoga. Līdz 2010. gadam tas sešas reizes bija mainījis kuģniecības uzņēmumu un nosaukumu. 2012. gadā kuģis tika nosūtīts uz [[Bangladeša|Bangladešu]], kur to sagrieza metāllūžņos.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;

Pēc &quot;Nahimova&quot; nogrimšanas kuģa atlūzas vairākkārt tika apmeklētas zemūdens fotografēšanas un izpētes nolūkos. Vairāku gadu laikā no kuģa tvertnēm tika atsūknēta un aizvākta arī atlikusī degviela, mazuts un smērvielas. Sākotnēji tika ierosināts virs &quot;Nahimova&quot; uzbūvēt apbedījuma uzkalniņu, taču šī ideja izmaksu dēļ tika noraidīta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/exped/mchs|title=Подводные экспедиции, МЧС, 1997г. Катастрофа &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt; Gadu pēc sadursmes Dobas ragā, netālu no katastrofas vietas, tika uzstādīts piemiņas memoriāls bojāgājušajiem pasažieriem un apkalpes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://admiral-nakhimov.net.ru/new/index.php/memorial|title=Памятник на мысе Дооб. Катастрофа &quot;Адмирала Нахимова&quot;|website=admiral-nakhimov.net.ru|access-date=2026-10-09}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces|2}}
== Literatūra ==
*D.T.Čapkiss, ''Гибель &quot;Адмирала Нахимова&quot;'', 606.lpp, 1995. gads. ISBN 5-88475-022-6.
[[Kategorija:Negadījumi]]
[[Kategorija:1986. gads]]</text>
      <sha1>olug8lmav8tfsmwtl413pnjwv5xfpyf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jansikspārņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641320</id>
    <revision>
      <id>4534655</id>
      <parentid>4534303</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:05:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534655</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7965" sha1="8mg83sgkiq8mdvbfdwx7kuqs6m6w4xe" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Pipistrellus flight2.jpg
|    att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|       apakškārta = Yangochiroptera
|    apakškārta_lv = Jansikspārņi
|         binomial = Yangochiroptera &lt;small&gt;([[Koopman]], 1984)&lt;/small&gt;
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
* {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Jansikspārņi''' (''Yangochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām.  Otra apakškārta ir [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

Jansikspārņu apakškārtā iekļautas lielākā daļa [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugu, izņemot sešas sīksikspārņu dzimtas, kas kopā ar [[augļsikspārņi]]em veido jiņsikspārņu apakškārtu. Visas jansikspārņu sugas izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Tās izmanto augstas [[frekvence]]s skaņas, lai medītu [[kukaiņi|kukaiņus]] un izvairītos no šķēršļiem.&lt;ref&gt;Nojiri, Taro; Wilson, Laura A. B.; López-Aguirre, Camilo; Tu, Vuong Tan; Kuratani, Shigeru; Ito, Kai; Higashiyama, Hiroki; Son, Nguyen Truong; Fukui, Dai; Sadier, Alexa; Sears, Karen E.; Endo, Hideki; Kamihori, Satoshi; Koyabu, Daisuke (2021-04-12). [https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(20)31895-9?_returnURL=https%3A%2F%2Flinkinghub.elsevier.com%2Fretrieve%2Fpii%2FS0960982220318959%3Fshowall%3Dtrue &quot;Embryonic evidence uncovers convergent origins of laryngeal echolocation in bats&quot;.] Current Biology. 31 (7): 1353–1365.e3. Bibcode:2021CBio...31E1353N. doi:10.1016/j.cub.2020.12.043. hdl:1885/286428. ISSN 0960-9822. PMID 33675700. S2CID 232125726.&lt;/ref&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un jansikspārņi (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;

Molekulārajos pētījumos noskaidrots, ka jansikspārņu un jiņsikspārņu grupas [[evolūcija|evolucionāri]] viena no otras nodalījušās apmēram pirms 63 miljoniem gadu.&lt;ref&gt; Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;

=== Zinātniskā nosaukuma izcelsme ===
Vārds ''Yangochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] &quot;Yang-&quot; un &quot;-chiroptera&quot; ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis &quot;Yang-&quot; radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yinochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.&lt;ref name=yin&gt;[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]&lt;/ref&gt; Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.&lt;ref name=yin/&gt;

== Iekšējās auss anatomija ==
Sikspārņu iekšējā auss sastāv no spirālveida [[auss|auss gliemeža]] (''Cochlea''), kuru klāj sensoras šūnas ar matiņiem, kas skaņu svārstību izraisīto vibrāciju pārvērš neironu signālos. Šie signāli uz [[smadzenes|smadzenēm]] pārvietojas pa kanālu, kas lielākajai daļai [[zīdītāji|zīdītāju]] ir kaulains. Tieši šajā iekšējās auss uzbūvē slēpjas pārsteidzošā atšķirība starp jansikspārņiem un jiņsikspārņiem.&lt;ref name=yin/&gt; 

Šis neironu kanāls jeb Rozentāla kanāls jiņsikspārņiem tāpat kā citiem zīdītājiem (izņemot [[ehidna|ehidnām]] un [[pīļknābis|pīļknābjiem]]) ir pilnībā kaulains. Toties jansikspārņiem  kanāls ir bez sienām. Tas nozīmē plašāku telpu, pieļaujot neironus dažādos lielumos, dažādā skaitā un sarežģītībā, tādējādi ar lielākām iespējām analizēt skaņas viļņus un atšķirīgas eholokācijas formas.&lt;ref name=yin/&gt; Iespējams, pateicoties šai advancētajai spējai analizēt skaņas viļņus, jansikspārņu sugu ekstrēmo dažādību un ekoloģiskajām atšķirībām (uzvedībā, diētā un dzīves vides dažādībā).&lt;ref name=yin/&gt;

== Klasifikācija ==
'''Jansikspārņu apakškārta''' (''Yangochiroptera'')
* {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Yangochiroptera|Jansikspārņi}}
{{autoritatīvā vadība}}
*[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0169534706000218 The evolution of echolocation in bats]
*[https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography]
*[https://academic.oup.com/mbe/article/22/9/1869/982122?login=false A Nuclear DNA Phylogenetic Perspective on the Evolution of Echolocation and Historical Biogeography of Extant Bats (Chiroptera)]

[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>8mg83sgkiq8mdvbfdwx7kuqs6m6w4xe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534661</id>
      <parentid>4534655</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:07:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4534661</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7965" sha1="r5tixalp6136n830xq4jz4di7p32b2x" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Pipistrellus flight2.jpg
|    att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|       apakškārta = Yangochiroptera
|    apakškārta_lv = Jansikspārņi
|         binomial = Yangochiroptera &lt;small&gt;([[Koopman]], 1984)&lt;/small&gt;
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
* {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Jansikspārņi''' (''Yangochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām.  Otra apakškārta ir [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

Jansikspārņu apakškārtā iekļautas lielākā daļa [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugu, izņemot sešas sīksikspārņu dzimtas, kas kopā ar [[augļsikspārņi]]em veido jiņsikspārņu apakškārtu. Visas jansikspārņu sugas izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Tās izmanto augstas [[frekvence]]s skaņas, lai medītu [[kukaiņi|kukaiņus]] un izvairītos no šķēršļiem.&lt;ref&gt;Nojiri, Taro; Wilson, Laura A. B.; López-Aguirre, Camilo; Tu, Vuong Tan; Kuratani, Shigeru; Ito, Kai; Higashiyama, Hiroki; Son, Nguyen Truong; Fukui, Dai; Sadier, Alexa; Sears, Karen E.; Endo, Hideki; Kamihori, Satoshi; Koyabu, Daisuke (2021-04-12). [https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(20)31895-9?_returnURL=https%3A%2F%2Flinkinghub.elsevier.com%2Fretrieve%2Fpii%2FS0960982220318959%3Fshowall%3Dtrue &quot;Embryonic evidence uncovers convergent origins of laryngeal echolocation in bats&quot;.] Current Biology. 31 (7): 1353–1365.e3. Bibcode:2021CBio...31E1353N. doi:10.1016/j.cub.2020.12.043. hdl:1885/286428. ISSN 0960-9822. PMID 33675700. S2CID 232125726.&lt;/ref&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un jansikspārņi (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;

Molekulārajos pētījumos noskaidrots, ka jansikspārņu un jiņsikspārņu grupas [[evolūcija|evolucionāri]] viena no otras nodalījušās apmēram pirms 63 miljoniem gadu.&lt;ref&gt; Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;

=== Zinātniskā nosaukuma izcelsme ===
Vārds ''Yangochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] &quot;Yang-&quot; un &quot;-chiroptera&quot; ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis &quot;Yang-&quot; radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yinochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.&lt;ref name=yin&gt;[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]&lt;/ref&gt; Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.&lt;ref name=yin/&gt;

== Iekšējās auss anatomija ==
Sikspārņu iekšējā auss sastāv no spirālveida [[auss|auss gliemeža]] (''Cochlea''), kuru klāj sensoras šūnas ar matiņiem, kas skaņu svārstību izraisīto vibrāciju pārvērš neironu signālos. Šie signāli uz [[smadzenes|smadzenēm]] pārvietojas pa kanālu, kas lielākajai daļai [[zīdītāji|zīdītāju]] ir kaulains. Tieši šajā iekšējās auss uzbūvē slēpjas pārsteidzošā atšķirība starp jansikspārņiem un jiņsikspārņiem.&lt;ref name=yin/&gt; 

Šis neironu kanāls jeb Rozentāla kanāls jiņsikspārņiem tāpat kā citiem zīdītājiem (izņemot [[ehidna|ehidnām]] un [[pīļknābis|pīļknābjiem]]) ir pilnībā kaulains. Toties jansikspārņiem  kanāls ir bez sienām. Tas nozīmē plašāku telpu, pieļaujot neironus dažādos lielumos, dažādā skaitā un sarežģītībā, tādējādi ar lielākām iespējām analizēt skaņas viļņus un atšķirīgas eholokācijas formas.&lt;ref name=yin/&gt; Iespējams, pateicoties šai advancētajai spējai analizēt skaņas viļņus, jansikspārņu sugu ekstrēmo dažādību un ekoloģiskajām atšķirībām (uzvedībā, diētā un dzīves vides dažādībā).&lt;ref name=yin/&gt;

== Klasifikācija ==
'''Jansikspārņu apakškārta''' (''Yangochiroptera'')
* {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Yangochiroptera|Jansikspārņi}}
*[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0169534706000218 The evolution of echolocation in bats]
*[https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography]
*[https://academic.oup.com/mbe/article/22/9/1869/982122?login=false A Nuclear DNA Phylogenetic Perspective on the Evolution of Echolocation and Historical Biogeography of Extant Bats (Chiroptera)]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>r5tixalp6136n830xq4jz4di7p32b2x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534665</id>
      <parentid>4534661</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:17:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Klasifikācija */</comment>
      <origin>4534665</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7965" sha1="j66k5grn0hdvkjjfpz1ps3lct0irf1a" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Pipistrellus flight2.jpg
|    att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|       apakškārta = Yangochiroptera
|    apakškārta_lv = Jansikspārņi
|         binomial = Yangochiroptera &lt;small&gt;([[Koopman]], 1984)&lt;/small&gt;
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
* {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Jansikspārņi''' (''Yangochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām.  Otra apakškārta ir [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

Jansikspārņu apakškārtā iekļautas lielākā daļa [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugu, izņemot sešas sīksikspārņu dzimtas, kas kopā ar [[augļsikspārņi]]em veido jiņsikspārņu apakškārtu. Visas jansikspārņu sugas izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Tās izmanto augstas [[frekvence]]s skaņas, lai medītu [[kukaiņi|kukaiņus]] un izvairītos no šķēršļiem.&lt;ref&gt;Nojiri, Taro; Wilson, Laura A. B.; López-Aguirre, Camilo; Tu, Vuong Tan; Kuratani, Shigeru; Ito, Kai; Higashiyama, Hiroki; Son, Nguyen Truong; Fukui, Dai; Sadier, Alexa; Sears, Karen E.; Endo, Hideki; Kamihori, Satoshi; Koyabu, Daisuke (2021-04-12). [https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(20)31895-9?_returnURL=https%3A%2F%2Flinkinghub.elsevier.com%2Fretrieve%2Fpii%2FS0960982220318959%3Fshowall%3Dtrue &quot;Embryonic evidence uncovers convergent origins of laryngeal echolocation in bats&quot;.] Current Biology. 31 (7): 1353–1365.e3. Bibcode:2021CBio...31E1353N. doi:10.1016/j.cub.2020.12.043. hdl:1885/286428. ISSN 0960-9822. PMID 33675700. S2CID 232125726.&lt;/ref&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un jansikspārņi (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;

Molekulārajos pētījumos noskaidrots, ka jansikspārņu un jiņsikspārņu grupas [[evolūcija|evolucionāri]] viena no otras nodalījušās apmēram pirms 63 miljoniem gadu.&lt;ref&gt; Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;

=== Zinātniskā nosaukuma izcelsme ===
Vārds ''Yangochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] &quot;Yang-&quot; un &quot;-chiroptera&quot; ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis &quot;Yang-&quot; radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yinochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.&lt;ref name=yin&gt;[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]&lt;/ref&gt; Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.&lt;ref name=yin/&gt;

== Iekšējās auss anatomija ==
Sikspārņu iekšējā auss sastāv no spirālveida [[auss|auss gliemeža]] (''Cochlea''), kuru klāj sensoras šūnas ar matiņiem, kas skaņu svārstību izraisīto vibrāciju pārvērš neironu signālos. Šie signāli uz [[smadzenes|smadzenēm]] pārvietojas pa kanālu, kas lielākajai daļai [[zīdītāji|zīdītāju]] ir kaulains. Tieši šajā iekšējās auss uzbūvē slēpjas pārsteidzošā atšķirība starp jansikspārņiem un jiņsikspārņiem.&lt;ref name=yin/&gt; 

Šis neironu kanāls jeb Rozentāla kanāls jiņsikspārņiem tāpat kā citiem zīdītājiem (izņemot [[ehidna|ehidnām]] un [[pīļknābis|pīļknābjiem]]) ir pilnībā kaulains. Toties jansikspārņiem  kanāls ir bez sienām. Tas nozīmē plašāku telpu, pieļaujot neironus dažādos lielumos, dažādā skaitā un sarežģītībā, tādējādi ar lielākām iespējām analizēt skaņas viļņus un atšķirīgas eholokācijas formas.&lt;ref name=yin/&gt; Iespējams, pateicoties šai advancētajai spējai analizēt skaņas viļņus, jansikspārņu sugu ekstrēmo dažādību un ekoloģiskajām atšķirībām (uzvedībā, diētā un dzīves vides dažādībā).&lt;ref name=yin/&gt;

== Klasifikācija ==
'''Jansikspārņu apakškārta''' (''Yangochiroptera'')
* {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Yangochiroptera|Jansikspārņi}}
*[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0169534706000218 The evolution of echolocation in bats]
*[https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography]
*[https://academic.oup.com/mbe/article/22/9/1869/982122?login=false A Nuclear DNA Phylogenetic Perspective on the Evolution of Echolocation and Historical Biogeography of Extant Bats (Chiroptera)]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>j66k5grn0hdvkjjfpz1ps3lct0irf1a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534671</id>
      <parentid>4534665</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:26:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>stils</comment>
      <origin>4534671</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7963" sha1="q2ipda3o9zeol7ta7gni9sum7beutin" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Pipistrellus flight2.jpg
|    att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|       apakškārta = Yangochiroptera
|    apakškārta_lv = Jansikspārņi
|         binomial = Yangochiroptera &lt;small&gt;([[Koopman]], 1984)&lt;/small&gt;
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
* {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Jansikspārņi''' (''Yangochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām.  Otra apakškārta ir [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

Jansikspārņu apakškārtā iekļautas lielākā daļa [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugu, izņemot sešas sīksikspārņu dzimtas, kas kopā ar [[augļsikspārņi]]em veido jiņsikspārņu apakškārtu. Visas jansikspārņu sugas izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Tās izmanto augstas [[frekvence]]s skaņas, lai medītu [[kukaiņi|kukaiņus]] un izvairītos no šķēršļiem.&lt;ref&gt;Nojiri, Taro; Wilson, Laura A. B.; López-Aguirre, Camilo; Tu, Vuong Tan; Kuratani, Shigeru; Ito, Kai; Higashiyama, Hiroki; Son, Nguyen Truong; Fukui, Dai; Sadier, Alexa; Sears, Karen E.; Endo, Hideki; Kamihori, Satoshi; Koyabu, Daisuke (2021-04-12). [https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(20)31895-9?_returnURL=https%3A%2F%2Flinkinghub.elsevier.com%2Fretrieve%2Fpii%2FS0960982220318959%3Fshowall%3Dtrue &quot;Embryonic evidence uncovers convergent origins of laryngeal echolocation in bats&quot;.] Current Biology. 31 (7): 1353–1365.e3. Bibcode:2021CBio...31E1353N. doi:10.1016/j.cub.2020.12.043. hdl:1885/286428. ISSN 0960-9822. PMID 33675700. S2CID 232125726.&lt;/ref&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un jansikspārņi (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;

Molekulārajos pētījumos noskaidrots, ka jansikspārņu un jiņsikspārņu grupas [[evolūcija|evolucionāri]] viena no otras nodalījušās apmēram pirms 63 miljoniem gadu.&lt;ref&gt; Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;

=== Zinātniskā nosaukuma izcelsme ===
Vārds ''Yangochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] &quot;Yang-&quot; un &quot;-chiroptera&quot; ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis &quot;Yang-&quot; radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yinochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.&lt;ref name=yin&gt;[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]&lt;/ref&gt; Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.&lt;ref name=yin/&gt;

== Iekšējās auss anatomija ==
Sikspārņu iekšējā auss sastāv no spirālveida [[auss|auss gliemeža]] (''Cochlea''), kuru klāj sensoras šūnas ar matiņiem, kas skaņu svārstību izraisīto vibrāciju pārvērš neironu signālos. Šie signāli uz [[smadzenes|smadzenēm]] pārvietojas pa kanālu, kas lielākajai daļai [[zīdītāji|zīdītāju]] ir kaulains. Tieši šajā iekšējās auss uzbūvē slēpjas pārsteidzošā atšķirība starp jansikspārņiem un jiņsikspārņiem.&lt;ref name=yin/&gt; 

Šis neironu kanāls jeb Rozentāla kanāls jiņsikspārņiem tāpat kā citiem zīdītājiem (izņemot [[ehidna|ehidnām]] un [[pīļknābis|pīļknābjiem]]) ir pilnībā kaulains. Toties jansikspārņiem  kanāls ir bez sienām. Tas nozīmē plašāku telpu, pieļaujot neironus dažādos lielumos, dažādā skaitā un sarežģītībā, tādējādi ar lielākām iespējām analizēt skaņas viļņus un atšķirīgas eholokācijas formas.&lt;ref name=yin/&gt; Iespējams, pateicoties šai advancētajai spējai analizēt skaņas viļņus, jansikspārņu sugu ekstrēmo dažādību un ekoloģiskajām atšķirībām (uzvedībā, diētā un dzīves vides dažādībā).&lt;ref name=yin/&gt;

== Sistemātika ==
'''Jansikspārņu apakškārta''' (''Yangochiroptera'')
* {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Ūsaino sikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Yangochiroptera|Jansikspārņi}}
*[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0169534706000218 The evolution of echolocation in bats]
*[https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography]
*[https://academic.oup.com/mbe/article/22/9/1869/982122?login=false A Nuclear DNA Phylogenetic Perspective on the Evolution of Echolocation and Historical Biogeography of Extant Bats (Chiroptera)]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>q2ipda3o9zeol7ta7gni9sum7beutin</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jiņsikspārņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641341</id>
    <revision>
      <id>4534504</id>
      <parentid>4534312</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T14:37:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7730" sha1="kr160wpzhmg1czhtu7twk8j0flr7cj8" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Golden crowned fruit bat.jpg
|    att_nosaukums = [[Dzeltengalvas augļsikspārnis]] (''Acerodon jubatus'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|       apakškārta = Yinpterochiroptera
|    apakškārta_lv = Jiņsikspārņi
|         binomial = Yinpterochiroptera &lt;small&gt;(Springer, Teeling, Madsen, Stanhope and Jong, 2001)&lt;/small&gt;
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Jiņsikspārņi''' (''Yinpterochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām.  Otra apakškārta ir [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; 

Jiņsikspārņu apakškārtā saskaņā ar jaunāko sistemātiku apvienotas [[Augļsikspārņu dzimta|augļsikspārņu]] (tradicionālajā sistemātikā pazīstamas kā [[dižsikspārņi|dižsikspārņu apakškārtas]] (''Megachiroptera'')) sugas un sešas [[sīksikspārņu]] dzimtas sugas ([[Kameņsikspārnis|cūkdeguņu]] (''Craseonycteridae''), [[Pakavdeguņi|pakavdeguņu]](''Rhinolophidae''), [[Peļastes sikspārņi|peļastes sikspārņu]] (''Rhinopomatidae''), [[Trīszardeguņu dzimta|trīszardeguņu]] (''Rhinonycteridae''), [[Vecās pasaules lapdeguņu dzimta|Vecās pasaules lapdeguņu]] (''Hipposideridae'') un [[Viltus vampīrsikspārņu dzimta|viltus vampīrsikspārņu]] (''Megadermatidae'') dzimtas).&lt;ref&gt;Morales, Ariadna E.; Liang, Yan; Thomas, William R.; Leushkin, Evgeny V.; Castellanos, Francisco X.; Larkin, Denis M.; Brown, Tom; Fromm, Bastian; Hand, Suzanne J.; Huang, Zixia; Hughes, Graham M.; Jones, Matthew F.; Lim, Burton K.; Mai, Meike; Myers, Eugene W. (2026-09-23). [https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 &quot;Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography&quot;.] Nature. doi:10.1038/s41586-026-11007-3. ISSN 0028-0836.&lt;/ref&gt;

Molekulārajos pētījumos noskaidrots, ka jiņsikspārņu un jansikspārņu grupas [[evolūcija|evolucionāri]] viena no otras nodalījušās apmēram pirms 63 miljoniem gadu. Visjaunākā attīstības procesa dalīšanās notikusi pirms apmēram 60 miljoniem gadu — pakavdeguņiem (''Rhinolophidae'') nodaloties no augļsikspārņiem (''Pteropodoidea'').&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;

Jiņsikspārņiem, salīdzinot ar jansikspārņiem, daļēji samazināta vai pilnībā nav [[balsene]]s [[eholokācija]]s spēju (lai medītu [[kukaiņi|kukaiņus]] un izvairītos no šķēršļiem, izmanto augstas [[frekvence]]s skaņu).&lt;ref name=&quot;phylo&quot;/&gt;&lt;ref name=yin/&gt; Zinātnieki šobrīd vēl nav raduši atbildi, vai sikspārņu priekštečiem visiem bija eholokocijas spējas un evolūcijas ceļā tās tika zaudētas, vai tas notika otrādāk - priekštečiem nebija eholokācijas spēju, un tās attīstījās vēlāk.&lt;ref name=yin/&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;

=== Zinātniskā nosaukuma izcelsme ===
Vārds ''Yinochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] &quot;Yin-&quot; un &quot;-chiroptera&quot; ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis &quot;Yin-&quot; radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yangochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.&lt;ref name=yin&gt;[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]&lt;/ref&gt; Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.&lt;ref name=yin/&gt;

== Iekšējās auss anatomija ==
Sikspārņu iekšējā auss sastāv no spirālveida [[auss|auss gliemeža]] (''Cochlea''), kuru klāj sensoras šūnas ar matiņiem, kas skaņu svārstību izraisīto vibrāciju pārvērš neironu signālos. Šie signāli uz [[smadzenes|smadzenēm]] pārvietojas pa kanālu, kas lielākajai daļai [[zīdītāji|zīdītāju]] ir kaulains. Tieši šajā iekšējās auss uzbūvē slēpjas pārsteidzošā atšķirība starp jiņsikspārņiem un jansikspārņiem.&lt;ref name=yin/&gt; Šis neironu kanāls jeb Rozentāla kanāls jiņsikspārņiem tāpat kā citiem zīdītājiem (izņemot [[ehidna|ehidnām]] un [[pīļknābis|pīļknābjiem]]) ir pilnībā kaulains. Toties jansikspārņiem  kanāls ir bez sienām.&lt;ref name=yin/&gt;

== Klasifikācija ==
'''Jiņsikspārņu apakškārta''' (''Yinpterochiroptera'')
* {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}}
*[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0169534706000218 The evolution of echolocation in bats]
*[https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography]
*[https://academic.oup.com/mbe/article/22/9/1869/982122?login=false A Nuclear DNA Phylogenetic Perspective on the Evolution of Echolocation and Historical Biogeography of Extant Bats (Chiroptera)]

[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>kr160wpzhmg1czhtu7twk8j0flr7cj8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534653</id>
      <parentid>4534504</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:04:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4534653</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7757" sha1="m3mexm4cp07ej927hjuo9nvx44erjoz" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Golden crowned fruit bat.jpg
|    att_nosaukums = [[Dzeltengalvas augļsikspārnis]] (''Acerodon jubatus'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|       apakškārta = Yinpterochiroptera
|    apakškārta_lv = Jiņsikspārņi
|         binomial = Yinpterochiroptera &lt;small&gt;(Springer, Teeling, Madsen, Stanhope and Jong, 2001)&lt;/small&gt;
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Jiņsikspārņi''' (''Yinpterochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām.  Otra apakškārta ir [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; 

Jiņsikspārņu apakškārtā saskaņā ar jaunāko sistemātiku apvienotas [[Augļsikspārņu dzimta|augļsikspārņu]] (tradicionālajā sistemātikā pazīstamas kā [[dižsikspārņi|dižsikspārņu apakškārtas]] (''Megachiroptera'')) sugas un sešas [[sīksikspārņu]] dzimtas sugas ([[Kameņsikspārnis|cūkdeguņu]] (''Craseonycteridae''), [[Pakavdeguņi|pakavdeguņu]](''Rhinolophidae''), [[Peļastes sikspārņi|peļastes sikspārņu]] (''Rhinopomatidae''), [[Trīszardeguņu dzimta|trīszardeguņu]] (''Rhinonycteridae''), [[Vecās pasaules lapdeguņu dzimta|Vecās pasaules lapdeguņu]] (''Hipposideridae'') un [[Viltus vampīrsikspārņu dzimta|viltus vampīrsikspārņu]] (''Megadermatidae'') dzimtas).&lt;ref&gt;Morales, Ariadna E.; Liang, Yan; Thomas, William R.; Leushkin, Evgeny V.; Castellanos, Francisco X.; Larkin, Denis M.; Brown, Tom; Fromm, Bastian; Hand, Suzanne J.; Huang, Zixia; Hughes, Graham M.; Jones, Matthew F.; Lim, Burton K.; Mai, Meike; Myers, Eugene W. (2026-09-23). [https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 &quot;Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography&quot;.] Nature. doi:10.1038/s41586-026-11007-3. ISSN 0028-0836.&lt;/ref&gt;

Molekulārajos pētījumos noskaidrots, ka jiņsikspārņu un jansikspārņu grupas [[evolūcija|evolucionāri]] viena no otras nodalījušās apmēram pirms 63 miljoniem gadu. Visjaunākā attīstības procesa dalīšanās notikusi pirms apmēram 60 miljoniem gadu — pakavdeguņiem (''Rhinolophidae'') nodaloties no augļsikspārņiem (''Pteropodoidea'').&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;

Jiņsikspārņiem, salīdzinot ar jansikspārņiem, daļēji samazināta vai pilnībā nav [[balsene]]s [[eholokācija]]s spēju (lai medītu [[kukaiņi|kukaiņus]] un izvairītos no šķēršļiem, izmanto augstas [[frekvence]]s skaņu).&lt;ref name=&quot;phylo&quot;/&gt;&lt;ref name=yin/&gt; Zinātnieki šobrīd vēl nav raduši atbildi, vai sikspārņu priekštečiem visiem bija eholokocijas spējas un evolūcijas ceļā tās tika zaudētas, vai tas notika otrādāk - priekštečiem nebija eholokācijas spēju, un tās attīstījās vēlāk.&lt;ref name=yin/&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;

=== Zinātniskā nosaukuma izcelsme ===
Vārds ''Yinochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] &quot;Yin-&quot; un &quot;-chiroptera&quot; ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis &quot;Yin-&quot; radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yangochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.&lt;ref name=yin&gt;[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]&lt;/ref&gt; Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.&lt;ref name=yin/&gt;

== Iekšējās auss anatomija ==
Sikspārņu iekšējā auss sastāv no spirālveida [[auss|auss gliemeža]] (''Cochlea''), kuru klāj sensoras šūnas ar matiņiem, kas skaņu svārstību izraisīto vibrāciju pārvērš neironu signālos. Šie signāli uz [[smadzenes|smadzenēm]] pārvietojas pa kanālu, kas lielākajai daļai [[zīdītāji|zīdītāju]] ir kaulains. Tieši šajā iekšējās auss uzbūvē slēpjas pārsteidzošā atšķirība starp jiņsikspārņiem un jansikspārņiem.&lt;ref name=yin/&gt; Šis neironu kanāls jeb Rozentāla kanāls jiņsikspārņiem tāpat kā citiem zīdītājiem (izņemot [[ehidna|ehidnām]] un [[pīļknābis|pīļknābjiem]]) ir pilnībā kaulains. Toties jansikspārņiem  kanāls ir bez sienām.&lt;ref name=yin/&gt;

== Klasifikācija ==
'''Jiņsikspārņu apakškārta''' (''Yinpterochiroptera'')
* {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}}
{{autoritatīvā vadība}}
*[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0169534706000218 The evolution of echolocation in bats]
*[https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography]
*[https://academic.oup.com/mbe/article/22/9/1869/982122?login=false A Nuclear DNA Phylogenetic Perspective on the Evolution of Echolocation and Historical Biogeography of Extant Bats (Chiroptera)]

[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>m3mexm4cp07ej927hjuo9nvx44erjoz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534654</id>
      <parentid>4534653</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:05:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātikas izmaiņas */</comment>
      <origin>4534654</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7753" sha1="rsk1q75kgkndzsbajnv8u2da60hgk5e" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Golden crowned fruit bat.jpg
|    att_nosaukums = [[Dzeltengalvas augļsikspārnis]] (''Acerodon jubatus'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|       apakškārta = Yinpterochiroptera
|    apakškārta_lv = Jiņsikspārņi
|         binomial = Yinpterochiroptera &lt;small&gt;(Springer, Teeling, Madsen, Stanhope and Jong, 2001)&lt;/small&gt;
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Jiņsikspārņi''' (''Yinpterochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām.  Otra apakškārta ir [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; 

Jiņsikspārņu apakškārtā saskaņā ar jaunāko sistemātiku apvienotas [[Augļsikspārņu dzimta|augļsikspārņu]] (tradicionālajā sistemātikā pazīstamas kā [[dižsikspārņi|dižsikspārņu apakškārtas]] (''Megachiroptera'')) sugas un sešas [[sīksikspārņu]] dzimtas sugas ([[Kameņsikspārnis|cūkdeguņu]] (''Craseonycteridae''), [[Pakavdeguņi|pakavdeguņu]](''Rhinolophidae''), [[Peļastes sikspārņi|peļastes sikspārņu]] (''Rhinopomatidae''), [[Trīszardeguņu dzimta|trīszardeguņu]] (''Rhinonycteridae''), [[Vecās pasaules lapdeguņu dzimta|Vecās pasaules lapdeguņu]] (''Hipposideridae'') un [[Viltus vampīrsikspārņu dzimta|viltus vampīrsikspārņu]] (''Megadermatidae'') dzimtas).&lt;ref&gt;Morales, Ariadna E.; Liang, Yan; Thomas, William R.; Leushkin, Evgeny V.; Castellanos, Francisco X.; Larkin, Denis M.; Brown, Tom; Fromm, Bastian; Hand, Suzanne J.; Huang, Zixia; Hughes, Graham M.; Jones, Matthew F.; Lim, Burton K.; Mai, Meike; Myers, Eugene W. (2026-09-23). [https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 &quot;Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography&quot;.] Nature. doi:10.1038/s41586-026-11007-3. ISSN 0028-0836.&lt;/ref&gt;

Molekulārajos pētījumos noskaidrots, ka jiņsikspārņu un jansikspārņu grupas [[evolūcija|evolucionāri]] viena no otras nodalījušās apmēram pirms 63 miljoniem gadu. Visjaunākā attīstības procesa dalīšanās notikusi pirms apmēram 60 miljoniem gadu — pakavdeguņiem (''Rhinolophidae'') nodaloties no augļsikspārņiem (''Pteropodoidea'').&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;

Jiņsikspārņiem, salīdzinot ar jansikspārņiem, daļēji samazināta vai pilnībā nav [[balsene]]s [[eholokācija]]s spēju (lai medītu [[kukaiņi|kukaiņus]] un izvairītos no šķēršļiem, izmanto augstas [[frekvence]]s skaņu).&lt;ref name=&quot;phylo&quot;/&gt;&lt;ref name=yin/&gt; Zinātnieki šobrīd vēl nav raduši atbildi, vai sikspārņu priekštečiem visiem bija eholokocijas spējas un evolūcijas ceļā tās tika zaudētas, vai tas notika otrādāk - priekštečiem nebija eholokācijas spēju, un tās attīstījās vēlāk.&lt;ref name=yin/&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): jiņsikspārņi (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;

=== Zinātniskā nosaukuma izcelsme ===
Vārds ''Yinochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] &quot;Yin-&quot; un &quot;-chiroptera&quot; ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis &quot;Yin-&quot; radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yangochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.&lt;ref name=yin&gt;[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]&lt;/ref&gt; Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.&lt;ref name=yin/&gt;

== Iekšējās auss anatomija ==
Sikspārņu iekšējā auss sastāv no spirālveida [[auss|auss gliemeža]] (''Cochlea''), kuru klāj sensoras šūnas ar matiņiem, kas skaņu svārstību izraisīto vibrāciju pārvērš neironu signālos. Šie signāli uz [[smadzenes|smadzenēm]] pārvietojas pa kanālu, kas lielākajai daļai [[zīdītāji|zīdītāju]] ir kaulains. Tieši šajā iekšējās auss uzbūvē slēpjas pārsteidzošā atšķirība starp jiņsikspārņiem un jansikspārņiem.&lt;ref name=yin/&gt; Šis neironu kanāls jeb Rozentāla kanāls jiņsikspārņiem tāpat kā citiem zīdītājiem (izņemot [[ehidna|ehidnām]] un [[pīļknābis|pīļknābjiem]]) ir pilnībā kaulains. Toties jansikspārņiem  kanāls ir bez sienām.&lt;ref name=yin/&gt;

== Klasifikācija ==
'''Jiņsikspārņu apakškārta''' (''Yinpterochiroptera'')
* {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}}
{{autoritatīvā vadība}}
*[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0169534706000218 The evolution of echolocation in bats]
*[https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography]
*[https://academic.oup.com/mbe/article/22/9/1869/982122?login=false A Nuclear DNA Phylogenetic Perspective on the Evolution of Echolocation and Historical Biogeography of Extant Bats (Chiroptera)]

[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>rsk1q75kgkndzsbajnv8u2da60hgk5e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534662</id>
      <parentid>4534654</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:08:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4534662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7753" sha1="efj6lece1wvnqyn1ilaqh11wjcri56f" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Golden crowned fruit bat.jpg
|    att_nosaukums = [[Dzeltengalvas augļsikspārnis]] (''Acerodon jubatus'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|       apakškārta = Yinpterochiroptera
|    apakškārta_lv = Jiņsikspārņi
|         binomial = Yinpterochiroptera &lt;small&gt;(Springer, Teeling, Madsen, Stanhope and Jong, 2001)&lt;/small&gt;
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Jiņsikspārņi''' (''Yinpterochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām.  Otra apakškārta ir [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; 

Jiņsikspārņu apakškārtā saskaņā ar jaunāko sistemātiku apvienotas [[Augļsikspārņu dzimta|augļsikspārņu]] (tradicionālajā sistemātikā pazīstamas kā [[dižsikspārņi|dižsikspārņu apakškārtas]] (''Megachiroptera'')) sugas un sešas [[sīksikspārņu]] dzimtas sugas ([[Kameņsikspārnis|cūkdeguņu]] (''Craseonycteridae''), [[Pakavdeguņi|pakavdeguņu]](''Rhinolophidae''), [[Peļastes sikspārņi|peļastes sikspārņu]] (''Rhinopomatidae''), [[Trīszardeguņu dzimta|trīszardeguņu]] (''Rhinonycteridae''), [[Vecās pasaules lapdeguņu dzimta|Vecās pasaules lapdeguņu]] (''Hipposideridae'') un [[Viltus vampīrsikspārņu dzimta|viltus vampīrsikspārņu]] (''Megadermatidae'') dzimtas).&lt;ref&gt;Morales, Ariadna E.; Liang, Yan; Thomas, William R.; Leushkin, Evgeny V.; Castellanos, Francisco X.; Larkin, Denis M.; Brown, Tom; Fromm, Bastian; Hand, Suzanne J.; Huang, Zixia; Hughes, Graham M.; Jones, Matthew F.; Lim, Burton K.; Mai, Meike; Myers, Eugene W. (2026-09-23). [https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 &quot;Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography&quot;.] Nature. doi:10.1038/s41586-026-11007-3. ISSN 0028-0836.&lt;/ref&gt;

Molekulārajos pētījumos noskaidrots, ka jiņsikspārņu un jansikspārņu grupas [[evolūcija|evolucionāri]] viena no otras nodalījušās apmēram pirms 63 miljoniem gadu. Visjaunākā attīstības procesa dalīšanās notikusi pirms apmēram 60 miljoniem gadu — pakavdeguņiem (''Rhinolophidae'') nodaloties no augļsikspārņiem (''Pteropodoidea'').&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;

Jiņsikspārņiem, salīdzinot ar jansikspārņiem, daļēji samazināta vai pilnībā nav [[balsene]]s [[eholokācija]]s spēju (lai medītu [[kukaiņi|kukaiņus]] un izvairītos no šķēršļiem, izmanto augstas [[frekvence]]s skaņu).&lt;ref name=&quot;phylo&quot;/&gt;&lt;ref name=yin/&gt; Zinātnieki šobrīd vēl nav raduši atbildi, vai sikspārņu priekštečiem visiem bija eholokocijas spējas un evolūcijas ceļā tās tika zaudētas, vai tas notika otrādāk - priekštečiem nebija eholokācijas spēju, un tās attīstījās vēlāk.&lt;ref name=yin/&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): jiņsikspārņi (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;

=== Zinātniskā nosaukuma izcelsme ===
Vārds ''Yinochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] &quot;Yin-&quot; un &quot;-chiroptera&quot; ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis &quot;Yin-&quot; radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yangochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.&lt;ref name=yin&gt;[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]&lt;/ref&gt; Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.&lt;ref name=yin/&gt;

== Iekšējās auss anatomija ==
Sikspārņu iekšējā auss sastāv no spirālveida [[auss|auss gliemeža]] (''Cochlea''), kuru klāj sensoras šūnas ar matiņiem, kas skaņu svārstību izraisīto vibrāciju pārvērš neironu signālos. Šie signāli uz [[smadzenes|smadzenēm]] pārvietojas pa kanālu, kas lielākajai daļai [[zīdītāji|zīdītāju]] ir kaulains. Tieši šajā iekšējās auss uzbūvē slēpjas pārsteidzošā atšķirība starp jiņsikspārņiem un jansikspārņiem.&lt;ref name=yin/&gt; Šis neironu kanāls jeb Rozentāla kanāls jiņsikspārņiem tāpat kā citiem zīdītājiem (izņemot [[ehidna|ehidnām]] un [[pīļknābis|pīļknābjiem]]) ir pilnībā kaulains. Toties jansikspārņiem  kanāls ir bez sienām.&lt;ref name=yin/&gt;

== Klasifikācija ==
'''Jiņsikspārņu apakškārta''' (''Yinpterochiroptera'')
* {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}}
*[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0169534706000218 The evolution of echolocation in bats]
*[https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography]
*[https://academic.oup.com/mbe/article/22/9/1869/982122?login=false A Nuclear DNA Phylogenetic Perspective on the Evolution of Echolocation and Historical Biogeography of Extant Bats (Chiroptera)]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>efj6lece1wvnqyn1ilaqh11wjcri56f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534843</id>
      <parentid>4534662</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:28:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>saite</comment>
      <origin>4534843</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7769" sha1="94o3lnvhx00pnsfh0hx51qyiaqd2dew" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Golden crowned fruit bat.jpg
|    att_nosaukums = [[Dzeltengalvas augļsikspārnis]] (''Acerodon jubatus'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|       apakškārta = Yinpterochiroptera
|    apakškārta_lv = Jiņsikspārņi
|         binomial = Yinpterochiroptera &lt;small&gt;(Springer, Teeling, Madsen, Stanhope and Jong, 2001)&lt;/small&gt;
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Jiņsikspārņi''' (''Yinpterochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām.  Otra apakškārta ir [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; 

Jiņsikspārņu apakškārtā saskaņā ar jaunāko sistemātiku apvienotas [[Augļsikspārņu dzimta|augļsikspārņu]] (tradicionālajā sistemātikā pazīstamas kā [[dižsikspārņi|dižsikspārņu apakškārtas]] (''Megachiroptera'')) sugas un sešas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] dzimtas sugas ([[Kameņsikspārnis|cūkdeguņu]] (''Craseonycteridae''), [[Pakavdeguņi|pakavdeguņu]](''Rhinolophidae''), [[Peļastes sikspārņi|peļastes sikspārņu]] (''Rhinopomatidae''), [[Trīszardeguņu dzimta|trīszardeguņu]] (''Rhinonycteridae''), [[Vecās pasaules lapdeguņu dzimta|Vecās pasaules lapdeguņu]] (''Hipposideridae'') un [[Viltus vampīrsikspārņu dzimta|viltus vampīrsikspārņu]] (''Megadermatidae'') dzimtas).&lt;ref&gt;Morales, Ariadna E.; Liang, Yan; Thomas, William R.; Leushkin, Evgeny V.; Castellanos, Francisco X.; Larkin, Denis M.; Brown, Tom; Fromm, Bastian; Hand, Suzanne J.; Huang, Zixia; Hughes, Graham M.; Jones, Matthew F.; Lim, Burton K.; Mai, Meike; Myers, Eugene W. (2026-09-23). [https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 &quot;Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography&quot;.] Nature. doi:10.1038/s41586-026-11007-3. ISSN 0028-0836.&lt;/ref&gt;

Molekulārajos pētījumos noskaidrots, ka jiņsikspārņu un jansikspārņu grupas [[evolūcija|evolucionāri]] viena no otras nodalījušās apmēram pirms 63 miljoniem gadu. Visjaunākā attīstības procesa dalīšanās notikusi pirms apmēram 60 miljoniem gadu — pakavdeguņiem (''Rhinolophidae'') nodaloties no augļsikspārņiem (''Pteropodoidea'').&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;

Jiņsikspārņiem, salīdzinot ar jansikspārņiem, daļēji samazināta vai pilnībā nav [[balsene]]s [[eholokācija]]s spēju (lai medītu [[kukaiņi|kukaiņus]] un izvairītos no šķēršļiem, izmanto augstas [[frekvence]]s skaņu).&lt;ref name=&quot;phylo&quot;/&gt;&lt;ref name=yin/&gt; Zinātnieki šobrīd vēl nav raduši atbildi, vai sikspārņu priekštečiem visiem bija eholokocijas spējas un evolūcijas ceļā tās tika zaudētas, vai tas notika otrādāk - priekštečiem nebija eholokācijas spēju, un tās attīstījās vēlāk.&lt;ref name=yin/&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): jiņsikspārņi (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;

=== Zinātniskā nosaukuma izcelsme ===
Vārds ''Yinochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] &quot;Yin-&quot; un &quot;-chiroptera&quot; ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis &quot;Yin-&quot; radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yangochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.&lt;ref name=yin&gt;[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]&lt;/ref&gt; Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.&lt;ref name=yin/&gt;

== Iekšējās auss anatomija ==
Sikspārņu iekšējā auss sastāv no spirālveida [[auss|auss gliemeža]] (''Cochlea''), kuru klāj sensoras šūnas ar matiņiem, kas skaņu svārstību izraisīto vibrāciju pārvērš neironu signālos. Šie signāli uz [[smadzenes|smadzenēm]] pārvietojas pa kanālu, kas lielākajai daļai [[zīdītāji|zīdītāju]] ir kaulains. Tieši šajā iekšējās auss uzbūvē slēpjas pārsteidzošā atšķirība starp jiņsikspārņiem un jansikspārņiem.&lt;ref name=yin/&gt; Šis neironu kanāls jeb Rozentāla kanāls jiņsikspārņiem tāpat kā citiem zīdītājiem (izņemot [[ehidna|ehidnām]] un [[pīļknābis|pīļknābjiem]]) ir pilnībā kaulains. Toties jansikspārņiem  kanāls ir bez sienām.&lt;ref name=yin/&gt;

== Klasifikācija ==
'''Jiņsikspārņu apakškārta''' (''Yinpterochiroptera'')
* {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}}
*[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0169534706000218 The evolution of echolocation in bats]
*[https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography]
*[https://academic.oup.com/mbe/article/22/9/1869/982122?login=false A Nuclear DNA Phylogenetic Perspective on the Evolution of Echolocation and Historical Biogeography of Extant Bats (Chiroptera)]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>94o3lnvhx00pnsfh0hx51qyiaqd2dew</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534844</id>
      <parentid>4534843</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:29:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534844</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7768" sha1="2f5uzyz2t1oj60i5jh4xx0ij0tadnmy" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|           attēls = Golden crowned fruit bat.jpg
|    att_nosaukums = [[Dzeltengalvas augļsikspārnis]] (''Acerodon jubatus'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|        apakštips = Vertebrata
|     apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|        virsklase = Tetrapoda
|     virsklase_lv = Četrkājaiņi
|            klase = Mammalia
|         klase_lv = Zīdītāji
|       apakšklase = Theria
|    apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji
|       infraklase = Eutheria
|    infraklase_lv = Placentāļi
|   augstākā kārta = Boreoeutheria
|augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi
|        virskārta = Laurasiatheria
|     virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi
|            kārta = Chiroptera
|         kārta_lv = Sikspārņi
|       apakškārta = Yinpterochiroptera
|    apakškārta_lv = Jiņsikspārņi
|         binomial = Yinpterochiroptera &lt;small&gt;(Springer, Teeling, Madsen, Stanhope and Jong, 2001)&lt;/small&gt;
|       iedalījums =
* {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
|      kategorijas = nē
}}
'''Jiņsikspārņi''' (''Yinpterochiroptera'') saskaņā ar musdienu sistemātiku ir viena no divām [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') apakškārtām.  Otra apakškārta ir [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera'').&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; 

Jiņsikspārņu apakškārtā saskaņā ar jaunāko sistemātiku apvienotas [[Augļsikspārņu dzimta|augļsikspārņu]] (tradicionālajā sistemātikā pazīstamas kā [[dižsikspārņi|dižsikspārņu apakškārtas]] (''Megachiroptera'')) sugas un sešas [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] dzimtu sugas ([[Kameņsikspārnis|cūkdeguņu]] (''Craseonycteridae''), [[Pakavdeguņi|pakavdeguņu]](''Rhinolophidae''), [[Peļastes sikspārņi|peļastes sikspārņu]] (''Rhinopomatidae''), [[Trīszardeguņu dzimta|trīszardeguņu]] (''Rhinonycteridae''), [[Vecās pasaules lapdeguņu dzimta|Vecās pasaules lapdeguņu]] (''Hipposideridae'') un [[Viltus vampīrsikspārņu dzimta|viltus vampīrsikspārņu]] (''Megadermatidae'') dzimtas).&lt;ref&gt;Morales, Ariadna E.; Liang, Yan; Thomas, William R.; Leushkin, Evgeny V.; Castellanos, Francisco X.; Larkin, Denis M.; Brown, Tom; Fromm, Bastian; Hand, Suzanne J.; Huang, Zixia; Hughes, Graham M.; Jones, Matthew F.; Lim, Burton K.; Mai, Meike; Myers, Eugene W. (2026-09-23). [https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 &quot;Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography&quot;.] Nature. doi:10.1038/s41586-026-11007-3. ISSN 0028-0836.&lt;/ref&gt;

Molekulārajos pētījumos noskaidrots, ka jiņsikspārņu un jansikspārņu grupas [[evolūcija|evolucionāri]] viena no otras nodalījušās apmēram pirms 63 miljoniem gadu. Visjaunākā attīstības procesa dalīšanās notikusi pirms apmēram 60 miljoniem gadu — pakavdeguņiem (''Rhinolophidae'') nodaloties no augļsikspārņiem (''Pteropodoidea'').&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt;

Jiņsikspārņiem, salīdzinot ar jansikspārņiem, daļēji samazināta vai pilnībā nav [[balsene]]s [[eholokācija]]s spēju (lai medītu [[kukaiņi|kukaiņus]] un izvairītos no šķēršļiem, izmanto augstas [[frekvence]]s skaņu).&lt;ref name=&quot;phylo&quot;/&gt;&lt;ref name=yin/&gt; Zinātnieki šobrīd vēl nav raduši atbildi, vai sikspārņu priekštečiem visiem bija eholokocijas spējas un evolūcijas ceļā tās tika zaudētas, vai tas notika otrādāk - priekštečiem nebija eholokācijas spēju, un tās attīstījās vēlāk.&lt;ref name=yin/&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): jiņsikspārņi (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt;

=== Zinātniskā nosaukuma izcelsme ===
Vārds ''Yinochiroptera'' radies, savienojot [[priedēklis|priedēkli]] &quot;Yin-&quot; un &quot;-chiroptera&quot; ([[sikspārņu kārta]]s zinātniskais nosaukums). Priedēklis &quot;Yin-&quot; radies kā rotaļīga saspēle ar otru izdalīto sikspārņu grupu ''Yangochiroptera''; [[jiņ un jan]], jiņsikspārņi un jansikspārņi.&lt;ref name=yin&gt;[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats]&lt;/ref&gt; Izvēloties šo filzofisko vārdu saspēli, zinātnieki vēlējās uzsvērt jauno apakškārtu sikspārņu pretēji veidoto [[auss|iekšējās auss]] anatomiju un akustisko viļņu uztveršanas veidu.&lt;ref name=yin/&gt;

== Iekšējās auss anatomija ==
Sikspārņu iekšējā auss sastāv no spirālveida [[auss|auss gliemeža]] (''Cochlea''), kuru klāj sensoras šūnas ar matiņiem, kas skaņu svārstību izraisīto vibrāciju pārvērš neironu signālos. Šie signāli uz [[smadzenes|smadzenēm]] pārvietojas pa kanālu, kas lielākajai daļai [[zīdītāji|zīdītāju]] ir kaulains. Tieši šajā iekšējās auss uzbūvē slēpjas pārsteidzošā atšķirība starp jiņsikspārņiem un jansikspārņiem.&lt;ref name=yin/&gt; Šis neironu kanāls jeb Rozentāla kanāls jiņsikspārņiem tāpat kā citiem zīdītājiem (izņemot [[ehidna|ehidnām]] un [[pīļknābis|pīļknābjiem]]) ir pilnībā kaulains. Toties jansikspārņiem  kanāls ir bez sienām.&lt;ref name=yin/&gt;

== Klasifikācija ==
'''Jiņsikspārņu apakškārta''' (''Yinpterochiroptera'')
* {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}}
** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}}
** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}}
** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}}
*[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0169534706000218 The evolution of echolocation in bats]
*[https://www.nature.com/articles/s41586-026-11007-3 Reference genomes and fossils revise bat family phylogeny and biogeography]
*[https://academic.oup.com/mbe/article/22/9/1869/982122?login=false A Nuclear DNA Phylogenetic Perspective on the Evolution of Echolocation and Historical Biogeography of Extant Bats (Chiroptera)]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>2f5uzyz2t1oj60i5jh4xx0ij0tadnmy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dižsikspārņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641353</id>
    <revision>
      <id>4534515</id>
      <parentid>4534347</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:13:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4357" sha1="9f9z3wcjs4ls0z5rfqr6ocse4rw2tiy" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Dižsikspārņi
|      binomial = Megachiroptera &lt;small&gt;([[Dobson]], 1875)&lt;/small&gt;
|        attēls = 047 Indian flying fox in Keoladeo National Park Photo by Giles Laurent.jpg
| att_nosaukums = [[Indijas dižsikspārnis]] (''Pteropus medius'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|   kategorijas = nē
}}

'''Dižsikspārņi''' kādreiz tika izdalīti kā [[sikspārņi|sikspārņu kārtas]] (''Chiroptera'') apakškārta (dižsikspārņu apakškārta (''Megachiroptera'')).&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Lai arī taksons ir novecojis, apzīmējums dižsikspārņi joprojām tiek lietots, uzsverot šīs sikspārņu grupas kopīgās fiziskās un bioloģiskās īpašības. Dižsikspārņu grupā ir viena dzimta — {{TaksoSaite|Pteropodidae|augļsikspārņu dzimta}}, kas apvieno vairāk nekā 190 sugas.

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

== Īpašības ==

=== Atšķirīgās īpašības no sīksikspārņiem ===
*Lai medītu un izvairītos no šķēršļiem, [[sīksikspārņi]] izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Dažām sugām eholokācijas spēja ir daļēji samazināta. Toties lielākā daļa dižsikspārņu eholokāciju neizmanto.&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt; Izņēmums ir [[Ēģiptes augļsikspārnis]] (''Rousettus aegyptiacus''). Tomēr atšķirībā no sīksikspārņiem, kas izmanto balsenes eholokāciju, tas [[deguns|deguna]] gaisa ejās ar [[mēle]]s pamatni veido klikšķošas [[skaņa]]s.&lt;ref name=&quot;egyp&quot;&gt;Holland, R. A.; Waters, D. A.; Rayner, J. M. (2004). [https://journals.biologists.com/jeb/article-abstract/207/25/4361/15115/Echolocation-signal-structure-in-the?redirectedFrom=fulltext &quot;Echolocation signal structure in the Megachiropteran bat Rousettus aegyptiacus Geoffroy 1810&quot;.] The Journal of Experimental Biology. 207 (Pt 25): 4361–4369. Bibcode:2004JExpB.207.4361H. doi:10.1242/jeb.01288. PMID 15557022.&lt;/ref&gt; Dažas dižsikspārņu sugas klikšķošas skaņas veido ar spārniem.&lt;ref name=&quot;egyp&quot;/&gt;
*Sīksikspārņiem priekškāju otrajam [[pirksti|pirkstam]] nav [[nags|naga]]. Šis pirksts ir smalkāks un ar membrānu gandrīz nekustīgi savienots ar trešo pirkstu, nodrošinot stingrāku atbalstu membrānai lidojumā.
*Lielākajai daļai dižsikspārņiem nav [[aste]]s. Izņēmums ir [[cauruļdeguna augļsikspārņi]] (''Nyctimene'').
*Sīksikspārņu ausīm ir [[auss]] ļipiņa (''tragus''), kas ir ļoti nozīmīga eholokācijas procesā. Ausis sīksikspārņiem ir lielas, salīdzinot ar dižsikspārņu ausīm, kurām arī iztrūkst auss ļipiņas.
*Dižsikspārņu [[acis]] ir samērā lielas, toties sīksikspārņiem tās ir mazas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Pteropodidae|Dižsikspārņi}}


[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>9f9z3wcjs4ls0z5rfqr6ocse4rw2tiy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534648</id>
      <parentid>4534515</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T17:57:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534648</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6855" sha1="qmsm65yp1x4roalpum1ezkla8g71oo7" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Dižsikspārņi
|      binomial = Megachiroptera &lt;small&gt;([[Dobson]], 1875)&lt;/small&gt;
|        attēls = 047 Indian flying fox in Keoladeo National Park Photo by Giles Laurent.jpg
| att_nosaukums = [[Indijas dižsikspārnis]] (''Pteropus medius'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|   kategorijas = nē
}}

'''Dižsikspārņi''' kādreiz tika izdalīti kā [[sikspārņi|sikspārņu kārtas]] (''Chiroptera'') apakškārta (dižsikspārņu apakškārta (''Megachiroptera'')).&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Lai arī taksons ir novecojis, apzīmējums dižsikspārņi joprojām tiek lietots, uzsverot šīs sikspārņu grupas kopīgās fiziskās un bioloģiskās īpašības. Dižsikspārņu grupā ir viena dzimta — {{TaksoSaite|Pteropodidae|augļsikspārņu dzimta}}, kas apvieno vairāk nekā 190 sugas. 

Dižsikspārņu grupa atdalījusies no pārējiem sikspārņiem apmēram pirms 31 miljons gadiem. Senākie dižsikspārņi dzīvojuši [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Melanēzija]]s salās. No šī reģiona tie izplatījušies [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un citās salās. Mūsdienās dižsikspārņi dzīvo pasaules siltajos tropiskajos reģionos.&lt;ref name=&quot;kids&quot;&gt;[https://kids.kiddle.co/Megabat Magabats facts]&lt;/ref&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu (dižsikspārņu (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

== Īpašības ==
[[Attēls:Great Flying-fox.jpg|left|210px|thumb|[[Lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus vampyrus'') lidojumā]]
[[Attēls:Spotted-winged fruit bat Balionycteris maculata.jpg|left|210px|thumb|[[Punktoto spārnu augļsikspārnis]] (''Balionycteris maculata'') ir mazākais no dižsikspārņiem]]
Dižsikspārņi kopumā ir lielākie no visiem sikspārņiem. Daži sver tikpat kā nelieli [[suns|suņi]], bet ne visi dižsikspārņi ir milzīgi. Dažas sugas lielumā ir tādas pašas kā [[sīksikspārņi]]. Apmēram 28% no dižsikspārņiem sver mazāk kā 50 grami.&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt; Lielākais no dižsikspārņiem ir [[lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus neohibernicus''), kura ķermeņa garums ir 16,5—20,7 cm,&lt;ref&gt;Flannery, T. (1995). Mammals of the South-West Pacific &amp; Moluccan Islands. Cornell University Press. p. 184. ISBN 0-8014-3150-6.&lt;/ref&gt; svars 1,6 [[kilograms|kg]],&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt; spārnu izplētums 2 [[metrs|metri]].&lt;ref name=&quot;types&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; Mazākais ir [[punktoto spārnu augļsikspārnis]] (''Balionycteris maculata''), kura ķermeņa garums ir 5,2—6,2 cm, svars 16 [[grams|g]].&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://kids.kiddle.co/Spotted-winged_fruit_bat Spotted-winged fruit bat facts for kids]&lt;/ref&gt; Dižsikspārņu sugām ir raksturīga un viegli atpazīstama [[galva]], tā ir līdzīga suņa galvai.&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt;

Lielākā daļa dižsikspārņu sugu ir aktīvas [[nakts|naktī]] vai krēslas stundās, atpūšoties dienas gaišajā laikā. Dažas sugas ir vienpatņi, bet citas veido kolonijas. Lielākajās kolonijas ir apvienoti līdz miljons īpatņiem.&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt; Dižsikspārņiem ir ļoti laba [[redze]] un [[oža]]. Lielākā daļa sugu barojas ar [[augļi]]em, bet dažas sugas sūc [[nektārs|nektāru]]. Dižsikspārņi atkarībā no sugas barojas arī ar [[koks|koku]] lapām, [[ziedputekšņi]]em un pat koku mizu.&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt;

=== Atšķirīgās īpašības no sīksikspārņiem ===
*Lai medītu un izvairītos no šķēršļiem, [[sīksikspārņi]] izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Dažām sugām eholokācijas spēja ir daļēji samazināta. Toties lielākā daļa dižsikspārņu eholokāciju neizmanto.&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt; Izņēmums ir [[Ēģiptes augļsikspārnis]] (''Rousettus aegyptiacus''). Tomēr atšķirībā no sīksikspārņiem, kas izmanto balsenes eholokāciju, tas [[deguns|deguna]] gaisa ejās ar [[mēle]]s pamatni veido klikšķošas [[skaņa]]s.&lt;ref name=&quot;egyp&quot;&gt;Holland, R. A.; Waters, D. A.; Rayner, J. M. (2004). [https://journals.biologists.com/jeb/article-abstract/207/25/4361/15115/Echolocation-signal-structure-in-the?redirectedFrom=fulltext &quot;Echolocation signal structure in the Megachiropteran bat Rousettus aegyptiacus Geoffroy 1810&quot;.] The Journal of Experimental Biology. 207 (Pt 25): 4361–4369. Bibcode:2004JExpB.207.4361H. doi:10.1242/jeb.01288. PMID 15557022.&lt;/ref&gt; Dažas dižsikspārņu sugas klikšķošas skaņas veido ar spārniem.&lt;ref name=&quot;egyp&quot;/&gt;
*Dižsikspārņiem atšķirībā no sīksikspārņiem priekškāju otrajam [[pirksti|pirkstam]] ir [[nags]].&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt; 
*Lielākajai daļai dižsikspārņiem nav [[aste]]s. Izņēmums ir [[cauruļdeguna augļsikspārņi]] (''Nyctimene'').
*Ausis dižsikspārņiem ir mazas, salīdzinot ar sīksikspārņu ausīm, kurām atšķirībā no dižsikspārņiem ir auss ļipiņas.&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt;
*Dižsikspārņu [[acis]] ir samērā lielas, toties sīksikspārņiem tās ir mazas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Pteropodidae|Dižsikspārņi}}
*[https://www.newworldencyclopedia.org/entry/Megabat New World Encyclopedia: Megabat] (''angliski'')
*[https://animals.fandom.com/wiki/Fruit_Bat Animal Database: Fruit Bat] (''angliski'')
*[https://medium.com/something-simple/the-flying-fox-a-megabat-2e11cf4b783b The Flying Fox — A Megabat]

[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>qmsm65yp1x4roalpum1ezkla8g71oo7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534656</id>
      <parentid>4534648</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:05:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4534656</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6882" sha1="8uvubpc8btx5jz4nbemxksbwam6dul3" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Dižsikspārņi
|      binomial = Megachiroptera &lt;small&gt;([[Dobson]], 1875)&lt;/small&gt;
|        attēls = 047 Indian flying fox in Keoladeo National Park Photo by Giles Laurent.jpg
| att_nosaukums = [[Indijas dižsikspārnis]] (''Pteropus medius'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|   kategorijas = nē
}}

'''Dižsikspārņi''' kādreiz tika izdalīti kā [[sikspārņi|sikspārņu kārtas]] (''Chiroptera'') apakškārta (dižsikspārņu apakškārta (''Megachiroptera'')).&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Lai arī taksons ir novecojis, apzīmējums dižsikspārņi joprojām tiek lietots, uzsverot šīs sikspārņu grupas kopīgās fiziskās un bioloģiskās īpašības. Dižsikspārņu grupā ir viena dzimta — {{TaksoSaite|Pteropodidae|augļsikspārņu dzimta}}, kas apvieno vairāk nekā 190 sugas. 

Dižsikspārņu grupa atdalījusies no pārējiem sikspārņiem apmēram pirms 31 miljons gadiem. Senākie dižsikspārņi dzīvojuši [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Melanēzija]]s salās. No šī reģiona tie izplatījušies [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un citās salās. Mūsdienās dižsikspārņi dzīvo pasaules siltajos tropiskajos reģionos.&lt;ref name=&quot;kids&quot;&gt;[https://kids.kiddle.co/Megabat Magabats facts]&lt;/ref&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu (dižsikspārņu (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

== Īpašības ==
[[Attēls:Great Flying-fox.jpg|left|210px|thumb|[[Lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus vampyrus'') lidojumā]]
[[Attēls:Spotted-winged fruit bat Balionycteris maculata.jpg|left|210px|thumb|[[Punktoto spārnu augļsikspārnis]] (''Balionycteris maculata'') ir mazākais no dižsikspārņiem]]
Dižsikspārņi kopumā ir lielākie no visiem sikspārņiem. Daži sver tikpat kā nelieli [[suns|suņi]], bet ne visi dižsikspārņi ir milzīgi. Dažas sugas lielumā ir tādas pašas kā [[sīksikspārņi]]. Apmēram 28% no dižsikspārņiem sver mazāk kā 50 grami.&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt; Lielākais no dižsikspārņiem ir [[lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus neohibernicus''), kura ķermeņa garums ir 16,5—20,7 cm,&lt;ref&gt;Flannery, T. (1995). Mammals of the South-West Pacific &amp; Moluccan Islands. Cornell University Press. p. 184. ISBN 0-8014-3150-6.&lt;/ref&gt; svars 1,6 [[kilograms|kg]],&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt; spārnu izplētums 2 [[metrs|metri]].&lt;ref name=&quot;types&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; Mazākais ir [[punktoto spārnu augļsikspārnis]] (''Balionycteris maculata''), kura ķermeņa garums ir 5,2—6,2 cm, svars 16 [[grams|g]].&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://kids.kiddle.co/Spotted-winged_fruit_bat Spotted-winged fruit bat facts for kids]&lt;/ref&gt; Dižsikspārņu sugām ir raksturīga un viegli atpazīstama [[galva]], tā ir līdzīga suņa galvai.&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt;

Lielākā daļa dižsikspārņu sugu ir aktīvas [[nakts|naktī]] vai krēslas stundās, atpūšoties dienas gaišajā laikā. Dažas sugas ir vienpatņi, bet citas veido kolonijas. Lielākajās kolonijas ir apvienoti līdz miljons īpatņiem.&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt; Dižsikspārņiem ir ļoti laba [[redze]] un [[oža]]. Lielākā daļa sugu barojas ar [[augļi]]em, bet dažas sugas sūc [[nektārs|nektāru]]. Dižsikspārņi atkarībā no sugas barojas arī ar [[koks|koku]] lapām, [[ziedputekšņi]]em un pat koku mizu.&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt;

=== Atšķirīgās īpašības no sīksikspārņiem ===
*Lai medītu un izvairītos no šķēršļiem, [[sīksikspārņi]] izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Dažām sugām eholokācijas spēja ir daļēji samazināta. Toties lielākā daļa dižsikspārņu eholokāciju neizmanto.&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt; Izņēmums ir [[Ēģiptes augļsikspārnis]] (''Rousettus aegyptiacus''). Tomēr atšķirībā no sīksikspārņiem, kas izmanto balsenes eholokāciju, tas [[deguns|deguna]] gaisa ejās ar [[mēle]]s pamatni veido klikšķošas [[skaņa]]s.&lt;ref name=&quot;egyp&quot;&gt;Holland, R. A.; Waters, D. A.; Rayner, J. M. (2004). [https://journals.biologists.com/jeb/article-abstract/207/25/4361/15115/Echolocation-signal-structure-in-the?redirectedFrom=fulltext &quot;Echolocation signal structure in the Megachiropteran bat Rousettus aegyptiacus Geoffroy 1810&quot;.] The Journal of Experimental Biology. 207 (Pt 25): 4361–4369. Bibcode:2004JExpB.207.4361H. doi:10.1242/jeb.01288. PMID 15557022.&lt;/ref&gt; Dažas dižsikspārņu sugas klikšķošas skaņas veido ar spārniem.&lt;ref name=&quot;egyp&quot;/&gt;
*Dižsikspārņiem atšķirībā no sīksikspārņiem priekškāju otrajam [[pirksti|pirkstam]] ir [[nags]].&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt; 
*Lielākajai daļai dižsikspārņiem nav [[aste]]s. Izņēmums ir [[cauruļdeguna augļsikspārņi]] (''Nyctimene'').
*Ausis dižsikspārņiem ir mazas, salīdzinot ar sīksikspārņu ausīm, kurām atšķirībā no dižsikspārņiem ir auss ļipiņas.&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt;
*Dižsikspārņu [[acis]] ir samērā lielas, toties sīksikspārņiem tās ir mazas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Pteropodidae|Dižsikspārņi}}
{{autoritatīvā vadība}}
*[https://www.newworldencyclopedia.org/entry/Megabat New World Encyclopedia: Megabat] (''angliski'')
*[https://animals.fandom.com/wiki/Fruit_Bat Animal Database: Fruit Bat] (''angliski'')
*[https://medium.com/something-simple/the-flying-fox-a-megabat-2e11cf4b783b The Flying Fox — A Megabat]

[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>8uvubpc8btx5jz4nbemxksbwam6dul3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534660</id>
      <parentid>4534656</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:07:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4534660</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6882" sha1="o54m8hzysuihvk2jsgethr8x6kkpid2" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Dižsikspārņi
|      binomial = Megachiroptera &lt;small&gt;([[Dobson]], 1875)&lt;/small&gt;
|        attēls = 047 Indian flying fox in Keoladeo National Park Photo by Giles Laurent.jpg
| att_nosaukums = [[Indijas dižsikspārnis]] (''Pteropus medius'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|   kategorijas = nē
}}

'''Dižsikspārņi''' kādreiz tika izdalīti kā [[sikspārņi|sikspārņu kārtas]] (''Chiroptera'') apakškārta (dižsikspārņu apakškārta (''Megachiroptera'')).&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Lai arī taksons ir novecojis, apzīmējums dižsikspārņi joprojām tiek lietots, uzsverot šīs sikspārņu grupas kopīgās fiziskās un bioloģiskās īpašības. Dižsikspārņu grupā ir viena dzimta — {{TaksoSaite|Pteropodidae|augļsikspārņu dzimta}}, kas apvieno vairāk nekā 190 sugas. 

Dižsikspārņu grupa atdalījusies no pārējiem sikspārņiem apmēram pirms 31 miljons gadiem. Senākie dižsikspārņi dzīvojuši [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Melanēzija]]s salās. No šī reģiona tie izplatījušies [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un citās salās. Mūsdienās dižsikspārņi dzīvo pasaules siltajos tropiskajos reģionos.&lt;ref name=&quot;kids&quot;&gt;[https://kids.kiddle.co/Megabat Magabats facts]&lt;/ref&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;/&gt; Tradicionālo divu apakškārtu (dižsikspārņu (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

== Īpašības ==
[[Attēls:Great Flying-fox.jpg|left|210px|thumb|[[Lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus vampyrus'') lidojumā]]
[[Attēls:Spotted-winged fruit bat Balionycteris maculata.jpg|left|210px|thumb|[[Punktoto spārnu augļsikspārnis]] (''Balionycteris maculata'') ir mazākais no dižsikspārņiem]]
Dižsikspārņi kopumā ir lielākie no visiem sikspārņiem. Daži sver tikpat kā nelieli [[suns|suņi]], bet ne visi dižsikspārņi ir milzīgi. Dažas sugas lielumā ir tādas pašas kā [[sīksikspārņi]]. Apmēram 28% no dižsikspārņiem sver mazāk kā 50 grami.&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt; Lielākais no dižsikspārņiem ir [[lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus neohibernicus''), kura ķermeņa garums ir 16,5—20,7 cm,&lt;ref&gt;Flannery, T. (1995). Mammals of the South-West Pacific &amp; Moluccan Islands. Cornell University Press. p. 184. ISBN 0-8014-3150-6.&lt;/ref&gt; svars 1,6 [[kilograms|kg]],&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt; spārnu izplētums 2 [[metrs|metri]].&lt;ref name=&quot;types&quot;&gt;[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]&lt;/ref&gt; Mazākais ir [[punktoto spārnu augļsikspārnis]] (''Balionycteris maculata''), kura ķermeņa garums ir 5,2—6,2 cm, svars 16 [[grams|g]].&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://kids.kiddle.co/Spotted-winged_fruit_bat Spotted-winged fruit bat facts for kids]&lt;/ref&gt; Dižsikspārņu sugām ir raksturīga un viegli atpazīstama [[galva]], tā ir līdzīga suņa galvai.&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt;

Lielākā daļa dižsikspārņu sugu ir aktīvas [[nakts|naktī]] vai krēslas stundās, atpūšoties dienas gaišajā laikā. Dažas sugas ir vienpatņi, bet citas veido kolonijas. Lielākajās kolonijas ir apvienoti līdz miljons īpatņiem.&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt; Dižsikspārņiem ir ļoti laba [[redze]] un [[oža]]. Lielākā daļa sugu barojas ar [[augļi]]em, bet dažas sugas sūc [[nektārs|nektāru]]. Dižsikspārņi atkarībā no sugas barojas arī ar [[koks|koku]] lapām, [[ziedputekšņi]]em un pat koku mizu.&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt;

=== Atšķirīgās īpašības no sīksikspārņiem ===
*Lai medītu un izvairītos no šķēršļiem, [[sīksikspārņi]] izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]]. Dažām sugām eholokācijas spēja ir daļēji samazināta. Toties lielākā daļa dižsikspārņu eholokāciju neizmanto.&lt;ref name=&quot;phylo&quot;&gt;Lei, M; Dong, D (2016). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ &quot;Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data&quot;.] Scientific Reports. 6 27726. Bibcode:2016NatSR...627726L. doi:10.1038/srep27726. PMC 4904216. PMID 27291671.&lt;/ref&gt; Izņēmums ir [[Ēģiptes augļsikspārnis]] (''Rousettus aegyptiacus''). Tomēr atšķirībā no sīksikspārņiem, kas izmanto balsenes eholokāciju, tas [[deguns|deguna]] gaisa ejās ar [[mēle]]s pamatni veido klikšķošas [[skaņa]]s.&lt;ref name=&quot;egyp&quot;&gt;Holland, R. A.; Waters, D. A.; Rayner, J. M. (2004). [https://journals.biologists.com/jeb/article-abstract/207/25/4361/15115/Echolocation-signal-structure-in-the?redirectedFrom=fulltext &quot;Echolocation signal structure in the Megachiropteran bat Rousettus aegyptiacus Geoffroy 1810&quot;.] The Journal of Experimental Biology. 207 (Pt 25): 4361–4369. Bibcode:2004JExpB.207.4361H. doi:10.1242/jeb.01288. PMID 15557022.&lt;/ref&gt; Dažas dižsikspārņu sugas klikšķošas skaņas veido ar spārniem.&lt;ref name=&quot;egyp&quot;/&gt;
*Dižsikspārņiem atšķirībā no sīksikspārņiem priekškāju otrajam [[pirksti|pirkstam]] ir [[nags]].&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt; 
*Lielākajai daļai dižsikspārņiem nav [[aste]]s. Izņēmums ir [[cauruļdeguna augļsikspārņi]] (''Nyctimene'').
*Ausis dižsikspārņiem ir mazas, salīdzinot ar sīksikspārņu ausīm, kurām atšķirībā no dižsikspārņiem ir auss ļipiņas.&lt;ref name=&quot;kids&quot;/&gt;
*Dižsikspārņu [[acis]] ir samērā lielas, toties sīksikspārņiem tās ir mazas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Pteropodidae|Dižsikspārņi}}
*[https://www.newworldencyclopedia.org/entry/Megabat New World Encyclopedia: Megabat] (''angliski'')
*[https://animals.fandom.com/wiki/Fruit_Bat Animal Database: Fruit Bat] (''angliski'')
*[https://medium.com/something-simple/the-flying-fox-a-megabat-2e11cf4b783b The Flying Fox — A Megabat]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>o54m8hzysuihvk2jsgethr8x6kkpid2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Billers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641361</id>
    <revision>
      <id>4534434</id>
      <timestamp>2026-10-11T12:05:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Džons Billers  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''John Biller''  |              attēls =  |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Džons Artūrs Billers  |              dz_dat = {{dat|1877|11|14}}  |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņūarka}}...</comment>
      <origin>4534434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5013" sha1="eodgioxwaa82bjiytvhfgzocj37r27f" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džons Billers
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''John Biller''
 |              attēls =
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Džons Artūrs Billers
 |              dz_dat = {{dat|1877|11|14}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņūarka}}
 |             mir_dat = {{dat|1934|3|26}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]])
 |          os_medaļas = 2 (1 sudraba un 1 bronza)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalBronze      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
}}

'''Džons Artūrs Billers''' ({{val|en|John Arthur Biller}}; dzimis {{dat|1877|11|14}}, miris {{dat|1934|3|26}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš galvenokārt bija specializējies lēkšanā no vietas.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78114 |title=John Biller |work=Olympedia |access-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/john-biller |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 11. oktobris |title=John BILLER |accessdate=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja vairākās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]]s disciplīnās. Labāko rezultātu, bronzas medaļu, viņš ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]]. [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]] viņš ieguva 4. vietu, bet [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]] 5. vietu. Pēc četriem gadiem viņš startēja [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]], kur sudraba medaļa tika izcīnīta [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]], savukārt [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšana no vietas]] tika iegūta 4. vieta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bi/john-biller-1.html |title=John Biller Olympic Results |access-date=2026. gada 11. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20171022143056/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bi/john-biller-1.html |archive-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Billers, Džons}}

[[Kategorija:1877. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1934. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>eodgioxwaa82bjiytvhfgzocj37r27f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534437</id>
      <parentid>4534434</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:08:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534437</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5012" sha1="tg60lh8meiyel7687970h76r5cu1sgr" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džons Billers
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''John Biller''
 |              attēls =
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Džons Artūrs Billers
 |              dz_dat = {{dat|1877|11|14}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņūarka}}
 |             mir_dat = {{dat|1934|3|26}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]])
 |          os_medaļas = 2 (1 sudraba un 1 bronza)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalBronze      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
}}

'''Džons Artūrs Billers''' ({{val|en|John Arthur Biller}}; dzimis {{dat|1877|11|14}}, miris {{dat|1934|3|26}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš galvenokārt bija specializējies lēkšanā no vietas.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78114 |title=John Biller |work=Olympedia |access-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/john-biller |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 11. oktobris |title=John BILLER |accessdate=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja vairākās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnās. Labāko rezultātu, bronzas medaļu, viņš ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]]. [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]] viņš ieguva 4. vietu, bet [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]] 5. vietu. Pēc četriem gadiem viņš startēja [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]], kur sudraba medaļa tika izcīnīta [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]], savukārt [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšana no vietas]] tika iegūta 4. vieta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bi/john-biller-1.html |title=John Biller Olympic Results |access-date=2026. gada 11. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20171022143056/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bi/john-biller-1.html |archive-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Billers, Džons}}

[[Kategorija:1877. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1934. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>tg60lh8meiyel7687970h76r5cu1sgr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534439</id>
      <parentid>4534437</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:11:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534439</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5012" sha1="fqfb4a6cly3jqc5biggkkkggz7tu270" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džons Billers
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''John Biller''
 |              attēls =
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Džons Artūrs Billers
 |              dz_dat = {{dat|1877|11|14}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņūarka}}
 |             mir_dat = {{dat|1934|3|26}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]])
 |          os_medaļas = 2 (1 sudraba un 1 bronza)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalBronze      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
}}

'''Džons Artūrs Billers''' ({{val|en|John Arthur Biller}}; dzimis {{dat|1877|11|14}}, miris {{dat|1934|3|26}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš galvenokārt bija specializējies lēkšanā no vietas.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78114 |title=John Biller |work=Olympedia |access-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/john-biller |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 11. oktobris |title=John BILLER |accessdate=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja vairākās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnās. Labāko rezultātu, bronzas medaļu, viņš ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]]. [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšanā no vietas]] viņš ieguva 4. vietu, bet [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]] 5. vietu. Pēc četriem gadiem viņš startēja [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]], kur sudraba medaļa tika izcīnīta [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]], savukārt [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšana no vietas]] tika iegūta 4. vieta.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bi/john-biller-1.html |title=John Biller Olympic Results |access-date=2026. gada 11. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20171022143056/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bi/john-biller-1.html |archive-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Billers, Džons}}

[[Kategorija:1877. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1934. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>fqfb4a6cly3jqc5biggkkkggz7tu270</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Artūrs Billers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641362</id>
    <redirect title="Džons Billers" />
    <revision>
      <id>4534435</id>
      <timestamp>2026-10-11T12:07:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džons Billers]]</comment>
      <origin>4534435</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="51pfazvek8xdj2l7owz7f3xnn80x7rm" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džons Billers]]</text>
      <sha1>51pfazvek8xdj2l7owz7f3xnn80x7rm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Billers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641363</id>
    <redirect title="Džons Billers" />
    <revision>
      <id>4534436</id>
      <timestamp>2026-10-11T12:07:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džons Billers]]</comment>
      <origin>4534436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="51pfazvek8xdj2l7owz7f3xnn80x7rm" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džons Billers]]</text>
      <sha1>51pfazvek8xdj2l7owz7f3xnn80x7rm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pauls Vainšteins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641364</id>
    <revision>
      <id>4534447</id>
      <timestamp>2026-10-11T12:42:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Pauls Vainšteins  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Paul Weinstein''  |              attēls =   |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Pauls Ludvigs Vainšteins  |              dz_dat = {{dat|1878|4|5}}  |             dz_viet =   |             mir_dat = {{...</comment>
      <origin>4534447</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4713" sha1="cqueh0yraydzaly64ub60d319sqbiu9" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Pauls Vainšteins
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Paul Weinstein''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Pauls Ludvigs Vainšteins
 |              dz_dat = {{dat|1878|4|5}}
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = {{dat|1964|8|16}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = vācietis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) ''un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 1 (1 bronza)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalBronze      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}}
}}

'''Pauls Ludvigs Vainšteins''' ({{val|de|Paul Ludwig Weinstein}}; dzimis {{dat|1878|4|5}}, miris {{dat|1964|8|16}}) bija vācu vieglatlēts, kurš startēja dažādās lēkšanas disciplīnās.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/70581 |title=Paul Weinstein |work=Olympedia |access-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/paul-weinstein |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 11. oktobris |title=Paul WEINSTEIN |accessdate=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] viņš bronzas medaļu ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanā]], savukārt [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanā]] izcīnīja 7. vietu. 

Pēc diviem gadiem Vainšteins startēja [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]], kur viņš 7. vietu ieguva [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]], 8. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanā]], 9. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšanā vīriešiem|trīssoļlēkšanā]], 16. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanā]] un 23. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/paul-weinstein-1.html |title=Paul Weinstein Olympic Results |access-date=2026. gada 11. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170706002342/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/paul-weinstein-1.html |archive-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Vācijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Vainšteins, Pauls}}

[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1964. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Vācijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>cqueh0yraydzaly64ub60d319sqbiu9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534460</id>
      <parentid>4534447</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:53:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4707" sha1="rtoq4uxz3gcneyqw54wty1ed6k3om24" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Pauls Vainšteins
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Paul Weinstein''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Pauls Ludvigs Vainšteins
 |              dz_dat = {{dat|1878|4|5}}
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = {{dat|1964|8|16}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = vācietis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|Vācija|empire}} [[Vācijas Impērija]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) ''un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 1 (1 bronza)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|Vācija|empire}} [[Vācijas Impērija]]}} (GER)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalBronze      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}}
}}

'''Pauls Ludvigs Vainšteins''' ({{val|de|Paul Ludwig Weinstein}}; dzimis {{dat|1878|4|5}}, miris {{dat|1964|8|16}}) bija vācu vieglatlēts, kurš startēja dažādās lēkšanas disciplīnās.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/70581 |title=Paul Weinstein |work=Olympedia |access-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/paul-weinstein |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 11. oktobris |title=Paul WEINSTEIN |accessdate=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] viņš bronzas medaļu ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanā]], savukārt [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanā]] izcīnīja 7. vietu. 

Pēc diviem gadiem Vainšteins startēja [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]], kur viņš 7. vietu ieguva [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]], 8. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanā]], 9. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšanā vīriešiem|trīssoļlēkšanā]], 16. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanā]] un 23. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/paul-weinstein-1.html |title=Paul Weinstein Olympic Results |access-date=2026. gada 11. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170706002342/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/paul-weinstein-1.html |archive-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Vācijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Vainšteins, Pauls}}

[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1964. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Vācijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>rtoq4uxz3gcneyqw54wty1ed6k3om24</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534463</id>
      <parentid>4534460</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T12:55:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4874" sha1="h78470bzku3tnb6i82d9uhphv97oic4" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Pauls Vainšteins
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Paul Weinstein''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Pauls Ludvigs Vainšteins
 |              dz_dat = {{dat|1878|4|5}}
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = {{dat|1964|8|16}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = vācietis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|Vācija|empire}} [[Vācijas Impērija]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) ''un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]''
 |          os_medaļas = 1 (1 bronza)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|Vācija|empire}} [[Vācijas Impērija]]}} (GER)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalBronze      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}}
}}

'''Pauls Ludvigs Vainšteins''' ({{val|de|Paul Ludwig Weinstein}}; dzimis {{dat|1878|4|5}}, miris {{dat|1964|8|16}}) bija vācu vieglatlēts, kurš startēja dažādās lēkšanas disciplīnās.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/70581 |title=Paul Weinstein |work=Olympedia |access-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/paul-weinstein |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 11. oktobris |title=Paul WEINSTEIN |accessdate=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] viņš bronzas medaļu ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanā]], savukārt [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanā]] izcīnīja 7. vietu. 

Pēc diviem gadiem Vainšteins startēja [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]], kur viņš 7. vietu ieguva [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]], 8. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanā]], 9. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšanā vīriešiem|trīssoļlēkšanā]], 16. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanā]] un 23. vietu [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/paul-weinstein-1.html |title=Paul Weinstein Olympic Results |access-date=2026. gada 11. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170706002342/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/paul-weinstein-1.html |archive-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Viņa brālis, [[Alberts Vainšteins]], startēja [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]] vieglatlētikas disciplīnā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Vācijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Vainšteins, Pauls}}

[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1964. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vācijas sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Vācijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>h78470bzku3tnb6i82d9uhphv97oic4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pauls Ludvigs Vainšteins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641365</id>
    <redirect title="Pauls Vainšteins" />
    <revision>
      <id>4534448</id>
      <timestamp>2026-10-11T12:43:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pauls Vainšteins]]</comment>
      <origin>4534448</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="q8gbkls64z02kwfb1jzrwbwnxaxksxp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pauls Vainšteins]]</text>
      <sha1>q8gbkls64z02kwfb1jzrwbwnxaxksxp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vācijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>641366</id>
    <revision>
      <id>4534452</id>
      <timestamp>2026-10-11T12:47:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Navbox |name = Vācijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs  |title = {{flaga|Vācija|empire}} [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]  [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse  | group1 = [...</comment>
      <origin>4534452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="989" sha1="nlh4un4di6j5ztya4r0jmwqasvnaght" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Vācijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 
|title = {{flaga|Vācija|empire}} [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]  [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]]
| bodyclass= hlist
| image =
| titlestyle = background:#BFD7FF
| basestyle = background:#DDEBFF
| abovestyle = background: #D5E6FF
| belowstyle = background: #D5E6FF
| state = autocollapse

| group1 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa
| list1  = {{Navbox|subgroup
| basestyle = background:#D5E6FF;
 | group1 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}}
 | list1 =
* [[Pauls Vainšteins]]
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]]
[[Kategorija:Vācijas olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]]
[[Kategorija:Vācijas olimpiskie medaļnieki|1904]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>nlh4un4di6j5ztya4r0jmwqasvnaght</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Vācijas olimpiskās veidnes</title>
    <ns>14</ns>
    <id>641367</id>
    <revision>
      <id>4534453</id>
      <timestamp>2026-10-11T12:47:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Vācija olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Olimpiskās veidnes]]</comment>
      <origin>4534453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="82" sha1="h1a89zjee2fcw2igc8gv808cqf3at7c" xml:space="preserve">[[Kategorija:Vācija olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Olimpiskās veidnes]]</text>
      <sha1>h1a89zjee2fcw2igc8gv808cqf3at7c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Volters Drejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641368</id>
    <revision>
      <id>4534467</id>
      <timestamp>2026-10-11T13:09:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Volters Drejs  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Walter Dray''  |              attēls = Walter R. Dray, world record holder for the pole vault.png  |             att_izm = 200  |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Volters Remijs Drejs  |              dz_dat = {{dat|1886|3|21}}  |...</comment>
      <origin>4534467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3039" sha1="iswnzyrlwl2fjr4aj9ha5316zozyd3n" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Volters Drejs
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Walter Dray''
 |              attēls = Walter R. Dray, world record holder for the pole vault.png
 |             att_izm = 200
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Volters Remijs Drejs
 |              dz_dat = {{dat|1886|3|21}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ilionoisa|Preorija}}
 |             mir_dat = {{dat|1973|4|1}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ilionoisa|Jorkvila}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 178 cm
 |               svars = 64 kg
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Volters Remijs Drejs''' ({{val|en|Walter Remy Dray}}; dzimis {{dat|1886|3|21}}, miris {{dat|1973|4|1}}) bija amerikāņu vieglatlēts.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78336 |title=Walter Dray |work=Olympedia |access-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/walter-remy-dray |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 11. oktobris |title=Walter Dray |accessdate=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Drejs startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas]] disciplīnā, kur izcīnīja 6. vietu.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/dr/walter-dray-1.html |title=Walter Dray Olympic Results |access-date=2026. gada 11. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170703111953/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/dr/walter-dray-1.html |archive-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Viņš mācījās [[Jeila Universitāte|Jeila Universitātē]], kur bija [[vieglatlētika]]s komandas kapteinis. Viņš trīs reizes laboja pasaules rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Drejs, Volters}}

[[Kategorija:1886. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1973. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>iswnzyrlwl2fjr4aj9ha5316zozyd3n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534483</id>
      <parentid>4534467</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:36:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3032" sha1="1ypmk87cetpy32ub4jgp68elu3f2fti" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Volters Drejs
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Walter Dray''
 |              attēls = Walter R. Dray, world record holder for the pole vault.png
 |             att_izm = 200
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Volters Remijs Drejs
 |              dz_dat = {{dat|1886|3|21}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ilionoisa|Preorija}}
 |             mir_dat = {{dat|1973|4|1}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ilionoisa|Jorkvila}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 178 cm
 |               svars = 64 kg
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Volters Remijs Drejs''' ({{val|en|Walter Remy Dray}}; dzimis {{dat|1886|3|21}}, miris {{dat|1973|4|1}}) bija amerikāņu vieglatlēts.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78336 |title=Walter Dray |work=Olympedia |access-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/walter-remy-dray |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 11. oktobris |title=Walter Dray |accessdate=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Drejs [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas]] disciplīnā, kur izcīnīja 6. vietu.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/dr/walter-dray-1.html |title=Walter Dray Olympic Results |access-date=2026. gada 11. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170703111953/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/dr/walter-dray-1.html |archive-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Viņš mācījās [[Jeila Universitāte|Jeila Universitātē]], kur bija [[vieglatlētika]]s komandas kapteinis. V. Drejs trīs reizes labojis pasaules rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Drejs, Volters}}

[[Kategorija:1886. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1973. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>1ypmk87cetpy32ub4jgp68elu3f2fti</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Volters Remijs Drejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641369</id>
    <redirect title="Volters Drejs" />
    <revision>
      <id>4534468</id>
      <timestamp>2026-10-11T13:10:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Volters Drejs]]</comment>
      <origin>4534468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="k1lsset0dvh6j9070q2z9ihfofy5kxc" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Volters Drejs]]</text>
      <sha1>k1lsset0dvh6j9070q2z9ihfofy5kxc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Drejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641370</id>
    <redirect title="Volters Drejs" />
    <revision>
      <id>4534469</id>
      <timestamp>2026-10-11T13:10:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Volters Drejs]]</comment>
      <origin>4534469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="k1lsset0dvh6j9070q2z9ihfofy5kxc" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Volters Drejs]]</text>
      <sha1>k1lsset0dvh6j9070q2z9ihfofy5kxc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klods Allens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641371</id>
    <revision>
      <id>4534474</id>
      <timestamp>2026-10-11T13:26:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Klods Allens  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Claude Allen''  |              attēls =  |             att_izm =  |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Klods Artūrs Allens  |              dz_dat = {{dat|1885|4|29}}  |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorkas štats, Olīna}}  |...</comment>
      <origin>4534474</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3469" sha1="slvhkynz0wultncjw2oxkm8a8jesmlt" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Klods Allens
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Claude Allen''
 |              attēls =
 |             att_izm =
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Klods Artūrs Allens
 |              dz_dat = {{dat|1885|4|29}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorkas štats, Olīna}}
 |             mir_dat = {{dat|1979|1|18}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Rozella}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums =
 |               svars =
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Klods Artūrs Allens''' ({{val|en|Claude Arthur Allen}}; dzimis {{dat|1885|4|29}}, miris {{dat|1979|1|18}}) bija amerikāņu vieglatlēts un [[basketbols|basketbola]] treneris.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78034 |title=Claude Allen |work=Olympedia |access-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/claude-arthur-allen |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 11. oktobris |title=Arthur ALLEN |accessdate=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Studiju gados viņš mācījās un pārstāvēja [[Sirakjūsas Universitāte|Sirakjūsas Universitāti]].

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja vieglatlētikas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas sacensībās]], kur izcīnīja 5. vietu.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/al/claude-allen-1.html |title=Claude Allen Olympic Results |access-date=2026. gada 11. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170702225001/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/al/claude-allen-1.html |archive-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Allens trenēja [[Niagāras Universitāte]]s basketbola komandu 1909./1910. gada sezonā un [[Sentdžonas Universitāte]]s basketbola komandu 1910./1911. gada sezonā. Viņa vadītā Sentdžonas komanda sezonu noslēdza ar bilanci 14–0 un atpakaļejošā datumā tika pasludināta par [[Helmsa sporta fondsHelmsa sporta fonda]] ''(Helms Athletic Foundation)'' valsts čempioni. Turklāt ''[[Premo-Porretta Power Poll]]'' šo komandu atpakaļejošā datumā atzina par sezonas spēcīgāko komandu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Allens, Klods}}

[[Kategorija:1885. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1979. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>slvhkynz0wultncjw2oxkm8a8jesmlt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534475</id>
      <parentid>4534474</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:27:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3462" sha1="tnhoj957puuedipi4yjtqx1rmfjbxoe" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Klods Allens
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Claude Allen''
 |              attēls =
 |             att_izm =
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Klods Artūrs Allens
 |              dz_dat = {{dat|1885|4|29}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Olīna (Ņujorka)}}
 |             mir_dat = {{dat|1979|1|18}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Rozella}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums =
 |               svars =
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Klods Artūrs Allens''' ({{val|en|Claude Arthur Allen}}; dzimis {{dat|1885|4|29}}, miris {{dat|1979|1|18}}) bija amerikāņu vieglatlēts un [[basketbols|basketbola]] treneris.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78034 |title=Claude Allen |work=Olympedia |access-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/claude-arthur-allen |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 11. oktobris |title=Arthur ALLEN |accessdate=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Studiju gados viņš mācījās un pārstāvēja [[Sirakjūsas Universitāte|Sirakjūsas Universitāti]].

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja vieglatlētikas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas sacensībās]], kur izcīnīja 5. vietu.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/al/claude-allen-1.html |title=Claude Allen Olympic Results |access-date=2026. gada 11. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170702225001/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/al/claude-allen-1.html |archive-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Allens trenēja [[Niagāras Universitāte]]s basketbola komandu 1909./1910. gada sezonā un [[Sentdžonas Universitāte]]s basketbola komandu 1910./1911. gada sezonā. Viņa vadītā Sentdžonas komanda sezonu noslēdza ar bilanci 14–0 un atpakaļejošā datumā tika pasludināta par [[Helmsa sporta fondsHelmsa sporta fonda]] ''(Helms Athletic Foundation)'' valsts čempioni. Turklāt ''[[Premo-Porretta Power Poll]]'' šo komandu atpakaļejošā datumā atzina par sezonas spēcīgāko komandu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Allens, Klods}}

[[Kategorija:1885. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1979. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>tnhoj957puuedipi4yjtqx1rmfjbxoe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534478</id>
      <parentid>4534475</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T13:29:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3463" sha1="lm2ro8w54l1pza0za1p6gzo9gmp1izx" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Klods Allens
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Claude Allen''
 |              attēls =
 |             att_izm =
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Klods Artūrs Allens
 |              dz_dat = {{dat|1885|4|29}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Olīna (Ņujorka)}}
 |             mir_dat = {{dat|1979|1|18}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Rozella}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums =
 |               svars =
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Klods Artūrs Allens''' ({{val|en|Claude Arthur Allen}}; dzimis {{dat|1885|4|29}}, miris {{dat|1979|1|18}}) bija amerikāņu vieglatlēts un [[basketbols|basketbola]] treneris.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78034 |title=Claude Allen |work=Olympedia |access-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/claude-arthur-allen |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 11. oktobris |title=Arthur ALLEN |accessdate=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Studiju gados viņš mācījās un pārstāvēja [[Sirakjūsas Universitāte|Sirakjūsas Universitāti]].

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja vieglatlētikas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas sacensībās]], kur izcīnīja 5. vietu.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/al/claude-allen-1.html |title=Claude Allen Olympic Results |access-date=2026. gada 11. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170702225001/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/al/claude-allen-1.html |archive-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Allens trenēja [[Niagāras Universitāte]]s basketbola komandu 1909./1910. gada sezonā un [[Sentdžonas Universitāte]]s basketbola komandu 1910./1911. gada sezonā. Viņa vadītā Sentdžonas komanda sezonu noslēdza ar bilanci 14–0 un atpakaļejošā datumā tika pasludināta par [[Helmsa sporta fonds|Helmsa sporta fonda]] ''(Helms Athletic Foundation)'' valsts čempioni. Turklāt ''[[Premo-Porretta Power Poll]]'' šo komandu atpakaļejošā datumā atzina par sezonas spēcīgāko komandu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Allens, Klods}}

[[Kategorija:1885. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1979. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>lm2ro8w54l1pza0za1p6gzo9gmp1izx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klods Artūrs Allens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641372</id>
    <redirect title="Klods Allens" />
    <revision>
      <id>4534476</id>
      <timestamp>2026-10-11T13:27:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Klods Allens]]</comment>
      <origin>4534476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="nmbvrvuef6zwib1jkx8ncs9go08rcmt" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Klods Allens]]</text>
      <sha1>nmbvrvuef6zwib1jkx8ncs9go08rcmt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Dkandere</title>
    <ns>3</ns>
    <id>641373</id>
    <revision>
      <id>4534484</id>
      <timestamp>2026-10-11T13:36:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4534484</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="167" sha1="pm74ffqbmuqs9yahawbpspow50v5lh7" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Dkandere}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 16.36 (EEST)</text>
      <sha1>pm74ffqbmuqs9yahawbpspow50v5lh7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vords Maklanahans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641374</id>
    <revision>
      <id>4534486</id>
      <timestamp>2026-10-11T13:45:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Vords Maklanahans  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Ward McLanahan''  |              attēls = 1904 Ward McLanahan.JPG  |             att_izm = 250  |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Kreigs Vords Maklanahans  |              dz_dat = {{dat|1883|1|15}}  |             dz_viet = {{...</comment>
      <origin>4534486</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3707" sha1="dtv8bhkhe73cbogs2cmf0r8nvodd3lc" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Vords Maklanahans
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Ward McLanahan''
 |              attēls = 1904 Ward McLanahan.JPG
 |             att_izm = 250
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Kreigs Vords Maklanahans
 |              dz_dat = {{dat|1883|1|15}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Holidejburga}}
 |             mir_dat = {{dat|1974|12|11}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Holidejburga}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Kreigs Vords Maklanahans''' ({{val|en|Craig Ward McLanahan}} bija amerikāņu vieglatlēts, kurš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78768 |title=Ward McLanahan |work=Olympedia |access-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/craig-ward-mclanahan |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 11. oktobris |title=Craig Ward MCLANAHAN |accessdate=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņš startēja vieglatlētikas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas sacensībās]], kur izcīnīja 4. vietu. Savukārt [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējienā]] viņš startēja tikai kvalifikācijas kārtas pirmajā skrējienā, kur ieguva 3. vietu un nekvalificējās fināla skrējienam.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mc/ward-mclanahan-1.html |title=Ward McLanahan Olympic Results |access-date=2026. gada 11. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171701/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mc/ward-mclanahan-1.html |archive-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Maklanahans bpēc studijām atgriezās savā dzimtajā pilsētā [[Holidejburga|Holidejburgā]], [[Pensilvānija]]s štatā, lai vadītu savas ģimenes uzņēmumu ''McLanahan Corp''. Viņš paplašināja uzņēmējdarbību, padarot to par vienu no valstī lielākajiem karjeru un virszemes raktuvju iekārtu ražotājiem. Viņa pirmais amats pēc universitātes absolvēšanas bija [[Džoplina|Džoplinā]], [[Misūri (štats)|Misūri štatā]], kur viņš strādāja par [[cinks|cinka]] un [[svins|svina]] raktuvju pārraugu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Maklahans, Vords}}

[[Kategorija:1883. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1974. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>dtv8bhkhe73cbogs2cmf0r8nvodd3lc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534685</id>
      <parentid>4534486</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:55:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4534685</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3734" sha1="an4348ntzqgbn8r6m8666ru7uh760og" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Vords Maklanahans
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Ward McLanahan''
 |              attēls = 1904 Ward McLanahan.JPG
 |             att_izm = 250
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Kreigs Vords Maklanahans
 |              dz_dat = {{dat|1883|1|15}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Holidejburga}}
 |             mir_dat = {{dat|1974|12|11}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Holidejburga}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Kreigs Vords Maklanahans''' ({{val|en|Craig Ward McLanahan}} bija amerikāņu vieglatlēts, kurš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78768 |title=Ward McLanahan |work=Olympedia |access-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/craig-ward-mclanahan |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 11. oktobris |title=Craig Ward MCLANAHAN |accessdate=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņš startēja vieglatlētikas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas sacensībās]], kur izcīnīja 4. vietu. Savukārt [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējienā]] viņš startēja tikai kvalifikācijas kārtas pirmajā skrējienā, kur ieguva 3. vietu un nekvalificējās fināla skrējienam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mc/ward-mclanahan-1.html |title=Ward McLanahan Olympic Results |access-date=2026. gada 11. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171701/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mc/ward-mclanahan-1.html |archive-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Maklanahans pēc studijām atgriezās savā dzimtajā pilsētā [[Holidejburga|Holidejburgā]], [[Pensilvānija]]s štatā, lai vadītu savas ģimenes uzņēmumu ''McLanahan Corp''. Viņš paplašināja uzņēmējdarbību, padarot to par vienu no valstī lielākajiem karjeru un virszemes raktuvju iekārtu ražotājiem. Viņa pirmais amats pēc universitātes absolvēšanas bija [[Džoplina (Misūri)|Džoplinā]], [[Misūri (štats)|Misūri štatā]], kur viņš strādāja par [[cinks|cinka]] un [[svins|svina]] raktuvju pārraugu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Maklahans, Vords}}

[[Kategorija:1883. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1974. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>an4348ntzqgbn8r6m8666ru7uh760og</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kreigs Vords Maklanahans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641375</id>
    <redirect title="Vords Maklanahans" />
    <revision>
      <id>4534487</id>
      <timestamp>2026-10-11T13:46:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vords Maklanahans]]</comment>
      <origin>4534487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="4kpzu3xnnn4lhjj9cg2ubmi1jyv20h0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vords Maklanahans]]</text>
      <sha1>4kpzu3xnnn4lhjj9cg2ubmi1jyv20h0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maklanahans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641376</id>
    <redirect title="Vords Maklanahans" />
    <revision>
      <id>4534488</id>
      <timestamp>2026-10-11T13:46:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vords Maklanahans]]</comment>
      <origin>4534488</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="4kpzu3xnnn4lhjj9cg2ubmi1jyv20h0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vords Maklanahans]]</text>
      <sha1>4kpzu3xnnn4lhjj9cg2ubmi1jyv20h0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lūiss Vilkinss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641377</id>
    <revision>
      <id>4534492</id>
      <timestamp>2026-10-11T13:59:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Lūiss Vilkinss  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Louis Wilkins''  |              attēls = 1904 Louis Wilkins.JPG  |             att_izm = 250  |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds =   |              dz_dat = {{dat|1882|12|10}}  |             dz_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Burbona}...</comment>
      <origin>4534492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3532" sha1="p44lgzbj38lxph5rnl5eg8vnv2vegzj" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Lūiss Vilkinss
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Louis Wilkins''
 |              attēls = 1904 Louis Wilkins.JPG
 |             att_izm = 250
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1882|12|10}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Burbona}}
 |             mir_dat = {{dat|1950|4|6}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Sietla}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 bronza)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalBronze      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}}
}}

'''Lūiss Vilkinss''' ({{val|en|Louis Wilkins}}; dzimis {{dat|1882|12|10}}, miris {{dat|1950|4|6}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš startēja [[kārtslēkšana]]s sacensībās.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/79192 |title=Lou Wilkins |work=Olympedia |access-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/louis-wilkins |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 11. oktobris |title=Louis WILKINS |accessdate=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] viņš izcīnīja bronzas medaļu vieglatlētikas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas sacensībās]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wi/lou-wilkins-1.html |title=Lou Wilkins Olympic Results |access-date=2026. gada 11. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170703110052/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wi/lou-wilkins-1.html |archive-date=2026. gada 11. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Vilkinss, Lūiss}}

[[Kategorija:1882. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1950. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>p44lgzbj38lxph5rnl5eg8vnv2vegzj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Seksuālās prakses</title>
    <ns>14</ns>
    <id>641378</id>
    <revision>
      <id>4534508</id>
      <timestamp>2026-10-11T14:54:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidota tukša lapa</comment>
      <origin>4534508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Austrumrietumpētnieks/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>641379</id>
    <revision>
      <id>4534513</id>
      <timestamp>2026-10-11T15:06:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Austrumrietumpētnieks</username>
        <id>150839</id>
      </contributor>
      <comment>Papildināta biogrāfija un precizētas atsauces</comment>
      <origin>4534513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5466" sha1="3ocmp6e4ebjdpodx5x3j7rh5vng2t2w" xml:space="preserve">{{Dalībnieka smilšu kaste}}&lt;!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --&gt;

'''Kaspars Kļaviņš''' (dzimis [[Rīga|Rīgā]] 1968. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/personas/kaspars-klavins |title=Kaspars Kļaviņš |website=Literatūra.lv |language=lv |access-date=2023-02-16}}&lt;/ref&gt; ir latviešu vēsturnieks, literatūrzinātnieks un orientālists, Latvijas Universitātes profesors Korejas studijās un Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs. Viņš ir arī viesprofesors Dienvidķīnas Pedagoģiskajā universitātē (South China Normal University) Ķīnā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://research.lu.lv/lv/persons/kaspars-k%C4%BCavi%C5%86%C5%A1 |title=Kaspars Kļaviņš |website=Latvijas Universitātes pētniecības profils |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2003.–2004. gadā Kļaviņš bija Fulbraita programmas viespētnieks Rūzvelta universitātē Čikāgā, ASV.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://fulbrightscholars.org/institution/roosevelt-university |title=Roosevelt University |website=Fulbright Scholar Program |language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš ir sarakstījis grāmatu ''Savienotie trauki'' par Rietumu un Austrumu kultūru mijiedarbību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/vestures-doktors-kaspars-klavins-viss-pasaule-ir-saistits-no-sak.a152038/ |title=Vēstures doktors Kaspars Kļaviņš: Viss pasaulē ir saistīts no sākuma līdz beigām |website=LSM.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
== Zinātniskā darbība ==
Kļaviņa monogrāfija ''The “Other” and the “Self”: Supplement to East-West Cross-Cultural Studies'' (2020) veltīta Austrumu un Rietumu kultūru mijiedarbībai un savstarpējās izpratnes jautājumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://eglobuss.lv/the-other-and-the-self |title=The “Other” and the “Self”: Supplement to East-West Cross-Cultural Studies |website=eGlobuss |date=2020 |language=lv}}&lt;/ref&gt;
Kļaviņa jaunākajos pētījumos analizētas laika un attiecību ontoloģijas interpretācijas mūsdienu fizikā un to saikne ar daoismu, Madhjamakas budismu un islāma filozofiju. Šai tematikai veltīts 2026. gadā žurnālā ''Culture Crossroads'' publicētais raksts ''Time without Time: Relational Ontologies in Contemporary Physics, Dialectical Critique of their Philosophical Generalizations, and Parallels with Daoism and Madhyamaka Buddhism'', kā arī tajā pašā gadā žurnālā ''Millah: Journal of Religious Studies'' publicētais pētījums par laiku Mullā Sadrā filozofijā un kvantu mehānikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://culturecrossroads.lv/index.php/cc/issue/view/43 |title=Time without Time: Relational Ontologies in Contemporary Physics, Dialectical Critique of their Philosophical Generalizations, and Parallels with Daoism and Madhyamaka Buddhism |website=Culture Crossroads |volume=34 |pages=12–23 |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://journal.uii.ac.id/Millah/article/view/47086 |title=Time as an Ontologically Dependent and Emergent Phenomenon in Mullā Ṣadrā and Quantum Mechanics Technology |website=Millah: Journal of Religious Studies |volume=25 |issue=2 |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;
2024.	gadā izdevumā ''The Origin and Significance of Zero: An Interdisciplinary Perspective'' publicēta Kļaviņa nodaļa ''Challenges in Interpreting the Invention of Zero'', kurā analizēti nulles jēdziena interpretācijas jautājumi dažādu zinātņu un filozofijas saskares punktā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://brill.com/display/book/9789004691568/BP000040.xml |title=Challenges in Interpreting the Invention of Zero |publisher=Brill |date=2024 |pages=502–513 |language=en}}&lt;/ref&gt;
== Nopelni latviešu literatūras popularizēšanā ==
Kļaviņš bija Andreja Pumpura eposa ''Lāčplēsis'' angļu izdevuma ''Bearslayer: The Latvian Legend'' (2007) redaktors un vēsturisko un mitoloģisko komentāru autors.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/darbi/1418190 |title=Bearslayer: The Latvian Legend |website=Literatūra.lv |date=2007 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņš bija arī Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna ''Mērnieku laiki'' vācu izdevuma ''Landvermesserzeiten'' zinātniskais redaktors un izdevējs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.la.lv/mernieku-laiki-izcili-ari-eiropas-meroga |title=«Mērnieku laiki» – izcili arī Eiropas mērogā |website=LA.lv |date=2012 |language=lv}}&lt;/ref&gt;
== Redakcionālais darbs ==
Kļaviņš bijis starptautiskā zinātniskā žurnāla ''Religions'' viesredaktors speciālizlaidumiem par protestantisma un valsts attiecībām Dienvidkorejā un daoisma mūsdienu recepciju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/journal/religions/special_issues/EWAD2DW258 |title=Protestant Christianity in South Korea: The Dynamic Relationship Between Church and State |website=Religions |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/2077-1444/17/3/361 |title=The Many Faces of Daoism: Modern Reception and Scholarly Perspectives |website=Religions |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;
== Apbalvojumi ==
2022.	gadā Kļaviņam piešķirta Baltijas Asamblejas medaļa par pētījumiem par Baltijas valstu vēsturi un kultūru dažādos vēstures periodos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.baltasam.org/ba-prizes-medals-2022 |title=Baltic Assembly Prizes and Medals 2022 |website=Baltijas Asambleja |date=2022 |language=en}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
&lt;references /&gt;</text>
      <sha1>3ocmp6e4ebjdpodx5x3j7rh5vng2t2w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534523</id>
      <parentid>4534513</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T15:50:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Austrumrietumpētnieks</username>
        <id>150839</id>
      </contributor>
      <comment>Precizēta atsauce uz vācu izdevumu Landvermesserzeiten (2012), aizstājot nedarbojošos saiti.</comment>
      <origin>4534523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5429" sha1="i5huxuosgjt4ela9ylv5xt5x5vbk1qc" xml:space="preserve">{{Dalībnieka smilšu kaste}}&lt;!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --&gt;

'''Kaspars Kļaviņš''' (dzimis [[Rīga|Rīgā]] 1968. gadā)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/personas/kaspars-klavins |title=Kaspars Kļaviņš |website=Literatūra.lv |language=lv |access-date=2023-02-16}}&lt;/ref&gt; ir latviešu vēsturnieks, literatūrzinātnieks un orientālists, Latvijas Universitātes profesors Korejas studijās un Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs. Viņš ir arī viesprofesors Dienvidķīnas Pedagoģiskajā universitātē (South China Normal University) Ķīnā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://research.lu.lv/lv/persons/kaspars-k%C4%BCavi%C5%86%C5%A1 |title=Kaspars Kļaviņš |website=Latvijas Universitātes pētniecības profils |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2003.–2004. gadā Kļaviņš bija Fulbraita programmas viespētnieks Rūzvelta universitātē Čikāgā, ASV.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://fulbrightscholars.org/institution/roosevelt-university |title=Roosevelt University |website=Fulbright Scholar Program |language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš ir sarakstījis grāmatu ''Savienotie trauki'' par Rietumu un Austrumu kultūru mijiedarbību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/vestures-doktors-kaspars-klavins-viss-pasaule-ir-saistits-no-sak.a152038/ |title=Vēstures doktors Kaspars Kļaviņš: Viss pasaulē ir saistīts no sākuma līdz beigām |website=LSM.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
== Zinātniskā darbība ==
Kļaviņa monogrāfija ''The “Other” and the “Self”: Supplement to East-West Cross-Cultural Studies'' (2020) veltīta Austrumu un Rietumu kultūru mijiedarbībai un savstarpējās izpratnes jautājumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://eglobuss.lv/the-other-and-the-self |title=The “Other” and the “Self”: Supplement to East-West Cross-Cultural Studies |website=eGlobuss |date=2020 |language=lv}}&lt;/ref&gt;
Kļaviņa jaunākajos pētījumos analizētas laika un attiecību ontoloģijas interpretācijas mūsdienu fizikā un to saikne ar daoismu, Madhjamakas budismu un islāma filozofiju. Šai tematikai veltīts 2026. gadā žurnālā ''Culture Crossroads'' publicētais raksts ''Time without Time: Relational Ontologies in Contemporary Physics, Dialectical Critique of their Philosophical Generalizations, and Parallels with Daoism and Madhyamaka Buddhism'', kā arī tajā pašā gadā žurnālā ''Millah: Journal of Religious Studies'' publicētais pētījums par laiku Mullā Sadrā filozofijā un kvantu mehānikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://culturecrossroads.lv/index.php/cc/issue/view/43 |title=Time without Time: Relational Ontologies in Contemporary Physics, Dialectical Critique of their Philosophical Generalizations, and Parallels with Daoism and Madhyamaka Buddhism |website=Culture Crossroads |volume=34 |pages=12–23 |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://journal.uii.ac.id/Millah/article/view/47086 |title=Time as an Ontologically Dependent and Emergent Phenomenon in Mullā Ṣadrā and Quantum Mechanics Technology |website=Millah: Journal of Religious Studies |volume=25 |issue=2 |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;
2024.	gadā izdevumā ''The Origin and Significance of Zero: An Interdisciplinary Perspective'' publicēta Kļaviņa nodaļa ''Challenges in Interpreting the Invention of Zero'', kurā analizēti nulles jēdziena interpretācijas jautājumi dažādu zinātņu un filozofijas saskares punktā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://brill.com/display/book/9789004691568/BP000040.xml |title=Challenges in Interpreting the Invention of Zero |publisher=Brill |date=2024 |pages=502–513 |language=en}}&lt;/ref&gt;
== Nopelni latviešu literatūras popularizēšanā ==
Kļaviņš bija Andreja Pumpura eposa ''Lāčplēsis'' angļu izdevuma ''Bearslayer: The Latvian Legend'' (2007) redaktors un vēsturisko un mitoloģisko komentāru autors.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/darbi/1418190 |title=Bearslayer: The Latvian Legend |website=Literatūra.lv |date=2007 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņš bija arī Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna ''Mērnieku laiki'' vācu izdevuma ''Landvermesserzeiten'' (2012) zinātniskais redaktors un izdevējs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/personas/kaspars-klavins |title=Kaspars Kļaviņš |website=Literatūra.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
== Redakcionālais darbs ==
Kļaviņš bijis starptautiskā zinātniskā žurnāla ''Religions'' viesredaktors speciālizlaidumiem par protestantisma un valsts attiecībām Dienvidkorejā un daoisma mūsdienu recepciju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/journal/religions/special_issues/EWAD2DW258 |title=Protestant Christianity in South Korea: The Dynamic Relationship Between Church and State |website=Religions |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/2077-1444/17/3/361 |title=The Many Faces of Daoism: Modern Reception and Scholarly Perspectives |website=Religions |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;
== Apbalvojumi ==
2022.	gadā Kļaviņam piešķirta Baltijas Asamblejas medaļa par pētījumiem par Baltijas valstu vēsturi un kultūru dažādos vēstures periodos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.baltasam.org/ba-prizes-medals-2022 |title=Baltic Assembly Prizes and Medals 2022 |website=Baltijas Asambleja |date=2022 |language=en}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
&lt;references /&gt;</text>
      <sha1>i5huxuosgjt4ela9ylv5xt5x5vbk1qc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534590</id>
      <parentid>4534523</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T16:40:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Austrumrietumpētnieks</username>
        <id>150839</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots precīzs dzimšanas datums.</comment>
      <origin>4534590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5439" sha1="d3xqv4bbbtp2l2wi48w69dzxyua2iyx" xml:space="preserve">{{Dalībnieka smilšu kaste}}&lt;!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --&gt;
'''Kaspars Kļaviņš''' (dzimis [[Rīga|Rīgā]] 1968. gada 8. oktobrī)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/personas/kaspars-klavins |title=Kaspars Kļaviņš |website=Literatūra.lv |language=lv |access-date=2023-02-16}}&lt;/ref&gt; ir latviešu vēsturnieks, literatūrzinātnieks un orientālists, Latvijas Universitātes profesors Korejas studijās un Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs. Viņš ir arī viesprofesors Dienvidķīnas Pedagoģiskajā universitātē (South China Normal University) Ķīnā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://research.lu.lv/lv/persons/kaspars-k%C4%BCavi%C5%86%C5%A1 |title=Kaspars Kļaviņš |website=Latvijas Universitātes pētniecības profils |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2003.–2004. gadā Kļaviņš bija Fulbraita programmas viespētnieks Rūzvelta universitātē Čikāgā, ASV.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://fulbrightscholars.org/institution/roosevelt-university |title=Roosevelt University |website=Fulbright Scholar Program |language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš ir sarakstījis grāmatu ''Savienotie trauki'' par Rietumu un Austrumu kultūru mijiedarbību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/vestures-doktors-kaspars-klavins-viss-pasaule-ir-saistits-no-sak.a152038/ |title=Vēstures doktors Kaspars Kļaviņš: Viss pasaulē ir saistīts no sākuma līdz beigām |website=LSM.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
== Zinātniskā darbība ==
Kļaviņa monogrāfija ''The “Other” and the “Self”: Supplement to East-West Cross-Cultural Studies'' (2020) veltīta Austrumu un Rietumu kultūru mijiedarbībai un savstarpējās izpratnes jautājumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://eglobuss.lv/the-other-and-the-self |title=The “Other” and the “Self”: Supplement to East-West Cross-Cultural Studies |website=eGlobuss |date=2020 |language=lv}}&lt;/ref&gt;
Kļaviņa jaunākajos pētījumos analizētas laika un attiecību ontoloģijas interpretācijas mūsdienu fizikā un to saikne ar daoismu, Madhjamakas budismu un islāma filozofiju. Šai tematikai veltīts 2026. gadā žurnālā ''Culture Crossroads'' publicētais raksts ''Time without Time: Relational Ontologies in Contemporary Physics, Dialectical Critique of their Philosophical Generalizations, and Parallels with Daoism and Madhyamaka Buddhism'', kā arī tajā pašā gadā žurnālā ''Millah: Journal of Religious Studies'' publicētais pētījums par laiku Mullā Sadrā filozofijā un kvantu mehānikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://culturecrossroads.lv/index.php/cc/issue/view/43 |title=Time without Time: Relational Ontologies in Contemporary Physics, Dialectical Critique of their Philosophical Generalizations, and Parallels with Daoism and Madhyamaka Buddhism |website=Culture Crossroads |volume=34 |pages=12–23 |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://journal.uii.ac.id/Millah/article/view/47086 |title=Time as an Ontologically Dependent and Emergent Phenomenon in Mullā Ṣadrā and Quantum Mechanics Technology |website=Millah: Journal of Religious Studies |volume=25 |issue=2 |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;
2024.	gadā izdevumā ''The Origin and Significance of Zero: An Interdisciplinary Perspective'' publicēta Kļaviņa nodaļa ''Challenges in Interpreting the Invention of Zero'', kurā analizēti nulles jēdziena interpretācijas jautājumi dažādu zinātņu un filozofijas saskares punktā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://brill.com/display/book/9789004691568/BP000040.xml |title=Challenges in Interpreting the Invention of Zero |publisher=Brill |date=2024 |pages=502–513 |language=en}}&lt;/ref&gt;
== Nopelni latviešu literatūras popularizēšanā ==
Kļaviņš bija Andreja Pumpura eposa ''Lāčplēsis'' angļu izdevuma ''Bearslayer: The Latvian Legend'' (2007) redaktors un vēsturisko un mitoloģisko komentāru autors.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/darbi/1418190 |title=Bearslayer: The Latvian Legend |website=Literatūra.lv |date=2007 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņš bija arī Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna ''Mērnieku laiki'' vācu izdevuma ''Landvermesserzeiten'' (2012) zinātniskais redaktors un izdevējs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/personas/kaspars-klavins |title=Kaspars Kļaviņš |website=Literatūra.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt;
== Redakcionālais darbs ==
Kļaviņš bijis starptautiskā zinātniskā žurnāla ''Religions'' viesredaktors speciālizlaidumiem par protestantisma un valsts attiecībām Dienvidkorejā un daoisma mūsdienu recepciju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/journal/religions/special_issues/EWAD2DW258 |title=Protestant Christianity in South Korea: The Dynamic Relationship Between Church and State |website=Religions |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/2077-1444/17/3/361 |title=The Many Faces of Daoism: Modern Reception and Scholarly Perspectives |website=Religions |date=2026 |language=en}}&lt;/ref&gt;
== Apbalvojumi ==
2022.	gadā Kļaviņam piešķirta Baltijas Asamblejas medaļa par pētījumiem par Baltijas valstu vēsturi un kultūru dažādos vēstures periodos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.baltasam.org/ba-prizes-medals-2022 |title=Baltic Assembly Prizes and Medals 2022 |website=Baltijas Asambleja |date=2022 |language=en}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
&lt;references /&gt;</text>
      <sha1>d3xqv4bbbtp2l2wi48w69dzxyua2iyx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kēniggrēcas kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641380</id>
    <redirect title="Kēniggrecas kauja" />
    <revision>
      <id>4534628</id>
      <timestamp>2026-10-11T17:01:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kēniggrecas kauja]]</comment>
      <origin>4534628</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jty4iwbpr3bevuka1y2aksjmoa466zn" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kēniggrecas kauja]]</text>
      <sha1>jty4iwbpr3bevuka1y2aksjmoa466zn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parasto sikspārņu virsdzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641381</id>
    <revision>
      <id>4534664</id>
      <timestamp>2026-10-11T18:16:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>uzsākts jauns raksts</comment>
      <origin>4534664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2065" sha1="ehsj8vs63gp0hd8g85a9h4iet46l3d7" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Eptesicus serotinus.jpg
| att_nosaukums = [[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|      binomial = Vespertilionoidea ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| kategorijas =nē
}}
'''Parasto sikspārņu virsdzimta''' (''Vespertilionoidea'') ir viena no [[Jansikspārņi|jansikspārņu apakškārtas]] (''Yangochiroptera'') virsdzimtām, kas apvieno piecas [[sikspārņi|sikspārņu]] dzimtas.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt;

== Klasifikācija ==
{{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
* {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}

==Atsauces==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>ehsj8vs63gp0hd8g85a9h4iet46l3d7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534682</id>
      <parentid>4534664</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T18:46:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534682</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3021" sha1="f7jdx2smefrsd3x5q7v3jede4doo00m" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Eptesicus serotinus.jpg
| att_nosaukums = [[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|      binomial = Vespertilionoidea ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| kategorijas =nē
}}
'''Parasto sikspārņu virsdzimta''' (''Vespertilionoidea'') ir viena no trijām [[Jansikspārņi|jansikspārņu apakškārtas]] (''Yangochiroptera'') virsdzimtām, kas apvieno piecas [[sikspārņi|sikspārņu]] dzimtas.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; Pārējās divas ir {{TaksoSaite|Emballonuroidea|apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} un {{TaksoSaite|Noctilionoidea|zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}.&lt;ref&gt;Amador, Lucila I.; Moyers Arévalo, R. Leticia; Almeida, Francisca C.; Catalano, Santiago A.; Giannini, Norberto P. (2018). &quot;Bat Systematics in the Light of Unconstrained Analyses of a Comprehensive Molecular Supermatrix&quot;. Journal of Mammalian Evolution. 25: 37–70. doi:10.1007/s10914-016-9363-8. hdl:11336/55671. S2CID 3318167.&lt;/ref&gt; Parasto sikspārņu virsdzimtas sugas sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt; 

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
* {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}}
* {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}

==Atsauces==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
*[https://link.springer.com/article/10.1007/s10914-024-09705-8 Phylogeny and systematics of early Paleogene bats] (''angliski'')
*[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>f7jdx2smefrsd3x5q7v3jede4doo00m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534710</id>
      <parentid>4534682</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:59:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātika */ papildināts</comment>
      <origin>4534710</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3044" sha1="ezjb5zb72a0bd7mcp6ymtiuumilb92s" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Eptesicus serotinus.jpg
| att_nosaukums = [[Platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|      binomial = Vespertilionoidea ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| kategorijas =nē
}}
'''Parasto sikspārņu virsdzimta''' (''Vespertilionoidea'') ir viena no trijām [[Jansikspārņi|jansikspārņu apakškārtas]] (''Yangochiroptera'') virsdzimtām, kas apvieno piecas [[sikspārņi|sikspārņu]] dzimtas.&lt;ref name=&quot;zinat&quot;&gt;Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ &quot;Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation&quot;]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.&lt;/ref&gt; Pārējās divas ir {{TaksoSaite|Emballonuroidea|apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} un {{TaksoSaite|Noctilionoidea|zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}}.&lt;ref&gt;Amador, Lucila I.; Moyers Arévalo, R. Leticia; Almeida, Francisca C.; Catalano, Santiago A.; Giannini, Norberto P. (2018). &quot;Bat Systematics in the Light of Unconstrained Analyses of a Comprehensive Molecular Supermatrix&quot;. Journal of Mammalian Evolution. 25: 37–70. doi:10.1007/s10914-016-9363-8. hdl:11336/55671. S2CID 3318167.&lt;/ref&gt; Parasto sikspārņu virsdzimtas sugas sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt; 

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
* {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}}

==Atsauces==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}}
*[https://link.springer.com/article/10.1007/s10914-024-09705-8 Phylogeny and systematics of early Paleogene bats] (''angliski'')
*[https://yolobasin.org/the-yin-and-the-yang-of-bats/ The Yin and the Yang of bats] (''angliski'')


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>ezjb5zb72a0bd7mcp6ymtiuumilb92s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>AS &quot;Latvenergo&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641382</id>
    <redirect title="Latvenergo" />
    <revision>
      <id>4534673</id>
      <timestamp>2026-10-11T18:28:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Latvenergo]]</comment>
      <origin>4534673</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="frlqk7g0yt80l2cyv6gcsen5u946jz3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Latvenergo]]</text>
      <sha1>frlqk7g0yt80l2cyv6gcsen5u946jz3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krēve-Mickevičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641383</id>
    <redirect title="Vincs Krēve-Mickevičs" />
    <revision>
      <id>4534677</id>
      <timestamp>2026-10-11T18:37:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vincs Krēve-Mickevičs]]</comment>
      <origin>4534677</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="jb0szbus8tw7i7kgt44bw8dsxtw2axd" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vincs Krēve-Mickevičs]]</text>
      <sha1>jb0szbus8tw7i7kgt44bw8dsxtw2axd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vincs Krēve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641384</id>
    <redirect title="Vincs Krēve-Mickevičs" />
    <revision>
      <id>4534678</id>
      <timestamp>2026-10-11T18:37:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vincs Krēve-Mickevičs]]</comment>
      <origin>4534678</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="jb0szbus8tw7i7kgt44bw8dsxtw2axd" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vincs Krēve-Mickevičs]]</text>
      <sha1>jb0szbus8tw7i7kgt44bw8dsxtw2axd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krēve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641385</id>
    <redirect title="Vincs Krēve-Mickevičs" />
    <revision>
      <id>4534679</id>
      <timestamp>2026-10-11T18:37:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vincs Krēve-Mickevičs]]</comment>
      <origin>4534679</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="jb0szbus8tw7i7kgt44bw8dsxtw2axd" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vincs Krēve-Mickevičs]]</text>
      <sha1>jb0szbus8tw7i7kgt44bw8dsxtw2axd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kolaboracionisti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641386</id>
    <redirect title="Kolaboracionisms" />
    <revision>
      <id>4534690</id>
      <timestamp>2026-10-11T19:02:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kolaboracionisms]]</comment>
      <origin>4534690</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="dkn7vurn9w8ne5ig7o2ori7u47t2mbk" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kolaboracionisms]]</text>
      <sha1>dkn7vurn9w8ne5ig7o2ori7u47t2mbk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>S klase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641387</id>
    <revision>
      <id>4534692</id>
      <timestamp>2026-10-11T19:13:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>jauns raksts.......</comment>
      <origin>4534692</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2621" sha1="e1papmvywwz4wefx6q0nuvgdkmq9r7s" xml:space="preserve">{{vairāki attēli
| align             = right
| direction         = vertical
| header            = 2020. gada pirktākie&lt;br /&gt;S klases automobiļi
| image1            = 2019 Audi TT Sport 40 TFSi S-A 2.0 Front.jpg
| caption1          = ''[[Audi TT]]'' (1998–2023)
| image2            = 2016 Mazda MX-5 Sport NAV 1.5 Front.jpg
| caption2          = ''[[Mazda MX-5]]'' (1989–pašlaik)
| image3            = 2019 Porsche 911 Carrera S S-A 3.0 Front.jpg
| caption3          = ''[[Porsche 911]]'' (1963–pašlaik)
| image4            = 2019 Ford Mustang GT 5.0 facelift.jpg
| caption4          = ''[[Ford Mustang]]'' (1964–pašlaik)
}}
'''S klase''' ir kategorija [[Eiropas Komisija]]s noteiktajā [[vieglais automobilis|vieglo automobiļu]] [[automobiļu klasifikācija|klasifikācijas]] sistēmā, kurā ietilpst sporta [[kupeja (virsbūve)|kupejas]]. Atbilstošā ''[[Euro NCAP]]'' klase saucas &quot;sporta [[rodsters|rodsteri]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=REGULATION (EEC) No 4064/89 - MERGER PROCEDURE |publisher=Office for Official Publications of the European Communities L-2985 Luxembourg |url=http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latest Safety Ratings |url=https://www.euroncap.com/en/ratings-rewards/latest-safety-ratings/?selectedClasses=1205&amp;allProtocols=true&amp;selectedMake=0&amp;selectedMakeName=Select%20a%20make&amp;selectedModel=0&amp;selectedStar=&amp;includeFullSafetyPackage=true&amp;includeStandardSafetyPackage=true&amp;selectedModelName=All&amp;selectedProtocols=34803,30636,26061,24370,1472,5910,5931,-1,14999&amp;allClasses=false&amp;allDriverAssistanceTechnologies=false&amp;selectedDriverAssistanceTechnologies=&amp;thirdRowFitment=false |website=www.euroncap.com |access-date=21 March 2019 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
S klases automobiļiem piemīt sportisks izskats, un parasti tie konstruēti tā, lai nodrošinātu labāku vadāmību un paātrinājumu taisnā līnijā salīdzinājumā ar citu klašu automobiļiem. Visizplatītākie S klases automobiļu [[virsbūve]]s tipi ir kupeja un [[kabriolets]]. Vietas nodrošināšana aizmugurē sēdošajiem pasažieriem šajā klasē nav prioritāte, tādēļ daudzi modeļi ir divvietīgi vai arī tiem ir &quot;2+2&quot; sēdvietu izkārtojums ar salīdzinoši šaurām aizmugurējām sēdvietām.

Vairums mūsdienu S klases automobiļu aprīkoti ar tradicionālo priekšējā dzinēja izvietojumu, tomēr lielākā daļa automobiļu ar vidusdaļā vai aizmugurē novietotu dzinēju pieder tieši S klasei.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas automobiļu klases}}

[[Kategorija:Eiropas automobiļu klases]]</text>
      <sha1>e1papmvywwz4wefx6q0nuvgdkmq9r7s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sporta kupeja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641388</id>
    <redirect title="S klase" />
    <revision>
      <id>4534693</id>
      <timestamp>2026-10-11T19:14:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[S klase]]</comment>
      <origin>4534693</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="et34rk7se2xux06ntw7shgxxf0c7unp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[S klase]]</text>
      <sha1>et34rk7se2xux06ntw7shgxxf0c7unp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sporta rodsters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641389</id>
    <redirect title="S klase" />
    <revision>
      <id>4534694</id>
      <timestamp>2026-10-11T19:15:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[S klase]]</comment>
      <origin>4534694</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="et34rk7se2xux06ntw7shgxxf0c7unp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[S klase]]</text>
      <sha1>et34rk7se2xux06ntw7shgxxf0c7unp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Plaša pielietojuma automobilis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641390</id>
    <redirect title="Minivens" />
    <revision>
      <id>4534701</id>
      <timestamp>2026-10-11T19:43:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Minivens]]</comment>
      <origin>4534701</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="bxsejq3nbgmk5pa8q0bthv42lmlctxp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Minivens]]</text>
      <sha1>bxsejq3nbgmk5pa8q0bthv42lmlctxp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Schoolboy Q</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641391</id>
    <revision>
      <id>4534702</id>
      <timestamp>2026-10-11T19:43:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>McManagerLui</username>
        <id>151526</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Kvinsijs Metjū Henlijs''' (''Quincy Matthew Hanley''; dzimis 1986. gada 26. oktobrī), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''ScHoolboy Q''', ir amerikāņu reperis un dziesmu autors no Losandželosas, Kalifornijā. Viņš ir pazīstams ar savu agresīvo izpildījuma stilu, tumšajām un atklātajām dziesmu tēmām, kā arī sadarbību ar ierakstu kompāniju ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un hiphopa supergrupu '''Black Hippy'''.   == Bērnība un jaunība ==  Henlijs p...</comment>
      <origin>4534702</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6262" sha1="drj7zvi0o06wrt53823nphgwl2po1en" xml:space="preserve">'''Kvinsijs Metjū Henlijs''' (''Quincy Matthew Hanley''; dzimis 1986. gada 26. oktobrī), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''ScHoolboy Q''', ir amerikāņu reperis un dziesmu autors no Losandželosas, Kalifornijā. Viņš ir pazīstams ar savu agresīvo izpildījuma stilu, tumšajām un atklātajām dziesmu tēmām, kā arī sadarbību ar ierakstu kompāniju ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un hiphopa supergrupu '''Black Hippy'''. 

== Bērnība un jaunība ==

Henlijs piedzima ASV militārajā bāzē Visbadenē, Rietumvācijā. Viņa vecāki izšķīrās pirms viņa dzimšanas, un māte viņu vispirms aizveda uz Teksasu, bet pēc tam apmetās uz dzīvi Sautsentrālā (Lielajā Losandželosā), 52. ielas rajonā (''52nd Street'').

Jaunībā Henlijs bija talentīgs amerikāņu futbola spēlētājs — no sešu gadu vecuma līdz koledžas gadiem spēlēja aizsardzībā un pussarga pozīcijā.

Apmēram 12 gadu vecumā viņš pievienojās ''52 Hoover Gangster Crips'' ielu grupējumam. Sākotnēji labi mācoties, vēlāk viņš iesaistījās noziedzībā un pretsāpju medikamenta ''Oxycontin'', kā arī citu vielu tirdzniecībā. 

Vārds &quot;''Schoolboy''&quot; radies no viņa bērnības iesaukas, jo skolas gados viņš bija strādīgs un viņam bija labas sekmes (GPA 3.3), savukārt burts &quot;Q&quot; apzīmē viņa vārdu Kvinsijs. Viņš izmanto stilizāciju ar lielo &quot;H&quot; (ScHoolboy Q), lai izrādītu cieņu savam ielas rajonam (''Hoover Street'').
 
2007. gadā (21 gada vecumā) viņu apcietināja par mājas iebrukumu (''home invasion''), un viņš pavadīja sešus mēnešus cietumā/mājas apcietinājumā. Šis pavērsiens mudināja viņu pamest ielu dzīvi un pievērsties mūzikai. 

== Mūzikas karjera ==

=== Karjeras sākums un Black Hippy (2006–2010) ===
Henlijs sāka rakstīt pirmo rindu tekstus 16 gadu vecumā, taču nopietni pievērsās repam ap 2006. gadu, kad sāka apmeklēt neodependento TDE studiju ''House of Pain''. Tur viņš iepazinās ar reperiem ''Kendrick Lamar'', ''Jay Rock'' un ''Ab-Soul''.                   

2008. gada 29. jūlijā izdeva savu pirmo neatkarīgo miksteipu ''Schoolboy Turned Hustla'' sadarbībā ar izdevniecību ''G.E.D.'' Inc. 

2009. gadā oficiāli parakstīja līgumu ar ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un kopā ar ''Kendrick Lamar'', ''Jay Rock'' un ''Ab-Soul'' izveidoja Rietumkrasta hiphopa supergrupu '''Black Hippy'''. Tajā pašā gadā izdeva otro miksteipu ''Gangsta &amp; Soul''. 


=== Neatkarīgie albumi ===
==== Setbacks un Habits &amp; Contradictions (2011–2012) ====


'''Setbacks (2011)'''

Viņa debijas neatkarīgais albums tika izdots digitāli un sasniedza 100. vietu ''Billboard'' 200 topā, gūstot atzinību pagrīdes hiphopa vidē. 

==== Habits &amp; Contradictions (2012) ====
Albums nostiprināja viņa unikālo skanējumu — tumšu, psihodēlisku un ritmisku. Dziesmas &quot;Hands on tHe WHeel&quot; ''(piedaloties A$AP Rocky)'' un &quot;Druggy's wit Hoes Again&quot; padarīja viņu par vienu no pamanāmākajiem nozares jauno talentu pārstāvjiem. 

=== Lielās izdevniecības debija ===
==== Oxymoron (2014) ====
2012.	gadā TDE noslēdza sadarbības līgumu ar ''Interscope Records''. 2014. gada februārī nāca klajā Q trešais studijas albums &quot;'''''Oxymoron'''''&quot;, kas kļuva par viņa karjeras lielāko komerciālo pavērsienu: 

Albums debitēja '''1. vietā Billboard 200''' topā. Albums saturēja tādas pasaulslavenas dziesmas kā &quot;Collard Greens&quot; (''ar Kendrick Lamar''), &quot;Man of the Year&quot; un &quot;Studio&quot; (''ar BJ the Chicago Kid''). 

Project tika nominēts divām '''Grammy''' balvām (&quot;''Labākais repa albums''&quot; un &quot;''Labākais repa/vokāla izpildījums''&quot;).

Šajā periodā Q kļuva slavens arī ar savu vizuālo tēlu — viņš padarīja par modes tendenci cepuru-spainīšu (''bucket hat'') valkāšanu.

=== Psihodēlija un briedums: Blank Face LP un CrasH Talk (2016–2019) === 

==== Blank Face LP (2016) ====
Smags, konceptuāls un psihodēlisks albums, kurā Q pētīja savu pagātni un ielu noziedzības sekas. Sastāvā bija hits &quot;THat Part&quot; ar ''Kanye West''. Albums saņēma sajūsminātas atsauksmes no mūzikas kritiķiem un kārtējo Grammy nomināciju. 

==== CrasH Talk (2019) ====
Piektā studijas albuma izdošana tika vairākkārt atlikta tuvu draugu un kolēģu (''Mac Miller un Nipsey Hussle'') traģiskās nāves dēļ. Albums bija skanējuma ziņā pieejamāks un komerciālāks, debitējot 3. vietā ASV topos. 

=== Atgriešanās: Blue Lips (2024) un turpmākā darbība === 

Pēc piecu gadu pauzes 2024. gada martā ScHoolboy Q izdeva albumu '''&quot;Blue Lips&quot;'''. Projekts guva izcilas kritiķu atsauksmes par džeza motīviem, nobriedušu liriku un tehniski sarežģītu plūsmu. 

== Muzikālais stils un ietekme ==

=== Muzikālais skanējums ===

Viņa mūzika svārstās starp tumšu, agresīvu Rietumkrasta &quot;''gangsta rap''&quot; un eksperimentālu, psihodēlisku izpildījumu. Viņam piemīt spēja apvienot smagus ielas tekstus ar lipīgiem piedziedājumiem un enerģiskiem šova elementiem.

=== Ietekmes ===
Henlijs kā savus lielākos muzikālos iedvesmotājus un elkus min tādas leģendas kā ''Jay-Z, 50 Cent, Notorious B.I.G''. un ''Nas''. 

== Privātā dzīve ==
=== Ģimene ===
Henlijam ir meita Džoisa (''Joyce &quot;Joy&quot; Hanley'', dzimusi 2009. gadā), kura attēlota uz viņa albuma ''Oxymoron'' vāciņa un bieži pieminēta dziesmu tekstos. Viņam ir arī otrā meita (dzimusi 2019. gadā). 2024. gada jūlijā Q apstiprināja sava trešā bērna dzimšanu.

=== Aizraušanās ar golfu ===
Ap 2018. gadu pēc derībām ar draugu Henlijs sāka spēlēt golfu. Laika gaitā tas kļuva par viņa lielo aizraušanos — viņš spēlē vairākas reizes nedēļā, ir piedalījies slavenību un profesionāļu turnīros (piemēram, P''GA Tour Pebble Beach Pro-Am'') un piedalījies ''Topgolf'' reklāmas kampaņās. Q bieži uzsver, ka golfs viņam palīdzējis cīnīties ar depresiju un uzlabot garīgo veselību.

== Diskogrāfija == 

=== Studijas albumi ===
*'''Setbacks''' (2011) 
* '''Habits &amp; Contradictions''' (2012) 
* '''Oxymoron''' (2014) 
* '''Blank Face LP''' (2016) 
* '''CrasH Talk''' (2019) 
* '''Blue Lips''' (2024) 

=== Oficiālie miksteipi ===

* '''Schoolboy Turned Hustla''' (2008) 
* '''Gangsta &amp; Soul''' (2009)</text>
      <sha1>drj7zvi0o06wrt53823nphgwl2po1en</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534705</id>
      <parentid>4534702</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:46:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>McManagerLui</username>
        <id>151526</id>
      </contributor>
      <origin>4534705</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6362" sha1="rnyd4z86ugv1l5lj7zkfty32980zkl8" xml:space="preserve">[[Attēls:ScHoolboy Q at the SPIN party at Stubb's SXSW 2014--8 (15658080138).jpg|thumb|376x376px]]
'''Kvinsijs Metjū Henlijs''' (''Quincy Matthew Hanley''; dzimis 1986. gada 26. oktobrī), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''ScHoolboy Q''', ir amerikāņu reperis un dziesmu autors no Losandželosas, Kalifornijā. Viņš ir pazīstams ar savu agresīvo izpildījuma stilu, tumšajām un atklātajām dziesmu tēmām, kā arī sadarbību ar ierakstu kompāniju ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un hiphopa supergrupu '''Black Hippy'''. 

== Bērnība un jaunība ==

Henlijs piedzima ASV militārajā bāzē Visbadenē, Rietumvācijā. Viņa vecāki izšķīrās pirms viņa dzimšanas, un māte viņu vispirms aizveda uz Teksasu, bet pēc tam apmetās uz dzīvi Sautsentrālā (Lielajā Losandželosā), 52. ielas rajonā (''52nd Street'').

Jaunībā Henlijs bija talentīgs amerikāņu futbola spēlētājs — no sešu gadu vecuma līdz koledžas gadiem spēlēja aizsardzībā un pussarga pozīcijā.

Apmēram 12 gadu vecumā viņš pievienojās ''52 Hoover Gangster Crips'' ielu grupējumam. Sākotnēji labi mācoties, vēlāk viņš iesaistījās noziedzībā un pretsāpju medikamenta ''Oxycontin'', kā arī citu vielu tirdzniecībā. 

Vārds &quot;''Schoolboy''&quot; radies no viņa bērnības iesaukas, jo skolas gados viņš bija strādīgs un viņam bija labas sekmes (GPA 3.3), savukārt burts &quot;Q&quot; apzīmē viņa vārdu Kvinsijs. Viņš izmanto stilizāciju ar lielo &quot;H&quot; (ScHoolboy Q), lai izrādītu cieņu savam ielas rajonam (''Hoover Street'').
 
2007. gadā (21 gada vecumā) viņu apcietināja par mājas iebrukumu (''home invasion''), un viņš pavadīja sešus mēnešus cietumā/mājas apcietinājumā. Šis pavērsiens mudināja viņu pamest ielu dzīvi un pievērsties mūzikai. 

== Mūzikas karjera ==

=== Karjeras sākums un Black Hippy (2006–2010) ===
Henlijs sāka rakstīt pirmo rindu tekstus 16 gadu vecumā, taču nopietni pievērsās repam ap 2006. gadu, kad sāka apmeklēt neodependento TDE studiju ''House of Pain''. Tur viņš iepazinās ar reperiem ''Kendrick Lamar'', ''Jay Rock'' un ''Ab-Soul''.                   

2008. gada 29. jūlijā izdeva savu pirmo neatkarīgo miksteipu ''Schoolboy Turned Hustla'' sadarbībā ar izdevniecību ''G.E.D.'' Inc. 

2009. gadā oficiāli parakstīja līgumu ar ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un kopā ar ''Kendrick Lamar'', ''Jay Rock'' un ''Ab-Soul'' izveidoja Rietumkrasta hiphopa supergrupu '''Black Hippy'''. Tajā pašā gadā izdeva otro miksteipu ''Gangsta &amp; Soul''.  

=== Neatkarīgie albumi ===
==== Setbacks un Habits &amp; Contradictions (2011–2012) ====


'''Setbacks (2011)'''

Viņa debijas neatkarīgais albums tika izdots digitāli un sasniedza 100. vietu ''Billboard'' 200 topā, gūstot atzinību pagrīdes hiphopa vidē. 

==== Habits &amp; Contradictions (2012) ====
Albums nostiprināja viņa unikālo skanējumu — tumšu, psihodēlisku un ritmisku. Dziesmas &quot;Hands on tHe WHeel&quot; ''(piedaloties A$AP Rocky)'' un &quot;Druggy's wit Hoes Again&quot; padarīja viņu par vienu no pamanāmākajiem nozares jauno talentu pārstāvjiem. 

=== Lielās izdevniecības debija ===
==== Oxymoron (2014) ====
2012.	gadā TDE noslēdza sadarbības līgumu ar ''Interscope Records''. 2014. gada februārī nāca klajā Q trešais studijas albums &quot;'''''Oxymoron'''''&quot;, kas kļuva par viņa karjeras lielāko komerciālo pavērsienu: 

Albums debitēja '''1. vietā Billboard 200''' topā. Albums saturēja tādas pasaulslavenas dziesmas kā &quot;Collard Greens&quot; (''ar Kendrick Lamar''), &quot;Man of the Year&quot; un &quot;Studio&quot; (''ar BJ the Chicago Kid''). 

Project tika nominēts divām '''Grammy''' balvām (&quot;''Labākais repa albums''&quot; un &quot;''Labākais repa/vokāla izpildījums''&quot;).

Šajā periodā Q kļuva slavens arī ar savu vizuālo tēlu — viņš padarīja par modes tendenci cepuru-spainīšu (''bucket hat'') valkāšanu.

=== Psihodēlija un briedums: Blank Face LP un CrasH Talk (2016–2019) === 

==== Blank Face LP (2016) ====
Smags, konceptuāls un psihodēlisks albums, kurā Q pētīja savu pagātni un ielu noziedzības sekas. Sastāvā bija hits &quot;THat Part&quot; ar ''Kanye West''. Albums saņēma sajūsminātas atsauksmes no mūzikas kritiķiem un kārtējo Grammy nomināciju. 

==== CrasH Talk (2019) ====
Piektā studijas albuma izdošana tika vairākkārt atlikta tuvu draugu un kolēģu (''Mac Miller un Nipsey Hussle'') traģiskās nāves dēļ. Albums bija skanējuma ziņā pieejamāks un komerciālāks, debitējot 3. vietā ASV topos. 

=== Atgriešanās: Blue Lips (2024) un turpmākā darbība === 

Pēc piecu gadu pauzes 2024. gada martā ScHoolboy Q izdeva albumu '''&quot;Blue Lips&quot;'''. Projekts guva izcilas kritiķu atsauksmes par džeza motīviem, nobriedušu liriku un tehniski sarežģītu plūsmu. 

== Muzikālais stils un ietekme ==

=== Muzikālais skanējums ===

Viņa mūzika svārstās starp tumšu, agresīvu Rietumkrasta &quot;''gangsta rap''&quot; un eksperimentālu, psihodēlisku izpildījumu. Viņam piemīt spēja apvienot smagus ielas tekstus ar lipīgiem piedziedājumiem un enerģiskiem šova elementiem.

=== Ietekmes ===
Henlijs kā savus lielākos muzikālos iedvesmotājus un elkus min tādas leģendas kā ''Jay-Z, 50 Cent, Notorious B.I.G''. un ''Nas''. 

== Privātā dzīve ==
=== Ģimene ===
Henlijam ir meita Džoisa (''Joyce &quot;Joy&quot; Hanley'', dzimusi 2009. gadā), kura attēlota uz viņa albuma ''Oxymoron'' vāciņa un bieži pieminēta dziesmu tekstos. Viņam ir arī otrā meita (dzimusi 2019. gadā). 2024. gada jūlijā Q apstiprināja sava trešā bērna dzimšanu.

=== Aizraušanās ar golfu ===
Ap 2018. gadu pēc derībām ar draugu Henlijs sāka spēlēt golfu. Laika gaitā tas kļuva par viņa lielo aizraušanos — viņš spēlē vairākas reizes nedēļā, ir piedalījies slavenību un profesionāļu turnīros (piemēram, P''GA Tour Pebble Beach Pro-Am'') un piedalījies ''Topgolf'' reklāmas kampaņās. Q bieži uzsver, ka golfs viņam palīdzējis cīnīties ar depresiju un uzlabot garīgo veselību.

== Diskogrāfija == 

=== Studijas albumi ===
*'''Setbacks''' (2011) 
* '''Habits &amp; Contradictions''' (2012) 
* '''Oxymoron''' (2014) 
* '''Blank Face LP''' (2016) 
* '''CrasH Talk''' (2019) 
* '''Blue Lips''' (2024) 

=== Oficiālie miksteipi ===

* '''Schoolboy Turned Hustla''' (2008) 
* '''Gangsta &amp; Soul''' (2009)</text>
      <sha1>rnyd4z86ugv1l5lj7zkfty32980zkl8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534724</id>
      <parentid>4534705</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:22:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>McManagerLui</username>
        <id>151526</id>
      </contributor>
      <origin>4534724</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7194" sha1="2fpn74gzgxuozl03lhkvxh7qpi5rooo" xml:space="preserve">[[Attēls:ScHoolboy Q at the SPIN party at Stubb's SXSW 2014--8 (15658080138).jpg|thumb|376x376px]]
'''Kvinsijs Metjū Henlijs''' (''Quincy Matthew Hanley''; dzimis 1986. gada 26. oktobrī), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''ScHoolboy Q''', ir amerikāņu reperis un dziesmu autors no Losandželosas, Kalifornijā. Viņš ir pazīstams ar savu agresīvo izpildījuma stilu, tumšajām un atklātajām dziesmu tēmām, kā arī sadarbību ar ierakstu kompāniju ''[[:en:Top_Dawg_Entertainment|Top Dawg Entertainment]]'' (TDE) un hiphopa supergrupu [[:en:Black_Hippy|Black Hippy]]. 

== Bērnība un jaunība ==

Henlijs piedzima ASV militārajā bāzē [[:en:Wiesbaden|Visbadenē, Rietumvācijā]]. Viņa vecāki izšķīrās pirms viņa dzimšanas, un māte viņu vispirms aizveda uz Teksasu, bet pēc tam apmetās uz dzīvi [[:en:South_Los_Angeles|Sautsentrālā]] (Lielajā Losandželosā), 52. ielas rajonā (''52nd Street'').

Jaunībā Henlijs bija talentīgs amerikāņu futbola spēlētājs — no sešu gadu vecuma līdz koledžas gadiem spēlēja aizsardzībā un pussarga pozīcijā.

Apmēram 12 gadu vecumā viņš pievienojās ''[[:en:Crips|52 Hoover Gangster Crips]]'' ielu grupējumam. Sākotnēji labi mācoties, vēlāk viņš iesaistījās noziedzībā un pretsāpju medikamenta ''[[:en:Oxycodone|Oxycontin]]'', kā arī citu vielu tirdzniecībā. 

Vārds &quot;''Schoolboy''&quot; radies no viņa bērnības iesaukas, jo skolas gados viņš bija strādīgs un viņam bija labas sekmes (GPA 3.3), savukārt burts &quot;Q&quot; apzīmē viņa vārdu Kvinsijs. Viņš izmanto stilizāciju ar lielo &quot;H&quot; (ScHoolboy Q), lai izrādītu cieņu savam ielas rajonam (''Hoover Street'').
 
2007. gadā (21 gada vecumā) viņu apcietināja par mājas iebrukumu (''home invasion''), un viņš pavadīja sešus mēnešus cietumā/mājas apcietinājumā. Šis pavērsiens mudināja viņu pamest ielu dzīvi un pievērsties mūzikai. 

== Mūzikas karjera ==

=== Karjeras sākums un Black Hippy (2006–2010) ===
Henlijs sāka rakstīt pirmo rindu tekstus 16 gadu vecumā, taču nopietni pievērsās repam ap 2006. gadu, kad sāka apmeklēt neodependento TDE studiju ''[[:en:House_of_Pain|House of Pain]]''. Tur viņš iepazinās ar reperiem ''[[Kendriks Lamārs|Kendrick Lamar]]'', ''[[:en:Jay_Rock|Jay Rock]]'' un ''[[:en:Ab-Soul|Ab-Soul]]''.                   

2008. gada 29. jūlijā izdeva savu pirmo neatkarīgo miksteipu ''Schoolboy Turned Hustla'' sadarbībā ar izdevniecību ''G.E.D.'' Inc. 

2009. gadā oficiāli parakstīja līgumu ar ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un kopā ar ''[[Kendriks Lamārs|Kendrick Lamar]]'', ''[[:en:Jay_Rock|Jay Rock]]'' un ''[[:en:Ab-Soul|Ab-Soul]]'' izveidoja Rietumkrasta hiphopa supergrupu '''[[:en:Black_Hippy|Black Hippy]]'''. Tajā pašā gadā izdeva otro miksteipu ''Gangsta &amp; Soul''.  

=== Neatkarīgie albumi ===
==== Setbacks un Habits &amp; Contradictions (2011–2012) ====


'''Setbacks (2011)'''

Viņa debijas neatkarīgais albums tika izdots digitāli un sasniedza 100. vietu [[Billboard Tops|''Billboard'' 200]] topā, gūstot atzinību pagrīdes hiphopa vidē. 

==== Habits &amp; Contradictions (2012) ====
Albums nostiprināja viņa unikālo skanējumu — tumšu, psihodēlisku un ritmisku. Dziesmas [[:en:Hands_on_the_Wheel|&quot;Hands on tHe WHeel&quot;]] ''(piedaloties A$AP Rocky)'' un &quot;Druggy's wit Hoes Again&quot; padarīja viņu par vienu no pamanāmākajiem nozares jauno talentu pārstāvjiem. 

=== Lielās izdevniecības debija ===
==== Oxymoron (2014) ====
2012. gadā TDE noslēdza sadarbības līgumu ar ''[[Interscope Records]]''. 2014. gada februārī nāca klajā Q trešais studijas albums &quot;''[[:en:Oxymoron_(Schoolboy_Q_album)|Oxymoron]]''&quot;, kas kļuva par viņa karjeras lielāko komerciālo pavērsienu: 

Albums debitēja '''1. vietā Billboard 200''' topā. Albums saturēja tādas pasaulslavenas dziesmas kā [[:en:Collard_Greens_(song)|&quot;Collard Greens&quot;]] (''ar [[Kendriks Lamārs|Kendrick Lamar]]''), [[:en:Man_of_the_Year_(Schoolboy_Q_song)|&quot;Man of the Year&quot;]] un [[:en:Studio_(song)|&quot;Studio&quot;]] (''ar BJ the Chicago Kid''). 

Project tika nominēts divām '''[[Grammy balva|Grammy]]''' balvām (&quot;''Labākais repa albums''&quot; un &quot;''Labākais repa/vokāla izpildījums''&quot;).

Šajā periodā Q kļuva slavens arī ar savu vizuālo tēlu — viņš padarīja par modes tendenci cepuru-spainīšu (''bucket hat'') valkāšanu.

=== Psihodēlija un briedums: Blank Face LP un CrasH Talk (2016–2019) === 

==== Blank Face LP (2016) ====
Smags, konceptuāls un psihodēlisks albums, kurā Q pētīja savu pagātni un ielu noziedzības sekas. Sastāvā bija hits &quot;[[:en:That_Part|THat Part]]&quot; ar ''[[Kanje Vests|Kanye West]]''. Albums saņēma sajūsminātas atsauksmes no mūzikas kritiķiem un kārtējo Grammy nomināciju. 

==== CrasH Talk (2019) ====
Piektā studijas albuma izdošana tika vairākkārt atlikta tuvu draugu un kolēģu (''[[:en:Mac_Miller|Mac Miller]] un [[:en:Nipsey_Hussle|Nipsey Hussle]]'') traģiskās nāves dēļ. Albums bija skanējuma ziņā pieejamāks un komerciālāks, debitējot 3. vietā ASV topos. 

=== Atgriešanās: Blue Lips (2024) un turpmākā darbība === 

Pēc piecu gadu pauzes 2024. gada martā ScHoolboy Q izdeva albumu [[:en:Blue_Lips_(Schoolboy_Q_album)|''&quot;Blue Lips&quot;'']]. Projekts guva izcilas kritiķu atsauksmes par džeza motīviem, nobriedušu liriku un tehniski sarežģītu plūsmu. 

== Muzikālais stils un ietekme ==

=== Muzikālais skanējums ===

Viņa mūzika svārstās starp tumšu, agresīvu Rietumkrasta &quot;''gangsta rap''&quot; un eksperimentālu, psihodēlisku izpildījumu. Viņam piemīt spēja apvienot smagus ielas tekstus ar lipīgiem piedziedājumiem un enerģiskiem šova elementiem.

=== Ietekmes ===
Henlijs kā savus lielākos muzikālos iedvesmotājus un elkus min tādas leģendas kā ''[[Jay-Z]], [[50 Cent]], [[The Notorious B.I.G.|Notorious B.I.G]]''[[The Notorious B.I.G.|.]] un ''[[Nas]]''. 

== Privātā dzīve ==
=== Ģimene ===
Henlijam ir meita Džoisa (''Joyce &quot;Joy&quot; Hanley'', dzimusi 2009. gadā), kura attēlota uz viņa albuma ''Oxymoron'' vāciņa un bieži pieminēta dziesmu tekstos. Viņam ir arī otrā meita (dzimusi 2019. gadā). 2024. gada jūlijā Q apstiprināja sava trešā bērna dzimšanu.

=== Aizraušanās ar golfu ===
Ap 2018. gadu pēc derībām ar draugu Henlijs sāka spēlēt golfu. Laika gaitā tas kļuva par viņa lielo aizraušanos — viņš spēlē vairākas reizes nedēļā, ir piedalījies slavenību un profesionāļu turnīros (piemēram, P''GA Tour Pebble Beach Pro-Am'') un piedalījies ''[[:en:Topgolf|Topgolf]]'' reklāmas kampaņās. Q bieži uzsver, ka golfs viņam palīdzējis cīnīties ar depresiju un uzlabot garīgo veselību.

== Diskogrāfija == 

=== Studijas albumi ===
*''[[:en:Setbacks_(album)|Setbacks]]'' (2011) 
* ''[[:en:Habits_&amp;_Contradictions|Habits &amp; Contradictions]]'' (2012) 
* ''[[:en:Oxymoron_(Schoolboy_Q_album)|Oxymoron]]'' (2014) 
* ''[[:en:Blank_Face_LP|Blank Face LP]]'' (2016) 
* ''[[:en:Crash_Talk|CrasH Talk]]'' (2019) 
* ''[[:en:Blue_Lips_(Schoolboy_Q_album)|Blue Lips]]'' (2024) 

=== Oficiālie miksteipi ===

* ''Schoolboy Turned Hustla'' (2008) 
* ''Gangsta &amp; Soul'' (2009)</text>
      <sha1>2fpn74gzgxuozl03lhkvxh7qpi5rooo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534725</id>
      <parentid>4534724</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:23:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>McManagerLui</username>
        <id>151526</id>
      </contributor>
      <origin>4534725</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7189" sha1="o249raxntiyv8yydsr6q5xcbzoqv5wa" xml:space="preserve">[[Attēls:ScHoolboy Q at the SPIN party at Stubb's SXSW 2014--8 (15658080138).jpg|thumb|376x376px]]
'''Kvinsijs Metjū Henlijs''' (''Quincy Matthew Hanley''; dzimis 1986. gada 26. oktobrī), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''ScHoolboy Q''', ir amerikāņu reperis un dziesmu autors no Losandželosas, Kalifornijā. Viņš ir pazīstams ar savu agresīvo izpildījuma stilu, tumšajām un atklātajām dziesmu tēmām, kā arī sadarbību ar ierakstu kompāniju ''[[:en:Top_Dawg_Entertainment|Top Dawg Entertainment]]'' (TDE) un hiphopa supergrupu [[:en:Black_Hippy|Black Hippy]]. 

== Bērnība un jaunība ==

Henlijs piedzima ASV militārajā bāzē [[:en:Wiesbaden|Visbadenē, Rietumvācijā]]. Viņa vecāki izšķīrās pirms viņa dzimšanas, un māte viņu vispirms aizveda uz Teksasu, bet pēc tam apmetās uz dzīvi [[:en:South_Los_Angeles|Sautsentrālā]] (Lielajā Losandželosā), 52. ielas rajonā (''52nd Street'').

Jaunībā Henlijs bija talentīgs amerikāņu futbola spēlētājs — no sešu gadu vecuma līdz koledžas gadiem spēlēja aizsardzībā un pussarga pozīcijā.

Apmēram 12 gadu vecumā viņš pievienojās ''[[:en:Crips|52 Hoover Gangster Crips]]'' ielu grupējumam. Sākotnēji labi mācoties, vēlāk viņš iesaistījās noziedzībā un pretsāpju medikamenta ''[[:en:Oxycodone|Oxycontin]]'', kā arī citu vielu tirdzniecībā. 

Vārds &quot;''Schoolboy''&quot; radies no viņa bērnības iesaukas, jo skolas gados viņš bija strādīgs un viņam bija labas sekmes (GPA 3.3), savukārt burts &quot;Q&quot; apzīmē viņa vārdu Kvinsijs. Viņš izmanto stilizāciju ar lielo &quot;H&quot; (ScHoolboy Q), lai izrādītu cieņu savam ielas rajonam (''Hoover Street'').
 
2007. gadā (21 gada vecumā) viņu apcietināja par mājas iebrukumu (''home invasion''), un viņš pavadīja sešus mēnešus cietumā/mājas apcietinājumā. Šis pavērsiens mudināja viņu pamest ielu dzīvi un pievērsties mūzikai. 

== Mūzikas karjera ==

=== Karjeras sākums un Black Hippy (2006–2010) ===
Henlijs sāka rakstīt pirmo rindu tekstus 16 gadu vecumā, taču nopietni pievērsās repam ap 2006. gadu, kad sāka apmeklēt neodependento TDE studiju ''[[:en:House_of_Pain|House of Pain]]''. Tur viņš iepazinās ar reperiem ''[[Kendriks Lamārs|Kendrick Lamar]]'', ''[[:en:Jay_Rock|Jay Rock]]'' un ''[[:en:Ab-Soul|Ab-Soul]]''.                   

2008. gada 29. jūlijā izdeva savu pirmo neatkarīgo miksteipu ''Schoolboy Turned Hustla'' sadarbībā ar izdevniecību ''G.E.D.'' Inc. 

2009. gadā oficiāli parakstīja līgumu ar ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un kopā ar ''[[Kendriks Lamārs|Kendrick Lamar]]'', ''[[:en:Jay_Rock|Jay Rock]]'' un ''[[:en:Ab-Soul|Ab-Soul]]'' izveidoja Rietumkrasta hiphopa supergrupu '''[[:en:Black_Hippy|Black Hippy]]'''. Tajā pašā gadā izdeva otro miksteipu ''Gangsta &amp; Soul''.  

=== Neatkarīgie albumi ===
==== Setbacks un Habits &amp; Contradictions (2011–2012) ====
'''Setbacks (2011)'''

Viņa debijas neatkarīgais albums tika izdots digitāli un sasniedza 100. vietu [[Billboard Tops|''Billboard'' 200]] topā, gūstot atzinību pagrīdes hiphopa vidē. 

==== Habits &amp; Contradictions (2012) ====
Albums nostiprināja viņa unikālo skanējumu — tumšu, psihodēlisku un ritmisku. Dziesmas [[:en:Hands_on_the_Wheel|&quot;Hands on tHe WHeel&quot;]] ''(piedaloties A$AP Rocky)'' un &quot;Druggy's wit Hoes Again&quot; padarīja viņu par vienu no pamanāmākajiem nozares jauno talentu pārstāvjiem. 

=== Lielās izdevniecības debija ===
==== Oxymoron (2014) ====
2012. gadā TDE noslēdza sadarbības līgumu ar ''[[Interscope Records]]''. 2014. gada februārī nāca klajā Q trešais studijas albums &quot;''[[:en:Oxymoron_(Schoolboy_Q_album)|Oxymoron]]''&quot;, kas kļuva par viņa karjeras lielāko komerciālo pavērsienu: 

Albums debitēja '''1. vietā Billboard 200''' topā. Albums saturēja tādas pasaulslavenas dziesmas kā [[:en:Collard_Greens_(song)|&quot;Collard Greens&quot;]] (''ar [[Kendriks Lamārs|Kendrick Lamar]]''), [[:en:Man_of_the_Year_(Schoolboy_Q_song)|&quot;Man of the Year&quot;]] un [[:en:Studio_(song)|&quot;Studio&quot;]] (''ar BJ the Chicago Kid''). 

Project tika nominēts divām [[Grammy balva|''Grammy'']] balvām (&quot;''Labākais repa albums''&quot; un &quot;''Labākais repa/vokāla izpildījums''&quot;).

Šajā periodā Q kļuva slavens arī ar savu vizuālo tēlu — viņš padarīja par modes tendenci cepuru-spainīšu (''bucket hat'') valkāšanu.

=== Psihodēlija un briedums: Blank Face LP un CrasH Talk (2016–2019) === 

==== Blank Face LP (2016) ====
Smags, konceptuāls un psihodēlisks albums, kurā Q pētīja savu pagātni un ielu noziedzības sekas. Sastāvā bija hits &quot;[[:en:That_Part|THat Part]]&quot; ar ''[[Kanje Vests|Kanye West]]''. Albums saņēma sajūsminātas atsauksmes no mūzikas kritiķiem un kārtējo Grammy nomināciju. 

==== CrasH Talk (2019) ====
Piektā studijas albuma izdošana tika vairākkārt atlikta tuvu draugu un kolēģu (''[[:en:Mac_Miller|Mac Miller]] un [[:en:Nipsey_Hussle|Nipsey Hussle]]'') traģiskās nāves dēļ. Albums bija skanējuma ziņā pieejamāks un komerciālāks, debitējot 3. vietā ASV topos. 

=== Atgriešanās: Blue Lips (2024) un turpmākā darbība === 

Pēc piecu gadu pauzes 2024. gada martā ScHoolboy Q izdeva albumu [[:en:Blue_Lips_(Schoolboy_Q_album)|''&quot;Blue Lips&quot;'']]. Projekts guva izcilas kritiķu atsauksmes par džeza motīviem, nobriedušu liriku un tehniski sarežģītu plūsmu. 

== Muzikālais stils un ietekme ==

=== Muzikālais skanējums ===

Viņa mūzika svārstās starp tumšu, agresīvu Rietumkrasta &quot;''gangsta rap''&quot; un eksperimentālu, psihodēlisku izpildījumu. Viņam piemīt spēja apvienot smagus ielas tekstus ar lipīgiem piedziedājumiem un enerģiskiem šova elementiem.

=== Ietekmes ===
Henlijs kā savus lielākos muzikālos iedvesmotājus un elkus min tādas leģendas kā ''[[Jay-Z]], [[50 Cent]], [[The Notorious B.I.G.|Notorious B.I.G]]''[[The Notorious B.I.G.|.]] un ''[[Nas]]''. 

== Privātā dzīve ==
=== Ģimene ===
Henlijam ir meita Džoisa (''Joyce &quot;Joy&quot; Hanley'', dzimusi 2009. gadā), kura attēlota uz viņa albuma ''Oxymoron'' vāciņa un bieži pieminēta dziesmu tekstos. Viņam ir arī otrā meita (dzimusi 2019. gadā). 2024. gada jūlijā Q apstiprināja sava trešā bērna dzimšanu.

=== Aizraušanās ar golfu ===
Ap 2018. gadu pēc derībām ar draugu Henlijs sāka spēlēt golfu. Laika gaitā tas kļuva par viņa lielo aizraušanos — viņš spēlē vairākas reizes nedēļā, ir piedalījies slavenību un profesionāļu turnīros (piemēram, P''GA Tour Pebble Beach Pro-Am'') un piedalījies ''[[:en:Topgolf|Topgolf]]'' reklāmas kampaņās. Q bieži uzsver, ka golfs viņam palīdzējis cīnīties ar depresiju un uzlabot garīgo veselību.

== Diskogrāfija == 

=== Studijas albumi ===
*''[[:en:Setbacks_(album)|Setbacks]]'' (2011) 
* ''[[:en:Habits_&amp;_Contradictions|Habits &amp; Contradictions]]'' (2012) 
* ''[[:en:Oxymoron_(Schoolboy_Q_album)|Oxymoron]]'' (2014) 
* ''[[:en:Blank_Face_LP|Blank Face LP]]'' (2016) 
* ''[[:en:Crash_Talk|CrasH Talk]]'' (2019) 
* ''[[:en:Blue_Lips_(Schoolboy_Q_album)|Blue Lips]]'' (2024) 

=== Oficiālie miksteipi ===

* ''Schoolboy Turned Hustla'' (2008) 
* ''Gangsta &amp; Soul'' (2009)</text>
      <sha1>o249raxntiyv8yydsr6q5xcbzoqv5wa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534726</id>
      <parentid>4534725</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:23:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>McManagerLui</username>
        <id>151526</id>
      </contributor>
      <origin>4534726</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7196" sha1="au6r039tslt94f2yz4ibvqzm5n0g7ll" xml:space="preserve">[[Attēls:ScHoolboy Q at the SPIN party at Stubb's SXSW 2014--8 (15658080138).jpg|thumb|376x376px]]
'''Kvinsijs Metjū Henlijs''' (''Quincy Matthew Hanley''; dzimis 1986. gada 26. oktobrī), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''ScHoolboy Q''', ir amerikāņu reperis un dziesmu autors no Losandželosas, Kalifornijā. Viņš ir pazīstams ar savu agresīvo izpildījuma stilu, tumšajām un atklātajām dziesmu tēmām, kā arī sadarbību ar ierakstu kompāniju ''[[:en:Top_Dawg_Entertainment|Top Dawg Entertainment]]'' (TDE) un hiphopa supergrupu [[:en:Black_Hippy|Black Hippy]]. 

== Bērnība un jaunība ==

Henlijs piedzima ASV militārajā bāzē [[:en:Wiesbaden|Visbadenē, Rietumvācijā]]. Viņa vecāki izšķīrās pirms viņa dzimšanas, un māte viņu vispirms aizveda uz Teksasu, bet pēc tam apmetās uz dzīvi [[:en:South_Los_Angeles|Sautsentrālā]] (Lielajā Losandželosā), 52. ielas rajonā (''52nd Street'').

Jaunībā Henlijs bija talentīgs amerikāņu futbola spēlētājs — no sešu gadu vecuma līdz koledžas gadiem spēlēja aizsardzībā un pussarga pozīcijā.

Apmēram 12 gadu vecumā viņš pievienojās ''[[:en:Crips|52 Hoover Gangster Crips]]'' ielu grupējumam. Sākotnēji labi mācoties, vēlāk viņš iesaistījās noziedzībā un pretsāpju medikamenta ''[[:en:Oxycodone|Oxycontin]]'', kā arī citu vielu tirdzniecībā. 

Vārds &quot;''Schoolboy''&quot; radies no viņa bērnības iesaukas, jo skolas gados viņš bija strādīgs un viņam bija labas sekmes (GPA 3.3), savukārt burts &quot;Q&quot; apzīmē viņa vārdu Kvinsijs. Viņš izmanto stilizāciju ar lielo &quot;H&quot; (ScHoolboy Q), lai izrādītu cieņu savam ielas rajonam (''Hoover Street'').
 
2007. gadā (21 gada vecumā) viņu apcietināja par mājas iebrukumu (''home invasion''), un viņš pavadīja sešus mēnešus cietumā/mājas apcietinājumā. Šis pavērsiens mudināja viņu pamest ielu dzīvi un pievērsties mūzikai. 

== Mūzikas karjera ==

=== Karjeras sākums un Black Hippy (2006–2010) ===
Henlijs sāka rakstīt pirmo rindu tekstus 16 gadu vecumā, taču nopietni pievērsās repam ap 2006. gadu, kad sāka apmeklēt neodependento TDE studiju ''[[:en:House_of_Pain|House of Pain]]''. Tur viņš iepazinās ar reperiem ''[[Kendriks Lamārs|Kendrick Lamar]]'', ''[[:en:Jay_Rock|Jay Rock]]'' un ''[[:en:Ab-Soul|Ab-Soul]]''.                   

2008. gada 29. jūlijā izdeva savu pirmo neatkarīgo miksteipu ''Schoolboy Turned Hustla'' sadarbībā ar izdevniecību ''G.E.D.'' Inc. 

2009. gadā oficiāli parakstīja līgumu ar ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un kopā ar ''[[Kendriks Lamārs|Kendrick Lamar]]'', ''[[:en:Jay_Rock|Jay Rock]]'' un ''[[:en:Ab-Soul|Ab-Soul]]'' izveidoja Rietumkrasta hiphopa supergrupu '''[[:en:Black_Hippy|Black Hippy]]'''. Tajā pašā gadā izdeva otro miksteipu ''Gangsta &amp; Soul''.  

=== Neatkarīgie albumi ===
==== Setbacks un Habits &amp; Contradictions (2011–2012) ====
'''Setbacks (2011)'''

Viņa debijas neatkarīgais albums tika izdots digitāli un sasniedza 100. vietu [[Billboard Tops|''Billboard'' 200]] topā, gūstot atzinību pagrīdes hiphopa vidē. 

==== Habits &amp; Contradictions (2012) ====
Albums nostiprināja viņa unikālo skanējumu — tumšu, psihodēlisku un ritmisku. Dziesmas [[:en:Hands_on_the_Wheel|&quot;Hands on tHe WHeel&quot;]] ''(piedaloties A$AP Rocky)'' un &quot;Druggy's wit Hoes Again&quot; padarīja viņu par vienu no pamanāmākajiem nozares jauno talentu pārstāvjiem. 

=== Lielās izdevniecības debija ===
==== Oxymoron (2014) ====
2012. gadā TDE noslēdza sadarbības līgumu ar ''[[Interscope Records]]''. 2014. gada februārī nāca klajā Q trešais studijas albums &quot;''[[:en:Oxymoron_(Schoolboy_Q_album)|Oxymoron]]''&quot;, kas kļuva par viņa karjeras lielāko komerciālo pavērsienu: 

Albums debitēja '''1. vietā Billboard 200''' topā. Albums saturēja tādas pasaulslavenas dziesmas kā [[:en:Collard_Greens_(song)|&quot;Collard Greens&quot;]] (''ar [[Kendriks Lamārs|Kendrick Lamar]]''), [[:en:Man_of_the_Year_(Schoolboy_Q_song)|&quot;Man of the Year&quot;]] un [[:en:Studio_(song)|&quot;Studio&quot;]] (''ar BJ the Chicago Kid''). 

Project tika nominēts divām [[Grammy balva|''Grammy'']] balvām (&quot;''Labākais repa albums''&quot; un &quot;''Labākais repa/vokāla izpildījums''&quot;).

Šajā periodā Q kļuva slavens arī ar savu vizuālo tēlu — viņš padarīja par modes tendenci cepuru-spainīšu (''bucket hat'') valkāšanu.

=== Psihodēlija un briedums ===
=== Blank Face LP un CrasH Talk (2016–2019) === 

==== Blank Face LP (2016) ====
Smags, konceptuāls un psihodēlisks albums, kurā Q pētīja savu pagātni un ielu noziedzības sekas. Sastāvā bija hits &quot;[[:en:That_Part|THat Part]]&quot; ar ''[[Kanje Vests|Kanye West]]''. Albums saņēma sajūsminātas atsauksmes no mūzikas kritiķiem un kārtējo Grammy nomināciju. 

==== CrasH Talk (2019) ====
Piektā studijas albuma izdošana tika vairākkārt atlikta tuvu draugu un kolēģu (''[[:en:Mac_Miller|Mac Miller]] un [[:en:Nipsey_Hussle|Nipsey Hussle]]'') traģiskās nāves dēļ. Albums bija skanējuma ziņā pieejamāks un komerciālāks, debitējot 3. vietā ASV topos. 

=== Atgriešanās: Blue Lips (2024) un turpmākā darbība === 

Pēc piecu gadu pauzes 2024. gada martā ScHoolboy Q izdeva albumu [[:en:Blue_Lips_(Schoolboy_Q_album)|''&quot;Blue Lips&quot;'']]. Projekts guva izcilas kritiķu atsauksmes par džeza motīviem, nobriedušu liriku un tehniski sarežģītu plūsmu. 

== Muzikālais stils un ietekme ==

=== Muzikālais skanējums ===

Viņa mūzika svārstās starp tumšu, agresīvu Rietumkrasta &quot;''gangsta rap''&quot; un eksperimentālu, psihodēlisku izpildījumu. Viņam piemīt spēja apvienot smagus ielas tekstus ar lipīgiem piedziedājumiem un enerģiskiem šova elementiem.

=== Ietekmes ===
Henlijs kā savus lielākos muzikālos iedvesmotājus un elkus min tādas leģendas kā ''[[Jay-Z]], [[50 Cent]], [[The Notorious B.I.G.|Notorious B.I.G]]''[[The Notorious B.I.G.|.]] un ''[[Nas]]''. 

== Privātā dzīve ==
=== Ģimene ===
Henlijam ir meita Džoisa (''Joyce &quot;Joy&quot; Hanley'', dzimusi 2009. gadā), kura attēlota uz viņa albuma ''Oxymoron'' vāciņa un bieži pieminēta dziesmu tekstos. Viņam ir arī otrā meita (dzimusi 2019. gadā). 2024. gada jūlijā Q apstiprināja sava trešā bērna dzimšanu.

=== Aizraušanās ar golfu ===
Ap 2018. gadu pēc derībām ar draugu Henlijs sāka spēlēt golfu. Laika gaitā tas kļuva par viņa lielo aizraušanos — viņš spēlē vairākas reizes nedēļā, ir piedalījies slavenību un profesionāļu turnīros (piemēram, P''GA Tour Pebble Beach Pro-Am'') un piedalījies ''[[:en:Topgolf|Topgolf]]'' reklāmas kampaņās. Q bieži uzsver, ka golfs viņam palīdzējis cīnīties ar depresiju un uzlabot garīgo veselību.

== Diskogrāfija == 

=== Studijas albumi ===
*''[[:en:Setbacks_(album)|Setbacks]]'' (2011) 
* ''[[:en:Habits_&amp;_Contradictions|Habits &amp; Contradictions]]'' (2012) 
* ''[[:en:Oxymoron_(Schoolboy_Q_album)|Oxymoron]]'' (2014) 
* ''[[:en:Blank_Face_LP|Blank Face LP]]'' (2016) 
* ''[[:en:Crash_Talk|CrasH Talk]]'' (2019) 
* ''[[:en:Blue_Lips_(Schoolboy_Q_album)|Blue Lips]]'' (2024) 

=== Oficiālie miksteipi ===

* ''Schoolboy Turned Hustla'' (2008) 
* ''Gangsta &amp; Soul'' (2009)</text>
      <sha1>au6r039tslt94f2yz4ibvqzm5n0g7ll</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534728</id>
      <parentid>4534726</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:40:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>McManagerLui</username>
        <id>151526</id>
      </contributor>
      <comment>atsauces pievienoju un pielaboju kludas</comment>
      <origin>4534728</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10082" sha1="2uicqb5u5md5wvtzq3h0mti3rh3c8g8" xml:space="preserve">[[Attēls:ScHoolboy Q at the SPIN party at Stubb's SXSW 2014--8 (15658080138).jpg|thumb|376x376px]]
'''Kvinsijs Metjū Henlijs''' (''Quincy Matthew Hanley''; dzimis 1986. gada 26. oktobrī), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''ScHoolboy Q''', ir amerikāņu reperis un dziesmu autors no Losandželosas, Kalifornijā. Viņš ir pazīstams ar savu agresīvo izpildījuma stilu, tumšajām un atklātajām dziesmu tēmām, kā arī sadarbību ar ierakstu kompāniju ''[[:en:Top_Dawg_Entertainment|Top Dawg Entertainment]]'' (TDE) un hiphopa supergrupu [[:en:Black_Hippy|Black Hippy]]. 

== Bērnība un jaunība ==

Henlijs piedzima ASV militārajā bāzē [[:en:Wiesbaden|Visbadenē, Rietumvācijā]]. Viņa vecāki izšķīrās pirms viņa dzimšanas, un māte viņu vispirms aizveda uz Teksasu, bet pēc tam apmetās uz dzīvi [[:en:South_Los_Angeles|Sautsentrālā]] (Lielajā Losandželosā), 52. ielas rajonā (''52nd Street'').&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://web.archive.org/web/20120205010053/http://www.laweekly.com/2012-02-02/music/schoolboy-q-habits-and-contradictions-la-rapper/|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

Jaunībā Henlijs bija talentīgs amerikāņu futbola spēlētājs — no sešu gadu vecuma līdz koledžas gadiem spēlēja aizsardzībā un pussarga pozīcijā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

Apmēram 12 gadu vecumā viņš pievienojās ''[[:en:Crips|52 Hoover Gangster Crips]]'' ielu grupējumam. Sākotnēji labi mācoties, vēlāk viņš iesaistījās noziedzībā un pretsāpju medikamenta ''[[:en:Oxycodone|Oxycontin]]'', kā arī citu vielu tirdzniecībā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; 

Vārds &quot;''Schoolboy''&quot; radies no viņa bērnības iesaukas, jo skolas gados viņš bija strādīgs un viņam bija labas sekmes (GPA 3.3), savukārt burts &quot;Q&quot; apzīmē viņa vārdu Kvinsijs. Viņš izmanto stilizāciju ar lielo &quot;H&quot; (ScHoolboy Q), lai izrādītu cieņu savam ielas rajonam (''Hoover Street'').
 
2007. gadā (21 gada vecumā) viņu apcietināja par mājas iebrukumu (''home invasion''), un viņš pavadīja sešus mēnešus cietumā/mājas apcietinājumā. Šis pavērsiens mudināja viņu pamest ielu dzīvi un pievērsties mūzikai. 

== Mūzikas karjera ==

=== Karjeras sākums un Black Hippy (2006–2010) ===
Henlijs sāka rakstīt pirmo rindu tekstus 16 gadu vecumā, taču nopietni pievērsās repam ap 2006. gadu, kad sāka apmeklēt neodependento TDE studiju ''[[:en:House_of_Pain|House of Pain]]''. Tur viņš iepazinās ar reperiem ''[[Kendriks Lamārs|Kendrick Lamar]]'', ''[[:en:Jay_Rock|Jay Rock]]'' un ''[[:en:Ab-Soul|Ab-Soul]]''.                   

2008. gada 29. jūlijā izdeva savu pirmo neatkarīgo miksteipu ''Schoolboy Turned Hustla'' sadarbībā ar izdevniecību ''G.E.D.'' Inc. 

2009. gadā oficiāli parakstīja līgumu ar ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un kopā ar ''[[Kendriks Lamārs|Kendrick Lamar]]'', ''[[:en:Jay_Rock|Jay Rock]]'' un ''[[:en:Ab-Soul|Ab-Soul]]'' izveidoja Rietumkrasta hiphopa supergrupu '''[[:en:Black_Hippy|Black Hippy]]'''. Tajā pašā gadā izdeva otro miksteipu ''Gangsta &amp; Soul''.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;  

=== Neatkarīgie albumi ===
==== Setbacks un Habits &amp; Contradictions (2011–2012) ====
'''Setbacks (2011)'''

Viņa debijas neatkarīgais albums tika izdots digitāli un sasniedza 100. vietu [[Billboard Tops|''Billboard'' 200]] topā, gūstot atzinību pagrīdes hiphopa vidē. 

==== Habits &amp; Contradictions (2012) ====
Albums nostiprināja viņa unikālo skanējumu — tumšu, psihodēlisku un ritmisku. Dziesmas [[:en:Hands_on_the_Wheel|&quot;Hands on tHe WHeel&quot;]] ''(piedaloties A$AP Rocky)'' un &quot;Druggy's wit Hoes Again&quot; padarīja viņu par vienu no pamanāmākajiem nozares jauno talentu pārstāvjiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; 

=== Oxymoron (2014) ===
2012. gadā TDE noslēdza sadarbības līgumu ar ''[[Interscope Records]]''. 2014. gada februārī nāca klajā Q trešais studijas albums &quot;''[[:en:Oxymoron_(Schoolboy_Q_album)|Oxymoron]]''&quot;, kas kļuva par viņa karjeras lielāko komerciālo pavērsienu. &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; 

Albums debitēja '''1. vietā Billboard 200''' topā. Albums saturēja tādas pasaulslavenas dziesmas kā [[:en:Collard_Greens_(song)|&quot;Collard Greens&quot;]] (''ar [[Kendriks Lamārs|Kendrick Lamar]]''), [[:en:Man_of_the_Year_(Schoolboy_Q_song)|&quot;Man of the Year&quot;]] un [[:en:Studio_(song)|&quot;Studio&quot;]] (''ar BJ the Chicago Kid''). 

Project tika nominēts divām [[Grammy balva|''Grammy'']] balvām (&quot;''Labākais repa albums''&quot; un &quot;''Labākais repa/vokāla izpildījums''&quot;).

Šajā periodā Q kļuva slavens arī ar savu vizuālo tēlu — viņš padarīja par modes tendenci cepuru-spainīšu (''bucket hat'') valkāšanu.
=== Blank Face LP un CrasH Talk (2016–2019) === 

==== Blank Face LP (2016) ====
Smags, konceptuāls un psihodēlisks albums, kurā Q pētīja savu pagātni un ielu noziedzības sekas. Sastāvā bija hits &quot;[[:en:That_Part|THat Part]]&quot; ar ''[[Kanje Vests|Kanye West]]''. Albums saņēma sajūsminātas atsauksmes no mūzikas kritiķiem un kārtējo Grammy nomināciju.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; 

==== CrasH Talk (2019) ====
Piektā studijas albuma izdošana tika vairākkārt atlikta tuvu draugu un kolēģu (''[[:en:Mac_Miller|Mac Miller]] un [[:en:Nipsey_Hussle|Nipsey Hussle]]'') traģiskās nāves dēļ. Albums bija skanējuma ziņā pieejamāks un komerciālāks, debitējot 3. vietā ASV topos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/63358-schoolboy-q-has-recorded-like-50-songs-for-upcoming-album-news|title=SchoolBoy Q Has Recorded &quot;Like 50 Songs&quot; For Upcoming Album|last=Schwartz|first=Danny|website=HotNewHipHop|access-date=2026-10-11|date=2017-09-26|language=en}}&lt;/ref&gt; 

=== Blue Lips (2024) un turpmākā darbība === 

Pēc piecu gadu pauzes 2024. gada martā ScHoolboy Q izdeva albumu [[:en:Blue_Lips_(Schoolboy_Q_album)|''&quot;Blue Lips&quot;'']]. Projekts guva izcilas kritiķu atsauksmes par džeza motīviem, nobriedušu liriku un tehniski sarežģītu plūsmu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; 

== Muzikālais stils un ietekme ==

=== Muzikālais skanējums ===

Viņa mūzika svārstās starp tumšu, agresīvu Rietumkrasta &quot;''gangsta rap''&quot; un eksperimentālu, psihodēlisku izpildījumu. Viņam piemīt spēja apvienot smagus ielas tekstus ar lipīgiem piedziedājumiem un enerģiskiem šova elementiem.

=== Ietekmes ===
Henlijs kā savus lielākos muzikālos iedvesmotājus un elkus min tādas leģendas kā ''[[Jay-Z]], [[50 Cent]], [[The Notorious B.I.G.|Notorious B.I.G]]''[[The Notorious B.I.G.|.]] un ''[[Nas]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.complex.com/music/a/insanul-ahmed/who-is-schoolboy-q|title=Who Is Schoolboy Q?|last=Ahmed|first=Insanul|website=Complex|access-date=2026-10-11|date=2012-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 

== Privātā dzīve ==
=== Ģimene ===
Henlijam ir meita Džoisa (''Joyce &quot;Joy&quot; Hanley'', dzimusi 2009. gadā), kura attēlota uz viņa albuma ''Oxymoron'' vāciņa un bieži pieminēta dziesmu tekstos. Viņam ir arī otrā meita (dzimusi 2019. gadā). 2024. gada jūlijā Q apstiprināja sava trešā bērna dzimšanu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Aizraušanās ar golfu ===
Ap 2018. gadu pēc derībām ar draugu Henlijs sāka spēlēt golfu. Laika gaitā tas kļuva par viņa lielo aizraušanos — viņš spēlē vairākas reizes nedēļā, ir piedalījies slavenību un profesionāļu turnīros (piemēram, P''GA Tour Pebble Beach Pro-Am'') un piedalījies ''[[:en:Topgolf|Topgolf]]'' reklāmas kampaņās. Q bieži uzsver, ka golfs viņam palīdzējis cīnīties ar depresiju un uzlabot garīgo veselību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vibe.com/news/sports/schoolboy-q-topgolf-campaign-1234712307/|title=ScHoolboy Q Joins TopGolf Campaign In Promotion Of His Favorite Sport|last=Corrine|first=Amber|website=VIBE.com|access-date=2026-10-11|date=2022-11-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija == 

=== Studijas albumi ===
*''[[:en:Setbacks_(album)|Setbacks]]'' (2011) 
* ''[[:en:Habits_&amp;_Contradictions|Habits &amp; Contradictions]]'' (2012) 
* ''[[:en:Oxymoron_(Schoolboy_Q_album)|Oxymoron]]'' (2014) 
* ''[[:en:Blank_Face_LP|Blank Face LP]]'' (2016) 
* ''[[:en:Crash_Talk|CrasH Talk]]'' (2019) 
* ''[[:en:Blue_Lips_(Schoolboy_Q_album)|Blue Lips]]'' (2024) 

=== Oficiālie miksteipi ===

* ''Schoolboy Turned Hustla'' (2008) 
* ''Gangsta &amp; Soul'' (2009)</text>
      <sha1>2uicqb5u5md5wvtzq3h0mti3rh3c8g8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534729</id>
      <parentid>4534728</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T20:41:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>McManagerLui</username>
        <id>151526</id>
      </contributor>
      <origin>4534729</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10098" sha1="4xeepyrbhblhwums20ozw12yavdvgtp" xml:space="preserve">[[Attēls:ScHoolboy Q at the SPIN party at Stubb's SXSW 2014--8 (15658080138).jpg|thumb|376x376px]]
'''Kvinsijs Metjū Henlijs''' (''Quincy Matthew Hanley''; dzimis 1986. gada 26. oktobrī), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''ScHoolboy Q''', ir amerikāņu reperis un dziesmu autors no Losandželosas, Kalifornijā. Viņš ir pazīstams ar savu agresīvo izpildījuma stilu, tumšajām un atklātajām dziesmu tēmām, kā arī sadarbību ar ierakstu kompāniju ''[[:en:Top_Dawg_Entertainment|Top Dawg Entertainment]]'' (TDE) un hiphopa supergrupu [[:en:Black_Hippy|Black Hippy]]. 

== Bērnība un jaunība ==

Henlijs piedzima ASV militārajā bāzē [[:en:Wiesbaden|Visbadenē, Rietumvācijā]]. Viņa vecāki izšķīrās pirms viņa dzimšanas, un māte viņu vispirms aizveda uz Teksasu, bet pēc tam apmetās uz dzīvi [[:en:South_Los_Angeles|Sautsentrālā]] (Lielajā Losandželosā), 52. ielas rajonā (''52nd Street'').&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://web.archive.org/web/20120205010053/http://www.laweekly.com/2012-02-02/music/schoolboy-q-habits-and-contradictions-la-rapper/|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

Jaunībā Henlijs bija talentīgs amerikāņu futbola spēlētājs — no sešu gadu vecuma līdz koledžas gadiem spēlēja aizsardzībā un pussarga pozīcijā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

Apmēram 12 gadu vecumā viņš pievienojās ''[[:en:Crips|52 Hoover Gangster Crips]]'' ielu grupējumam. Sākotnēji labi mācoties, vēlāk viņš iesaistījās noziedzībā un pretsāpju medikamenta ''[[:en:Oxycodone|Oxycontin]]'', kā arī citu vielu tirdzniecībā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; 

Vārds &quot;''Schoolboy''&quot; radies no viņa bērnības iesaukas, jo skolas gados viņš bija strādīgs un viņam bija labas sekmes (GPA 3.3), savukārt burts &quot;Q&quot; apzīmē viņa vārdu Kvinsijs. Viņš izmanto stilizāciju ar lielo &quot;H&quot; (ScHoolboy Q), lai izrādītu cieņu savam ielas rajonam (''Hoover Street'').
 
2007. gadā (21 gada vecumā) viņu apcietināja par mājas iebrukumu (''home invasion''), un viņš pavadīja sešus mēnešus cietumā/mājas apcietinājumā. Šis pavērsiens mudināja viņu pamest ielu dzīvi un pievērsties mūzikai. 

== Mūzikas karjera ==

=== Karjeras sākums un Black Hippy (2006–2010) ===
Henlijs sāka rakstīt pirmo rindu tekstus 16 gadu vecumā, taču nopietni pievērsās repam ap 2006. gadu, kad sāka apmeklēt neodependento TDE studiju ''[[:en:House_of_Pain|House of Pain]]''. Tur viņš iepazinās ar reperiem ''[[Kendriks Lamārs|Kendrick Lamar]]'', ''[[:en:Jay_Rock|Jay Rock]]'' un ''[[:en:Ab-Soul|Ab-Soul]]''.                   

2008. gada 29. jūlijā izdeva savu pirmo neatkarīgo miksteipu ''Schoolboy Turned Hustla'' sadarbībā ar izdevniecību ''G.E.D.'' Inc. 

2009. gadā oficiāli parakstīja līgumu ar ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un kopā ar ''[[Kendriks Lamārs|Kendrick Lamar]]'', ''[[:en:Jay_Rock|Jay Rock]]'' un ''[[:en:Ab-Soul|Ab-Soul]]'' izveidoja Rietumkrasta hiphopa supergrupu '''[[:en:Black_Hippy|Black Hippy]]'''. Tajā pašā gadā izdeva otro miksteipu ''Gangsta &amp; Soul''.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;  

=== Neatkarīgie albumi ===
==== Setbacks un Habits &amp; Contradictions (2011–2012) ====
'''Setbacks (2011)'''

Viņa debijas neatkarīgais albums tika izdots digitāli un sasniedza 100. vietu [[Billboard Tops|''Billboard'' 200]] topā, gūstot atzinību pagrīdes hiphopa vidē. 

==== Habits &amp; Contradictions (2012) ====
Albums nostiprināja viņa unikālo skanējumu — tumšu, psihodēlisku un ritmisku. Dziesmas [[:en:Hands_on_the_Wheel|&quot;Hands on tHe WHeel&quot;]] ''(piedaloties A$AP Rocky)'' un &quot;Druggy's wit Hoes Again&quot; padarīja viņu par vienu no pamanāmākajiem nozares jauno talentu pārstāvjiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; 

=== Oxymoron (2014) ===
2012. gadā TDE noslēdza sadarbības līgumu ar ''[[Interscope Records]]''. 2014. gada februārī nāca klajā Q trešais studijas albums &quot;''[[:en:Oxymoron_(Schoolboy_Q_album)|Oxymoron]]''&quot;, kas kļuva par viņa karjeras lielāko komerciālo pavērsienu. &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; 

Albums debitēja '''1. vietā Billboard 200''' topā. Albums saturēja tādas pasaulslavenas dziesmas kā [[:en:Collard_Greens_(song)|&quot;Collard Greens&quot;]] (''ar [[Kendriks Lamārs|Kendrick Lamar]]''), [[:en:Man_of_the_Year_(Schoolboy_Q_song)|&quot;Man of the Year&quot;]] un [[:en:Studio_(song)|&quot;Studio&quot;]] (''ar BJ the Chicago Kid''). 

Project tika nominēts divām [[Grammy balva|''Grammy'']] balvām (&quot;''Labākais repa albums''&quot; un &quot;''Labākais repa/vokāla izpildījums''&quot;).

Šajā periodā Q kļuva slavens arī ar savu vizuālo tēlu — viņš padarīja par modes tendenci cepuru-spainīšu (''bucket hat'') valkāšanu.
=== Blank Face LP un CrasH Talk (2016–2019) === 

==== Blank Face LP (2016) ====
Smags, konceptuāls un psihodēlisks albums, kurā Q pētīja savu pagātni un ielu noziedzības sekas. Sastāvā bija hits &quot;[[:en:That_Part|THat Part]]&quot; ar ''[[Kanje Vests|Kanye West]]''. Albums saņēma sajūsminātas atsauksmes no mūzikas kritiķiem un kārtējo Grammy nomināciju.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; 

==== CrasH Talk (2019) ====
Piektā studijas albuma izdošana tika vairākkārt atlikta tuvu draugu un kolēģu (''[[:en:Mac_Miller|Mac Miller]] un [[:en:Nipsey_Hussle|Nipsey Hussle]]'') traģiskās nāves dēļ. Albums bija skanējuma ziņā pieejamāks un komerciālāks, debitējot 3. vietā ASV topos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/63358-schoolboy-q-has-recorded-like-50-songs-for-upcoming-album-news|title=SchoolBoy Q Has Recorded &quot;Like 50 Songs&quot; For Upcoming Album|last=Schwartz|first=Danny|website=HotNewHipHop|access-date=2026-10-11|date=2017-09-26|language=en}}&lt;/ref&gt; 

=== Blue Lips (2024) un turpmākā darbība === 

Pēc piecu gadu pauzes 2024. gada martā ScHoolboy Q izdeva albumu [[:en:Blue_Lips_(Schoolboy_Q_album)|''&quot;Blue Lips&quot;'']]. Projekts guva izcilas kritiķu atsauksmes par džeza motīviem, nobriedušu liriku un tehniski sarežģītu plūsmu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; 

== Muzikālais stils un ietekme ==

=== Muzikālais skanējums ===

Viņa mūzika svārstās starp tumšu, agresīvu Rietumkrasta &quot;''gangsta rap''&quot; un eksperimentālu, psihodēlisku izpildījumu. Viņam piemīt spēja apvienot smagus ielas tekstus ar lipīgiem piedziedājumiem un enerģiskiem šova elementiem.

=== Ietekmes ===
Henlijs kā savus lielākos muzikālos iedvesmotājus un elkus min tādas leģendas kā ''[[Jay-Z]], [[50 Cent]], [[The Notorious B.I.G.|Notorious B.I.G]]''[[The Notorious B.I.G.|.]] un ''[[Nas]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.complex.com/music/a/insanul-ahmed/who-is-schoolboy-q|title=Who Is Schoolboy Q?|last=Ahmed|first=Insanul|website=Complex|access-date=2026-10-11|date=2012-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 

== Privātā dzīve ==
=== Ģimene ===
Henlijam ir meita Džoisa (''Joyce &quot;Joy&quot; Hanley'', dzimusi 2009. gadā), kura attēlota uz viņa albuma ''Oxymoron'' vāciņa un bieži pieminēta dziesmu tekstos. Viņam ir arī otrā meita (dzimusi 2019. gadā). 2024. gada jūlijā Q apstiprināja sava trešā bērna dzimšanu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-10-07|title=Schoolboy Q|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Schoolboy_Q&amp;oldid=1379000400|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Aizraušanās ar golfu ===
Ap 2018. gadu pēc derībām ar draugu Henlijs sāka spēlēt golfu. Laika gaitā tas kļuva par viņa lielo aizraušanos — viņš spēlē vairākas reizes nedēļā, ir piedalījies slavenību un profesionāļu turnīros (piemēram, P''GA Tour Pebble Beach Pro-Am'') un piedalījies ''[[:en:Topgolf|Topgolf]]'' reklāmas kampaņās. Q bieži uzsver, ka golfs viņam palīdzējis cīnīties ar depresiju un uzlabot garīgo veselību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vibe.com/news/sports/schoolboy-q-topgolf-campaign-1234712307/|title=ScHoolboy Q Joins TopGolf Campaign In Promotion Of His Favorite Sport|last=Corrine|first=Amber|website=VIBE.com|access-date=2026-10-11|date=2022-11-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija == 

=== Studijas albumi ===
*''[[:en:Setbacks_(album)|Setbacks]]'' (2011) 
* ''[[:en:Habits_&amp;_Contradictions|Habits &amp; Contradictions]]'' (2012) 
* ''[[:en:Oxymoron_(Schoolboy_Q_album)|Oxymoron]]'' (2014) 
* ''[[:en:Blank_Face_LP|Blank Face LP]]'' (2016) 
* ''[[:en:Crash_Talk|CrasH Talk]]'' (2019) 
* ''[[:en:Blue_Lips_(Schoolboy_Q_album)|Blue Lips]]'' (2024) 

=== Oficiālie miksteipi ===

* ''Schoolboy Turned Hustla'' (2008) 
* ''Gangsta &amp; Soul'' (2009)

== Atsauces ==</text>
      <sha1>4xeepyrbhblhwums20ozw12yavdvgtp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534923</id>
      <parentid>4534729</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T08:40:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Kaut cik sakārtoju - novācu saites un atsauces uz EnWiki</comment>
      <origin>4534923</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7129" sha1="9ho6tf9zptxcbz9fner28z8bhkav9aq" xml:space="preserve">{{infobox+}}
[[Attēls:ScHoolboy Q at the SPIN party at Stubb's SXSW 2014--8 (15658080138).jpg|thumb|376x376px|Henlijs 2014. gadā]]
'''Kvinsijs Metjū Henlijs''' (''Quincy Matthew Hanley''; dzimis 1986. gada 26. oktobrī), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''''ScHoolboy Q''''', ir amerikāņu reperis un dziesmu autors no Losandželosas, Kalifornijā. Viņš ir pazīstams ar savu agresīvo izpildījuma stilu, tumšajām un atklātajām dziesmu tēmām, kā arī sadarbību ar ierakstu kompāniju ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un hiphopa grupu ''Black Hippy''. 

== Bērnība un jaunība ==

Henlijs piedzima ASV militārajā bāzē [[Vīsbādene|Vīsbādenē]], [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. Viņa vecāki izšķīrās pirms viņa dzimšanas, un māte viņu vispirms aizveda uz [[Teksasa|Teksasu]], bet pēc tam apmetās uz dzīvi Dienvidu Losandželosā, 52. ielas rajonā.

Jaunībā Henlijs bija talantīgs amerikāņu futbola spēlētājs — no sešu gadu vecuma līdz koledžas gadiem spēlēja aizsardzībā un pussarga pozīcijā.

Apmēram 12 gadu vecumā viņš pievienojās ''52 Hoover Gangster Crips'' ielu grupējumam. Sākotnēji labi mācoties, vēlāk viņš iesaistījās noziedzībā un pretsāpju medikamenta ''Oxycontin'', kā arī citu vielu tirdzniecībā. 

Vārds &quot;''Schoolboy''&quot; radies no viņa bērnības iesaukas, jo skolas gados viņš bija strādīgs un viņam bija labas sekmes (GPA 3.3), savukārt burts &quot;Q&quot; apzīmē viņa vārdu Kvinsijs. Viņš izmanto stilizāciju ar lielo &quot;H&quot; (''ScHoolboy Q''), lai izrādītu cieņu savam ielas rajonam (''Hoover Street'').

2007. gadā (21 gada vecumā) viņu apcietināja par iebrukumu mājā, un viņš pavadīja sešus mēnešus cietumā/mājas apcietinājumā. Šis pavērsiens mudināja viņu pamest ielu dzīvi un pievērsties mūzikai. 

== Mūzikas karjera ==

=== Karjeras sākums un Black Hippy (2006–2010) ===
Henlijs sāka rakstīt pirmo rindu tekstus 16 gadu vecumā, taču nopietni pievērsās repam ap 2006. gadu, kad sāka apmeklēt neodependento TDE studiju ''House of Pain''. Tur viņš iepazinās ar reperiem [[Kendriks Lamārs|Kendriku Lamāru]], ''Jay Rock'' un ''Ab-Soul''.                   

2008. gada 29. jūlijā izdeva savu pirmo neatkarīgo miksteipu ''Schoolboy Turned Hustla'' sadarbībā ar izdevniecību ''G.E.D.'' Inc. 

2009. gadā oficiāli parakstīja līgumu ar ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un kopā ar Kendriku Lamāru, ''Jay Rock'' un ''Ab-Soul'' izveidoja Rietumkrasta hiphopa grupu ''Black Hippy''. Tajā pašā gadā izdeva otro miksteipu ''Gangsta &amp; Soul''.  

=== Neatkarīgie albumi ===
==== Setbacks un Habits &amp; Contradictions (2011–2012) ====
'''Setbacks (2011)'''

Viņa debijas neatkarīgais albums tika izdots digitāli un sasniedza 100. vietu [[Billboard Tops|''Billboard'' 200]] topā, gūstot atzinību pagrīdes hiphopa vidē. 

==== Habits &amp; Contradictions (2012) ====
Albums nostiprināja viņa skanējumu — tumšu, psihodēlisku un ritmisku. Dziesmas &quot;Hands on tHe WHeel&quot; ''(piedaloties A$AP Rocky)'' un &quot;Druggy's wit Hoes Again&quot; padarīja viņu par vienu no pamanāmākajiem nozares jauno talantu pārstāvjiem. 

=== Oxymoron (2014) ===
2012. gadā TDE noslēdza sadarbības līgumu ar ''Interscope Records''. 2014. gada februārī nāca klajā Q trešais studijas albums &quot;''Oxymoron''&quot;, kas kļuva par viņa karjeras lielāko komerciālo pavērsienu. 

Albums debitēja 1. vietā [[Billboard Tops|Billboard 200]] topā. Albums saturēja dziesmas kā &quot;Collard Greens&quot; (''ar'' Kendriku Lamāru), &quot;Man of the Year&quot; un &quot;Studio&quot; (''ar BJ the Chicago Kid''). 

Project tika nominēts divām [[Grammy balva|Grammy]] balvām (&quot;''Labākais repa albums''&quot; un &quot;''Labākais repa/vokāla izpildījums''&quot;).

Šajā periodā Q kļuva slavens arī ar savu vizuālo tēlu — viņš padarīja par modes tendenci cepuru-spainīšu (''bucket hat'') valkāšanu.
=== Blank Face LP un CrasH Talk (2016–2019) === 

==== Blank Face LP (2016) ====
Smags, konceptuāls un psihodēlisks albums, kurā Q pētīja savu pagātni un ielu noziedzības sekas. Sastāvā bija hits &quot;THat Part&quot; ar [[Kanje Vests|Kanje Vestu]]. Albums saņēma labas atsauksmes no mūzikas kritiķiem un kārtējo Grammy nomināciju. 

==== CrasH Talk (2019) ====
Piektā studijas albuma izdošana tika vairākkārt atlikta tuvu draugu un kolēģu traģiskās nāves dēļ. Albums bija skanējuma ziņā pieejamāks un komerciālāks, debitējot 3. vietā ASV topos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/63358-schoolboy-q-has-recorded-like-50-songs-for-upcoming-album-news|title=SchoolBoy Q Has Recorded &quot;Like 50 Songs&quot; For Upcoming Album|last=Schwartz|first=Danny|website=HotNewHipHop|access-date=2026-10-11|date=2017-09-26|language=en}}&lt;/ref&gt; 

=== Blue Lips (2024) un turpmākā darbība === 

Pēc piecu gadu pauzes 2024. gada martā ScHoolboy Q izdeva albumu ''&quot;Blue Lips&quot;''. Projekts guva izcilas kritiķu atsauksmes par džeza motīviem, nobriedušu liriku un tehniski sarežģītu plūsmu. 

== Muzikālais stils un ietekme ==

=== Muzikālais skanējums ===

Viņa mūzika svārstās starp tumšu, agresīvu Rietumkrasta &quot;''gangsta rap''&quot; un eksperimentālu, psihodēlisku izpildījumu. Viņam piemīt spēja apvienot smagus ielas tekstus ar lipīgiem piedziedājumiem un enerģiskiem šova elementiem.

=== Ietekmes ===
Henlijs kā savus lielākos muzikālos iedvesmotājus un elkus min ''[[Jay-Z]], [[50 Cent]], [[The Notorious B.I.G.|Notorious B.I.G]]''[[The Notorious B.I.G.|.]] un ''[[Nas]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.complex.com/music/a/insanul-ahmed/who-is-schoolboy-q|title=Who Is Schoolboy Q?|last=Ahmed|first=Insanul|website=Complex|access-date=2026-10-11|date=2012-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 

== Privātā dzīve ==
=== Ģimene ===
Henlijam ir meita Džoisa (dzimusi 2009. gadā), kura attēlota uz viņa albuma ''Oxymoron'' vāciņa un bieži pieminēta dziesmu tekstos. Viņam ir arī otrā meita (dzimusi 2019. gadā). 2024. gada jūlijā Q apstiprināja sava trešā bērna dzimšanu.

=== Aizraušanās ar golfu ===
Ap 2018. gadu pēc derībām ar draugu Henlijs sāka spēlēt [[Golfs|golfu]]. Laika gaitā tas kļuva par viņa lielo aizraušanos — viņš spēlē vairākas reizes nedēļā, ir piedalījies slavenību un profesionāļu turnīros (piemēram, P''GA Tour Pebble Beach Pro-Am'') un piedalījies ''Topgolf'' reklāmas kampaņās. Q bieži uzsver, ka golfs viņam palīdzējis cīnīties ar depresiju un uzlabot garīgo veselību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vibe.com/news/sports/schoolboy-q-topgolf-campaign-1234712307/|title=ScHoolboy Q Joins TopGolf Campaign In Promotion Of His Favorite Sport|last=Corrine|first=Amber|website=VIBE.com|access-date=2026-10-11|date=2022-11-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija == 

=== Studijas albumi ===
*''Setbacks'' (2011) 
* ''Habits &amp; Contradictions'' (2012) 
* ''Oxymoron'' (2014) 
* ''Blank Face LP'' (2016) 
* ''CrasH Talk'' (2019) 
* ''Blue Lips'' (2024) 

=== Oficiālie miksteipi ===

* ''Schoolboy Turned Hustla'' (2008) 
* ''Gangsta &amp; Soul'' (2009)

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>9ho6tf9zptxcbz9fner28z8bhkav9aq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534924</id>
      <parentid>4534923</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T08:40:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4534924</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7154" sha1="8u9cjh3zc6yy26veg4e4l5myf05qdwh" xml:space="preserve">{{Infokaste+}}
[[Attēls:ScHoolboy Q at the SPIN party at Stubb's SXSW 2014--8 (15658080138).jpg|thumb|376x376px|Henlijs 2014. gadā]]
'''Kvinsijs Metjū Henlijs''' (''Quincy Matthew Hanley''; dzimis 1986. gada 26. oktobrī), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''''ScHoolboy Q''''', ir amerikāņu reperis un dziesmu autors no Losandželosas, Kalifornijā. Viņš ir pazīstams ar savu agresīvo izpildījuma stilu, tumšajām un atklātajām dziesmu tēmām, kā arī sadarbību ar ierakstu kompāniju ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un hiphopa grupu ''Black Hippy''. 

== Bērnība un jaunība ==

Henlijs piedzima ASV militārajā bāzē [[Vīsbādene|Vīsbādenē]], [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. Viņa vecāki izšķīrās pirms viņa dzimšanas, un māte viņu vispirms aizveda uz [[Teksasa|Teksasu]], bet pēc tam apmetās uz dzīvi Dienvidu Losandželosā, 52. ielas rajonā.

Jaunībā Henlijs bija talantīgs amerikāņu futbola spēlētājs — no sešu gadu vecuma līdz koledžas gadiem spēlēja aizsardzībā un pussarga pozīcijā.

Apmēram 12 gadu vecumā viņš pievienojās ''52 Hoover Gangster Crips'' ielu grupējumam. Sākotnēji labi mācoties, vēlāk viņš iesaistījās noziedzībā un pretsāpju medikamenta ''Oxycontin'', kā arī citu vielu tirdzniecībā. 

Vārds &quot;''Schoolboy''&quot; radies no viņa bērnības iesaukas, jo skolas gados viņš bija strādīgs un viņam bija labas sekmes (GPA 3.3), savukārt burts &quot;Q&quot; apzīmē viņa vārdu Kvinsijs. Viņš izmanto stilizāciju ar lielo &quot;H&quot; (''ScHoolboy Q''), lai izrādītu cieņu savam ielas rajonam (''Hoover Street'').

2007. gadā (21 gada vecumā) viņu apcietināja par iebrukumu mājā, un viņš pavadīja sešus mēnešus cietumā/mājas apcietinājumā. Šis pavērsiens mudināja viņu pamest ielu dzīvi un pievērsties mūzikai. 

== Mūzikas karjera ==

=== Karjeras sākums un Black Hippy (2006–2010) ===
Henlijs sāka rakstīt pirmo rindu tekstus 16 gadu vecumā, taču nopietni pievērsās repam ap 2006. gadu, kad sāka apmeklēt neodependento TDE studiju ''House of Pain''. Tur viņš iepazinās ar reperiem [[Kendriks Lamārs|Kendriku Lamāru]], ''Jay Rock'' un ''Ab-Soul''.                   

2008. gada 29. jūlijā izdeva savu pirmo neatkarīgo miksteipu ''Schoolboy Turned Hustla'' sadarbībā ar izdevniecību ''G.E.D.'' Inc. 

2009. gadā oficiāli parakstīja līgumu ar ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un kopā ar Kendriku Lamāru, ''Jay Rock'' un ''Ab-Soul'' izveidoja Rietumkrasta hiphopa grupu ''Black Hippy''. Tajā pašā gadā izdeva otro miksteipu ''Gangsta &amp; Soul''.  

=== Neatkarīgie albumi ===
==== Setbacks un Habits &amp; Contradictions (2011–2012) ====
'''Setbacks (2011)'''

Viņa debijas neatkarīgais albums tika izdots digitāli un sasniedza 100. vietu [[Billboard Tops|''Billboard'' 200]] topā, gūstot atzinību pagrīdes hiphopa vidē. 

==== Habits &amp; Contradictions (2012) ====
Albums nostiprināja viņa skanējumu — tumšu, psihodēlisku un ritmisku. Dziesmas &quot;Hands on tHe WHeel&quot; ''(piedaloties A$AP Rocky)'' un &quot;Druggy's wit Hoes Again&quot; padarīja viņu par vienu no pamanāmākajiem nozares jauno talantu pārstāvjiem. 

=== Oxymoron (2014) ===
2012. gadā TDE noslēdza sadarbības līgumu ar ''Interscope Records''. 2014. gada februārī nāca klajā Q trešais studijas albums &quot;''Oxymoron''&quot;, kas kļuva par viņa karjeras lielāko komerciālo pavērsienu. 

Albums debitēja 1. vietā [[Billboard Tops|Billboard 200]] topā. Albums saturēja dziesmas kā &quot;Collard Greens&quot; (''ar'' Kendriku Lamāru), &quot;Man of the Year&quot; un &quot;Studio&quot; (''ar BJ the Chicago Kid''). 

Project tika nominēts divām [[Grammy balva|Grammy]] balvām (&quot;''Labākais repa albums''&quot; un &quot;''Labākais repa/vokāla izpildījums''&quot;).

Šajā periodā Q kļuva slavens arī ar savu vizuālo tēlu — viņš padarīja par modes tendenci cepuru-spainīšu (''bucket hat'') valkāšanu.
=== Blank Face LP un CrasH Talk (2016–2019) === 

==== Blank Face LP (2016) ====
Smags, konceptuāls un psihodēlisks albums, kurā Q pētīja savu pagātni un ielu noziedzības sekas. Sastāvā bija hits &quot;THat Part&quot; ar [[Kanje Vests|Kanje Vestu]]. Albums saņēma labas atsauksmes no mūzikas kritiķiem un kārtējo Grammy nomināciju. 

==== CrasH Talk (2019) ====
Piektā studijas albuma izdošana tika vairākkārt atlikta tuvu draugu un kolēģu traģiskās nāves dēļ. Albums bija skanējuma ziņā pieejamāks un komerciālāks, debitējot 3. vietā ASV topos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/63358-schoolboy-q-has-recorded-like-50-songs-for-upcoming-album-news|title=SchoolBoy Q Has Recorded &quot;Like 50 Songs&quot; For Upcoming Album|last=Schwartz|first=Danny|website=HotNewHipHop|access-date=2026-10-11|date=2017-09-26|language=en}}&lt;/ref&gt; 

=== Blue Lips (2024) un turpmākā darbība === 

Pēc piecu gadu pauzes 2024. gada martā ScHoolboy Q izdeva albumu ''&quot;Blue Lips&quot;''. Projekts guva izcilas kritiķu atsauksmes par džeza motīviem, nobriedušu liriku un tehniski sarežģītu plūsmu. 

== Muzikālais stils un ietekme ==

=== Muzikālais skanējums ===

Viņa mūzika svārstās starp tumšu, agresīvu Rietumkrasta &quot;''gangsta rap''&quot; un eksperimentālu, psihodēlisku izpildījumu. Viņam piemīt spēja apvienot smagus ielas tekstus ar lipīgiem piedziedājumiem un enerģiskiem šova elementiem.

=== Ietekmes ===
Henlijs kā savus lielākos muzikālos iedvesmotājus un elkus min ''[[Jay-Z]], [[50 Cent]], [[The Notorious B.I.G.|Notorious B.I.G]]''[[The Notorious B.I.G.|.]] un ''[[Nas]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.complex.com/music/a/insanul-ahmed/who-is-schoolboy-q|title=Who Is Schoolboy Q?|last=Ahmed|first=Insanul|website=Complex|access-date=2026-10-11|date=2012-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 

== Privātā dzīve ==
=== Ģimene ===
Henlijam ir meita Džoisa (dzimusi 2009. gadā), kura attēlota uz viņa albuma ''Oxymoron'' vāciņa un bieži pieminēta dziesmu tekstos. Viņam ir arī otrā meita (dzimusi 2019. gadā). 2024. gada jūlijā Q apstiprināja sava trešā bērna dzimšanu.

=== Aizraušanās ar golfu ===
Ap 2018. gadu pēc derībām ar draugu Henlijs sāka spēlēt [[Golfs|golfu]]. Laika gaitā tas kļuva par viņa lielo aizraušanos — viņš spēlē vairākas reizes nedēļā, ir piedalījies slavenību un profesionāļu turnīros (piemēram, P''GA Tour Pebble Beach Pro-Am'') un piedalījies ''Topgolf'' reklāmas kampaņās. Q bieži uzsver, ka golfs viņam palīdzējis cīnīties ar depresiju un uzlabot garīgo veselību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vibe.com/news/sports/schoolboy-q-topgolf-campaign-1234712307/|title=ScHoolboy Q Joins TopGolf Campaign In Promotion Of His Favorite Sport|last=Corrine|first=Amber|website=VIBE.com|access-date=2026-10-11|date=2022-11-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija == 

=== Studijas albumi ===
*''Setbacks'' (2011) 
* ''Habits &amp; Contradictions'' (2012) 
* ''Oxymoron'' (2014) 
* ''Blank Face LP'' (2016) 
* ''CrasH Talk'' (2019) 
* ''Blue Lips'' (2024) 

=== Oficiālie miksteipi ===

* ''Schoolboy Turned Hustla'' (2008) 
* ''Gangsta &amp; Soul'' (2009)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Reperi]]</text>
      <sha1>8u9cjh3zc6yy26veg4e4l5myf05qdwh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534925</id>
      <parentid>4534924</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T08:41:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Reperi]]; pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu reperi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4534925</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7166" sha1="84vkv2vxm8kxtejdaepj0a3xpkbwvcl" xml:space="preserve">{{Infokaste+}}
[[Attēls:ScHoolboy Q at the SPIN party at Stubb's SXSW 2014--8 (15658080138).jpg|thumb|376x376px|Henlijs 2014. gadā]]
'''Kvinsijs Metjū Henlijs''' (''Quincy Matthew Hanley''; dzimis 1986. gada 26. oktobrī), plašāk pazīstams ar skatuves vārdu '''''ScHoolboy Q''''', ir amerikāņu reperis un dziesmu autors no Losandželosas, Kalifornijā. Viņš ir pazīstams ar savu agresīvo izpildījuma stilu, tumšajām un atklātajām dziesmu tēmām, kā arī sadarbību ar ierakstu kompāniju ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un hiphopa grupu ''Black Hippy''. 

== Bērnība un jaunība ==

Henlijs piedzima ASV militārajā bāzē [[Vīsbādene|Vīsbādenē]], [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]. Viņa vecāki izšķīrās pirms viņa dzimšanas, un māte viņu vispirms aizveda uz [[Teksasa|Teksasu]], bet pēc tam apmetās uz dzīvi Dienvidu Losandželosā, 52. ielas rajonā.

Jaunībā Henlijs bija talantīgs amerikāņu futbola spēlētājs — no sešu gadu vecuma līdz koledžas gadiem spēlēja aizsardzībā un pussarga pozīcijā.

Apmēram 12 gadu vecumā viņš pievienojās ''52 Hoover Gangster Crips'' ielu grupējumam. Sākotnēji labi mācoties, vēlāk viņš iesaistījās noziedzībā un pretsāpju medikamenta ''Oxycontin'', kā arī citu vielu tirdzniecībā. 

Vārds &quot;''Schoolboy''&quot; radies no viņa bērnības iesaukas, jo skolas gados viņš bija strādīgs un viņam bija labas sekmes (GPA 3.3), savukārt burts &quot;Q&quot; apzīmē viņa vārdu Kvinsijs. Viņš izmanto stilizāciju ar lielo &quot;H&quot; (''ScHoolboy Q''), lai izrādītu cieņu savam ielas rajonam (''Hoover Street'').

2007. gadā (21 gada vecumā) viņu apcietināja par iebrukumu mājā, un viņš pavadīja sešus mēnešus cietumā/mājas apcietinājumā. Šis pavērsiens mudināja viņu pamest ielu dzīvi un pievērsties mūzikai. 

== Mūzikas karjera ==

=== Karjeras sākums un Black Hippy (2006–2010) ===
Henlijs sāka rakstīt pirmo rindu tekstus 16 gadu vecumā, taču nopietni pievērsās repam ap 2006. gadu, kad sāka apmeklēt neodependento TDE studiju ''House of Pain''. Tur viņš iepazinās ar reperiem [[Kendriks Lamārs|Kendriku Lamāru]], ''Jay Rock'' un ''Ab-Soul''.                   

2008. gada 29. jūlijā izdeva savu pirmo neatkarīgo miksteipu ''Schoolboy Turned Hustla'' sadarbībā ar izdevniecību ''G.E.D.'' Inc. 

2009. gadā oficiāli parakstīja līgumu ar ''Top Dawg Entertainment'' (TDE) un kopā ar Kendriku Lamāru, ''Jay Rock'' un ''Ab-Soul'' izveidoja Rietumkrasta hiphopa grupu ''Black Hippy''. Tajā pašā gadā izdeva otro miksteipu ''Gangsta &amp; Soul''.  

=== Neatkarīgie albumi ===
==== Setbacks un Habits &amp; Contradictions (2011–2012) ====
'''Setbacks (2011)'''

Viņa debijas neatkarīgais albums tika izdots digitāli un sasniedza 100. vietu [[Billboard Tops|''Billboard'' 200]] topā, gūstot atzinību pagrīdes hiphopa vidē. 

==== Habits &amp; Contradictions (2012) ====
Albums nostiprināja viņa skanējumu — tumšu, psihodēlisku un ritmisku. Dziesmas &quot;Hands on tHe WHeel&quot; ''(piedaloties A$AP Rocky)'' un &quot;Druggy's wit Hoes Again&quot; padarīja viņu par vienu no pamanāmākajiem nozares jauno talantu pārstāvjiem. 

=== Oxymoron (2014) ===
2012. gadā TDE noslēdza sadarbības līgumu ar ''Interscope Records''. 2014. gada februārī nāca klajā Q trešais studijas albums &quot;''Oxymoron''&quot;, kas kļuva par viņa karjeras lielāko komerciālo pavērsienu. 

Albums debitēja 1. vietā [[Billboard Tops|Billboard 200]] topā. Albums saturēja dziesmas kā &quot;Collard Greens&quot; (''ar'' Kendriku Lamāru), &quot;Man of the Year&quot; un &quot;Studio&quot; (''ar BJ the Chicago Kid''). 

Project tika nominēts divām [[Grammy balva|Grammy]] balvām (&quot;''Labākais repa albums''&quot; un &quot;''Labākais repa/vokāla izpildījums''&quot;).

Šajā periodā Q kļuva slavens arī ar savu vizuālo tēlu — viņš padarīja par modes tendenci cepuru-spainīšu (''bucket hat'') valkāšanu.
=== Blank Face LP un CrasH Talk (2016–2019) === 

==== Blank Face LP (2016) ====
Smags, konceptuāls un psihodēlisks albums, kurā Q pētīja savu pagātni un ielu noziedzības sekas. Sastāvā bija hits &quot;THat Part&quot; ar [[Kanje Vests|Kanje Vestu]]. Albums saņēma labas atsauksmes no mūzikas kritiķiem un kārtējo Grammy nomināciju. 

==== CrasH Talk (2019) ====
Piektā studijas albuma izdošana tika vairākkārt atlikta tuvu draugu un kolēģu traģiskās nāves dēļ. Albums bija skanējuma ziņā pieejamāks un komerciālāks, debitējot 3. vietā ASV topos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/63358-schoolboy-q-has-recorded-like-50-songs-for-upcoming-album-news|title=SchoolBoy Q Has Recorded &quot;Like 50 Songs&quot; For Upcoming Album|last=Schwartz|first=Danny|website=HotNewHipHop|access-date=2026-10-11|date=2017-09-26|language=en}}&lt;/ref&gt; 

=== Blue Lips (2024) un turpmākā darbība === 

Pēc piecu gadu pauzes 2024. gada martā ScHoolboy Q izdeva albumu ''&quot;Blue Lips&quot;''. Projekts guva izcilas kritiķu atsauksmes par džeza motīviem, nobriedušu liriku un tehniski sarežģītu plūsmu. 

== Muzikālais stils un ietekme ==

=== Muzikālais skanējums ===

Viņa mūzika svārstās starp tumšu, agresīvu Rietumkrasta &quot;''gangsta rap''&quot; un eksperimentālu, psihodēlisku izpildījumu. Viņam piemīt spēja apvienot smagus ielas tekstus ar lipīgiem piedziedājumiem un enerģiskiem šova elementiem.

=== Ietekmes ===
Henlijs kā savus lielākos muzikālos iedvesmotājus un elkus min ''[[Jay-Z]], [[50 Cent]], [[The Notorious B.I.G.|Notorious B.I.G]]''[[The Notorious B.I.G.|.]] un ''[[Nas]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.complex.com/music/a/insanul-ahmed/who-is-schoolboy-q|title=Who Is Schoolboy Q?|last=Ahmed|first=Insanul|website=Complex|access-date=2026-10-11|date=2012-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 

== Privātā dzīve ==
=== Ģimene ===
Henlijam ir meita Džoisa (dzimusi 2009. gadā), kura attēlota uz viņa albuma ''Oxymoron'' vāciņa un bieži pieminēta dziesmu tekstos. Viņam ir arī otrā meita (dzimusi 2019. gadā). 2024. gada jūlijā Q apstiprināja sava trešā bērna dzimšanu.

=== Aizraušanās ar golfu ===
Ap 2018. gadu pēc derībām ar draugu Henlijs sāka spēlēt [[Golfs|golfu]]. Laika gaitā tas kļuva par viņa lielo aizraušanos — viņš spēlē vairākas reizes nedēļā, ir piedalījies slavenību un profesionāļu turnīros (piemēram, P''GA Tour Pebble Beach Pro-Am'') un piedalījies ''Topgolf'' reklāmas kampaņās. Q bieži uzsver, ka golfs viņam palīdzējis cīnīties ar depresiju un uzlabot garīgo veselību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vibe.com/news/sports/schoolboy-q-topgolf-campaign-1234712307/|title=ScHoolboy Q Joins TopGolf Campaign In Promotion Of His Favorite Sport|last=Corrine|first=Amber|website=VIBE.com|access-date=2026-10-11|date=2022-11-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija == 

=== Studijas albumi ===
*''Setbacks'' (2011) 
* ''Habits &amp; Contradictions'' (2012) 
* ''Oxymoron'' (2014) 
* ''Blank Face LP'' (2016) 
* ''CrasH Talk'' (2019) 
* ''Blue Lips'' (2024) 

=== Oficiālie miksteipi ===

* ''Schoolboy Turned Hustla'' (2008) 
* ''Gangsta &amp; Soul'' (2009)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]</text>
      <sha1>84vkv2vxm8kxtejdaepj0a3xpkbwvcl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunzēlandes tuneļu būvniecības rota</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641392</id>
    <revision>
      <id>4534707</id>
      <timestamp>2026-10-11T19:48:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Militārās vienības infokaste | nosaukums  = Jaunzēlandes tuneļu būvniecības rota&lt;br /&gt;''New Zealand Tunnelling Company'' | attēls = Badge of the Tunnelling Companies of the Royal Engineers.jpg | virsraksts = Karaliskā inženieru korpusa tuneļu būvniecības vienību emblēma | valsts = {{NZL}} | pastāvēšana = 1915—1919 | pakļautība = Jaunzēlandes ekspedīcijas spēki | karaspēka veids = [[Inženierkaraspēks]]&lt;br&gt;[[Pazemes karadarbība]] | krāsas = zils un...</comment>
      <origin>4534707</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11295" sha1="99mvdcgk3dlq22p6kjdwnjtofcc9n2u" xml:space="preserve">{{Militārās vienības infokaste
| nosaukums  = Jaunzēlandes tuneļu būvniecības rota&lt;br /&gt;''New Zealand Tunnelling Company''
| attēls = Badge of the Tunnelling Companies of the Royal Engineers.jpg
| virsraksts = Karaliskā inženieru korpusa tuneļu būvniecības vienību emblēma
| valsts = {{NZL}}
| pastāvēšana = 1915—1919
| pakļautība = Jaunzēlandes ekspedīcijas spēki
| karaspēka veids = [[Inženierkaraspēks]]&lt;br&gt;[[Pazemes karadarbība]]
| krāsas = zils un balts
| devīze = ''Go For Broke''
| lielums = ~446 karavīru
| militārās operācijas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br&gt;[[Arasas kauja (1917)|Arasas kauja]]&lt;br&gt;[[Pavasara ofensīva (1918)]]&lt;br&gt;[[Avrinkūras kauja]]
| pašreizējais komandieris = 
| komandieri = 
}}
'''Jaunzēlandes tuneļu būvniecības rota''' ({{val|en|New Zealand Tunnelling Company}}; zināma arī kā Jaunzēlandes inženieru tuneļu būvniecības rota) bija [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā izveidota Karalisko Jaunzēlandes inženieru vienība, kas specializējās [[pazemes karadarbība|pazemes karadarbībā]], tostarp [[mīnēšana]]s un [[tunelis|tuneļu]] rakšanas darbos. Šīs vienības veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības tuneļu rakšanas darbus, kas ietvēra [[mīna|mīnu]] izvietošanu un uzturēšanu zem pretinieka pozīcijām, kā arī citus pazemes darbus: dziļu pazemes patvertņu ierīkošanu karavīru izmitināšanai, eju un pieejas tranšeju (šauru [[ierakumi|ierakumu]], kas paredzēti pietuvošanās manevriem pretinieka pozīcijām) rakšanu, kabeļu tranšeju un pazemes telpu izveidi sakaru un medicīniskā dienesta vajadzībām.&lt;ref name=tunnelcoyre&gt;{{cite web |url=http://www.1914-1918.net/tunnelcoyre.htm |title=The Tunnelling Companies RE |work=The Long, Long Trail |access-date=25 April 2015 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20150510184955/http://www.1914-1918.net/tunnelcoyre.htm |archive-date=10 May 2015 }}&lt;/ref&gt; Vienība ir īpaši pazīstama ar savu ieguldījumu pazemes tuneļu sistēmas &quot;Carrière Wellington&quot; objektā un [[Arasas kauja (1917)|Arasas kaujas]] laikā.
== Priekšvēsture ==
Līdz 1915. gada janvārim [[Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais pasaules karš)|Britu ekspedīcijas spēkiem]] (BEF) [[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte|Rietumu frontē]] kļuva skaidrs, ka vācieši veic mīnēšanas darbus pēc iepriekš izstrādātas sistēmas. Tā kā briti pirms kara nebija izstrādājuši piemērotu pretaktiku vai pazemes akustiskās novērošanas ierīces, feldmaršali [[Džons Frenčs|Frenčs]] un [[Herberts Kičeners|Kičeners]] vienojās izvērtēt iespēju izveidot britu sapieru vienības. Pēc apspriedes starp BEF galveno inženieri brigādes ģenerāli Džordžu Fouksu un tuneļu rakšanas speciālistu pulkvežleitnantu Džonu Nortonu-Grifitsu Kara ministrija 1915. gada 19. februārī oficiāli apstiprināja tuneļu rakšanas vienību izveides plānu.

Nortons-Grifitss nodrošināja, ka tuneļu rakšanas vienības ar numuriem no 170 līdz 177 bija gatavas nosūtīšanai uz fronti 1915. gada februāra vidū. Tā paša gada pavasarī Ipras izvirzījumā — pie Hūges (Hooge), 60. augstienes (Hill 60), &quot;Railway Wood&quot;, &quot;Sanctuary Wood&quot;, Senteluā (St Eloi) un &quot;The Bluff&quot; — notika nepārtrauktas cīņas pazemē; tas prasīja jaunu tuneļu racēju papildspēku nosūtīšanu vēl vairākus mēnešus pēc pirmo astoņu vienību izveides. Pieredzējušu speciālistu trūkuma dēļ dažas tuneļu rakšanas vienības darbu uzsāka vēlāk nekā citas. BEF pieejamo vienību skaitu ierobežoja arī nepieciešamība nodrošināt efektīvus pretpasākumus vāciešu mīnēšanas darbībām.&lt;ref&gt;Barton, Peter; Doyle, Peter; Vandewalle, Johan (2005). Beneath Flanders Fields: The Tunnellers' War 1914–1918. Staplehurst: Spellmount. ISBN 9781862272378.&lt;/ref&gt; Lai padarītu tuneļus drošākus un paātrinātu to izbūvi, britu armija piesaistīja pieredzējušus ogļračus, bieži vien atkāpjoties no ierastās vervēšanas kārtības. Katru no pirmajām deviņām vienībām (ar numuriem no 170 līdz 178) komandēja Karaliskā inženieru korpusa regulārās armijas virsnieks. Katrā vienībā bija 5 virsnieki un 269 sapieri; viņiem palīdzēja papildu [[kājnieki]], kas pēc vajadzības tika uz laiku piesaistīti tuneļu racējiem, tādējādi gandrīz dubultojot kopējo personāla skaitu. Nortona-Grifitsa vadībā izveidoto pirmo tuneļu rakšanas vienību panākumi noveda pie tā, ka mīnēšanas darbi kļuva par atsevišķu nozari galvenā inženiera pārvaldē ģenerālmajora S. R. Raisa vadībā. Kuru virzīja &quot;raktuvju inspektora&quot; iecelšanai Galvenā inženiera birojā Sentomērā (Saint-Omer), kas atradās britu armijas virspavēlniecības (GHQ) pakļautībā. Otra tuneļu rakšanas vienību grupa tika izveidota no [[velsieši|velsiešu]] kalnračiem, kas dienēja Monmutšīras pulka 1. un 3. bataljonā un tika piesaistīti Karalisko inženieru spēku 1. Nortumberlendas lauka inženieru rotai — teritoriālās armijas vienībai.&lt;ref name=REMpt14&gt;{{cite web|url=http://www.remuseum.org.uk/corpshistory/rem_corps_part14.htm#westernfront|archive-url=https://web.archive.org/web/20100704085530/http://www.remuseum.org.uk/corpshistory/rem_corps_part14.htm#westernfront|title=Corps History – Part 14: The Corps and the First World War (1914–18)|publisher=Royal Engineers Museum|access-date=21 June 2010|archive-date=4 July 2010}}&lt;/ref&gt; Divpadsmit jaunu tuneļu rakšanas vienību izveide laikposmā no 1915. gada jūlija līdz oktobrim ļāva iesaistīt vairāk karavīru darbībā citos Rietumu frontes sektoros. Lielākā daļa britu tuneļu rakšanas vienību tika izveidotas pulkvežleitnanta Nortona-Grifitsa vadībā 1915. gadā, un vēl viena tika pievienota 1916. gadā.

1915. gada 10. septembrī Lielbritānijas valdība vērsās pie [[Kanāda]]s, [[Dienvidāfrika]]s, [[Austrālija]]s un [[Jaunzēlande]]s ar aicinājumu izveidot tuneļu rakšanas vienības [[Britu impērija]]s [[Domīnija|domīnijās]]. 17. septembrī Jaunzēlande kļuva par pirmo domīniju, kas piekrita izveidot tuneļu rakšanas vienību.&lt;ref name=nztunnellerschronology&gt;{{cite web|last=Byledbal|first=Anthony|title=New Zealand Tunnelling Company: Chronology|url=http://www.nztunnellers.com/history/chronology.html|access-date=5 July 2015|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20150706180059/http://www.nztunnellers.com/history/chronology.html|archive-date=6 July 2015}}&lt;/ref&gt; Austrālijas Karalisko inženieru spēki izveidoja četras kalnrūpniecības vienības Britu ekspedīcijas spēku vajadzībām; visas tās bija kaujas gatavībā līdz 1916. gada martam. Trīs no tām bija specializētas tuneļu racēju rotas (1., 2. un 3. rota), savukārt Austrālijas elektrotehniskajai un mehāniskajai urbšanas un kalnrūpniecības rotai tika uzticēti ar šiem darbiem saistītie remonta uzdevumi. [[Kanādas armija|Kanādas]] tuneļu rakšanas vienība tika izveidota no karavīriem, kas jau atradās kaujas laukā; papildus tam tika izveidotas vēl divas rotas, kas izgāja apmācību Kanādā un pēc tam tika nosūtītas uz Franciju, tādējādi līdz 1916. gada vasarai kopumā bija pieejamas 30 tuneļu rakšanas vienības.
== Vienības vēsture ==
=== Izveide ===
Pēc tam, kad 1915. gada 17. septembrī Jaunzēlande kļuva par pirmo domīniju, kas piekrita Karalisko inženieru spēku tuneļu izbūves rotas izveidei, valdība aicināja brīvprātīgos pieteikties dienestam, lai izveidotu Jaunzēlandes kalnraču korpusu. 11. oktobrī Eivondeilas hipodromā netālu no [[Oklenda]]s sākās specializētā tuneļu izbūves speciālistu apmācība. Tuneļu izbūves rotas sastāvā bija 16 inženieru virsnieki un 407 zemāka ranga karavīri, kā arī viens virsnieks un divi karavīri no Medicīnas dienesta, 19 karavīri no [[Jaunzēlandes armija]]s apgādes dienesta un viens karavīrs no Jaunzēlandes armijas finanšu dienesta — kopumā 446 karavīri.&lt;ref&gt;&quot;French Museum showcases Tunneller's work&quot; (Press release). New Zealand Defence Force. 18 February 2008. Archived from the original on 16 October 2008. Retrieved 20 May 2014.&lt;/ref&gt; 1915. gada 18. decembrī Jaunzēlandes tuneļu izbūves rotas vīri atstāja Oklendu ar kuģi &quot;SS Ruapehu&quot;. Pēc pieturām [[Montevideo]] un [[Dakāra|Dakarā]] kuģis 1916. gada 3. februārī ieradās [[Plimuta|Plimutā]]. Pēc papildu apmācības Anglijā vienība tika nosūtīta uz Francijas ziemeļiem.
[[File:World War I - Vimy sector tunnel.jpg|thumb|Britu izrakts kaujas tunelis Vimi sektorā]]
=== Pavasara ofensīva ===
[[File:Officers of the New Zealand Engineers Tunnelling Company (14586452390).jpg|thumb|Jaunzēlandes tuneļu būves vienības virsnieki pozē pie pabeigtā Hermī-Avrinkūras (Hermies–Havrincourt) tilta pār ''Canal du Nord'' kanālu; 1918. gada oktobris.]]
{{main|Pavasara ofensīva (1918)}}
1918. gada 21. martā, kad pie Arasas norisinājās vērienīgā Vācijas pavasara ofensīva, tur atradās Jaunzēlandes tuneļu būvniecības rota, kas uzsāka [[ierakumi|ierakumu]] izbūvi uz dienvidrietumiem no pilsētas. No maija līdz jūlijam vienība atgriezās pie pazemes patvertņu ierīkošanas zem britu ierakumiem. Vienība palika Arasā līdz 14. jūlijam.
=== Pamiers ===
Pēc [[Kompjeņas pamiers (1918)|1918. gada 11. novembra pamiera]] noslēgšanas Jaunzēlandes tuneļu būvniecības vienība palika Francijā, līdz decembra sākumā sākās pirmo Jaunzēlandes tuneļu būvētāju demobilizācija. 1919. gada 30. janvārī vienība ieradās Lielbritānijā, no kurienes 14. martā karavīri devās mājup. 23. aprīlī Oklendā ieradās pēdējie Jaunzēlandes tuneļu būvniecības vienības vīri. Nākamajā dienā vienība tika oficiāli izformēta.
== Zaudējumi ==
Darbs pazemē bija saistīts ar milzīgu bīstamību, tostarp indīgām gāzēm, tuneļu iegruvumiem un tā dēvēto &quot;pretrakšanas karu&quot; (kad vācu un sabiedroto spēku tuneļu racēji uzspridzināja pretinieka izraktās ejas). Dienesta laikā vienība zaudēja vismaz 62 karavīrus bojāgājušos, bet 151 guva ievainojumus. Viens no šīs vienības karavīriem — sapieris Maikls Tobins — bija pats pirmais Jaunzēlandes ekspedīcijas spēku (NZEF) karavīrs, kurš gāja bojā Rietumu frontē 1916. gada 15. aprīlī.
== Piemiņa ==
Mūsdienās viņu mantojums tiek saglabāts &quot;Carrière Wellington&quot; muzejā Arasā (Francijā), kā arī Arasas tunelī zem Pukeahu Nacionālā kara memoriāla parka [[Velingtona|Velingtonā]] (Jaunzēlandē).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* Anthony Byledbal, [https://web.archive.org/web/20150706180059/http://www.nztunnellers.com/history/chronology.html www.nztunnellers.com - History of the New Zealand Tunnelling Company]
* [https://web.archive.org/web/20150510184955/http://www.1914-1918.net/tunnelcoyre.htm List of tunnelling companies of the Royal Engineers, with short unit histories]
* [https://nzhistory.govt.nz/war/specialist-units/tunnelling-company/ nzhistory.govt.nz]
* [https://www.engineeringnz.org/programmes/heritage/engineering-heritage-records/defence/new-zealand-engineers-tunnelling-company/ engineeringnz.org]

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes vēsture]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes armijas vienības]]</text>
      <sha1>99mvdcgk3dlq22p6kjdwnjtofcc9n2u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534709</id>
      <parentid>4534707</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T19:57:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4534709</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13485" sha1="36gtncen3oxts0gu9w31zluln5gbls2" xml:space="preserve">{{Militārās vienības infokaste
| nosaukums  = Jaunzēlandes tuneļu būvniecības rota&lt;br /&gt;''New Zealand Tunnelling Company''
| attēls = Badge of the Tunnelling Companies of the Royal Engineers.jpg
| virsraksts = Karaliskā inženieru korpusa tuneļu būvniecības vienību emblēma
| valsts = {{NZL}}
| pastāvēšana = 1915—1919
| pakļautība = Jaunzēlandes ekspedīcijas spēki
| karaspēka veids = [[Inženierkaraspēks]]&lt;br&gt;[[Pazemes karadarbība]]
| krāsas = 
| devīze = 
| lielums = ~446 karavīru
| militārās operācijas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br&gt;[[Arasas kauja (1917)|Arasas kauja]]&lt;br&gt;[[Pavasara ofensīva (1918)]]&lt;br&gt;[[Avrinkūras kauja]]
| pašreizējais komandieris = 
| komandieri = 
}}
'''Jaunzēlandes tuneļu būvniecības rota''' ({{val|en|New Zealand Tunnelling Company}}; zināma arī kā Jaunzēlandes inženieru tuneļu būvniecības rota) bija [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā izveidota Karalisko Jaunzēlandes inženieru vienība, kas specializējās [[pazemes karadarbība|pazemes karadarbībā]], tostarp [[mīnēšana]]s un [[tunelis|tuneļu]] rakšanas darbos. Šīs vienības veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības tuneļu rakšanas darbus, kas ietvēra [[mīna|mīnu]] izvietošanu un uzturēšanu zem pretinieka pozīcijām, kā arī citus pazemes darbus: dziļu pazemes patvertņu ierīkošanu karavīru izmitināšanai, eju un pieejas tranšeju (šauru [[ierakumi|ierakumu]], kas paredzēti pietuvošanās manevriem pretinieka pozīcijām) rakšanu, kabeļu tranšeju un pazemes telpu izveidi sakaru un medicīniskā dienesta vajadzībām.&lt;ref name=tunnelcoyre&gt;{{cite web |url=http://www.1914-1918.net/tunnelcoyre.htm |title=The Tunnelling Companies RE |work=The Long, Long Trail |access-date=25 April 2015 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20150510184955/http://www.1914-1918.net/tunnelcoyre.htm |archive-date=10 May 2015 }}&lt;/ref&gt; Vienība ir īpaši pazīstama ar savu ieguldījumu pazemes tuneļu sistēmas &quot;Carrière Wellington&quot; objektā un [[Arasas kauja (1917)|Arasas kaujas]] laikā.
== Priekšvēsture ==
Līdz 1915. gada janvārim [[Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais pasaules karš)|Britu ekspedīcijas spēkiem]] (BEF) [[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte|Rietumu frontē]] kļuva skaidrs, ka vācieši veic mīnēšanas darbus pēc iepriekš izstrādātas sistēmas. Tā kā briti pirms kara nebija izstrādājuši piemērotu pretaktiku vai pazemes akustiskās novērošanas ierīces, feldmaršali [[Džons Frenčs|Frenčs]] un [[Herberts Kičeners|Kičeners]] vienojās izvērtēt iespēju izveidot britu sapieru vienības. Pēc apspriedes starp BEF galveno inženieri brigādes ģenerāli Džordžu Fouksu un tuneļu rakšanas speciālistu pulkvežleitnantu Džonu Nortonu-Grifitsu Kara ministrija 1915. gada 19. februārī oficiāli apstiprināja tuneļu rakšanas vienību izveides plānu.

Nortons-Grifitss nodrošināja, ka tuneļu rakšanas vienības ar numuriem no 170 līdz 177 bija gatavas nosūtīšanai uz fronti 1915. gada februāra vidū. Tā paša gada pavasarī Ipras izvirzījumā — pie Hūges (Hooge), 60. augstienes (Hill 60), &quot;Railway Wood&quot;, &quot;Sanctuary Wood&quot;, Senteluā (St Eloi) un &quot;The Bluff&quot; — notika nepārtrauktas cīņas pazemē; tas prasīja jaunu tuneļu racēju papildspēku nosūtīšanu vēl vairākus mēnešus pēc pirmo astoņu vienību izveides. Pieredzējušu speciālistu trūkuma dēļ dažas tuneļu rakšanas vienības darbu uzsāka vēlāk nekā citas. BEF pieejamo vienību skaitu ierobežoja arī nepieciešamība nodrošināt efektīvus pretpasākumus vāciešu mīnēšanas darbībām.&lt;ref&gt;Barton, Peter; Doyle, Peter; Vandewalle, Johan (2005). Beneath Flanders Fields: The Tunnellers' War 1914–1918. Staplehurst: Spellmount. ISBN 9781862272378.&lt;/ref&gt; Lai padarītu tuneļus drošākus un paātrinātu to izbūvi, britu armija piesaistīja pieredzējušus ogļračus, bieži vien atkāpjoties no ierastās vervēšanas kārtības. Katru no pirmajām deviņām vienībām (ar numuriem no 170 līdz 178) komandēja Karaliskā inženieru korpusa regulārās armijas virsnieks. Katrā vienībā bija 5 virsnieki un 269 sapieri; viņiem palīdzēja papildu [[kājnieki]], kas pēc vajadzības tika uz laiku piesaistīti tuneļu racējiem, tādējādi gandrīz dubultojot kopējo personāla skaitu. Nortona-Grifitsa vadībā izveidoto pirmo tuneļu rakšanas vienību panākumi noveda pie tā, ka mīnēšanas darbi kļuva par atsevišķu nozari galvenā inženiera pārvaldē ģenerālmajora S. R. Raisa vadībā. Kuru virzīja &quot;raktuvju inspektora&quot; iecelšanai Galvenā inženiera birojā Sentomērā (Saint-Omer), kas atradās britu armijas virspavēlniecības (GHQ) pakļautībā. Otra tuneļu rakšanas vienību grupa tika izveidota no [[velsieši|velsiešu]] kalnračiem, kas dienēja Monmutšīras pulka 1. un 3. bataljonā un tika piesaistīti Karalisko inženieru spēku 1. Nortumberlendas lauka inženieru rotai — teritoriālās armijas vienībai.&lt;ref name=REMpt14&gt;{{cite web|url=http://www.remuseum.org.uk/corpshistory/rem_corps_part14.htm#westernfront|archive-url=https://web.archive.org/web/20100704085530/http://www.remuseum.org.uk/corpshistory/rem_corps_part14.htm#westernfront|title=Corps History – Part 14: The Corps and the First World War (1914–18)|publisher=Royal Engineers Museum|access-date=21 June 2010|archive-date=4 July 2010}}&lt;/ref&gt; Divpadsmit jaunu tuneļu rakšanas vienību izveide laikposmā no 1915. gada jūlija līdz oktobrim ļāva iesaistīt vairāk karavīru darbībā citos Rietumu frontes sektoros. Lielākā daļa britu tuneļu rakšanas vienību tika izveidotas pulkvežleitnanta Nortona-Grifitsa vadībā 1915. gadā, un vēl viena tika pievienota 1916. gadā.

1915. gada 10. septembrī Lielbritānijas valdība vērsās pie [[Kanāda]]s, [[Dienvidāfrika]]s, [[Austrālija]]s un [[Jaunzēlande]]s ar aicinājumu izveidot tuneļu rakšanas vienības [[Britu impērija]]s [[Domīnija|domīnijās]]. 17. septembrī Jaunzēlande kļuva par pirmo domīniju, kas piekrita izveidot tuneļu rakšanas vienību.&lt;ref name=nztunnellerschronology&gt;{{cite web|last=Byledbal|first=Anthony|title=New Zealand Tunnelling Company: Chronology|url=http://www.nztunnellers.com/history/chronology.html|access-date=5 July 2015|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20150706180059/http://www.nztunnellers.com/history/chronology.html|archive-date=6 July 2015}}&lt;/ref&gt; Austrālijas Karalisko inženieru spēki izveidoja četras kalnrūpniecības vienības Britu ekspedīcijas spēku vajadzībām; visas tās bija kaujas gatavībā līdz 1916. gada martam. Trīs no tām bija specializētas tuneļu racēju rotas (1., 2. un 3. rota), savukārt Austrālijas elektrotehniskajai un mehāniskajai urbšanas un kalnrūpniecības rotai tika uzticēti ar šiem darbiem saistītie remonta uzdevumi. [[Kanādas armija|Kanādas]] tuneļu rakšanas vienība tika izveidota no karavīriem, kas jau atradās kaujas laukā; papildus tam tika izveidotas vēl divas rotas, kas izgāja apmācību Kanādā un pēc tam tika nosūtītas uz Franciju, tādējādi līdz 1916. gada vasarai kopumā bija pieejamas 30 tuneļu rakšanas vienības.
== Vienības vēsture ==
[[File:Carriere wellington tunnel.jpg|thumb|Tunelis un kalnrūpniecības vagonete &quot;Carrière Wellington&quot; tunelī]]
[[File:The New Zealand Engineers Tunnelling Company canteen in Dainville, World War I (21067878933).jpg|thumb|Virsnieks un instruktors iepērkas Jaunzēlandes sapieru rotas kantīnē Dainvilā 1918. gada jūlijā.|left]]
=== Izveide ===
Pēc tam, kad 1915. gada 17. septembrī Jaunzēlande kļuva par pirmo domīniju, kas piekrita Karalisko inženieru spēku tuneļu izbūves rotas izveidei, valdība aicināja brīvprātīgos pieteikties dienestam, lai izveidotu Jaunzēlandes kalnraču korpusu. 11. oktobrī Eivondeilas hipodromā netālu no [[Oklenda]]s sākās specializētā tuneļu izbūves speciālistu apmācība. Tuneļu izbūves rotas sastāvā bija 16 inženieru virsnieki un 407 zemāka ranga karavīri, kā arī viens virsnieks un divi karavīri no Medicīnas dienesta, 19 karavīri no [[Jaunzēlandes armija]]s apgādes dienesta un viens karavīrs no Jaunzēlandes armijas finanšu dienesta — kopumā 446 karavīri.&lt;ref&gt;&quot;French Museum showcases Tunneller's work&quot; (Press release). New Zealand Defence Force. 18 February 2008. Archived from the original on 16 October 2008. Retrieved 20 May 2014.&lt;/ref&gt; 1915. gada 18. decembrī Jaunzēlandes tuneļu izbūves rotas vīri atstāja Oklendu ar kuģi &quot;SS Ruapehu&quot;. Pēc pieturām [[Montevideo]] un [[Dakāra|Dakarā]] kuģis 1916. gada 3. februārī ieradās [[Plimuta|Plimutā]]. Pēc papildu apmācības Anglijā vienība tika nosūtīta uz Francijas ziemeļiem.
[[File:World War I - Vimy sector tunnel.jpg|thumb|Britu izrakts kaujas tunelis Vimi sektorā]]
=== Pavasara ofensīva ===
[[File:Officers of the New Zealand Engineers Tunnelling Company (14586452390).jpg|thumb|Jaunzēlandes tuneļu būves vienības virsnieki pozē pie pabeigtā Hermī-Avrinkūras (Hermies–Havrincourt) tilta pār ''Canal du Nord'' kanālu; 1918. gada oktobris.]]
{{main|Pavasara ofensīva (1918)}}
1918. gada 21. martā, kad pie Arasas norisinājās vērienīgā Vācijas pavasara ofensīva, tur atradās Jaunzēlandes tuneļu būvniecības rota, kas uzsāka [[ierakumi|ierakumu]] izbūvi uz dienvidrietumiem no pilsētas. No maija līdz jūlijam vienība atgriezās pie pazemes patvertņu ierīkošanas zem britu ierakumiem. Vienība palika Arasā līdz 14. jūlijam.
=== Pamiers ===
Pēc [[Kompjeņas pamiers (1918)|1918. gada 11. novembra pamiera]] noslēgšanas Jaunzēlandes tuneļu būvniecības vienība palika Francijā, līdz decembra sākumā sākās pirmo Jaunzēlandes tuneļu būvētāju demobilizācija. 1919. gada 30. janvārī vienība ieradās Lielbritānijā, no kurienes 14. martā karavīri devās mājup. 23. aprīlī Oklendā ieradās pēdējie Jaunzēlandes tuneļu būvniecības vienības vīri. Nākamajā dienā vienība tika oficiāli izformēta.
== Zaudējumi ==
Darbs pazemē bija saistīts ar milzīgu bīstamību, tostarp indīgām gāzēm, tuneļu iegruvumiem un tā dēvēto &quot;pretrakšanas karu&quot; (kad vācu un sabiedroto spēku tuneļu racēji uzspridzināja pretinieka izraktās ejas). Dienesta laikā vienība zaudēja vismaz 62 karavīrus bojāgājušos, bet 151 guva ievainojumus. Viens no šīs vienības karavīriem — sapieris Maikls Tobins — bija pats pirmais Jaunzēlandes ekspedīcijas spēku (NZEF) karavīrs, kurš gāja bojā Rietumu frontē 1916. gada 15. aprīlī.
== Piemiņa ==
Mūsdienās viņu mantojums tiek saglabāts &quot;Carrière Wellington&quot; muzejā Arasā (Francijā), kā arī Arasas tunelī zem Pukeahu Nacionālā kara memoriāla parka [[Velingtona|Velingtonā]] (Jaunzēlandē).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Bibliogrāfija ==
* {{cite news|url=http://www.nzherald.co.nz/category/story.cfm?c_id=359&amp;objectid=10492548|title=Museum to shed light on diggers' world|newspaper=New Zealand Herald|date=15 February 2008}}
* {{cite news|url=http://www.nzherald.co.nz/category/story.cfm?c_id=359&amp;objectid=10492745|title=Great War tunnellers honoured|newspaper=New Zealand Herald|date=16 February 2008}}
* {{cite press release|url=http://www.nzdf.mil.nz/news/media-releases/20080218-fmstw.htm|archive-url=https://web.archive.org/web/20081016100407/http://www.nzdf.mil.nz/news/media-releases/20080218-fmstw.htm|title=French Museum showcases Tunneller's work|publisher=New Zealand Defence Force|date=18 February 2008|access-date=20 May 2014|archive-date=16 October 2008|ref=CITEREFNZDF2008}}
* {{cite book|last1=Barton|first1=Peter|last2=Doyle|first2=Peter|last3=Vandewalle|first3=Johan|title=Beneath Flanders Fields: The Tunnellers' War 1914–1918|year=2005|location=Staplehurst|publisher=Spellmount|isbn=9781862272378}}
* Anthony Byledbal, ''Inside the Arras underground quarries'' ([http://www.nztunnellers.com/history/inside-the-arras-underground-quarries.html online]), 'History of the New Zealand Engineers Tunnelling Company', updated 21 March 2013.
* Sandra Gittins, ''The Great Western Railway in the First World War'', Stroud: History Press, 2010, {{ISBN|978-0-7524-5632-4}}.
*{{cite book|last=Jones|first=Simon|title= Underground Warfare 1914–1918|publisher = Pen &amp; Sword Military|location=Barnsley |year=2010|isbn=978-1-84415-962-8}}
*{{cite book|last=Nicholls|first=Jonathon|title=Cheerful Sacrifice: The Battle of Arras 1917|publisher=Pen and Sword Books|location=Barnsley, South Yorkshire |year=2005|isbn=1-84415-326-6}}
* Graham E. Watson &amp; Richard A. Rinaldi, ''The Corps of Royal Engineers: Organization and Units 1889–2018'', Tiger Lily Books, 2018, {{ISBN|978-171790180-4}}.

== Ārējās saites ==
* Anthony Byledbal, [https://web.archive.org/web/20150706180059/http://www.nztunnellers.com/history/chronology.html www.nztunnellers.com - History of the New Zealand Tunnelling Company]
* [https://web.archive.org/web/20150510184955/http://www.1914-1918.net/tunnelcoyre.htm List of tunnelling companies of the Royal Engineers, with short unit histories]
* [https://nzhistory.govt.nz/war/specialist-units/tunnelling-company/ nzhistory.govt.nz]
* [https://www.engineeringnz.org/programmes/heritage/engineering-heritage-records/defence/new-zealand-engineers-tunnelling-company/ engineeringnz.org]

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes vēsture]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes armijas vienības]]</text>
      <sha1>36gtncen3oxts0gu9w31zluln5gbls2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534788</id>
      <parentid>4534709</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T00:42:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6</comment>
      <origin>4534788</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13528" sha1="6zz19bw8zxyxje2eck2218r4qopuirt" xml:space="preserve">{{Militārās vienības infokaste
| nosaukums  = Jaunzēlandes tuneļu būvniecības rota&lt;br /&gt;''New Zealand Tunnelling Company''
| attēls = Badge of the Tunnelling Companies of the Royal Engineers.jpg
| virsraksts = Karaliskā inženieru korpusa tuneļu būvniecības vienību emblēma
| valsts = {{NZL}}
| pastāvēšana = 1915—1919
| pakļautība = Jaunzēlandes ekspedīcijas spēki
| karaspēka veids = [[Inženierkaraspēks]]&lt;br&gt;[[Pazemes karadarbība]]
| krāsas = 
| devīze = 
| lielums = ~446 karavīru
| militārās operācijas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br&gt;[[Arasas kauja (1917)|Arasas kauja]]&lt;br&gt;[[Pavasara ofensīva (1918)]]&lt;br&gt;[[Avrinkūras kauja]]
| pašreizējais komandieris = 
| komandieri = 
}}
'''Jaunzēlandes tuneļu būvniecības rota''' ({{val|en|New Zealand Tunnelling Company}}; zināma arī kā Jaunzēlandes inženieru tuneļu būvniecības rota) bija [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā izveidota Karalisko Jaunzēlandes inženieru vienība, kas specializējās [[pazemes karadarbība|pazemes karadarbībā]], tostarp [[mīnēšana]]s un [[tunelis|tuneļu]] rakšanas darbos. Šīs vienības veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības tuneļu rakšanas darbus, kas ietvēra [[mīna|mīnu]] izvietošanu un uzturēšanu zem pretinieka pozīcijām, kā arī citus pazemes darbus: dziļu pazemes patvertņu ierīkošanu karavīru izmitināšanai, eju un pieejas tranšeju (šauru [[ierakumi|ierakumu]], kas paredzēti pietuvošanās manevriem pretinieka pozīcijām) rakšanu, kabeļu tranšeju un pazemes telpu izveidi sakaru un medicīniskā dienesta vajadzībām.&lt;ref name=tunnelcoyre&gt;{{cite web |url=http://www.1914-1918.net/tunnelcoyre.htm |title=The Tunnelling Companies RE |work=The Long, Long Trail |access-date=25 April 2015 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20150510184955/http://www.1914-1918.net/tunnelcoyre.htm |archive-date=10 May 2015 }}&lt;/ref&gt; Vienība ir īpaši pazīstama ar savu ieguldījumu pazemes tuneļu sistēmas &quot;Carrière Wellington&quot; objektā un [[Arasas kauja (1917)|Arasas kaujas]] laikā.
== Priekšvēsture ==
Līdz 1915. gada janvārim [[Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais pasaules karš)|Britu ekspedīcijas spēkiem]] (BEF) [[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte|Rietumu frontē]] kļuva skaidrs, ka vācieši veic mīnēšanas darbus pēc iepriekš izstrādātas sistēmas. Tā kā briti pirms kara nebija izstrādājuši piemērotu pretaktiku vai pazemes akustiskās novērošanas ierīces, feldmaršali [[Džons Frenčs|Frenčs]] un [[Herberts Kičeners|Kičeners]] vienojās izvērtēt iespēju izveidot britu sapieru vienības. Pēc apspriedes starp BEF galveno inženieri brigādes ģenerāli Džordžu Fouksu un tuneļu rakšanas speciālistu pulkvežleitnantu Džonu Nortonu-Grifitsu Kara ministrija 1915. gada 19. februārī oficiāli apstiprināja tuneļu rakšanas vienību izveides plānu.

Nortons-Grifitss nodrošināja, ka tuneļu rakšanas vienības ar numuriem no 170 līdz 177 bija gatavas nosūtīšanai uz fronti 1915. gada februāra vidū. Tā paša gada pavasarī Ipras izvirzījumā — pie Hūges (Hooge), 60. augstienes (Hill 60), &quot;Railway Wood&quot;, &quot;Sanctuary Wood&quot;, Senteluā (St Eloi) un &quot;The Bluff&quot; — notika nepārtrauktas cīņas pazemē; tas prasīja jaunu tuneļu racēju papildspēku nosūtīšanu vēl vairākus mēnešus pēc pirmo astoņu vienību izveides. Pieredzējušu speciālistu trūkuma dēļ dažas tuneļu rakšanas vienības darbu uzsāka vēlāk nekā citas. BEF pieejamo vienību skaitu ierobežoja arī nepieciešamība nodrošināt efektīvus pretpasākumus vāciešu mīnēšanas darbībām.&lt;ref&gt;Barton, Peter; Doyle, Peter; Vandewalle, Johan (2005). Beneath Flanders Fields: The Tunnellers' War 1914–1918. Staplehurst: Spellmount. ISBN 9781862272378.&lt;/ref&gt; Lai padarītu tuneļus drošākus un paātrinātu to izbūvi, britu armija piesaistīja pieredzējušus ogļračus, bieži vien atkāpjoties no ierastās vervēšanas kārtības. Katru no pirmajām deviņām vienībām (ar numuriem no 170 līdz 178) komandēja Karaliskā inženieru korpusa regulārās armijas virsnieks. Katrā vienībā bija 5 virsnieki un 269 sapieri; viņiem palīdzēja papildu [[kājnieki]], kas pēc vajadzības tika uz laiku piesaistīti tuneļu racējiem, tādējādi gandrīz dubultojot kopējo personāla skaitu. Nortona-Grifitsa vadībā izveidoto pirmo tuneļu rakšanas vienību panākumi noveda pie tā, ka mīnēšanas darbi kļuva par atsevišķu nozari galvenā inženiera pārvaldē ģenerālmajora S. R. Raisa vadībā. Kuru virzīja &quot;raktuvju inspektora&quot; iecelšanai Galvenā inženiera birojā Sentomērā (Saint-Omer), kas atradās britu armijas virspavēlniecības (GHQ) pakļautībā. Otra tuneļu rakšanas vienību grupa tika izveidota no [[velsieši|velsiešu]] kalnračiem, kas dienēja Monmutšīras pulka 1. un 3. bataljonā un tika piesaistīti Karalisko inženieru spēku 1. Nortumberlendas lauka inženieru rotai — teritoriālās armijas vienībai.&lt;ref name=REMpt14&gt;{{cite web|url=http://www.remuseum.org.uk/corpshistory/rem_corps_part14.htm#westernfront|archive-url=https://web.archive.org/web/20100704085530/http://www.remuseum.org.uk/corpshistory/rem_corps_part14.htm#westernfront|title=Corps History – Part 14: The Corps and the First World War (1914–18)|publisher=Royal Engineers Museum|access-date=21 June 2010|archive-date=4 July 2010}}&lt;/ref&gt; Divpadsmit jaunu tuneļu rakšanas vienību izveide laikposmā no 1915. gada jūlija līdz oktobrim ļāva iesaistīt vairāk karavīru darbībā citos Rietumu frontes sektoros. Lielākā daļa britu tuneļu rakšanas vienību tika izveidotas pulkvežleitnanta Nortona-Grifitsa vadībā 1915. gadā, un vēl viena tika pievienota 1916. gadā.

1915. gada 10. septembrī Lielbritānijas valdība vērsās pie [[Kanāda]]s, [[Dienvidāfrika]]s, [[Austrālija]]s un [[Jaunzēlande]]s ar aicinājumu izveidot tuneļu rakšanas vienības [[Britu impērija]]s [[Domīnija|domīnijās]]. 17. septembrī Jaunzēlande kļuva par pirmo domīniju, kas piekrita izveidot tuneļu rakšanas vienību.&lt;ref name=nztunnellerschronology&gt;{{cite web|last=Byledbal|first=Anthony|title=New Zealand Tunnelling Company: Chronology|url=http://www.nztunnellers.com/history/chronology.html|access-date=5 July 2015|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20150706180059/http://www.nztunnellers.com/history/chronology.html|archive-date=6 July 2015}}&lt;/ref&gt; Austrālijas Karalisko inženieru spēki izveidoja četras kalnrūpniecības vienības Britu ekspedīcijas spēku vajadzībām; visas tās bija kaujas gatavībā līdz 1916. gada martam. Trīs no tām bija specializētas tuneļu racēju rotas (1., 2. un 3. rota), savukārt Austrālijas elektrotehniskajai un mehāniskajai urbšanas un kalnrūpniecības rotai tika uzticēti ar šiem darbiem saistītie remonta uzdevumi. [[Kanādas armija|Kanādas]] tuneļu rakšanas vienība tika izveidota no karavīriem, kas jau atradās kaujas laukā; papildus tam tika izveidotas vēl divas rotas, kas izgāja apmācību Kanādā un pēc tam tika nosūtītas uz Franciju, tādējādi līdz 1916. gada vasarai kopumā bija pieejamas 30 tuneļu rakšanas vienības.
== Vienības vēsture ==
[[File:Carriere wellington tunnel.jpg|thumb|Tunelis un kalnrūpniecības vagonete &quot;Carrière Wellington&quot; tunelī]]
[[File:The New Zealand Engineers Tunnelling Company canteen in Dainville, World War I (21067878933).jpg|thumb|Virsnieks un instruktors iepērkas Jaunzēlandes sapieru rotas kantīnē Dainvilā 1918. gada jūlijā.|left]]
=== Izveide ===
Pēc tam, kad 1915. gada 17. septembrī Jaunzēlande kļuva par pirmo domīniju, kas piekrita Karalisko inženieru spēku tuneļu izbūves rotas izveidei, valdība aicināja brīvprātīgos pieteikties dienestam, lai izveidotu Jaunzēlandes kalnraču korpusu. 11. oktobrī Eivondeilas hipodromā netālu no [[Oklenda]]s sākās specializētā tuneļu izbūves speciālistu apmācība. Tuneļu izbūves rotas sastāvā bija 16 inženieru virsnieki un 407 zemāka ranga karavīri, kā arī viens virsnieks un divi karavīri no Medicīnas dienesta, 19 karavīri no [[Jaunzēlandes armija]]s apgādes dienesta un viens karavīrs no Jaunzēlandes armijas finanšu dienesta — kopumā 446 karavīri.&lt;ref&gt;&quot;French Museum showcases Tunneller's work&quot; (Press release). New Zealand Defence Force. 18 February 2008. Archived from the original on 16 October 2008. Retrieved 20 May 2014.&lt;/ref&gt; 1915. gada 18. decembrī Jaunzēlandes tuneļu izbūves rotas vīri atstāja Oklendu ar kuģi &quot;SS Ruapehu&quot;. Pēc pieturām [[Montevideo]] un [[Dakāra|Dakarā]] kuģis 1916. gada 3. februārī ieradās [[Plimuta|Plimutā]]. Pēc papildu apmācības Anglijā vienība tika nosūtīta uz Francijas ziemeļiem.
[[File:World War I - Vimy sector tunnel.jpg|thumb|Britu izrakts kaujas tunelis Vimi sektorā]]
=== Pavasara ofensīva ===
[[File:Officers of the New Zealand Engineers Tunnelling Company (14586452390).jpg|thumb|Jaunzēlandes tuneļu būves vienības virsnieki pozē pie pabeigtā Hermī-Avrinkūras (Hermies–Havrincourt) tilta pār ''Canal du Nord'' kanālu; 1918. gada oktobris.]]
{{main|Pavasara ofensīva (1918)}}
1918. gada 21. martā, kad pie Arasas norisinājās vērienīgā Vācijas pavasara ofensīva, tur atradās Jaunzēlandes tuneļu būvniecības rota, kas uzsāka [[ierakumi|ierakumu]] izbūvi uz dienvidrietumiem no pilsētas. No maija līdz jūlijam vienība atgriezās pie pazemes patvertņu ierīkošanas zem britu ierakumiem. Vienība palika Arasā līdz 14. jūlijam.
=== Pamiers ===
Pēc [[Kompjeņas pamiers (1918)|1918. gada 11. novembra pamiera]] noslēgšanas Jaunzēlandes tuneļu būvniecības vienība palika Francijā, līdz decembra sākumā sākās pirmo Jaunzēlandes tuneļu būvētāju demobilizācija. 1919. gada 30. janvārī vienība ieradās Lielbritānijā, no kurienes 14. martā karavīri devās mājup. 23. aprīlī Oklendā ieradās pēdējie Jaunzēlandes tuneļu būvniecības vienības vīri. Nākamajā dienā vienība tika oficiāli izformēta.
== Zaudējumi ==
Darbs pazemē bija saistīts ar milzīgu bīstamību, tostarp indīgām gāzēm, tuneļu iegruvumiem un tā dēvēto &quot;pretrakšanas karu&quot; (kad vācu un sabiedroto spēku tuneļu racēji uzspridzināja pretinieka izraktās ejas). Dienesta laikā vienība zaudēja vismaz 62 karavīrus bojāgājušos, bet 151 guva ievainojumus. Viens no šīs vienības karavīriem — sapieris Maikls Tobins — bija pats pirmais Jaunzēlandes ekspedīcijas spēku (NZEF) karavīrs, kurš gāja bojā Rietumu frontē 1916. gada 15. aprīlī.
== Piemiņa ==
Mūsdienās viņu mantojums tiek saglabāts &quot;Carrière Wellington&quot; muzejā Arasā (Francijā), kā arī Arasas tunelī zem Pukeahu Nacionālā kara memoriāla parka [[Velingtona|Velingtonā]] (Jaunzēlandē).
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Bibliogrāfija ==
* {{cite news|url=http://www.nzherald.co.nz/category/story.cfm?c_id=359&amp;objectid=10492548|title=Museum to shed light on diggers' world|newspaper=New Zealand Herald|date=15 February 2008}}
* {{cite news|url=http://www.nzherald.co.nz/category/story.cfm?c_id=359&amp;objectid=10492745|title=Great War tunnellers honoured|newspaper=New Zealand Herald|date=16 February 2008}}
* {{cite press release|url=http://www.nzdf.mil.nz/news/media-releases/20080218-fmstw.htm|archive-url=https://web.archive.org/web/20081016100407/http://www.nzdf.mil.nz/news/media-releases/20080218-fmstw.htm|title=French Museum showcases Tunneller's work|publisher=New Zealand Defence Force|date=18 February 2008|access-date=20 May 2014|archive-date=16 October 2008|ref=CITEREFNZDF2008}}
* {{cite book|last1=Barton|first1=Peter|last2=Doyle|first2=Peter|last3=Vandewalle|first3=Johan|title=Beneath Flanders Fields: The Tunnellers' War 1914–1918|year=2005|location=Staplehurst|publisher=Spellmount|isbn=9781862272378}}
* Anthony Byledbal, ''Inside the Arras underground quarries'' ([https://web.archive.org/web/20150707224227/http://www.nztunnellers.com/history/inside-the-arras-underground-quarries.html online]), 'History of the New Zealand Engineers Tunnelling Company', updated 21 March 2013.
* Sandra Gittins, ''The Great Western Railway in the First World War'', Stroud: History Press, 2010, {{ISBN|978-0-7524-5632-4}}.
*{{cite book|last=Jones|first=Simon|title= Underground Warfare 1914–1918|publisher = Pen &amp; Sword Military|location=Barnsley |year=2010|isbn=978-1-84415-962-8}}
*{{cite book|last=Nicholls|first=Jonathon|title=Cheerful Sacrifice: The Battle of Arras 1917|publisher=Pen and Sword Books|location=Barnsley, South Yorkshire |year=2005|isbn=1-84415-326-6}}
* Graham E. Watson &amp; Richard A. Rinaldi, ''The Corps of Royal Engineers: Organization and Units 1889–2018'', Tiger Lily Books, 2018, {{ISBN|978-171790180-4}}.

== Ārējās saites ==
* Anthony Byledbal, [https://web.archive.org/web/20150706180059/http://www.nztunnellers.com/history/chronology.html www.nztunnellers.com - History of the New Zealand Tunnelling Company]
* [https://web.archive.org/web/20150510184955/http://www.1914-1918.net/tunnelcoyre.htm List of tunnelling companies of the Royal Engineers, with short unit histories]
* [https://nzhistory.govt.nz/war/specialist-units/tunnelling-company/ nzhistory.govt.nz]
* [https://www.engineeringnz.org/programmes/heritage/engineering-heritage-records/defence/new-zealand-engineers-tunnelling-company/ engineeringnz.org]

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes vēsture]]
[[Kategorija:Jaunzēlandes armijas vienības]]</text>
      <sha1>6zz19bw8zxyxje2eck2218r4qopuirt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Jaunzēlandes armijas vienības</title>
    <ns>14</ns>
    <id>641393</id>
    <revision>
      <id>4534708</id>
      <timestamp>2026-10-11T19:51:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Commonscat|Military units and formations of New Zealand}}  [[Kategorija:Jaunzēlandes armija]] [[Kategorija:Armijas vienības pēc valsts]]</comment>
      <origin>4534708</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="141" sha1="1cs1vkducst6izh8e8509cfo0xs3e18" xml:space="preserve">{{Commonscat|Military units and formations of New Zealand}}

[[Kategorija:Jaunzēlandes armija]]
[[Kategorija:Armijas vienības pēc valsts]]</text>
      <sha1>1cs1vkducst6izh8e8509cfo0xs3e18</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiropas automobiļu klases</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641394</id>
    <revision>
      <id>4534713</id>
      <timestamp>2026-10-11T20:03:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>jauns raksts.......</comment>
      <origin>4534713</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4623" sha1="sq4ntaxh1nzw03j36ska1dm02n0hzxb" xml:space="preserve">Izņemot [[Eiropa]]s mēroga drošības novērtēšanas programmas ''[[Euro NCAP]]'' klasifikāciju, Eiropā '''automobiļu klasēm''' nav oficiāls definējums vai regulējums.&lt;ref name=m1406&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |publisher=Office for Official Publications of the European Communities L-2985 Luxembourg |url=http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf}}&lt;/ref&gt; Lai gan definīcija ir vispārīga, starp A un F klasēm ir maz pārklāšanās, ja par pamatu ņem [[svars|svara]] un [[izmērs|izmēra]] parametrus.&lt;ref name=wtw&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/260912866 |title=Cost and well-to-wheel implications of the vehicle fleet CO2 emission regulation in the European Union |page=27+28 |author1=Christian Thiel |author2=Johannes Schmidt |author3=Arnold Van Zyl |author4=Erwin Schmid |journal=  Transportation Research Part A: Policy and Practice|date=16 February 2014|volume=63 |accessdate=25 August 2016 |doi= 10.1016/j.tra.2014.02.018}}&lt;/ref&gt;

Modeļu piederību klasēm parasti nosaka, salīdzinot tos ar pazīstamiem konkrētu zīmolu modeļiem. Piemēram, automašīnu ''[[Volkswagen Golf]]'' var raksturot kā tādu, kas atrodas vienā izmēra klasē ar ''[[Ford Focus]]'', vai otrādi. ''[[Volkswagen Polo]]'' ir mazāks, tādēļ tas pieder klasei, kas ir vienu pakāpi zemāka par ''Golf'', savukārt lielākais ''[[Volkswagen Passat]]'' atrodas vienu pakāpi augstākā klasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.autoindustriya.com/features/car-classes-simplified-the-euro-standard-car-segments.html |title=Car Classes Simplified: The Euro-standard Car Segments|work=AutoIndustriya.com |date=9 March 2016|accessdate=25 August 2016}}&lt;/ref&gt;

Klašu nosaukumi ir minēti, taču nav definēti, 1999. gada [[Eiropas Savienība]]s dokumentā ar nosaukumu ''Case No COMP/M.1406 Hyundai / Kia Regulation (EEC) No 4064/89 Merger Procedure''.&lt;ref name=m1406/&gt;

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:Center;&quot;
|-
! Klase
! Nozīme
! Aptuvenais garums
! Piemērs
! Līdzīgas klases
! Attēls
|-
| A
| [[A klase|mini]]
| 2,7-3,7 metri
| ''[[Fiat 500 (2007)|Fiat 500]]''
| pilsētas automobilis&lt;br /&gt;minikompakts (ASV)&lt;br /&gt;A00 klase (Ķīna)
| [[Attēls:&quot; 15 - ITALY - Fiat 500 restyling in Sempione Park (Sforzesco Castle) in Milan - world premier 2015 Hatchbacks purple lounge and white sport 05.jpg|200px]]
|-
| B
| [[B klase|mazs]]
| 3,7-4,2 metri
| ''[[Toyota Yaris]]''
| supermini (Apvienotā Karaliste)&lt;br /&gt;[[subkompaktais automobilis|subkompakts]] (ASV)&lt;br /&gt;A0 klase (Ķīna)
| [[Attēls:2024 Toyota Yaris Hybrid 130 (XP210) IMG 9425.jpg|200x200px]]
|-
| C
| [[C klase|vidējs]]
| 4,2-4,6 metri
| ''[[Toyota Corolla]]''
| mazs ģimenes/[[kompakts biznesa klases automobilis|subkompakts biznesa klases]] (Apvienotā Karaliste)&lt;br /&gt;[[Kompaktais automobilis|kompakts]] (ASV)&lt;br /&gt;A klase (Ķīna)
| [[Attēls:Toyota Corolla Hybrid (E210) IMG 4338.jpg|200px]]
|-
| D
| [[D klase|liels]]
| 4,6-4,8 metri
| ''[[Opel Insignia]]''
| liels ģimenes/[[kompakts biznesa klases automobilis|kompakts biznesa klases]] (Apvienotā Karaliste)&lt;br /&gt;[[vidēja izmēra automobilis|vidēja izmēra]] (ASV)&lt;br /&gt;B klase (Ķīna)
| [[Attēls:Opel Insignia B FL IMG 4456.jpg|200px]]
|-
| E
| [[E klase|biznesa]]
| 4,8-5,0 metri
| [[BMW 5. sērija]]
| [[biznesa klases automobilis|biznesa klase]] (Apvienotā Karaliste)&lt;br /&gt;[[pilnizmēra automobilis|pilnizmēra]] (ASV)&lt;br /&gt;C klase (Ķīna)
| [[Attēls:BMW G60 520i 1X7A2443.jpg|200px]]
|-
| F
| [[F klase|luksusa]]
| sākot no 5,1 metriem
| ''[[Mercedes-Benz S-Class]]''
| luksusa sedans (Apvienotā Karaliste)&lt;br /&gt;pilnizmēra luksusa (ASV)&lt;br /&gt;D klase (Ķīna)&lt;br /&gt;''Oberklasse'' (Vācija)
| [[Attēls:Mercedes-Benz W223 IAA 2021 1X7A0206.jpg|200px]]
|-
| J
| [[SUV|paaugstinātas&lt;br /&gt;pārgājības]]
| dublē A-F klases kā JA-JF
skatīt arī: [[krosovers]]
| ''[[Jeep Wrangler]]''
|
| [[Attēls:2018 Jeep Wrangler Sahara Unlimited Multijet 2.1 Front.jpg|200px]]
|-
| M
| [[Minivens|plaša&lt;br /&gt;pielietojuma]]
| aptuveni dublē B-F klases kā
[[mini MPV]], [[kompaktais MPV]], [[minivens]]
| ''[[Volkswagen ID. Buzz]]''
|
| [[Attēls:Volkswagen ID. Buzz 1X7A6263.jpg|200px]]
|-
| S
| [[S klase|sporta]]
| lielākoties D-F klašu izmērs
| ''[[Audi TT]]''
|
| [[Attēls:2019 Audi TT Sport 40 TFSi S-A 2.0 Front.jpg|200px]]
|}

== Skatīt arī ==
* [[Automobiļu klasifikācija]]
* [[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

{{Eiropas automobiļu klases}}

[[Kategorija:Eiropas automobiļu klases|*]]</text>
      <sha1>sq4ntaxh1nzw03j36ska1dm02n0hzxb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vakarsikspārņu apakšdzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641395</id>
    <revision>
      <id>4534738</id>
      <timestamp>2026-10-11T22:18:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>uzsākts jauns raksts</comment>
      <origin>4534738</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5835" sha1="20k5th202xeniiqwo8mpuo75uj17r6x" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilionidae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
| kategorijas =nē
}}
'''Vakarsikspārņu apakšdzimta'''(''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām. Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguna sikspārņu|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas.

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Mimetillus|Imitējošie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
* Nezināma cilts (''incertae sedis'')
** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>20k5th202xeniiqwo8mpuo75uj17r6x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534836</id>
      <parentid>4534738</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:15:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātika */</comment>
      <origin>4534836</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5835" sha1="1jbxm4mjwb9aaegi2b2m4o48n7afw58" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilionidae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
| kategorijas =nē
}}
'''Vakarsikspārņu apakšdzimta'''(''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām. Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguna sikspārņu|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas.

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
* Nezināma cilts (''incertae sedis'')
** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>1jbxm4mjwb9aaegi2b2m4o48n7afw58</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534850</id>
      <parentid>4534836</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:45:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534850</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5835" sha1="mh61ojb5iyio2ek3t73lwud7nwibtuk" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilioninae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
| kategorijas =nē
}}
'''Vakarsikspārņu apakšdzimta'''(''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām. Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguna sikspārņu|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas.

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
* Nezināma cilts (''incertae sedis'')
** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>mh61ojb5iyio2ek3t73lwud7nwibtuk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534855</id>
      <parentid>4534850</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:49:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534855</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5836" sha1="f110xpvplcgko74tgdyh52gj15w7cto" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilioninae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
| kategorijas =nē
}}
'''Vakarsikspārņu apakšdzimta''' (''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām. Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguna sikspārņu|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas.

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
* Nezināma cilts (''incertae sedis'')
** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>f110xpvplcgko74tgdyh52gj15w7cto</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534858</id>
      <parentid>4534855</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:53:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija</comment>
      <origin>4534858</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5845" sha1="psihlavqpne91pvc1j8z75f5ryud56b" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilioninae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
| kategorijas =nē
}}
'''Vakarsikspārņu apakšdzimta''' (''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām. Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguna sikspārņu|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas.

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
* Nezināma cilts (''incertae sedis'')
** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>psihlavqpne91pvc1j8z75f5ryud56b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534865</id>
      <parentid>4534858</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T06:00:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>commonscat</comment>
      <origin>4534865</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5854" sha1="pr3qkk96v9mka0vs3jk2flxt950l93e" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilioninae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
| kategorijas =nē
}}
'''Vakarsikspārņu apakšdzimta''' (''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām. Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguna sikspārņu|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas.

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
* Nezināma cilts (''incertae sedis'')
** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>pr3qkk96v9mka0vs3jk2flxt950l93e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534866</id>
      <parentid>4534865</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T06:04:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>atsauce</comment>
      <origin>4534866</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6046" sha1="0aydw5gvkgjptgi46smsoxk0pcs9xur" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilioninae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
| kategorijas =nē
}}
'''Vakarsikspārņu apakšdzimta''' (''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=552345#null &quot;Vespertilioninae&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt; Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguna sikspārņu|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas.

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
* Nezināma cilts (''incertae sedis'')
** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Arābu sikspārņi|Arābu sikspārnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>0aydw5gvkgjptgi46smsoxk0pcs9xur</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534869</id>
      <parentid>4534866</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T06:10:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātika */</comment>
      <origin>4534869</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6040" sha1="0i61y20i773mc02nfamdlbln1gkg6g5" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilioninae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
| kategorijas =nē
}}
'''Vakarsikspārņu apakšdzimta''' (''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=552345#null &quot;Vespertilioninae&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt; Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguna sikspārņu|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas.

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
* Nezināma cilts (''incertae sedis'')
** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>0i61y20i773mc02nfamdlbln1gkg6g5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534883</id>
      <parentid>4534869</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T06:56:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534883</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6793" sha1="a5vyiy74zivqupwotcq5xuch21ghx6k" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilioninae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
| kategorijas =nē
}}
'''Vakarsikspārņu apakšdzimta''' (''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=552345#null &quot;Vespertilioninae&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt; Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguna sikspārņu|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas. Apakšdzimtā apvienotas vairāk nekā 260 sugas, kas sastopamas visos pasaules kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;enc&quot;/&gt;

Vakarsikspārņu apakšdzimtas sugu sikspārņi ir mazi līdz vidēji lieli.&lt;ref name=&quot;enc&quot;/&gt; Tiem ir gara [[aste]], kas sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai.&lt;ref name=&quot;enc&quot;&gt;[https://www.encyclopedia.com/environment/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-i-vespertilioninae Encyclopedia: Vespertilionid Bats I (Vespertilioninae)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ ADW: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
* Nezināma cilts (''incertae sedis'')
** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
*[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilioninae/classification/ ADW: Vespertilioninae]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>a5vyiy74zivqupwotcq5xuch21ghx6k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534884</id>
      <parentid>4534883</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T06:58:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534884</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6771" sha1="jurmyetp2bvm71ew5jhzmlfer79yr17" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilioninae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
| kategorijas =nē
}}
'''Vakarsikspārņu apakšdzimta''' (''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=552345#null &quot;Vespertilioninae&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt; Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguņu|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas. Apakšdzimtā apvienotas vairāk nekā 260 sugas, kas sastopamas visos pasaules kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;enc&quot;/&gt;

Vakarsikspārņu apakšdzimtas sugu sikspārņi ir mazi līdz vidēji lieli.&lt;ref name=&quot;enc&quot;/&gt; Tiem ir gara [[aste]], kas sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai.&lt;ref name=&quot;enc&quot;&gt;[https://www.encyclopedia.com/environment/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-i-vespertilioninae Encyclopedia: Vespertilionid Bats I (Vespertilioninae)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ ADW: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
* Nezināma cilts (''incertae sedis'')
** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
*[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilioninae/classification/ ADW: Vespertilioninae]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>jurmyetp2bvm71ew5jhzmlfer79yr17</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534898</id>
      <parentid>4534884</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:30:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534898</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7171" sha1="pamhl8ja50rn3r7yvi5afh7gyorr97c" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilioninae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
| kategorijas =nē
}}
'''Vakarsikspārņu apakšdzimta''' (''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=552345#null &quot;Vespertilioninae&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt; Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguņu|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas. Apakšdzimtā apvienotas vairāk nekā 260 sugas, no kurām 15 sastopamas [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;eksp&quot;&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; Vakarsikspārņu apakšdzimtas sugas izplatītas visos pasaules kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;enc&quot;/&gt;

Vakarsikspārņu apakšdzimtas sugu sikspārņi ir mazi līdz vidēji lieli.&lt;ref name=&quot;enc&quot;/&gt; Tiem ir gara [[aste]], kas sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai.&lt;ref name=&quot;enc&quot;&gt;[https://www.encyclopedia.com/environment/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-i-vespertilioninae Encyclopedia: Vespertilionid Bats I (Vespertilioninae)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ ADW: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
* Nezināma cilts (''incertae sedis'')
** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
*[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilioninae/classification/ ADW: Vespertilioninae]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>pamhl8ja50rn3r7yvi5afh7gyorr97c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534899</id>
      <parentid>4534898</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:37:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534899</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7159" sha1="qhdqn1zvyv39gw1buxz94iv4o5tizd5" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilioninae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
| kategorijas =nē
}}
'''Vakarsikspārņu apakšdzimta''' (''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=552345#null &quot;Vespertilioninae&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt; Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguņu|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas. Vakarsikspārņu sugas izplatītas visos pasaules kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;enc&quot;/&gt;

Apakšdzimtā apvienotas vairāk nekā 260 sugas, no kurām 10 sastopamas [[Latvija|Latvijā]]:&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;eksp&quot;&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt; 

Vakarsikspārņu apakšdzimtas sugu sikspārņi ir mazi līdz vidēji lieli.&lt;ref name=&quot;enc&quot;/&gt; Tiem ir gara [[aste]], kas sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai.&lt;ref name=&quot;enc&quot;&gt;[https://www.encyclopedia.com/environment/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-i-vespertilioninae Encyclopedia: Vespertilionid Bats I (Vespertilioninae)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ ADW: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
* Nezināma cilts (''incertae sedis'')
** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
*[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilioninae/classification/ ADW: Vespertilioninae]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>qhdqn1zvyv39gw1buxz94iv4o5tizd5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534910</id>
      <parentid>4534899</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:50:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534910</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7728" sha1="ent2fiaxjdsqq3l2r57e6ax2j3yftma" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilioninae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
| kategorijas =nē
}}
'''Vakarsikspārņu apakšdzimta''' (''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=552345#null &quot;Vespertilioninae&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt; Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguņu|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas. Vakarsikspārņu sugas izplatītas visos pasaules kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;enc&quot;/&gt;

Apakšdzimtā apvienotas vairāk nekā 260 sugas, no kurām 10 sastopamas [[Latvija|Latvijā]]: [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus''), [[divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus''), [[lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ), [[mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri''), [[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii''), [[platausainais sikspārnis]] (''Barbastella barbastellus''), [[platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus''), [[pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus''), [[rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;eksp&quot;&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt;

== Īpašības ==
Vakarsikspārņu apakšdzimtas sugu sikspārņi ir mazi līdz vidēji lieli.&lt;ref name=&quot;enc&quot;/&gt; Tiem ir gara [[aste]], kas sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai.&lt;ref name=&quot;enc&quot;&gt;[https://www.encyclopedia.com/environment/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-i-vespertilioninae Encyclopedia: Vespertilionid Bats I (Vespertilioninae)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ ADW: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilio|Parastie sikspārņi|Parasto sikspārņu ģints}}
** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
* Nezināma cilts (''incertae sedis'')
** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
*[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilioninae/classification/ ADW: Vespertilioninae]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>ent2fiaxjdsqq3l2r57e6ax2j3yftma</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534932</id>
      <parentid>4534910</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T09:00:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātika */</comment>
      <origin>4534932</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7698" sha1="66b2b2rpscqrc9wao0qjorb7tklg70j" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg
| att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Vespertilioninae
|apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Vespertilioninae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821)
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
| kategorijas =nē
}}
'''Vakarsikspārņu apakšdzimta''' (''Vespertilioninae'') ir lielākā no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=552345#null &quot;Vespertilioninae&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt; Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguņu|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Myotinae|naktssikspārņu|Naktssikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas. Vakarsikspārņu sugas izplatītas visos pasaules kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].&lt;ref name=&quot;enc&quot;/&gt;

Apakšdzimtā apvienotas vairāk nekā 260 sugas, no kurām 10 sastopamas [[Latvija|Latvijā]]: [[brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus''), [[divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus''), [[lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' ), [[mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri''), [[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii''), [[platausainais sikspārnis]] (''Barbastella barbastellus''), [[platspārnu sikspārnis]] (''Eptesicus serotinus''), [[pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus''), [[rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') un [[ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;eksp&quot;&gt;[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]&lt;/ref&gt;

== Īpašības ==
Vakarsikspārņu apakšdzimtas sugu sikspārņi ir mazi līdz vidēji lieli.&lt;ref name=&quot;enc&quot;/&gt; Tiem ir gara [[aste]], kas sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai.&lt;ref name=&quot;enc&quot;&gt;[https://www.encyclopedia.com/environment/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-i-vespertilioninae Encyclopedia: Vespertilionid Bats I (Vespertilioninae)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ ADW: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
* {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}}
** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Barbastella|Platausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}}
* {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Eptesicini|Mājas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Eptesicus|Mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}}
** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vespertilio|Vespersikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie vakarsikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}}
** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}}
** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}}
* Nezināma cilts (''incertae sedis'')
** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}}
*[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilioninae/classification/ ADW: Vespertilioninae]

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>66b2b2rpscqrc9wao0qjorb7tklg70j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kokošņiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641396</id>
    <revision>
      <id>4534742</id>
      <timestamp>2026-10-11T22:53:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Kokošņiks''' ({{val|ru|кокошник}}) ir tradicionāla [[Krievija]]s sieviešu galvassega, ko valkāja kopā ar tautas tērpu. Tā bija īpaši izplatīta Krievijas Eiropas daļā, kur to nēsāja zemnieces, pilsētu iedzīvotājas un turīgu ģimeņu sievietes. Kokošņiku galvenokārt izmantoja svētku un kāzu apģērbā.&lt;ref name=&quot;RussianMuseum&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  |url=https://rusmuseumvrm.ru/data/collections/folk_art/v-2832/index.php?lang=en  |title=Kokoshnik  |...</comment>
      <origin>4534742</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2444" sha1="kakmu6ggcspitvlq03i8vnrfutmxo0l" xml:space="preserve">'''Kokošņiks''' ({{val|ru|кокошник}}) ir tradicionāla [[Krievija]]s sieviešu galvassega, ko valkāja kopā ar tautas tērpu. Tā bija īpaši izplatīta Krievijas Eiropas daļā, kur to nēsāja zemnieces, pilsētu iedzīvotājas un turīgu ģimeņu sievietes. Kokošņiku galvenokārt izmantoja svētku un kāzu apģērbā.&lt;ref name=&quot;RussianMuseum&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://rusmuseumvrm.ru/data/collections/folk_art/v-2832/index.php?lang=en
 |title=Kokoshnik
 |publisher=Virtual Russian Museum
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Kokošņikam līdzīgas galvassegas ir konstatētas arheoloģiskajos atradumos [[Veļikijnovgoroda|Veļikijnovgorodā]], kas datēti ar 10.–12. gadsimtu. Kokošņiks kā tradicionāls galvassegas veids Krievijā bija īpaši izplatīts no 18. līdz 19. gadsimtam. To darināja no samta, brokāta un citiem audumiem, izmantojot izšuvumus, metāla diegus, pērles un dekoratīvus akmentiņus.&lt;ref name=&quot;Stepanova&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.ssalibrary.at/items/b9057fe2-8c43-4d2f-b67c-578922545271/russian-traditional-headdress-by-archaeological-data-the-origins-and-evolution
 |title=Russian Traditional Headdress by Archaeological Data: The Origins and Evolution
 |last=Stepanova
 |first=I.
 |year=2015
 |publisher=SGEM
}}&lt;/ref&gt;

Galvassegas forma dažādos reģionos atšķīrās. Tās varēja būt pusapaļas, smailas, augstas vai ar plakanu augšdaļu. Dažiem kokošņikiem pie pieres bija piestiprināts dekoratīvs pērļu tīklojums. Rotājumi un izmantotie materiāli bija atkarīgi no vietējām tradīcijām un valkātājas turības.&lt;ref name=&quot;RussianMuseum&quot;/&gt;

Kokošņikam bija nozīmīga vieta tradicionālajā sieviešu apģērbā. Precētām sievietēm galvassega parasti pilnībā nosedza matus, savukārt neprecētu meiteņu galvassegas varēja atstāt daļu matu redzamu. Kokošņikus bieži izmantoja kāzu ceremonijās un citos svinīgos notikumos.&lt;ref name=&quot;Met&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.metmuseum.org/art/collection/search/155784
 |title=Headdress
 |publisher=The Metropolitan Museum of Art
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimtā kokošņika formas ietekmēja arī Krievijas galma modi. Mūsdienās kokošņiks ir tradicionālā krievu tautas tērpa elements, ko izmanto folkloras kolektīvi, skatuves mākslinieki un kultūras pasākumu dalībnieki.&lt;ref name=&quot;Met&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Krievi]]</text>
      <sha1>kakmu6ggcspitvlq03i8vnrfutmxo0l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534743</id>
      <parentid>4534742</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T22:53:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534743</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2448" sha1="cqo0kiuqde0a1kxe7pwxade3suty2w6" xml:space="preserve">'''Kokošņiks''' ({{val|ru|кокошник}}) ir tradicionāla [[Krievi|krievu]] sieviešu galvassega, ko valkāja kopā ar tautas tērpu. Tā bija īpaši izplatīta Krievijas Eiropas daļā, kur to nēsāja zemnieces, pilsētu iedzīvotājas un turīgu ģimeņu sievietes. Kokošņiku galvenokārt izmantoja svētku un kāzu apģērbā.&lt;ref name=&quot;RussianMuseum&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://rusmuseumvrm.ru/data/collections/folk_art/v-2832/index.php?lang=en
 |title=Kokoshnik
 |publisher=Virtual Russian Museum
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Kokošņikam līdzīgas galvassegas ir konstatētas arheoloģiskajos atradumos [[Veļikijnovgoroda|Veļikijnovgorodā]], kas datēti ar 10.–12. gadsimtu. Kokošņiks kā tradicionāls galvassegas veids Krievijā bija īpaši izplatīts no 18. līdz 19. gadsimtam. To darināja no samta, brokāta un citiem audumiem, izmantojot izšuvumus, metāla diegus, pērles un dekoratīvus akmentiņus.&lt;ref name=&quot;Stepanova&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.ssalibrary.at/items/b9057fe2-8c43-4d2f-b67c-578922545271/russian-traditional-headdress-by-archaeological-data-the-origins-and-evolution
 |title=Russian Traditional Headdress by Archaeological Data: The Origins and Evolution
 |last=Stepanova
 |first=I.
 |year=2015
 |publisher=SGEM
}}&lt;/ref&gt;

Galvassegas forma dažādos reģionos atšķīrās. Tās varēja būt pusapaļas, smailas, augstas vai ar plakanu augšdaļu. Dažiem kokošņikiem pie pieres bija piestiprināts dekoratīvs pērļu tīklojums. Rotājumi un izmantotie materiāli bija atkarīgi no vietējām tradīcijām un valkātājas turības.&lt;ref name=&quot;RussianMuseum&quot;/&gt;

Kokošņikam bija nozīmīga vieta tradicionālajā sieviešu apģērbā. Precētām sievietēm galvassega parasti pilnībā nosedza matus, savukārt neprecētu meiteņu galvassegas varēja atstāt daļu matu redzamu. Kokošņikus bieži izmantoja kāzu ceremonijās un citos svinīgos notikumos.&lt;ref name=&quot;Met&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.metmuseum.org/art/collection/search/155784
 |title=Headdress
 |publisher=The Metropolitan Museum of Art
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimtā kokošņika formas ietekmēja arī Krievijas galma modi. Mūsdienās kokošņiks ir tradicionālā krievu tautas tērpa elements, ko izmanto folkloras kolektīvi, skatuves mākslinieki un kultūras pasākumu dalībnieki.&lt;ref name=&quot;Met&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Krievi]]</text>
      <sha1>cqo0kiuqde0a1kxe7pwxade3suty2w6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534744</id>
      <parentid>4534743</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T22:54:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534744</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2514" sha1="578xd751bb0c2bojl5xqchhgbrjqhul" xml:space="preserve">[[Attēls:Costume of Russia 008.jpg|thumb|Sieviete kokošnikā ]]
'''Kokošņiks''' ({{val|ru|кокошник}}) ir tradicionāla [[Krievi|krievu]] sieviešu galvassega, ko valkāja kopā ar tautas tērpu. Tā bija īpaši izplatīta Krievijas Eiropas daļā, kur to nēsāja zemnieces, pilsētu iedzīvotājas un turīgu ģimeņu sievietes. Kokošņiku galvenokārt izmantoja svētku un kāzu apģērbā.&lt;ref name=&quot;RussianMuseum&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://rusmuseumvrm.ru/data/collections/folk_art/v-2832/index.php?lang=en
 |title=Kokoshnik
 |publisher=Virtual Russian Museum
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Kokošņikam līdzīgas galvassegas ir konstatētas arheoloģiskajos atradumos [[Veļikijnovgoroda|Veļikijnovgorodā]], kas datēti ar 10.–12. gadsimtu. Kokošņiks kā tradicionāls galvassegas veids Krievijā bija īpaši izplatīts no 18. līdz 19. gadsimtam. To darināja no samta, brokāta un citiem audumiem, izmantojot izšuvumus, metāla diegus, pērles un dekoratīvus akmentiņus.&lt;ref name=&quot;Stepanova&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.ssalibrary.at/items/b9057fe2-8c43-4d2f-b67c-578922545271/russian-traditional-headdress-by-archaeological-data-the-origins-and-evolution
 |title=Russian Traditional Headdress by Archaeological Data: The Origins and Evolution
 |last=Stepanova
 |first=I.
 |year=2015
 |publisher=SGEM
}}&lt;/ref&gt;

Galvassegas forma dažādos reģionos atšķīrās. Tās varēja būt pusapaļas, smailas, augstas vai ar plakanu augšdaļu. Dažiem kokošņikiem pie pieres bija piestiprināts dekoratīvs pērļu tīklojums. Rotājumi un izmantotie materiāli bija atkarīgi no vietējām tradīcijām un valkātājas turības.&lt;ref name=&quot;RussianMuseum&quot;/&gt;

Kokošņikam bija nozīmīga vieta tradicionālajā sieviešu apģērbā. Precētām sievietēm galvassega parasti pilnībā nosedza matus, savukārt neprecētu meiteņu galvassegas varēja atstāt daļu matu redzamu. Kokošņikus bieži izmantoja kāzu ceremonijās un citos svinīgos notikumos.&lt;ref name=&quot;Met&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.metmuseum.org/art/collection/search/155784
 |title=Headdress
 |publisher=The Metropolitan Museum of Art
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimtā kokošņika formas ietekmēja arī Krievijas galma modi. Mūsdienās kokošņiks ir tradicionālā krievu tautas tērpa elements, ko izmanto folkloras kolektīvi, skatuves mākslinieki un kultūras pasākumu dalībnieki.&lt;ref name=&quot;Met&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Krievi]]</text>
      <sha1>578xd751bb0c2bojl5xqchhgbrjqhul</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534745</id>
      <parentid>4534744</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T22:56:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534745</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2642" sha1="2lruaf6pjes3u3qkd9rwqu41v5oswd1" xml:space="preserve">[[Attēls:Costume of Russia 008.jpg|thumb|Sieviete kokošnikā ]]
'''Kokošņiks''' ({{val|ru|кокошник}}, no [[Senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu]] — ''ко́кошь'' — ''&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;''vista''&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;'') ir tradicionāla [[Krievi|krievu]] sieviešu galvassega, ko valkāja kopā ar tautas tērpu. Tā bija īpaši izplatīta Krievijas Eiropas daļā, kur to nēsāja zemnieces, pilsētu iedzīvotājas un turīgu ģimeņu sievietes. Kokošņiku galvenokārt izmantoja svētku un kāzu apģērbā.&lt;ref name=&quot;RussianMuseum&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://rusmuseumvrm.ru/data/collections/folk_art/v-2832/index.php?lang=en
 |title=Kokoshnik
 |publisher=Virtual Russian Museum
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Kokošņikam līdzīgas galvassegas ir konstatētas arheoloģiskajos atradumos [[Veļikijnovgoroda|Veļikijnovgorodā]], kas datēti ar 10.–12. gadsimtu. Kokošņiks kā tradicionāls galvassegas veids Krievijā bija īpaši izplatīts no 18. līdz 19. gadsimtam. To darināja no samta, brokāta un citiem audumiem, izmantojot izšuvumus, metāla diegus, pērles un dekoratīvus akmentiņus.&lt;ref name=&quot;Stepanova&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.ssalibrary.at/items/b9057fe2-8c43-4d2f-b67c-578922545271/russian-traditional-headdress-by-archaeological-data-the-origins-and-evolution
 |title=Russian Traditional Headdress by Archaeological Data: The Origins and Evolution
 |last=Stepanova
 |first=I.
 |year=2015
 |publisher=SGEM
}}&lt;/ref&gt;

Galvassegas forma dažādos reģionos atšķīrās. Tās varēja būt pusapaļas, smailas, augstas vai ar plakanu augšdaļu. Dažiem kokošņikiem pie pieres bija piestiprināts dekoratīvs pērļu tīklojums. Rotājumi un izmantotie materiāli bija atkarīgi no vietējām tradīcijām un valkātājas turības.&lt;ref name=&quot;RussianMuseum&quot;/&gt;

Kokošņikam bija nozīmīga vieta tradicionālajā sieviešu apģērbā. Precētām sievietēm galvassega parasti pilnībā nosedza matus, savukārt neprecētu meiteņu galvassegas varēja atstāt daļu matu redzamu. Kokošņikus bieži izmantoja kāzu ceremonijās un citos svinīgos notikumos.&lt;ref name=&quot;Met&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.metmuseum.org/art/collection/search/155784
 |title=Headdress
 |publisher=The Metropolitan Museum of Art
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimtā kokošņika formas ietekmēja arī Krievijas galma modi. Mūsdienās kokošņiks ir tradicionālā krievu tautas tērpa elements, ko izmanto folkloras kolektīvi, skatuves mākslinieki un kultūras pasākumu dalībnieki.&lt;ref name=&quot;Met&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Krievi]]</text>
      <sha1>2lruaf6pjes3u3qkd9rwqu41v5oswd1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534746</id>
      <parentid>4534745</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T22:56:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534746</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2659" sha1="g99xjb4vlgnvw7ddq69vs4c74m5ivzm" xml:space="preserve">[[Attēls:Costume of Russia 008.jpg|thumb|Sieviete kokošnikā ]]
'''Kokošņiks''' ({{val|ru|кокошник}}, no [[Senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu]] — ''ко́кошь'' — ''&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;''[[Mājas vista|vista]]''&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;'') ir tradicionāla [[Krievi|krievu]] sieviešu galvassega, ko valkāja kopā ar tautas tērpu. Tā bija īpaši izplatīta Krievijas Eiropas daļā, kur to nēsāja zemnieces, pilsētu iedzīvotājas un turīgu ģimeņu sievietes. Kokošņiku galvenokārt izmantoja svētku un kāzu apģērbā.&lt;ref name=&quot;RussianMuseum&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://rusmuseumvrm.ru/data/collections/folk_art/v-2832/index.php?lang=en
 |title=Kokoshnik
 |publisher=Virtual Russian Museum
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Kokošņikam līdzīgas galvassegas ir konstatētas arheoloģiskajos atradumos [[Veļikijnovgoroda|Veļikijnovgorodā]], kas datēti ar 10.–12. gadsimtu. Kokošņiks kā tradicionāls galvassegas veids Krievijā bija īpaši izplatīts no 18. līdz 19. gadsimtam. To darināja no samta, brokāta un citiem audumiem, izmantojot izšuvumus, metāla diegus, pērles un dekoratīvus akmentiņus.&lt;ref name=&quot;Stepanova&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.ssalibrary.at/items/b9057fe2-8c43-4d2f-b67c-578922545271/russian-traditional-headdress-by-archaeological-data-the-origins-and-evolution
 |title=Russian Traditional Headdress by Archaeological Data: The Origins and Evolution
 |last=Stepanova
 |first=I.
 |year=2015
 |publisher=SGEM
}}&lt;/ref&gt;

Galvassegas forma dažādos reģionos atšķīrās. Tās varēja būt pusapaļas, smailas, augstas vai ar plakanu augšdaļu. Dažiem kokošņikiem pie pieres bija piestiprināts dekoratīvs pērļu tīklojums. Rotājumi un izmantotie materiāli bija atkarīgi no vietējām tradīcijām un valkātājas turības.&lt;ref name=&quot;RussianMuseum&quot;/&gt;

Kokošņikam bija nozīmīga vieta tradicionālajā sieviešu apģērbā. Precētām sievietēm galvassega parasti pilnībā nosedza matus, savukārt neprecētu meiteņu galvassegas varēja atstāt daļu matu redzamu. Kokošņikus bieži izmantoja kāzu ceremonijās un citos svinīgos notikumos.&lt;ref name=&quot;Met&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.metmuseum.org/art/collection/search/155784
 |title=Headdress
 |publisher=The Metropolitan Museum of Art
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimtā kokošņika formas ietekmēja arī Krievijas galma modi. Mūsdienās kokošņiks ir tradicionālā krievu tautas tērpa elements, ko izmanto folkloras kolektīvi, skatuves mākslinieki un kultūras pasākumu dalībnieki.&lt;ref name=&quot;Met&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Krievi]]</text>
      <sha1>g99xjb4vlgnvw7ddq69vs4c74m5ivzm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534748</id>
      <parentid>4534746</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T22:58:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534748</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2909" sha1="fv69o05vhy1k7ccdyokmznl2x6338l6" xml:space="preserve">[[Attēls:Costume of Russia 008.jpg|thumb|Sieviete kokošnikā ]]
'''Kokošņiks''' ({{val|ru|кокошник}}, no [[Senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu]] — ''ко́кошь'' — ''&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;''[[Mājas vista|vista]]''&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;'') ir tradicionāla [[Krievi|krievu]] sieviešu galvassega, ko valkāja kopā ar tautas tērpu. Tā bija īpaši izplatīta Krievijas Eiropas daļā, kur to nēsāja zemnieces, pilsētu iedzīvotājas un turīgu ģimeņu sievietes. Kokošņiku galvenokārt izmantoja svētku un kāzu apģērbā.&lt;ref name=&quot;RussianMuseum&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://rusmuseumvrm.ru/data/collections/folk_art/v-2832/index.php?lang=en
 |title=Kokoshnik
 |publisher=Virtual Russian Museum
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Kokošņikam līdzīgas galvassegas ir konstatētas arheoloģiskajos atradumos [[Veļikijnovgoroda|Veļikijnovgorodā]], kas datēti ar 10.–12. gadsimtu. Kokošņiks kā tradicionāls galvassegas veids Krievijā bija īpaši izplatīts no 18. līdz 19. gadsimtam. To darināja no samta, brokāta un citiem audumiem, izmantojot izšuvumus, metāla diegus, pērles un dekoratīvus akmentiņus.&lt;ref name=&quot;Stepanova&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.ssalibrary.at/items/b9057fe2-8c43-4d2f-b67c-578922545271/russian-traditional-headdress-by-archaeological-data-the-origins-and-evolution
 |title=Russian Traditional Headdress by Archaeological Data: The Origins and Evolution
 |last=Stepanova
 |first=I.
 |year=2015
 |publisher=SGEM
}}&lt;/ref&gt;

Galvassegas forma dažādos reģionos atšķīrās. Tās varēja būt pusapaļas, smailas, augstas vai ar plakanu augšdaļu. Dažiem kokošņikiem pie pieres bija piestiprināts dekoratīvs pērļu tīklojums. Rotājumi un izmantotie materiāli bija atkarīgi no vietējām tradīcijām un valkātājas turības.&lt;ref name=&quot;RussianMuseum&quot;/&gt;

Kokošņikam bija nozīmīga vieta tradicionālajā sieviešu apģērbā. Precētām sievietēm galvassega parasti pilnībā nosedza matus, savukārt neprecētu meiteņu galvassegas varēja atstāt daļu matu redzamu. Kokošņikus bieži izmantoja kāzu ceremonijās un citos svinīgos notikumos.&lt;ref name=&quot;Met&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.metmuseum.org/art/collection/search/155784
 |title=Headdress
 |publisher=The Metropolitan Museum of Art
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimtā kokošņika formas ietekmēja arī Krievijas galma modi, tomēr gadsimta beigās daudzās Krievijas guberņās kā svētku galvassega sāka izzust, un to aizstāja cita veida galvassegas, piemēram, ''сборник'' (sborņiks), ''повойник'' (povojņiks), ''наколка'' (nakolka) un citas.

Mūsdienās kokošņiks ir tradicionālā krievu tautas tērpa elements, ko izmanto folkloras kolektīvi, skatuves mākslinieki un kultūras pasākumu dalībnieki.&lt;ref name=&quot;Met&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Krievi]]</text>
      <sha1>fv69o05vhy1k7ccdyokmznl2x6338l6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534749</id>
      <parentid>4534748</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T22:59:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Kokošniks]] uz [[Kokošņiks]]</comment>
      <origin>4534748</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2909" sha1="fv69o05vhy1k7ccdyokmznl2x6338l6" xml:space="preserve">[[Attēls:Costume of Russia 008.jpg|thumb|Sieviete kokošnikā ]]
'''Kokošņiks''' ({{val|ru|кокошник}}, no [[Senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu]] — ''ко́кошь'' — ''&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;''[[Mājas vista|vista]]''&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;'') ir tradicionāla [[Krievi|krievu]] sieviešu galvassega, ko valkāja kopā ar tautas tērpu. Tā bija īpaši izplatīta Krievijas Eiropas daļā, kur to nēsāja zemnieces, pilsētu iedzīvotājas un turīgu ģimeņu sievietes. Kokošņiku galvenokārt izmantoja svētku un kāzu apģērbā.&lt;ref name=&quot;RussianMuseum&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://rusmuseumvrm.ru/data/collections/folk_art/v-2832/index.php?lang=en
 |title=Kokoshnik
 |publisher=Virtual Russian Museum
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Kokošņikam līdzīgas galvassegas ir konstatētas arheoloģiskajos atradumos [[Veļikijnovgoroda|Veļikijnovgorodā]], kas datēti ar 10.–12. gadsimtu. Kokošņiks kā tradicionāls galvassegas veids Krievijā bija īpaši izplatīts no 18. līdz 19. gadsimtam. To darināja no samta, brokāta un citiem audumiem, izmantojot izšuvumus, metāla diegus, pērles un dekoratīvus akmentiņus.&lt;ref name=&quot;Stepanova&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.ssalibrary.at/items/b9057fe2-8c43-4d2f-b67c-578922545271/russian-traditional-headdress-by-archaeological-data-the-origins-and-evolution
 |title=Russian Traditional Headdress by Archaeological Data: The Origins and Evolution
 |last=Stepanova
 |first=I.
 |year=2015
 |publisher=SGEM
}}&lt;/ref&gt;

Galvassegas forma dažādos reģionos atšķīrās. Tās varēja būt pusapaļas, smailas, augstas vai ar plakanu augšdaļu. Dažiem kokošņikiem pie pieres bija piestiprināts dekoratīvs pērļu tīklojums. Rotājumi un izmantotie materiāli bija atkarīgi no vietējām tradīcijām un valkātājas turības.&lt;ref name=&quot;RussianMuseum&quot;/&gt;

Kokošņikam bija nozīmīga vieta tradicionālajā sieviešu apģērbā. Precētām sievietēm galvassega parasti pilnībā nosedza matus, savukārt neprecētu meiteņu galvassegas varēja atstāt daļu matu redzamu. Kokošņikus bieži izmantoja kāzu ceremonijās un citos svinīgos notikumos.&lt;ref name=&quot;Met&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.metmuseum.org/art/collection/search/155784
 |title=Headdress
 |publisher=The Metropolitan Museum of Art
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimtā kokošņika formas ietekmēja arī Krievijas galma modi, tomēr gadsimta beigās daudzās Krievijas guberņās kā svētku galvassega sāka izzust, un to aizstāja cita veida galvassegas, piemēram, ''сборник'' (sborņiks), ''повойник'' (povojņiks), ''наколка'' (nakolka) un citas.

Mūsdienās kokošņiks ir tradicionālā krievu tautas tērpa elements, ko izmanto folkloras kolektīvi, skatuves mākslinieki un kultūras pasākumu dalībnieki.&lt;ref name=&quot;Met&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Krievi]]</text>
      <sha1>fv69o05vhy1k7ccdyokmznl2x6338l6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kokošniks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641397</id>
    <redirect title="Kokošņiks" />
    <revision>
      <id>4534750</id>
      <timestamp>2026-10-11T22:59:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Kokošniks]] uz [[Kokošņiks]]</comment>
      <origin>4534750</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="jrcbl3gfqklavq93iwu0awngooi0zjs" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kokošņiks]]</text>
      <sha1>jrcbl3gfqklavq93iwu0awngooi0zjs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Muromas kņaziste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641398</id>
    <revision>
      <id>4534751</id>
      <timestamp>2026-10-11T23:00:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Muromas kņaziste''' ({{val|ru|Муромское княжество}}) bija viduslaiku [[Sena Krievzeme|Senas Krievzemes]] kņaziste, kuras centrs bija [[Muroma]] pie [[Oka (upe)|Okas upes]] tagadējās [[Krievija]]s teritorijā. Tā izveidojās Muromas zemē, kur pirms austrumslāvu politiskās ietekmes nostiprināšanās dzīvoja somugru tauta — [[muromieši]]. Kņaziste pastāvēja kā patstāvīgs politisks veidojums viduslaikos un 14. gadsimta beigās tika pievienota...</comment>
      <origin>4534751</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3038" sha1="m3ka741um92p92c0qw8w2hucyaswo40" xml:space="preserve">'''Muromas kņaziste''' ({{val|ru|Муромское княжество}}) bija viduslaiku [[Sena Krievzeme|Senas Krievzemes]] kņaziste, kuras centrs bija [[Muroma]] pie [[Oka (upe)|Okas upes]] tagadējās [[Krievija]]s teritorijā. Tā izveidojās Muromas zemē, kur pirms austrumslāvu politiskās ietekmes nostiprināšanās dzīvoja somugru tauta — [[muromieši]]. Kņaziste pastāvēja kā patstāvīgs politisks veidojums viduslaikos un 14. gadsimta beigās tika pievienota [[Maskavas lielkņaziste]]i.&lt;ref name=&quot;Cambridge&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-russia/F527C755BDC941F3CA7B68032259F1AB
 |title=The Cambridge History of Russia
 |publisher=Cambridge University Press
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Muroma rakstītajos avotos pirmoreiz minēta 862. gadā. 10. gadsimta beigās un 11. gadsimta sākumā reģionā nostiprinājās Senās Krievzemes kņazu vara. 11. gadsimta sākumā Muromā valdīja [[Vladimirs I Svjatoslavičs|Vladimira I Svjatoslaviča]] dēls [[Gļebs Vladimirovičs]].&lt;ref name=&quot;Archaeology&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://journals.rcsi.science/0869-6063/article/view/416510
 |title=On the Prerequisites and Founding Time of Murom Town (Based on Archaeological Materials)
 |publisher=Russian Archaeology
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

11. gadsimtā Muromas zeme bija saistīta ar [[Čerņihivas kņaziste|Čerņihivas kņazisti]]. Pēc Ļubečas kongresa 1097. gadā reģions nonāca Jaroslava Svjatoslaviča un viņa pēcnācēju ietekmes sfērā. 12. gadsimtā Muromas un [[Rjazaņas kņaziste|Rjazaņas kņazistes]] vēsture bija cieši saistīta, un daļu šā perioda abas teritorijas pārvaldīja vienas dinastijas pārstāvji.&lt;ref name=&quot;Cambridge&quot;/&gt;

13. gadsimtā kņaziste cieta no [[Mongoļu iebrukums Senajā Krievzemē|mongoļu iebrukuma]]. 1237.–1238. gadā mongoļu karaspēks izpostīja vairākas Krievzemes kņazistes, tostarp Muromas apkārtni. Turpmākajos gados Muromas kņazi atradās [[Zelta orda]]s politiskās ietekmes apstākļos, bet kņaziste saglabāja atsevišķu politisku identitāti.&lt;ref name=&quot;Murom&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/murom
 |title=Murom
 |publisher=The Columbia Encyclopedia
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

14. gadsimtā Muromas kņaziste atjaunoja savu politisko un saimniecisko darbību. Tomēr tās neatkarību apdraudēja Maskavas lielkņazu varas nostiprināšanās. 1392. gadā Maskavas kņazs [[Vasilijs I Dmitrijevičs]] ieguva Zelta ordas hana [[Tohtamišs|Tohtamiša]] atļauju pievienot Maskavai Muromas, Ņižņijnovgorodas un Gorodecas kņazistes. Ar to Muromas kņazistes patstāvīgā pastāvēšana faktiski beidzās.&lt;ref name=&quot;Cambridge&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Sena Krievzeme]]
* [[Rjazaņas kņaziste]]
* [[Maskavas lielkņaziste]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Senas Krievzemes kņazistes]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Viduslaiku Krievija]]</text>
      <sha1>m3ka741um92p92c0qw8w2hucyaswo40</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534753</id>
      <parentid>4534751</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:01:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534753</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2919" sha1="e0rx444bsf8u58c6ujssniko8ak66c0" xml:space="preserve">'''Muromas kņaziste''' ({{val|ru|Муромское княжество}}) bija viduslaiku [[Rutēnija|Rutēnijas]] kņaziste, kuras centrs bija [[Muroma]] pie [[Oka (upe)|Okas upes]] tagadējās [[Krievija]]s teritorijā. Tā izveidojās Muromas zemē, kur pirms austrumslāvu politiskās ietekmes nostiprināšanās dzīvoja somugru tauta — [[muromieši]]. Kņaziste pastāvēja kā patstāvīgs politisks veidojums viduslaikos un 14. gadsimta beigās tika pievienota [[Maskavas lielkņaziste]]i.&lt;ref name=&quot;Cambridge&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-russia/F527C755BDC941F3CA7B68032259F1AB
 |title=The Cambridge History of Russia
 |publisher=Cambridge University Press
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Muroma rakstītajos avotos pirmoreiz minēta 862. gadā. 10. gadsimta beigās un 11. gadsimta sākumā reģionā nostiprinājās Senās Krievzemes kņazu vara. 11. gadsimta sākumā Muromā valdīja [[Vladimirs I Svjatoslavičs|Vladimira I Svjatoslaviča]] dēls [[Gļebs Vladimirovičs]].&lt;ref name=&quot;Archaeology&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://journals.rcsi.science/0869-6063/article/view/416510
 |title=On the Prerequisites and Founding Time of Murom Town (Based on Archaeological Materials)
 |publisher=Russian Archaeology
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

11. gadsimtā Muromas zeme bija saistīta ar [[Čerņihivas kņaziste|Čerņihivas kņazisti]]. Pēc Ļubečas kongresa 1097. gadā reģions nonāca Jaroslava Svjatoslaviča un viņa pēcnācēju ietekmes sfērā. 12. gadsimtā Muromas un [[Rjazaņas kņaziste|Rjazaņas kņazistes]] vēsture bija cieši saistīta, un daļu šā perioda abas teritorijas pārvaldīja vienas dinastijas pārstāvji.&lt;ref name=&quot;Cambridge&quot;/&gt;

13. gadsimtā kņaziste cieta no [[Mongoļu iebrukums Rutēnijā|mongoļu iebrukuma]]. 1237.–1238. gadā mongoļu karaspēks izpostīja vairākas Krievzemes kņazistes, tostarp Muromas apkārtni. Turpmākajos gados Muromas kņazi atradās [[Zelta orda]]s politiskās ietekmes apstākļos, bet kņaziste saglabāja atsevišķu politisku identitāti.&lt;ref name=&quot;Murom&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/murom
 |title=Murom
 |publisher=The Columbia Encyclopedia
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

14. gadsimtā Muromas kņaziste atjaunoja savu politisko un saimniecisko darbību. Tomēr tās neatkarību apdraudēja Maskavas lielkņazu varas nostiprināšanās. 1392. gadā Maskavas kņazs [[Vasilijs I Dmitrijevičs]] ieguva Zelta ordas hana [[Tohtamišs|Tohtamiša]] atļauju pievienot Maskavai Muromas, Ņižņijnovgorodas un Gorodecas kņazistes. Ar to Muromas kņazistes patstāvīgā pastāvēšana faktiski beidzās.&lt;ref name=&quot;Cambridge&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rjazaņas kņaziste]]
* [[Maskavas lielkņaziste]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]</text>
      <sha1>e0rx444bsf8u58c6ujssniko8ak66c0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534754</id>
      <parentid>4534753</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:02:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534754</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2913" sha1="bo1kgngi1jrd8ndwdrpu83lp8dpkn3g" xml:space="preserve">'''Muromas kņaziste''' ({{val|ru|Муромское княжество}}) bija viduslaiku [[Rutēnija|Rutēnijas]] kņaziste, kuras centrs bija [[Muroma]] pie [[Oka|Okas upes]] tagadējās [[Krievija]]s teritorijā. Tā izveidojās Muromas zemē, kur pirms austrumslāvu politiskās ietekmes nostiprināšanās dzīvoja somugru tauta — [[muromieši]]. Kņaziste pastāvēja kā patstāvīgs politisks veidojums viduslaikos un 14. gadsimta beigās tika pievienota [[Maskavas lielkņaziste]]i.&lt;ref name=&quot;Cambridge&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-russia/F527C755BDC941F3CA7B68032259F1AB
 |title=The Cambridge History of Russia
 |publisher=Cambridge University Press
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Muroma rakstītajos avotos pirmoreiz minēta 862. gadā. 10. gadsimta beigās un 11. gadsimta sākumā reģionā nostiprinājās Senās Krievzemes kņazu vara. 11. gadsimta sākumā Muromā valdīja [[Vladimirs I Svjatoslavičs|Vladimira I Svjatoslaviča]] dēls [[Gļebs Vladimirovičs]].&lt;ref name=&quot;Archaeology&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://journals.rcsi.science/0869-6063/article/view/416510
 |title=On the Prerequisites and Founding Time of Murom Town (Based on Archaeological Materials)
 |publisher=Russian Archaeology
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

11. gadsimtā Muromas zeme bija saistīta ar [[Čerņihivas kņaziste|Čerņihivas kņazisti]]. Pēc Ļubečas kongresa 1097. gadā reģions nonāca Jaroslava Svjatoslaviča un viņa pēcnācēju ietekmes sfērā. 12. gadsimtā Muromas un [[Rjazaņas kņaziste|Rjazaņas kņazistes]] vēsture bija cieši saistīta, un daļu šā perioda abas teritorijas pārvaldīja vienas dinastijas pārstāvji.&lt;ref name=&quot;Cambridge&quot;/&gt;

13. gadsimtā kņaziste cieta no [[Mongoļu iebrukums Rutēnijā|mongoļu iebrukuma]]. 1237.–1238. gadā mongoļu karaspēks izpostīja vairākas Krievzemes kņazistes, tostarp Muromas apkārtni. Turpmākajos gados Muromas kņazi atradās [[Zelta orda]]s politiskās ietekmes apstākļos, bet kņaziste saglabāja atsevišķu politisku identitāti.&lt;ref name=&quot;Murom&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/murom
 |title=Murom
 |publisher=The Columbia Encyclopedia
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

14. gadsimtā Muromas kņaziste atjaunoja savu politisko un saimniecisko darbību. Tomēr tās neatkarību apdraudēja Maskavas lielkņazu varas nostiprināšanās. 1392. gadā Maskavas kņazs [[Vasilijs I Dmitrijevičs]] ieguva Zelta ordas hana [[Tohtamišs|Tohtamiša]] atļauju pievienot Maskavai Muromas, Ņižņijnovgorodas un Gorodecas kņazistes. Ar to Muromas kņazistes patstāvīgā pastāvēšana faktiski beidzās.&lt;ref name=&quot;Cambridge&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rjazaņas kņaziste]]
* [[Maskavas lielkņaziste]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]</text>
      <sha1>bo1kgngi1jrd8ndwdrpu83lp8dpkn3g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534755</id>
      <parentid>4534754</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:02:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534755</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3011" sha1="eokyidhcquvfxbhxwl4gi4yxf5v2a5c" xml:space="preserve">[[Attēls:Карта Муромского княжества.png|thumb|Muromas kņazistes karte]]
'''Muromas kņaziste''' ({{val|ru|Муромское княжество}}) bija viduslaiku [[Rutēnija|Rutēnijas]] kņaziste, kuras centrs bija [[Muroma]] pie [[Oka|Okas upes]] tagadējās [[Krievija]]s teritorijā. Tā izveidojās Muromas zemē, kur pirms austrumslāvu politiskās ietekmes nostiprināšanās dzīvoja somugru tauta — [[muromieši]]. Kņaziste pastāvēja kā patstāvīgs politisks veidojums viduslaikos un 14. gadsimta beigās tika pievienota [[Maskavas lielkņaziste]]i.&lt;ref name=&quot;Cambridge&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-russia/F527C755BDC941F3CA7B68032259F1AB
 |title=The Cambridge History of Russia
 |publisher=Cambridge University Press
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Muroma rakstītajos avotos pirmoreiz minēta 862. gadā. 10. gadsimta beigās un 11. gadsimta sākumā reģionā nostiprinājās Senās Krievzemes kņazu vara. 11. gadsimta sākumā Muromā valdīja [[Vladimirs I Svjatoslavičs|Vladimira I Svjatoslaviča]] dēls [[Gļebs Vladimirovičs]].&lt;ref name=&quot;Archaeology&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://journals.rcsi.science/0869-6063/article/view/416510
 |title=On the Prerequisites and Founding Time of Murom Town (Based on Archaeological Materials)
 |publisher=Russian Archaeology
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

11. gadsimtā Muromas zeme bija saistīta ar [[Čerņihivas kņaziste|Čerņihivas kņazisti]]. Pēc Ļubečas kongresa 1097. gadā reģions nonāca Jaroslava Svjatoslaviča un viņa pēcnācēju ietekmes sfērā. 12. gadsimtā Muromas un [[Rjazaņas kņaziste|Rjazaņas kņazistes]] vēsture bija cieši saistīta, un daļu šā perioda abas teritorijas pārvaldīja vienas dinastijas pārstāvji.&lt;ref name=&quot;Cambridge&quot;/&gt;

13. gadsimtā kņaziste cieta no [[Mongoļu iebrukums Rutēnijā|mongoļu iebrukuma]]. 1237.–1238. gadā mongoļu karaspēks izpostīja vairākas Krievzemes kņazistes, tostarp Muromas apkārtni. Turpmākajos gados Muromas kņazi atradās [[Zelta orda]]s politiskās ietekmes apstākļos, bet kņaziste saglabāja atsevišķu politisku identitāti.&lt;ref name=&quot;Murom&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/murom
 |title=Murom
 |publisher=The Columbia Encyclopedia
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

14. gadsimtā Muromas kņaziste atjaunoja savu politisko un saimniecisko darbību. Tomēr tās neatkarību apdraudēja Maskavas lielkņazu varas nostiprināšanās. 1392. gadā Maskavas kņazs [[Vasilijs I Dmitrijevičs]] ieguva Zelta ordas hana [[Tohtamišs|Tohtamiša]] atļauju pievienot Maskavai Muromas, Ņižņijnovgorodas un Gorodecas kņazistes. Ar to Muromas kņazistes patstāvīgā pastāvēšana faktiski beidzās.&lt;ref name=&quot;Cambridge&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rjazaņas kņaziste]]
* [[Maskavas lielkņaziste]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]</text>
      <sha1>eokyidhcquvfxbhxwl4gi4yxf5v2a5c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kņazu savstarpējais karš Senajā Krievzemē (1146–1154)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641399</id>
    <revision>
      <id>4534756</id>
      <timestamp>2026-10-11T23:04:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Kņazu savstarpējais karš Senajā Krievzemē (1146–1154)''' bija bruņotu konfliktu un dinastisku cīņu periods [[Rutēnija|Senajā Krievzemē]], kas norisinājās pēc [[Vsevolods Olgovičs|Vsevoloda Olgoviča]] nāves 1146. gadā. Cīņas galvenokārt bija saistītas ar [[Kijivas lielkņazs|Kijivas lielkņaza]] troni un konkurenci starp Ruriku dinastijas atzariem, īpaši Olgovičiem un Monomahovičiem. Konfliktā nozīmīga loma bija arī citām kņazu dzimtām un re...</comment>
      <origin>4534756</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3208" sha1="c569a2bczo4vmmcnx9ifkfazp3u5x8s" xml:space="preserve">'''Kņazu savstarpējais karš Senajā Krievzemē (1146–1154)''' bija bruņotu konfliktu un dinastisku cīņu periods [[Rutēnija|Senajā Krievzemē]], kas norisinājās pēc [[Vsevolods Olgovičs|Vsevoloda Olgoviča]] nāves 1146. gadā. Cīņas galvenokārt bija saistītas ar [[Kijivas lielkņazs|Kijivas lielkņaza]] troni un konkurenci starp Ruriku dinastijas atzariem, īpaši Olgovičiem un Monomahovičiem. Konfliktā nozīmīga loma bija arī citām kņazu dzimtām un reģionālajiem valdniekiem.

== Priekšvēsture ==

12. gadsimtā Senajā Krievzemē vājinājās Kijivas lielkņaza vara, jo atsevišķu zemju kņazi arvien patstāvīgāk īstenoja savu politiku. Kijivas tronis joprojām bija prestižs, taču tā iegūšana bieži izraisīja bruņotas sadursmes starp Ruriku dinastijas pārstāvjiem.

1146. gadā nomira Kijivas lielkņazs Vsevolods Olgovičs. Viņa vietā valdīja brālis [[Igors Olgovičs]], tomēr viņa varu apstrīdēja [[Izjaslavs II Mstislavičs]], kurš guva atbalstu Kijivas iedzīvotāju vidū un ieguva troni.

== Kara gaita ==

1146. gadā Izjaslavs II Mstislavičs padzina Igoru Olgoviču no Kijivas. Igors tika sagūstīts, ieslodzīts un vēlāk nogalināts. Šie notikumi saasināja attiecības starp Olgovičiem un Monomahovičiem.

Turpmākajos gados cīņas turpinājās starp Izjaslavu II un citiem kņaziem, kuri centās iegūt vai nostiprināt savu ietekmi Kijivā. Nozīmīgs Izjaslava pretinieks bija [[Jurijs Dolgorukijs]], Rostovas-Suzdaļas kņazs, kurš vairākkārt mēģināja iegūt Kijivas troni. Konfliktā iesaistījās arī [[Čerņihivas kņaziste|Čerņihivas]] un citu zemju valdnieki.

1149. gadā Jurijs Dolgorukijs ieņēma Kijivu un padzina Izjaslavu II. Tomēr Izjaslavs turpināja cīņu par troni, balstoties uz sabiedrotajiem un savu varu citās Krievzemes zemēs. Kijiva vairākkārt pārgāja no viena pretendenta rokās citās, atspoguļojot tā laika politiskās sistēmas nestabilitāti.

1151. gadā Izjaslavs II ar sabiedroto palīdzību atguva Kijivu. Cīņas turpinājās arī turpmākajos gados, un 1154. gadā pēc Izjaslava II nāves politiskā situācija atkal mainījās. Viņa nāve iezīmēja jaunu posmu cīņā par Kijivas troni.

== Rezultāti ==

1154. gada 13. novembrī nomira Izjaslavs II Mstislavičs, kurš līdz nāvei bija saglabājis Kijivas lielkņaza troni. Pēc viņa nāves cīņa par Kijivas varu turpinājās, un Jurijs Dolgorukijs 1155. gadā atkal ieguva Kijivu. Konflikti atspoguļoja Senās Krievzemes politisko sadrumstalotību un reģionālo kņazu pieaugošo patstāvību.&lt;ref name=&quot;EncyclopediaUkraine&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CI%5CZ%5CIziaslavMstyslavych.htm
 |title=Iziaslav Mstyslavych
 |publisher=Encyclopedia of Ukraine
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Yurii&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CY%5CU%5CYuriiDolgorukii.htm
 |title=Yurii Dolgorukii
 |publisher=Encyclopedia of Ukraine
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Jurijs Dolgorukijs]]
[[Kategorija:1146. gads]]
[[Kategorija:1154. gads]]</text>
      <sha1>c569a2bczo4vmmcnx9ifkfazp3u5x8s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534757</id>
      <parentid>4534756</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:07:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534757</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5039" sha1="o9xjwga71uv20cha5vq2i5j4v6lihfd" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Kņazu savstarpējais karš Senajā Krievzemē (1146–1154)
| partof            = 
| image             = [[Attēls:Rus-1113-1194.png|300px]]
| caption           = Senās Krievzemes kņazistes 12. gadsimtā
| date              = {{dat|1146|8|1|N}} — {{dat|1154|11|13|N}}
| place             = [[Rutēnija]], galvenokārt [[Kijiva]] un apkārtējās kņazistes
| casus             = Konflikts starp Vsevoloda Olgoviča testamentu, pastāvošo troņa mantošanas kārtību un Kijivas aristokrātijas nostāju
| territory         = [[Perejaslavas kņaziste]]s un [[Volīnijas kņaziste]]s atdalīšanās no Kijivas politiskās ietekmes
| result            = {{ubl|[[Jurijs Dolgorukijs|Jurija Dolgorukija]] uzvara cīņā par Kijivas troni|Kijivas lielkņaza varas vājināšanās|Reģionālo kņazistu politiskās patstāvības nostiprināšanās}}
| combatant1        = {{ubl|[[Čerņihivas kņaziste]]|[[Smoļenskas kņaziste]]|[[Rjazaņas kņaziste]]|[[Ungārijas Karaliste]]|[[Polijas Karaliste]]|[[Bohēmija]]}}
| combatant2        = {{ubl|[[Rostovas-Suzdaļas kņaziste]]|[[Novgorodas-Severskas kņaziste]]|[[Galičas kņaziste]]|[[Kumāni]]|Prūši}}
| commander1        = {{ubl|[[Izjaslavs II Mstislavičs]]|[[Rostislavs Mstislavičs]]|Svjatoslavs Mstislavičs|Vladimirs Mstislavičs|[[Izjaslavs Davidovičs]]|Rostislavs Jaroslavičs †|[[Gēza II]]|[[Boļeslavs IV Cirtainais]]|Sandomiras kņazs Henrijs|[[Vladislavs II (Bohēmijas hercogs)|Vladislavs II]]}}
| commander2        = {{ubl|[[Jurijs Dolgorukijs]]|[[Igors Olgovičs]] †|[[Svjatoslavs Olgovičs]]|[[Andrejs Bogoļubskis]]|Vladimirs Davidovičs †|[[Vladimirs Volodarevičs]] †|[[Jaroslavs Osmomisls]]|Vladimirs Andrejevičs|Vladimirs Svjatoslavičs}}
| casualties1       = 
| casualties2       = 
}}

'''Kņazu savstarpējais karš Senajā Krievzemē (1146–1154)''' bija bruņotu konfliktu un dinastisku cīņu periods [[Rutēnija|Senajā Krievzemē]], kas norisinājās pēc [[Vsevolods Olgovičs|Vsevoloda Olgoviča]] nāves 1146. gadā. Cīņas galvenokārt bija saistītas ar [[Kijivas lielkņazs|Kijivas lielkņaza]] troni un konkurenci starp Ruriku dinastijas atzariem, īpaši Olgovičiem un Monomahovičiem. Konfliktā nozīmīga loma bija arī citām kņazu dzimtām un reģionālajiem valdniekiem.

== Priekšvēsture ==

12. gadsimtā Senajā Krievzemē vājinājās Kijivas lielkņaza vara, jo atsevišķu zemju kņazi arvien patstāvīgāk īstenoja savu politiku. Kijivas tronis joprojām bija prestižs, taču tā iegūšana bieži izraisīja bruņotas sadursmes starp Ruriku dinastijas pārstāvjiem.

1146. gadā nomira Kijivas lielkņazs Vsevolods Olgovičs. Viņa vietā valdīja brālis [[Igors Olgovičs]], tomēr viņa varu apstrīdēja [[Izjaslavs II Mstislavičs]], kurš guva atbalstu Kijivas iedzīvotāju vidū un ieguva troni.

== Kara gaita ==

1146. gadā Izjaslavs II Mstislavičs padzina Igoru Olgoviču no Kijivas. Igors tika sagūstīts, ieslodzīts un vēlāk nogalināts. Šie notikumi saasināja attiecības starp Olgovičiem un Monomahovičiem.

Turpmākajos gados cīņas turpinājās starp Izjaslavu II un citiem kņaziem, kuri centās iegūt vai nostiprināt savu ietekmi Kijivā. Nozīmīgs Izjaslava pretinieks bija [[Jurijs Dolgorukijs]], Rostovas-Suzdaļas kņazs, kurš vairākkārt mēģināja iegūt Kijivas troni. Konfliktā iesaistījās arī [[Čerņihivas kņaziste|Čerņihivas]] un citu zemju valdnieki.

1149. gadā Jurijs Dolgorukijs ieņēma Kijivu un padzina Izjaslavu II. Tomēr Izjaslavs turpināja cīņu par troni, balstoties uz sabiedrotajiem un savu varu citās Krievzemes zemēs. Kijiva vairākkārt pārgāja no viena pretendenta rokās citās, atspoguļojot tā laika politiskās sistēmas nestabilitāti.

1151. gadā Izjaslavs II ar sabiedroto palīdzību atguva Kijivu. Cīņas turpinājās arī turpmākajos gados, un 1154. gadā pēc Izjaslava II nāves politiskā situācija atkal mainījās. Viņa nāve iezīmēja jaunu posmu cīņā par Kijivas troni.

== Rezultāti ==

1154. gada 13. novembrī nomira Izjaslavs II Mstislavičs, kurš līdz nāvei bija saglabājis Kijivas lielkņaza troni. Pēc viņa nāves cīņa par Kijivas varu turpinājās, un Jurijs Dolgorukijs 1155. gadā atkal ieguva Kijivu. Konflikti atspoguļoja Senās Krievzemes politisko sadrumstalotību un reģionālo kņazu pieaugošo patstāvību.&lt;ref name=&quot;EncyclopediaUkraine&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CI%5CZ%5CIziaslavMstyslavych.htm
 |title=Iziaslav Mstyslavych
 |publisher=Encyclopedia of Ukraine
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Yurii&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CY%5CU%5CYuriiDolgorukii.htm
 |title=Yurii Dolgorukii
 |publisher=Encyclopedia of Ukraine
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Jurijs Dolgorukijs]]
[[Kategorija:1146. gads]]
[[Kategorija:1154. gads]]</text>
      <sha1>o9xjwga71uv20cha5vq2i5j4v6lihfd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534767</id>
      <parentid>4534757</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:16:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534767</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5039" sha1="pyked86vjd1zah5jcvleiee6hidnr89" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Kņazu savstarpējais karš Senajā Krievzemē (1146–1154)
| partof            = 
| image             = [[Attēls:Rus-1113-1194.png|300px]]
| caption           = Senās Krievzemes kņazistes 12. gadsimtā
| date              = {{dat|1146|8|1|N}} — {{dat|1154|11|13|N}}
| place             = [[Rutēnija]], galvenokārt [[Kijiva]] un apkārtējās kņazistes
| casus             = Konflikts starp Vsevoloda Olgoviča testamentu, pastāvošo troņa mantošanas kārtību un Kijivas aristokrātijas nostāju
| territory         = [[Perejaslavas kņaziste]]s un [[Volīnijas kņaziste]]s atdalīšanās no Kijivas politiskās ietekmes
| result            = {{ubl|[[Jurijs Dolgorukijs|Jurija Dolgorukija]] uzvara cīņā par Kijivas troni|Kijivas lielkņaza varas vājināšanās|Reģionālo kņazistu politiskās patstāvības nostiprināšanās}}
| combatant1        = {{ubl|[[Čerņihivas kņaziste]]|[[Smoļenskas kņaziste]]|[[Rjazaņas kņaziste]]|[[Ungārijas Karaliste]]|[[Polijas Karaliste]]|[[Bohēmija]]}}
| combatant2        = {{ubl|[[Rostovas-Suzdaļas kņaziste]]|[[Novgorodas-Siverskas kņaziste]]|[[Galičas kņaziste]]|[[Kumāni]]|Prūši}}
| commander1        = {{ubl|[[Izjaslavs II Mstislavičs]]|[[Rostislavs Mstislavičs]]|Svjatoslavs Mstislavičs|Vladimirs Mstislavičs|[[Izjaslavs Davidovičs]]|Rostislavs Jaroslavičs †|[[Gēza II]]|[[Boļeslavs IV Cirtainais]]|Sandomiras kņazs Henrijs|[[Vladislavs II (Bohēmijas hercogs)|Vladislavs II]]}}
| commander2        = {{ubl|[[Jurijs Dolgorukijs]]|[[Igors Olgovičs]] †|[[Svjatoslavs Olgovičs]]|[[Andrejs Bogoļubskis]]|Vladimirs Davidovičs †|[[Vladimirs Volodarevičs]] †|[[Jaroslavs Osmomisls]]|Vladimirs Andrejevičs|Vladimirs Svjatoslavičs}}
| casualties1       = 
| casualties2       = 
}}

'''Kņazu savstarpējais karš Senajā Krievzemē (1146–1154)''' bija bruņotu konfliktu un dinastisku cīņu periods [[Rutēnija|Senajā Krievzemē]], kas norisinājās pēc [[Vsevolods Olgovičs|Vsevoloda Olgoviča]] nāves 1146. gadā. Cīņas galvenokārt bija saistītas ar [[Kijivas lielkņazs|Kijivas lielkņaza]] troni un konkurenci starp Ruriku dinastijas atzariem, īpaši Olgovičiem un Monomahovičiem. Konfliktā nozīmīga loma bija arī citām kņazu dzimtām un reģionālajiem valdniekiem.

== Priekšvēsture ==

12. gadsimtā Senajā Krievzemē vājinājās Kijivas lielkņaza vara, jo atsevišķu zemju kņazi arvien patstāvīgāk īstenoja savu politiku. Kijivas tronis joprojām bija prestižs, taču tā iegūšana bieži izraisīja bruņotas sadursmes starp Ruriku dinastijas pārstāvjiem.

1146. gadā nomira Kijivas lielkņazs Vsevolods Olgovičs. Viņa vietā valdīja brālis [[Igors Olgovičs]], tomēr viņa varu apstrīdēja [[Izjaslavs II Mstislavičs]], kurš guva atbalstu Kijivas iedzīvotāju vidū un ieguva troni.

== Kara gaita ==

1146. gadā Izjaslavs II Mstislavičs padzina Igoru Olgoviču no Kijivas. Igors tika sagūstīts, ieslodzīts un vēlāk nogalināts. Šie notikumi saasināja attiecības starp Olgovičiem un Monomahovičiem.

Turpmākajos gados cīņas turpinājās starp Izjaslavu II un citiem kņaziem, kuri centās iegūt vai nostiprināt savu ietekmi Kijivā. Nozīmīgs Izjaslava pretinieks bija [[Jurijs Dolgorukijs]], Rostovas-Suzdaļas kņazs, kurš vairākkārt mēģināja iegūt Kijivas troni. Konfliktā iesaistījās arī [[Čerņihivas kņaziste|Čerņihivas]] un citu zemju valdnieki.

1149. gadā Jurijs Dolgorukijs ieņēma Kijivu un padzina Izjaslavu II. Tomēr Izjaslavs turpināja cīņu par troni, balstoties uz sabiedrotajiem un savu varu citās Krievzemes zemēs. Kijiva vairākkārt pārgāja no viena pretendenta rokās citās, atspoguļojot tā laika politiskās sistēmas nestabilitāti.

1151. gadā Izjaslavs II ar sabiedroto palīdzību atguva Kijivu. Cīņas turpinājās arī turpmākajos gados, un 1154. gadā pēc Izjaslava II nāves politiskā situācija atkal mainījās. Viņa nāve iezīmēja jaunu posmu cīņā par Kijivas troni.

== Rezultāti ==

1154. gada 13. novembrī nomira Izjaslavs II Mstislavičs, kurš līdz nāvei bija saglabājis Kijivas lielkņaza troni. Pēc viņa nāves cīņa par Kijivas varu turpinājās, un Jurijs Dolgorukijs 1155. gadā atkal ieguva Kijivu. Konflikti atspoguļoja Senās Krievzemes politisko sadrumstalotību un reģionālo kņazu pieaugošo patstāvību.&lt;ref name=&quot;EncyclopediaUkraine&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CI%5CZ%5CIziaslavMstyslavych.htm
 |title=Iziaslav Mstyslavych
 |publisher=Encyclopedia of Ukraine
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Yurii&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url=https://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CY%5CU%5CYuriiDolgorukii.htm
 |title=Yurii Dolgorukii
 |publisher=Encyclopedia of Ukraine
 |access-date=2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Jurijs Dolgorukijs]]
[[Kategorija:1146. gads]]
[[Kategorija:1154. gads]]</text>
      <sha1>pyked86vjd1zah5jcvleiee6hidnr89</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Galičas kņaziste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641400</id>
    <revision>
      <id>4534758</id>
      <timestamp>2026-10-11T23:08:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{papildu atsauces+}} '''Galičas kņaziste''' ({{val|uk|Галицьке князівство}}, {{val|ru|Галицкое княжество}}) bija viduslaiku [[Sena Krievzeme|Senās Krievzemes]] kņaziste, kas pastāvēja 12.–14. gadsimtā mūsdienu [[Ukraina]]s rietumu daļā. Tās politiskais un saimnieciskais centrs bija [[Galiča]] pie [[Dņestra]]s augšteces. Kņaziste izveidojās Galīcijas zemē un bija viena no nozīmīgākajām Senās Krievzemes politiskajām vie...</comment>
      <origin>4534758</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3078" sha1="qxuq9khuthdr6rpkgcl621nfawfe1cv" xml:space="preserve">{{papildu atsauces+}}
'''Galičas kņaziste''' ({{val|uk|Галицьке князівство}}, {{val|ru|Галицкое княжество}}) bija viduslaiku [[Sena Krievzeme|Senās Krievzemes]] kņaziste, kas pastāvēja 12.–14. gadsimtā mūsdienu [[Ukraina]]s rietumu daļā. Tās politiskais un saimnieciskais centrs bija [[Galiča]] pie [[Dņestra]]s augšteces. Kņaziste izveidojās Galīcijas zemē un bija viena no nozīmīgākajām Senās Krievzemes politiskajām vienībām tās pastāvēšanas pēdējā posmā.

== Vēsture ==

=== Izveidošanās ===

Galičas zeme 11. gadsimtā bija saistīta ar [[Kijivas lielkņaziste|Kijivas lielkņazisti]] un citām Ruriku dinastijas valdītajām zemēm. 12. gadsimtā, vājinoties Kijivas lielkņazu varai un pieaugot reģionālo valdnieku patstāvībai, Galīcijas zemē izveidojās atsevišķa kņaziste. Tās politiskās nozīmes pieaugumu veicināja izdevīgais novietojums tirdzniecības ceļu tuvumā un sāls ieguve.

12. gadsimta vidū Galičas kņazisti pārvaldīja Rostislaviču dinastijas pārstāvji. Īpaši nozīmīgs bija [[Jaroslavs Osmomisls]], kurš valdīja no 1153. līdz 1187. gadam. Viņa valdīšanas laikā kņaziste nostiprināja savu politisko ietekmi, attīstīja saimniecību un iesaistījās attiecībās ar kaimiņu zemēm, tostarp [[Polijas karaliste|Poliju]], [[Ungārijas Karaliste|Ungāriju]] un citām Senās Krievzemes kņazistēm.

=== Cīņas par varu ===

Pēc Jaroslava Osmomisla nāves 1187. gadā kņazistē saasinājās cīņa par troni. Konfliktos iesaistījās gan vietējie aristokrāti, gan kaimiņvalstu valdnieki. Galīcijas zemes stratēģiskā nozīme veicināja Ungārijas un Polijas centienus ietekmēt tās politisko attīstību.

1199. gadā [[Volīnijas kņaziste]]s valdnieks [[Romāns Mstislavičs]] apvienoja Galīcijas un Volīnijas zemes, izveidojot [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste|Galīcijas-Volīnijas kņazisti]]. Šī apvienošana izbeidza Galičas kņazistes pastāvēšanu kā atsevišķai politiskai vienībai, lai gan Galiča saglabāja nozīmi jaunās valsts politiskajā un saimnieciskajā dzīvē.

=== Mongoļu iebrukums un turpmākā attīstība ===

13. gadsimtā Galīcijas-Volīnijas kņaziste saskārās ar [[Mongoļu iebrukums Senajā Krievzemē|mongoļu iebrukuma]] sekām. 1240. gadā mongoļi ieņēma [[Kijiva|Kijivu]], bet vēlāk Galīcijas-Volīnijas valdniekiem nācās atzīt [[Zelta orda]]s virskundzību.

Pēc [[Daniils Romanovičs|Daniila Romanoviča]] valdīšanas Galīcijas-Volīnijas zemes turpināja pastāvēt kā nozīmīgs politisks veidojums Austrumeiropā. Tomēr 14. gadsimtā dinastijas izzušana un kaimiņvalstu ekspansija noveda pie šo zemju pakāpeniskas nonākšanas Polijas Karalistes un [[Lietuvas lielkņaziste]]s ietekmē.

== Skatīt arī ==
* [[Galīcija (Austrumeiropa)]]
* [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste]]
* [[Volīnijas kņaziste]]
* [[Sena Krievzeme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Senās Krievzemes kņazistes]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Viduslaiku valstis]]</text>
      <sha1>qxuq9khuthdr6rpkgcl621nfawfe1cv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534759</id>
      <parentid>4534758</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:10:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534759</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2906" sha1="4oqsdmzmj69k1r429r484fbt6dvn3cm" xml:space="preserve">'''Galičas kņaziste''' ({{val|uk|Галицьке князівство}}, {{val|ru|Галицкое княжество}}) bija viduslaiku [[Senā Krievzeme|Senās Krievzemes]] kņaziste, kas pastāvēja 12.–14. gadsimtā mūsdienu [[Ukraina]]s rietumu daļā. Tās politiskais un saimnieciskais centrs bija [[Galiča]] pie [[Dņestra]]s augšteces. Kņaziste izveidojās Galīcijas zemē un bija viena no nozīmīgākajām Senās Krievzemes politiskajām vienībām tās pastāvēšanas pēdējā posmā.

== Vēsture ==

=== Izveidošanās ===

Galičas zeme 11. gadsimtā bija saistīta ar [[Kijivas kņaziste|Kijivas kņazisti]] un citām [[Rurika dinastija|Rurika dinastijas]] valdītajām zemēm. 12. gadsimtā, vājinoties Kijivas lielkņazu varai un pieaugot reģionālo valdnieku patstāvībai, Galīcijas zemē izveidojās atsevišķa kņaziste. Tās politiskās nozīmes pieaugumu veicināja izdevīgais novietojums tirdzniecības ceļu tuvumā un sāls ieguve.

12. gadsimta vidū Galičas kņazisti pārvaldīja Rostislaviču dinastijas pārstāvji. Īpaši nozīmīgs bija [[Jaroslavs Osmomisls]], kurš valdīja no 1153. līdz 1187. gadam. Viņa valdīšanas laikā kņaziste nostiprināja savu politisko ietekmi, attīstīja saimniecību un iesaistījās attiecībās ar kaimiņu zemēm, tostarp [[Polijas karaliste|Poliju]], [[Ungārijas Karaliste|Ungāriju]] un citām Senās Krievzemes kņazistēm.

=== Cīņas par varu ===

Pēc Jaroslava Osmomisla nāves 1187. gadā kņazistē saasinājās cīņa par troni. Konfliktos iesaistījās gan vietējie aristokrāti, gan kaimiņvalstu valdnieki. Galīcijas zemes stratēģiskā nozīme veicināja Ungārijas un Polijas centienus ietekmēt tās politisko attīstību.

1199. gadā [[Volīnijas kņaziste]]s valdnieks [[Romāns Mstislavičs]] apvienoja Galīcijas un Volīnijas zemes, izveidojot [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste|Galīcijas-Volīnijas kņazisti]]. Šī apvienošana izbeidza Galičas kņazistes pastāvēšanu kā atsevišķai politiskai vienībai, lai gan Galiča saglabāja nozīmi jaunās valsts politiskajā un saimnieciskajā dzīvē.

=== Mongoļu iebrukums un turpmākā attīstība ===

13. gadsimtā Galīcijas-Volīnijas kņaziste saskārās ar [[Mongoļu iebrukums Rutēnijā|mongoļu iebrukuma]] sekām. 1240. gadā mongoļi ieņēma [[Kijiva|Kijivu]], bet vēlāk Galīcijas-Volīnijas valdniekiem nācās atzīt [[Zelta orda]]s virskundzību.

Pēc Danīla Romanoviča valdīšanas Galīcijas-Volīnijas zemes turpināja pastāvēt kā nozīmīgs politisks veidojums Austrumeiropā. Tomēr 14. gadsimtā dinastijas izzušana un kaimiņvalstu ekspansija noveda pie šo zemju pakāpeniskas nonākšanas Polijas Karalistes un [[Lietuvas lielkņaziste]]s ietekmē.

== Skatīt arī ==
* [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste]]
* [[Volīnijas kņaziste]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]</text>
      <sha1>4oqsdmzmj69k1r429r484fbt6dvn3cm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534760</id>
      <parentid>4534759</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:11:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534760</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2974" sha1="bmzsnbfy5ksn8cowsu76xi930qowq34" xml:space="preserve">[[Attēls:Halych Principality.jpg|thumb|Galičas kņaziste kartē]]
'''Galičas kņaziste''' ({{val|uk|Галицьке князівство}}, {{val|ru|Галицкое княжество}}) bija viduslaiku [[Senā Krievzeme|Senās Krievzemes]] kņaziste, kas pastāvēja 12.–14. gadsimtā mūsdienu [[Ukraina]]s rietumu daļā. Tās politiskais un saimnieciskais centrs bija [[Galiča]] pie [[Dņestra]]s augšteces. Kņaziste izveidojās Galīcijas zemē un bija viena no nozīmīgākajām Senās Krievzemes politiskajām vienībām tās pastāvēšanas pēdējā posmā.

== Vēsture ==

=== Izveidošanās ===

Galičas zeme 11. gadsimtā bija saistīta ar [[Kijivas kņaziste|Kijivas kņazisti]] un citām [[Rurika dinastija|Rurika dinastijas]] valdītajām zemēm. 12. gadsimtā, vājinoties Kijivas lielkņazu varai un pieaugot reģionālo valdnieku patstāvībai, Galīcijas zemē izveidojās atsevišķa kņaziste. Tās politiskās nozīmes pieaugumu veicināja izdevīgais novietojums tirdzniecības ceļu tuvumā un sāls ieguve.

12. gadsimta vidū Galičas kņazisti pārvaldīja Rostislaviču dinastijas pārstāvji. Īpaši nozīmīgs bija [[Jaroslavs Osmomisls]], kurš valdīja no 1153. līdz 1187. gadam. Viņa valdīšanas laikā kņaziste nostiprināja savu politisko ietekmi, attīstīja saimniecību un iesaistījās attiecībās ar kaimiņu zemēm, tostarp [[Polijas karaliste|Poliju]], [[Ungārijas Karaliste|Ungāriju]] un citām Senās Krievzemes kņazistēm.

=== Cīņas par varu ===

Pēc Jaroslava Osmomisla nāves 1187. gadā kņazistē saasinājās cīņa par troni. Konfliktos iesaistījās gan vietējie aristokrāti, gan kaimiņvalstu valdnieki. Galīcijas zemes stratēģiskā nozīme veicināja Ungārijas un Polijas centienus ietekmēt tās politisko attīstību.

1199. gadā [[Volīnijas kņaziste]]s valdnieks [[Romāns Mstislavičs]] apvienoja Galīcijas un Volīnijas zemes, izveidojot [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste|Galīcijas-Volīnijas kņazisti]]. Šī apvienošana izbeidza Galičas kņazistes pastāvēšanu kā atsevišķai politiskai vienībai, lai gan Galiča saglabāja nozīmi jaunās valsts politiskajā un saimnieciskajā dzīvē.

=== Mongoļu iebrukums un turpmākā attīstība ===

13. gadsimtā Galīcijas-Volīnijas kņaziste saskārās ar [[Mongoļu iebrukums Rutēnijā|mongoļu iebrukuma]] sekām. 1240. gadā mongoļi ieņēma [[Kijiva|Kijivu]], bet vēlāk Galīcijas-Volīnijas valdniekiem nācās atzīt [[Zelta orda]]s virskundzību.

Pēc Danīla Romanoviča valdīšanas Galīcijas-Volīnijas zemes turpināja pastāvēt kā nozīmīgs politisks veidojums Austrumeiropā. Tomēr 14. gadsimtā dinastijas izzušana un kaimiņvalstu ekspansija noveda pie šo zemju pakāpeniskas nonākšanas Polijas Karalistes un [[Lietuvas lielkņaziste]]s ietekmē.

== Skatīt arī ==
* [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste]]
* [[Volīnijas kņaziste]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]</text>
      <sha1>bmzsnbfy5ksn8cowsu76xi930qowq34</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534761</id>
      <parentid>4534760</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:11:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534761</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2926" sha1="sp2e4l2zq3dqi4i93q0j1v2w75w2fy1" xml:space="preserve">[[Attēls:Halych Principality.jpg|thumb|Galičas kņaziste kartē]]
'''Galičas kņaziste''' ({{val|uk|Галицьке князівство}}) bija viduslaiku [[Senā Krievzeme|Senās Krievzemes]] kņaziste, kas pastāvēja 12.–14. gadsimtā mūsdienu [[Ukraina]]s rietumu daļā. Tās politiskais un saimnieciskais centrs bija [[Galiča]] pie [[Dņestra]]s augšteces. Kņaziste izveidojās Galīcijas zemē un bija viena no nozīmīgākajām Senās Krievzemes politiskajām vienībām tās pastāvēšanas pēdējā posmā.

== Vēsture ==

=== Izveidošanās ===

Galičas zeme 11. gadsimtā bija saistīta ar [[Kijivas kņaziste|Kijivas kņazisti]] un citām [[Rurika dinastija|Rurika dinastijas]] valdītajām zemēm. 12. gadsimtā, vājinoties Kijivas lielkņazu varai un pieaugot reģionālo valdnieku patstāvībai, Galīcijas zemē izveidojās atsevišķa kņaziste. Tās politiskās nozīmes pieaugumu veicināja izdevīgais novietojums tirdzniecības ceļu tuvumā un sāls ieguve.

12. gadsimta vidū Galičas kņazisti pārvaldīja Rostislaviču dinastijas pārstāvji. Īpaši nozīmīgs bija [[Jaroslavs Osmomisls]], kurš valdīja no 1153. līdz 1187. gadam. Viņa valdīšanas laikā kņaziste nostiprināja savu politisko ietekmi, attīstīja saimniecību un iesaistījās attiecībās ar kaimiņu zemēm, tostarp [[Polijas karaliste|Poliju]], [[Ungārijas Karaliste|Ungāriju]] un citām Senās Krievzemes kņazistēm.

=== Cīņas par varu ===

Pēc Jaroslava Osmomisla nāves 1187. gadā kņazistē saasinājās cīņa par troni. Konfliktos iesaistījās gan vietējie aristokrāti, gan kaimiņvalstu valdnieki. Galīcijas zemes stratēģiskā nozīme veicināja Ungārijas un Polijas centienus ietekmēt tās politisko attīstību.

1199. gadā [[Volīnijas kņaziste]]s valdnieks [[Romāns Mstislavičs]] apvienoja Galīcijas un Volīnijas zemes, izveidojot [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste|Galīcijas-Volīnijas kņazisti]]. Šī apvienošana izbeidza Galičas kņazistes pastāvēšanu kā atsevišķai politiskai vienībai, lai gan Galiča saglabāja nozīmi jaunās valsts politiskajā un saimnieciskajā dzīvē.

=== Mongoļu iebrukums un turpmākā attīstība ===

13. gadsimtā Galīcijas-Volīnijas kņaziste saskārās ar [[Mongoļu iebrukums Rutēnijā|mongoļu iebrukuma]] sekām. 1240. gadā mongoļi ieņēma [[Kijiva|Kijivu]], bet vēlāk Galīcijas-Volīnijas valdniekiem nācās atzīt [[Zelta orda]]s virskundzību.

Pēc Danīla Romanoviča valdīšanas Galīcijas-Volīnijas zemes turpināja pastāvēt kā nozīmīgs politisks veidojums Austrumeiropā. Tomēr 14. gadsimtā dinastijas izzušana un kaimiņvalstu ekspansija noveda pie šo zemju pakāpeniskas nonākšanas Polijas Karalistes un [[Lietuvas lielkņaziste]]s ietekmē.

== Skatīt arī ==
* [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste]]
* [[Volīnijas kņaziste]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]</text>
      <sha1>sp2e4l2zq3dqi4i93q0j1v2w75w2fy1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534762</id>
      <parentid>4534761</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:12:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534762</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4763" sha1="tjel0cqu8q344j9b5z4xxukpxutovxu" xml:space="preserve">[[Attēls:Halych Principality.jpg|thumb|Galičas kņaziste kartē]]
'''Galičas kņaziste''' ({{val|uk|Галицьке князівство}}) bija viduslaiku [[Senā Krievzeme|Senās Krievzemes]] politisks veidojums, kas pastāvēja no 12. gadsimta 40. gadiem līdz 1199. gadam mūsdienu [[Ukraina]]s rietumu daļā.&lt;ref name=&quot;Kotliar2004&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?C21COM=S&amp;I21DBN=EIU&amp;P21DBN=EIU&amp;S21CNR=20&amp;S21COLORTERMS=0&amp;S21FMT=eiu_all&amp;S21P01=0&amp;S21P02=0&amp;S21P03=TRN%3D&amp;S21REF=10&amp;S21STN=1&amp;S21STR=Galycke_knjazivstvo&amp;Z21ID=
 | title = Галицьке князівство
 | author = Микола Котляр
 | website = Енциклопедія історії України
 | publisher = Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Ukrainas Vēstures institūts
 | date = 2004
 | language = uk
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt; Tās politiskais centrs bija [[Galiča]] pie [[Dņestra]]s augšteces. Kņaziste izveidojās Galīcijas zemē, apvienojoties vairākām agrākām kņazistēm, un 12. gadsimta otrajā pusē kļuva par vienu no ietekmīgākajiem Senās Krievzemes politiskajiem veidojumiem.&lt;ref name=&quot;Kotliar2004&quot;/&gt;

== Vēsture ==

=== Izveidošanās ===

Galičas kņaziste izveidojās 12. gadsimta 40. gados. Tās teritorijas pamatu veidoja [[Peremišļas kņaziste]], [[Terebovļas kņaziste]] un [[Zvenihorodas kņaziste]], kuras bija saistītas ar Rostislaviču dinastiju.&lt;ref name=&quot;Kotliar2004&quot;/&gt; 1141. gadā kņazs [[Volodimirs Volodarevičs]] pārņēma Peremišļu un Terebovļu, bet savu valdnieka rezidenci pārcēla uz Galiču. 1145. gadā viņš pievienoja arī Zvenihorodas kņazisti.&lt;ref name=&quot;Kotliar2004&quot;/&gt;

Kņazistes nostiprināšanos veicināja tās valdnieku centieni apvienot Galīcijas zemes un paplašināt savu politisko ietekmi Senajā Krievzemē. Galiča kļuva par nozīmīgu reģionālo centru, un kņaziste iesaistījās attiecībās ar kaimiņu zemēm, tostarp [[Polijas karaliste|Poliju]] un [[Ungārijas Karaliste|Ungāriju]].&lt;ref name=&quot;Kotliar2004&quot;/&gt;

12. gadsimta otrajā pusē kņazisti pārvaldīja Rostislaviču dinastijas pārstāvji. Īpaši nozīmīgs bija [[Jaroslavs Osmomisls]], kurš valdīja no 1153. līdz 1187. gadam. Viņa valdīšanas laikā Galičas kņaziste sasniedza uzplaukumu, un tās valdnieks ieguva ievērojamu ietekmi Senās Krievzemes politiskajās norisēs.&lt;ref name=&quot;Kotliar2004&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://irbis-nbuv.gov.ua/cgi-bin/ua/elib.exe?C21COM=S&amp;I21DBN=UKRLIB&amp;P21DBN=UKRLIB&amp;S21All=%3C.%3EID%3Dref0000025996%3C.%3E&amp;S21CNR=20&amp;S21FMT=fullwebr&amp;S21REF=2&amp;S21STN=1
 | title = Ярослав Осмомисл
 | website = Електронна бібліотека «Україніка»
 | publisher = Ukrainas V. I. Vernadska Nacionālā bibliotēka
 | language = uk
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

=== Cīņas par varu ===

Pēc Jaroslava Osmomisla nāves 1187. gadā kņazistē saasinājās cīņa par varu. Viņa pēctecis [[Volodimirs Jaroslavičs]] nespēja pilnībā nostiprināt kņaza varu, un politiskajā dzīvē būtiska ietekme bija galīciešu bajāriem, kuriem piederēja plaši zemes īpašumi un kuri centās ierobežot valdnieka varu.&lt;ref name=&quot;Kotliar2004&quot;/&gt;

Konfliktos par troni iesaistījās arī kaimiņvalstu valdnieki. Galīcijas zemes stratēģiskais novietojums un tās politiskā nozīme veicināja Polijas un Ungārijas centienus ietekmēt reģiona attīstību.&lt;ref name=&quot;Kotliar2004&quot;/&gt;

=== Apvienošana ar Volīniju ===

1199. gadā pēc Rostislaviču dinastijas izzušanas [[Volīnijas kņaziste]]s valdnieks [[Romāns Mstislavičs]] apvienoja Galīcijas un Volīnijas zemes, izveidojot [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste|Galīcijas-Volīnijas kņazisti]].&lt;ref name=&quot;Kotliar2004&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;KotliarGV&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?C21COM=S&amp;I21DBN=EIU&amp;P21DBN=EIU&amp;S21CNR=20&amp;S21COLORTERMS=0&amp;S21FMT=eiu_all&amp;S21P01=0&amp;S21P02=0&amp;S21P03=TRN%3D&amp;S21REF=10&amp;S21STN=1&amp;S21STR=Galycko_Volynske_knjazivstvo&amp;Z21ID=
 | title = Галицько-Волинське князівство
 | author = Микола Котляр
 | website = Енциклопедія історії України
 | publisher = Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Ukrainas Vēstures institūts
 | date = 2004
 | language = uk
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt; Šī apvienošana izbeidza Galičas kņazistes pastāvēšanu kā atsevišķai politiskai vienībai, tomēr Galiča saglabāja nozīmi jaunās valsts politiskajā un saimnieciskajā dzīvē.&lt;ref name=&quot;KotliarGV&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste]]
* [[Volīnijas kņaziste]]
* [[Senā Krievzeme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]</text>
      <sha1>tjel0cqu8q344j9b5z4xxukpxutovxu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Somijas zviedru valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641401</id>
    <revision>
      <id>4534769</id>
      <timestamp>2026-10-11T23:20:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Somijas zviedru valoda''' ({{val|sv|finlandssvenska}}) ir [[zviedru valoda]]s paveids, ko lieto [[Somija]]s zviedru valodā runājošie iedzīvotāji. Zviedru valoda ir viena no divām Somijas konstitūcijā noteiktajām valsts valodām līdzās [[somu valoda]]i.&lt;ref name=&quot;Constitution&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | url = https://www.finlex.fi/en/legislation/collection/1999/731  | title = Constitution of Finland  | publisher = Finlex  | atjaunināts = 1999  | valoda = en  | access-d...</comment>
      <origin>4534769</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4525" sha1="e0appjmoctr32ntzmkz650b2psd12vu" xml:space="preserve">'''Somijas zviedru valoda''' ({{val|sv|finlandssvenska}}) ir [[zviedru valoda]]s paveids, ko lieto [[Somija]]s zviedru valodā runājošie iedzīvotāji. Zviedru valoda ir viena no divām Somijas konstitūcijā noteiktajām valsts valodām līdzās [[somu valoda]]i.&lt;ref name=&quot;Constitution&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.finlex.fi/en/legislation/collection/1999/731
 | title = Constitution of Finland
 | publisher = Finlex
 | atjaunināts = 1999
 | valoda = en
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt; Somijas zviedru valodu galvenokārt lieto valsts rietumu un dienvidu piekrastē, kā arī [[Ālandu salas|Ālandu salās]].&lt;ref name=&quot;Statistics&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://stat.fi/en/publication/cm1jg8tr20lco07vwvoif9s6i
 | title = Number of foreign-language speakers exceeded 600,000 during 2024
 | publisher = Statistics Finland
 | date = 2025-04-04
 | valoda = en
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Zviedru valodas izplatība mūsdienu Somijas teritorijā ir saistīta ar viduslaiku Zviedrijas ekspansiju un ciešajiem politiskajiem un kultūras sakariem starp abiem reģioniem. Vairākus gadsimtus Somija atradās [[Zviedrijas karaliste]]s sastāvā, un zviedru valoda tika izmantota pārvaldē, tieslietās un izglītībā.

1809. gadā pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] Somija tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i kā [[Somijas lielkņaziste]]. Arī šajā periodā zviedru valoda saglabāja nozīmīgu vietu administratīvajā un sabiedriskajā dzīvē. Pēc Somijas neatkarības pasludināšanas 1917. gadā zviedru valoda saglabāja oficiālu statusu.

Mūsdienās somu un zviedru valodas statusu nosaka Somijas konstitūcija un valodu lietojumu regulējošie tiesību akti.&lt;ref name=&quot;Constitution&quot;/&gt; Īpašs statuss ir Ālandu salām, kur zviedru valoda ir vienīgā oficiālā valoda.&lt;ref name=&quot;Aland&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://um.fi/the-special-status-of-the-aland-islands
 | title = The special status of the Åland Islands
 | publisher = Somijas Ārlietu ministrija
 | valoda = en
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==

Somijas zviedru valodā runājošie iedzīvotāji galvenokārt dzīvo Somijas rietumu un dienvidu piekrastē, kā arī Ālandu salās. Zviedru valodā runājošas kopienas ir arī [[Helsinki|Helsinkos]], [[Turku]] un citās pilsētās.

Saskaņā ar Somijas Statistikas pārvaldes datiem 2024. gada beigās zviedru valoda bija dzimtā valoda 285 360 iedzīvotājiem jeb aptuveni 5,1 % no valsts iedzīvotājiem.&lt;ref name=&quot;Statistics&quot;/&gt; Šie dati raksturo zviedru valodas lietotājus pēc dzimtās valodas, nevis visus cilvēkus, kuri prot zviedru valodu.

== Valodas īpatnības ==

Somijas zviedru valoda ir cieši saistīta ar Zviedrijā lietoto zviedru valodu, un abu paveidu runātāji parasti spēj savstarpēji saprasties. Tomēr pastāv atšķirības izrunā, intonācijā, vārdu krājumā un atsevišķās valodas lietojuma tradīcijās.

Somijas zviedru valodai raksturīgas vairākas izrunas īpatnības, kas to atšķir no Zviedrijā lietotās standarta zviedru valodas. Atsevišķos reģionos saglabājušies arī tradicionālie dialekti. Vārdu krājumā sastopami somu valodas ietekmēti vārdi un izteicieni, kā arī Somijas sabiedrībai un kultūrai raksturīga terminoloģija.

Rakstu valoda lielākoties atbilst zviedru valodas vispārpieņemtajām rakstības normām, taču dažos gadījumos pastāv Somijai raksturīgas leksiskas un valodas lietojuma atšķirības.

== Oficiālais statuss un izglītība ==

Somijā zviedru valoda ir viena no divām valsts valodām. Konstitūcija garantē tiesības izmantot somu vai zviedru valodu attiecībās ar tiesām un valsts iestādēm likumā noteiktajā kārtībā.&lt;ref name=&quot;Constitution&quot;/&gt; Pašvaldības tiek klasificētas kā vienvalodīgas vai divvalodīgas atkarībā no to iedzīvotāju valodu sastāva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://stat.fi/en/luokitukset/kielisuhde/kielisuhde_1_20240101
 | title = Language distribution 2024
 | publisher = Statistics Finland
 | valoda = en
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

Somijā darbojas zviedru valodā īstenotas izglītības programmas, kā arī plašsaziņas līdzekļi un kultūras iestādes, kas nodrošina valodas lietojumu sabiedriskajā dzīvē.

== Skatīt arī ==
* [[Zviedru valoda]]
* [[Somija]]
* [[Somijas valodas]]
* [[Ālandu salas]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Zviedru valoda]]
[[Kategorija:Somijas valodas]]
[[Kategorija:Zviedrijas un Somijas attiecības]]</text>
      <sha1>e0appjmoctr32ntzmkz650b2psd12vu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534770</id>
      <parentid>4534769</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:20:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534770</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4454" sha1="4xtr8sfkv72neer4u8iday6z4v3hrup" xml:space="preserve">'''Somijas zviedru valoda''' ({{val|sv|finlandssvenska}}) ir [[zviedru valoda]]s paveids, ko lieto [[Somija]]s zviedru valodā runājošie iedzīvotāji. Zviedru valoda ir viena no divām Somijas konstitūcijā noteiktajām valsts valodām līdzās [[somu valoda]]i.&lt;ref name=&quot;Constitution&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.finlex.fi/en/legislation/collection/1999/731
 | title = Constitution of Finland
 | publisher = Finlex
 | atjaunināts = 1999
 | valoda = en
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt; Somijas zviedru valodu galvenokārt lieto valsts rietumu un dienvidu piekrastē, kā arī [[Ālandu salas|Ālandu salās]].&lt;ref name=&quot;Statistics&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://stat.fi/en/publication/cm1jg8tr20lco07vwvoif9s6i
 | title = Number of foreign-language speakers exceeded 600,000 during 2024
 | publisher = Statistics Finland
 | date = 2025-04-04
 | valoda = en
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Zviedru valodas izplatība mūsdienu Somijas teritorijā ir saistīta ar viduslaiku Zviedrijas ekspansiju un ciešajiem politiskajiem un kultūras sakariem starp abiem reģioniem. Vairākus gadsimtus Somija atradās [[Zviedrijas karaliste]]s sastāvā, un zviedru valoda tika izmantota pārvaldē, tieslietās un izglītībā.

1809. gadā pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] Somija tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i kā [[Somijas lielkņaziste]]. Arī šajā periodā zviedru valoda saglabāja nozīmīgu vietu administratīvajā un sabiedriskajā dzīvē. Pēc Somijas neatkarības pasludināšanas 1917. gadā zviedru valoda saglabāja oficiālu statusu.

Mūsdienās somu un zviedru valodas statusu nosaka Somijas konstitūcija un valodu lietojumu regulējošie tiesību akti.&lt;ref name=&quot;Constitution&quot;/&gt; Īpašs statuss ir Ālandu salām, kur zviedru valoda ir vienīgā oficiālā valoda.&lt;ref name=&quot;Aland&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://um.fi/the-special-status-of-the-aland-islands
 | title = The special status of the Åland Islands
 | publisher = Somijas Ārlietu ministrija
 | valoda = en
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==

Somijas zviedru valodā runājošie iedzīvotāji galvenokārt dzīvo Somijas rietumu un dienvidu piekrastē, kā arī Ālandu salās. Zviedru valodā runājošas kopienas ir arī [[Helsinki|Helsinkos]], [[Turku]] un citās pilsētās.

Saskaņā ar Somijas Statistikas pārvaldes datiem 2024. gada beigās zviedru valoda bija dzimtā valoda 285 360 iedzīvotājiem jeb aptuveni 5,1 % no valsts iedzīvotājiem.&lt;ref name=&quot;Statistics&quot;/&gt; Šie dati raksturo zviedru valodas lietotājus pēc dzimtās valodas, nevis visus cilvēkus, kuri prot zviedru valodu.

== Valodas īpatnības ==

Somijas zviedru valoda ir cieši saistīta ar Zviedrijā lietoto zviedru valodu, un abu paveidu runātāji parasti spēj savstarpēji saprasties. Tomēr pastāv atšķirības izrunā, intonācijā, vārdu krājumā un atsevišķās valodas lietojuma tradīcijās.

Somijas zviedru valodai raksturīgas vairākas izrunas īpatnības, kas to atšķir no Zviedrijā lietotās standarta zviedru valodas. Atsevišķos reģionos saglabājušies arī tradicionālie dialekti. Vārdu krājumā sastopami somu valodas ietekmēti vārdi un izteicieni, kā arī Somijas sabiedrībai un kultūrai raksturīga terminoloģija.

Rakstu valoda lielākoties atbilst zviedru valodas vispārpieņemtajām rakstības normām, taču dažos gadījumos pastāv Somijai raksturīgas leksiskas un valodas lietojuma atšķirības.

== Oficiālais statuss un izglītība ==

Somijā zviedru valoda ir viena no divām valsts valodām. Konstitūcija garantē tiesības izmantot somu vai zviedru valodu attiecībās ar tiesām un valsts iestādēm likumā noteiktajā kārtībā.&lt;ref name=&quot;Constitution&quot;/&gt; Pašvaldības tiek klasificētas kā vienvalodīgas vai divvalodīgas atkarībā no to iedzīvotāju valodu sastāva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://stat.fi/en/luokitukset/kielisuhde/kielisuhde_1_20240101
 | title = Language distribution 2024
 | publisher = Statistics Finland
 | valoda = en
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

Somijā darbojas zviedru valodā īstenotas izglītības programmas, kā arī plašsaziņas līdzekļi un kultūras iestādes, kas nodrošina valodas lietojumu sabiedriskajā dzīvē.

== Skatīt arī ==
* [[Zviedru valoda]]
* [[Somija]]
* [[Ālandu salas]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Zviedru valoda]]
[[Kategorija:Somijas valodas]]</text>
      <sha1>4xtr8sfkv72neer4u8iday6z4v3hrup</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534771</id>
      <parentid>4534770</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:20:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534771</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4554" sha1="qmfg47qkqgiko83zsro3kzypmosepyn" xml:space="preserve">[[Attēls:Svenskfinland municipalities 2008.png|thumb|Somijas zviedru valodas izplatības areāls]]
'''Somijas zviedru valoda''' ({{val|sv|finlandssvenska}}) ir [[zviedru valoda]]s paveids, ko lieto [[Somija]]s zviedru valodā runājošie iedzīvotāji. Zviedru valoda ir viena no divām Somijas konstitūcijā noteiktajām valsts valodām līdzās [[somu valoda]]i.&lt;ref name=&quot;Constitution&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.finlex.fi/en/legislation/collection/1999/731
 | title = Constitution of Finland
 | publisher = Finlex
 | atjaunināts = 1999
 | valoda = en
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt; Somijas zviedru valodu galvenokārt lieto valsts rietumu un dienvidu piekrastē, kā arī [[Ālandu salas|Ālandu salās]].&lt;ref name=&quot;Statistics&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://stat.fi/en/publication/cm1jg8tr20lco07vwvoif9s6i
 | title = Number of foreign-language speakers exceeded 600,000 during 2024
 | publisher = Statistics Finland
 | date = 2025-04-04
 | valoda = en
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Zviedru valodas izplatība mūsdienu Somijas teritorijā ir saistīta ar viduslaiku Zviedrijas ekspansiju un ciešajiem politiskajiem un kultūras sakariem starp abiem reģioniem. Vairākus gadsimtus Somija atradās [[Zviedrijas karaliste]]s sastāvā, un zviedru valoda tika izmantota pārvaldē, tieslietās un izglītībā.

1809. gadā pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] Somija tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i kā [[Somijas lielkņaziste]]. Arī šajā periodā zviedru valoda saglabāja nozīmīgu vietu administratīvajā un sabiedriskajā dzīvē. Pēc Somijas neatkarības pasludināšanas 1917. gadā zviedru valoda saglabāja oficiālu statusu.

Mūsdienās somu un zviedru valodas statusu nosaka Somijas konstitūcija un valodu lietojumu regulējošie tiesību akti.&lt;ref name=&quot;Constitution&quot;/&gt; Īpašs statuss ir Ālandu salām, kur zviedru valoda ir vienīgā oficiālā valoda.&lt;ref name=&quot;Aland&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://um.fi/the-special-status-of-the-aland-islands
 | title = The special status of the Åland Islands
 | publisher = Somijas Ārlietu ministrija
 | valoda = en
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==

Somijas zviedru valodā runājošie iedzīvotāji galvenokārt dzīvo Somijas rietumu un dienvidu piekrastē, kā arī Ālandu salās. Zviedru valodā runājošas kopienas ir arī [[Helsinki|Helsinkos]], [[Turku]] un citās pilsētās.

Saskaņā ar Somijas Statistikas pārvaldes datiem 2024. gada beigās zviedru valoda bija dzimtā valoda 285 360 iedzīvotājiem jeb aptuveni 5,1 % no valsts iedzīvotājiem.&lt;ref name=&quot;Statistics&quot;/&gt; Šie dati raksturo zviedru valodas lietotājus pēc dzimtās valodas, nevis visus cilvēkus, kuri prot zviedru valodu.

== Valodas īpatnības ==

Somijas zviedru valoda ir cieši saistīta ar Zviedrijā lietoto zviedru valodu, un abu paveidu runātāji parasti spēj savstarpēji saprasties. Tomēr pastāv atšķirības izrunā, intonācijā, vārdu krājumā un atsevišķās valodas lietojuma tradīcijās.

Somijas zviedru valodai raksturīgas vairākas izrunas īpatnības, kas to atšķir no Zviedrijā lietotās standarta zviedru valodas. Atsevišķos reģionos saglabājušies arī tradicionālie dialekti. Vārdu krājumā sastopami somu valodas ietekmēti vārdi un izteicieni, kā arī Somijas sabiedrībai un kultūrai raksturīga terminoloģija.

Rakstu valoda lielākoties atbilst zviedru valodas vispārpieņemtajām rakstības normām, taču dažos gadījumos pastāv Somijai raksturīgas leksiskas un valodas lietojuma atšķirības.

== Oficiālais statuss un izglītība ==

Somijā zviedru valoda ir viena no divām valsts valodām. Konstitūcija garantē tiesības izmantot somu vai zviedru valodu attiecībās ar tiesām un valsts iestādēm likumā noteiktajā kārtībā.&lt;ref name=&quot;Constitution&quot;/&gt; Pašvaldības tiek klasificētas kā vienvalodīgas vai divvalodīgas atkarībā no to iedzīvotāju valodu sastāva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://stat.fi/en/luokitukset/kielisuhde/kielisuhde_1_20240101
 | title = Language distribution 2024
 | publisher = Statistics Finland
 | valoda = en
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

Somijā darbojas zviedru valodā īstenotas izglītības programmas, kā arī plašsaziņas līdzekļi un kultūras iestādes, kas nodrošina valodas lietojumu sabiedriskajā dzīvē.

== Skatīt arī ==
* [[Zviedru valoda]]
* [[Somija]]
* [[Ālandu salas]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Zviedru valoda]]
[[Kategorija:Somijas valodas]]</text>
      <sha1>qmfg47qkqgiko83zsro3kzypmosepyn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mēnkieli valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641402</id>
    <revision>
      <id>4534772</id>
      <timestamp>2026-10-11T23:22:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Meänkieli''' ir [[somu valoda]]s paveids vai tai tuvu radniecīga [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valoda]], kurā runā galvenokārt Zviedrijas ziemeļos, īpaši [[Tornio ieleja|Tornio ielejā]] un [[Norrbotenas lēne]]s apkaimē. Nosaukums ''meänkieli'' nozīmē „mūsu valoda”.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce  | url = https://www.isof.se/nationella-minoritetssprak/meankieli/lar-dig-mer-om-meankieli/meankieli-nu-och-da  | title = Meänkieli nu och då  | publ...</comment>
      <origin>4534772</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5675" sha1="gzscvyzlhmiqjjlkbxr070ei4wnkaoa" xml:space="preserve">'''Meänkieli''' ir [[somu valoda]]s paveids vai tai tuvu radniecīga [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valoda]], kurā runā galvenokārt Zviedrijas ziemeļos, īpaši [[Tornio ieleja|Tornio ielejā]] un [[Norrbotenas lēne]]s apkaimē. Nosaukums ''meänkieli'' nozīmē „mūsu valoda”.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.isof.se/nationella-minoritetssprak/meankieli/lar-dig-mer-om-meankieli/meankieli-nu-och-da
 | title = Meänkieli nu och då
 | publisher = Institutet för språk och folkminnen
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt; Zviedrijā meänkieli ir viena no piecām oficiāli atzītajām [[nacionālā minoritāte|nacionālo minoritāšu]] valodām.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.minoritet.se/meankieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Minoritet.se
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Meänkieli vēsturiski attīstījās kā somu valodas ziemeļu dialektu grupa reģionā, kurā iedzīvotājiem ilgstoši bija cieši kultūras un valodas sakari ar mūsdienu Somijas teritoriju. Pirms 1809. gada Zviedrija un Somija vairākus gadsimtus atradās vienas valsts sastāvā, un somu valodas paveidi tika lietoti abpus mūsdienu valsts robežai.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] 1808.–1809. gadā Zviedrija zaudēja Somiju [[Krievijas Impērija]]i. Jaunā robeža tika noteikta pa [[Tornio upe|Tornio upi]] un citām reģiona upēm, sadalot agrāk vienoto valodas un kultūras telpu starp divām valstīm. Turpmāk meänkieli attīstījās atšķirīgi no Somijā lietotajiem somu valodas paveidiem, un tā leksiku un izrunu arvien vairāk ietekmēja zviedru valoda.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā Zviedrijā tika īstenota asimilācijas politika, kas veicināja zviedru valodas dominēšanu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē. Daudzviet skolās mācības notika zviedru valodā, un skolēnu dzimtās valodas lietošana tika ierobežota. Šī politika veicināja meänkieli nodošanas nākamajām paaudzēm samazināšanos.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

2000. gadā Zviedrija atzina meänkieli par vienu no valsts nacionālo minoritāšu valodām. Šī atzīšana veicināja valodas aizsardzību, tās mācīšanu un izmantošanu kultūrā un plašsaziņas līdzekļos.&lt;ref name=&quot;NE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.ne.se/uppslagsverk/encyklopedi/l%C3%A5ng/me%C3%A4nkieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Nationalencyklopedin
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==

Meänkieli galvenokārt lieto Zviedrijas ziemeļu daļā, īpaši Tornio ielejā un [[Lapzeme]]s reģionā. Tradicionāli nozīmīgākās valodas lietojuma teritorijas atrodas [[Haparanda]]s, [[Pajalā]], [[Evertorneo]], [[Gellivare]], [[Kiruna]]s un [[Kaliksas pašvaldība|Kaliksas]] pašvaldībā.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

Valodas runātāji dzīvo arī citviet Zviedrijā, jo 20. gadsimtā notika ievērojama iedzīvotāju migrācija uz valsts dienvidu daļu. Precīzu meänkieli runātāju skaitu noteikt ir grūti, jo Zviedrijā netiek veikta pilnīga iedzīvotāju uzskaite pēc valodu prasmes. Dažādos avotos minētās aplēses atšķiras atkarībā no tā, vai tiek skaitīti aktīvie runātāji vai arī cilvēki, kuri valodu saprot.&lt;ref name=&quot;NE&quot;/&gt;

== Dialekti ==

Meänkieli parasti izšķir vairākus reģionālos paveidus. Būtiskākie no tiem ir:&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

* '''Tornio ielejas paveids''' — lietots galvenokārt Pajalā, Evertorneo un Haparandas apkaimē.
* '''Gellivares paveids''' — izplatīts Gellivares apkārtnē.
* '''Lannankieli''' — lietots Kirunas apkārtnē, tostarp Kurravaarā un Jūkasjervi.

Šie paveidi atšķiras pēc izrunas, vārdu krājuma un atsevišķām gramatiskajām īpatnībām.

== Valodas īpatnības ==

Meänkieli pieder pie [[urāliešu valodas|urāliešu valodu saimes]] un ir cieši radniecīga somu valodai, īpaši tās ziemeļu dialektiem. Tā ir saglabājusi vairākas senākas somu valodas iezīmes, bet ilgstošās saskares ar zviedru valodu rezultātā tās vārdu krājumā ir daudz aizguvumu.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

Meänkieli izmanto latīņu alfabētu. Vēsturiski tā galvenokārt bija mutvārdu valoda, bet mūsdienās tiek attīstīta arī tās rakstu valoda, tiek izdoti literāri darbi un veidoti mācību materiāli. Valodas rakstības un lietojuma normas atsevišķos gadījumos joprojām atšķiras atkarībā no reģiona un valodas paveida.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

== Oficiālais statuss ==

Meänkieli ir viena no piecām Zviedrijas nacionālo minoritāšu valodām līdzās [[somu valoda]]i, [[sāmu valodas|sāmu valodām]], [[romu valoda]]i un [[jidišs|jidišam]].&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt; Atsevišķās Zviedrijas pašvaldībās, kas ietilpst meänkieli administratīvajā teritorijā, iedzīvotājiem ir tiesības noteiktās attiecībās ar valsts iestādēm izmantot šo valodu. Tiek nodrošinātas arī iespējas saņemt pirmsskolas izglītību un atsevišķus aprūpes pakalpojumus meänkieli valodā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Valodas saglabāšanā nozīmīga loma ir izglītībai, kultūras organizācijām, literatūrai un plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr valodas nodošana jaunākajām paaudzēm joprojām ir būtisks izaicinājums.

== Skatīt arī ==
* [[Somu valoda]]
* [[Zviedrijas valodas]]
* [[Tornio ieleja]]
* [[Tornedālieši]]
* [[Kvēnu valoda]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Somu valoda]]
[[Kategorija:Zviedrijas valodas]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Nacionālo minoritāšu valodas]]</text>
      <sha1>gzscvyzlhmiqjjlkbxr070ei4wnkaoa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534773</id>
      <parentid>4534772</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:23:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534773</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5750" sha1="2bo8cucl0t6mxeotyv03317s5yzm3v4" xml:space="preserve">'''Meänkieli''' ir [[somu valoda]]s paveids vai tai tuvu radniecīga [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valoda]], kurā runā galvenokārt Zviedrijas ziemeļos, īpaši [[Tornio ieleja|Tornio ielejā]] un [[Norrbotenas lēne]]s apkaimē. Nosaukums ''meänkieli'' nozīmē „mūsu valoda”.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.isof.se/nationella-minoritetssprak/meankieli/lar-dig-mer-om-meankieli/meankieli-nu-och-da
 | title = Meänkieli nu och då
 | publisher = Institutet för språk och folkminnen
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt; Zviedrijā ''meänkieli'' ir viena no piecām oficiāli atzītajām [[nacionālā minoritāte|nacionālo minoritāšu]] valodām.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.minoritet.se/meankieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Minoritet.se
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

''Meänkieli'' vēsturiski attīstījās kā somu valodas ziemeļu dialektu grupa reģionā, kurā iedzīvotājiem ilgstoši bija cieši kultūras un valodas sakari ar mūsdienu Somijas teritoriju. Pirms 1809. gada Zviedrija un Somija vairākus gadsimtus atradās vienas valsts sastāvā, un somu valodas paveidi tika lietoti abpus mūsdienu valsts robežai.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] 1808.–1809. gadā Zviedrija zaudēja Somiju [[Krievijas Impērija]]i. Jaunā robeža tika noteikta pa [[Tornio upe|Tornio upi]] un citām reģiona upēm, sadalot agrāk vienoto valodas un kultūras telpu starp divām valstīm. Turpmāk ''meänkieli'' attīstījās atšķirīgi no Somijā lietotajiem somu valodas paveidiem, un tā leksiku un izrunu arvien vairāk ietekmēja zviedru valoda.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā Zviedrijā tika īstenota asimilācijas politika, kas veicināja zviedru valodas dominēšanu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē. Daudzviet skolās mācības notika zviedru valodā, un skolēnu dzimtās valodas lietošana tika ierobežota. Šī politika veicināja ''meänkieli'' nodošanas nākamajām paaudzēm samazināšanos.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

2000. gadā Zviedrija atzina ''meänkieli'' par vienu no valsts nacionālo minoritāšu valodām. Šī atzīšana veicināja valodas aizsardzību, tās mācīšanu un izmantošanu kultūrā un plašsaziņas līdzekļos.&lt;ref name=&quot;NE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.ne.se/uppslagsverk/encyklopedi/l%C3%A5ng/me%C3%A4nkieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Nationalencyklopedin
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==

''Meänkieli'' galvenokārt lieto Zviedrijas ziemeļu daļā, īpaši Tornio ielejā un [[Lapzeme]]s reģionā. Tradicionāli nozīmīgākās valodas lietojuma teritorijas atrodas [[Haparanda]]s, [[Pajalā]], [[Evertorneo]], [[Gellivare]], [[Kiruna]]s un [[Kaliksas pašvaldība|Kaliksas]] pašvaldībā.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

Valodas runātāji dzīvo arī citviet Zviedrijā, jo 20. gadsimtā notika ievērojama iedzīvotāju migrācija uz valsts dienvidu daļu. Precīzu ''meänkieli'' runātāju skaitu noteikt ir grūti, jo Zviedrijā netiek veikta pilnīga iedzīvotāju uzskaite pēc valodu prasmes. Dažādos avotos minētās aplēses atšķiras atkarībā no tā, vai tiek skaitīti aktīvie runātāji vai arī cilvēki, kuri valodu saprot.&lt;ref name=&quot;NE&quot;/&gt;

== Dialekti ==

''Meänkieli'' parasti izšķir vairākus reģionālos paveidus. Būtiskākie no tiem ir:&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

* '''Tornio ielejas paveids''' — lietots galvenokārt Pajalā, Evertorneo un Haparandas apkaimē.
* '''Gellivares paveids''' — izplatīts Gellivares apkārtnē.
* '''Lannankieli''' — lietots Kirunas apkārtnē, tostarp Kurravaarā un Jūkasjervi.

Šie paveidi atšķiras pēc izrunas, vārdu krājuma un atsevišķām gramatiskajām īpatnībām.

== Valodas īpatnības ==

''Meänkieli'' pieder pie [[urāliešu valodas|urāliešu valodu saimes]] un ir cieši radniecīga somu valodai, īpaši tās ziemeļu dialektiem. Tā ir saglabājusi vairākas senākas somu valodas iezīmes, bet ilgstošās saskares ar zviedru valodu rezultātā tās vārdu krājumā ir daudz aizguvumu.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

''Meänkieli'' izmanto [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. Vēsturiski tā galvenokārt bija mutvārdu valoda, bet mūsdienās tiek attīstīta arī tās rakstu valoda, tiek izdoti literāri darbi un veidoti mācību materiāli. Valodas rakstības un lietojuma normas atsevišķos gadījumos joprojām atšķiras atkarībā no reģiona un valodas paveida.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

== Oficiālais statuss ==

''Meänkieli'' ir viena no piecām Zviedrijas nacionālo minoritāšu valodām līdzās [[somu valoda]]i, [[sāmu valodas|sāmu valodām]], [[romu valoda]]i un [[jidišs|jidišam]].&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt; Atsevišķās Zviedrijas pašvaldībās, kas ietilpst ''meänkieli'' administratīvajā teritorijā, iedzīvotājiem ir tiesības noteiktās attiecībās ar valsts iestādēm izmantot šo valodu. Tiek nodrošinātas arī iespējas saņemt pirmsskolas izglītību un atsevišķus aprūpes pakalpojumus ''meänkieli'' valodā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Valodas saglabāšanā nozīmīga loma ir izglītībai, kultūras organizācijām, literatūrai un plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr valodas nodošana jaunākajām paaudzēm joprojām ir būtisks izaicinājums.

== Skatīt arī ==
* [[Somu valoda]]
* [[Zviedrijas valodas]]
* [[Tornio ieleja]]
* [[Tornedālieši]]
* [[Kvēnu valoda]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Somu valoda]]
[[Kategorija:Zviedrijas valodas]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Nacionālo minoritāšu valodas]]</text>
      <sha1>2bo8cucl0t6mxeotyv03317s5yzm3v4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534774</id>
      <parentid>4534773</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:23:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534774</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5680" sha1="cah343ssn14xphridig463b2ghe5xtl" xml:space="preserve">[[Attēls:Meänkieli.png|thumb|''Meänkieli'' izplatība]]
'''''Meänkieli''''' ir [[somu valoda]]s paveids vai tai tuvu radniecīga [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valoda]], kurā runā galvenokārt Zviedrijas ziemeļos, īpaši [[Tornio ieleja|Tornio ielejā]] un [[Norrbotenas lēne]]s apkaimē. Nosaukums ''meänkieli'' nozīmē „mūsu valoda”.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.isof.se/nationella-minoritetssprak/meankieli/lar-dig-mer-om-meankieli/meankieli-nu-och-da
 | title = Meänkieli nu och då
 | publisher = Institutet för språk och folkminnen
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt; Zviedrijā ''meänkieli'' ir viena no piecām oficiāli atzītajām [[nacionālā minoritāte|nacionālo minoritāšu]] valodām.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.minoritet.se/meankieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Minoritet.se
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

''Meänkieli'' vēsturiski attīstījās kā somu valodas ziemeļu dialektu grupa reģionā, kurā iedzīvotājiem ilgstoši bija cieši kultūras un valodas sakari ar mūsdienu Somijas teritoriju. Pirms 1809. gada Zviedrija un Somija vairākus gadsimtus atradās vienas valsts sastāvā, un somu valodas paveidi tika lietoti abpus mūsdienu valsts robežai.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] 1808.–1809. gadā Zviedrija zaudēja Somiju [[Krievijas Impērija]]i. Jaunā robeža tika noteikta pa [[Tornio upe|Tornio upi]] un citām reģiona upēm, sadalot agrāk vienoto valodas un kultūras telpu starp divām valstīm. Turpmāk ''meänkieli'' attīstījās atšķirīgi no Somijā lietotajiem somu valodas paveidiem, un tā leksiku un izrunu arvien vairāk ietekmēja zviedru valoda.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā Zviedrijā tika īstenota asimilācijas politika, kas veicināja zviedru valodas dominēšanu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē. Daudzviet skolās mācības notika zviedru valodā, un skolēnu dzimtās valodas lietošana tika ierobežota. Šī politika veicināja ''meänkieli'' nodošanas nākamajām paaudzēm samazināšanos.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

2000. gadā Zviedrija atzina ''meänkieli'' par vienu no valsts nacionālo minoritāšu valodām. Šī atzīšana veicināja valodas aizsardzību, tās mācīšanu un izmantošanu kultūrā un plašsaziņas līdzekļos.&lt;ref name=&quot;NE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.ne.se/uppslagsverk/encyklopedi/l%C3%A5ng/me%C3%A4nkieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Nationalencyklopedin
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==

''Meänkieli'' galvenokārt lieto Zviedrijas ziemeļu daļā, īpaši Tornio ielejā un [[Lapzeme]]s reģionā. Tradicionāli nozīmīgākās valodas lietojuma teritorijas atrodas [[Haparanda]]s, [[Pajalā]], [[Evertorneo]], [[Gellivare]], [[Kiruna]]s un [[Kaliksas pašvaldība|Kaliksas]] pašvaldībā.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

Valodas runātāji dzīvo arī citviet Zviedrijā, jo 20. gadsimtā notika ievērojama iedzīvotāju migrācija uz valsts dienvidu daļu. Precīzu ''meänkieli'' runātāju skaitu noteikt ir grūti, jo Zviedrijā netiek veikta pilnīga iedzīvotāju uzskaite pēc valodu prasmes. Dažādos avotos minētās aplēses atšķiras atkarībā no tā, vai tiek skaitīti aktīvie runātāji vai arī cilvēki, kuri valodu saprot.&lt;ref name=&quot;NE&quot;/&gt;

== Dialekti ==

''Meänkieli'' parasti izšķir vairākus reģionālos paveidus. Būtiskākie no tiem ir:&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

* '''Tornio ielejas paveids''' — lietots galvenokārt Pajalā, Evertorneo un Haparandas apkaimē.
* '''Gellivares paveids''' — izplatīts Gellivares apkārtnē.
* '''Lannankieli''' — lietots Kirunas apkārtnē, tostarp Kurravaarā un Jūkasjervi.

Šie paveidi atšķiras pēc izrunas, vārdu krājuma un atsevišķām gramatiskajām īpatnībām.

== Valodas īpatnības ==

''Meänkieli'' pieder pie [[urāliešu valodas|urāliešu valodu saimes]] un ir cieši radniecīga somu valodai, īpaši tās ziemeļu dialektiem. Tā ir saglabājusi vairākas senākas somu valodas iezīmes, bet ilgstošās saskares ar zviedru valodu rezultātā tās vārdu krājumā ir daudz aizguvumu.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

''Meänkieli'' izmanto [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. Vēsturiski tā galvenokārt bija mutvārdu valoda, bet mūsdienās tiek attīstīta arī tās rakstu valoda, tiek izdoti literāri darbi un veidoti mācību materiāli. Valodas rakstības un lietojuma normas atsevišķos gadījumos joprojām atšķiras atkarībā no reģiona un valodas paveida.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

== Oficiālais statuss ==

''Meänkieli'' ir viena no piecām Zviedrijas nacionālo minoritāšu valodām līdzās [[somu valoda]]i, [[sāmu valodas|sāmu valodām]], [[romu valoda]]i un [[jidišs|jidišam]].&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt; Atsevišķās Zviedrijas pašvaldībās, kas ietilpst ''meänkieli'' administratīvajā teritorijā, iedzīvotājiem ir tiesības noteiktās attiecībās ar valsts iestādēm izmantot šo valodu. Tiek nodrošinātas arī iespējas saņemt pirmsskolas izglītību un atsevišķus aprūpes pakalpojumus ''meänkieli'' valodā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Valodas saglabāšanā nozīmīga loma ir izglītībai, kultūras organizācijām, literatūrai un plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr valodas nodošana jaunākajām paaudzēm joprojām ir būtisks izaicinājums.

== Skatīt arī ==
* [[Somu valoda]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Somu valoda]]
[[Kategorija:Zviedrijas valodas]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]</text>
      <sha1>cah343ssn14xphridig463b2ghe5xtl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534775</id>
      <parentid>4534774</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:23:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534775</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5662" sha1="frg0uwu73por7bbypk9q9pb6f4occ92" xml:space="preserve">[[Attēls:Meänkieli.png|thumb|''Meänkieli'' izplatība]]
'''''Meänkieli''''' ir [[somu valoda]]s paveids vai tai tuvu radniecīga [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valoda]], kurā runā galvenokārt Zviedrijas ziemeļos, īpaši [[Tornio ieleja|Tornio ielejā]] un [[Norrbotenas lēne]]s apkaimē. Nosaukums ''meänkieli'' nozīmē „mūsu valoda”.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.isof.se/nationella-minoritetssprak/meankieli/lar-dig-mer-om-meankieli/meankieli-nu-och-da
 | title = Meänkieli nu och då
 | publisher = Institutet för språk och folkminnen
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt; Zviedrijā ''meänkieli'' ir viena no piecām oficiāli atzītajām [[nacionālā minoritāte|nacionālo minoritāšu]] valodām.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.minoritet.se/meankieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Minoritet.se
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

''Meänkieli'' vēsturiski attīstījās kā somu valodas ziemeļu dialektu grupa reģionā, kurā iedzīvotājiem ilgstoši bija cieši kultūras un valodas sakari ar mūsdienu Somijas teritoriju. Pirms 1809. gada Zviedrija un Somija vairākus gadsimtus atradās vienas valsts sastāvā, un somu valodas paveidi tika lietoti abpus mūsdienu valsts robežai.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] 1808.–1809. gadā Zviedrija zaudēja Somiju [[Krievijas Impērija]]i. Jaunā robeža tika noteikta pa [[Tornio upe|Tornio upi]] un citām reģiona upēm, sadalot agrāk vienoto valodas un kultūras telpu starp divām valstīm. Turpmāk ''meänkieli'' attīstījās atšķirīgi no Somijā lietotajiem somu valodas paveidiem, un tā leksiku un izrunu arvien vairāk ietekmēja zviedru valoda.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā Zviedrijā tika īstenota asimilācijas politika, kas veicināja zviedru valodas dominēšanu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē. Daudzviet skolās mācības notika zviedru valodā, un skolēnu dzimtās valodas lietošana tika ierobežota. Šī politika veicināja ''meänkieli'' nodošanas nākamajām paaudzēm samazināšanos.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

2000. gadā Zviedrija atzina ''meänkieli'' par vienu no valsts nacionālo minoritāšu valodām. Šī atzīšana veicināja valodas aizsardzību, tās mācīšanu un izmantošanu kultūrā un plašsaziņas līdzekļos.&lt;ref name=&quot;NE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.ne.se/uppslagsverk/encyklopedi/l%C3%A5ng/me%C3%A4nkieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Nationalencyklopedin
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==

''Meänkieli'' galvenokārt lieto Zviedrijas ziemeļu daļā, īpaši Tornio ielejā un [[Lapzeme]]s reģionā. Tradicionāli nozīmīgākās valodas lietojuma teritorijas atrodas [[Haparanda]]s, [[Pajalā]], [[Evertorneo]], [[Gellivare]], [[Kiruna]]s un [[Kaliksas pašvaldība|Kaliksas]] pašvaldībā.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

Valodas runātāji dzīvo arī citviet Zviedrijā, jo 20. gadsimtā notika ievērojama iedzīvotāju migrācija uz valsts dienvidu daļu. Precīzu ''meänkieli'' runātāju skaitu noteikt ir grūti, jo Zviedrijā netiek veikta pilnīga iedzīvotāju uzskaite pēc valodu prasmes. Dažādos avotos minētās aplēses atšķiras atkarībā no tā, vai tiek skaitīti aktīvie runātāji vai arī cilvēki, kuri valodu saprot.&lt;ref name=&quot;NE&quot;/&gt;

== Dialekti ==

''Meänkieli'' parasti izšķir vairākus reģionālos paveidus. Būtiskākie no tiem ir:&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

* Tornio ielejas paveids — lietots galvenokārt Pajalā, Evertorneo un Haparandas apkaimē.
* Gellivares paveids — izplatīts Gellivares apkārtnē.
* Lannankieli — lietots Kirunas apkārtnē, tostarp Kurravaarā un Jūkasjervi.

Šie paveidi atšķiras pēc izrunas, vārdu krājuma un atsevišķām gramatiskajām īpatnībām.

== Valodas īpatnības ==

''Meänkieli'' pieder pie [[urāliešu valodas|urāliešu valodu saimes]] un ir cieši radniecīga somu valodai, īpaši tās ziemeļu dialektiem. Tā ir saglabājusi vairākas senākas somu valodas iezīmes, bet ilgstošās saskares ar zviedru valodu rezultātā tās vārdu krājumā ir daudz aizguvumu.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

''Meänkieli'' izmanto [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. Vēsturiski tā galvenokārt bija mutvārdu valoda, bet mūsdienās tiek attīstīta arī tās rakstu valoda, tiek izdoti literāri darbi un veidoti mācību materiāli. Valodas rakstības un lietojuma normas atsevišķos gadījumos joprojām atšķiras atkarībā no reģiona un valodas paveida.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

== Oficiālais statuss ==

''Meänkieli'' ir viena no piecām Zviedrijas nacionālo minoritāšu valodām līdzās [[somu valoda]]i, [[sāmu valodas|sāmu valodām]], [[romu valoda]]i un [[jidišs|jidišam]].&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt; Atsevišķās Zviedrijas pašvaldībās, kas ietilpst ''meänkieli'' administratīvajā teritorijā, iedzīvotājiem ir tiesības noteiktās attiecībās ar valsts iestādēm izmantot šo valodu. Tiek nodrošinātas arī iespējas saņemt pirmsskolas izglītību un atsevišķus aprūpes pakalpojumus ''meänkieli'' valodā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Valodas saglabāšanā nozīmīga loma ir izglītībai, kultūras organizācijām, literatūrai un plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr valodas nodošana jaunākajām paaudzēm joprojām ir būtisks izaicinājums.

== Skatīt arī ==
* [[Somu valoda]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Somu valoda]]
[[Kategorija:Zviedrijas valodas]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]</text>
      <sha1>frg0uwu73por7bbypk9q9pb6f4occ92</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534776</id>
      <parentid>4534775</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:25:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534776</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5669" sha1="hgtyehbnam05qs5xmiat2v6t3lxjj7s" xml:space="preserve">[[Attēls:Meänkieli.png|thumb|''Meänkieli'' izplatība]]
'''''Meänkieli''''' ir [[somu valoda]]s paveids vai tai tuvu radniecīga [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valoda]], kurā runā galvenokārt Zviedrijas ziemeļos, īpaši [[Tornelvena|Tornelvenas]] ielejā un [[Norrbotenas lēne]]s apkaimē. Nosaukums ''meänkieli'' nozīmē „mūsu valoda”.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.isof.se/nationella-minoritetssprak/meankieli/lar-dig-mer-om-meankieli/meankieli-nu-och-da
 | title = Meänkieli nu och då
 | publisher = Institutet för språk och folkminnen
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt; Zviedrijā ''meänkieli'' ir viena no piecām oficiāli atzītajām [[nacionālā minoritāte|nacionālo minoritāšu]] valodām.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.minoritet.se/meankieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Minoritet.se
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

''Meänkieli'' vēsturiski attīstījās kā somu valodas ziemeļu dialektu grupa reģionā, kurā iedzīvotājiem ilgstoši bija cieši kultūras un valodas sakari ar mūsdienu Somijas teritoriju. Pirms 1809. gada Zviedrija un Somija vairākus gadsimtus atradās vienas valsts sastāvā, un somu valodas paveidi tika lietoti abpus mūsdienu valsts robežai.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] 1808.–1809. gadā Zviedrija zaudēja Somiju [[Krievijas Impērija]]i. Jaunā robeža tika noteikta pa [[Tornelvena|Tornelvenas upi]] un citām reģiona upēm, sadalot agrāk vienoto valodas un kultūras telpu starp divām valstīm. Turpmāk ''meänkieli'' attīstījās atšķirīgi no Somijā lietotajiem somu valodas paveidiem, un tā leksiku un izrunu arvien vairāk ietekmēja zviedru valoda.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā Zviedrijā tika īstenota asimilācijas politika, kas veicināja zviedru valodas dominēšanu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē. Daudzviet skolās mācības notika zviedru valodā, un skolēnu dzimtās valodas lietošana tika ierobežota. Šī politika veicināja ''meänkieli'' nodošanas nākamajām paaudzēm samazināšanos.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

2000. gadā Zviedrija atzina ''meänkieli'' par vienu no valsts nacionālo minoritāšu valodām. Šī atzīšana veicināja valodas aizsardzību, tās mācīšanu un izmantošanu kultūrā un plašsaziņas līdzekļos.&lt;ref name=&quot;NE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.ne.se/uppslagsverk/encyklopedi/l%C3%A5ng/me%C3%A4nkieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Nationalencyklopedin
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==

''Meänkieli'' galvenokārt lieto Zviedrijas ziemeļu daļā, īpaši Tornio ielejā un [[Lapzeme]]s reģionā. Tradicionāli nozīmīgākās valodas lietojuma teritorijas atrodas [[Haparanda]]s, [[Pajalā]], [[Evertorneo]], [[Gellivare]], [[Kiruna]]s un [[Kaliksas pašvaldība|Kaliksas]] pašvaldībā.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

Valodas runātāji dzīvo arī citviet Zviedrijā, jo 20. gadsimtā notika ievērojama iedzīvotāju migrācija uz valsts dienvidu daļu. Precīzu ''meänkieli'' runātāju skaitu noteikt ir grūti, jo Zviedrijā netiek veikta pilnīga iedzīvotāju uzskaite pēc valodu prasmes. Dažādos avotos minētās aplēses atšķiras atkarībā no tā, vai tiek skaitīti aktīvie runātāji vai arī cilvēki, kuri valodu saprot.&lt;ref name=&quot;NE&quot;/&gt;

== Dialekti ==

''Meänkieli'' parasti izšķir vairākus reģionālos paveidus. Būtiskākie no tiem ir:&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

* Tornio ielejas paveids — lietots galvenokārt Pajalā, Evertorneo un Haparandas apkaimē.
* Gellivares paveids — izplatīts Gellivares apkārtnē.
* Lannankieli — lietots Kirunas apkārtnē, tostarp Kurravaarā un Jūkasjervi.

Šie paveidi atšķiras pēc izrunas, vārdu krājuma un atsevišķām gramatiskajām īpatnībām.

== Valodas īpatnības ==

''Meänkieli'' pieder pie [[urāliešu valodas|urāliešu valodu saimes]] un ir cieši radniecīga somu valodai, īpaši tās ziemeļu dialektiem. Tā ir saglabājusi vairākas senākas somu valodas iezīmes, bet ilgstošās saskares ar zviedru valodu rezultātā tās vārdu krājumā ir daudz aizguvumu.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

''Meänkieli'' izmanto [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. Vēsturiski tā galvenokārt bija mutvārdu valoda, bet mūsdienās tiek attīstīta arī tās rakstu valoda, tiek izdoti literāri darbi un veidoti mācību materiāli. Valodas rakstības un lietojuma normas atsevišķos gadījumos joprojām atšķiras atkarībā no reģiona un valodas paveida.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

== Oficiālais statuss ==

''Meänkieli'' ir viena no piecām Zviedrijas nacionālo minoritāšu valodām līdzās [[somu valoda]]i, [[sāmu valodas|sāmu valodām]], [[romu valoda]]i un [[jidišs|jidišam]].&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt; Atsevišķās Zviedrijas pašvaldībās, kas ietilpst ''meänkieli'' administratīvajā teritorijā, iedzīvotājiem ir tiesības noteiktās attiecībās ar valsts iestādēm izmantot šo valodu. Tiek nodrošinātas arī iespējas saņemt pirmsskolas izglītību un atsevišķus aprūpes pakalpojumus ''meänkieli'' valodā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Valodas saglabāšanā nozīmīga loma ir izglītībai, kultūras organizācijām, literatūrai un plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr valodas nodošana jaunākajām paaudzēm joprojām ir būtisks izaicinājums.

== Skatīt arī ==
* [[Somu valoda]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Somu valoda]]
[[Kategorija:Zviedrijas valodas]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]</text>
      <sha1>hgtyehbnam05qs5xmiat2v6t3lxjj7s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534777</id>
      <parentid>4534776</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:25:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534777</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5690" sha1="nbty9pf7h2gtf6o5g08jbwprzrftm6j" xml:space="preserve">[[Attēls:Meänkieli.png|thumb|''Meänkieli'' izplatība]]
'''''Meänkieli''''' ir [[somu valoda]]s paveids vai tai tuvu radniecīga [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valoda]], kurā runā galvenokārt Zviedrijas ziemeļos, īpaši [[Tornelvena|Tornelvenas]] ielejā un [[Norbotenas lēne|Norbotenas lēnes]] apkaimē. Nosaukums ''meänkieli'' nozīmē „mūsu valoda”.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.isof.se/nationella-minoritetssprak/meankieli/lar-dig-mer-om-meankieli/meankieli-nu-och-da
 | title = Meänkieli nu och då
 | publisher = Institutet för språk och folkminnen
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt; Zviedrijā ''meänkieli'' ir viena no piecām oficiāli atzītajām [[nacionālā minoritāte|nacionālo minoritāšu]] valodām.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.minoritet.se/meankieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Minoritet.se
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

''Meänkieli'' vēsturiski attīstījās kā somu valodas ziemeļu dialektu grupa reģionā, kurā iedzīvotājiem ilgstoši bija cieši kultūras un valodas sakari ar mūsdienu Somijas teritoriju. Pirms 1809. gada Zviedrija un Somija vairākus gadsimtus atradās vienas valsts sastāvā, un somu valodas paveidi tika lietoti abpus mūsdienu valsts robežai.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] 1808.–1809. gadā Zviedrija zaudēja Somiju [[Krievijas Impērija]]i. Jaunā robeža tika noteikta pa [[Tornelvena|Tornelvenas upi]] un citām reģiona upēm, sadalot agrāk vienoto valodas un kultūras telpu starp divām valstīm. Turpmāk ''meänkieli'' attīstījās atšķirīgi no Somijā lietotajiem somu valodas paveidiem, un tā leksiku un izrunu arvien vairāk ietekmēja zviedru valoda.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā Zviedrijā tika īstenota asimilācijas politika, kas veicināja zviedru valodas dominēšanu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē. Daudzviet skolās mācības notika zviedru valodā, un skolēnu dzimtās valodas lietošana tika ierobežota. Šī politika veicināja ''meänkieli'' nodošanas nākamajām paaudzēm samazināšanos.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

2000. gadā Zviedrija atzina ''meänkieli'' par vienu no valsts nacionālo minoritāšu valodām. Šī atzīšana veicināja valodas aizsardzību, tās mācīšanu un izmantošanu kultūrā un plašsaziņas līdzekļos.&lt;ref name=&quot;NE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.ne.se/uppslagsverk/encyklopedi/l%C3%A5ng/me%C3%A4nkieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Nationalencyklopedin
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==

''Meänkieli'' galvenokārt lieto Zviedrijas ziemeļu daļā, īpaši Tornio ielejā un [[Lapzeme]]s reģionā. Tradicionāli nozīmīgākās valodas lietojuma teritorijas atrodas [[Haparanda]]s, [[Pajalā]], [[Evertorneo]], [[Gellivare]], [[Kiruna]]s un [[Kaliksas pašvaldība|Kaliksas]] pašvaldībā.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

Valodas runātāji dzīvo arī citviet Zviedrijā, jo 20. gadsimtā notika ievērojama iedzīvotāju migrācija uz valsts dienvidu daļu. Precīzu ''meänkieli'' runātāju skaitu noteikt ir grūti, jo Zviedrijā netiek veikta pilnīga iedzīvotāju uzskaite pēc valodu prasmes. Dažādos avotos minētās aplēses atšķiras atkarībā no tā, vai tiek skaitīti aktīvie runātāji vai arī cilvēki, kuri valodu saprot.&lt;ref name=&quot;NE&quot;/&gt;

== Dialekti ==

''Meänkieli'' parasti izšķir vairākus reģionālos paveidus. Būtiskākie no tiem ir:&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

* Tornelvenas ielejas paveids — lietots galvenokārt Pajalā, Evertorneo un Haparandas apkaimē.
* Gellivares paveids — izplatīts Gellivares apkārtnē.
* Lannankieli — lietots Kirunas apkārtnē, tostarp Kurravaarā un Jūkasjervi.

Šie paveidi atšķiras pēc izrunas, vārdu krājuma un atsevišķām gramatiskajām īpatnībām.

== Valodas īpatnības ==

''Meänkieli'' pieder pie [[urāliešu valodas|urāliešu valodu saimes]] un ir cieši radniecīga somu valodai, īpaši tās ziemeļu dialektiem. Tā ir saglabājusi vairākas senākas somu valodas iezīmes, bet ilgstošās saskares ar zviedru valodu rezultātā tās vārdu krājumā ir daudz aizguvumu.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

''Meänkieli'' izmanto [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. Vēsturiski tā galvenokārt bija mutvārdu valoda, bet mūsdienās tiek attīstīta arī tās rakstu valoda, tiek izdoti literāri darbi un veidoti mācību materiāli. Valodas rakstības un lietojuma normas atsevišķos gadījumos joprojām atšķiras atkarībā no reģiona un valodas paveida.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

== Oficiālais statuss ==

''Meänkieli'' ir viena no piecām Zviedrijas nacionālo minoritāšu valodām līdzās [[somu valoda]]i, [[sāmu valodas|sāmu valodām]], [[romu valoda]]i un [[jidišs|jidišam]].&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt; Atsevišķās Zviedrijas pašvaldībās, kas ietilpst ''meänkieli'' administratīvajā teritorijā, iedzīvotājiem ir tiesības noteiktās attiecībās ar valsts iestādēm izmantot šo valodu. Tiek nodrošinātas arī iespējas saņemt pirmsskolas izglītību un atsevišķus aprūpes pakalpojumus ''meänkieli'' valodā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Valodas saglabāšanā nozīmīga loma ir izglītībai, kultūras organizācijām, literatūrai un plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr valodas nodošana jaunākajām paaudzēm joprojām ir būtisks izaicinājums.

== Skatīt arī ==
* [[Somu valoda]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Somu valoda]]
[[Kategorija:Zviedrijas valodas]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]</text>
      <sha1>nbty9pf7h2gtf6o5g08jbwprzrftm6j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534778</id>
      <parentid>4534777</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:25:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Meänkieli]] uz [[Mēnkieli valoda]]</comment>
      <origin>4534777</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5690" sha1="nbty9pf7h2gtf6o5g08jbwprzrftm6j" xml:space="preserve">[[Attēls:Meänkieli.png|thumb|''Meänkieli'' izplatība]]
'''''Meänkieli''''' ir [[somu valoda]]s paveids vai tai tuvu radniecīga [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valoda]], kurā runā galvenokārt Zviedrijas ziemeļos, īpaši [[Tornelvena|Tornelvenas]] ielejā un [[Norbotenas lēne|Norbotenas lēnes]] apkaimē. Nosaukums ''meänkieli'' nozīmē „mūsu valoda”.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.isof.se/nationella-minoritetssprak/meankieli/lar-dig-mer-om-meankieli/meankieli-nu-och-da
 | title = Meänkieli nu och då
 | publisher = Institutet för språk och folkminnen
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt; Zviedrijā ''meänkieli'' ir viena no piecām oficiāli atzītajām [[nacionālā minoritāte|nacionālo minoritāšu]] valodām.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.minoritet.se/meankieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Minoritet.se
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

''Meänkieli'' vēsturiski attīstījās kā somu valodas ziemeļu dialektu grupa reģionā, kurā iedzīvotājiem ilgstoši bija cieši kultūras un valodas sakari ar mūsdienu Somijas teritoriju. Pirms 1809. gada Zviedrija un Somija vairākus gadsimtus atradās vienas valsts sastāvā, un somu valodas paveidi tika lietoti abpus mūsdienu valsts robežai.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] 1808.–1809. gadā Zviedrija zaudēja Somiju [[Krievijas Impērija]]i. Jaunā robeža tika noteikta pa [[Tornelvena|Tornelvenas upi]] un citām reģiona upēm, sadalot agrāk vienoto valodas un kultūras telpu starp divām valstīm. Turpmāk ''meänkieli'' attīstījās atšķirīgi no Somijā lietotajiem somu valodas paveidiem, un tā leksiku un izrunu arvien vairāk ietekmēja zviedru valoda.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā Zviedrijā tika īstenota asimilācijas politika, kas veicināja zviedru valodas dominēšanu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē. Daudzviet skolās mācības notika zviedru valodā, un skolēnu dzimtās valodas lietošana tika ierobežota. Šī politika veicināja ''meänkieli'' nodošanas nākamajām paaudzēm samazināšanos.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

2000. gadā Zviedrija atzina ''meänkieli'' par vienu no valsts nacionālo minoritāšu valodām. Šī atzīšana veicināja valodas aizsardzību, tās mācīšanu un izmantošanu kultūrā un plašsaziņas līdzekļos.&lt;ref name=&quot;NE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.ne.se/uppslagsverk/encyklopedi/l%C3%A5ng/me%C3%A4nkieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Nationalencyklopedin
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==

''Meänkieli'' galvenokārt lieto Zviedrijas ziemeļu daļā, īpaši Tornio ielejā un [[Lapzeme]]s reģionā. Tradicionāli nozīmīgākās valodas lietojuma teritorijas atrodas [[Haparanda]]s, [[Pajalā]], [[Evertorneo]], [[Gellivare]], [[Kiruna]]s un [[Kaliksas pašvaldība|Kaliksas]] pašvaldībā.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

Valodas runātāji dzīvo arī citviet Zviedrijā, jo 20. gadsimtā notika ievērojama iedzīvotāju migrācija uz valsts dienvidu daļu. Precīzu ''meänkieli'' runātāju skaitu noteikt ir grūti, jo Zviedrijā netiek veikta pilnīga iedzīvotāju uzskaite pēc valodu prasmes. Dažādos avotos minētās aplēses atšķiras atkarībā no tā, vai tiek skaitīti aktīvie runātāji vai arī cilvēki, kuri valodu saprot.&lt;ref name=&quot;NE&quot;/&gt;

== Dialekti ==

''Meänkieli'' parasti izšķir vairākus reģionālos paveidus. Būtiskākie no tiem ir:&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

* Tornelvenas ielejas paveids — lietots galvenokārt Pajalā, Evertorneo un Haparandas apkaimē.
* Gellivares paveids — izplatīts Gellivares apkārtnē.
* Lannankieli — lietots Kirunas apkārtnē, tostarp Kurravaarā un Jūkasjervi.

Šie paveidi atšķiras pēc izrunas, vārdu krājuma un atsevišķām gramatiskajām īpatnībām.

== Valodas īpatnības ==

''Meänkieli'' pieder pie [[urāliešu valodas|urāliešu valodu saimes]] un ir cieši radniecīga somu valodai, īpaši tās ziemeļu dialektiem. Tā ir saglabājusi vairākas senākas somu valodas iezīmes, bet ilgstošās saskares ar zviedru valodu rezultātā tās vārdu krājumā ir daudz aizguvumu.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

''Meänkieli'' izmanto [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. Vēsturiski tā galvenokārt bija mutvārdu valoda, bet mūsdienās tiek attīstīta arī tās rakstu valoda, tiek izdoti literāri darbi un veidoti mācību materiāli. Valodas rakstības un lietojuma normas atsevišķos gadījumos joprojām atšķiras atkarībā no reģiona un valodas paveida.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

== Oficiālais statuss ==

''Meänkieli'' ir viena no piecām Zviedrijas nacionālo minoritāšu valodām līdzās [[somu valoda]]i, [[sāmu valodas|sāmu valodām]], [[romu valoda]]i un [[jidišs|jidišam]].&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt; Atsevišķās Zviedrijas pašvaldībās, kas ietilpst ''meänkieli'' administratīvajā teritorijā, iedzīvotājiem ir tiesības noteiktās attiecībās ar valsts iestādēm izmantot šo valodu. Tiek nodrošinātas arī iespējas saņemt pirmsskolas izglītību un atsevišķus aprūpes pakalpojumus ''meänkieli'' valodā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Valodas saglabāšanā nozīmīga loma ir izglītībai, kultūras organizācijām, literatūrai un plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr valodas nodošana jaunākajām paaudzēm joprojām ir būtisks izaicinājums.

== Skatīt arī ==
* [[Somu valoda]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Somu valoda]]
[[Kategorija:Zviedrijas valodas]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]</text>
      <sha1>nbty9pf7h2gtf6o5g08jbwprzrftm6j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534780</id>
      <parentid>4534778</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:26:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534780</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5709" sha1="hzdute68gsh8or7ivjwt29b5a8f496b" xml:space="preserve">[[Attēls:Meänkieli.png|thumb|''Meänkieli'' izplatība]]
'''Mēnkieli valoda''' (''Meänkieli'') ir [[somu valoda]]s paveids vai tai tuvu radniecīga [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valoda]], kurā runā galvenokārt Zviedrijas ziemeļos, īpaši [[Tornelvena|Tornelvenas]] ielejā un [[Norbotenas lēne|Norbotenas lēnes]] apkaimē. Nosaukums ''meänkieli'' nozīmē „mūsu valoda”.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.isof.se/nationella-minoritetssprak/meankieli/lar-dig-mer-om-meankieli/meankieli-nu-och-da
 | title = Meänkieli nu och då
 | publisher = Institutet för språk och folkminnen
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt; Zviedrijā ''meänkieli'' ir viena no piecām oficiāli atzītajām [[nacionālā minoritāte|nacionālo minoritāšu]] valodām.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.minoritet.se/meankieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Minoritet.se
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

''Meänkieli'' vēsturiski attīstījās kā somu valodas ziemeļu dialektu grupa reģionā, kurā iedzīvotājiem ilgstoši bija cieši kultūras un valodas sakari ar mūsdienu Somijas teritoriju. Pirms 1809. gada Zviedrija un Somija vairākus gadsimtus atradās vienas valsts sastāvā, un somu valodas paveidi tika lietoti abpus mūsdienu valsts robežai.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] 1808.–1809. gadā Zviedrija zaudēja Somiju [[Krievijas Impērija]]i. Jaunā robeža tika noteikta pa [[Tornelvena|Tornelvenas upi]] un citām reģiona upēm, sadalot agrāk vienoto valodas un kultūras telpu starp divām valstīm. Turpmāk ''meänkieli'' attīstījās atšķirīgi no Somijā lietotajiem somu valodas paveidiem, un tā leksiku un izrunu arvien vairāk ietekmēja zviedru valoda.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā Zviedrijā tika īstenota asimilācijas politika, kas veicināja zviedru valodas dominēšanu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē. Daudzviet skolās mācības notika zviedru valodā, un skolēnu dzimtās valodas lietošana tika ierobežota. Šī politika veicināja ''meänkieli'' nodošanas nākamajām paaudzēm samazināšanos.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

2000. gadā Zviedrija atzina ''meänkieli'' par vienu no valsts nacionālo minoritāšu valodām. Šī atzīšana veicināja valodas aizsardzību, tās mācīšanu un izmantošanu kultūrā un plašsaziņas līdzekļos.&lt;ref name=&quot;NE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.ne.se/uppslagsverk/encyklopedi/l%C3%A5ng/me%C3%A4nkieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Nationalencyklopedin
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==

''Meänkieli'' galvenokārt lieto Zviedrijas ziemeļu daļā, īpaši Tornio ielejā un [[Lapzeme]]s reģionā. Tradicionāli nozīmīgākās valodas lietojuma teritorijas atrodas [[Haparanda]]s, [[Pajalā]], [[Evertorneo]], [[Gellivare]], [[Kiruna]]s un [[Kaliksas pašvaldība|Kaliksas]] pašvaldībā.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

Valodas runātāji dzīvo arī citviet Zviedrijā, jo 20. gadsimtā notika ievērojama iedzīvotāju migrācija uz valsts dienvidu daļu. Precīzu ''meänkieli'' runātāju skaitu noteikt ir grūti, jo Zviedrijā netiek veikta pilnīga iedzīvotāju uzskaite pēc valodu prasmes. Dažādos avotos minētās aplēses atšķiras atkarībā no tā, vai tiek skaitīti aktīvie runātāji vai arī cilvēki, kuri valodu saprot.&lt;ref name=&quot;NE&quot;/&gt;

== Dialekti ==

''Meänkieli'' parasti izšķir vairākus reģionālos paveidus. Būtiskākie no tiem ir:&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

* Tornelvenas ielejas paveids — lietots galvenokārt Pajalā, Evertorneo un Haparandas apkaimē.
* Gellivares paveids — izplatīts Gellivares apkārtnē.
* Lannankieli — lietots Kirunas apkārtnē, tostarp Kurravaarā un Jūkasjervi.

Šie paveidi atšķiras pēc izrunas, vārdu krājuma un atsevišķām gramatiskajām īpatnībām.

== Valodas īpatnības ==

''Meänkieli'' pieder pie [[urāliešu valodas|urāliešu valodu saimes]] un ir cieši radniecīga somu valodai, īpaši tās ziemeļu dialektiem. Tā ir saglabājusi vairākas senākas somu valodas iezīmes, bet ilgstošās saskares ar zviedru valodu rezultātā tās vārdu krājumā ir daudz aizguvumu.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

''Meänkieli'' izmanto [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. Vēsturiski tā galvenokārt bija mutvārdu valoda, bet mūsdienās tiek attīstīta arī tās rakstu valoda, tiek izdoti literāri darbi un veidoti mācību materiāli. Valodas rakstības un lietojuma normas atsevišķos gadījumos joprojām atšķiras atkarībā no reģiona un valodas paveida.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

== Oficiālais statuss ==

''Meänkieli'' ir viena no piecām Zviedrijas nacionālo minoritāšu valodām līdzās [[somu valoda]]i, [[sāmu valodas|sāmu valodām]], [[romu valoda]]i un [[jidišs|jidišam]].&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt; Atsevišķās Zviedrijas pašvaldībās, kas ietilpst ''meänkieli'' administratīvajā teritorijā, iedzīvotājiem ir tiesības noteiktās attiecībās ar valsts iestādēm izmantot šo valodu. Tiek nodrošinātas arī iespējas saņemt pirmsskolas izglītību un atsevišķus aprūpes pakalpojumus ''meänkieli'' valodā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Valodas saglabāšanā nozīmīga loma ir izglītībai, kultūras organizācijām, literatūrai un plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr valodas nodošana jaunākajām paaudzēm joprojām ir būtisks izaicinājums.

== Skatīt arī ==
* [[Somu valoda]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Somu valoda]]
[[Kategorija:Zviedrijas valodas]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]</text>
      <sha1>hzdute68gsh8or7ivjwt29b5a8f496b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534781</id>
      <parentid>4534780</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:26:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534781</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5713" sha1="2g6d1ww57pjc6iba3pgd2n7sp7mvefy" xml:space="preserve">[[Attēls:Meänkieli.png|thumb|''Meänkieli'' izplatība]]
'''Mēnkieli valoda''' (''Meänkieli'') ir [[somu valoda]]s paveids vai tai tuvu radniecīga [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valoda]], kurā runā galvenokārt Zviedrijas ziemeļos, īpaši [[Tornelvena|Tornelvenas]] ielejā un [[Norbotenas lēne|Norbotenas lēnes]] apkaimē. Nosaukums ''meänkieli'' nozīmē „mūsu valoda”.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.isof.se/nationella-minoritetssprak/meankieli/lar-dig-mer-om-meankieli/meankieli-nu-och-da
 | title = Meänkieli nu och då
 | publisher = Institutet för språk och folkminnen
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt; Zviedrijā ''meänkieli'' ir viena no piecām oficiāli atzītajām [[nacionālā minoritāte|nacionālo minoritāšu]] valodām.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.minoritet.se/meankieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Minoritet.se
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

''Meänkieli'' vēsturiski attīstījās kā somu valodas ziemeļu dialektu grupa reģionā, kurā iedzīvotājiem ilgstoši bija cieši kultūras un valodas sakari ar mūsdienu Somijas teritoriju. Pirms 1809. gada Zviedrija un Somija vairākus gadsimtus atradās vienas valsts sastāvā, un somu valodas paveidi tika lietoti abpus mūsdienu valsts robežai.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] 1808.–1809. gadā Zviedrija zaudēja Somiju [[Krievijas Impērija]]i. Jaunā robeža tika noteikta pa [[Tornelvena|Tornelvenas upi]] un citām reģiona upēm, sadalot agrāk vienoto valodas un kultūras telpu starp divām valstīm. Turpmāk ''meänkieli'' attīstījās atšķirīgi no Somijā lietotajiem somu valodas paveidiem, un tā leksiku un izrunu arvien vairāk ietekmēja zviedru valoda.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā Zviedrijā tika īstenota asimilācijas politika, kas veicināja zviedru valodas dominēšanu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē. Daudzviet skolās mācības notika zviedru valodā, un skolēnu dzimtās valodas lietošana tika ierobežota. Šī politika veicināja ''meänkieli'' nodošanas nākamajām paaudzēm samazināšanos.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

2000. gadā Zviedrija atzina mēnkieli valodu par vienu no valsts nacionālo minoritāšu valodām. Šī atzīšana veicināja valodas aizsardzību, tās mācīšanu un izmantošanu kultūrā un plašsaziņas līdzekļos.&lt;ref name=&quot;NE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.ne.se/uppslagsverk/encyklopedi/l%C3%A5ng/me%C3%A4nkieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Nationalencyklopedin
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==

''Meänkieli'' galvenokārt lieto Zviedrijas ziemeļu daļā, īpaši Tornio ielejā un [[Lapzeme]]s reģionā. Tradicionāli nozīmīgākās valodas lietojuma teritorijas atrodas [[Haparanda]]s, [[Pajalā]], [[Evertorneo]], [[Gellivare]], [[Kiruna]]s un [[Kaliksas pašvaldība|Kaliksas]] pašvaldībā.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

Valodas runātāji dzīvo arī citviet Zviedrijā, jo 20. gadsimtā notika ievērojama iedzīvotāju migrācija uz valsts dienvidu daļu. Precīzu ''meänkieli'' runātāju skaitu noteikt ir grūti, jo Zviedrijā netiek veikta pilnīga iedzīvotāju uzskaite pēc valodu prasmes. Dažādos avotos minētās aplēses atšķiras atkarībā no tā, vai tiek skaitīti aktīvie runātāji vai arī cilvēki, kuri valodu saprot.&lt;ref name=&quot;NE&quot;/&gt;

== Dialekti ==

Mēnkieli valoda parasti izšķir vairākus reģionālos paveidus. Būtiskākie no tiem ir:&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

* Tornelvenas ielejas paveids — lietots galvenokārt Pajalā, Evertorneo un Haparandas apkaimē.
* Gellivares paveids — izplatīts Gellivares apkārtnē.
* Lannankieli — lietots Kirunas apkārtnē, tostarp Kurravaarā un Jūkasjervi.

Šie paveidi atšķiras pēc izrunas, vārdu krājuma un atsevišķām gramatiskajām īpatnībām.

== Valodas īpatnības ==

''Meänkieli'' pieder pie [[urāliešu valodas|urāliešu valodu saimes]] un ir cieši radniecīga somu valodai, īpaši tās ziemeļu dialektiem. Tā ir saglabājusi vairākas senākas somu valodas iezīmes, bet ilgstošās saskares ar zviedru valodu rezultātā tās vārdu krājumā ir daudz aizguvumu.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

''Meänkieli'' izmanto [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. Vēsturiski tā galvenokārt bija mutvārdu valoda, bet mūsdienās tiek attīstīta arī tās rakstu valoda, tiek izdoti literāri darbi un veidoti mācību materiāli. Valodas rakstības un lietojuma normas atsevišķos gadījumos joprojām atšķiras atkarībā no reģiona un valodas paveida.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

== Oficiālais statuss ==

''Meänkieli'' ir viena no piecām Zviedrijas nacionālo minoritāšu valodām līdzās [[somu valoda]]i, [[sāmu valodas|sāmu valodām]], [[romu valoda]]i un [[jidišs|jidišam]].&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt; Atsevišķās Zviedrijas pašvaldībās, kas ietilpst ''meänkieli'' administratīvajā teritorijā, iedzīvotājiem ir tiesības noteiktās attiecībās ar valsts iestādēm izmantot šo valodu. Tiek nodrošinātas arī iespējas saņemt pirmsskolas izglītību un atsevišķus aprūpes pakalpojumus ''meänkieli'' valodā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Valodas saglabāšanā nozīmīga loma ir izglītībai, kultūras organizācijām, literatūrai un plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr valodas nodošana jaunākajām paaudzēm joprojām ir būtisks izaicinājums.

== Skatīt arī ==
* [[Somu valoda]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Somu valoda]]
[[Kategorija:Zviedrijas valodas]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]</text>
      <sha1>2g6d1ww57pjc6iba3pgd2n7sp7mvefy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534782</id>
      <parentid>4534781</parentid>
      <timestamp>2026-10-11T23:27:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4534782</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5716" sha1="pjguis2i6sxswrsfvgycmn700xyakuz" xml:space="preserve">[[Attēls:Meänkieli.png|thumb|''Meänkieli'' izplatība]]
'''Mēnkieli valoda''' (''Meänkieli'') ir [[somu valoda]]s paveids vai tai tuvu radniecīga [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valoda]], kurā runā galvenokārt Zviedrijas ziemeļos, īpaši [[Tornelvena|Tornelvenas]] ielejā un [[Norbotenas lēne|Norbotenas lēnes]] apkaimē. Nosaukums ''meänkieli'' nozīmē „mūsu valoda”.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.isof.se/nationella-minoritetssprak/meankieli/lar-dig-mer-om-meankieli/meankieli-nu-och-da
 | title = Meänkieli nu och då
 | publisher = Institutet för språk och folkminnen
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt; Zviedrijā ''meänkieli'' ir viena no piecām oficiāli atzītajām [[nacionālā minoritāte|nacionālo minoritāšu]] valodām.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.minoritet.se/meankieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Minoritet.se
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

''Meänkieli'' vēsturiski attīstījās kā somu valodas ziemeļu dialektu grupa reģionā, kurā iedzīvotājiem ilgstoši bija cieši kultūras un valodas sakari ar mūsdienu Somijas teritoriju. Pirms 1809. gada Zviedrija un Somija vairākus gadsimtus atradās vienas valsts sastāvā, un somu valodas paveidi tika lietoti abpus mūsdienu valsts robežai.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Pēc [[Somijas karš|Somijas kara]] 1808.–1809. gadā Zviedrija zaudēja Somiju [[Krievijas Impērija]]i. Jaunā robeža tika noteikta pa [[Tornelvena|Tornelvenas upi]] un citām reģiona upēm, sadalot agrāk vienoto valodas un kultūras telpu starp divām valstīm. Turpmāk ''meänkieli'' attīstījās atšķirīgi no Somijā lietotajiem somu valodas paveidiem, un tā leksiku un izrunu arvien vairāk ietekmēja zviedru valoda.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā Zviedrijā tika īstenota asimilācijas politika, kas veicināja zviedru valodas dominēšanu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē. Daudzviet skolās mācības notika zviedru valodā, un skolēnu dzimtās valodas lietošana tika ierobežota. Šī politika veicināja mēnkieli valodas nodošanas nākamajām paaudzēm samazināšanos.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

2000. gadā Zviedrija atzina mēnkieli valodu par vienu no valsts nacionālo minoritāšu valodām. Šī atzīšana veicināja valodas aizsardzību, tās mācīšanu un izmantošanu kultūrā un plašsaziņas līdzekļos.&lt;ref name=&quot;NE&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url = https://www.ne.se/uppslagsverk/encyklopedi/l%C3%A5ng/me%C3%A4nkieli
 | title = Meänkieli
 | publisher = Nationalencyklopedin
 | language = sv
 | access-date = 2026-10-12
}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==

''Meänkieli'' galvenokārt lieto Zviedrijas ziemeļu daļā, īpaši Tornio ielejā un [[Lapzeme]]s reģionā. Tradicionāli nozīmīgākās valodas lietojuma teritorijas atrodas [[Haparanda]]s, [[Pajalā]], [[Evertorneo]], [[Gellivare]], [[Kiruna]]s un [[Kaliksas pašvaldība|Kaliksas]] pašvaldībā.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

Valodas runātāji dzīvo arī citviet Zviedrijā, jo 20. gadsimtā notika ievērojama iedzīvotāju migrācija uz valsts dienvidu daļu. Precīzu ''meänkieli'' runātāju skaitu noteikt ir grūti, jo Zviedrijā netiek veikta pilnīga iedzīvotāju uzskaite pēc valodu prasmes. Dažādos avotos minētās aplēses atšķiras atkarībā no tā, vai tiek skaitīti aktīvie runātāji vai arī cilvēki, kuri valodu saprot.&lt;ref name=&quot;NE&quot;/&gt;

== Dialekti ==

Mēnkieli valoda parasti izšķir vairākus reģionālos paveidus. Būtiskākie no tiem ir:&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

* Tornelvenas ielejas paveids — lietots galvenokārt Pajalā, Evertorneo un Haparandas apkaimē.
* Gellivares paveids — izplatīts Gellivares apkārtnē.
* Lannankieli — lietots Kirunas apkārtnē, tostarp Kurravaarā un Jūkasjervi.

Šie paveidi atšķiras pēc izrunas, vārdu krājuma un atsevišķām gramatiskajām īpatnībām.

== Valodas īpatnības ==

''Meänkieli'' pieder pie [[urāliešu valodas|urāliešu valodu saimes]] un ir cieši radniecīga somu valodai, īpaši tās ziemeļu dialektiem. Tā ir saglabājusi vairākas senākas somu valodas iezīmes, bet ilgstošās saskares ar zviedru valodu rezultātā tās vārdu krājumā ir daudz aizguvumu.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

''Meänkieli'' izmanto [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. Vēsturiski tā galvenokārt bija mutvārdu valoda, bet mūsdienās tiek attīstīta arī tās rakstu valoda, tiek izdoti literāri darbi un veidoti mācību materiāli. Valodas rakstības un lietojuma normas atsevišķos gadījumos joprojām atšķiras atkarībā no reģiona un valodas paveida.&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt;

== Oficiālais statuss ==

''Meänkieli'' ir viena no piecām Zviedrijas nacionālo minoritāšu valodām līdzās [[somu valoda]]i, [[sāmu valodas|sāmu valodām]], [[romu valoda]]i un [[jidišs|jidišam]].&lt;ref name=&quot;Minoritet&quot;/&gt; Atsevišķās Zviedrijas pašvaldībās, kas ietilpst ''meänkieli'' administratīvajā teritorijā, iedzīvotājiem ir tiesības noteiktās attiecībās ar valsts iestādēm izmantot šo valodu. Tiek nodrošinātas arī iespējas saņemt pirmsskolas izglītību un atsevišķus aprūpes pakalpojumus ''meänkieli'' valodā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.&lt;ref name=&quot;Isof&quot;/&gt;

Valodas saglabāšanā nozīmīga loma ir izglītībai, kultūras organizācijām, literatūrai un plašsaziņas līdzekļiem. Tomēr valodas nodošana jaunākajām paaudzēm joprojām ir būtisks izaicinājums.

== Skatīt arī ==
* [[Somu valoda]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Somu valoda]]
[[Kategorija:Zviedrijas valodas]]
[[Kategorija:Urāliešu valodas]]</text>
      <sha1>pjguis2i6sxswrsfvgycmn700xyakuz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meänkieli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641403</id>
    <redirect title="Mēnkieli valoda" />
    <revision>
      <id>4534779</id>
      <timestamp>2026-10-11T23:25:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Meänkieli]] uz [[Mēnkieli valoda]]</comment>
      <origin>4534779</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="n6oydl37zbn5vwfksw0ly4pswjeabjq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mēnkieli valoda]]</text>
      <sha1>n6oydl37zbn5vwfksw0ly4pswjeabjq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Hector Ossa J.</title>
    <ns>3</ns>
    <id>641404</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Flying pencil" />
    <revision>
      <id>4534785</id>
      <timestamp>2026-10-12T00:04:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Robertsky</username>
        <id>82570</id>
      </contributor>
      <comment>Robertsky pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Hector Ossa J.]] uz [[Dalībnieka diskusija:Flying pencil]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Hector Ossa J.|Hector Ossa J.]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Flying pencil|Flying pencil]]&quot;</comment>
      <origin>4534785</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49" sha1="kj8640rxoytxhttzkkvclcgx8ty8y7q" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Flying pencil]]</text>
      <sha1>kj8640rxoytxhttzkkvclcgx8ty8y7q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristīne Prauliņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641405</id>
    <revision>
      <id>4534787</id>
      <timestamp>2026-10-12T00:35:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Grāmatas</username>
        <id>151524</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: Kristīne Prauliņa (dzimusi 1992. gadā, Rīgā, Latvijā) ir Latviešu dziedātāja un mūzikas autore. Viņa galvenokārt izpilda [[:en:Jazz|Jazz]], Soul, Blūza un Gospel kora mūziku.  Plašāku atpazīstamību Kristīne ieguva pēc izdotā albūma ar Raimondu Paulu “Melns Ar Baltu” un uzstājoties koncertos kopā ar Latvijas Radio Bigbendu un uzvarot staptautiskā festivāla konkursu “Riga Jazz Stage”.  == Biogrāfija un Mūzikālā darbība == Kristīne Prauliņa...</comment>
      <origin>4534787</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6042" sha1="tddqpbuh059d9cnrhw8hbrj7tvjxu7e" xml:space="preserve">Kristīne Prauliņa (dzimusi 1992. gadā, Rīgā, Latvijā) ir Latviešu dziedātāja un mūzikas autore. Viņa galvenokārt izpilda [[:en:Jazz|Jazz]], Soul, Blūza un Gospel kora mūziku.

Plašāku atpazīstamību Kristīne ieguva pēc izdotā albūma ar Raimondu Paulu “Melns Ar Baltu” un uzstājoties koncertos kopā ar Latvijas Radio Bigbendu un uzvarot staptautiskā festivāla konkursu “Riga Jazz Stage”.

== Biogrāfija un Mūzikālā darbība ==
Kristīne Prauliņa savu mūzikas karjeru aizsāka 2003. gadā Rīgas Godpelkorī, kur apguva blūza, gospel un soul mūzikas pamattehnikas. 2013. gadā Ghetto Games rīkotajā “Ghetto faktors” Kristīne uzvarēja 1.sezonā (vēlāk šajā konkursā darbojoties kā vokālā mentore) un ieguva Grand Prix balvu starptautiskā džeza vokālistu konkurā “Riga Jazz Stage”. Neilgi pēc tam Kristīnei sākās sadarbība ar Latvijas Radio Bigbendu un Maestro Raimondu Paulu, kura divos pilnos albūmos ir dzirdama Kristīnes balss.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gammabalva.lv/musician/kristine-praulina|title=GAMMA|website=GAMMA|access-date=2026-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kā soliste Kristīne ir aktīvi koncertējusi gan Latvijā, gan ārzemēs ar: Latvijas Radio Bigbendu (tai skaitā Ņujorkā, Vašingtonā, Briselē, u.c.); Raimondu Paulu; Māra Briežkalna kvintetu; fanka grupu Very Cool People; orģinālmūzikas sastāvu Alaska Dreamers; savu džeza kvintetu “The Soulful Crew”, u.c. mūzikas sastāviem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;


2014. gadā Kristīne sadarbībā ar Raimondu Paulu izdeva savu pirmo albūmu “Melns Ar Baltu”, kurā ir piedalījusies arī Sinfonettas Rīgas Stīgu grupa. Turpinot sadarbību ar Maestro Raimondu Paulu, 2918. gadā Kristīne izlaida albūmu “Kontastri”, kur dzirdams ir arī Latvijas Radio Bigbends.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Kristine Praulina &amp; The Soulful Cre tika dibināts 2017. gadā Kristīnes pavadībā. 2018. gada vasarā tika ierakstīts un jau oktobrī izdots grupas pirmais mini albūms “A Warmer October”. 2019. gada martā grupa izdeva savu pirmo singlu latviešu valodā “Kopā”, kurai tapa arī videoklips. 2020. gada aprīlī klajā nāca grupas dziesma “Mountains” ar videklipu par ieraksta procesu, kas tika veidots sadarbībā ar Rīgas Gospelkori. 2023. gadā izdots Lristine Praulina &amp; The Soulful Crew albūms “Textures”, kurš guva pašmāju mūzikas kritiķu atzinību. 2024. gadā izdoti singli “Jā, bet!” un “Tev Piestāv”. 2025. gadā izdots “Soulrietā” singls no topošajiem albūmiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Šobrīd Kristīne vada Rīgas Gospelkori, kas ir divkārtējs World Choir, zelta medaļas uzvarētās un aktīvi strādā ar savu orģinālgrupu The Soulful Crew un piedalās Latvijas Radio Bigbend koncerttūrēs. Paralēli darbojas kā solo māksliniece.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Mūzikas stils ==
Kristīnes Prauliņas mūzika tiek galvenokārt izpildīta [[:en:Jazz|Jazz]], Soul un Gospel žanru ietekmēs. Dažās dziesmās ir jūtama arī R&amp;B ietekme.

Kristīnes orģinālmūzikā tiek skartas mīlestības un dzīves jēgas tēmas, kā arī atbilžu meklēšana jautājumos kā cilvēka identitāte, pašapziņa un sava vieta pasaulē,

== Balvas ==
“Riga Jazz Stage 2014” Grand Prix uzvarētāja, staprtautiskajā džeza vokālistu konkurās.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmma.lv/kristine-praulina|title=Kristīne Prauliņa - Izpildītāji|website=Latvijas Mūzikas menedžmenta aģentūra|access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt;

1.sezonas “Ghetto faktors” uzvarētāja, Ghetto Games pasākumā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Orģinālmūzika ===

* ''“Soulrietā” (2025)''
* ''“Jā, bet!” (2024)''
* ''“Tev Piestāv” (2024)''
* ''“Textures” (2023) - albūms''
* ''“Change of Perspective” (2023)''
* ''“Ziemā” (2022)''
* ''“Groove With Me” (2020)''
* ''“Kopā” (2019)''
* ''“A Warmer October” (2018) - albūms''

=== Albūmi ar citiem ===

* ''“Snowman's Express” (2018)'' kopā ar Ralfu Eilandu un Very Cool Peopl
* ''“Kontrasti” (2018)'' kopā ar Raimondu Paulu un Latvijas Radio Bigbendu
* ''“Melns Ar Baltu” (2014)'' kopā ar Raimondu Paulu un Sinfonettas Rīgas Stīgu grupu
* ''“Koncertprogramma Pa Apli” Live (2020) Very Cool People &amp; ansis &amp; Edavārdi - albūms''

=== Dziesmas ar citiem māksliniekiem ===

* ''“Keep me” (2023)'' kopā ar Rigas Gospel kori
* ''“The Little Drummer Boy” (2020)'' kopā ar Ralfu Eilandu un Very Cool People
* ''“Mazais Bundzinieks” (2020)'' kopā ar Ralfu Eilandu un Very Cool People
* ''“Mountains” (2020)'' kopā ar Rigas Gospel kori
* ''”Netīri Trauki” (2019)'' kopā ar Edavārdi
* ''”Come Along” (2019)'' kopā ar Very Cool People
* ''“Kamēr Latvijā būs” (2018)'' kopā ar Latvijas Radio Bigbendu
* ''”We Should Dance” (2018)'' kopā ar Very Cool People

=== Sastopama arī ===

* ''“1979” (2023) Ozols''  - albūms
* ''“Pazudušais dēls” (2023) Ozols'' - singls
* ''”Īstas Acis” (2017) Edvārdi'' - albūms
* ''”Caution! Contains Words!” (2019) Very Cool People'' - albūms
* ''”Labirints” (2019) Very Cool People'' - singls
* ''“Pa Apli” (2018) Very Cool People'' - singls
* ''”1 000 000. Uvertīra” (2018) Arturs Skutelis un Tverumi'' - singls
* ''“Funkology” (2015) Very Cool People'' - albūms

== Populārākās dziesmas ==

* ''“Melns Ar Baltu” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''“Muzikanti Nedejo” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”Ko par laimi sauc” - albūms Kontrasti''
* ''“Dejo Ar Mani” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”No Rieta Līdz Rītausmai” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”Kamēr tev ir mīla” - albūms Kontrasti''
* ''“Zemenes Ar Pienu“ - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”Kopā”''
* ''”Jā, bet!”''
* ''“Kamēr Latvija būs” - albūms Kontrasi''

== Varētu arī interesēt ==

* [[:en:Jazz|Jazz]]
* Soul
* Gospel 
* R&amp;B
* Very Cool People
* Latvian Radio Bigbend
* Raimonds Pauls

== Atsauces ==</text>
      <sha1>tddqpbuh059d9cnrhw8hbrj7tvjxu7e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534790</id>
      <parentid>4534787</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T00:45:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Grāmatas</username>
        <id>151524</id>
      </contributor>
      <comment>Pieliku sasaistošus linkus uz informāciju, kas cilvēkiem papildus varētu interesēt, piemēram mākslinieki vai mūzikas žanri</comment>
      <origin>4534790</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6444" sha1="2c1biiwydmoifjnounwv1i0s5405947" xml:space="preserve">Kristīne Prauliņa (dzimusi 1992. gadā, Rīgā, Latvijā) ir Latviešu dziedātāja un mūzikas autore. Viņa galvenokārt izpilda [[:en:Jazz|Jazz]], [[Soulmūzika|Soul]], [[Blūzs|Blūza]] un [[Gospelis|Gospel]] kora mūziku.

Plašāku atpazīstamību Kristīne ieguva pēc izdotā albūma ar Raimondu Paulu “Melns Ar Baltu” un uzstājoties koncertos kopā ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] un uzvarot staptautiskā festivāla konkursu “[https://www.rigajazz.lv/en/ Riga Jazz Stage]”.

== Biogrāfija un Mūzikālā darbība ==
Kristīne Prauliņa savu mūzikas karjeru aizsāka 2003. gadā Rīgas Gospelkorī, kur apguva blūza, gospel un soul mūzikas pamattehnikas. 2013. gadā [https://ghetto.lv/lv/ Ghetto Games] rīkotajā “Ghetto faktors” Kristīne uzvarēja 1.sezonā (vēlāk šajā konkursā darbojoties kā vokālā mentore) un ieguva Grand Prix balvu starptautiskā džeza vokālistu konkurā “Riga Jazz Stage”. Neilgi pēc tam Kristīnei sākās sadarbība ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] un Maestro [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], kura divos pilnos albūmos ir dzirdama Kristīnes balss.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gammabalva.lv/musician/kristine-praulina|title=GAMMA|website=GAMMA|access-date=2026-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kā soliste Kristīne ir aktīvi koncertējusi gan Latvijā, gan ārzemēs ar: [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] (tai skaitā Ņujorkā, Vašingtonā, Briselē, u.c.); [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]]; Māra Briežkalna kvintetu; fanka grupu [[Very Cool People]]; orģinālmūzikas sastāvu Alaska Dreamers; savu džeza kvintetu “The Soulful Crew”, u.c. mūzikas sastāviem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;


2014. gadā Kristīne sadarbībā ar Raimondu Paulu izdeva savu pirmo albūmu “Melns Ar Baltu”, kurā ir piedalījusies arī Sinfonettas Rīgas Stīgu grupa. Turpinot sadarbību ar Maestro [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], 2918. gadā Kristīne izlaida albūmu “Kontastri”, kur dzirdams ir arī [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbends]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Kristine Praulina &amp; The Soulful Crew tika dibināts 2017. gadā Kristīnes pavadībā. 2018. gada vasarā tika ierakstīts un jau oktobrī izdots grupas pirmais mini albūms “A Warmer October”. 2019. gada martā grupa izdeva savu pirmo singlu latviešu valodā “Kopā”, kurai tapa arī videoklips. 2020. gada aprīlī klajā nāca grupas dziesma “Mountains” ar videklipu par ieraksta procesu, kas tika veidots sadarbībā ar Rīgas Gospelkori. 2023. gadā izdots Kristine Praulina &amp; The Soulful Crew albūms “Textures”, kurš guva pašmāju mūzikas kritiķu atzinību. 2024. gadā izdoti singli “Jā, bet!” un “Tev Piestāv”. 2025. gadā izdots “Soulrietā” singls no topošajiem albūmiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Šobrīd Kristīne vada Rīgas Gospelkori, kas ir divkārtējs World Choir, zelta medaļas uzvarētās un aktīvi strādā ar savu orģinālgrupu The Soulful Crew un piedalās Latvijas Radio Bigbend koncerttūrēs. Paralēli darbojas kā solo māksliniece.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Mūzikas stils ==
Kristīnes Prauliņas mūzika tiek galvenokārt izpildīta [[:en:Jazz|Jazz]], [[Soulmūzika|Soul]] un [[Gospelis|Gospel]] žanru ietekmēs. Dažās dziesmās ir jūtama arī [[R&amp;B]] ietekme.

Kristīnes orģinālmūzikā tiek skartas mīlestības un dzīves jēgas tēmas, kā arī atbilžu meklēšana jautājumos kā cilvēka identitāte, pašapziņa un sava vieta pasaulē,

== Balvas ==
“Riga Jazz Stage 2014” Grand Prix uzvarētāja, staprtautiskajā džeza vokālistu konkurās.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmma.lv/kristine-praulina|title=Kristīne Prauliņa - Izpildītāji|website=Latvijas Mūzikas menedžmenta aģentūra|access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt;

1.sezonas “Ghetto faktors” uzvarētāja, Ghetto Games pasākumā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Orģinālmūzika ===

* ''“Soulrietā” (2025)''
* ''“Jā, bet!” (2024)''
* ''“Tev Piestāv” (2024)''
* ''“Textures” (2023) - albūms''
* ''“Change of Perspective” (2023)''
* ''“Ziemā” (2022)''
* ''“Groove With Me” (2020)''
* ''“Kopā” (2019)''
* ''“A Warmer October” (2018) - albūms''

=== Albūmi ar citiem ===

* ''“Snowman's Express” (2018)'' kopā ar Ralfu Eilandu un Very Cool Peopl
* ''“Kontrasti” (2018)'' kopā ar Raimondu Paulu un Latvijas Radio Bigbendu
* ''“Melns Ar Baltu” (2014)'' kopā ar Raimondu Paulu un Sinfonettas Rīgas Stīgu grupu
* ''“Koncertprogramma Pa Apli” Live (2020) Very Cool People &amp; ansis &amp; Edavārdi - albūms''

=== Dziesmas ar citiem māksliniekiem ===

* ''“Keep me” (2023)'' kopā ar Rigas Gospel kori
* ''“The Little Drummer Boy” (2020)'' kopā ar Ralfu Eilandu un Very Cool People
* ''“Mazais Bundzinieks” (2020)'' kopā ar Ralfu Eilandu un Very Cool People
* ''“Mountains” (2020)'' kopā ar Rigas Gospel kori
* ''”Netīri Trauki” (2019)'' kopā ar Edavārdi
* ''”Come Along” (2019)'' kopā ar Very Cool People
* ''“Kamēr Latvijā būs” (2018)'' kopā ar Latvijas Radio Bigbendu
* ''”We Should Dance” (2018)'' kopā ar Very Cool People

=== Sastopama arī ===

* ''“1979” (2023) Ozols''  - albūms
* ''“Pazudušais dēls” (2023) Ozols'' - singls
* ''”Īstas Acis” (2017) Edvārdi'' - albūms
* ''”Caution! Contains Words!” (2019) Very Cool People'' - albūms
* ''”Labirints” (2019) Very Cool People'' - singls
* ''“Pa Apli” (2018) Very Cool People'' - singls
* ''”1 000 000. Uvertīra” (2018) Arturs Skutelis un Tverumi'' - singls
* ''“Funkology” (2015) Very Cool People'' - albūms

== Populārākās dziesmas ==

* ''“Melns Ar Baltu” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''“Muzikanti Nedejo” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”Ko par laimi sauc” - albūms Kontrasti''
* ''“Dejo Ar Mani” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”No Rieta Līdz Rītausmai” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”Kamēr tev ir mīla” - albūms Kontrasti''
* ''“Zemenes Ar Pienu“ - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”Kopā”''
* ''”Jā, bet!”''
* ''“Kamēr Latvija būs” - albūms Kontrasi''

== Varētu arī interesēt ==

* [[:en:Jazz|Jazz]]
* [[:en:Soul_music|Soul]]
* [[:en:Gospel_music|Gospel]]
* [[:en:Rhythm_and_blues|R&amp;B]]
* [[Very Cool People]]
* [[Latvijas Radio bigbends|Latvian Radio Bigbend]]
* [[Raimonds Pauls]]

== Atsauces ==</text>
      <sha1>2c1biiwydmoifjnounwv1i0s5405947</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534791</id>
      <parentid>4534790</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T00:49:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Grāmatas</username>
        <id>151524</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534791</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6694" sha1="4z4n3lx6s9tbydf0ixrimt3eqjhp7ov" xml:space="preserve">Kristīne Prauliņa (dzimusi 1992. gadā, Rīgā, Latvijā) ir Latviešu dziedātāja un mūzikas autore. Viņa galvenokārt izpilda [[:en:Jazz|Jazz]], [[Soulmūzika|Soul]], [[Blūzs|Blūza]] un [[Gospelis|Gospel]] kora mūziku.

Plašāku atpazīstamību Kristīne ieguva pēc izdotā albūma ar Raimondu Paulu “Melns Ar Baltu” un uzstājoties koncertos kopā ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] un uzvarot staptautiskā festivāla konkursu “[https://www.rigajazz.lv/en/ Riga Jazz Stage]”.

== Biogrāfija un Mūzikālā darbība ==
Kristīne Prauliņa savu mūzikas karjeru aizsāka 2003. gadā Rīgas Gospelkorī, kur apguva blūza, gospel un soul mūzikas pamattehnikas. 2013. gadā [https://ghetto.lv/lv/ Ghetto Games] rīkotajā “Ghetto faktors” Kristīne uzvarēja 1.sezonā (vēlāk šajā konkursā darbojoties kā vokālā mentore) un ieguva Grand Prix balvu starptautiskā džeza vokālistu konkurā “Riga Jazz Stage”. Neilgi pēc tam Kristīnei sākās sadarbība ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] un Maestro [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], kura divos pilnos albūmos ir dzirdama Kristīnes balss.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gammabalva.lv/musician/kristine-praulina|title=GAMMA|website=GAMMA|access-date=2026-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kā soliste Kristīne ir aktīvi koncertējusi gan Latvijā, gan ārzemēs ar: [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] (tai skaitā Ņujorkā, Vašingtonā, Briselē, u.c.); [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]]; Māra Briežkalna kvintetu; fanka grupu [[Very Cool People]]; orģinālmūzikas sastāvu Alaska Dreamers; savu džeza kvintetu “The Soulful Crew”, u.c. mūzikas sastāviem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;


2014. gadā Kristīne sadarbībā ar Raimondu Paulu izdeva savu pirmo albūmu “Melns Ar Baltu”, kurā ir piedalījusies arī Sinfonettas Rīgas Stīgu grupa. Turpinot sadarbību ar Maestro [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], 2918. gadā Kristīne izlaida albūmu “Kontastri”, kur dzirdams ir arī [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbends]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Kristine Praulina &amp; The Soulful Crew tika dibināts 2017. gadā Kristīnes pavadībā. 2018. gada vasarā tika ierakstīts un jau oktobrī izdots grupas pirmais mini albūms “A Warmer October”. 2019. gada martā grupa izdeva savu pirmo singlu latviešu valodā “Kopā”, kurai tapa arī videoklips. 2020. gada aprīlī klajā nāca grupas dziesma “Mountains” ar videklipu par ieraksta procesu, kas tika veidots sadarbībā ar Rīgas Gospelkori. 2023. gadā izdots Kristine Praulina &amp; The Soulful Crew albūms “Textures”, kurš guva pašmāju mūzikas kritiķu atzinību. 2024. gadā izdoti singli “Jā, bet!” un “Tev Piestāv”. 2025. gadā izdots “Soulrietā” singls no topošajiem albūmiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Šobrīd Kristīne vada Rīgas Gospelkori, kas ir divkārtējs World Choir, zelta medaļas uzvarētās un aktīvi strādā ar savu orģinālgrupu The Soulful Crew un piedalās Latvijas Radio Bigbend koncerttūrēs. Paralēli darbojas kā solo māksliniece.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Mūzikas stils ==
Kristīnes Prauliņas mūzika tiek galvenokārt izpildīta [[:en:Jazz|Jazz]], [[Soulmūzika|Soul]] un [[Gospelis|Gospel]] žanru ietekmēs. Dažās dziesmās ir jūtama arī [[R&amp;B]] ietekme.

Kristīnes orģinālmūzikā tiek skartas mīlestības un dzīves jēgas tēmas, kā arī atbilžu meklēšana jautājumos kā cilvēka identitāte, pašapziņa un sava vieta pasaulē,

== Balvas ==
“Riga Jazz Stage 2014” Grand Prix uzvarētāja, staprtautiskajā džeza vokālistu konkurās.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmma.lv/kristine-praulina|title=Kristīne Prauliņa - Izpildītāji|website=Latvijas Mūzikas menedžmenta aģentūra|access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt;

1.sezonas “Ghetto faktors” uzvarētāja, Ghetto Games pasākumā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Orģinālmūzika ===

* ''“Soulrietā” (2025)''
* ''“Jā, bet!” (2024)''
* ''“Tev Piestāv” (2024)''
* ''“Textures” (2023) - albūms''
* ''“Change of Perspective” (2023)''
* ''“Ziemā” (2022)''
* ''“Groove With Me” (2020)''
* ''“Kopā” (2019)''
* ''“A Warmer October” (2018) - albūms''

=== Albūmi ar citiem ===

* ''“Snowman's Express” (2018)'' kopā ar [[Ralfs Eilands|Ralfu Eilandu]] un [[Very Cool People]]
* ''“Kontrasti” (2018)'' kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] un [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]]
* ''“Melns Ar Baltu” (2014)'' kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] un Sinfonettas Rīgas Stīgu grupu
* ''“Koncertprogramma Pa Apli” Live (2020) [[Very Cool People]] &amp; [[ansis]] &amp; [[Edavārdi]] - albūms''

=== Dziesmas ar citiem māksliniekiem ===

* ''“Keep me” (2023)'' kopā ar Rigas Gospel kori
* ''“The Little Drummer Boy” (2020)'' kopā ar [[Ralfs Eilands|Ralfu Eilandu]] un [[Very Cool People]]
* ''“Mazais Bundzinieks” (2020)'' kopā ar [[Ralfs Eilands|Ralfu Eilandu]] un [[Very Cool People]]
* ''“Mountains” (2020)'' kopā ar Rigas Gospel kori
* ''”Netīri Trauki” (2019)'' kopā ar [[Edavārdi]]
* ''”Come Along” (2019)'' kopā ar [[Very Cool People]]
* ''“Kamēr Latvijā būs” (2018)'' kopā ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]]
* ''”We Should Dance” (2018)'' kopā ar [[Very Cool People]]

=== Sastopama arī ===

* ''“1979” (2023) [[Ozols (reperis)|Ozols]]''  - albūms
* ''“Pazudušais dēls” (2023) [[Ozols (reperis)|Ozols]]'' - singls
* ''”Īstas Acis” (2017) [[Edavārdi]]'' - albūms
* ''”Caution! Contains Words!” (2019) [[Very Cool People]]'' - albūms
* ''”Labirints” (2019) [[Very Cool People]]'' - singls
* ''“Pa Apli” (2018) [[Very Cool People]]'' - singls
* ''”1 000 000. Uvertīra” (2018) [[Arturs Skutelis]] un Tverumi'' - singls
* ''“Funkology” (2015) [[Very Cool People]]'' - albūms

== Populārākās dziesmas ==

* ''“Melns Ar Baltu” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''“Muzikanti Nedejo” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”Ko par laimi sauc” - albūms Kontrasti''
* ''“Dejo Ar Mani” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”No Rieta Līdz Rītausmai” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”Kamēr tev ir mīla” - albūms Kontrasti''
* ''“Zemenes Ar Pienu“ - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”Kopā”''
* ''”Jā, bet!”''
* ''“Kamēr Latvija būs” - albūms Kontrasi''

== Varētu arī interesēt ==

* [[:en:Jazz|Jazz]]
* [[:en:Soul_music|Soul]]
* [[:en:Gospel_music|Gospel]]
* [[:en:Rhythm_and_blues|R&amp;B]]
* [[Very Cool People]]
* [[Latvijas Radio bigbends|Latvian Radio Bigbend]]
* [[Raimonds Pauls]]

== Atsauces ==</text>
      <sha1>4z4n3lx6s9tbydf0ixrimt3eqjhp7ov</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534807</id>
      <parentid>4534791</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:07:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>{{jāuzlabo|Pareizrakstība, noformējums, dzimšanas datums utt.}}</comment>
      <origin>4534807</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6592" sha1="c90x8xi1yyy6s3cgwajv1g2clv5kui3" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{jāuzlabo|Pareizrakstība, noformējums, dzimšanas datums utt.}}
Kristīne Prauliņa (dzimusi 1992. gadā, Rīgā, Latvijā) ir Latviešu dziedātāja un mūzikas autore. Viņa galvenokārt izpilda [[:en:Jazz|Jazz]], [[Soulmūzika|Soul]], [[Blūzs|Blūza]] un [[Gospelis|Gospel]] kora mūziku.

Plašāku atpazīstamību Kristīne ieguva pēc izdotā albūma ar Raimondu Paulu “Melns Ar Baltu” un uzstājoties koncertos kopā ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] un uzvarot staptautiskā festivāla konkursu “[https://www.rigajazz.lv/en/ Riga Jazz Stage]”.

== Biogrāfija un Mūzikālā darbība ==
Kristīne Prauliņa savu mūzikas karjeru aizsāka 2003. gadā Rīgas Gospelkorī, kur apguva blūza, gospel un soul mūzikas pamattehnikas. 2013. gadā [https://ghetto.lv/lv/ Ghetto Games] rīkotajā “Ghetto faktors” Kristīne uzvarēja 1.sezonā (vēlāk šajā konkursā darbojoties kā vokālā mentore) un ieguva Grand Prix balvu starptautiskā džeza vokālistu konkurā “Riga Jazz Stage”. Neilgi pēc tam Kristīnei sākās sadarbība ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] un Maestro [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], kura divos pilnos albūmos ir dzirdama Kristīnes balss.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gammabalva.lv/musician/kristine-praulina|title=GAMMA|website=GAMMA|access-date=2026-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kā soliste Kristīne ir aktīvi koncertējusi gan Latvijā, gan ārzemēs ar: [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] (tai skaitā Ņujorkā, Vašingtonā, Briselē, u.c.); [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]]; Māra Briežkalna kvintetu; fanka grupu [[Very Cool People]]; orģinālmūzikas sastāvu Alaska Dreamers; savu džeza kvintetu “The Soulful Crew”, u.c. mūzikas sastāviem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2014. gadā Kristīne sadarbībā ar Raimondu Paulu izdeva savu pirmo albūmu “Melns Ar Baltu”, kurā ir piedalījusies arī Sinfonettas Rīgas Stīgu grupa. Turpinot sadarbību ar Maestro [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], 2918. gadā Kristīne izlaida albūmu “Kontastri”, kur dzirdams ir arī [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbends]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Kristine Praulina &amp; The Soulful Crew tika dibināts 2017. gadā Kristīnes pavadībā. 2018. gada vasarā tika ierakstīts un jau oktobrī izdots grupas pirmais mini albūms “A Warmer October”. 2019. gada martā grupa izdeva savu pirmo singlu latviešu valodā “Kopā”, kurai tapa arī videoklips. 2020. gada aprīlī klajā nāca grupas dziesma “Mountains” ar videklipu par ieraksta procesu, kas tika veidots sadarbībā ar Rīgas Gospelkori. 2023. gadā izdots Kristine Praulina &amp; The Soulful Crew albūms “Textures”, kurš guva pašmāju mūzikas kritiķu atzinību. 2024. gadā izdoti singli “Jā, bet!” un “Tev Piestāv”. 2025. gadā izdots “Soulrietā” singls no topošajiem albūmiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Šobrīd Kristīne vada Rīgas Gospelkori, kas ir divkārtējs World Choir, zelta medaļas uzvarētās un aktīvi strādā ar savu orģinālgrupu The Soulful Crew un piedalās Latvijas Radio Bigbend koncerttūrēs. Paralēli darbojas kā solo māksliniece.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Mūzikas stils ==
Kristīnes Prauliņas mūzika tiek galvenokārt izpildīta [[:en:Jazz|Jazz]], [[Soulmūzika|Soul]] un [[Gospelis|Gospel]] žanru ietekmēs. Dažās dziesmās ir jūtama arī [[R&amp;B]] ietekme.

Kristīnes orģinālmūzikā tiek skartas mīlestības un dzīves jēgas tēmas, kā arī atbilžu meklēšana jautājumos kā cilvēka identitāte, pašapziņa un sava vieta pasaulē,

== Balvas ==
“Riga Jazz Stage 2014” Grand Prix uzvarētāja, staprtautiskajā džeza vokālistu konkurās.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmma.lv/kristine-praulina|title=Kristīne Prauliņa - Izpildītāji|website=Latvijas Mūzikas menedžmenta aģentūra|access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt;

1.sezonas “Ghetto faktors” uzvarētāja, Ghetto Games pasākumā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Orģinālmūzika ===

* ''“Soulrietā” (2025)''
* ''“Jā, bet!” (2024)''
* ''“Tev Piestāv” (2024)''
* ''“Textures” (2023) - albūms''
* ''“Change of Perspective” (2023)''
* ''“Ziemā” (2022)''
* ''“Groove With Me” (2020)''
* ''“Kopā” (2019)''
* ''“A Warmer October” (2018) - albūms''

=== Albūmi ar citiem ===

* ''“Snowman's Express” (2018)'' kopā ar [[Ralfs Eilands|Ralfu Eilandu]] un [[Very Cool People]]
* ''“Kontrasti” (2018)'' kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] un [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]]
* ''“Melns Ar Baltu” (2014)'' kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] un Sinfonettas Rīgas Stīgu grupu
* ''“Koncertprogramma Pa Apli” Live (2020) [[Very Cool People]] &amp; [[ansis]] &amp; [[Edavārdi]] - albūms''

=== Dziesmas ar citiem māksliniekiem ===

* ''“Keep me” (2023)'' kopā ar Rigas Gospel kori
* ''“The Little Drummer Boy” (2020)'' kopā ar [[Ralfs Eilands|Ralfu Eilandu]] un [[Very Cool People]]
* ''“Mazais Bundzinieks” (2020)'' kopā ar [[Ralfs Eilands|Ralfu Eilandu]] un [[Very Cool People]]
* ''“Mountains” (2020)'' kopā ar Rigas Gospel kori
* ''”Netīri Trauki” (2019)'' kopā ar [[Edavārdi]]
* ''”Come Along” (2019)'' kopā ar [[Very Cool People]]
* ''“Kamēr Latvijā būs” (2018)'' kopā ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]]
* ''”We Should Dance” (2018)'' kopā ar [[Very Cool People]]

=== Sastopama arī ===

* ''“1979” (2023) [[Ozols (reperis)|Ozols]]''  - albūms
* ''“Pazudušais dēls” (2023) [[Ozols (reperis)|Ozols]]'' - singls
* ''”Īstas Acis” (2017) [[Edavārdi]]'' - albūms
* ''”Caution! Contains Words!” (2019) [[Very Cool People]]'' - albūms
* ''”Labirints” (2019) [[Very Cool People]]'' - singls
* ''“Pa Apli” (2018) [[Very Cool People]]'' - singls
* ''”1 000 000. Uvertīra” (2018) [[Arturs Skutelis]] un Tverumi'' - singls
* ''“Funkology” (2015) [[Very Cool People]]'' - albūms

== Populārākās dziesmas ==

* ''“Melns Ar Baltu” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''“Muzikanti Nedejo” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”Ko par laimi sauc” - albūms Kontrasti''
* ''“Dejo Ar Mani” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”No Rieta Līdz Rītausmai” - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”Kamēr tev ir mīla” - albūms Kontrasti''
* ''“Zemenes Ar Pienu“ - albūms Melns Ar Baltu''
* ''”Kopā”''
* ''”Jā, bet!”''
* ''“Kamēr Latvija būs” - albūms Kontrasi''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]</text>
      <sha1>c90x8xi1yyy6s3cgwajv1g2clv5kui3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534954</id>
      <parentid>4534807</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T10:09:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kaamis007</username>
        <id>67303</id>
      </contributor>
      <comment>precizēju</comment>
      <origin>4534954</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6075" sha1="mcxx8dt5m5te1ng1tj68kvtem8u79qw" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{jāuzlabo|Pareizrakstība, noformējums, dzimšanas datums utt.}}
'''Kristīne Prauliņa''' (dzimusi 1992. gadā [[Rīga|Rīgā]], Latvijā) ir latviešu [[Dziedātājs|dziedātāja]] un mūzikas autore. Viņa galvenokārt izpilda [[Džezs|džeza]], [[Soulmūzika|soula]] un [[Gospelis|gospeļa]] kora mūziku.

Plašāku atpazīstamību Kristīne ieguva pēc izdotā albuma ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] “Melns Ar Baltu”, kā arī uzstājoties koncertos kopā ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] un uzvarot starptautiskā festivāla konkursā “Riga Jazz Stage”.

== Biogrāfija un Mūzikālā darbība ==
Kristīne Prauliņa savu mūzikas karjeru aizsāka 2003. gadā Rīgas Gospelkorī, kur apguva blūza, gospel un soul mūzikas pamattehnikas. 2013. gadā Ghetto Games rīkotajā “Ghetto faktors” Kristīne uzvarēja 1.sezonā (vēlāk šajā konkursā darbojoties kā vokālā mentore) un ieguva Grand Prix balvu starptautiskā džeza vokālistu konkurā “Riga Jazz Stage”. Neilgi pēc tam Kristīnei sākās sadarbība ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] un Maestro [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], kura divos pilnos albūmos ir dzirdama Kristīnes balss.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gammabalva.lv/musician/kristine-praulina|title=GAMMA|website=GAMMA|access-date=2026-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kā soliste Kristīne ir aktīvi koncertējusi gan Latvijā, gan ārzemēs ar Latvijas Radio Bigbendu (tai skaitā Ņujorkā, Vašingtonā, Briselē, u.c.), Raimondu Paulu, Māra Briežkalna kvintetu, fanka grupu [[Very Cool People]], orģinālmūzikas sastāvu ''Alaska Dreamers,'' savu džeza kvintetu “The Soulful Crew” u.c. mūzikas sastāviem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2014. gadā Kristīne sadarbībā ar Raimondu Paulu izdeva savu pirmo albūmu “Melns Ar Baltu”, kurā ir piedalījusies arī ''[[Sinfonietta Rīga|Sinfonietta Riga]]'' Stīgu grupa. Turpinot sadarbību ar Maestro [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], 2918. gadā Kristīne izlaida albumu “Kontrasti”, kur dzirdams ir arī [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbends]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

''Kristine Praulina &amp; The Soulful Crew'' tika dibināts 2017. gadā Kristīnes pavadībā. 2018. gada vasarā tika ierakstīts un jau oktobrī izdots grupas pirmais mini albums “A Warmer October”. 2019. gada martā grupa izdeva savu pirmo singlu latviešu valodā “Kopā”, kurai tapa arī videoklips. 2020. gada aprīlī klajā nāca grupas dziesma “Mountains” ar videklipu par ieraksta procesu, kas tika veidots sadarbībā ar Rīgas Gospelkori. 2023. gadā izdots Kristine Praulina &amp; The Soulful Crew albums “Textures”, kurš guva pašmāju mūzikas kritiķu atzinību. 2024. gadā izdoti singli “Jā, bet!” un “Tev Piestāv”. 2025. gadā izdots “Soulrietā” singls no topošajiem albūmiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Šobrīd Kristīne vada Rīgas Gospelkori, kas ir divkārtējs ''World Choir'' konkursa zelta medaļas uzvarētājs un aktīvi strādā ar savu orģinālgrupu ''The Soulful Crew'' un piedalās Latvijas Radio Bigbend koncerttūrēs. Paralēli darbojas kā solo māksliniece.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Mūzikas stils ==
Kristīnes Prauliņas mūzika seko džeza, soula un gospeļa žanram. Dažās dziesmās ir jūtama arī [[Ritmblūzs|R&amp;B]] ietekme.

Kristīnes orģinālmūzikā tiek skartas mīlestības un dzīves jēgas tēmas, kā arī atbilžu meklēšana jautājumos kā cilvēka identitāte, pašapziņa un sava vieta pasaulē.{{Nepieciešama atsauce}}

== Balvas ==
“Riga Jazz Stage 2014” ''Grand Prix'' uzvarētāja, staprtautiskajā džeza vokālistu konkurās.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmma.lv/kristine-praulina|title=Kristīne Prauliņa - Izpildītāji|website=Latvijas Mūzikas menedžmenta aģentūra|access-date=2026-10-12}}&lt;/ref&gt;

1.&amp;nbsp;sezonas “Ghetto faktors” uzvarētāja, ''Ghetto Games'' pasākumā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Orģinālmūzika ===

* ''“Soulrietā” (2025)''
* ''“Jā, bet!” (2024)''
* ''“Tev Piestāv” (2024)''
* ''“Textures” (2023) — albums''
* ''“Change of Perspective” (2023)''
* ''“Ziemā” (2022)''
* ''“Groove With Me” (2020)''
* ''“Kopā” (2019)''
* ''“A Warmer October” (2018) — albums''

=== Albūmi ar citiem ===

* ''“Snowman's Express” (2018)'' kopā ar [[Ralfs Eilands|Ralfu Eilandu]] un [[Very Cool People]]
* ''“Kontrasti” (2018)'' kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] un [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]]
* ''“Melns Ar Baltu” (2014)'' kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] un Sinfonettas Rīgas Stīgu grupu
* ''“Koncertprogramma Pa Apli” Live (2020) [[Very Cool People]] &amp; [[ansis]] &amp; [[Edavārdi]] — albums''

=== Dziesmas ar citiem māksliniekiem ===

* ''“Keep me” (2023)'' kopā ar Rīgas Gospelkori
* ''“The Little Drummer Boy” (2020)'' kopā ar [[Ralfs Eilands|Ralfu Eilandu]] un [[Very Cool People]]
* ''“Mazais Bundzinieks” (2020)'' kopā ar [[Ralfs Eilands|Ralfu Eilandu]] un [[Very Cool People]]
* ''“Mountains” (2020)'' kopā ar Rīgas Gospelkori
* ''”Netīri Trauki” (2019)'' kopā ar [[Edavārdi]]
* ''”Come Along” (2019)'' kopā ar [[Very Cool People]]
* ''“Kamēr Latvijā būs” (2018)'' kopā ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]]
* ''”We Should Dance” (2018)'' kopā ar [[Very Cool People]]

=== Sastopama arī ===

* ''“1979” (2023) [[Ozols (reperis)|Ozols]]''  — albums
* ''“Pazudušais dēls” (2023) [[Ozols (reperis)|Ozols]]'' — singls
* ''”Īstas Acis” (2017) [[Edavārdi]]'' — albums
* ''”Caution! Contains Words!” (2019) [[Very Cool People]]'' — albums
* ''”Labirints” (2019) [[Very Cool People]]'' — singls
* ''“Pa Apli” (2018) [[Very Cool People]]'' — singls
* ''”1 000 000. Uvertīra” (2018) [[Arturs Skutelis]] un Tverumi'' — singls
* ''“Funkology” (2015) [[Very Cool People]]'' — albums

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]</text>
      <sha1>mcxx8dt5m5te1ng1tj68kvtem8u79qw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Panabo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641406</id>
    <revision>
      <id>4534810</id>
      <timestamp>2026-10-12T03:22:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>BlackDadWhiteMom</username>
        <id>151763</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste  | name                     = Panabo  | official_name            = ''Panabo''  | nickname                 =   | motto                    =   | settlement_type          = pilsēta  | image_skyline            = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1                   = Panabo city downtown at night.jpg | image2...</comment>
      <origin>4534810</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3147" sha1="pkplrpw9eqb5xivi06xfswc6dy0f7ae" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Panabo
 | official_name            = ''Panabo''
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1                   = Panabo city downtown at night.jpg
| image2                   = Pink Beetle at Panabo City Hall.jp
| image6                   = 
}}
 | image_caption            = 
 |image_flag             = {{#property:P41}}
 |flag_size              = 120x80px
 |image_seal             = {{#property:P158}}
 |seal_size              = 100x80px
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              =
 | pushpin_map              = Filipīnas#Mindanao
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | image_map                = Ph locator davao del norte panabo.png
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_type2        = Province
 | subdivision_name         = {{karogs|Filipīnas}}
 | subdivision_name1        = [[Davao reģions|Davao]]
 | subdivision_name2        = [[Ziemeļdavao]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1949
 | established_title1       = Pilsēta
 | established_date1        = 2001
 | established_title2       = Neatkarīga pilsēta
 | established_date2        = 
 | parts_type               = Barangajas
 | parts                    = 40
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 251.23
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2024
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 211242
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[PST]]
 | utc_offset               = +8
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 7 | latm = 18 | lats = 05 | latNS = N
 | longd = 125 | longm = 40 | longs = 51 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta kods
 | postal_code              = 8105
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 117
 | website                  = {{URL|http://www.panabocity.gov.ph/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Panabo''' ({{val|fil|Lungsod ng Panabo}}, {{val|en|City of Panabo}}, {{val|ceb|Dakbayan sa Dakbayan sa Panabo}}) ir pilsēta [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Davao reģions|Davao]] reģionā, [[Ziemeļdavao]] provinces galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Saskaņā ar 2024. gada tautas skaitīšanas datiem pilsētā dzīvo 211 242 iedzīvotāji.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filipīnu pilsētas]]
[[Kategorija:Davao reģions]]
[[Kategorija:Ziemeļdavao]]</text>
      <sha1>pkplrpw9eqb5xivi06xfswc6dy0f7ae</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534812</id>
      <parentid>4534810</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T03:24:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>BlackDadWhiteMom</username>
        <id>151763</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534812</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3146" sha1="1gabql38o0traqflis45xz6rao2v5m5" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Panabo
 | official_name            = ''Panabo''
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1                   = Panabo city downtown at night.jpg
| image2                   = Pink Beetle at Panabo City Hall.jp
| image6                   = 
}}
 | image_caption            = 
 |image_flag             = {{#property:P41}}
 |flag_size              = 120x80px
 |image_seal             = {{#property:P158}}
 |seal_size              = 100x80px
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              =
 | pushpin_map              = Filipīnas#Mindanao
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | image_map                = Ph locator davao del norte panabo.png
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_type2        = Province
 | subdivision_name         = {{karogs|Filipīnas}}
 | subdivision_name1        = [[Davao reģions|Davao]]
 | subdivision_name2        = [[Ziemeļdavao]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1949
 | established_title1       = Pilsēta
 | established_date1        = 2001
 | established_title2       = Neatkarīga pilsēta
 | established_date2        = 
 | parts_type               = Barangajas
 | parts                    = 40
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 251.23
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2024
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 211242
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[PST]]
 | utc_offset               = +8
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 7 | latm = 18 | lats = 05 | latNS = N
 | longd = 125 | longm = 40 | longs = 51 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta kods
 | postal_code              = 8105
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 74
 | website                  = {{URL|http://www.panabocity.gov.ph/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Panabo''' ({{val|fil|Lungsod ng Panabo}}, {{val|en|City of Panabo}}, {{val|ceb|Dakbayan sa Dakbayan sa Panabo}}) ir pilsēta [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Davao reģions|Davao]] reģionā, [[Ziemeļdavao]] provinces galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Saskaņā ar 2024. gada tautas skaitīšanas datiem pilsētā dzīvo 211 242 iedzīvotāji.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filipīnu pilsētas]]
[[Kategorija:Davao reģions]]
[[Kategorija:Ziemeļdavao]]</text>
      <sha1>1gabql38o0traqflis45xz6rao2v5m5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534822</id>
      <parentid>4534812</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T04:11:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Kaut kā angļu teksts par galvaspilsētu nepiekrīt un noliek Panabo tikai novada pilsētas (component city) statusā,</comment>
      <origin>4534822</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3134" sha1="tw7qea691jqxh0gxt7mtmugo4m6rcuh" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Panabo
 | official_name            = ''Panabo''
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1                   = Panabo city downtown at night.jpg
| image2                   = Pink Beetle at Panabo City Hall.jp
| image6                   = 
}}
 | image_caption            = 
 |image_flag             = {{#property:P41}}
 |flag_size              = 120x80px
 |image_seal             = {{#property:P158}}
 |seal_size              = 100x80px
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              =
 | pushpin_map              = Filipīnas#Mindanao
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | image_map                = Ph locator davao del norte panabo.png
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_type2        = Province
 | subdivision_name         = {{karogs|Filipīnas}}
 | subdivision_name1        = [[Davao reģions|Davao]]
 | subdivision_name2        = [[Ziemeļdavao]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1949
 | established_title1       = Pilsēta
 | established_date1        = 2001
 | established_title2       = Neatkarīga pilsēta
 | established_date2        = 
 | parts_type               = Barangajas
 | parts                    = 40
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 251.23
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2024
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 211242
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[PST]]
 | utc_offset               = +8
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 7 | latm = 18 | lats = 05 | latNS = N
 | longd = 125 | longm = 40 | longs = 51 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta kods
 | postal_code              = 8105
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 74
 | website                  = {{URL|http://www.panabocity.gov.ph/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Panabo''' ({{val|fil|Lungsod ng Panabo}}, {{val|en|City of Panabo}}, {{val|ceb|Dakbayan sa Dakbayan sa Panabo}}) ir pilsēta [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Davao reģions|Davao]] reģionā, [[Ziemeļdavao]] provinces otrā lielākā pilsēta. Saskaņā ar 2024. gada tautas skaitīšanas datiem pilsētā dzīvo 211 242 iedzīvotāji.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filipīnu pilsētas]]
[[Kategorija:Davao reģions]]
[[Kategorija:Ziemeļdavao]]</text>
      <sha1>tw7qea691jqxh0gxt7mtmugo4m6rcuh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534829</id>
      <parentid>4534822</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T04:42:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4534829</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3135" sha1="l465iz0xcx5roz9gzh7bsgjs2mi5bii" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Panabo
 | official_name            = ''Panabo''
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1                   = Panabo city downtown at night.jpg
| image2                   = Pink Beetle at Panabo City Hall.jpg
| image6                   = 
}}
 | image_caption            = 
 |image_flag             = {{#property:P41}}
 |flag_size              = 120x80px
 |image_seal             = {{#property:P158}}
 |seal_size              = 100x80px
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              =
 | pushpin_map              = Filipīnas#Mindanao
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | image_map                = Ph locator davao del norte panabo.png
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_type2        = Province
 | subdivision_name         = {{karogs|Filipīnas}}
 | subdivision_name1        = [[Davao reģions|Davao]]
 | subdivision_name2        = [[Ziemeļdavao]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1949
 | established_title1       = Pilsēta
 | established_date1        = 2001
 | established_title2       = Neatkarīga pilsēta
 | established_date2        = 
 | parts_type               = Barangajas
 | parts                    = 40
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 251.23
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2024
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 211242
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[PST]]
 | utc_offset               = +8
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 7 | latm = 18 | lats = 05 | latNS = N
 | longd = 125 | longm = 40 | longs = 51 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta kods
 | postal_code              = 8105
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 74
 | website                  = {{URL|http://www.panabocity.gov.ph/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Panabo''' ({{val|fil|Lungsod ng Panabo}}, {{val|en|City of Panabo}}, {{val|ceb|Dakbayan sa Dakbayan sa Panabo}}) ir pilsēta [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Davao reģions|Davao]] reģionā, [[Ziemeļdavao]] provinces otrā lielākā pilsēta. Saskaņā ar 2024. gada tautas skaitīšanas datiem pilsētā dzīvo 211 242 iedzīvotāji.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filipīnu pilsētas]]
[[Kategorija:Davao reģions]]
[[Kategorija:Ziemeļdavao]]</text>
      <sha1>l465iz0xcx5roz9gzh7bsgjs2mi5bii</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:BlackDadWhiteMom</title>
    <ns>3</ns>
    <id>641407</id>
    <revision>
      <id>4534811</id>
      <timestamp>2026-10-12T03:22:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4534811</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="satfg5k5pk00qtgrdy5wb6jlh8qor1w" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=BlackDadWhiteMom}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.22 (EEST)</text>
      <sha1>satfg5k5pk00qtgrdy5wb6jlh8qor1w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas 800. gadadiena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641408</id>
    <redirect title="Rīgas astoņsimt gadu jubileja" />
    <revision>
      <id>4534819</id>
      <timestamp>2026-10-12T04:08:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Rīgas astoņsimt gadu jubileja]]</comment>
      <origin>4534819</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45" sha1="17kyme78hve4vzfa63nv06ngdgwqw8c" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rīgas astoņsimt gadu jubileja]]</text>
      <sha1>17kyme78hve4vzfa63nv06ngdgwqw8c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vespertilioninae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641409</id>
    <redirect title="Vakarsikspārņu apakšdzimta" />
    <revision>
      <id>4534840</id>
      <timestamp>2026-10-12T05:20:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vakarsikspārņu apakšdzimta]]</comment>
      <origin>4534840</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43" sha1="ogucmnc7o5pa93gyt55sy0ld13sc263" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vakarsikspārņu apakšdzimta]]</text>
      <sha1>ogucmnc7o5pa93gyt55sy0ld13sc263</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vespertilionoidea</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641410</id>
    <redirect title="Parasto sikspārņu virsdzimta" />
    <revision>
      <id>4534841</id>
      <timestamp>2026-10-12T05:22:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Parasto sikspārņu virsdzimta]]</comment>
      <origin>4534841</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" sha1="11akcftrybm999b4veew8x98ncdc9vy" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Parasto sikspārņu virsdzimta]]</text>
      <sha1>11akcftrybm999b4veew8x98ncdc9vy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Naktssikspārņu apakšdzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641411</id>
    <revision>
      <id>4534849</id>
      <timestamp>2026-10-12T05:42:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>uzsākts jauns raksts</comment>
      <origin>4534849</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1689" sha1="0hcky1vtjoc8oi6pg9i1wcycuuy356x" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Myotis myotis Großes Mausohr2.jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Myotinae ([[Tate]], 1942)
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
}}
'''Naktssikspārņu apakšdzimta''' (''Myotinae'') ir viena no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām. Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguna sikspārņu|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Vespertilioninae|vakarsikspārņu|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas.

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>0hcky1vtjoc8oi6pg9i1wcycuuy356x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534857</id>
      <parentid>4534849</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T05:51:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija</comment>
      <origin>4534857</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1698" sha1="3ajtab9cuc8ximzniamozftc4ufl4io" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Myotis myotis Großes Mausohr2.jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Myotinae ([[Tate]], 1942)
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
}}
'''Naktssikspārņu apakšdzimta''' (''Myotinae'') ir viena no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām. Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguna sikspārņu|Cauruļdeguna sikspārņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Vespertilioninae|vakarsikspārņu|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas.

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>3ajtab9cuc8ximzniamozftc4ufl4io</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534887</id>
      <parentid>4534857</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:12:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534887</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2639" sha1="c7zpqbdu0r9b5utp2514mno3tipvhoh" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Myotis myotis Großes Mausohr2.jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Myotinae ([[Tate]], 1942)
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
}}
'''Naktssikspārņu apakšdzimta''' (''Myotinae'') ir viena no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām. Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguņu|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Vespertilioninae|vakarsikspārņu|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas. 

Naktssikspārņu apakšdzimtā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, mūsdienās apvienotas 3 ģintis ar vairāk nekā 100 sugām. Vēl nesenā pagātnē šajā apkšdzimtā bija tikai viena ģints — {{TaksoSaite|Myotis|naktssikspārņu ģints|Naktssikspārņi}}.&lt;ref&gt;Ruedi, Manuel; Csorba, Gábor; Lin, Liang-Kong; Chou, C-H (2015-02-20). [https://www.researchgate.net/publication/272830083_Molecular_phylogeny_and_morphological_revision_of_Myotis_bats_Chiroptera_Vespertilionidae_from_Taiwan_and_adjacent_China &quot;Molecular phylogeny and morphological revision of Myotis bats (Chiroptera: Vespertilionidae) from Taiwan and adjacent China&quot;.] Zootaxa. 3920 (2): 301–342. doi:10.11646/zootaxa.3920.2.6. PMID 25781252.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://zenodo.org/records/5175993 Mammal Diversity Database] (2021-08-10), &quot;Mammal Diversity Database&quot;, Zenodo, doi:10.5281/zenodo.5175993, retrieved 2021-09-17&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}
*[https://animalia.bio/myotinae Animalia: Myotinae] (''angliski'')

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>c7zpqbdu0r9b5utp2514mno3tipvhoh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534888</id>
      <parentid>4534887</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:13:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>stils</comment>
      <origin>4534888</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2669" sha1="53w3gfcolouumcpeum7it19gj1iiv32" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Myotis myotis Großes Mausohr2.jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Myotinae ([[Tate]], 1942)
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
}}
'''Naktssikspārņu apakšdzimta''' (''Myotinae'') ir viena no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām. Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguņu|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Vespertilioninae|vakarsikspārņu|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas. 

== Sistemātikas izmaiņas ==
Naktssikspārņu apakšdzimtā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, mūsdienās apvienotas 3 ģintis ar vairāk nekā 100 sugām. Vēl nesenā pagātnē šajā apkšdzimtā bija tikai viena ģints — {{TaksoSaite|Myotis|naktssikspārņu ģints|Naktssikspārņi}}.&lt;ref&gt;Ruedi, Manuel; Csorba, Gábor; Lin, Liang-Kong; Chou, C-H (2015-02-20). [https://www.researchgate.net/publication/272830083_Molecular_phylogeny_and_morphological_revision_of_Myotis_bats_Chiroptera_Vespertilionidae_from_Taiwan_and_adjacent_China &quot;Molecular phylogeny and morphological revision of Myotis bats (Chiroptera: Vespertilionidae) from Taiwan and adjacent China&quot;.] Zootaxa. 3920 (2): 301–342. doi:10.11646/zootaxa.3920.2.6. PMID 25781252.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://zenodo.org/records/5175993 Mammal Diversity Database] (2021-08-10), &quot;Mammal Diversity Database&quot;, Zenodo, doi:10.5281/zenodo.5175993, retrieved 2021-09-17&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}
*[https://animalia.bio/myotinae Animalia: Myotinae] (''angliski'')

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>53w3gfcolouumcpeum7it19gj1iiv32</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534892</id>
      <parentid>4534888</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:16:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ atsauce</comment>
      <origin>4534892</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2852" sha1="k16tqh6kav3elmxq5clb995gutxgom5" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Myotis myotis Großes Mausohr2.jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Myotinae ([[Tate]], 1942)
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
}}
'''Naktssikspārņu apakšdzimta''' (''Myotinae'') ir viena no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=945854#null &quot;Myotinae&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt; Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguņu|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Vespertilioninae|vakarsikspārņu|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas.

== Sistemātikas izmaiņas ==
Naktssikspārņu apakšdzimtā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, mūsdienās apvienotas 3 ģintis ar vairāk nekā 100 sugām. Vēl nesenā pagātnē šajā apkšdzimtā bija tikai viena ģints — {{TaksoSaite|Myotis|naktssikspārņu ģints|Naktssikspārņi}}.&lt;ref&gt;Ruedi, Manuel; Csorba, Gábor; Lin, Liang-Kong; Chou, C-H (2015-02-20). [https://www.researchgate.net/publication/272830083_Molecular_phylogeny_and_morphological_revision_of_Myotis_bats_Chiroptera_Vespertilionidae_from_Taiwan_and_adjacent_China &quot;Molecular phylogeny and morphological revision of Myotis bats (Chiroptera: Vespertilionidae) from Taiwan and adjacent China&quot;.] Zootaxa. 3920 (2): 301–342. doi:10.11646/zootaxa.3920.2.6. PMID 25781252.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://zenodo.org/records/5175993 Mammal Diversity Database] (2021-08-10), &quot;Mammal Diversity Database&quot;, Zenodo, doi:10.5281/zenodo.5175993, retrieved 2021-09-17&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}
*[https://animalia.bio/myotinae Animalia: Myotinae] (''angliski'')

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>k16tqh6kav3elmxq5clb995gutxgom5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534904</id>
      <parentid>4534892</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:44:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts</comment>
      <origin>4534904</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3414" sha1="58bfqvfq1a4bsj3uzcgz6eowjj9orr7" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Myotis myotis Großes Mausohr2.jpg
| att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|         klase = Mammalia
|      klase_lv = Zīdītāji
|         kārta = Chiroptera
|      kārta_lv = Sikspārņi
|    apakškārta = Yangochiroptera
| apakškārta_lv = Jansikspārņi
|    virsdzimta = Vespertilionoidea
| virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta
|        dzimta = Vespertilionidae
|     dzimta_lv = Parastie sikspārņi
|   apakšdzimta = Myotinae
|apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta
|      binomial = Myotinae ([[Tate]], 1942)
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
}}
'''Naktssikspārņu apakšdzimta''' (''Myotinae'') ir viena no četrām [[parastie sikspārņi|parasto sikspārņu dzimtas]] (''Vespertilionidae'') apakšdzimtām.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=945854#null &quot;Myotinae&quot;.] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.&lt;/ref&gt; Pārējās ir {{TaksoSaite|Murininae|cauruļdeguņu|Cauruļdeguņu apakšdzimta}}, {{TaksoSaite|Vespertilioninae|vakarsikspārņu|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} un {{TaksoSaite|Kerivoulinae|vilnaino sikspārņu|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} apakšdzimtas. 

Naktssikspārņu apakšdzimtā apvienotas vairāk nekā 100 sugas, no kurām 6 sastopamas [[Latvija|Latvijā]]: [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus''), [[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti''), [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme''), [[lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis''), [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis natterer'') un [[ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'').&lt;ref name=&quot;daba&quot;&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]&lt;/ref&gt;

== Sistemātikas izmaiņas ==
Naktssikspārņu apakšdzimtā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, mūsdienās apvienotas 3 ģintis. Vēl nesenā pagātnē šajā apkšdzimtā bija tikai viena ģints — {{TaksoSaite|Myotis|naktssikspārņu ģints|Naktssikspārņi}}.&lt;ref&gt;Ruedi, Manuel; Csorba, Gábor; Lin, Liang-Kong; Chou, C-H (2015-02-20). [https://www.researchgate.net/publication/272830083_Molecular_phylogeny_and_morphological_revision_of_Myotis_bats_Chiroptera_Vespertilionidae_from_Taiwan_and_adjacent_China &quot;Molecular phylogeny and morphological revision of Myotis bats (Chiroptera: Vespertilionidae) from Taiwan and adjacent China&quot;.] Zootaxa. 3920 (2): 301–342. doi:10.11646/zootaxa.3920.2.6. PMID 25781252.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://zenodo.org/records/5175993 Mammal Diversity Database] (2021-08-10), &quot;Mammal Diversity Database&quot;, Zenodo, doi:10.5281/zenodo.5175993, retrieved 2021-09-17&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
{{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} 
* {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}}
* {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}}
* {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}}
*[https://animalia.bio/myotinae Animalia: Myotinae] (''angliski'')

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Parastie sikspārņi]]</text>
      <sha1>58bfqvfq1a4bsj3uzcgz6eowjj9orr7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Parastie sikspārņi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>641412</id>
    <revision>
      <id>4534860</id>
      <timestamp>2026-10-12T05:54:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ingii</username>
        <id>8177</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Sikspārņi]]</comment>
      <origin>4534860</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="5ftrvd0l4f01c54jelohkchss4bii6m" xml:space="preserve">[[Kategorija:Sikspārņi]]</text>
      <sha1>5ftrvd0l4f01c54jelohkchss4bii6m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lerojs Semss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641413</id>
    <revision>
      <id>4534861</id>
      <timestamp>2026-10-12T05:55:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Lerojs Semss  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''LeRoy Samse''  |              attēls = LeRoy Samse.jpg  |             att_izm = 250  |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Lerojs Perijs Semss  |              dz_dat = {{dat|1883|9|13}}  |             dz_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Ko...</comment>
      <origin>4534861</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4890" sha1="i3ijmohzidyzxl3i9eq8w3bnbq720oq" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Lerojs Semss
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''LeRoy Samse''
 |              attēls = LeRoy Samse.jpg
 |             att_izm = 250
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Lerojs Perijs Semss
 |              dz_dat = {{dat|1883|9|13}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Kokomo}}
 |             mir_dat = {{dat|1956|5|1}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Šermanoka}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}}
}}

'''Lerojs Perijs Semss''' ({{val|en|LeRoy Perry Samse}}; dzimis {{dat|1883|9|13}}, miris {{dat|1956|5|1}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš galvenokārt specializējās [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78992 |title=LeRoy Samse |work=Olympedia |access-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/leroy-samse |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. oktobris |title=Leroy SAMSE |accessdate=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] viņš izcīnīja sudraba medaļu vieglatlētikas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas sacensībās]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sa/leroy-samse-1.html |title=LeRoy Samse Olympic Results |access-date=2026. gada 12. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170722083142/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sa/leroy-samse-1.html |archive-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;

1906. gada 2. jūnijā Rietumu starpaugstskolu konferences sacensībās Evanstonā ([[Ilinoisa]]s štatā) Samss sasniedza pasaules rekordu kārtslēkšanā. Viņa uzrādītais rezultāts — 3,78 m — pārspēja [[Jēla Universitāte]]s audzēkņa [[Alfrēds Karltons Gilberts|Alfrēda Karltona Gilberta]] pirms trim dienām [[Ņujorka|Ņujorkā]] sasniegto rekordu 3,73 m.&lt;ref name=&quot;AGAR&quot;&gt;{{cite journal |date=July 1906 |title=New World's Pole Vault Record |journal=American Gymnasia and Athletic Record |volume=2|issue=11 |page=249 |location=Boston |publisher=American Gymnasia Co. |access-date=April 27, 2012 |url=https://books.google.com/books?id=HHgyAQAAIAAJ&amp;pg=PA265}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā [[Indiānas Universitāte]] rīkoja pirmās Leroja Samsa piemiņas sacensības — neoficiālas kārtslēkšanas sacensības, kurās dalībniekiem jālec ar neelastīgām (nelokāmām) kārtīm, kādas savulaik izmantoja Semss.
Pēc universitātes absolvēšanas Samss uzstājās ar vingrošanas paraugdemonstrējumiem pie trīskāršā pievilkšanās stieņa, bet vēlāk piedalījās gaisa akrobātikas priekšnesumos gadatirgos. 1920. gadā viņu pieņēma darbā par fiziskās audzināšanas direktoru [[Losandželosa]]s skolu sistēmā. Šajā amatā viņš strādāja līdz došanās pensijā 1946. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Vilkinss, Lūiss}}

[[Kategorija:1883. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1956. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>i3ijmohzidyzxl3i9eq8w3bnbq720oq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534908</id>
      <parentid>4534861</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:46:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4534908</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4887" sha1="j630afe4kair1bw864mp30vpco2nvr7" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Lerojs Semss
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''LeRoy Samse''
 |              attēls = LeRoy Samse.jpg
 |             att_izm = 250
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Lerojs Perijs Semss
 |              dz_dat = {{dat|1883|9|13}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Kokomo}}
 |             mir_dat = {{dat|1956|5|1}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Šermanoka}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}}
}}

'''Lerojs Perijs Semss''' ({{val|en|LeRoy Perry Samse}}; dzimis {{dat|1883|9|13}}, miris {{dat|1956|5|1}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš galvenokārt specializējās [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78992 |title=LeRoy Samse |work=Olympedia |access-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/leroy-samse |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. oktobris |title=Leroy SAMSE |accessdate=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] viņš izcīnīja sudraba medaļu vieglatlētikas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas sacensībās]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sa/leroy-samse-1.html |title=LeRoy Samse Olympic Results |access-date=2026. gada 12. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170722083142/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sa/leroy-samse-1.html |archive-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;

1906. gada 2. jūnijā Rietumu starpaugstskolu konferences sacensībās Evanstonā ([[Ilinoisa]]s štatā) Samss sasniedza pasaules rekordu kārtslēkšanā. Viņa uzrādītais rezultāts — 3,78 m — pārspēja [[Jēla Universitāte]]s audzēkņa [[Alfrēds Karltons Gilberts|Alfrēda Karltona Gilberta]] pirms trim dienām [[Ņujorka|Ņujorkā]] sasniegto rekordu 3,73 m.&lt;ref name=&quot;AGAR&quot;&gt;{{cite journal |date=July 1906 |title=New World's Pole Vault Record |journal=American Gymnasia and Athletic Record |volume=2|issue=11 |page=249 |location=Boston |publisher=American Gymnasia Co. |access-date=April 27, 2012 |url=https://books.google.com/books?id=HHgyAQAAIAAJ&amp;pg=PA265}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā [[Indiānas Universitāte]] rīkoja pirmās Leroja Samsa piemiņas sacensības — neoficiālas kārtslēkšanas sacensības, kurās dalībniekiem jālec ar neelastīgām (nelokāmām) kārtīm, kādas savulaik izmantoja Semss.
Pēc universitātes absolvēšanas Samss uzstājās ar vingrošanas paraugdemonstrējumiem pie trīskāršā pievilkšanās stieņa, bet vēlāk piedalījās gaisa akrobātikas priekšnesumos gadatirgos. 1920. gadā viņu pieņēma darbā par fiziskās audzināšanas direktoru [[Losandželosa]]s skolu sistēmā. Šajā amatā viņš strādāja līdz došanās pensijā 1946. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Semss, Lerojs}}

[[Kategorija:1883. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1956. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>j630afe4kair1bw864mp30vpco2nvr7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lerojs Perijs Semss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641414</id>
    <redirect title="Lerojs Semss" />
    <revision>
      <id>4534862</id>
      <timestamp>2026-10-12T05:56:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Lerojs Semss]]</comment>
      <origin>4534862</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="0n0uf9921pxdour4jtz6jydi6h7yari" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lerojs Semss]]</text>
      <sha1>0n0uf9921pxdour4jtz6jydi6h7yari</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Semss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641415</id>
    <redirect title="Lerojs Semss" />
    <revision>
      <id>4534863</id>
      <timestamp>2026-10-12T05:56:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Lerojs Semss]]</comment>
      <origin>4534863</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="0n0uf9921pxdour4jtz6jydi6h7yari" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lerojs Semss]]</text>
      <sha1>0n0uf9921pxdour4jtz6jydi6h7yari</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čārlzs Dvoraks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641416</id>
    <revision>
      <id>4534871</id>
      <timestamp>2026-10-12T06:22:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Čārls Dvoraks  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Charles Dvorak''  |              attēls = Charles Dvorak.jpg  |             att_izm = 250  |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Čārls Edvards Dvoraks  |              dz_dat = {{dat|1878|11|27}}  |             dz_viet = {{vieta|A...</comment>
      <origin>4534871</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4313" sha1="l3byqescaasmz34f0j126qlipfu40wb" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Čārls Dvoraks
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Charles Dvorak''
 |              attēls = Charles Dvorak.jpg
 |             att_izm = 250
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Čārls Edvards Dvoraks
 |              dz_dat = {{dat|1878|11|27}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}}
 |             mir_dat = {{dat|1969|12|18}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Sietla}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 zelta)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}}
}}

'''Čārls Edvards Dvoraks''' ({{val|en|Charles Edward Dvorak}}; dzimis {{dat|1878|11|27}}, miris {{dat|1969|12|18}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš galvenokārt specializējās [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78355 |title=Charles Dvorak |work=Olympedia |access-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/charles-dvorak |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. oktobris |title=Charles DVORAK |accessdate=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Viņš studēja [[Mičiganas Universitāte|Mičiganas Universitātē]], kur no 1900. līdz 1904. gadam pārstāvēja tās vieglatlētikas komandu ''Michigan Wolverines''. 1903. gadā ar rezultātu 3,63 m viņš sasniedza pasaules rekordu kārtslēkšanā (šis rezultāts gan netiek oficiāli ieskaitīts pasaules vai ASV rekordu progresijā).

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] Dvoraks izcīnīja zelta medaļu vieglatlētikas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas sacensībās]]. Viņs rezultāts, 3.50 m, kļuva par tā brīža olimpisko rekordu kārtslēkšanā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/dv/charles-dvorak-1.htm |title=Charles Dvorak Olympic Results |access-date=2026. gada 12. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20171006013445/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/dv/charles-dvorak-1.html |archive-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt; 

Vēlāk viņš strādāja par vidusskolas [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[vieglatlētika]]s treneri [[Sietla|Sietlā]], kur mira 1969. gadā, 91 gada vecumā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}}
{{DEFAULTSORT:Dvoraks, Čārlzs}}

[[Kategorija:1879. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>l3byqescaasmz34f0j126qlipfu40wb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534872</id>
      <parentid>4534871</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T06:25:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534872</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4316" sha1="7xpoumsw5azc9jx4wasj543koth0h41" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Čārlzs Dvoraks
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Charles Dvorak''
 |              attēls = Charles Dvorak.jpg
 |             att_izm = 250
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Čārlzs Edvards Dvoraks
 |              dz_dat = {{dat|1878|11|27}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}}
 |             mir_dat = {{dat|1969|12|18}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Sietla}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 zelta)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalGold        | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}}
}}

'''Čārlzs Edvards Dvoraks''' ({{val|en|Charles Edward Dvorak}}; dzimis {{dat|1878|11|27}}, miris {{dat|1969|12|18}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš galvenokārt specializējās [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78355 |title=Charles Dvorak |work=Olympedia |access-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/charles-dvorak |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. oktobris |title=Charles DVORAK |accessdate=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Viņš studēja [[Mičiganas Universitāte|Mičiganas Universitātē]], kur no 1900. līdz 1904. gadam pārstāvēja tās vieglatlētikas komandu ''Michigan Wolverines''. 1903. gadā ar rezultātu 3,63 m viņš sasniedza pasaules rekordu kārtslēkšanā (šis rezultāts gan netiek oficiāli ieskaitīts pasaules vai ASV rekordu progresijā).

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] Dvoraks izcīnīja zelta medaļu vieglatlētikas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas sacensībās]]. Viņs rezultāts, 3.50 m, kļuva par tā brīža olimpisko rekordu kārtslēkšanā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/dv/charles-dvorak-1.htm |title=Charles Dvorak Olympic Results |access-date=2026. gada 12. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20171006013445/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/dv/charles-dvorak-1.html |archive-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt; 

Vēlāk viņš strādāja par vidusskolas [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[vieglatlētika]]s treneri [[Sietla|Sietlā]], kur mira 1969. gadā, 91 gada vecumā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}}
{{DEFAULTSORT:Dvoraks, Čārlzs}}

[[Kategorija:1879. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>7xpoumsw5azc9jx4wasj543koth0h41</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čārlzs Edvards Dvoraks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641417</id>
    <redirect title="Čārlzs Dvoraks" />
    <revision>
      <id>4534873</id>
      <timestamp>2026-10-12T06:25:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Čārlzs Dvoraks]]</comment>
      <origin>4534873</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="rlqo5dwds1czcggpisvsspo4bxn5f6y" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Čārlzs Dvoraks]]</text>
      <sha1>rlqo5dwds1czcggpisvsspo4bxn5f6y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nahui Ollin</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641418</id>
    <revision>
      <id>4534875</id>
      <timestamp>2026-10-12T06:36:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots, tulkojot lapu &quot;[[:en:Special:Redirect/revision/1356590212|Nahui Ollin]]&quot;</comment>
      <origin>4534875</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9377" sha1="ocu5vr2y132ktghp1qf4hnr2w0uco9b" xml:space="preserve">
[[File:Nahui_Ollin_Codex_Borbonicus_hieroglyph.jpg|thumb|210x210px| ''Nahui Ollin'' simbols ar aci (''ixtli'') centrā. No acs izplūst saules stars un dārgakmens (''chalchihuitl''), Codex Borbonicus (1519–1521) &lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Aguilar-Moreno|first=Manuel|title=Handbook to Life in the Aztec World|publisher=Oxford University Press|year=2007|pages=208}}&lt;/ref&gt;]]
'''''Nahui Ollin''''', burtiskā tulkojumā &quot;Četras kustības&quot;, ir [[16. gadsimts|16. gadsimta]] koncepcija [[Acteki|acteku]]/[[Meksikāņi|meksikāņu]] kosmoloģijā ar dažādām nozīmēm. Acteku kodeksos kustība galvenokārt tika attēlota kā divas savstarpēji savītas rindas, katrai no tām ir divi centrālie gali. ''Nahui Ollin'' simbolu un ar to asociētu mūsdienu ideoloģiju izmanto Meksikas izglītības sistēmā, īpaši sociālā taisnīguma un etnisko studiju iestādēs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Sean Arce|first=Martín|title=&quot;White&quot; Washing American Education: The New Culture Wars in Ethnic Studies|publisher=ABC-CLIO|year=2016|isbn=9781440832567|pages=31–36}}&lt;/ref&gt;

== Filozofija ==
[[Attēls:Ollin_Codex_Barbonicus.jpg|thumb|237x237px| ''Ollin'' (kustības) simbols, [[Codex Borgia]] (16. gadsimts)]]
Šis jēdziens tiek raksturots arī kā atsauce uz četrām iepriekšējām &quot;saulēm&quot; jeb laikmetiem vēsturē. ''Nahui Ollin'' ir raksturota kā piektā saule virs mūsu pašreizējās pasaules un kā &quot;saule (&lt;nowiki&gt;&lt;i&gt;Tōnatiuh&lt;/i&gt;&lt;/nowiki&gt;) tās četrās kustībās&quot;. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Payson Vining|first=Edward|url=https://books.google.com/books?id=9Pt1AAAAMAAJ|title=An Inglorious Columbus|publisher=University of Michigan|year=1885|pages=151–152}}&lt;/ref&gt; Kad ceturtā saule beidzās, ''Nahui Ollin'' parādījās &quot;no agrākā cilvēces laikmeta paliekām&quot;. Tiek uzskatīts, ka Kecalkoatls devās uz Miktlānu (pazemi jeb mirušo zemi), lai savāktu kaulus no iepriekšējā laikmeta un uzsāktu cilvēces atdzimšanas procesu pēc tās iepriekšējām katastrofālām beigām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Schmidt|first=Stephanie|date=2019|title=World Time and Imperial Allegory in a Nahuatl Manuscript on the Final Judgment|url=https://conservancy.umn.edu/bitstream/handle/11299/212939/hiol_23_04_schmidt.pdf?sequence=1|journal=Hispanic Issues on Line|volume=23|pages=55, 66}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar avotiem, kas apraksta acteku ticējumu, Piektā pasaule tiks iznīcināta virknes katastrofālu [[Zemestrīce|zemestrīču]] vai vienas lielas zemestrīces rezultātā, kas novedīs pie [[Bads|bada]] un tumsas perioda.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kirkhusmo Pharo|first=Lars|title=The Ritual Practice of Time: Philosophy and Sociopolitics of Mesoamerican Calendars|publisher=Brill|year=2013|isbn=9789004252363|pages=282–84}}&lt;/ref&gt;

''Nahui Ollin'' tiek raksturots arī kā atsaucoties uz četriem virzieniem, lai gan tas neaprobežojas tikai ar šiem virzieniem statiskā vai stingrā veidā. Zinātnieks Gabriels S. Estrada apgalvo, ka &quot;kā kosmiska kustība, ''ollin'' ir visas kustības vienlaikus, kas ir gan sakārtotas, gan haotiskas.&quot;&lt;ref&gt;{{Cite thesis|last=Estrada|first=Gabriel S.|date=2002|title=In nahui ollin, a cycle of four indigenous movements: Mexican Indian rights, oral traditions, sexualities, and new media|url=https://repository.arizona.edu/bitstream/handle/10150/280008/azu_td_3053872_sip1_m.pdf?sequence=1|type=PhD dissertation|publisher=University of Arizona|pages=59–60|hdl=10150/280008|id={{ProQuest|3053872}}}}&lt;/ref&gt;

== Izglītības ietvars ==
''Nahui Ollin'' metodi kā izglītības sistēmu ir pieņēmušas dažādas sociālā taisnīguma un etnisko studiju iestādes, lai vadītu studentus cauri &quot;pārdomu, rīcības, izlīguma un pārveides&quot; procesam. Šīs sistēmas izmantošana ir aprakstīta kā efektīvs veids, kā cīnīties ar vēsturisku traumu, īpaši Meksikas čikanu un latīņamerikāņu izcelsmes studentiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Cannella|first=Chiara|title=Raza Studies: The Public Option for Educational Revolution|publisher=University of Arizona Press|year=2014|isbn=9780816598830|pages=174–79}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Čikānu Mācību un organizēšanas institūta, kurš veidots čikānu labākai iekļaušanai sabiedrībā, pedagogi šo koncepciju raksturo šādi:&lt;blockquote&gt;''Nahui Ollin'' attēlo dabas ciklisko kustību attiecībā pret četriem virzieniem. ''Nahui Ollin'' ir fundamentāls jēdziens acteku/meksikāņu kosmoloģijā, ceļvedis ikdienas dzīvē un lēmumu pieņemšanā. Mērķis ir pastāvīgi tiekties pēc līdzsvara, pat ja rodas grūtības. ''Nahui Ollin'' izmanto kultūras koncepcijas, kas pārstāv kopienu, zināšanas, izglītību, gribasspēku, transformāciju un, pats galvenais, [[Refleksija|pašrefleksiju]]. ''Nahui Ollin'' veido tradicionālās acteku ideoloģijas, tostarp [acteku dievu] [[Teskatlipoka|Teskatlipokas]], [[Kecalkoatls|Kecalkoatla]], [[Uicilopočtli]] un [[Šīpetotēks|Šīpetotēka]] vārdos nosauktās koncepcijas. ''Nahui Ollin'' metode tiek izmantota kā kultūras ziņā atbilstoša mācību metode un galu galā atbalsta prāta, ķermeņa, gara un kopienas harmonijas un līdzsvara attīstību.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Isabel Cortés-Zamora|first=María|title=Educating for Social Justice: Field Notes from Rural Communities|last2=Charupe-García|first2=Elizabeth|last3=Nuñez-Gonzalez|first3=Nora|publisher=Brill|year=2020|isbn=9789004432864|pages=115–16, 138}}&lt;/ref&gt;&lt;/blockquote&gt;

=== Teskatlipoka ===
Izglītības kontekstā Teskatlipoka simbolizē pašrefleksiju, &quot;apklusinot uzmanības novēršanas faktorus un šķēršļus mūsu dzīvē, lai kļūtu par intelektuāliem karotājiem&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tupaks Enrike Akosta raksturo Teskatlipoku kā &quot;atspulgu, pagātnes samierināšanās brīdi ar nākotnes iespējām... Tas ir &quot;dūmojošais spogulis&quot;, kurā indivīdam, ģimenei, klanam, rajonam, ciltij un tautai ir jāieskatās, lai iegūtu vēstures izjūtu, kas aicina uz atbrīvošanos.&quot; Zinātnieks Martins Šons Arse to raksturo kā &quot;procesu vēsturiskās atmiņas atgūšanai individuālā un kopienas kolektīvā līmenī, kas noved pie individuālās un kopienas atbrīvošanās&quot;. Šis sevis iepazīšanas process, izmantojot pamatiedzīvotāju epistemoloģiju, ir bijis īpaši veiksmīgs čikānu jauniešu vidū, mudinot viņus &quot;pieņemt savu identitāti un veicināt akadēmiskos panākumus&quot;.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Kecalkoatls ===
Kecalkoatls ir gan beigas, gan sākums, un zinātnieks Kērtiss Akosta izglītības kontekstā to raksturo kā &quot;vērtīgu un skaistu zināšanu... [un nepieciešamību] uzklausīt vienam otru ar pazemību, cieņu un mīlestību, lai kļūtu par nobriedušiem cilvēkiem, kas staigā skaistumā&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Arse apgalvo, ka tas ietver studentu vadīšanu, &quot;kritiski analizējot sociālo realitāti, kas ir iesakņojusies viņu kolektīvajā vēsturiskajā atmiņā&quot;, un, balstoties uz šo pozicionalitāti, spēt veidot to, ko Emma Peresa raksturo kā &quot;dekoloniālu iztēli&quot;, kas ļaus viņiem pārveidot savu realitāti. Tupaks Enrike Akosta Kecalkoatlu raksturo šādi: &quot;No savas identitātes atmiņas, mūsu kolektīvās vēstures zināšanām mēs smeļamies perspektīvu, kas mūs piesaista mūsdienu realitātei [un] no šīs orientācijas mēs sasniedzam stabilitāti [lai kļūtu] par nobriedušu cilvēku.&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Uicilopočtli ===
Uicilopočtli pārstāv gribasspēku rīkoties, mudinot studentus &quot;rīkoties ar pozitīvu, progresīvu un radošu garu&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tupaks Enrike Akosta vēlmi rīkoties raksturo kā būtisku fiziskās izdzīvošanas akta un sevis uzturēšanas ar pašdisciplīnas palīdzību, kas nodrošina &quot;līdzekli, lai maksimāli palielinātu cilvēka rīcībā pieejamos enerģijas resursus, kuriem, lai tie pilnībā iedarbotos, jābūt sinhronizētiem ar dabas cikliem&quot;. Arce apraksta, ka Uicilopočtli &quot;kā prakse sniedz studentiem gribu un drosmi īstenot savas pozitīvās, progresīvās un radošās spējas, lai radītu pārmaiņas gan sev, gan savai kopienai.&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Šīpetotēks ===
Šīpetotēks šajā ideoloģijā pārstāv transformāciju, kas tiek raksturota kā ''Nahui Ollin'' izglītības sistēmas galvenais mērķis. Pārveidošanās ir nepieciešamība &quot;saņemt spēku atbrīvoties no tā, kas mums sāp, lai noteiktu, kas mums palīdzēs gūt panākumus un virzīties uz priekšu&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tupaks Enrike Akosta raksturoja Šīpetotēku kā &quot;spēka avotu, kas ļauj mums pārveidoties un atjaunoties. Mēs varam sasniegt šo pārveidi tikai tad, kad esam iemācījušies uzticēties sev.&quot; Tas apvieno visus trīs iepriekšējos jēdzienus, kuros transformācija ir centrālais aspekts. Arse apgalvo, ka &quot;pārveidojumi ir jāpieņem un tiem nedrīkst pretoties, ir jāatbrīvojas no iepriekšējiem esamības un zināšanai veidiem un jāpieņem jauni esamības un zināšanai veidi, jo pretoties šīm pārmaiņām nozīmē palikt statiskam un neattīstīties, tikt atstātam novārtā, neattīstīties un nebūt sinhronizētam ar dabiskajiem dzīves cikliem.&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}
[[Kategorija:Acteki]]
[[Kategorija:Izglītība]]
[[Kategorija:Meksikas kultūra]]</text>
      <sha1>ocu5vr2y132ktghp1qf4hnr2w0uco9b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534876</id>
      <parentid>4534875</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T06:39:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4534876</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9368" sha1="es1txoeh36dg8uumcbfw1ay8oa4rpme" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Nahui_Ollin_Codex_Borbonicus_hieroglyph.jpg|thumb|210x210px| ''Nahui Ollin'' simbols ar aci (''ixtli'') centrā. No acs izplūst saules stars un dārgakmens (''chalchihuitl''), Codex Borbonicus (1519—1521)&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Aguilar-Moreno|first=Manuel|title=Handbook to Life in the Aztec World|publisher=Oxford University Press|year=2007|pages=208}}&lt;/ref&gt;]]
'''''Nahui Ollin''''', burtiskā tulkojumā &quot;Četras kustības&quot;, ir [[16. gadsimts|16. gadsimta]] koncepcija [[Acteki|acteku]]/[[Meksikāņi|meksikāņu]] kosmoloģijā ar dažādām nozīmēm. Acteku kodeksos kustība galvenokārt tika attēlota kā divas savstarpēji savītas rindas, katrai no tām ir divi centrālie gali. ''Nahui Ollin'' simbolu un ar to asociētu mūsdienu ideoloģiju izmanto Meksikas izglītības sistēmā, īpaši sociālā taisnīguma un etnisko studiju iestādēs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Sean Arce|first=Martín|title=&quot;White&quot; Washing American Education: The New Culture Wars in Ethnic Studies|publisher=ABC-CLIO|year=2016|isbn=9781440832567|pages=31–36}}&lt;/ref&gt;

== Filozofija ==
[[Attēls:Ollin_Codex_Barbonicus.jpg|thumb|237x237px| ''Ollin'' (kustības) simbols, [[Codex Borgia]] (16. gadsimts)]]
Šis jēdziens tiek raksturots arī kā atsauce uz četrām iepriekšējām &quot;saulēm&quot; jeb laikmetiem vēsturē. ''Nahui Ollin'' ir raksturota kā piektā saule virs mūsu pašreizējās pasaules un kā &quot;saule (''Tōnatiuh'') tās četrās kustībās&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Payson Vining|first=Edward|url=https://books.google.com/books?id=9Pt1AAAAMAAJ|title=An Inglorious Columbus|publisher=University of Michigan|year=1885|pages=151–152}}&lt;/ref&gt; Kad ceturtā saule beidzās, ''Nahui Ollin'' parādījās &quot;no agrākā cilvēces laikmeta paliekām&quot;. Tiek uzskatīts, ka Kecalkoatls devās uz Miktlānu (pazemi jeb mirušo zemi), lai savāktu kaulus no iepriekšējā laikmeta un uzsāktu cilvēces atdzimšanas procesu pēc tās iepriekšējām katastrofālām beigām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Schmidt|first=Stephanie|date=2019|title=World Time and Imperial Allegory in a Nahuatl Manuscript on the Final Judgment|url=https://conservancy.umn.edu/bitstream/handle/11299/212939/hiol_23_04_schmidt.pdf?sequence=1|journal=Hispanic Issues on Line|volume=23|pages=55, 66}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar avotiem, kas apraksta acteku ticējumu, Piektā pasaule tiks iznīcināta virknes katastrofālu [[Zemestrīce|zemestrīču]] vai vienas lielas zemestrīces rezultātā, kas novedīs pie [[Bads|bada]] un tumsas perioda.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kirkhusmo Pharo|first=Lars|title=The Ritual Practice of Time: Philosophy and Sociopolitics of Mesoamerican Calendars|publisher=Brill|year=2013|isbn=9789004252363|pages=282–84}}&lt;/ref&gt;

''Nahui Ollin'' tiek raksturots arī kā atsaucoties uz četriem virzieniem, lai gan tas neaprobežojas tikai ar šiem virzieniem statiskā vai stingrā veidā. Zinātnieks Gabriels S. Estrada apgalvo, ka &quot;kā kosmiska kustība, ''ollin'' ir visas kustības vienlaikus, kas ir gan sakārtotas, gan haotiskas.&quot;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Estrada|first=Gabriel S.|date=2002|title=In nahui ollin, a cycle of four indigenous movements: Mexican Indian rights, oral traditions, sexualities, and new media|url=https://repository.arizona.edu/bitstream/handle/10150/280008/azu_td_3053872_sip1_m.pdf?sequence=1|type=PhD dissertation|publisher=University of Arizona|pages=59–60|hdl=10150/280008|id=3053872}}&lt;/ref&gt;

== Izglītības ietvars ==
''Nahui Ollin'' metodi kā izglītības sistēmu ir pieņēmušas dažādas sociālā taisnīguma un etnisko studiju iestādes, lai vadītu studentus cauri &quot;pārdomu, rīcības, izlīguma un pārveides&quot; procesam. Šīs sistēmas izmantošana ir aprakstīta kā efektīvs veids, kā cīnīties ar vēsturisku traumu, īpaši Meksikas čikanu un latīņamerikāņu izcelsmes studentiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Cannella|first=Chiara|title=Raza Studies: The Public Option for Educational Revolution|publisher=University of Arizona Press|year=2014|isbn=9780816598830|pages=174–79}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Čikānu Mācību un organizēšanas institūta, kurš veidots čikānu labākai iekļaušanai sabiedrībā, pedagogi šo koncepciju raksturo šādi:&lt;blockquote&gt;''Nahui Ollin'' attēlo dabas ciklisko kustību attiecībā pret četriem virzieniem. ''Nahui Ollin'' ir fundamentāls jēdziens acteku/meksikāņu kosmoloģijā, ceļvedis ikdienas dzīvē un lēmumu pieņemšanā. Mērķis ir pastāvīgi tiekties pēc līdzsvara, pat ja rodas grūtības. ''Nahui Ollin'' izmanto kultūras koncepcijas, kas pārstāv kopienu, zināšanas, izglītību, gribasspēku, transformāciju un, pats galvenais, [[Refleksija|pašrefleksiju]]. ''Nahui Ollin'' veido tradicionālās acteku ideoloģijas, tostarp [acteku dievu] [[Teskatlipoka]]s, [[Kecalkoatls|Kecalkoatla]], [[Uicilopočtli]] un [[Šīpetotēks|Šīpetotēka]] vārdos nosauktās koncepcijas. ''Nahui Ollin'' metode tiek izmantota kā kultūras ziņā atbilstoša mācību metode un galu galā atbalsta prāta, ķermeņa, gara un kopienas harmonijas un līdzsvara attīstību.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Isabel Cortés-Zamora|first=María|title=Educating for Social Justice: Field Notes from Rural Communities|last2=Charupe-García|first2=Elizabeth|last3=Nuñez-Gonzalez|first3=Nora|publisher=Brill|year=2020|isbn=9789004432864|pages=115–16, 138}}&lt;/ref&gt;&lt;/blockquote&gt;

=== Teskatlipoka ===
Izglītības kontekstā Teskatlipoka simbolizē pašrefleksiju, &quot;apklusinot uzmanības novēršanas faktorus un šķēršļus mūsu dzīvē, lai kļūtu par intelektuāliem karotājiem&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tupaks Enrike Akosta raksturo Teskatlipoku kā &quot;atspulgu, pagātnes samierināšanās brīdi ar nākotnes iespējām... Tas ir &quot;dūmojošais spogulis&quot;, kurā indivīdam, ģimenei, klanam, rajonam, ciltij un tautai ir jāieskatās, lai iegūtu vēstures izjūtu, kas aicina uz atbrīvošanos.&quot; Zinātnieks Martins Šons Arse to raksturo kā &quot;procesu vēsturiskās atmiņas atgūšanai individuālā un kopienas kolektīvā līmenī, kas noved pie individuālās un kopienas atbrīvošanās&quot;. Šis sevis iepazīšanas process, izmantojot pamatiedzīvotāju epistemoloģiju, ir bijis īpaši veiksmīgs čikānu jauniešu vidū, mudinot viņus &quot;pieņemt savu identitāti un veicināt akadēmiskos panākumus&quot;.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Kecalkoatls ===
Kecalkoatls ir gan beigas, gan sākums, un zinātnieks Kērtiss Akosta izglītības kontekstā to raksturo kā &quot;vērtīgu un skaistu zināšanu... [un nepieciešamību] uzklausīt vienam otru ar pazemību, cieņu un mīlestību, lai kļūtu par nobriedušiem cilvēkiem, kas staigā skaistumā&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Arse apgalvo, ka tas ietver studentu vadīšanu, &quot;kritiski analizējot sociālo realitāti, kas ir iesakņojusies viņu kolektīvajā vēsturiskajā atmiņā&quot;, un, balstoties uz šo pozicionalitāti, spēt veidot to, ko Emma Peresa raksturo kā &quot;dekoloniālu iztēli&quot;, kas ļaus viņiem pārveidot savu realitāti. Tupaks Enrike Akosta Kecalkoatlu raksturo šādi: &quot;No savas identitātes atmiņas, mūsu kolektīvās vēstures zināšanām mēs smeļamies perspektīvu, kas mūs piesaista mūsdienu realitātei [un] no šīs orientācijas mēs sasniedzam stabilitāti [lai kļūtu] par nobriedušu cilvēku.&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Uicilopočtli ===
Uicilopočtli pārstāv gribasspēku rīkoties, mudinot studentus &quot;rīkoties ar pozitīvu, progresīvu un radošu garu&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tupaks Enrike Akosta vēlmi rīkoties raksturo kā būtisku fiziskās izdzīvošanas akta un sevis uzturēšanas ar pašdisciplīnas palīdzību, kas nodrošina &quot;līdzekli, lai maksimāli palielinātu cilvēka rīcībā pieejamos enerģijas resursus, kuriem, lai tie pilnībā iedarbotos, jābūt sinhronizētiem ar dabas cikliem&quot;. Arce apraksta, ka Uicilopočtli &quot;kā prakse sniedz studentiem gribu un drosmi īstenot savas pozitīvās, progresīvās un radošās spējas, lai radītu pārmaiņas gan sev, gan savai kopienai.&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Šīpetotēks ===
Šīpetotēks šajā ideoloģijā pārstāv transformāciju, kas tiek raksturota kā ''Nahui Ollin'' izglītības sistēmas galvenais mērķis. Pārveidošanās ir nepieciešamība &quot;saņemt spēku atbrīvoties no tā, kas mums sāp, lai noteiktu, kas mums palīdzēs gūt panākumus un virzīties uz priekšu&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tupaks Enrike Akosta raksturoja Šīpetotēku kā &quot;spēka avotu, kas ļauj mums pārveidoties un atjaunoties. Mēs varam sasniegt šo pārveidi tikai tad, kad esam iemācījušies uzticēties sev.&quot; Tas apvieno visus trīs iepriekšējos jēdzienus, kuros transformācija ir centrālais aspekts. Arse apgalvo, ka &quot;pārveidojumi ir jāpieņem un tiem nedrīkst pretoties, ir jāatbrīvojas no iepriekšējiem esamības un zināšanai veidiem un jāpieņem jauni esamības un zināšanai veidi, jo pretoties šīm pārmaiņām nozīmē palikt statiskam un neattīstīties, tikt atstātam novārtā, neattīstīties un nebūt sinhronizētam ar dabiskajiem dzīves cikliem.&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}
[[Kategorija:Acteki]]
[[Kategorija:Izglītība]]
[[Kategorija:Meksikas kultūra]]</text>
      <sha1>es1txoeh36dg8uumcbfw1ay8oa4rpme</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534880</id>
      <parentid>4534876</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T06:46:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīks labojums</comment>
      <origin>4534880</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9369" sha1="6uswc7ku0yry2s56oqeqlsbrlciurqf" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Nahui_Ollin_Codex_Borbonicus_hieroglyph.jpg|thumb|210x210px| ''Nahui Ollin'' simbols ar aci (''ixtli'') centrā. No acs izplūst saules stars un dārgakmens (''chalchihuitl''), Codex Borbonicus (1519—1521)&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Aguilar-Moreno|first=Manuel|title=Handbook to Life in the Aztec World|publisher=Oxford University Press|year=2007|pages=208}}&lt;/ref&gt;]]
'''''Nahui Ollin''''', burtiskā tulkojumā &quot;Četras kustības&quot;, ir [[16. gadsimts|16. gadsimta]] koncepcija [[Acteki|acteku]]/[[Meksikāņi|meksikāņu]] kosmoloģijā ar dažādām nozīmēm. Acteku kodeksos kustība galvenokārt tika attēlota kā divas savstarpēji savītas rindas, katrai no tām ir divi centrālie gali. ''Nahui Ollin'' simbolu un ar to asociētu mūsdienu ideoloģiju izmanto Meksikas izglītības sistēmā, īpaši sociālā taisnīguma un etnisko studiju iestādēs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Sean Arce|first=Martín|title=&quot;White&quot; Washing American Education: The New Culture Wars in Ethnic Studies|publisher=ABC-CLIO|year=2016|isbn=9781440832567|pages=31–36}}&lt;/ref&gt;

== Filozofija ==
[[Attēls:Ollin_Codex_Barbonicus.jpg|thumb|237x237px| ''Ollin'' (kustības) simbols, [[Codex Borgia]] (16. gadsimts)]]
Šis jēdziens tiek raksturots arī kā atsauce uz četrām iepriekšējām &quot;saulēm&quot; jeb laikmetiem vēsturē. ''Nahui Ollin'' ir raksturota kā piektā saule virs mūsu pašreizējās pasaules un kā &quot;saule (''Tōnatiuh'') tās četrās kustībās&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Payson Vining|first=Edward|url=https://books.google.com/books?id=9Pt1AAAAMAAJ|title=An Inglorious Columbus|publisher=University of Michigan|year=1885|pages=151–152}}&lt;/ref&gt; Kad ceturtā saule beidzās, ''Nahui Ollin'' parādījās &quot;no agrākā cilvēces laikmeta paliekām&quot;. Tiek uzskatīts, ka Kecalkoatls devās uz Miktlānu (pazemi jeb mirušo zemi), lai savāktu kaulus no iepriekšējā laikmeta un uzsāktu cilvēces atdzimšanas procesu pēc tās iepriekšējām katastrofālām beigām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Schmidt|first=Stephanie|date=2019|title=World Time and Imperial Allegory in a Nahuatl Manuscript on the Final Judgment|url=https://conservancy.umn.edu/bitstream/handle/11299/212939/hiol_23_04_schmidt.pdf?sequence=1|journal=Hispanic Issues on Line|volume=23|pages=55, 66}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar avotiem, kas apraksta acteku ticējumu, Piektā pasaule tiks iznīcināta virknes katastrofālu [[Zemestrīce|zemestrīču]] vai vienas lielas zemestrīces rezultātā, kas novedīs pie [[Bads|bada]] un tumsas perioda.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kirkhusmo Pharo|first=Lars|title=The Ritual Practice of Time: Philosophy and Sociopolitics of Mesoamerican Calendars|publisher=Brill|year=2013|isbn=9789004252363|pages=282–84}}&lt;/ref&gt;

''Nahui Ollin'' tiek raksturots arī kā atsaucoties uz četriem virzieniem, lai gan tas neaprobežojas tikai ar šiem virzieniem statiskā vai stingrā veidā. Zinātnieks Gabriels S. Estrada apgalvo, ka &quot;kā kosmiska kustība, ''ollin'' ir visas kustības vienlaikus, kas ir gan sakārtotas, gan haotiskas.&quot;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Estrada|first=Gabriel S.|date=2002|title=In nahui ollin, a cycle of four indigenous movements: Mexican Indian rights, oral traditions, sexualities, and new media|url=https://repository.arizona.edu/bitstream/handle/10150/280008/azu_td_3053872_sip1_m.pdf?sequence=1|type=PhD dissertation|publisher=University of Arizona|pages=59–60|hdl=10150/280008|id=3053872}}&lt;/ref&gt;

== Izglītības ietvars ==
''Nahui Ollin'' metodi kā izglītības sistēmu ir pieņēmušas dažādas sociālā taisnīguma un etnisko studiju iestādes, lai vadītu studentus cauri &quot;pārdomu, rīcības, izlīguma un pārveides&quot; procesam. Šīs sistēmas izmantošana ir aprakstīta kā efektīvs veids, kā cīnīties ar vēsturisku traumu, īpaši Meksikas čikānu un latīņamerikāņu izcelsmes studentiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Cannella|first=Chiara|title=Raza Studies: The Public Option for Educational Revolution|publisher=University of Arizona Press|year=2014|isbn=9780816598830|pages=174–79}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Čikānu Mācību un organizēšanas institūta, kurš veidots čikānu labākai iekļaušanai sabiedrībā, pedagogi šo koncepciju raksturo šādi:&lt;blockquote&gt;''Nahui Ollin'' attēlo dabas ciklisko kustību attiecībā pret četriem virzieniem. ''Nahui Ollin'' ir fundamentāls jēdziens acteku/meksikāņu kosmoloģijā, ceļvedis ikdienas dzīvē un lēmumu pieņemšanā. Mērķis ir pastāvīgi tiekties pēc līdzsvara, pat ja rodas grūtības. ''Nahui Ollin'' izmanto kultūras koncepcijas, kas pārstāv kopienu, zināšanas, izglītību, gribasspēku, transformāciju un, pats galvenais, [[Refleksija|pašrefleksiju]]. ''Nahui Ollin'' veido tradicionālās acteku ideoloģijas, tostarp [acteku dievu] [[Teskatlipoka]]s, [[Kecalkoatls|Kecalkoatla]], [[Uicilopočtli]] un [[Šīpetotēks|Šīpetotēka]] vārdos nosauktās koncepcijas. ''Nahui Ollin'' metode tiek izmantota kā kultūras ziņā atbilstoša mācību metode un galu galā atbalsta prāta, ķermeņa, gara un kopienas harmonijas un līdzsvara attīstību.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Isabel Cortés-Zamora|first=María|title=Educating for Social Justice: Field Notes from Rural Communities|last2=Charupe-García|first2=Elizabeth|last3=Nuñez-Gonzalez|first3=Nora|publisher=Brill|year=2020|isbn=9789004432864|pages=115–16, 138}}&lt;/ref&gt;&lt;/blockquote&gt;

=== Teskatlipoka ===
Izglītības kontekstā Teskatlipoka simbolizē pašrefleksiju, &quot;apklusinot uzmanības novēršanas faktorus un šķēršļus mūsu dzīvē, lai kļūtu par intelektuāliem karotājiem&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tupaks Enrike Akosta raksturo Teskatlipoku kā &quot;atspulgu, pagātnes samierināšanās brīdi ar nākotnes iespējām... Tas ir &quot;dūmojošais spogulis&quot;, kurā indivīdam, ģimenei, klanam, rajonam, ciltij un tautai ir jāieskatās, lai iegūtu vēstures izjūtu, kas aicina uz atbrīvošanos.&quot; Zinātnieks Martins Šons Arse to raksturo kā &quot;procesu vēsturiskās atmiņas atgūšanai individuālā un kopienas kolektīvā līmenī, kas noved pie individuālās un kopienas atbrīvošanās&quot;. Šis sevis iepazīšanas process, izmantojot pamatiedzīvotāju epistemoloģiju, ir bijis īpaši veiksmīgs čikānu jauniešu vidū, mudinot viņus &quot;pieņemt savu identitāti un veicināt akadēmiskos panākumus&quot;.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Kecalkoatls ===
Kecalkoatls ir gan beigas, gan sākums, un zinātnieks Kērtiss Akosta izglītības kontekstā to raksturo kā &quot;vērtīgu un skaistu zināšanu... [un nepieciešamību] uzklausīt vienam otru ar pazemību, cieņu un mīlestību, lai kļūtu par nobriedušiem cilvēkiem, kas staigā skaistumā&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Arse apgalvo, ka tas ietver studentu vadīšanu, &quot;kritiski analizējot sociālo realitāti, kas ir iesakņojusies viņu kolektīvajā vēsturiskajā atmiņā&quot;, un, balstoties uz šo pozicionalitāti, spēt veidot to, ko Emma Peresa raksturo kā &quot;dekoloniālu iztēli&quot;, kas ļaus viņiem pārveidot savu realitāti. Tupaks Enrike Akosta Kecalkoatlu raksturo šādi: &quot;No savas identitātes atmiņas, mūsu kolektīvās vēstures zināšanām mēs smeļamies perspektīvu, kas mūs piesaista mūsdienu realitātei [un] no šīs orientācijas mēs sasniedzam stabilitāti [lai kļūtu] par nobriedušu cilvēku.&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Uicilopočtli ===
Uicilopočtli pārstāv gribasspēku rīkoties, mudinot studentus &quot;rīkoties ar pozitīvu, progresīvu un radošu garu&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tupaks Enrike Akosta vēlmi rīkoties raksturo kā būtisku fiziskās izdzīvošanas akta un sevis uzturēšanas ar pašdisciplīnas palīdzību, kas nodrošina &quot;līdzekli, lai maksimāli palielinātu cilvēka rīcībā pieejamos enerģijas resursus, kuriem, lai tie pilnībā iedarbotos, jābūt sinhronizētiem ar dabas cikliem&quot;. Arce apraksta, ka Uicilopočtli &quot;kā prakse sniedz studentiem gribu un drosmi īstenot savas pozitīvās, progresīvās un radošās spējas, lai radītu pārmaiņas gan sev, gan savai kopienai.&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Šīpetotēks ===
Šīpetotēks šajā ideoloģijā pārstāv transformāciju, kas tiek raksturota kā ''Nahui Ollin'' izglītības sistēmas galvenais mērķis. Pārveidošanās ir nepieciešamība &quot;saņemt spēku atbrīvoties no tā, kas mums sāp, lai noteiktu, kas mums palīdzēs gūt panākumus un virzīties uz priekšu&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tupaks Enrike Akosta raksturoja Šīpetotēku kā &quot;spēka avotu, kas ļauj mums pārveidoties un atjaunoties. Mēs varam sasniegt šo pārveidi tikai tad, kad esam iemācījušies uzticēties sev.&quot; Tas apvieno visus trīs iepriekšējos jēdzienus, kuros transformācija ir centrālais aspekts. Arse apgalvo, ka &quot;pārveidojumi ir jāpieņem un tiem nedrīkst pretoties, ir jāatbrīvojas no iepriekšējiem esamības un zināšanai veidiem un jāpieņem jauni esamības un zināšanai veidi, jo pretoties šīm pārmaiņām nozīmē palikt statiskam un neattīstīties, tikt atstātam novārtā, neattīstīties un nebūt sinhronizētam ar dabiskajiem dzīves cikliem.&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}
[[Kategorija:Acteki]]
[[Kategorija:Izglītība]]
[[Kategorija:Meksikas kultūra]]</text>
      <sha1>6uswc7ku0yry2s56oqeqlsbrlciurqf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mēnkieli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641420</id>
    <redirect title="Mēnkieli valoda" />
    <revision>
      <id>4534878</id>
      <timestamp>2026-10-12T06:45:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Mēnkieli valoda]]</comment>
      <origin>4534878</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="n6oydl37zbn5vwfksw0ly4pswjeabjq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mēnkieli valoda]]</text>
      <sha1>n6oydl37zbn5vwfksw0ly4pswjeabjq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čārlzs Kings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641421</id>
    <revision>
      <id>4534890</id>
      <timestamp>2026-10-12T07:15:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Čārlzs Kings  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Charles King''  |              attēls =   |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Konants Meigss Kings  |              dz_dat = {{dat|1880|12|10}}  |             dz_viet = {{vieta|ASV|Senatobija}}  |...</comment>
      <origin>4534890</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3770" sha1="n08pi4ng6dqpy7mk3dsw4iu88vd1ec6" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Čārlzs Kings
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Charles King''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Konants Meigss Kings
 |              dz_dat = {{dat|1880|12|10}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Senatobija}}
 |             mir_dat = {{dat|1958|2|18}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Teksasa|Fortvērta}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 2 (2 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}}
}}

'''Konants Meigss Kings''' ({{val|en|Conant Meigs King}}; zināms arī kā '''Čārlzs Kings''' ({{val|en|Charles King}}); dzimis {{dat|1880|12|10}}, miris {{dat|1958|2|18}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš specializējās [[vieglatlētika]]s lēkšanas disciplīnās.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78649 |title=Con King |work=Olympedia |access-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Viņš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]], kur izcīnīja sudraba medaļas.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ki/con-king-1.html |title=Con King Olympic Results |access-date=2026. gada 12. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20161203104008/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ki/con-king-1.html |archive-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Vilkinss, Lūiss}}

[[Kategorija:1880. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1958. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>n08pi4ng6dqpy7mk3dsw4iu88vd1ec6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534894</id>
      <parentid>4534890</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T07:19:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4534894</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3766" sha1="7nacs4ratuk8x18xymvzkutuq8lshij" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Čārlzs Kings
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Charles King''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Konants Meigss Kings
 |              dz_dat = {{dat|1880|12|10}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Senatobija}}
 |             mir_dat = {{dat|1958|2|18}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Teksasa|Fortvērta}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 2 (2 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}}
}}

'''Konants Meigss Kings''' ({{val|en|Conant Meigs King}}; zināms arī kā '''Čārlzs Kings''' ({{val|en|Charles King}}); dzimis {{dat|1880|12|10}}, miris {{dat|1958|2|18}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš specializējās [[vieglatlētika]]s lēkšanas disciplīnās.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78649 |title=Con King |work=Olympedia |access-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;

Viņš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]], kur izcīnīja sudraba medaļas.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ki/con-king-1.html |title=Con King Olympic Results |access-date=2026. gada 12. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20161203104008/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ki/con-king-1.html |archive-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Vilkinss, Lūiss}}

[[Kategorija:1880. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1958. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>7nacs4ratuk8x18xymvzkutuq8lshij</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Konants Meigss Kings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641422</id>
    <redirect title="Čārlzs Kings" />
    <revision>
      <id>4534891</id>
      <timestamp>2026-10-12T07:16:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Čārlzs Kings]]</comment>
      <origin>4534891</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="tlul4wloi58c17vr5bipcleafsepmta" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Čārlzs Kings]]</text>
      <sha1>tlul4wloi58c17vr5bipcleafsepmta</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:FAXPRINTER</title>
    <ns>3</ns>
    <id>641423</id>
    <revision>
      <id>4534896</id>
      <timestamp>2026-10-12T07:27:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4534896</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="169" sha1="sesyombf3k13ro639p2jxzqbtxzkqzb" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=FAXPRINTER}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 10.27 (EEST)</text>
      <sha1>sesyombf3k13ro639p2jxzqbtxzkqzb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džozefs Stadlers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641424</id>
    <revision>
      <id>4534900</id>
      <timestamp>2026-10-12T07:38:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Džozefs Stadlers  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Joseph Stadler''  |              attēls =   |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Džozefs Frānsiss Stadlers  |              dz_dat = {{dat|1880|6|12}}  |             dz_viet = {{vieta|ASV|Klīvlenda}}...</comment>
      <origin>4534900</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4132" sha1="bxcsbv0hvfkjva2bxxyez7nkv3bo419" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džozefs Stadlers
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Joseph Stadler''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Džozefs Frānsiss Stadlers
 |              dz_dat = {{dat|1880|6|12}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Klīvlenda}}
 |             mir_dat = {{dat|1950|2|25}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Templsitija}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 2 (1 sudraba un 1 bronza)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}}
{{MedalBronze      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}}
}}

'''Džozefs Frānsiss Stadlers''' ({{val|en|Joseph Francis Stadler}}; dzimis {{dat|1880|6|12}}, miris {{dat|1950|2|25}} bija amerikāņu vieglatlēts, kurš specializējās [[vieglatlētika]]s lēkšanas disciplīnās.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/79085 |title=Joseph Stadler |work=Olympedia |access-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/joseph-f-stadler |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. oktobris |title=Joseph F. STADLER |accessdate=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]], kur izcīnīja sudraba medaļu un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]], kur izcīnīja bronzas medaļu.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/joseph-stadler-1.html |title=Joseph Stadler Olympic Results |access-date=2026. gada 12. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20171002220754/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/joseph-stadler-1.html |archive-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Stadlers, Džozefs}}

[[Kategorija:1880. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1950. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>bxcsbv0hvfkjva2bxxyez7nkv3bo419</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džozefs Frānsiss Stadlers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641425</id>
    <redirect title="Džozefs Stadlers" />
    <revision>
      <id>4534901</id>
      <timestamp>2026-10-12T07:38:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džozefs Stadlers]]</comment>
      <origin>4534901</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="rpsoq2ucpl69rvqwgcyd6w667fj9p1b" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džozefs Stadlers]]</text>
      <sha1>rpsoq2ucpl69rvqwgcyd6w667fj9p1b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stadlers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641426</id>
    <redirect title="Džozefs Stadlers" />
    <revision>
      <id>4534902</id>
      <timestamp>2026-10-12T07:38:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džozefs Stadlers]]</comment>
      <origin>4534902</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="rpsoq2ucpl69rvqwgcyd6w667fj9p1b" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džozefs Stadlers]]</text>
      <sha1>rpsoq2ucpl69rvqwgcyd6w667fj9p1b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džarets Serviss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641428</id>
    <revision>
      <id>4534913</id>
      <timestamp>2026-10-12T08:06:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Sportista infokaste  |               vārds = Džarets Serviss  |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm =   | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika  |          vārds_orig = ''Garrett Serviss''  |              attēls =   |             att_izm =   |            paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |         pilns vārds = Džarets Patmens Serviss  |              dz_dat = {{dat|1881}}  |             dz_viet =   |             mir_dat = {{dat|1...</comment>
      <origin>4534913</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3684" sha1="mxbh226j3nttgblp0c23km6kbqsfuj1" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Džarets Serviss
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Garrett Serviss''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Džarets Patmens Serviss
 |              dz_dat = {{dat|1881}}
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = {{dat|1907|12|23}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |        sporta veids = [[vieglatlētika]]
 |          disciplīna = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas = 1 (1 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalSilver      | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}}
}}

'''Džarets Patmens Serviss''' ({{val|en|Garrett Putnam Serviss}}; dzimis {{dat|1881}}, miris {{dat|1907|12|23}}) bija amerikāņu vieglatlēts, kurš galvenokārt specializējās [[augstlēkšana|augstlēkšanā]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/79016 |title=Garrett Serviss |work=Olympedia |access-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/garrett-serviss |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 12. oktobris |title=Garrett SERVISS |accessdate=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;

[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] startēja vieglatlētikas [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas sacensībās]], kur ieguva sudraba medaļu un 4. vietu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/se/garrett-serviss-1.html |title=Garrett Serviss Olympic Results |access-date=2026. gada 12. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20110920210925/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/se/garrett-serviss-1.html |archive-date=2026. gada 12. oktobris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{DEFAULTSORT:Serviss, Džarets}}

[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1907. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlēti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>mxbh226j3nttgblp0c23km6kbqsfuj1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džarets Patmens Serviss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641429</id>
    <redirect title="Džarets Serviss" />
    <revision>
      <id>4534914</id>
      <timestamp>2026-10-12T08:06:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džarets Serviss]]</comment>
      <origin>4534914</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="aokmaec9vxfp939gn1qgfozzoaay1cj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džarets Serviss]]</text>
      <sha1>aokmaec9vxfp939gn1qgfozzoaay1cj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Serviss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>641430</id>
    <redirect title="Džarets Serviss" />
    <revision>
      <id>4534915</id>
      <timestamp>2026-10-12T08:06:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džarets Serviss]]</comment>
      <origin>4534915</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="aokmaec9vxfp939gn1qgfozzoaay1cj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džarets Serviss]]</text>
      <sha1>aokmaec9vxfp939gn1qgfozzoaay1cj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:FAXPRINTER/smilsu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>641431</id>
    <revision>
      <id>4534921</id>
      <timestamp>2026-10-12T08:33:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>FAXPRINTER</username>
        <id>151770</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: &lt;!-- Tulkots un pielāgots no angļu Vikipēdijas raksta JID, versija https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=JID&amp;oldid=1373225132 . Autori: oriģināla labojumu vēsture. Licence: CC BY-SA 4.0. Šo avotu norādi arī saglabāšanas kopsavilkumā. --&gt; {| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;width:22em; float:right; clear:right; margin:0 0 1em 1em; border:1px solid #a2a9b1; background:#f8f9fa; font-size:90%;&quot; |- ! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:140%; background:#e6e6fa;&quot; |...</comment>
      <origin>4534921</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27647" sha1="3vkeac9l6d2ham60csaq427r2d3h7g0" xml:space="preserve">&lt;!-- Tulkots un pielāgots no angļu Vikipēdijas raksta JID, versija https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=JID&amp;oldid=1373225132 . Autori: oriģināla labojumu vēsture. Licence: CC BY-SA 4.0. Šo avotu norādi arī saglabāšanas kopsavilkumā. --&gt;
{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;width:22em; float:right; clear:right; margin:0 0 1em 1em; border:1px solid #a2a9b1; background:#f8f9fa; font-size:90%;&quot;
|-
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:140%; background:#e6e6fa;&quot; | JID
|-
! scope=&quot;row&quot; | Pilnais vārds
| Destin Choice Route
|-
! scope=&quot;row&quot; | Dzimis
| 1989. gada 31. oktobrī
|-
! scope=&quot;row&quot; | Dzimšanas vieta
| [[Atlanta]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | Nodarbošanās
| Reperis, dziesmu autors
|-
! scope=&quot;row&quot; | Žanrs
| [[Hiphops]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | Darbības gadi
| Kopš 2010. gada
|-
! scope=&quot;row&quot; | Ierakstu kompānijas
| Dreamville, Interscope
|-
! scope=&quot;row&quot; | Apvienības
| Spillage Village, Zoink Gang
|-
! scope=&quot;row&quot; | Tīmekļa vietne
| [http://jidsv.com jidsv.com]
|}

'''JID''' (rakstīts arī '''J.I.D'''; īstajā vārdā ''Destin Choice Route'', dzimis 1989. gada 31. oktobrī) ir amerikāņu reperis.&lt;ref name=&quot;avots1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt; Viņš dzimis un uzaudzis Atlantā. 2017. gadā viņš noslēdza līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville Records, kas darbojas Interscope Records paspārnē.&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

2010. gadā viņš kopā ar EarthGang izveidoja muzikālo apvienību Spillage Village. Vēlāk viņš kopā ar Smino, Buddy un Guapdad 4000 izveidoja hiphopa apvienību Zoink Gang.&lt;ref name=&quot;avots3&quot; /&gt; Kur mūzikas kritiķi atzinīgi vērtējuši viņa repa izpildījumu un vārdu spēles.&lt;ref name=&quot;avots7&quot; /&gt;

JID ieguva atpazīstamību pēc vairāku patstāvīgi izdotu projektu, tostarp ''Route of All Evil'' (2012), ''Para Tu'' (2013) un ''DiCaprio'' (2015), iznākšanas. Viņa debijas studijas albums ''The Never Story'' (2017), kurā iekļauts singls “Never”, saņēma kritiķu atzinību.&lt;ref name=&quot;avots4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots5&quot; /&gt; Arī otrais albums ''DiCaprio 2'' (2018), kura pirms relīzes izdošanas popularizēšanai tika izdoti singli “151 Rum” un “Off Deez” kopā ar J. Cole.

2021. gada singls “Enemy”, kas ierakstīts kopā ar Imagine Dragons un izmantots Netflix seriāla Arcane ievadā, sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100.&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt; 

Trešais un ceturtais albums - ''The Forever Story'' (2022) un ''God Does Like Ugly'' (2025) - ieguva pozitīvu kritiķu atzinību un debitēja Billboard 200 pirmajā piecpadsmitniekā. Pirmā albuma iekļautais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iekļuva singlu topa pirmajā četrdesmitniekā un otrais albums tika nominēts labākā repa albuma kategorijā 68. Grammy balvu pasniegšanā.&lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;

== Bērnība un jaunība ==

JID piedzima 1989. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa vecāki ir Carl Louis Route Jr. un Kathy Jean Route.&lt;ref name=&quot;avots8&quot; /&gt; Skatuves vārds JID radies no vecmāmiņas dotas iesaukas, kas saistīta ar viņa nemierīgo uzvedību; angļu valodā to raksturo vārds “jittery”.&lt;ref name=&quot;avots10&quot; /&gt;

Bērnībā viņš klausījās Sly and the Family Stone un Earth, Wind &amp; Fire, bet vēlāk pievērsās 20. gadsimta 90. gadu Ņujorkas hiphopam, tostarp Jay-Z, Nas un Mobb Deep mūzikai.

== Muzikālā karjera ==

=== 2010–2016 karjeras sākums ===

2010. gada 18. maijā JID izdeva savu pirmo miksteipu ''Cakewalk''. Arī tā paša gada sākumā viņš kopā ar EarthGang, Hollywood JB un Jordxn Bryant bija izveidojis repa apvienību Spillage Village.&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt;

Otrais miksteips ''Cakewalk 2'' iznāca 2011. gada 29. jūnijā. Tam 2012. gada 25. jūnijā sekoja iepriekš minētais''Route of All Evil'', kurā piedalījās tolaik vēl mazpazīstamie EarthGang un Stillz. Laiku pirms viņš sāka saņemt uzaicinājumus uzstāties koncertos, JID finansēja savu muzikālo darbību, strādājot zvanu centros un piegādājot picas.&lt;ref name=&quot;avots17&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots18&quot; /&gt;

2013. gada 22. oktobrī iznāca miksteips ''Para Tu, bet to izņēma no interneta, jo, bijis ļoti jūtīgs pret savu mākslu, bet kad vēlāk fani to atrada un tas ieguva pozitīvas kritikas, To atkārtoti izdeva 2017. gada 29. decembrī.&lt;ref name=&quot;avots19&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots20&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots21&quot; /&gt;

2014. gadā pēc Spillage Village pirmā projektu ''Bears Like This'' iznākšanas JID kopā ar EarthGang un Bas iesildīja Ab-Soul koncerttūrē - These Days Tour. 2015. gada 26. janvārī viņš izdeva savu pirmo minialbumu ''DiCaprio EP''.&lt;ref name=&quot;avots22&quot; /&gt; Tā paša gada 6. jūlijā Spillage Village izdeva otro miksteipu ''Bears Like This Too''.&lt;ref name=&quot;avots23&quot; /&gt;

2016. gada 2. decembrī Spillage Village izdeva ''Bears Like This Too Much'', kurā piedalījās J. Cole un Bas, savukārt producentu vidū bija pazīstami vārdi kā - Mac Miller, Ducko Mcfli, Childish Major un J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots24&quot; /&gt;

=== 2017: ''The Never Story'' ===

2017. gada 20. februārī tika paziņots, ka JID noslēdzis līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville. Vispirms tika izdots singls “Never”, bet 10. martā iznāca pilnmetrāžas albums ''The Never Story''. Tajā piedalījās EarthGang, 6LACK un Mereba. Starp albuma producentiem bija J. Cole, Hollywood JB, Christo un Childish Major.&lt;ref name=&quot;avots25&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

Vēlāk viņš izdeva videoklipus vēl trim albuma dziesmām: “D/vision”, “Hereditary” un “EdEddnEddy”.

2017. gadā JID iesildīja J. Cole veica koncerttūri - 4 Your Eyez Only Tour kura tika aizvadīta Ziemeļamerikas un Eiropas apgabalos.&lt;ref name=&quot;avots27&quot; /&gt; 10. oktobrī viņš kopā ar Cozz, Kodie Shane un Ali Tomineek piedalījās kopīgā repa priekšnesumā jeb cypher BET Hip Hop Awards ceremonijā.&lt;ref name=&quot;avots28&quot; /&gt;

Novembrī JID un EarthGang devās kopīgā turnejā Never Had Shit Tour, kurā bija viesmākslinieki kā - Lute, Chaz French un Mereba. Tūre iekļāva 15 koncertus Ziemeļamerikā un 2018. gadā turpinājās ar 19 koncertiem Eiropā.&lt;ref name=&quot;avots29&quot; /&gt; 13. decembrī iznāca Foster the People dziesmas “Pay the Man” remikss ar JID un Saba piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots30&quot; /&gt;

=== 2018–2020: ''DiCaprio 2'' ===

2018. gada jūnijā JID tika iekļauts žurnāla XXL jauno reperu izlasē Freshman Class un parādījās uz žurnāla vāka.&lt;ref name=&quot;avots31&quot; /&gt; Jūlijā viņš piedalījās Denzel Curry dziesmā “Sirens” no albuma ''Ta13oo''. Tika paziņots arī par plānotu sadarbību kopā ar Mac Miller un Thundercat, taču pēc Mac Miller nāves sadarbību atcēla.&lt;ref name=&quot;avots32&quot; /&gt;

18. septembrī iznāca otrā albuma pirmais singls “151 Rum”.&lt;ref name=&quot;avots33&quot; /&gt; 3. oktobrī JID izpildīja dziesmu “Working Out” platformas A COLORS SHOW ierakstā.&lt;ref name=&quot;avots34&quot; /&gt; Savā dzimšanas dienā viņš paziņoja par otro albumu ''DiCaprio 2'' un tā izdošanas datumu - 2018. gada 26. novembri. Momentu pēc tā tika publiskots dziesmu saraksts.&lt;ref name=&quot;avots35&quot; /&gt;

6. novembrī iznāca albuma otrais oficiālais singls “Off Deez” ar J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots36&quot; /&gt; Albumā piedalījās arī A$AP Ferg, 6LACK, Ella Mai, BJ the Chicago Kid, Method Man un Joey Bada$$. Tā producēšanu galvenokārt veica Christo, Hollywood JB, J. Cole un Elite.&lt;ref name=&quot;avots37&quot; /&gt;

''DiCaprio 2'' iznāca 26. novembrī un saņēma pozitīvas recenzijas.&lt;ref name=&quot;avots38&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots39&quot; /&gt; JID paziņoja par tūres Catch Me If You Can pirmo posmu, tas iekļāva 34 koncertus, sākot no 2019. gada janvāra.&lt;ref name=&quot;avots40&quot; /&gt; Iesildošie mākslinieki bija Reason, Hardo un Lou the Human.

2019. gadā JID piedalījās Dreamville kopīgajā albumā ''Revenge of the Dreamers III''.&lt;ref name=&quot;avots43&quot; /&gt; 2020. gadā kā Spillage Village dalībnieks viņš piedalījās singlos “End of Daze” un “Baptize” no apvienības ceturtā albuma ''Spilligion''.&lt;ref name=&quot;avots44&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots45&quot; /&gt;

=== 2021–2024: ''The Forever Story'' un kopalbums ar Metro Boomin ===

JID piedalījās Doja Cat dziesmā “Options” no viņas trešā albuma ''Planet Her'', kas tika nominēts Grammy balvai.&lt;ref name=&quot;avots46&quot; /&gt; Vēlāk viņš sadarbojās ar Imagine Dragons dziesmā “Enemy”.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Tā sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt;.&lt;ref name=&quot;avots49&quot; /&gt;

2021. gada laikā JID publicēja norādes par topošo trešo albumu ''The Forever Story''.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Albuma pirmais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iznāca 2022. gada 14. janvārī.&lt;ref name=&quot;avots50&quot; /&gt; 31. martā iznāca Dreamville miksteips ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'', kurā JID piedalījās dziesmās “Stick” un “Barry From Simpson”.&lt;ref name=&quot;avots51&quot; /&gt; 9. augustā viņš izdeva albuma otro singlu “Dance Now” ar Kenny Mason sadarbību.&lt;ref name=&quot;avots52&quot; /&gt;

''The Forever Story'' iznāca 2022. gada 26. augustā. Tajā piedalījās Kenny Mason, EarthGang, 21 Savage, Baby Tate, Lil Durk, Ari Lennox, Yasiin Bey, Lil Wayne, Johntá Austin, Ravyn Lenae un Eryn Allen Kane.&lt;ref name=&quot;avots53&quot; /&gt; 8. septembrī JID uzstājās NPR šovā - Tiny Desk Concert.&lt;ref name=&quot;avots54&quot; /&gt;

2023. gada 28. martā producents Metro Boomin publicēja Twitter fotogrāfiju no studijas kopā ar JID, ieraksta parakstā dodot mājienu par gaidāmu kopīgu mūziku.&lt;ref name=&quot;avots55&quot; /&gt; JID vēlāk atbildē Twitter apstiprināja kopalbuma tapšanu.&lt;ref name=&quot;avots56&quot; /&gt; Tas iesaukts par “JIDtro”, apvienojot abu mākslinieku vārdus.&lt;ref name=&quot;avots57&quot; /&gt; Tikmēr JID kopā ar Offset piedalījās dziesmā “Danger (Spider)” no Metro Boomin veidotā filmas Spider-Man: Across the Spider-Verse skaņu celiņa.

2023. gada 1. septembrī JID izdeva savu trešo minialbumu ''Blakkboyz Present Half Doin Dope/Van Gogh'' ar Lil Yachty un BabyTron piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots58&quot; /&gt; 13. oktobrī viņš kopā ar Conway the Machine piedalījās Westside Gunn dziesmā “Mamas PrimeTime” no albuma  And Then You Pray for Me. 9. novembrī viņa izpildījums bija dzirdams videospēles Like a Dragon Gaiden: The Man Who Erased His Name ievadā.

2024. gada 12. jūlijā iznāca Eminem albums ''The Death of Slim Shady (Coup de Grâce)'', kura dziesmā “Fuel” piedalījās JID. 20. septembrī viņš arī piedalījās Katy Perry dziesmā “Artificial” no albuma 143.

=== Kopš 2025. gada: ''God Does Like Ugly'' ===

2025. gada 18. aprīlī JID izdeva gaidāmā ceturtā studijas albuma ''God Does Like Ugly'' pirmo singlu “WRK”. Tas bija viņa pirmais solo komerciālais izdevums kopš 2022. gada albuma ''The Forever Story''. Vēlāk kopā ar albuma reklāmas video tika paziņots tā izdošanas datums - 8. augusts.&lt;ref name=&quot;avots59&quot; /&gt;

4. jūlijā JID izdeva ''GDLU (Preluxe)'', par ko iepriekš bija paziņojis YouTube publicētā brīvrunu priekšnesumā.&lt;ref name=&quot;avots60&quot; /&gt; Minialbumā piedalījās Eminem, Lil Yachty un 6LACK. Tas kalpoja kā ievads gaidāmajam albumam ''God Does Like Ugly'' un ietvēra četras dziesmas, kas sākotnēji bija paredzētas albumam, bet tā fināla versijā netika iekļautas.&lt;ref name=&quot;avots61&quot; /&gt; 

''God Does Like Ugly'' iznāca 8. augustā Dreamville un Interscope paspārnē. Tajā piedalījās Westside Gunn, Clipse, Vince Staples, Ciara, EarthGang, Don Toliver, Ty Dolla Sign, 6LACK, Jessie Reyez, Baby Kia, Mereba un Pastor Troy.&lt;ref name=&quot;avots63&quot; /&gt; Albums saņēma pozitīvas atsauksmes.&lt;ref name=&quot;avots64&quot; /&gt; Nākamajā dienā iznāca paplašināta Preluxe versija, kurā bija iekļautas arī visas ''GDLU (Preluxe)'' dziesmas.

== Daiļrade ==

=== Muzikālās ietekmes ===

JID pirmā saskare ar mūziku bija vecāku klasiskās fanka un soulmūzikas plašu kolekcija.&lt;ref name=&quot;avots65&quot; /&gt; Kā nozīmīgākos iedvesmas avotus savai darbībai viņš nosaucis Lil Wayne, Sly and the Family Stone, D’Angelo, Wu-Tang Clan, Jay-Z, Earl Sweatshirt un Little Dragon.&lt;ref name=&quot;avots66&quot; /&gt;

Viņš arī ir paudis apbrīnu par Atlantas apvienībām OutKast un Goodie Mob, minot tās kā personīgus iedvesmas avotus.&lt;ref name=&quot;avots67&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots68&quot; /&gt; Intervijās viņš atklājis, ka nāk no tā paša rajona, no kura ir viņa ilggadējais partneris Gucci Mane.&lt;ref name=&quot;avots69&quot; /&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===

* ''The Never Story'' (2017)
* ''DiCaprio 2'' (2018)
* ''The Forever Story'' (2022)
* ''God Does Like Ugly'' (2025)

=== Kopīgie albumi un projekti ===

* ''Revenge of the Dreamers III'' - ar Dreamville (2019)
* ''Spilligion'' - ar Spillage Village un EarthGang (2020)
* ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'' - ar Dreamville (2022)

== Koncerttūres ==

=== Kā galvenajam māksliniekam ===

* Never Had Shit Tour - kopā ar EarthGang (2017–2018)
* Catch Me If You Can Tour (2019)
* Luv Is 4ever Tour - kopā ar Smino (2023)
* Forever &amp; A Day Tour (2023)
* God Does Like World Tours (2025–2026)

=== Kā iesildošajam māksliniekam ===

* Elephant Eyes Tour - Omen (2015)
* Too High to Riot Tour - Bas (2016)
* I Told You Tour - Tory Lanez (2016)
* 4 Your Eyez Only Tour - J. Cole (2017)
* The Swimming Tour - Mac Miller (2018; atcelta)
* Confessions of a Dangerous Mind Tour - Logic (2019)
* American Dream Tour - 21 Savage (2024)

== Balvas un nominācijas ==

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads !! Balva !! Kategorija !! Darbs !! Rezultāts
|-
| 2020 || Grammy || Labākais repa izpildījums || “Down Bad” kopā ar J. Cole, Bas, EarthGang un Young Nudy || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2020 || Grammy || Labākais repa albums || ''Revenge of the Dreamers III'' || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2022 || Grammy || Gada albums || ''Planet Her (Deluxe)'', kā viesmāksliniekam || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2022 || Berlin Music Video Awards || Labākais operatora darbs || “Surround Sound” || Nominācija
|-
| 2023 || Berlin Music Video Awards || Labākais stāstījums || “Money” || Nominācija
|-
| 2026 || Grammy || Labākais melodiskā repa izpildījums || “Wholeheartedly” kopā ar Ty Dolla Sign un 6LACK || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|-
| 2026 || Grammy || Labākais repa albums || ''God Does Like Ugly'' || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|}

== Atsauces ==
&lt;references&gt;
&lt;ref name=&quot;avots1&quot;&gt;[https://www.vibe.com/2017/03/dreamville-jid-interview-never-story-album-jcole-music/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots2&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20220511171651/https://centralsauce.com/spillage-village Welcome to Spillage Village: Members, Origins, &amp;amp; Music]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots3&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/2019/07/keanu-beats-australian-producer-dreamville-jcole-migos/ Interview: Keanu Beats is the Producer Reppin for Australia on Revenge Of The Dreamers III]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots4&quot;&gt;[http://2dopeboyz.com/2015/01/26/jid-dicaprio-spillage-village/ Spillage Village's J.I.D. Drops DiCaprio EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots5&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/rap-music/new-music/2017/03/j-i-d-releases-the-never-story-project/ J.I.D Releases The Never Story Project]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots6&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/167791-jid-signs-worldwide-publishing-deal-ahead-of-dicaprio-2-release-news J.I.D Signs Worldwide Publishing Deal Ahead Of DiCaprio 2 Release]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots7&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/reviews/id.3329/title.review-j-i-d-s-dicaprio-2-serves-up-a-creative-cocktail-of-rapping Review: J.I.D.'s DiCaprio 2 Serves Up A Creative Cocktail Of Rapping]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots8&quot;&gt;[http://hamptonpirates.com/roster.aspx?rp_id=1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots10&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20181001202246/https://www.hotnewhiphop.com/jid/profile/ J.I.D. HotNewHipHop]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots11&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=8RG9ylS5XLQ Dreamville's J.I.D Opens About His Childhood &amp;amp; Journey to Dreamville]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots12&quot;&gt;[https://djbooth.net/features/2020-03-12-jid-interview-power-of-perseverance JID Is a Living Testament to the Power of Perseverance: Interview]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots13&quot;&gt;[https://theithacan.org/life-culture/review-jid-returns-to-the-music-scene-with-a-great-story/ Review: JID returns to the music scene with a great story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots14&quot;&gt;[https://hamptonpirates.com/sports/football/roster/destin-route/1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots15&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=Ufhmika13TM&amp;t=79 J.I.D Explains How He Met J Cole and Got Signed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots16&quot;&gt;[https://centralsauce.com/jid-biography The Rise of J.I.D: From Never Had Shit to Rollie on the Wrist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots17&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20180616003437/http://clashmusic.com/features/notes-from-the-road-jid-interviewed Notes From The Road: J.I.D Interviewed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots18&quot;&gt;[http://indy.livemixtapes.com/mixtapes/17683/jid_route_of_all_evil_lp.html J.I.D – Route Of All Evil LP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots19&quot;&gt;[http://mauricegarland.com/2013/11/j-i-d-para-tu-album/ J.I.D. MauriceGarland]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots20&quot;&gt;[http://www.allmusic.com/artist/jid-mn0003368290 J.I.D. AllMusic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots21&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/75682-stream-jids-previously-unreleased-para-tu-mixtape-new-mixtape J.I.D. surprises fans with an official version of Para Tu]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots22&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/jid-dicaprio-ep-premiere-interview/ J.I.D. Wants You to Think Differently About Atlanta Rap and His DiCaprio EP Might Help]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots23&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/spillage-village-bears-like-this-too-ep-premiere/ This New Spillage Village EP Is About to Trigger a Worldwide Weed Shortage]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots24&quot;&gt;[http://www.thefader.com/2016/12/02/spillage-village-bears-like-this-too-much-ep Atlanta-Based Collective Spillage Village Releases Bears Like This Too Much EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots25&quot;&gt;[http://hiphopdx.com/editorials/id.3666/title.who-is-j-i-d-5-things-to-know-about-j-coles-new-artist Who Is J.I.D? 5 Things To Know About J. Cole's New Artist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots26&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/j-cole-signs-j-i-d-to-dreamville-records J. Cole Signs J.I.D. To Dreamville Records]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots27&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-cole-4-your-eyez-only-tour-dates/ J. Cole Reveals 4 Your Eyez Only World Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots28&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/videos/id.26271/title.2017-bet-hip-hop-awards-cypher-j-i-d-cozz-kodie-shane-ali-tomineek 2017 BET Hip Hop Awards Cypher: J.I.D, Cozz, Kodie Shane &amp;amp; Ali Tomineek]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots29&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/03/j-i-d-earthgang-never-had-shit-euro-tour-dates/ J.I.D and EarthGang Share Never Had Sh!t Euro Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots30&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/76531-jid-and-saba-team-up-for-foster-the-peoples-pay-the-man-remix-new-song J.I.D. &amp;amp; Saba Team Up For Foster The People's Pay The Man Remix]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots31&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/06/2018-xxl-freshman-cover/ XXL 2018 Freshman Class Revealed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots32&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/07/mac-miller-swimming-tour/ Mac Miller Shares the Swimming Tour Dates with Thundercat &amp;amp; J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots33&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=k_TbOH8iE4U J.I.D – 151 Rum]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots34&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/118996-jid-sets-the-jazz-bar-ablaze-on-working-out-new-song J.I.D Sets The Jazz Bar Ablaze On Working Out]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots35&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-album-cover-release-date/ J.I.D Shares DiCaprio 2 Album Cover and Release Date]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots36&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/132820-jid-and-j-coles-insane-collaboration-off-deez-drops-tomorrow-news J.I.D &amp;amp; J. Cole's Insane Collaboration Off Deez Drops Tomorrow]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots37&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-tracklist-album-producer-credits/ J.I.D Drops DiCaprio 2 Album Tracklist and Production Credits]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots38&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2018/11/26/jid-dicaprio-2 J.I.D. shares DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots39&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2023799/j-i-d-dicaprio-2-review/franchises/album-of-the-week/ Album Of The Week: J.I.D DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots40&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/138768-jid-announces-dates-for-catch-me-if-you-can-tour-news J.I.D Announces Dates For Catch Me If You Can Tour]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots41&quot;&gt;[https://cornellsun.com/2019/02/10/video-stomping-fans-at-j-i-d-show-crack-ceiling-below-ithaca-college-venue-floor/ Stomping Fans at J.I.D Show Crack Ceiling Below Ithaca College Venue Floor]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots42&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/170024-jid-announces-new-string-of-catch-me-if-you-can-tour-dates-news J.I.D. Announces New String Of Catch Me If You Can Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots43&quot;&gt;[https://pitchfork.com/news/listen-to-j-coles-dreamvilles-new-album-ft-kendrick-lamar-vince-staples-and-more/ Listen to J. Cole's Dreamville's New Album Ft. Kendrick Lamar, Vince Staples, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots44&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/276131-spillage-village-dropping-new-single-end-of-days-this-week-news Spillage Village Dropping New Single End Of Days This Week]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots45&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20200915111954/https://www.hotnewhiphop.com/dreamville-announces-spillage-village-album-spilligion-drops-this-month-news.117478.html?_amp Dreamville Announces Spillage Village Album Spilligion Drops This Month]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots46&quot;&gt;[https://www.vulture.com/2021/06/doja-cat-planet-her-tracklist-release-date.html Doja Cat Has Ariana Grande, the Weeknd, JID, and More Orbiting Planet Her]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots47&quot;&gt;[https://ourgenerationmusic.com/editorials/jid-the-forever-story/ Everything we know about JID's The Forever Story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots48&quot;&gt;[https://www.billboard.com/artist/imagine-dragons/ Imagine Dragons. Billboard]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots49&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/413645-jid-earns-his-first-ever-top-10-hit-on-billboard-hot-100-news J.I.D. Earns His First-Ever Top 10 Hit On Billboard Hot 100]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots50&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-21-savage-baby-tate-surround-sound-video J.I.D Drops Video for Surround Sound f/ 21 Savage and Baby Tate]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots51&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2022/03/31/j-cole-dreamville-dj-drama-gangsta-grillz-mixtape J. Cole and Dreamville drop new mixtape with DJ Drama]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots52&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/id.72412/title.jid-dance-now-the-forever-story-release-date-cover-art# JID Shares New Single Dance Now &amp;amp; The Forever Story Album Cover Art]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots53&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-the-forever-story JID Drops New Album The Forever Story f/ Lil Durk, 21 Savage, Lil Wayne, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots54&quot;&gt;[https://www.npr.org/2022/09/08/1116915958/jid-tiny-desk-concert JID: Tiny Desk Concert. NPR]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots55&quot;&gt;[https://x.com/MetroBoomin/status/1640809655239692308?lang=en Metro Boomin ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots56&quot;&gt;[https://x.com/JIDsv/status/1640814358329544707?s=20 J.I.D ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots57&quot;&gt;[https://x.com/nfr_podcast/status/1644107198161666048?s=20 NFR Podcast ieraksts, 2023. gada 6. aprīlis]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots58&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2234934/lil-yachty-jid-half-doin-dope-feat-babytron-van-gogh/music/ Lil Yachty &amp;amp; JID Team Up As BlakkBoyz, Share New Songs Half Doin' Dope (Feat. BabyTron) &amp;amp; Van Gogh]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots59&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/j-i-d-new-album-god-does-like-ugly-release-date-1235966210/ J.I.D. Announces New Album God Does Like Ugly]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots60&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2313990/jid-announces-new-mixtape-out-tomorrow-shares-beau-32-freestyle/music/ JID Announces New Mixtape Out Tomorrow, Shares Beau &amp;amp; 32 (Freestyle)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots61&quot;&gt;[https://hypebeast.com/2025/7/jid-gdlu-preluxe-god-does-like-ugly-mixtape-album-release-info-lil-yachty-eminem-6lack JID Gears Up for God Does Like Ugly With GDLU (Preluxe)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots62&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/926052-jid-eminem-animals-pt-i-stream JID &amp;amp; Eminem Tear Up The Beat Like Animals On Their Latest Collaboration]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots63&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/935327-jid-god-does-like-ugly-tracklist-hip-hop-news JID Reveals The Tracklist For God Does Like Ugly With Some Twists]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots64&quot;&gt;[https://www.metacritic.com/music/god-does-like-ugly/jid Critic Reviews for God Does Like Ugly. Metacritic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots65&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-i-d-interview-the-break/ The Break Presents: J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots66&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20171204095302/http://www.rollingstone.com/music/features/jid-meet-the-j-cole-signed-rapper-from-east-atlanta-w480169 J.I.D.: Meet the J. Cole-Signed Rapper Against Happy Trappers]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots67&quot;&gt;[https://www.youtube.com/shorts/cKW_Z3CQrZs J.I.D on Outkast's Influence and Legacy. Rock and Roll Hall of Fame]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots68&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/196970-jid-praises-battle-rappers-and-teases-goodie-mob-freestyles-with-nardwuar-news J.I.D. Praises Battle Rappers &amp;amp; Teases Goodie Mob Freestyles With Nardwuar]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots69&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/dreamville-jid-the-never-story-vibe-7718186/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots70&quot;&gt;[https://www.ajc.com/politics/politics-blog/warnock-ossoff-appeal-to-young-voters-at-hip-hop-focused-dekalb-rally/MS26WGIE2JA4DEHU2EIOP3C2ME/ Warnock, Ossoff appeal to young voters at hip-hop focused DeKalb rally]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots71&quot;&gt;[https://www.rollingstone.com/music/music-album-reviews/jid-god-does-like-ugly-review-1235403955/ JID Is a New Father and Uneasy Messiah]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots72&quot;&gt;[https://www.grammy.com/grammys/artists/jid251829 Artist – J.I.D. Grammy]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots73&quot;&gt;[https://www.nytimes.com/2026/02/01/arts/music/grammys-winners-list-2026.html Grammys 2026: Winners List]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://jidsv.com Oficiālā tīmekļa vietne]

{{#ifeq:{{NAMESPACE}}||[[Kategorija:ASV reperi]]}}</text>
      <sha1>3vkeac9l6d2ham60csaq427r2d3h7g0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534922</id>
      <parentid>4534921</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T08:37:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>FAXPRINTER</username>
        <id>151770</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4534922</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27735" sha1="nqbar4gmqdg2onnwvfyond5emkhf5hh" xml:space="preserve">&lt;!-- Tulkots un pielāgots no angļu Vikipēdijas raksta JID, versija https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=JID&amp;oldid=1373225132 . Autori: oriģināla labojumu vēsture. Licence: CC BY-SA 4.0. Šo avotu norādi arī saglabāšanas kopsavilkumā. --&gt;
{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;width:22em; float:right; clear:right; margin:0 0 1em 1em; border:1px solid #a2a9b1; background:#f8f9fa; font-size:90%;&quot;
|-
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:140%; background:#e6e6fa;&quot; | JID
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[Attēls:JID12345.webp|212px|JID]]&lt;br /&gt;JID
|-
! scope=&quot;row&quot; | Pilnais vārds
| Destin Choice Route
|-
! scope=&quot;row&quot; | Dzimis
| 1989. gada 31. oktobrī
|-
! scope=&quot;row&quot; | Dzimšanas vieta
| [[Atlanta]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | Nodarbošanās
| Reperis, dziesmu autors
|-
! scope=&quot;row&quot; | Žanrs
| [[Hiphops]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | Darbības gadi
| Kopš 2010. gada
|-
! scope=&quot;row&quot; | Ierakstu kompānijas
| Dreamville, Interscope
|-
! scope=&quot;row&quot; | Apvienības
| Spillage Village, Zoink Gang
|-
! scope=&quot;row&quot; | Tīmekļa vietne
| [http://jidsv.com jidsv.com]
|}

'''JID''' (rakstīts arī '''J.I.D'''; īstajā vārdā ''Destin Choice Route'', dzimis 1989. gada 31. oktobrī) ir amerikāņu reperis.&lt;ref name=&quot;avots1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt; Viņš dzimis un uzaudzis Atlantā. 2017. gadā viņš noslēdza līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville Records, kas darbojas Interscope Records paspārnē.&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

2010. gadā viņš kopā ar EarthGang izveidoja muzikālo apvienību Spillage Village. Vēlāk viņš kopā ar Smino, Buddy un Guapdad 4000 izveidoja hiphopa apvienību Zoink Gang.&lt;ref name=&quot;avots3&quot; /&gt; Kur mūzikas kritiķi atzinīgi vērtējuši viņa repa izpildījumu un vārdu spēles.&lt;ref name=&quot;avots7&quot; /&gt;

JID ieguva atpazīstamību pēc vairāku patstāvīgi izdotu projektu, tostarp ''Route of All Evil'' (2012), ''Para Tu'' (2013) un ''DiCaprio'' (2015), iznākšanas. Viņa debijas studijas albums ''The Never Story'' (2017), kurā iekļauts singls “Never”, saņēma kritiķu atzinību.&lt;ref name=&quot;avots4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots5&quot; /&gt; Arī otrais albums ''DiCaprio 2'' (2018), kura pirms relīzes izdošanas popularizēšanai tika izdoti singli “151 Rum” un “Off Deez” kopā ar J. Cole.

2021. gada singls “Enemy”, kas ierakstīts kopā ar Imagine Dragons un izmantots Netflix seriāla Arcane ievadā, sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100.&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt; 

Trešais un ceturtais albums - ''The Forever Story'' (2022) un ''God Does Like Ugly'' (2025) - ieguva pozitīvu kritiķu atzinību un debitēja Billboard 200 pirmajā piecpadsmitniekā. Pirmā albuma iekļautais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iekļuva singlu topa pirmajā četrdesmitniekā un otrais albums tika nominēts labākā repa albuma kategorijā 68. Grammy balvu pasniegšanā.&lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;

== Bērnība un jaunība ==

JID piedzima 1989. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa vecāki ir Carl Louis Route Jr. un Kathy Jean Route.&lt;ref name=&quot;avots8&quot; /&gt; Skatuves vārds JID radies no vecmāmiņas dotas iesaukas, kas saistīta ar viņa nemierīgo uzvedību; angļu valodā to raksturo vārds “jittery”.&lt;ref name=&quot;avots10&quot; /&gt;

Bērnībā viņš klausījās Sly and the Family Stone un Earth, Wind &amp; Fire, bet vēlāk pievērsās 20. gadsimta 90. gadu Ņujorkas hiphopam, tostarp Jay-Z, Nas un Mobb Deep mūzikai.

== Muzikālā karjera ==

=== 2010–2016 karjeras sākums ===

2010. gada 18. maijā JID izdeva savu pirmo miksteipu ''Cakewalk''. Arī tā paša gada sākumā viņš kopā ar EarthGang, Hollywood JB un Jordxn Bryant bija izveidojis repa apvienību Spillage Village.&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt;

Otrais miksteips ''Cakewalk 2'' iznāca 2011. gada 29. jūnijā. Tam 2012. gada 25. jūnijā sekoja iepriekš minētais''Route of All Evil'', kurā piedalījās tolaik vēl mazpazīstamie EarthGang un Stillz. Laiku pirms viņš sāka saņemt uzaicinājumus uzstāties koncertos, JID finansēja savu muzikālo darbību, strādājot zvanu centros un piegādājot picas.&lt;ref name=&quot;avots17&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots18&quot; /&gt;

2013. gada 22. oktobrī iznāca miksteips ''Para Tu, bet to izņēma no interneta, jo, bijis ļoti jūtīgs pret savu mākslu, bet kad vēlāk fani to atrada un tas ieguva pozitīvas kritikas, To atkārtoti izdeva 2017. gada 29. decembrī.&lt;ref name=&quot;avots19&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots20&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots21&quot; /&gt;

2014. gadā pēc Spillage Village pirmā projektu ''Bears Like This'' iznākšanas JID kopā ar EarthGang un Bas iesildīja Ab-Soul koncerttūrē - These Days Tour. 2015. gada 26. janvārī viņš izdeva savu pirmo minialbumu ''DiCaprio EP''.&lt;ref name=&quot;avots22&quot; /&gt; Tā paša gada 6. jūlijā Spillage Village izdeva otro miksteipu ''Bears Like This Too''.&lt;ref name=&quot;avots23&quot; /&gt;

2016. gada 2. decembrī Spillage Village izdeva ''Bears Like This Too Much'', kurā piedalījās J. Cole un Bas, savukārt producentu vidū bija pazīstami vārdi kā - Mac Miller, Ducko Mcfli, Childish Major un J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots24&quot; /&gt;

=== 2017: ''The Never Story'' ===

2017. gada 20. februārī tika paziņots, ka JID noslēdzis līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville. Vispirms tika izdots singls “Never”, bet 10. martā iznāca pilnmetrāžas albums ''The Never Story''. Tajā piedalījās EarthGang, 6LACK un Mereba. Starp albuma producentiem bija J. Cole, Hollywood JB, Christo un Childish Major.&lt;ref name=&quot;avots25&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

Vēlāk viņš izdeva videoklipus vēl trim albuma dziesmām: “D/vision”, “Hereditary” un “EdEddnEddy”.

2017. gadā JID iesildīja J. Cole veica koncerttūri - 4 Your Eyez Only Tour kura tika aizvadīta Ziemeļamerikas un Eiropas apgabalos.&lt;ref name=&quot;avots27&quot; /&gt; 10. oktobrī viņš kopā ar Cozz, Kodie Shane un Ali Tomineek piedalījās kopīgā repa priekšnesumā jeb cypher BET Hip Hop Awards ceremonijā.&lt;ref name=&quot;avots28&quot; /&gt;

Novembrī JID un EarthGang devās kopīgā turnejā Never Had Shit Tour, kurā bija viesmākslinieki kā - Lute, Chaz French un Mereba. Tūre iekļāva 15 koncertus Ziemeļamerikā un 2018. gadā turpinājās ar 19 koncertiem Eiropā.&lt;ref name=&quot;avots29&quot; /&gt; 13. decembrī iznāca Foster the People dziesmas “Pay the Man” remikss ar JID un Saba piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots30&quot; /&gt;

=== 2018–2020: ''DiCaprio 2'' ===

2018. gada jūnijā JID tika iekļauts žurnāla XXL jauno reperu izlasē Freshman Class un parādījās uz žurnāla vāka.&lt;ref name=&quot;avots31&quot; /&gt; Jūlijā viņš piedalījās Denzel Curry dziesmā “Sirens” no albuma ''Ta13oo''. Tika paziņots arī par plānotu sadarbību kopā ar Mac Miller un Thundercat, taču pēc Mac Miller nāves sadarbību atcēla.&lt;ref name=&quot;avots32&quot; /&gt;

18. septembrī iznāca otrā albuma pirmais singls “151 Rum”.&lt;ref name=&quot;avots33&quot; /&gt; 3. oktobrī JID izpildīja dziesmu “Working Out” platformas A COLORS SHOW ierakstā.&lt;ref name=&quot;avots34&quot; /&gt; Savā dzimšanas dienā viņš paziņoja par otro albumu ''DiCaprio 2'' un tā izdošanas datumu - 2018. gada 26. novembri. Momentu pēc tā tika publiskots dziesmu saraksts.&lt;ref name=&quot;avots35&quot; /&gt;

6. novembrī iznāca albuma otrais oficiālais singls “Off Deez” ar J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots36&quot; /&gt; Albumā piedalījās arī A$AP Ferg, 6LACK, Ella Mai, BJ the Chicago Kid, Method Man un Joey Bada$$. Tā producēšanu galvenokārt veica Christo, Hollywood JB, J. Cole un Elite.&lt;ref name=&quot;avots37&quot; /&gt;

''DiCaprio 2'' iznāca 26. novembrī un saņēma pozitīvas recenzijas.&lt;ref name=&quot;avots38&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots39&quot; /&gt; JID paziņoja par tūres Catch Me If You Can pirmo posmu, tas iekļāva 34 koncertus, sākot no 2019. gada janvāra.&lt;ref name=&quot;avots40&quot; /&gt; Iesildošie mākslinieki bija Reason, Hardo un Lou the Human.

2019. gadā JID piedalījās Dreamville kopīgajā albumā ''Revenge of the Dreamers III''.&lt;ref name=&quot;avots43&quot; /&gt; 2020. gadā kā Spillage Village dalībnieks viņš piedalījās singlos “End of Daze” un “Baptize” no apvienības ceturtā albuma ''Spilligion''.&lt;ref name=&quot;avots44&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots45&quot; /&gt;

=== 2021–2024: ''The Forever Story'' un kopalbums ar Metro Boomin ===

JID piedalījās Doja Cat dziesmā “Options” no viņas trešā albuma ''Planet Her'', kas tika nominēts Grammy balvai.&lt;ref name=&quot;avots46&quot; /&gt; Vēlāk viņš sadarbojās ar Imagine Dragons dziesmā “Enemy”.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Tā sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt;.&lt;ref name=&quot;avots49&quot; /&gt;

2021. gada laikā JID publicēja norādes par topošo trešo albumu ''The Forever Story''.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Albuma pirmais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iznāca 2022. gada 14. janvārī.&lt;ref name=&quot;avots50&quot; /&gt; 31. martā iznāca Dreamville miksteips ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'', kurā JID piedalījās dziesmās “Stick” un “Barry From Simpson”.&lt;ref name=&quot;avots51&quot; /&gt; 9. augustā viņš izdeva albuma otro singlu “Dance Now” ar Kenny Mason sadarbību.&lt;ref name=&quot;avots52&quot; /&gt;

''The Forever Story'' iznāca 2022. gada 26. augustā. Tajā piedalījās Kenny Mason, EarthGang, 21 Savage, Baby Tate, Lil Durk, Ari Lennox, Yasiin Bey, Lil Wayne, Johntá Austin, Ravyn Lenae un Eryn Allen Kane.&lt;ref name=&quot;avots53&quot; /&gt; 8. septembrī JID uzstājās NPR šovā - Tiny Desk Concert.&lt;ref name=&quot;avots54&quot; /&gt;

2023. gada 28. martā producents Metro Boomin publicēja Twitter fotogrāfiju no studijas kopā ar JID, ieraksta parakstā dodot mājienu par gaidāmu kopīgu mūziku.&lt;ref name=&quot;avots55&quot; /&gt; JID vēlāk atbildē Twitter apstiprināja kopalbuma tapšanu.&lt;ref name=&quot;avots56&quot; /&gt; Tas iesaukts par “JIDtro”, apvienojot abu mākslinieku vārdus.&lt;ref name=&quot;avots57&quot; /&gt; Tikmēr JID kopā ar Offset piedalījās dziesmā “Danger (Spider)” no Metro Boomin veidotā filmas Spider-Man: Across the Spider-Verse skaņu celiņa.

2023. gada 1. septembrī JID izdeva savu trešo minialbumu ''Blakkboyz Present Half Doin Dope/Van Gogh'' ar Lil Yachty un BabyTron piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots58&quot; /&gt; 13. oktobrī viņš kopā ar Conway the Machine piedalījās Westside Gunn dziesmā “Mamas PrimeTime” no albuma  And Then You Pray for Me. 9. novembrī viņa izpildījums bija dzirdams videospēles Like a Dragon Gaiden: The Man Who Erased His Name ievadā.

2024. gada 12. jūlijā iznāca Eminem albums ''The Death of Slim Shady (Coup de Grâce)'', kura dziesmā “Fuel” piedalījās JID. 20. septembrī viņš arī piedalījās Katy Perry dziesmā “Artificial” no albuma 143.

=== Kopš 2025. gada: ''God Does Like Ugly'' ===

2025. gada 18. aprīlī JID izdeva gaidāmā ceturtā studijas albuma ''God Does Like Ugly'' pirmo singlu “WRK”. Tas bija viņa pirmais solo komerciālais izdevums kopš 2022. gada albuma ''The Forever Story''. Vēlāk kopā ar albuma reklāmas video tika paziņots tā izdošanas datums - 8. augusts.&lt;ref name=&quot;avots59&quot; /&gt;

4. jūlijā JID izdeva ''GDLU (Preluxe)'', par ko iepriekš bija paziņojis YouTube publicētā brīvrunu priekšnesumā.&lt;ref name=&quot;avots60&quot; /&gt; Minialbumā piedalījās Eminem, Lil Yachty un 6LACK. Tas kalpoja kā ievads gaidāmajam albumam ''God Does Like Ugly'' un ietvēra četras dziesmas, kas sākotnēji bija paredzētas albumam, bet tā fināla versijā netika iekļautas.&lt;ref name=&quot;avots61&quot; /&gt; 

''God Does Like Ugly'' iznāca 8. augustā Dreamville un Interscope paspārnē. Tajā piedalījās Westside Gunn, Clipse, Vince Staples, Ciara, EarthGang, Don Toliver, Ty Dolla Sign, 6LACK, Jessie Reyez, Baby Kia, Mereba un Pastor Troy.&lt;ref name=&quot;avots63&quot; /&gt; Albums saņēma pozitīvas atsauksmes.&lt;ref name=&quot;avots64&quot; /&gt; Nākamajā dienā iznāca paplašināta Preluxe versija, kurā bija iekļautas arī visas ''GDLU (Preluxe)'' dziesmas.

== Daiļrade ==

=== Muzikālās ietekmes ===

JID pirmā saskare ar mūziku bija vecāku klasiskās fanka un soulmūzikas plašu kolekcija.&lt;ref name=&quot;avots65&quot; /&gt; Kā nozīmīgākos iedvesmas avotus savai darbībai viņš nosaucis Lil Wayne, Sly and the Family Stone, D’Angelo, Wu-Tang Clan, Jay-Z, Earl Sweatshirt un Little Dragon.&lt;ref name=&quot;avots66&quot; /&gt;

Viņš arī ir paudis apbrīnu par Atlantas apvienībām OutKast un Goodie Mob, minot tās kā personīgus iedvesmas avotus.&lt;ref name=&quot;avots67&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots68&quot; /&gt; Intervijās viņš atklājis, ka nāk no tā paša rajona, no kura ir viņa ilggadējais partneris Gucci Mane.&lt;ref name=&quot;avots69&quot; /&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===

* ''The Never Story'' (2017)
* ''DiCaprio 2'' (2018)
* ''The Forever Story'' (2022)
* ''God Does Like Ugly'' (2025)

=== Kopīgie albumi un projekti ===

* ''Revenge of the Dreamers III'' - ar Dreamville (2019)
* ''Spilligion'' - ar Spillage Village un EarthGang (2020)
* ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'' - ar Dreamville (2022)

== Koncerttūres ==

=== Kā galvenajam māksliniekam ===

* Never Had Shit Tour - kopā ar EarthGang (2017–2018)
* Catch Me If You Can Tour (2019)
* Luv Is 4ever Tour - kopā ar Smino (2023)
* Forever &amp; A Day Tour (2023)
* God Does Like World Tours (2025–2026)

=== Kā iesildošajam māksliniekam ===

* Elephant Eyes Tour - Omen (2015)
* Too High to Riot Tour - Bas (2016)
* I Told You Tour - Tory Lanez (2016)
* 4 Your Eyez Only Tour - J. Cole (2017)
* The Swimming Tour - Mac Miller (2018; atcelta)
* Confessions of a Dangerous Mind Tour - Logic (2019)
* American Dream Tour - 21 Savage (2024)

== Balvas un nominācijas ==

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads !! Balva !! Kategorija !! Darbs !! Rezultāts
|-
| 2020 || Grammy || Labākais repa izpildījums || “Down Bad” kopā ar J. Cole, Bas, EarthGang un Young Nudy || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2020 || Grammy || Labākais repa albums || ''Revenge of the Dreamers III'' || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2022 || Grammy || Gada albums || ''Planet Her (Deluxe)'', kā viesmāksliniekam || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2022 || Berlin Music Video Awards || Labākais operatora darbs || “Surround Sound” || Nominācija
|-
| 2023 || Berlin Music Video Awards || Labākais stāstījums || “Money” || Nominācija
|-
| 2026 || Grammy || Labākais melodiskā repa izpildījums || “Wholeheartedly” kopā ar Ty Dolla Sign un 6LACK || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|-
| 2026 || Grammy || Labākais repa albums || ''God Does Like Ugly'' || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|}

== Atsauces ==
&lt;references&gt;
&lt;ref name=&quot;avots1&quot;&gt;[https://www.vibe.com/2017/03/dreamville-jid-interview-never-story-album-jcole-music/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots2&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20220511171651/https://centralsauce.com/spillage-village Welcome to Spillage Village: Members, Origins, &amp;amp; Music]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots3&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/2019/07/keanu-beats-australian-producer-dreamville-jcole-migos/ Interview: Keanu Beats is the Producer Reppin for Australia on Revenge Of The Dreamers III]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots4&quot;&gt;[http://2dopeboyz.com/2015/01/26/jid-dicaprio-spillage-village/ Spillage Village's J.I.D. Drops DiCaprio EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots5&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/rap-music/new-music/2017/03/j-i-d-releases-the-never-story-project/ J.I.D Releases The Never Story Project]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots6&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/167791-jid-signs-worldwide-publishing-deal-ahead-of-dicaprio-2-release-news J.I.D Signs Worldwide Publishing Deal Ahead Of DiCaprio 2 Release]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots7&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/reviews/id.3329/title.review-j-i-d-s-dicaprio-2-serves-up-a-creative-cocktail-of-rapping Review: J.I.D.'s DiCaprio 2 Serves Up A Creative Cocktail Of Rapping]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots8&quot;&gt;[http://hamptonpirates.com/roster.aspx?rp_id=1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots10&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20181001202246/https://www.hotnewhiphop.com/jid/profile/ J.I.D. HotNewHipHop]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots11&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=8RG9ylS5XLQ Dreamville's J.I.D Opens About His Childhood &amp;amp; Journey to Dreamville]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots12&quot;&gt;[https://djbooth.net/features/2020-03-12-jid-interview-power-of-perseverance JID Is a Living Testament to the Power of Perseverance: Interview]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots13&quot;&gt;[https://theithacan.org/life-culture/review-jid-returns-to-the-music-scene-with-a-great-story/ Review: JID returns to the music scene with a great story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots14&quot;&gt;[https://hamptonpirates.com/sports/football/roster/destin-route/1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots15&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=Ufhmika13TM&amp;t=79 J.I.D Explains How He Met J Cole and Got Signed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots16&quot;&gt;[https://centralsauce.com/jid-biography The Rise of J.I.D: From Never Had Shit to Rollie on the Wrist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots17&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20180616003437/http://clashmusic.com/features/notes-from-the-road-jid-interviewed Notes From The Road: J.I.D Interviewed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots18&quot;&gt;[http://indy.livemixtapes.com/mixtapes/17683/jid_route_of_all_evil_lp.html J.I.D – Route Of All Evil LP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots19&quot;&gt;[http://mauricegarland.com/2013/11/j-i-d-para-tu-album/ J.I.D. MauriceGarland]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots20&quot;&gt;[http://www.allmusic.com/artist/jid-mn0003368290 J.I.D. AllMusic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots21&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/75682-stream-jids-previously-unreleased-para-tu-mixtape-new-mixtape J.I.D. surprises fans with an official version of Para Tu]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots22&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/jid-dicaprio-ep-premiere-interview/ J.I.D. Wants You to Think Differently About Atlanta Rap and His DiCaprio EP Might Help]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots23&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/spillage-village-bears-like-this-too-ep-premiere/ This New Spillage Village EP Is About to Trigger a Worldwide Weed Shortage]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots24&quot;&gt;[http://www.thefader.com/2016/12/02/spillage-village-bears-like-this-too-much-ep Atlanta-Based Collective Spillage Village Releases Bears Like This Too Much EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots25&quot;&gt;[http://hiphopdx.com/editorials/id.3666/title.who-is-j-i-d-5-things-to-know-about-j-coles-new-artist Who Is J.I.D? 5 Things To Know About J. Cole's New Artist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots26&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/j-cole-signs-j-i-d-to-dreamville-records J. Cole Signs J.I.D. To Dreamville Records]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots27&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-cole-4-your-eyez-only-tour-dates/ J. Cole Reveals 4 Your Eyez Only World Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots28&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/videos/id.26271/title.2017-bet-hip-hop-awards-cypher-j-i-d-cozz-kodie-shane-ali-tomineek 2017 BET Hip Hop Awards Cypher: J.I.D, Cozz, Kodie Shane &amp;amp; Ali Tomineek]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots29&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/03/j-i-d-earthgang-never-had-shit-euro-tour-dates/ J.I.D and EarthGang Share Never Had Sh!t Euro Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots30&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/76531-jid-and-saba-team-up-for-foster-the-peoples-pay-the-man-remix-new-song J.I.D. &amp;amp; Saba Team Up For Foster The People's Pay The Man Remix]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots31&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/06/2018-xxl-freshman-cover/ XXL 2018 Freshman Class Revealed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots32&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/07/mac-miller-swimming-tour/ Mac Miller Shares the Swimming Tour Dates with Thundercat &amp;amp; J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots33&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=k_TbOH8iE4U J.I.D – 151 Rum]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots34&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/118996-jid-sets-the-jazz-bar-ablaze-on-working-out-new-song J.I.D Sets The Jazz Bar Ablaze On Working Out]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots35&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-album-cover-release-date/ J.I.D Shares DiCaprio 2 Album Cover and Release Date]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots36&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/132820-jid-and-j-coles-insane-collaboration-off-deez-drops-tomorrow-news J.I.D &amp;amp; J. Cole's Insane Collaboration Off Deez Drops Tomorrow]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots37&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-tracklist-album-producer-credits/ J.I.D Drops DiCaprio 2 Album Tracklist and Production Credits]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots38&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2018/11/26/jid-dicaprio-2 J.I.D. shares DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots39&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2023799/j-i-d-dicaprio-2-review/franchises/album-of-the-week/ Album Of The Week: J.I.D DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots40&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/138768-jid-announces-dates-for-catch-me-if-you-can-tour-news J.I.D Announces Dates For Catch Me If You Can Tour]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots41&quot;&gt;[https://cornellsun.com/2019/02/10/video-stomping-fans-at-j-i-d-show-crack-ceiling-below-ithaca-college-venue-floor/ Stomping Fans at J.I.D Show Crack Ceiling Below Ithaca College Venue Floor]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots42&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/170024-jid-announces-new-string-of-catch-me-if-you-can-tour-dates-news J.I.D. Announces New String Of Catch Me If You Can Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots43&quot;&gt;[https://pitchfork.com/news/listen-to-j-coles-dreamvilles-new-album-ft-kendrick-lamar-vince-staples-and-more/ Listen to J. Cole's Dreamville's New Album Ft. Kendrick Lamar, Vince Staples, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots44&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/276131-spillage-village-dropping-new-single-end-of-days-this-week-news Spillage Village Dropping New Single End Of Days This Week]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots45&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20200915111954/https://www.hotnewhiphop.com/dreamville-announces-spillage-village-album-spilligion-drops-this-month-news.117478.html?_amp Dreamville Announces Spillage Village Album Spilligion Drops This Month]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots46&quot;&gt;[https://www.vulture.com/2021/06/doja-cat-planet-her-tracklist-release-date.html Doja Cat Has Ariana Grande, the Weeknd, JID, and More Orbiting Planet Her]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots47&quot;&gt;[https://ourgenerationmusic.com/editorials/jid-the-forever-story/ Everything we know about JID's The Forever Story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots48&quot;&gt;[https://www.billboard.com/artist/imagine-dragons/ Imagine Dragons. Billboard]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots49&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/413645-jid-earns-his-first-ever-top-10-hit-on-billboard-hot-100-news J.I.D. Earns His First-Ever Top 10 Hit On Billboard Hot 100]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots50&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-21-savage-baby-tate-surround-sound-video J.I.D Drops Video for Surround Sound f/ 21 Savage and Baby Tate]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots51&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2022/03/31/j-cole-dreamville-dj-drama-gangsta-grillz-mixtape J. Cole and Dreamville drop new mixtape with DJ Drama]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots52&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/id.72412/title.jid-dance-now-the-forever-story-release-date-cover-art# JID Shares New Single Dance Now &amp;amp; The Forever Story Album Cover Art]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots53&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-the-forever-story JID Drops New Album The Forever Story f/ Lil Durk, 21 Savage, Lil Wayne, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots54&quot;&gt;[https://www.npr.org/2022/09/08/1116915958/jid-tiny-desk-concert JID: Tiny Desk Concert. NPR]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots55&quot;&gt;[https://x.com/MetroBoomin/status/1640809655239692308?lang=en Metro Boomin ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots56&quot;&gt;[https://x.com/JIDsv/status/1640814358329544707?s=20 J.I.D ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots57&quot;&gt;[https://x.com/nfr_podcast/status/1644107198161666048?s=20 NFR Podcast ieraksts, 2023. gada 6. aprīlis]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots58&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2234934/lil-yachty-jid-half-doin-dope-feat-babytron-van-gogh/music/ Lil Yachty &amp;amp; JID Team Up As BlakkBoyz, Share New Songs Half Doin' Dope (Feat. BabyTron) &amp;amp; Van Gogh]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots59&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/j-i-d-new-album-god-does-like-ugly-release-date-1235966210/ J.I.D. Announces New Album God Does Like Ugly]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots60&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2313990/jid-announces-new-mixtape-out-tomorrow-shares-beau-32-freestyle/music/ JID Announces New Mixtape Out Tomorrow, Shares Beau &amp;amp; 32 (Freestyle)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots61&quot;&gt;[https://hypebeast.com/2025/7/jid-gdlu-preluxe-god-does-like-ugly-mixtape-album-release-info-lil-yachty-eminem-6lack JID Gears Up for God Does Like Ugly With GDLU (Preluxe)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots62&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/926052-jid-eminem-animals-pt-i-stream JID &amp;amp; Eminem Tear Up The Beat Like Animals On Their Latest Collaboration]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots63&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/935327-jid-god-does-like-ugly-tracklist-hip-hop-news JID Reveals The Tracklist For God Does Like Ugly With Some Twists]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots64&quot;&gt;[https://www.metacritic.com/music/god-does-like-ugly/jid Critic Reviews for God Does Like Ugly. Metacritic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots65&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-i-d-interview-the-break/ The Break Presents: J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots66&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20171204095302/http://www.rollingstone.com/music/features/jid-meet-the-j-cole-signed-rapper-from-east-atlanta-w480169 J.I.D.: Meet the J. Cole-Signed Rapper Against Happy Trappers]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots67&quot;&gt;[https://www.youtube.com/shorts/cKW_Z3CQrZs J.I.D on Outkast's Influence and Legacy. Rock and Roll Hall of Fame]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots68&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/196970-jid-praises-battle-rappers-and-teases-goodie-mob-freestyles-with-nardwuar-news J.I.D. Praises Battle Rappers &amp;amp; Teases Goodie Mob Freestyles With Nardwuar]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots69&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/dreamville-jid-the-never-story-vibe-7718186/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots70&quot;&gt;[https://www.ajc.com/politics/politics-blog/warnock-ossoff-appeal-to-young-voters-at-hip-hop-focused-dekalb-rally/MS26WGIE2JA4DEHU2EIOP3C2ME/ Warnock, Ossoff appeal to young voters at hip-hop focused DeKalb rally]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots71&quot;&gt;[https://www.rollingstone.com/music/music-album-reviews/jid-god-does-like-ugly-review-1235403955/ JID Is a New Father and Uneasy Messiah]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots72&quot;&gt;[https://www.grammy.com/grammys/artists/jid251829 Artist – J.I.D. Grammy]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots73&quot;&gt;[https://www.nytimes.com/2026/02/01/arts/music/grammys-winners-list-2026.html Grammys 2026: Winners List]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://jidsv.com Oficiālā tīmekļa vietne]

{{#ifeq:{{NAMESPACE}}||[[Kategorija:ASV reperi]]}}</text>
      <sha1>nqbar4gmqdg2onnwvfyond5emkhf5hh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534926</id>
      <parentid>4534922</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T08:43:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>FAXPRINTER</username>
        <id>151770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4534926</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27750" sha1="av3sh65tpdj2meih1ima1ty49c6jzad" xml:space="preserve">&lt;!-- Tulkots un pielāgots no angļu Vikipēdijas raksta JID, versija https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=JID&amp;oldid=1373225132 . Autori: oriģināla labojumu vēsture. Licence: CC BY-SA 4.0. Šo avotu norādi arī saglabāšanas kopsavilkumā. --&gt;
{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;width:22em; float:right; clear:right; margin:0 0 1em 1em; border:1px solid #a2a9b1; background:#f8f9fa; font-size:90%;&quot;
|-
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:140%; background:#e6e6fa;&quot; | JID
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[Attēls:JID12345.webp|212px|JID]]&lt;br /&gt;JID
|-
! scope=&quot;row&quot; | Pilnais vārds
| Destin Choice Route
|-
! scope=&quot;row&quot; | Dzimis
| 1989. gada 31. oktobrī
|-
! scope=&quot;row&quot; | Dzimšanas vieta
| [[Atlanta]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | Nodarbošanās
| Reperis, dziesmu autors
|-
! scope=&quot;row&quot; | Žanrs
| [[Hiphops]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | Darbības gadi
| Kopš 2010. gada
|-
! scope=&quot;row&quot; | Ierakstu kompānijas
| Dreamville, Interscope
|-
! scope=&quot;row&quot; | Apvienības
| Spillage Village, Zoink Gang
|-
! scope=&quot;row&quot; | Tīmekļa vietne
| [http://jidsv.com jidsv.com]
|}

'''JID''' (rakstīts arī '''J.I.D'''; īstajā vārdā ''Destin Choice Route'', dzimis 1989. gada 31. oktobrī) ir amerikāņu reperis.&lt;ref name=&quot;avots1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt; Viņš dzimis un uzaudzis Atlantā. 2017. gadā viņš noslēdza līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville Records, kas darbojas Interscope Records paspārnē.&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

2010. gadā viņš kopā ar EarthGang izveidoja muzikālo apvienību Spillage Village. Vēlāk viņš kopā ar Smino, Buddy un Guapdad 4000 izveidoja hiphopa apvienību Zoink Gang.&lt;ref name=&quot;avots3&quot; /&gt; Kur mūzikas kritiķi atzinīgi vērtējuši viņa repa izpildījumu un vārdu spēles.&lt;ref name=&quot;avots7&quot; /&gt;

JID ieguva atpazīstamību pēc vairāku patstāvīgi izdotu projektu, tostarp ''Route of All Evil'' (2012), ''Para Tu'' (2013) un ''DiCaprio'' (2015), iznākšanas. Viņa debijas studijas albums ''The Never Story'' (2017), kurā iekļauts singls “Never”, saņēma pozitīvu kritiķu atzinību.&lt;ref name=&quot;avots4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots5&quot; /&gt; Arī otrais albums ''DiCaprio 2'' (2018), kuram pirms relīzes izdošanas tika izdoti singli “151 Rum” un “Off Deez” kopā ar J. Cole tā popularizēšanai.

2021. gada singls “Enemy”, kas ierakstīts kopā ar Imagine Dragons un izmantots Netflix seriāla Arcane ievadā, sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100.&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt; 

Trešais un ceturtais albums - ''The Forever Story'' (2022) un ''God Does Like Ugly'' (2025) - ieguva pozitīvu kritiķu atzinību un debitēja Billboard 200 pirmajā piecpadsmitniekā. Pirmā albuma iekļautais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iekļuva singlu topa pirmajā četrdesmitniekā un otrais albums tika nominēts labākā repa albuma kategorijā 68. Grammy balvu pasniegšanā.&lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;

== Bērnība un jaunība ==

JID piedzima 1989. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa vecāki ir Carl Louis Route Jr. un Kathy Jean Route.&lt;ref name=&quot;avots8&quot; /&gt; Skatuves vārds JID radies no vecmāmiņas dotas iesaukas, kas saistīta ar viņa nemierīgo uzvedību; angļu valodā to raksturo vārds “jittery”.&lt;ref name=&quot;avots10&quot; /&gt;

Bērnībā viņš klausījās Sly and the Family Stone un Earth, Wind &amp; Fire, bet vēlāk pievērsās 20. gadsimta 90. gadu Ņujorkas hiphopam, tostarp Jay-Z, Nas un Mobb Deep mūzikai.

== Muzikālā karjera ==

=== 2010–2016 karjeras sākums ===

2010. gada 18. maijā JID izdeva savu pirmo miksteipu ''Cakewalk''. Arī tā paša gada sākumā viņš kopā ar EarthGang, Hollywood JB un Jordxn Bryant bija izveidojis repa apvienību Spillage Village.&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt;

Otrais miksteips ''Cakewalk 2'' iznāca 2011. gada 29. jūnijā. Tam 2012. gada 25. jūnijā sekoja iepriekš minētais''Route of All Evil'', kurā piedalījās tolaik vēl mazpazīstamie EarthGang un Stillz. Laiku pirms viņš sāka saņemt uzaicinājumus uzstāties koncertos, JID finansēja savu muzikālo darbību, strādājot zvanu centros un piegādājot picas.&lt;ref name=&quot;avots17&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots18&quot; /&gt;

2013. gada 22. oktobrī iznāca miksteips ''Para Tu, bet to izņēma no interneta, jo, bijis ļoti jūtīgs pret savu mākslu, bet kad vēlāk fani to atrada un tas ieguva pozitīvas kritikas, To atkārtoti izdeva 2017. gada 29. decembrī.&lt;ref name=&quot;avots19&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots20&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots21&quot; /&gt;

2014. gadā pēc Spillage Village pirmā projektu ''Bears Like This'' iznākšanas JID kopā ar EarthGang un Bas iesildīja Ab-Soul koncerttūrē - These Days Tour. 2015. gada 26. janvārī viņš izdeva savu pirmo minialbumu ''DiCaprio EP''.&lt;ref name=&quot;avots22&quot; /&gt; Tā paša gada 6. jūlijā Spillage Village izdeva otro miksteipu ''Bears Like This Too''.&lt;ref name=&quot;avots23&quot; /&gt;

2016. gada 2. decembrī Spillage Village izdeva ''Bears Like This Too Much'', kurā piedalījās J. Cole un Bas, savukārt producentu vidū bija pazīstami vārdi kā - Mac Miller, Ducko Mcfli, Childish Major un J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots24&quot; /&gt;

=== 2017: ''The Never Story'' ===

2017. gada 20. februārī tika paziņots, ka JID noslēdzis līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville. Vispirms tika izdots singls “Never”, bet 10. martā iznāca pilnmetrāžas albums ''The Never Story''. Tajā piedalījās EarthGang, 6LACK un Mereba. Starp albuma producentiem bija J. Cole, Hollywood JB, Christo un Childish Major.&lt;ref name=&quot;avots25&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

Vēlāk viņš izdeva videoklipus vēl trim albuma dziesmām: “D/vision”, “Hereditary” un “EdEddnEddy”.

2017. gadā JID iesildīja J. Cole veica koncerttūri - 4 Your Eyez Only Tour kura tika aizvadīta Ziemeļamerikas un Eiropas apgabalos.&lt;ref name=&quot;avots27&quot; /&gt; 10. oktobrī viņš kopā ar Cozz, Kodie Shane un Ali Tomineek piedalījās kopīgā repa priekšnesumā jeb cypher BET Hip Hop Awards ceremonijā.&lt;ref name=&quot;avots28&quot; /&gt;

Novembrī JID un EarthGang devās kopīgā turnejā Never Had Shit Tour, kurā bija viesmākslinieki kā - Lute, Chaz French un Mereba. Tūre iekļāva 15 koncertus Ziemeļamerikā un 2018. gadā turpinājās ar 19 koncertiem Eiropā.&lt;ref name=&quot;avots29&quot; /&gt; 13. decembrī iznāca Foster the People dziesmas “Pay the Man” remikss ar JID un Saba piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots30&quot; /&gt;

=== 2018–2020: ''DiCaprio 2'' ===

2018. gada jūnijā JID tika iekļauts žurnāla XXL jauno reperu izlasē Freshman Class un parādījās uz žurnāla vāka.&lt;ref name=&quot;avots31&quot; /&gt; Jūlijā viņš piedalījās Denzel Curry dziesmā “Sirens” no albuma ''Ta13oo''. Tika paziņots arī par plānotu sadarbību kopā ar Mac Miller un Thundercat, taču pēc Mac Miller nāves sadarbību atcēla.&lt;ref name=&quot;avots32&quot; /&gt;

18. septembrī iznāca otrā albuma pirmais singls “151 Rum”.&lt;ref name=&quot;avots33&quot; /&gt; 3. oktobrī JID izpildīja dziesmu “Working Out” platformas A COLORS SHOW ierakstā.&lt;ref name=&quot;avots34&quot; /&gt; Savā dzimšanas dienā viņš paziņoja par otro albumu ''DiCaprio 2'' un tā izdošanas datumu - 2018. gada 26. novembri. Momentu pēc tā tika publiskots dziesmu saraksts.&lt;ref name=&quot;avots35&quot; /&gt;

6. novembrī iznāca albuma otrais oficiālais singls “Off Deez” ar J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots36&quot; /&gt; Albumā piedalījās arī A$AP Ferg, 6LACK, Ella Mai, BJ the Chicago Kid, Method Man un Joey Bada$$. Tā producēšanu galvenokārt veica Christo, Hollywood JB, J. Cole un Elite.&lt;ref name=&quot;avots37&quot; /&gt;

''DiCaprio 2'' iznāca 26. novembrī un saņēma pozitīvas recenzijas.&lt;ref name=&quot;avots38&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots39&quot; /&gt; JID paziņoja par tūres Catch Me If You Can pirmo posmu, tas iekļāva 34 koncertus, sākot no 2019. gada janvāra.&lt;ref name=&quot;avots40&quot; /&gt; Iesildošie mākslinieki bija Reason, Hardo un Lou the Human.

2019. gadā JID piedalījās Dreamville kopīgajā albumā ''Revenge of the Dreamers III''.&lt;ref name=&quot;avots43&quot; /&gt; 2020. gadā kā Spillage Village dalībnieks viņš piedalījās singlos “End of Daze” un “Baptize” no apvienības ceturtā albuma ''Spilligion''.&lt;ref name=&quot;avots44&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots45&quot; /&gt;

=== 2021–2024: ''The Forever Story'' un kopalbums ar Metro Boomin ===

JID piedalījās Doja Cat dziesmā “Options” no viņas trešā albuma ''Planet Her'', kas tika nominēts Grammy balvai.&lt;ref name=&quot;avots46&quot; /&gt; Vēlāk viņš sadarbojās ar Imagine Dragons dziesmā “Enemy”.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Tā sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt;.&lt;ref name=&quot;avots49&quot; /&gt;

2021. gada laikā JID publicēja norādes par topošo trešo albumu ''The Forever Story''.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Albuma pirmais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iznāca 2022. gada 14. janvārī.&lt;ref name=&quot;avots50&quot; /&gt; 31. martā iznāca Dreamville miksteips ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'', kurā JID piedalījās dziesmās “Stick” un “Barry From Simpson”.&lt;ref name=&quot;avots51&quot; /&gt; 9. augustā viņš izdeva albuma otro singlu “Dance Now” ar Kenny Mason sadarbību.&lt;ref name=&quot;avots52&quot; /&gt;

''The Forever Story'' iznāca 2022. gada 26. augustā. Tajā piedalījās Kenny Mason, EarthGang, 21 Savage, Baby Tate, Lil Durk, Ari Lennox, Yasiin Bey, Lil Wayne, Johntá Austin, Ravyn Lenae un Eryn Allen Kane.&lt;ref name=&quot;avots53&quot; /&gt; 8. septembrī JID uzstājās NPR šovā - Tiny Desk Concert.&lt;ref name=&quot;avots54&quot; /&gt;

2023. gada 28. martā producents Metro Boomin publicēja Twitter fotogrāfiju no studijas kopā ar JID, ieraksta parakstā dodot mājienu par gaidāmu kopīgu mūziku.&lt;ref name=&quot;avots55&quot; /&gt; JID vēlāk atbildē Twitter apstiprināja kopalbuma tapšanu.&lt;ref name=&quot;avots56&quot; /&gt; Tas iesaukts par “JIDtro”, apvienojot abu mākslinieku vārdus.&lt;ref name=&quot;avots57&quot; /&gt; Tikmēr JID kopā ar Offset piedalījās dziesmā “Danger (Spider)” no Metro Boomin veidotā filmas Spider-Man: Across the Spider-Verse skaņu celiņa.

2023. gada 1. septembrī JID izdeva savu trešo minialbumu ''Blakkboyz Present Half Doin Dope/Van Gogh'' ar Lil Yachty un BabyTron piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots58&quot; /&gt; 13. oktobrī viņš kopā ar Conway the Machine piedalījās Westside Gunn dziesmā “Mamas PrimeTime” no albuma  And Then You Pray for Me. 9. novembrī viņa izpildījums bija dzirdams videospēles Like a Dragon Gaiden: The Man Who Erased His Name ievadā.

2024. gada 12. jūlijā iznāca Eminem albums ''The Death of Slim Shady (Coup de Grâce)'', kura dziesmā “Fuel” piedalījās JID. 20. septembrī viņš arī piedalījās Katy Perry dziesmā “Artificial” no albuma 143.

=== Kopš 2025. gada: ''God Does Like Ugly'' ===

2025. gada 18. aprīlī JID izdeva gaidāmā ceturtā studijas albuma ''God Does Like Ugly'' pirmo singlu “WRK”. Tas bija viņa pirmais solo komerciālais izdevums kopš 2022. gada albuma ''The Forever Story''. Vēlāk kopā ar albuma reklāmas video tika paziņots tā izdošanas datums - 8. augusts.&lt;ref name=&quot;avots59&quot; /&gt;

4. jūlijā JID izdeva ''GDLU (Preluxe)'', par ko iepriekš bija paziņojis YouTube publicētā brīvrunu priekšnesumā.&lt;ref name=&quot;avots60&quot; /&gt; Minialbumā piedalījās Eminem, Lil Yachty un 6LACK. Tas kalpoja kā ievads gaidāmajam albumam ''God Does Like Ugly'' un ietvēra četras dziesmas, kas sākotnēji bija paredzētas albumam, bet tā fināla versijā netika iekļautas.&lt;ref name=&quot;avots61&quot; /&gt; 

''God Does Like Ugly'' iznāca 8. augustā Dreamville un Interscope paspārnē. Tajā piedalījās Westside Gunn, Clipse, Vince Staples, Ciara, EarthGang, Don Toliver, Ty Dolla Sign, 6LACK, Jessie Reyez, Baby Kia, Mereba un Pastor Troy.&lt;ref name=&quot;avots63&quot; /&gt; Albums saņēma pozitīvas atsauksmes.&lt;ref name=&quot;avots64&quot; /&gt; Nākamajā dienā iznāca paplašināta Preluxe versija, kurā bija iekļautas arī visas ''GDLU (Preluxe)'' dziesmas.

== Daiļrade ==

=== Muzikālās ietekmes ===

JID pirmā saskare ar mūziku bija vecāku klasiskās fanka un soulmūzikas plašu kolekcija.&lt;ref name=&quot;avots65&quot; /&gt; Kā nozīmīgākos iedvesmas avotus savai darbībai viņš nosaucis Lil Wayne, Sly and the Family Stone, D’Angelo, Wu-Tang Clan, Jay-Z, Earl Sweatshirt un Little Dragon.&lt;ref name=&quot;avots66&quot; /&gt;

Viņš arī ir paudis apbrīnu par Atlantas apvienībām OutKast un Goodie Mob, minot tās kā personīgus iedvesmas avotus.&lt;ref name=&quot;avots67&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots68&quot; /&gt; Intervijās viņš atklājis, ka nāk no tā paša rajona, no kura ir viņa ilggadējais partneris Gucci Mane.&lt;ref name=&quot;avots69&quot; /&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===

* ''The Never Story'' (2017)
* ''DiCaprio 2'' (2018)
* ''The Forever Story'' (2022)
* ''God Does Like Ugly'' (2025)

=== Kopīgie albumi un projekti ===

* ''Revenge of the Dreamers III'' - ar Dreamville (2019)
* ''Spilligion'' - ar Spillage Village un EarthGang (2020)
* ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'' - ar Dreamville (2022)

== Koncerttūres ==

=== Kā galvenajam māksliniekam ===

* Never Had Shit Tour - kopā ar EarthGang (2017–2018)
* Catch Me If You Can Tour (2019)
* Luv Is 4ever Tour - kopā ar Smino (2023)
* Forever &amp; A Day Tour (2023)
* God Does Like World Tours (2025–2026)

=== Kā iesildošajam māksliniekam ===

* Elephant Eyes Tour - Omen (2015)
* Too High to Riot Tour - Bas (2016)
* I Told You Tour - Tory Lanez (2016)
* 4 Your Eyez Only Tour - J. Cole (2017)
* The Swimming Tour - Mac Miller (2018; atcelta)
* Confessions of a Dangerous Mind Tour - Logic (2019)
* American Dream Tour - 21 Savage (2024)

== Balvas un nominācijas ==

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads !! Balva !! Kategorija !! Darbs !! Rezultāts
|-
| 2020 || Grammy || Labākais repa izpildījums || “Down Bad” kopā ar J. Cole, Bas, EarthGang un Young Nudy || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2020 || Grammy || Labākais repa albums || ''Revenge of the Dreamers III'' || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2022 || Grammy || Gada albums || ''Planet Her (Deluxe)'', kā viesmāksliniekam || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2022 || Berlin Music Video Awards || Labākais operatora darbs || “Surround Sound” || Nominācija
|-
| 2023 || Berlin Music Video Awards || Labākais stāstījums || “Money” || Nominācija
|-
| 2026 || Grammy || Labākais melodiskā repa izpildījums || “Wholeheartedly” kopā ar Ty Dolla Sign un 6LACK || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|-
| 2026 || Grammy || Labākais repa albums || ''God Does Like Ugly'' || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|}

== Atsauces ==
&lt;references&gt;
&lt;ref name=&quot;avots1&quot;&gt;[https://www.vibe.com/2017/03/dreamville-jid-interview-never-story-album-jcole-music/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots2&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20220511171651/https://centralsauce.com/spillage-village Welcome to Spillage Village: Members, Origins, &amp;amp; Music]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots3&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/2019/07/keanu-beats-australian-producer-dreamville-jcole-migos/ Interview: Keanu Beats is the Producer Reppin for Australia on Revenge Of The Dreamers III]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots4&quot;&gt;[http://2dopeboyz.com/2015/01/26/jid-dicaprio-spillage-village/ Spillage Village's J.I.D. Drops DiCaprio EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots5&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/rap-music/new-music/2017/03/j-i-d-releases-the-never-story-project/ J.I.D Releases The Never Story Project]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots6&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/167791-jid-signs-worldwide-publishing-deal-ahead-of-dicaprio-2-release-news J.I.D Signs Worldwide Publishing Deal Ahead Of DiCaprio 2 Release]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots7&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/reviews/id.3329/title.review-j-i-d-s-dicaprio-2-serves-up-a-creative-cocktail-of-rapping Review: J.I.D.'s DiCaprio 2 Serves Up A Creative Cocktail Of Rapping]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots8&quot;&gt;[http://hamptonpirates.com/roster.aspx?rp_id=1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots10&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20181001202246/https://www.hotnewhiphop.com/jid/profile/ J.I.D. HotNewHipHop]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots11&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=8RG9ylS5XLQ Dreamville's J.I.D Opens About His Childhood &amp;amp; Journey to Dreamville]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots12&quot;&gt;[https://djbooth.net/features/2020-03-12-jid-interview-power-of-perseverance JID Is a Living Testament to the Power of Perseverance: Interview]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots13&quot;&gt;[https://theithacan.org/life-culture/review-jid-returns-to-the-music-scene-with-a-great-story/ Review: JID returns to the music scene with a great story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots14&quot;&gt;[https://hamptonpirates.com/sports/football/roster/destin-route/1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots15&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=Ufhmika13TM&amp;t=79 J.I.D Explains How He Met J Cole and Got Signed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots16&quot;&gt;[https://centralsauce.com/jid-biography The Rise of J.I.D: From Never Had Shit to Rollie on the Wrist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots17&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20180616003437/http://clashmusic.com/features/notes-from-the-road-jid-interviewed Notes From The Road: J.I.D Interviewed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots18&quot;&gt;[http://indy.livemixtapes.com/mixtapes/17683/jid_route_of_all_evil_lp.html J.I.D – Route Of All Evil LP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots19&quot;&gt;[http://mauricegarland.com/2013/11/j-i-d-para-tu-album/ J.I.D. MauriceGarland]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots20&quot;&gt;[http://www.allmusic.com/artist/jid-mn0003368290 J.I.D. AllMusic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots21&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/75682-stream-jids-previously-unreleased-para-tu-mixtape-new-mixtape J.I.D. surprises fans with an official version of Para Tu]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots22&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/jid-dicaprio-ep-premiere-interview/ J.I.D. Wants You to Think Differently About Atlanta Rap and His DiCaprio EP Might Help]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots23&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/spillage-village-bears-like-this-too-ep-premiere/ This New Spillage Village EP Is About to Trigger a Worldwide Weed Shortage]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots24&quot;&gt;[http://www.thefader.com/2016/12/02/spillage-village-bears-like-this-too-much-ep Atlanta-Based Collective Spillage Village Releases Bears Like This Too Much EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots25&quot;&gt;[http://hiphopdx.com/editorials/id.3666/title.who-is-j-i-d-5-things-to-know-about-j-coles-new-artist Who Is J.I.D? 5 Things To Know About J. Cole's New Artist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots26&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/j-cole-signs-j-i-d-to-dreamville-records J. Cole Signs J.I.D. To Dreamville Records]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots27&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-cole-4-your-eyez-only-tour-dates/ J. Cole Reveals 4 Your Eyez Only World Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots28&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/videos/id.26271/title.2017-bet-hip-hop-awards-cypher-j-i-d-cozz-kodie-shane-ali-tomineek 2017 BET Hip Hop Awards Cypher: J.I.D, Cozz, Kodie Shane &amp;amp; Ali Tomineek]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots29&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/03/j-i-d-earthgang-never-had-shit-euro-tour-dates/ J.I.D and EarthGang Share Never Had Sh!t Euro Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots30&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/76531-jid-and-saba-team-up-for-foster-the-peoples-pay-the-man-remix-new-song J.I.D. &amp;amp; Saba Team Up For Foster The People's Pay The Man Remix]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots31&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/06/2018-xxl-freshman-cover/ XXL 2018 Freshman Class Revealed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots32&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/07/mac-miller-swimming-tour/ Mac Miller Shares the Swimming Tour Dates with Thundercat &amp;amp; J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots33&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=k_TbOH8iE4U J.I.D – 151 Rum]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots34&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/118996-jid-sets-the-jazz-bar-ablaze-on-working-out-new-song J.I.D Sets The Jazz Bar Ablaze On Working Out]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots35&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-album-cover-release-date/ J.I.D Shares DiCaprio 2 Album Cover and Release Date]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots36&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/132820-jid-and-j-coles-insane-collaboration-off-deez-drops-tomorrow-news J.I.D &amp;amp; J. Cole's Insane Collaboration Off Deez Drops Tomorrow]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots37&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-tracklist-album-producer-credits/ J.I.D Drops DiCaprio 2 Album Tracklist and Production Credits]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots38&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2018/11/26/jid-dicaprio-2 J.I.D. shares DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots39&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2023799/j-i-d-dicaprio-2-review/franchises/album-of-the-week/ Album Of The Week: J.I.D DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots40&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/138768-jid-announces-dates-for-catch-me-if-you-can-tour-news J.I.D Announces Dates For Catch Me If You Can Tour]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots41&quot;&gt;[https://cornellsun.com/2019/02/10/video-stomping-fans-at-j-i-d-show-crack-ceiling-below-ithaca-college-venue-floor/ Stomping Fans at J.I.D Show Crack Ceiling Below Ithaca College Venue Floor]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots42&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/170024-jid-announces-new-string-of-catch-me-if-you-can-tour-dates-news J.I.D. Announces New String Of Catch Me If You Can Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots43&quot;&gt;[https://pitchfork.com/news/listen-to-j-coles-dreamvilles-new-album-ft-kendrick-lamar-vince-staples-and-more/ Listen to J. Cole's Dreamville's New Album Ft. Kendrick Lamar, Vince Staples, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots44&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/276131-spillage-village-dropping-new-single-end-of-days-this-week-news Spillage Village Dropping New Single End Of Days This Week]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots45&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20200915111954/https://www.hotnewhiphop.com/dreamville-announces-spillage-village-album-spilligion-drops-this-month-news.117478.html?_amp Dreamville Announces Spillage Village Album Spilligion Drops This Month]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots46&quot;&gt;[https://www.vulture.com/2021/06/doja-cat-planet-her-tracklist-release-date.html Doja Cat Has Ariana Grande, the Weeknd, JID, and More Orbiting Planet Her]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots47&quot;&gt;[https://ourgenerationmusic.com/editorials/jid-the-forever-story/ Everything we know about JID's The Forever Story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots48&quot;&gt;[https://www.billboard.com/artist/imagine-dragons/ Imagine Dragons. Billboard]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots49&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/413645-jid-earns-his-first-ever-top-10-hit-on-billboard-hot-100-news J.I.D. Earns His First-Ever Top 10 Hit On Billboard Hot 100]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots50&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-21-savage-baby-tate-surround-sound-video J.I.D Drops Video for Surround Sound f/ 21 Savage and Baby Tate]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots51&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2022/03/31/j-cole-dreamville-dj-drama-gangsta-grillz-mixtape J. Cole and Dreamville drop new mixtape with DJ Drama]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots52&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/id.72412/title.jid-dance-now-the-forever-story-release-date-cover-art# JID Shares New Single Dance Now &amp;amp; The Forever Story Album Cover Art]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots53&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-the-forever-story JID Drops New Album The Forever Story f/ Lil Durk, 21 Savage, Lil Wayne, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots54&quot;&gt;[https://www.npr.org/2022/09/08/1116915958/jid-tiny-desk-concert JID: Tiny Desk Concert. NPR]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots55&quot;&gt;[https://x.com/MetroBoomin/status/1640809655239692308?lang=en Metro Boomin ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots56&quot;&gt;[https://x.com/JIDsv/status/1640814358329544707?s=20 J.I.D ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots57&quot;&gt;[https://x.com/nfr_podcast/status/1644107198161666048?s=20 NFR Podcast ieraksts, 2023. gada 6. aprīlis]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots58&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2234934/lil-yachty-jid-half-doin-dope-feat-babytron-van-gogh/music/ Lil Yachty &amp;amp; JID Team Up As BlakkBoyz, Share New Songs Half Doin' Dope (Feat. BabyTron) &amp;amp; Van Gogh]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots59&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/j-i-d-new-album-god-does-like-ugly-release-date-1235966210/ J.I.D. Announces New Album God Does Like Ugly]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots60&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2313990/jid-announces-new-mixtape-out-tomorrow-shares-beau-32-freestyle/music/ JID Announces New Mixtape Out Tomorrow, Shares Beau &amp;amp; 32 (Freestyle)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots61&quot;&gt;[https://hypebeast.com/2025/7/jid-gdlu-preluxe-god-does-like-ugly-mixtape-album-release-info-lil-yachty-eminem-6lack JID Gears Up for God Does Like Ugly With GDLU (Preluxe)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots62&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/926052-jid-eminem-animals-pt-i-stream JID &amp;amp; Eminem Tear Up The Beat Like Animals On Their Latest Collaboration]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots63&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/935327-jid-god-does-like-ugly-tracklist-hip-hop-news JID Reveals The Tracklist For God Does Like Ugly With Some Twists]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots64&quot;&gt;[https://www.metacritic.com/music/god-does-like-ugly/jid Critic Reviews for God Does Like Ugly. Metacritic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots65&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-i-d-interview-the-break/ The Break Presents: J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots66&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20171204095302/http://www.rollingstone.com/music/features/jid-meet-the-j-cole-signed-rapper-from-east-atlanta-w480169 J.I.D.: Meet the J. Cole-Signed Rapper Against Happy Trappers]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots67&quot;&gt;[https://www.youtube.com/shorts/cKW_Z3CQrZs J.I.D on Outkast's Influence and Legacy. Rock and Roll Hall of Fame]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots68&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/196970-jid-praises-battle-rappers-and-teases-goodie-mob-freestyles-with-nardwuar-news J.I.D. Praises Battle Rappers &amp;amp; Teases Goodie Mob Freestyles With Nardwuar]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots69&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/dreamville-jid-the-never-story-vibe-7718186/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots70&quot;&gt;[https://www.ajc.com/politics/politics-blog/warnock-ossoff-appeal-to-young-voters-at-hip-hop-focused-dekalb-rally/MS26WGIE2JA4DEHU2EIOP3C2ME/ Warnock, Ossoff appeal to young voters at hip-hop focused DeKalb rally]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots71&quot;&gt;[https://www.rollingstone.com/music/music-album-reviews/jid-god-does-like-ugly-review-1235403955/ JID Is a New Father and Uneasy Messiah]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots72&quot;&gt;[https://www.grammy.com/grammys/artists/jid251829 Artist – J.I.D. Grammy]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots73&quot;&gt;[https://www.nytimes.com/2026/02/01/arts/music/grammys-winners-list-2026.html Grammys 2026: Winners List]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://jidsv.com Oficiālā tīmekļa vietne]

{{#ifeq:{{NAMESPACE}}||[[Kategorija:ASV reperi]]}}</text>
      <sha1>av3sh65tpdj2meih1ima1ty49c6jzad</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534927</id>
      <parentid>4534926</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T08:45:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>FAXPRINTER</username>
        <id>151770</id>
      </contributor>
      <origin>4534927</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27748" sha1="bviocsaswoqw8pikrqk8t6ru2i262xq" xml:space="preserve">&lt;!-- Tulkots un pielāgots no angļu Vikipēdijas raksta JID, versija https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=JID&amp;oldid=1373225132 . Autori: oriģināla labojumu vēsture. Licence: CC BY-SA 4.0. Šo avotu norādi arī saglabāšanas kopsavilkumā. --&gt;
{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;width:22em; float:right; clear:right; margin:0 0 1em 1em; border:1px solid #a2a9b1; background:#f8f9fa; font-size:90%;&quot;
|-
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:140%; background:#e6e6fa;&quot; | JID
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[Attēls:JID12345.webp|212px|JID]]&lt;br /&gt;JID
|-
! scope=&quot;row&quot; | Pilnais vārds
| Destin Choice Route
|-
! scope=&quot;row&quot; | Dzimis
| 1989. gada 31. oktobrī
|-
! scope=&quot;row&quot; | Dzimšanas vieta
| [[Atlanta]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | Nodarbošanās
| Reperis, dziesmu autors
|-
! scope=&quot;row&quot; | Žanrs
| [[Hiphops]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | Darbības gadi
| Kopš 2010. gada
|-
! scope=&quot;row&quot; | Ierakstu kompānijas
| Dreamville, Interscope
|-
! scope=&quot;row&quot; | Apvienības
| Spillage Village, Zoink Gang
|-
! scope=&quot;row&quot; | Tīmekļa vietne
| [http://jidsv.com jidsv.com]
|}

'''JID''' (rakstīts arī '''J.I.D'''; īstajā vārdā ''Destin Choice Route'', dzimis 1989. gada 31. oktobrī) ir amerikāņu reperis.&lt;ref name=&quot;avots1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt; Viņš dzimis un uzaudzis Atlantā. 2017. gadā viņš noslēdza līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville Records, kas darbojas Interscope Records paspārnē.&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

2010. gadā viņš kopā ar EarthGang izveidoja muzikālo apvienību Spillage Village. Vēlāk viņš kopā ar Smino, Buddy un Guapdad 4000 izveidoja hiphopa apvienību Zoink Gang.&lt;ref name=&quot;avots3&quot; /&gt; Kur mūzikas kritiķi atzinīgi vērtējuši viņa repa izpildījumu un vārdu spēles.&lt;ref name=&quot;avots7&quot; /&gt;

JID ieguva atpazīstamību pēc vairāku patstāvīgi izdotu projektu, tostarp ''Route of All Evil'' (2012), ''Para Tu'' (2013) un ''DiCaprio'' (2015), izdošanas. Viņa debijas studijas albums ''The Never Story'' (2017), kurā iekļauts singls “Never”, saņēma pozitīvu kritiķu atzinību.&lt;ref name=&quot;avots4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots5&quot; /&gt; Arī otrais albums ''DiCaprio 2'' (2018), kuram pirms relīzes izdošanas tika izdoti singli “151 Rum” un “Off Deez” kopā ar J. Cole tā popularizēšanai.

2021. gada singls “Enemy”, kas ierakstīts kopā ar Imagine Dragons un izmantots Netflix seriāla Arcane ievadā, sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100.&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt; 

Trešais un ceturtais albums - ''The Forever Story'' (2022) un ''God Does Like Ugly'' (2025) - ieguva pozitīvu kritiķu atzinību un debitēja Billboard 200 pirmajā piecpadsmitniekā. Pirmā albuma iekļautais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iekļuva singlu topa pirmajā četrdesmitniekā un otrais albums tika nominēts labākā repa albuma kategorijā 68. Grammy balvu pasniegšanā.&lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;

== Bērnība un jaunība ==

JID piedzima 1989. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa vecāki ir Carl Louis Route Jr. un Kathy Jean Route.&lt;ref name=&quot;avots8&quot; /&gt; Skatuves vārds JID radies no vecmāmiņas dotas iesaukas, kas saistīta ar viņa nemierīgo uzvedību; angļu valodā to raksturo vārds “jittery”.&lt;ref name=&quot;avots10&quot; /&gt;

Bērnībā viņš klausījās Sly and the Family Stone un Earth, Wind &amp; Fire, bet vēlāk pievērsās 20. gadsimta 90. gadu Ņujorkas hiphopam, tostarp Jay-Z, Nas un Mobb Deep mūzikai.

== Muzikālā karjera ==

=== 2010–2016 karjeras sākums ===

2010. gada 18. maijā JID izdeva savu pirmo miksteipu ''Cakewalk''. Arī tā paša gada sākumā viņš kopā ar EarthGang, Hollywood JB un Jordxn Bryant bija izveidojis repa apvienību Spillage Village.&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt;

Otrais miksteips ''Cakewalk 2'' iznāca 2011. gada 29. jūnijā. Tam 2012. gada 25. jūnijā sekoja iepriekš minētais''Route of All Evil'', kurā piedalījās tolaik vēl mazpazīstamie EarthGang un Stillz. Laiku pirms viņš sāka saņemt uzaicinājumus uzstāties koncertos, JID finansēja savu muzikālo darbību, strādājot zvanu centros un piegādājot picas.&lt;ref name=&quot;avots17&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots18&quot; /&gt;

2013. gada 22. oktobrī iznāca miksteips ''Para Tu, bet to izņēma no interneta, jo, bijis ļoti jūtīgs pret savu mākslu, bet kad vēlāk fani to atrada un tas ieguva pozitīvas kritikas, To atkārtoti izdeva 2017. gada 29. decembrī.&lt;ref name=&quot;avots19&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots20&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots21&quot; /&gt;

2014. gadā pēc Spillage Village pirmā projektu ''Bears Like This'' iznākšanas JID kopā ar EarthGang un Bas iesildīja Ab-Soul koncerttūrē - These Days Tour. 2015. gada 26. janvārī viņš izdeva savu pirmo minialbumu ''DiCaprio EP''.&lt;ref name=&quot;avots22&quot; /&gt; Tā paša gada 6. jūlijā Spillage Village izdeva otro miksteipu ''Bears Like This Too''.&lt;ref name=&quot;avots23&quot; /&gt;

2016. gada 2. decembrī Spillage Village izdeva ''Bears Like This Too Much'', kurā piedalījās J. Cole un Bas, savukārt producentu vidū bija pazīstami vārdi kā - Mac Miller, Ducko Mcfli, Childish Major un J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots24&quot; /&gt;

=== 2017: ''The Never Story'' ===

2017. gada 20. februārī tika paziņots, ka JID noslēdzis līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville. Vispirms tika izdots singls “Never”, bet 10. martā iznāca pilnmetrāžas albums ''The Never Story''. Tajā piedalījās EarthGang, 6LACK un Mereba. Starp albuma producentiem bija J. Cole, Hollywood JB, Christo un Childish Major.&lt;ref name=&quot;avots25&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

Vēlāk viņš izdeva videoklipus vēl trim albuma dziesmām: “D/vision”, “Hereditary” un “EdEddnEddy”.

2017. gadā JID iesildīja J. Cole veica koncerttūri - 4 Your Eyez Only Tour kura tika aizvadīta Ziemeļamerikas un Eiropas apgabalos.&lt;ref name=&quot;avots27&quot; /&gt; 10. oktobrī viņš kopā ar Cozz, Kodie Shane un Ali Tomineek piedalījās kopīgā repa priekšnesumā jeb cypher BET Hip Hop Awards ceremonijā.&lt;ref name=&quot;avots28&quot; /&gt;

Novembrī JID un EarthGang devās kopīgā turnejā Never Had Shit Tour, kurā bija viesmākslinieki kā - Lute, Chaz French un Mereba. Tūre iekļāva 15 koncertus Ziemeļamerikā un 2018. gadā turpinājās ar 19 koncertiem Eiropā.&lt;ref name=&quot;avots29&quot; /&gt; 13. decembrī iznāca Foster the People dziesmas “Pay the Man” remikss ar JID un Saba piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots30&quot; /&gt;

=== 2018–2020: ''DiCaprio 2'' ===

2018. gada jūnijā JID tika iekļauts žurnāla XXL jauno reperu izlasē Freshman Class un parādījās uz žurnāla vāka.&lt;ref name=&quot;avots31&quot; /&gt; Jūlijā viņš piedalījās Denzel Curry dziesmā “Sirens” no albuma ''Ta13oo''. Tika paziņots arī par plānotu sadarbību kopā ar Mac Miller un Thundercat, taču pēc Mac Miller nāves sadarbību atcēla.&lt;ref name=&quot;avots32&quot; /&gt;

18. septembrī iznāca otrā albuma pirmais singls “151 Rum”.&lt;ref name=&quot;avots33&quot; /&gt; 3. oktobrī JID izpildīja dziesmu “Working Out” platformas A COLORS SHOW ierakstā.&lt;ref name=&quot;avots34&quot; /&gt; Savā dzimšanas dienā viņš paziņoja par otro albumu ''DiCaprio 2'' un tā izdošanas datumu - 2018. gada 26. novembri. Momentu pēc tā tika publiskots dziesmu saraksts.&lt;ref name=&quot;avots35&quot; /&gt;

6. novembrī iznāca albuma otrais oficiālais singls “Off Deez” ar J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots36&quot; /&gt; Albumā piedalījās arī A$AP Ferg, 6LACK, Ella Mai, BJ the Chicago Kid, Method Man un Joey Bada$$. Tā producēšanu galvenokārt veica Christo, Hollywood JB, J. Cole un Elite.&lt;ref name=&quot;avots37&quot; /&gt;

''DiCaprio 2'' iznāca 26. novembrī un saņēma pozitīvas recenzijas.&lt;ref name=&quot;avots38&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots39&quot; /&gt; JID paziņoja par tūres Catch Me If You Can pirmo posmu, tas iekļāva 34 koncertus, sākot no 2019. gada janvāra.&lt;ref name=&quot;avots40&quot; /&gt; Iesildošie mākslinieki bija Reason, Hardo un Lou the Human.

2019. gadā JID piedalījās Dreamville kopīgajā albumā ''Revenge of the Dreamers III''.&lt;ref name=&quot;avots43&quot; /&gt; 2020. gadā kā Spillage Village dalībnieks viņš piedalījās singlos “End of Daze” un “Baptize” no apvienības ceturtā albuma ''Spilligion''.&lt;ref name=&quot;avots44&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots45&quot; /&gt;

=== 2021–2024: ''The Forever Story'' un kopalbums ar Metro Boomin ===

JID piedalījās Doja Cat dziesmā “Options” no viņas trešā albuma ''Planet Her'', kas tika nominēts Grammy balvai.&lt;ref name=&quot;avots46&quot; /&gt; Vēlāk viņš sadarbojās ar Imagine Dragons dziesmā “Enemy”.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Tā sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt;.&lt;ref name=&quot;avots49&quot; /&gt;

2021. gada laikā JID publicēja norādes par topošo trešo albumu ''The Forever Story''.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Albuma pirmais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iznāca 2022. gada 14. janvārī.&lt;ref name=&quot;avots50&quot; /&gt; 31. martā iznāca Dreamville miksteips ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'', kurā JID piedalījās dziesmās “Stick” un “Barry From Simpson”.&lt;ref name=&quot;avots51&quot; /&gt; 9. augustā viņš izdeva albuma otro singlu “Dance Now” ar Kenny Mason sadarbību.&lt;ref name=&quot;avots52&quot; /&gt;

''The Forever Story'' iznāca 2022. gada 26. augustā. Tajā piedalījās Kenny Mason, EarthGang, 21 Savage, Baby Tate, Lil Durk, Ari Lennox, Yasiin Bey, Lil Wayne, Johntá Austin, Ravyn Lenae un Eryn Allen Kane.&lt;ref name=&quot;avots53&quot; /&gt; 8. septembrī JID uzstājās NPR šovā - Tiny Desk Concert.&lt;ref name=&quot;avots54&quot; /&gt;

2023. gada 28. martā producents Metro Boomin publicēja Twitter fotogrāfiju no studijas kopā ar JID, ieraksta parakstā dodot mājienu par gaidāmu kopīgu mūziku.&lt;ref name=&quot;avots55&quot; /&gt; JID vēlāk atbildē Twitter apstiprināja kopalbuma tapšanu.&lt;ref name=&quot;avots56&quot; /&gt; Tas iesaukts par “JIDtro”, apvienojot abu mākslinieku vārdus.&lt;ref name=&quot;avots57&quot; /&gt; Tikmēr JID kopā ar Offset piedalījās dziesmā “Danger (Spider)” no Metro Boomin veidotā filmas Spider-Man: Across the Spider-Verse skaņu celiņa.

2023. gada 1. septembrī JID izdeva savu trešo minialbumu ''Blakkboyz Present Half Doin Dope/Van Gogh'' ar Lil Yachty un BabyTron piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots58&quot; /&gt; 13. oktobrī viņš kopā ar Conway the Machine piedalījās Westside Gunn dziesmā “Mamas PrimeTime” no albuma  And Then You Pray for Me. 9. novembrī viņa izpildījums bija dzirdams videospēles Like a Dragon Gaiden: The Man Who Erased His Name ievadā.

2024. gada 12. jūlijā iznāca Eminem albums ''The Death of Slim Shady (Coup de Grâce)'', kura dziesmā “Fuel” piedalījās JID. 20. septembrī viņš arī piedalījās Katy Perry dziesmā “Artificial” no albuma 143.

=== Kopš 2025. gada: ''God Does Like Ugly'' ===

2025. gada 18. aprīlī JID izdeva gaidāmā ceturtā studijas albuma ''God Does Like Ugly'' pirmo singlu “WRK”. Tas bija viņa pirmais solo komerciālais izdevums kopš 2022. gada albuma ''The Forever Story''. Vēlāk kopā ar albuma reklāmas video tika paziņots tā izdošanas datums - 8. augusts.&lt;ref name=&quot;avots59&quot; /&gt;

4. jūlijā JID izdeva ''GDLU (Preluxe)'', par ko iepriekš bija paziņojis YouTube publicētā brīvrunu priekšnesumā.&lt;ref name=&quot;avots60&quot; /&gt; Minialbumā piedalījās Eminem, Lil Yachty un 6LACK. Tas kalpoja kā ievads gaidāmajam albumam ''God Does Like Ugly'' un ietvēra četras dziesmas, kas sākotnēji bija paredzētas albumam, bet tā fināla versijā netika iekļautas.&lt;ref name=&quot;avots61&quot; /&gt; 

''God Does Like Ugly'' iznāca 8. augustā Dreamville un Interscope paspārnē. Tajā piedalījās Westside Gunn, Clipse, Vince Staples, Ciara, EarthGang, Don Toliver, Ty Dolla Sign, 6LACK, Jessie Reyez, Baby Kia, Mereba un Pastor Troy.&lt;ref name=&quot;avots63&quot; /&gt; Albums saņēma pozitīvas atsauksmes.&lt;ref name=&quot;avots64&quot; /&gt; Nākamajā dienā iznāca paplašināta Preluxe versija, kurā bija iekļautas arī visas ''GDLU (Preluxe)'' dziesmas.

== Daiļrade ==

=== Muzikālās ietekmes ===

JID pirmā saskare ar mūziku bija vecāku klasiskās fanka un soulmūzikas plašu kolekcija.&lt;ref name=&quot;avots65&quot; /&gt; Kā nozīmīgākos iedvesmas avotus savai darbībai viņš nosaucis Lil Wayne, Sly and the Family Stone, D’Angelo, Wu-Tang Clan, Jay-Z, Earl Sweatshirt un Little Dragon.&lt;ref name=&quot;avots66&quot; /&gt;

Viņš arī ir paudis apbrīnu par Atlantas apvienībām OutKast un Goodie Mob, minot tās kā personīgus iedvesmas avotus.&lt;ref name=&quot;avots67&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots68&quot; /&gt; Intervijās viņš atklājis, ka nāk no tā paša rajona, no kura ir viņa ilggadējais partneris Gucci Mane.&lt;ref name=&quot;avots69&quot; /&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===

* ''The Never Story'' (2017)
* ''DiCaprio 2'' (2018)
* ''The Forever Story'' (2022)
* ''God Does Like Ugly'' (2025)

=== Kopīgie albumi un projekti ===

* ''Revenge of the Dreamers III'' - ar Dreamville (2019)
* ''Spilligion'' - ar Spillage Village un EarthGang (2020)
* ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'' - ar Dreamville (2022)

== Koncerttūres ==

=== Kā galvenajam māksliniekam ===

* Never Had Shit Tour - kopā ar EarthGang (2017–2018)
* Catch Me If You Can Tour (2019)
* Luv Is 4ever Tour - kopā ar Smino (2023)
* Forever &amp; A Day Tour (2023)
* God Does Like World Tours (2025–2026)

=== Kā iesildošajam māksliniekam ===

* Elephant Eyes Tour - Omen (2015)
* Too High to Riot Tour - Bas (2016)
* I Told You Tour - Tory Lanez (2016)
* 4 Your Eyez Only Tour - J. Cole (2017)
* The Swimming Tour - Mac Miller (2018; atcelta)
* Confessions of a Dangerous Mind Tour - Logic (2019)
* American Dream Tour - 21 Savage (2024)

== Balvas un nominācijas ==

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads !! Balva !! Kategorija !! Darbs !! Rezultāts
|-
| 2020 || Grammy || Labākais repa izpildījums || “Down Bad” kopā ar J. Cole, Bas, EarthGang un Young Nudy || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2020 || Grammy || Labākais repa albums || ''Revenge of the Dreamers III'' || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2022 || Grammy || Gada albums || ''Planet Her (Deluxe)'', kā viesmāksliniekam || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2022 || Berlin Music Video Awards || Labākais operatora darbs || “Surround Sound” || Nominācija
|-
| 2023 || Berlin Music Video Awards || Labākais stāstījums || “Money” || Nominācija
|-
| 2026 || Grammy || Labākais melodiskā repa izpildījums || “Wholeheartedly” kopā ar Ty Dolla Sign un 6LACK || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|-
| 2026 || Grammy || Labākais repa albums || ''God Does Like Ugly'' || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|}

== Atsauces ==
&lt;references&gt;
&lt;ref name=&quot;avots1&quot;&gt;[https://www.vibe.com/2017/03/dreamville-jid-interview-never-story-album-jcole-music/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots2&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20220511171651/https://centralsauce.com/spillage-village Welcome to Spillage Village: Members, Origins, &amp;amp; Music]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots3&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/2019/07/keanu-beats-australian-producer-dreamville-jcole-migos/ Interview: Keanu Beats is the Producer Reppin for Australia on Revenge Of The Dreamers III]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots4&quot;&gt;[http://2dopeboyz.com/2015/01/26/jid-dicaprio-spillage-village/ Spillage Village's J.I.D. Drops DiCaprio EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots5&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/rap-music/new-music/2017/03/j-i-d-releases-the-never-story-project/ J.I.D Releases The Never Story Project]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots6&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/167791-jid-signs-worldwide-publishing-deal-ahead-of-dicaprio-2-release-news J.I.D Signs Worldwide Publishing Deal Ahead Of DiCaprio 2 Release]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots7&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/reviews/id.3329/title.review-j-i-d-s-dicaprio-2-serves-up-a-creative-cocktail-of-rapping Review: J.I.D.'s DiCaprio 2 Serves Up A Creative Cocktail Of Rapping]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots8&quot;&gt;[http://hamptonpirates.com/roster.aspx?rp_id=1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots10&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20181001202246/https://www.hotnewhiphop.com/jid/profile/ J.I.D. HotNewHipHop]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots11&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=8RG9ylS5XLQ Dreamville's J.I.D Opens About His Childhood &amp;amp; Journey to Dreamville]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots12&quot;&gt;[https://djbooth.net/features/2020-03-12-jid-interview-power-of-perseverance JID Is a Living Testament to the Power of Perseverance: Interview]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots13&quot;&gt;[https://theithacan.org/life-culture/review-jid-returns-to-the-music-scene-with-a-great-story/ Review: JID returns to the music scene with a great story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots14&quot;&gt;[https://hamptonpirates.com/sports/football/roster/destin-route/1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots15&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=Ufhmika13TM&amp;t=79 J.I.D Explains How He Met J Cole and Got Signed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots16&quot;&gt;[https://centralsauce.com/jid-biography The Rise of J.I.D: From Never Had Shit to Rollie on the Wrist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots17&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20180616003437/http://clashmusic.com/features/notes-from-the-road-jid-interviewed Notes From The Road: J.I.D Interviewed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots18&quot;&gt;[http://indy.livemixtapes.com/mixtapes/17683/jid_route_of_all_evil_lp.html J.I.D – Route Of All Evil LP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots19&quot;&gt;[http://mauricegarland.com/2013/11/j-i-d-para-tu-album/ J.I.D. MauriceGarland]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots20&quot;&gt;[http://www.allmusic.com/artist/jid-mn0003368290 J.I.D. AllMusic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots21&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/75682-stream-jids-previously-unreleased-para-tu-mixtape-new-mixtape J.I.D. surprises fans with an official version of Para Tu]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots22&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/jid-dicaprio-ep-premiere-interview/ J.I.D. Wants You to Think Differently About Atlanta Rap and His DiCaprio EP Might Help]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots23&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/spillage-village-bears-like-this-too-ep-premiere/ This New Spillage Village EP Is About to Trigger a Worldwide Weed Shortage]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots24&quot;&gt;[http://www.thefader.com/2016/12/02/spillage-village-bears-like-this-too-much-ep Atlanta-Based Collective Spillage Village Releases Bears Like This Too Much EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots25&quot;&gt;[http://hiphopdx.com/editorials/id.3666/title.who-is-j-i-d-5-things-to-know-about-j-coles-new-artist Who Is J.I.D? 5 Things To Know About J. Cole's New Artist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots26&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/j-cole-signs-j-i-d-to-dreamville-records J. Cole Signs J.I.D. To Dreamville Records]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots27&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-cole-4-your-eyez-only-tour-dates/ J. Cole Reveals 4 Your Eyez Only World Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots28&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/videos/id.26271/title.2017-bet-hip-hop-awards-cypher-j-i-d-cozz-kodie-shane-ali-tomineek 2017 BET Hip Hop Awards Cypher: J.I.D, Cozz, Kodie Shane &amp;amp; Ali Tomineek]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots29&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/03/j-i-d-earthgang-never-had-shit-euro-tour-dates/ J.I.D and EarthGang Share Never Had Sh!t Euro Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots30&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/76531-jid-and-saba-team-up-for-foster-the-peoples-pay-the-man-remix-new-song J.I.D. &amp;amp; Saba Team Up For Foster The People's Pay The Man Remix]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots31&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/06/2018-xxl-freshman-cover/ XXL 2018 Freshman Class Revealed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots32&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/07/mac-miller-swimming-tour/ Mac Miller Shares the Swimming Tour Dates with Thundercat &amp;amp; J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots33&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=k_TbOH8iE4U J.I.D – 151 Rum]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots34&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/118996-jid-sets-the-jazz-bar-ablaze-on-working-out-new-song J.I.D Sets The Jazz Bar Ablaze On Working Out]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots35&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-album-cover-release-date/ J.I.D Shares DiCaprio 2 Album Cover and Release Date]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots36&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/132820-jid-and-j-coles-insane-collaboration-off-deez-drops-tomorrow-news J.I.D &amp;amp; J. Cole's Insane Collaboration Off Deez Drops Tomorrow]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots37&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-tracklist-album-producer-credits/ J.I.D Drops DiCaprio 2 Album Tracklist and Production Credits]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots38&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2018/11/26/jid-dicaprio-2 J.I.D. shares DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots39&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2023799/j-i-d-dicaprio-2-review/franchises/album-of-the-week/ Album Of The Week: J.I.D DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots40&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/138768-jid-announces-dates-for-catch-me-if-you-can-tour-news J.I.D Announces Dates For Catch Me If You Can Tour]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots41&quot;&gt;[https://cornellsun.com/2019/02/10/video-stomping-fans-at-j-i-d-show-crack-ceiling-below-ithaca-college-venue-floor/ Stomping Fans at J.I.D Show Crack Ceiling Below Ithaca College Venue Floor]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots42&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/170024-jid-announces-new-string-of-catch-me-if-you-can-tour-dates-news J.I.D. Announces New String Of Catch Me If You Can Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots43&quot;&gt;[https://pitchfork.com/news/listen-to-j-coles-dreamvilles-new-album-ft-kendrick-lamar-vince-staples-and-more/ Listen to J. Cole's Dreamville's New Album Ft. Kendrick Lamar, Vince Staples, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots44&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/276131-spillage-village-dropping-new-single-end-of-days-this-week-news Spillage Village Dropping New Single End Of Days This Week]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots45&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20200915111954/https://www.hotnewhiphop.com/dreamville-announces-spillage-village-album-spilligion-drops-this-month-news.117478.html?_amp Dreamville Announces Spillage Village Album Spilligion Drops This Month]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots46&quot;&gt;[https://www.vulture.com/2021/06/doja-cat-planet-her-tracklist-release-date.html Doja Cat Has Ariana Grande, the Weeknd, JID, and More Orbiting Planet Her]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots47&quot;&gt;[https://ourgenerationmusic.com/editorials/jid-the-forever-story/ Everything we know about JID's The Forever Story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots48&quot;&gt;[https://www.billboard.com/artist/imagine-dragons/ Imagine Dragons. Billboard]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots49&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/413645-jid-earns-his-first-ever-top-10-hit-on-billboard-hot-100-news J.I.D. Earns His First-Ever Top 10 Hit On Billboard Hot 100]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots50&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-21-savage-baby-tate-surround-sound-video J.I.D Drops Video for Surround Sound f/ 21 Savage and Baby Tate]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots51&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2022/03/31/j-cole-dreamville-dj-drama-gangsta-grillz-mixtape J. Cole and Dreamville drop new mixtape with DJ Drama]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots52&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/id.72412/title.jid-dance-now-the-forever-story-release-date-cover-art# JID Shares New Single Dance Now &amp;amp; The Forever Story Album Cover Art]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots53&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-the-forever-story JID Drops New Album The Forever Story f/ Lil Durk, 21 Savage, Lil Wayne, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots54&quot;&gt;[https://www.npr.org/2022/09/08/1116915958/jid-tiny-desk-concert JID: Tiny Desk Concert. NPR]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots55&quot;&gt;[https://x.com/MetroBoomin/status/1640809655239692308?lang=en Metro Boomin ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots56&quot;&gt;[https://x.com/JIDsv/status/1640814358329544707?s=20 J.I.D ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots57&quot;&gt;[https://x.com/nfr_podcast/status/1644107198161666048?s=20 NFR Podcast ieraksts, 2023. gada 6. aprīlis]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots58&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2234934/lil-yachty-jid-half-doin-dope-feat-babytron-van-gogh/music/ Lil Yachty &amp;amp; JID Team Up As BlakkBoyz, Share New Songs Half Doin' Dope (Feat. BabyTron) &amp;amp; Van Gogh]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots59&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/j-i-d-new-album-god-does-like-ugly-release-date-1235966210/ J.I.D. Announces New Album God Does Like Ugly]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots60&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2313990/jid-announces-new-mixtape-out-tomorrow-shares-beau-32-freestyle/music/ JID Announces New Mixtape Out Tomorrow, Shares Beau &amp;amp; 32 (Freestyle)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots61&quot;&gt;[https://hypebeast.com/2025/7/jid-gdlu-preluxe-god-does-like-ugly-mixtape-album-release-info-lil-yachty-eminem-6lack JID Gears Up for God Does Like Ugly With GDLU (Preluxe)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots62&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/926052-jid-eminem-animals-pt-i-stream JID &amp;amp; Eminem Tear Up The Beat Like Animals On Their Latest Collaboration]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots63&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/935327-jid-god-does-like-ugly-tracklist-hip-hop-news JID Reveals The Tracklist For God Does Like Ugly With Some Twists]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots64&quot;&gt;[https://www.metacritic.com/music/god-does-like-ugly/jid Critic Reviews for God Does Like Ugly. Metacritic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots65&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-i-d-interview-the-break/ The Break Presents: J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots66&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20171204095302/http://www.rollingstone.com/music/features/jid-meet-the-j-cole-signed-rapper-from-east-atlanta-w480169 J.I.D.: Meet the J. Cole-Signed Rapper Against Happy Trappers]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots67&quot;&gt;[https://www.youtube.com/shorts/cKW_Z3CQrZs J.I.D on Outkast's Influence and Legacy. Rock and Roll Hall of Fame]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots68&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/196970-jid-praises-battle-rappers-and-teases-goodie-mob-freestyles-with-nardwuar-news J.I.D. Praises Battle Rappers &amp;amp; Teases Goodie Mob Freestyles With Nardwuar]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots69&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/dreamville-jid-the-never-story-vibe-7718186/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots70&quot;&gt;[https://www.ajc.com/politics/politics-blog/warnock-ossoff-appeal-to-young-voters-at-hip-hop-focused-dekalb-rally/MS26WGIE2JA4DEHU2EIOP3C2ME/ Warnock, Ossoff appeal to young voters at hip-hop focused DeKalb rally]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots71&quot;&gt;[https://www.rollingstone.com/music/music-album-reviews/jid-god-does-like-ugly-review-1235403955/ JID Is a New Father and Uneasy Messiah]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots72&quot;&gt;[https://www.grammy.com/grammys/artists/jid251829 Artist – J.I.D. Grammy]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots73&quot;&gt;[https://www.nytimes.com/2026/02/01/arts/music/grammys-winners-list-2026.html Grammys 2026: Winners List]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://jidsv.com Oficiālā tīmekļa vietne]

{{#ifeq:{{NAMESPACE}}||[[Kategorija:ASV reperi]]}}</text>
      <sha1>bviocsaswoqw8pikrqk8t6ru2i262xq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534928</id>
      <parentid>4534927</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T08:46:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>FAXPRINTER</username>
        <id>151770</id>
      </contributor>
      <origin>4534928</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27739" sha1="06qtd5r3ikb5rmjgzmpo5wi786ktlx6" xml:space="preserve">&lt;!-- Tulkots un pielāgots no angļu Vikipēdijas raksta JID, versija https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=JID&amp;oldid=1373225132 . Autori: oriģināla labojumu vēsture. Licence: CC BY-SA 4.0. Šo avotu norādi arī saglabāšanas kopsavilkumā. --&gt;
{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;width:22em; float:right; clear:right; margin:0 0 1em 1em; border:1px solid #a2a9b1; background:#f8f9fa; font-size:90%;&quot;
|-
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:140%; background:#e6e6fa;&quot; | JID
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[Attēls:JID12345.webp|212px|JID]]&lt;br /&gt;JID
|-
! scope=&quot;row&quot; | Pilnais vārds
| Destin Choice Route
|-
! scope=&quot;row&quot; | Dzimis
| 1989. gada 31. oktobrī
|-
! scope=&quot;row&quot; | Dzimšanas vieta
| [[Atlanta]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | Nodarbošanās
| Reperis, dziesmu autors
|-
! scope=&quot;row&quot; | Žanrs
| [[Hiphops]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | Darbības gadi
| Kopš 2010. gada
|-
! scope=&quot;row&quot; | Ierakstu kompānijas
| Dreamville, Interscope
|-
! scope=&quot;row&quot; | Apvienības
| Spillage Village, Zoink Gang
|-
! scope=&quot;row&quot; | Tīmekļa vietne
| [http://jidsv.com jidsv.com]
|}

'''JID''' (rakstīts arī '''J.I.D'''; īstajā vārdā ''Destin Choice Route'', dzimis 1989. gada 31. oktobrī) ir amerikāņu reperis.&lt;ref name=&quot;avots1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt; Viņš dzimis un uzaudzis Atlantā. 2017. gadā viņš noslēdza līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville Records, kas darbojas Interscope Records paspārnē.&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

2010. gadā viņš kopā ar EarthGang izveidoja muzikālo apvienību Spillage Village. Vēlāk viņš kopā ar Smino, Buddy un Guapdad 4000 izveidoja hiphopa apvienību Zoink Gang.&lt;ref name=&quot;avots3&quot; /&gt; Kur mūzikas kritiķi atzinīgi vērtējuši viņa repa izpildījumu un vārdu spēles.&lt;ref name=&quot;avots7&quot; /&gt;

JID ieguva atpazīstamību pēc vairāku patstāvīgi izdotu projektu, tostarp ''Route of All Evil'' (2012), ''Para Tu'' (2013) un ''DiCaprio'' (2015), izdošanas. Viņa debijas studijas albums ''The Never Story'' (2017), kurā iekļauts singls “Never”, saņēma pozitīvu kritiķu atzinību.&lt;ref name=&quot;avots4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots5&quot; /&gt; Arī otrais albums ''DiCaprio 2'' (2018), kuram pirms relīzes izdošanas tika izdoti singli “151 Rum” un “Off Deez” kopā ar J. Cole tā popularizēšanai.

2021. gada singls “Enemy”, kas ierakstīts kopā ar Imagine Dragons un izmantots Netflix seriāla Arcane sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100.&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt; 

Trešais un ceturtais albums - ''The Forever Story'' (2022) un ''God Does Like Ugly'' (2025) - ieguva pozitīvu kritiķu atzinību un debitēja Billboard 200 pirmajā piecpadsmitniekā. Pirmā albuma iekļautais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iekļuva singlu topa pirmajā četrdesmitniekā un otrais albums tika nominēts labākā repa albuma kategorijā 68. Grammy balvu pasniegšanā.&lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;

== Bērnība un jaunība ==

JID piedzima 1989. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa vecāki ir Carl Louis Route Jr. un Kathy Jean Route.&lt;ref name=&quot;avots8&quot; /&gt; Skatuves vārds JID radies no vecmāmiņas dotas iesaukas, kas saistīta ar viņa nemierīgo uzvedību; angļu valodā to raksturo vārds “jittery”.&lt;ref name=&quot;avots10&quot; /&gt;

Bērnībā viņš klausījās Sly and the Family Stone un Earth, Wind &amp; Fire, bet vēlāk pievērsās 20. gadsimta 90. gadu Ņujorkas hiphopam, tostarp Jay-Z, Nas un Mobb Deep mūzikai.

== Muzikālā karjera ==

=== 2010–2016 karjeras sākums ===

2010. gada 18. maijā JID izdeva savu pirmo miksteipu ''Cakewalk''. Arī tā paša gada sākumā viņš kopā ar EarthGang, Hollywood JB un Jordxn Bryant bija izveidojis repa apvienību Spillage Village.&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt;

Otrais miksteips ''Cakewalk 2'' iznāca 2011. gada 29. jūnijā. Tam 2012. gada 25. jūnijā sekoja iepriekš minētais''Route of All Evil'', kurā piedalījās tolaik vēl mazpazīstamie EarthGang un Stillz. Laiku pirms viņš sāka saņemt uzaicinājumus uzstāties koncertos, JID finansēja savu muzikālo darbību, strādājot zvanu centros un piegādājot picas.&lt;ref name=&quot;avots17&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots18&quot; /&gt;

2013. gada 22. oktobrī iznāca miksteips ''Para Tu, bet to izņēma no interneta, jo, bijis ļoti jūtīgs pret savu mākslu, bet kad vēlāk fani to atrada un tas ieguva pozitīvas kritikas, To atkārtoti izdeva 2017. gada 29. decembrī.&lt;ref name=&quot;avots19&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots20&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots21&quot; /&gt;

2014. gadā pēc Spillage Village pirmā projektu ''Bears Like This'' iznākšanas JID kopā ar EarthGang un Bas iesildīja Ab-Soul koncerttūrē - These Days Tour. 2015. gada 26. janvārī viņš izdeva savu pirmo minialbumu ''DiCaprio EP''.&lt;ref name=&quot;avots22&quot; /&gt; Tā paša gada 6. jūlijā Spillage Village izdeva otro miksteipu ''Bears Like This Too''.&lt;ref name=&quot;avots23&quot; /&gt;

2016. gada 2. decembrī Spillage Village izdeva ''Bears Like This Too Much'', kurā piedalījās J. Cole un Bas, savukārt producentu vidū bija pazīstami vārdi kā - Mac Miller, Ducko Mcfli, Childish Major un J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots24&quot; /&gt;

=== 2017: ''The Never Story'' ===

2017. gada 20. februārī tika paziņots, ka JID noslēdzis līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville. Vispirms tika izdots singls “Never”, bet 10. martā iznāca pilnmetrāžas albums ''The Never Story''. Tajā piedalījās EarthGang, 6LACK un Mereba. Starp albuma producentiem bija J. Cole, Hollywood JB, Christo un Childish Major.&lt;ref name=&quot;avots25&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

Vēlāk viņš izdeva videoklipus vēl trim albuma dziesmām: “D/vision”, “Hereditary” un “EdEddnEddy”.

2017. gadā JID iesildīja J. Cole veica koncerttūri - 4 Your Eyez Only Tour kura tika aizvadīta Ziemeļamerikas un Eiropas apgabalos.&lt;ref name=&quot;avots27&quot; /&gt; 10. oktobrī viņš kopā ar Cozz, Kodie Shane un Ali Tomineek piedalījās kopīgā repa priekšnesumā jeb cypher BET Hip Hop Awards ceremonijā.&lt;ref name=&quot;avots28&quot; /&gt;

Novembrī JID un EarthGang devās kopīgā turnejā Never Had Shit Tour, kurā bija viesmākslinieki kā - Lute, Chaz French un Mereba. Tūre iekļāva 15 koncertus Ziemeļamerikā un 2018. gadā turpinājās ar 19 koncertiem Eiropā.&lt;ref name=&quot;avots29&quot; /&gt; 13. decembrī iznāca Foster the People dziesmas “Pay the Man” remikss ar JID un Saba piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots30&quot; /&gt;

=== 2018–2020: ''DiCaprio 2'' ===

2018. gada jūnijā JID tika iekļauts žurnāla XXL jauno reperu izlasē Freshman Class un parādījās uz žurnāla vāka.&lt;ref name=&quot;avots31&quot; /&gt; Jūlijā viņš piedalījās Denzel Curry dziesmā “Sirens” no albuma ''Ta13oo''. Tika paziņots arī par plānotu sadarbību kopā ar Mac Miller un Thundercat, taču pēc Mac Miller nāves sadarbību atcēla.&lt;ref name=&quot;avots32&quot; /&gt;

18. septembrī iznāca otrā albuma pirmais singls “151 Rum”.&lt;ref name=&quot;avots33&quot; /&gt; 3. oktobrī JID izpildīja dziesmu “Working Out” platformas A COLORS SHOW ierakstā.&lt;ref name=&quot;avots34&quot; /&gt; Savā dzimšanas dienā viņš paziņoja par otro albumu ''DiCaprio 2'' un tā izdošanas datumu - 2018. gada 26. novembri. Momentu pēc tā tika publiskots dziesmu saraksts.&lt;ref name=&quot;avots35&quot; /&gt;

6. novembrī iznāca albuma otrais oficiālais singls “Off Deez” ar J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots36&quot; /&gt; Albumā piedalījās arī A$AP Ferg, 6LACK, Ella Mai, BJ the Chicago Kid, Method Man un Joey Bada$$. Tā producēšanu galvenokārt veica Christo, Hollywood JB, J. Cole un Elite.&lt;ref name=&quot;avots37&quot; /&gt;

''DiCaprio 2'' iznāca 26. novembrī un saņēma pozitīvas recenzijas.&lt;ref name=&quot;avots38&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots39&quot; /&gt; JID paziņoja par tūres Catch Me If You Can pirmo posmu, tas iekļāva 34 koncertus, sākot no 2019. gada janvāra.&lt;ref name=&quot;avots40&quot; /&gt; Iesildošie mākslinieki bija Reason, Hardo un Lou the Human.

2019. gadā JID piedalījās Dreamville kopīgajā albumā ''Revenge of the Dreamers III''.&lt;ref name=&quot;avots43&quot; /&gt; 2020. gadā kā Spillage Village dalībnieks viņš piedalījās singlos “End of Daze” un “Baptize” no apvienības ceturtā albuma ''Spilligion''.&lt;ref name=&quot;avots44&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots45&quot; /&gt;

=== 2021–2024: ''The Forever Story'' un kopalbums ar Metro Boomin ===

JID piedalījās Doja Cat dziesmā “Options” no viņas trešā albuma ''Planet Her'', kas tika nominēts Grammy balvai.&lt;ref name=&quot;avots46&quot; /&gt; Vēlāk viņš sadarbojās ar Imagine Dragons dziesmā “Enemy”.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Tā sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt;.&lt;ref name=&quot;avots49&quot; /&gt;

2021. gada laikā JID publicēja norādes par topošo trešo albumu ''The Forever Story''.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Albuma pirmais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iznāca 2022. gada 14. janvārī.&lt;ref name=&quot;avots50&quot; /&gt; 31. martā iznāca Dreamville miksteips ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'', kurā JID piedalījās dziesmās “Stick” un “Barry From Simpson”.&lt;ref name=&quot;avots51&quot; /&gt; 9. augustā viņš izdeva albuma otro singlu “Dance Now” ar Kenny Mason sadarbību.&lt;ref name=&quot;avots52&quot; /&gt;

''The Forever Story'' iznāca 2022. gada 26. augustā. Tajā piedalījās Kenny Mason, EarthGang, 21 Savage, Baby Tate, Lil Durk, Ari Lennox, Yasiin Bey, Lil Wayne, Johntá Austin, Ravyn Lenae un Eryn Allen Kane.&lt;ref name=&quot;avots53&quot; /&gt; 8. septembrī JID uzstājās NPR šovā - Tiny Desk Concert.&lt;ref name=&quot;avots54&quot; /&gt;

2023. gada 28. martā producents Metro Boomin publicēja Twitter fotogrāfiju no studijas kopā ar JID, ieraksta parakstā dodot mājienu par gaidāmu kopīgu mūziku.&lt;ref name=&quot;avots55&quot; /&gt; JID vēlāk atbildē Twitter apstiprināja kopalbuma tapšanu.&lt;ref name=&quot;avots56&quot; /&gt; Tas iesaukts par “JIDtro”, apvienojot abu mākslinieku vārdus.&lt;ref name=&quot;avots57&quot; /&gt; Tikmēr JID kopā ar Offset piedalījās dziesmā “Danger (Spider)” no Metro Boomin veidotā filmas Spider-Man: Across the Spider-Verse skaņu celiņa.

2023. gada 1. septembrī JID izdeva savu trešo minialbumu ''Blakkboyz Present Half Doin Dope/Van Gogh'' ar Lil Yachty un BabyTron piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots58&quot; /&gt; 13. oktobrī viņš kopā ar Conway the Machine piedalījās Westside Gunn dziesmā “Mamas PrimeTime” no albuma  And Then You Pray for Me. 9. novembrī viņa izpildījums bija dzirdams videospēles Like a Dragon Gaiden: The Man Who Erased His Name ievadā.

2024. gada 12. jūlijā iznāca Eminem albums ''The Death of Slim Shady (Coup de Grâce)'', kura dziesmā “Fuel” piedalījās JID. 20. septembrī viņš arī piedalījās Katy Perry dziesmā “Artificial” no albuma 143.

=== Kopš 2025. gada: ''God Does Like Ugly'' ===

2025. gada 18. aprīlī JID izdeva gaidāmā ceturtā studijas albuma ''God Does Like Ugly'' pirmo singlu “WRK”. Tas bija viņa pirmais solo komerciālais izdevums kopš 2022. gada albuma ''The Forever Story''. Vēlāk kopā ar albuma reklāmas video tika paziņots tā izdošanas datums - 8. augusts.&lt;ref name=&quot;avots59&quot; /&gt;

4. jūlijā JID izdeva ''GDLU (Preluxe)'', par ko iepriekš bija paziņojis YouTube publicētā brīvrunu priekšnesumā.&lt;ref name=&quot;avots60&quot; /&gt; Minialbumā piedalījās Eminem, Lil Yachty un 6LACK. Tas kalpoja kā ievads gaidāmajam albumam ''God Does Like Ugly'' un ietvēra četras dziesmas, kas sākotnēji bija paredzētas albumam, bet tā fināla versijā netika iekļautas.&lt;ref name=&quot;avots61&quot; /&gt; 

''God Does Like Ugly'' iznāca 8. augustā Dreamville un Interscope paspārnē. Tajā piedalījās Westside Gunn, Clipse, Vince Staples, Ciara, EarthGang, Don Toliver, Ty Dolla Sign, 6LACK, Jessie Reyez, Baby Kia, Mereba un Pastor Troy.&lt;ref name=&quot;avots63&quot; /&gt; Albums saņēma pozitīvas atsauksmes.&lt;ref name=&quot;avots64&quot; /&gt; Nākamajā dienā iznāca paplašināta Preluxe versija, kurā bija iekļautas arī visas ''GDLU (Preluxe)'' dziesmas.

== Daiļrade ==

=== Muzikālās ietekmes ===

JID pirmā saskare ar mūziku bija vecāku klasiskās fanka un soulmūzikas plašu kolekcija.&lt;ref name=&quot;avots65&quot; /&gt; Kā nozīmīgākos iedvesmas avotus savai darbībai viņš nosaucis Lil Wayne, Sly and the Family Stone, D’Angelo, Wu-Tang Clan, Jay-Z, Earl Sweatshirt un Little Dragon.&lt;ref name=&quot;avots66&quot; /&gt;

Viņš arī ir paudis apbrīnu par Atlantas apvienībām OutKast un Goodie Mob, minot tās kā personīgus iedvesmas avotus.&lt;ref name=&quot;avots67&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots68&quot; /&gt; Intervijās viņš atklājis, ka nāk no tā paša rajona, no kura ir viņa ilggadējais partneris Gucci Mane.&lt;ref name=&quot;avots69&quot; /&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===

* ''The Never Story'' (2017)
* ''DiCaprio 2'' (2018)
* ''The Forever Story'' (2022)
* ''God Does Like Ugly'' (2025)

=== Kopīgie albumi un projekti ===

* ''Revenge of the Dreamers III'' - ar Dreamville (2019)
* ''Spilligion'' - ar Spillage Village un EarthGang (2020)
* ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'' - ar Dreamville (2022)

== Koncerttūres ==

=== Kā galvenajam māksliniekam ===

* Never Had Shit Tour - kopā ar EarthGang (2017–2018)
* Catch Me If You Can Tour (2019)
* Luv Is 4ever Tour - kopā ar Smino (2023)
* Forever &amp; A Day Tour (2023)
* God Does Like World Tours (2025–2026)

=== Kā iesildošajam māksliniekam ===

* Elephant Eyes Tour - Omen (2015)
* Too High to Riot Tour - Bas (2016)
* I Told You Tour - Tory Lanez (2016)
* 4 Your Eyez Only Tour - J. Cole (2017)
* The Swimming Tour - Mac Miller (2018; atcelta)
* Confessions of a Dangerous Mind Tour - Logic (2019)
* American Dream Tour - 21 Savage (2024)

== Balvas un nominācijas ==

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads !! Balva !! Kategorija !! Darbs !! Rezultāts
|-
| 2020 || Grammy || Labākais repa izpildījums || “Down Bad” kopā ar J. Cole, Bas, EarthGang un Young Nudy || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2020 || Grammy || Labākais repa albums || ''Revenge of the Dreamers III'' || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2022 || Grammy || Gada albums || ''Planet Her (Deluxe)'', kā viesmāksliniekam || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2022 || Berlin Music Video Awards || Labākais operatora darbs || “Surround Sound” || Nominācija
|-
| 2023 || Berlin Music Video Awards || Labākais stāstījums || “Money” || Nominācija
|-
| 2026 || Grammy || Labākais melodiskā repa izpildījums || “Wholeheartedly” kopā ar Ty Dolla Sign un 6LACK || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|-
| 2026 || Grammy || Labākais repa albums || ''God Does Like Ugly'' || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|}

== Atsauces ==
&lt;references&gt;
&lt;ref name=&quot;avots1&quot;&gt;[https://www.vibe.com/2017/03/dreamville-jid-interview-never-story-album-jcole-music/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots2&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20220511171651/https://centralsauce.com/spillage-village Welcome to Spillage Village: Members, Origins, &amp;amp; Music]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots3&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/2019/07/keanu-beats-australian-producer-dreamville-jcole-migos/ Interview: Keanu Beats is the Producer Reppin for Australia on Revenge Of The Dreamers III]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots4&quot;&gt;[http://2dopeboyz.com/2015/01/26/jid-dicaprio-spillage-village/ Spillage Village's J.I.D. Drops DiCaprio EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots5&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/rap-music/new-music/2017/03/j-i-d-releases-the-never-story-project/ J.I.D Releases The Never Story Project]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots6&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/167791-jid-signs-worldwide-publishing-deal-ahead-of-dicaprio-2-release-news J.I.D Signs Worldwide Publishing Deal Ahead Of DiCaprio 2 Release]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots7&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/reviews/id.3329/title.review-j-i-d-s-dicaprio-2-serves-up-a-creative-cocktail-of-rapping Review: J.I.D.'s DiCaprio 2 Serves Up A Creative Cocktail Of Rapping]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots8&quot;&gt;[http://hamptonpirates.com/roster.aspx?rp_id=1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots10&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20181001202246/https://www.hotnewhiphop.com/jid/profile/ J.I.D. HotNewHipHop]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots11&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=8RG9ylS5XLQ Dreamville's J.I.D Opens About His Childhood &amp;amp; Journey to Dreamville]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots12&quot;&gt;[https://djbooth.net/features/2020-03-12-jid-interview-power-of-perseverance JID Is a Living Testament to the Power of Perseverance: Interview]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots13&quot;&gt;[https://theithacan.org/life-culture/review-jid-returns-to-the-music-scene-with-a-great-story/ Review: JID returns to the music scene with a great story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots14&quot;&gt;[https://hamptonpirates.com/sports/football/roster/destin-route/1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots15&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=Ufhmika13TM&amp;t=79 J.I.D Explains How He Met J Cole and Got Signed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots16&quot;&gt;[https://centralsauce.com/jid-biography The Rise of J.I.D: From Never Had Shit to Rollie on the Wrist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots17&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20180616003437/http://clashmusic.com/features/notes-from-the-road-jid-interviewed Notes From The Road: J.I.D Interviewed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots18&quot;&gt;[http://indy.livemixtapes.com/mixtapes/17683/jid_route_of_all_evil_lp.html J.I.D – Route Of All Evil LP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots19&quot;&gt;[http://mauricegarland.com/2013/11/j-i-d-para-tu-album/ J.I.D. MauriceGarland]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots20&quot;&gt;[http://www.allmusic.com/artist/jid-mn0003368290 J.I.D. AllMusic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots21&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/75682-stream-jids-previously-unreleased-para-tu-mixtape-new-mixtape J.I.D. surprises fans with an official version of Para Tu]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots22&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/jid-dicaprio-ep-premiere-interview/ J.I.D. Wants You to Think Differently About Atlanta Rap and His DiCaprio EP Might Help]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots23&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/spillage-village-bears-like-this-too-ep-premiere/ This New Spillage Village EP Is About to Trigger a Worldwide Weed Shortage]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots24&quot;&gt;[http://www.thefader.com/2016/12/02/spillage-village-bears-like-this-too-much-ep Atlanta-Based Collective Spillage Village Releases Bears Like This Too Much EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots25&quot;&gt;[http://hiphopdx.com/editorials/id.3666/title.who-is-j-i-d-5-things-to-know-about-j-coles-new-artist Who Is J.I.D? 5 Things To Know About J. Cole's New Artist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots26&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/j-cole-signs-j-i-d-to-dreamville-records J. Cole Signs J.I.D. To Dreamville Records]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots27&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-cole-4-your-eyez-only-tour-dates/ J. Cole Reveals 4 Your Eyez Only World Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots28&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/videos/id.26271/title.2017-bet-hip-hop-awards-cypher-j-i-d-cozz-kodie-shane-ali-tomineek 2017 BET Hip Hop Awards Cypher: J.I.D, Cozz, Kodie Shane &amp;amp; Ali Tomineek]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots29&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/03/j-i-d-earthgang-never-had-shit-euro-tour-dates/ J.I.D and EarthGang Share Never Had Sh!t Euro Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots30&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/76531-jid-and-saba-team-up-for-foster-the-peoples-pay-the-man-remix-new-song J.I.D. &amp;amp; Saba Team Up For Foster The People's Pay The Man Remix]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots31&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/06/2018-xxl-freshman-cover/ XXL 2018 Freshman Class Revealed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots32&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/07/mac-miller-swimming-tour/ Mac Miller Shares the Swimming Tour Dates with Thundercat &amp;amp; J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots33&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=k_TbOH8iE4U J.I.D – 151 Rum]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots34&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/118996-jid-sets-the-jazz-bar-ablaze-on-working-out-new-song J.I.D Sets The Jazz Bar Ablaze On Working Out]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots35&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-album-cover-release-date/ J.I.D Shares DiCaprio 2 Album Cover and Release Date]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots36&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/132820-jid-and-j-coles-insane-collaboration-off-deez-drops-tomorrow-news J.I.D &amp;amp; J. Cole's Insane Collaboration Off Deez Drops Tomorrow]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots37&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-tracklist-album-producer-credits/ J.I.D Drops DiCaprio 2 Album Tracklist and Production Credits]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots38&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2018/11/26/jid-dicaprio-2 J.I.D. shares DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots39&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2023799/j-i-d-dicaprio-2-review/franchises/album-of-the-week/ Album Of The Week: J.I.D DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots40&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/138768-jid-announces-dates-for-catch-me-if-you-can-tour-news J.I.D Announces Dates For Catch Me If You Can Tour]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots41&quot;&gt;[https://cornellsun.com/2019/02/10/video-stomping-fans-at-j-i-d-show-crack-ceiling-below-ithaca-college-venue-floor/ Stomping Fans at J.I.D Show Crack Ceiling Below Ithaca College Venue Floor]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots42&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/170024-jid-announces-new-string-of-catch-me-if-you-can-tour-dates-news J.I.D. Announces New String Of Catch Me If You Can Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots43&quot;&gt;[https://pitchfork.com/news/listen-to-j-coles-dreamvilles-new-album-ft-kendrick-lamar-vince-staples-and-more/ Listen to J. Cole's Dreamville's New Album Ft. Kendrick Lamar, Vince Staples, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots44&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/276131-spillage-village-dropping-new-single-end-of-days-this-week-news Spillage Village Dropping New Single End Of Days This Week]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots45&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20200915111954/https://www.hotnewhiphop.com/dreamville-announces-spillage-village-album-spilligion-drops-this-month-news.117478.html?_amp Dreamville Announces Spillage Village Album Spilligion Drops This Month]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots46&quot;&gt;[https://www.vulture.com/2021/06/doja-cat-planet-her-tracklist-release-date.html Doja Cat Has Ariana Grande, the Weeknd, JID, and More Orbiting Planet Her]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots47&quot;&gt;[https://ourgenerationmusic.com/editorials/jid-the-forever-story/ Everything we know about JID's The Forever Story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots48&quot;&gt;[https://www.billboard.com/artist/imagine-dragons/ Imagine Dragons. Billboard]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots49&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/413645-jid-earns-his-first-ever-top-10-hit-on-billboard-hot-100-news J.I.D. Earns His First-Ever Top 10 Hit On Billboard Hot 100]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots50&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-21-savage-baby-tate-surround-sound-video J.I.D Drops Video for Surround Sound f/ 21 Savage and Baby Tate]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots51&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2022/03/31/j-cole-dreamville-dj-drama-gangsta-grillz-mixtape J. Cole and Dreamville drop new mixtape with DJ Drama]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots52&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/id.72412/title.jid-dance-now-the-forever-story-release-date-cover-art# JID Shares New Single Dance Now &amp;amp; The Forever Story Album Cover Art]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots53&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-the-forever-story JID Drops New Album The Forever Story f/ Lil Durk, 21 Savage, Lil Wayne, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots54&quot;&gt;[https://www.npr.org/2022/09/08/1116915958/jid-tiny-desk-concert JID: Tiny Desk Concert. NPR]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots55&quot;&gt;[https://x.com/MetroBoomin/status/1640809655239692308?lang=en Metro Boomin ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots56&quot;&gt;[https://x.com/JIDsv/status/1640814358329544707?s=20 J.I.D ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots57&quot;&gt;[https://x.com/nfr_podcast/status/1644107198161666048?s=20 NFR Podcast ieraksts, 2023. gada 6. aprīlis]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots58&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2234934/lil-yachty-jid-half-doin-dope-feat-babytron-van-gogh/music/ Lil Yachty &amp;amp; JID Team Up As BlakkBoyz, Share New Songs Half Doin' Dope (Feat. BabyTron) &amp;amp; Van Gogh]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots59&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/j-i-d-new-album-god-does-like-ugly-release-date-1235966210/ J.I.D. Announces New Album God Does Like Ugly]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots60&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2313990/jid-announces-new-mixtape-out-tomorrow-shares-beau-32-freestyle/music/ JID Announces New Mixtape Out Tomorrow, Shares Beau &amp;amp; 32 (Freestyle)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots61&quot;&gt;[https://hypebeast.com/2025/7/jid-gdlu-preluxe-god-does-like-ugly-mixtape-album-release-info-lil-yachty-eminem-6lack JID Gears Up for God Does Like Ugly With GDLU (Preluxe)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots62&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/926052-jid-eminem-animals-pt-i-stream JID &amp;amp; Eminem Tear Up The Beat Like Animals On Their Latest Collaboration]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots63&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/935327-jid-god-does-like-ugly-tracklist-hip-hop-news JID Reveals The Tracklist For God Does Like Ugly With Some Twists]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots64&quot;&gt;[https://www.metacritic.com/music/god-does-like-ugly/jid Critic Reviews for God Does Like Ugly. Metacritic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots65&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-i-d-interview-the-break/ The Break Presents: J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots66&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20171204095302/http://www.rollingstone.com/music/features/jid-meet-the-j-cole-signed-rapper-from-east-atlanta-w480169 J.I.D.: Meet the J. Cole-Signed Rapper Against Happy Trappers]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots67&quot;&gt;[https://www.youtube.com/shorts/cKW_Z3CQrZs J.I.D on Outkast's Influence and Legacy. Rock and Roll Hall of Fame]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots68&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/196970-jid-praises-battle-rappers-and-teases-goodie-mob-freestyles-with-nardwuar-news J.I.D. Praises Battle Rappers &amp;amp; Teases Goodie Mob Freestyles With Nardwuar]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots69&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/dreamville-jid-the-never-story-vibe-7718186/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots70&quot;&gt;[https://www.ajc.com/politics/politics-blog/warnock-ossoff-appeal-to-young-voters-at-hip-hop-focused-dekalb-rally/MS26WGIE2JA4DEHU2EIOP3C2ME/ Warnock, Ossoff appeal to young voters at hip-hop focused DeKalb rally]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots71&quot;&gt;[https://www.rollingstone.com/music/music-album-reviews/jid-god-does-like-ugly-review-1235403955/ JID Is a New Father and Uneasy Messiah]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots72&quot;&gt;[https://www.grammy.com/grammys/artists/jid251829 Artist – J.I.D. Grammy]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots73&quot;&gt;[https://www.nytimes.com/2026/02/01/arts/music/grammys-winners-list-2026.html Grammys 2026: Winners List]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://jidsv.com Oficiālā tīmekļa vietne]

{{#ifeq:{{NAMESPACE}}||[[Kategorija:ASV reperi]]}}</text>
      <sha1>06qtd5r3ikb5rmjgzmpo5wi786ktlx6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534929</id>
      <parentid>4534928</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T08:49:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>FAXPRINTER</username>
        <id>151770</id>
      </contributor>
      <origin>4534929</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27739" sha1="inabecwk49aof0qzeq8gjr5zqgx6uyc" xml:space="preserve">&lt;!-- Tulkots un pielāgots no angļu Vikipēdijas raksta JID, versija https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=JID&amp;oldid=1373225132 . Autori: oriģināla labojumu vēsture. Licence: CC BY-SA 4.0. Šo avotu norādi arī saglabāšanas kopsavilkumā. --&gt;
{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;width:22em; float:right; clear:right; margin:0 0 1em 1em; border:1px solid #a2a9b1; background:#f8f9fa; font-size:90%;&quot;
|-
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:140%; background:#e6e6fa;&quot; | JID
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[Attēls:JID12345.webp|212px|JID]]&lt;br /&gt;JID
|-
! scope=&quot;row&quot; | Pilnais vārds
| Destin Choice Route
|-
! scope=&quot;row&quot; | Dzimis
| 1989. gada 31. oktobrī
|-
! scope=&quot;row&quot; | Dzimšanas vieta
| [[Atlanta]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | Nodarbošanās
| Reperis, dziesmu autors
|-
! scope=&quot;row&quot; | Žanrs
| [[Hiphops]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | Darbības gadi
| Kopš 2010. gada
|-
! scope=&quot;row&quot; | Ierakstu kompānijas
| Dreamville, Interscope
|-
! scope=&quot;row&quot; | Apvienības
| Spillage Village, Zoink Gang
|-
! scope=&quot;row&quot; | Tīmekļa vietne
| [http://jidsv.com jidsv.com]
|}

'''JID''' (rakstīts arī '''J.I.D'''; īstajā vārdā ''Destin Choice Route'', dzimis 1989. gada 31. oktobrī) ir amerikāņu reperis.&lt;ref name=&quot;avots1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt; Viņš dzimis un uzaudzis Atlantā. 2017. gadā viņš noslēdza līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville Records, kas darbojas Interscope Records paspārnē.&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

2010. gadā viņš kopā ar EarthGang izveidoja muzikālo apvienību Spillage Village. Vēlāk viņš kopā ar Smino, Buddy un Guapdad 4000 izveidoja hiphopa apvienību Zoink Gang.&lt;ref name=&quot;avots3&quot; /&gt; Kur mūzikas kritiķi atzinīgi vērtējuši viņa repa izpildījumu un vārdu spēles.&lt;ref name=&quot;avots7&quot; /&gt;

JID ieguva atpazīstamību pēc vairāku patstāvīgi izdotu projektu, tostarp ''Route of All Evil'' (2012), ''Para Tu'' (2013) un ''DiCaprio'' (2015), izdošanas. Viņa debijas studijas albums ''The Never Story'' (2017), kurā iekļauts singls “Never”, saņēma pozitīvu kritiķu atzinību.&lt;ref name=&quot;avots4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots5&quot; /&gt; Arī otrais albums ''DiCaprio 2'' (2018), kuram pirms relīzes izdošanas tika izdoti singli “151 Rum” un “Off Deez” kopā ar J. Cole tā popularizēšanai.

2021. gada singls “Enemy”, kas ierakstīts kopā ar Imagine Dragons un izmantots Netflix seriāla Arcane sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100.&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt; 

Trešais un ceturtais albums - ''The Forever Story'' (2022) un ''God Does Like Ugly'' (2025) - ieguva pozitīvu kritiķu atzinību un debitēja Billboard 200 pirmajā piecpadsmitniekā. Pirmā albuma iekļautais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iekļuva singlu topa pirmajā četrdesmitniekā un otrais albums tika nominēts labākā repa albuma kategorijā 68. Grammy balvu pasniegšanā.&lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;

== Bērnība un jaunība ==

JID piedzima 1989. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa vecāki ir Carl Louis Route Jr. un Kathy Jean Route.&lt;ref name=&quot;avots8&quot; /&gt; Skatuves vārds JID radies no vecmāmiņas dotas iesaukas, kas saistīta ar viņa nemierīgo uzvedību; angļu valodā to raksturo vārds “jittery”.&lt;ref name=&quot;avots10&quot; /&gt;

Bērnībā viņš klausījās Sly and the Family Stone un Earth, Wind &amp; Fire, bet vēlāk pievērsās 20. gadsimta 90. gadu Ņujorkas hiphopam, tostarp Jay-Z, Nas un Mobb Deep mūzikai.

== Muzikālā karjera ==

=== 2010–2016 karjeras sākums ===

2010. gada 18. maijā JID izdeva savu pirmo miksteipu ''Cakewalk''. Arī tā paša gada sākumā viņš kopā ar EarthGang, Hollywood JB un Jordxn Bryant bija izveidojis repa apvienību Spillage Village.&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt;

Otrais miksteips ''Cakewalk 2'' iznāca 2011. gada 29. jūnijā. Tam 2012. gada 25. jūnijā sekoja iepriekš minētais''Route of All Evil'', kurā piedalījās tolaik vēl mazpazīstamie EarthGang un Stillz. Laiku pirms viņš sāka saņemt uzaicinājumus uzstāties koncertos, JID finansēja savu muzikālo darbību, strādājot zvanu centros un piegādājot picas.&lt;ref name=&quot;avots17&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots18&quot; /&gt;

2013. gada 22. oktobrī iznāca miksteips ''Para Tu, bet to izņēma no interneta, jo, bijis ļoti jūtīgs pret savu mākslu, bet kad vēlāk fani to atrada un tas ieguva pozitīvas kritikas, To atkārtoti izdeva 2017. gada 29. decembrī.&lt;ref name=&quot;avots19&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots20&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots21&quot; /&gt;

2014. gadā pēc Spillage Village pirmā projektu ''Bears Like This'' iznākšanas JID kopā ar EarthGang un Bas iesildīja Ab-Soul koncerttūrē - These Days Tour. 2015. gada 26. janvārī viņš izdeva savu pirmo minialbumu ''DiCaprio EP''.&lt;ref name=&quot;avots22&quot; /&gt; Tā paša gada 6. jūlijā Spillage Village izdeva otro miksteipu ''Bears Like This Too''.&lt;ref name=&quot;avots23&quot; /&gt;

2016. gada 2. decembrī Spillage Village izdeva ''Bears Like This Too Much'', kurā piedalījās J. Cole un Bas, savukārt producentu vidū bija pazīstami vārdi kā - Mac Miller, Ducko Mcfli, Childish Major un J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots24&quot; /&gt;

=== 2017: ''The Never Story'' ===

2017. gada 20. februārī tika paziņots, ka JID noslēdzis līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville. Vispirms tika izdots singls “Never”, bet 10. martā iznāca pilnmetrāžas albums ''The Never Story''. Tajā piedalījās EarthGang, 6LACK un Mereba. Starp albuma producentiem bija J. Cole, Hollywood JB, Christo un Childish Major.&lt;ref name=&quot;avots25&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

Vēlāk viņš izdeva videoklipus vēl trim albuma dziesmām: “D/vision”, “Hereditary” un “EdEddnEddy”.

2017. gadā JID iesildīja J. Cole veica koncerttūri - 4 Your Eyez Only Tour kura tika aizvadīta Ziemeļamerikas un Eiropas apgabalos.&lt;ref name=&quot;avots27&quot; /&gt; 10. oktobrī viņš kopā ar Cozz, Kodie Shane un Ali Tomineek piedalījās kopīgā repa priekšnesumā jeb cypher BET Hip Hop Awards ceremonijā.&lt;ref name=&quot;avots28&quot; /&gt;

Novembrī JID un EarthGang devās kopīgā tūrē - Never Had Shit Tour, kurā bija viesmākslinieki kā - Lute, Chaz French un Mereba. Tūre iekļāva 15 koncertus Ziemeļamerikā un 2018. gadā turpinājās ar 19 koncertiem Eiropā.&lt;ref name=&quot;avots29&quot; /&gt; 13. decembrī iznāca Foster the People dziesmas “Pay the Man” remikss ar JID un Saba piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots30&quot; /&gt;

=== 2018–2020: ''DiCaprio 2'' ===

2018. gada jūnijā JID tika iekļauts žurnāla XXL jauno reperu izlasē Freshman Class un parādījās uz žurnāla vāka.&lt;ref name=&quot;avots31&quot; /&gt; Jūlijā viņš piedalījās Denzel Curry dziesmā “Sirens” no albuma ''Ta13oo''. Tika paziņots arī par plānotu sadarbību kopā ar Mac Miller un Thundercat, taču pēc Mac Miller nāves sadarbību atcēla.&lt;ref name=&quot;avots32&quot; /&gt;

18. septembrī iznāca otrā albuma pirmais singls “151 Rum”.&lt;ref name=&quot;avots33&quot; /&gt; 3. oktobrī JID izpildīja dziesmu “Working Out” platformas A COLORS SHOW ierakstā.&lt;ref name=&quot;avots34&quot; /&gt; Savā dzimšanas dienā viņš paziņoja par otro albumu ''DiCaprio 2'' un tā izdošanas datumu - 2018. gada 26. novembri. Momentu pēc tā tika publiskots dziesmu saraksts.&lt;ref name=&quot;avots35&quot; /&gt;

6. novembrī iznāca albuma otrais oficiālais singls “Off Deez” ar J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots36&quot; /&gt; Albumā piedalījās arī A$AP Ferg, 6LACK, Ella Mai, BJ the Chicago Kid, Method Man un Joey Bada$$. Tā producēšanu galvenokārt veica Christo, Hollywood JB, J. Cole un Elite.&lt;ref name=&quot;avots37&quot; /&gt;

''DiCaprio 2'' iznāca 26. novembrī un saņēma pozitīvas recenzijas.&lt;ref name=&quot;avots38&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots39&quot; /&gt; JID paziņoja par tūres Catch Me If You Can pirmo posmu, tas iekļāva 34 koncertus, sākot no 2019. gada janvāra.&lt;ref name=&quot;avots40&quot; /&gt; Iesildošie mākslinieki bija Reason, Hardo un Lou the Human.

2019. gadā JID piedalījās Dreamville kopīgajā albumā ''Revenge of the Dreamers III''.&lt;ref name=&quot;avots43&quot; /&gt; 2020. gadā kā Spillage Village dalībnieks viņš piedalījās singlos “End of Daze” un “Baptize” no apvienības ceturtā albuma ''Spilligion''.&lt;ref name=&quot;avots44&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots45&quot; /&gt;

=== 2021–2024: ''The Forever Story'' un kopalbums ar Metro Boomin ===

JID piedalījās Doja Cat dziesmā “Options” no viņas trešā albuma ''Planet Her'', kas tika nominēts Grammy balvai.&lt;ref name=&quot;avots46&quot; /&gt; Vēlāk viņš sadarbojās ar Imagine Dragons dziesmā “Enemy”.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Tā sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt;.&lt;ref name=&quot;avots49&quot; /&gt;

2021. gada laikā JID publicēja norādes par topošo trešo albumu ''The Forever Story''.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Albuma pirmais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iznāca 2022. gada 14. janvārī.&lt;ref name=&quot;avots50&quot; /&gt; 31. martā iznāca Dreamville miksteips ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'', kurā JID piedalījās dziesmās “Stick” un “Barry From Simpson”.&lt;ref name=&quot;avots51&quot; /&gt; 9. augustā viņš izdeva albuma otro singlu “Dance Now” ar Kenny Mason sadarbību.&lt;ref name=&quot;avots52&quot; /&gt;

''The Forever Story'' iznāca 2022. gada 26. augustā. Tajā piedalījās Kenny Mason, EarthGang, 21 Savage, Baby Tate, Lil Durk, Ari Lennox, Yasiin Bey, Lil Wayne, Johntá Austin, Ravyn Lenae un Eryn Allen Kane.&lt;ref name=&quot;avots53&quot; /&gt; 8. septembrī JID uzstājās NPR šovā - Tiny Desk Concert.&lt;ref name=&quot;avots54&quot; /&gt;

2023. gada 28. martā producents Metro Boomin publicēja Twitter fotogrāfiju no studijas kopā ar JID, ieraksta parakstā dodot mājienu par gaidāmu kopīgu mūziku.&lt;ref name=&quot;avots55&quot; /&gt; JID vēlāk atbildē Twitter apstiprināja kopalbuma tapšanu.&lt;ref name=&quot;avots56&quot; /&gt; Tas iesaukts par “JIDtro”, apvienojot abu mākslinieku vārdus.&lt;ref name=&quot;avots57&quot; /&gt; Tikmēr JID kopā ar Offset piedalījās dziesmā “Danger (Spider)” no Metro Boomin veidotā filmas Spider-Man: Across the Spider-Verse skaņu celiņa.

2023. gada 1. septembrī JID izdeva savu trešo minialbumu ''Blakkboyz Present Half Doin Dope/Van Gogh'' ar Lil Yachty un BabyTron piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots58&quot; /&gt; 13. oktobrī viņš kopā ar Conway the Machine piedalījās Westside Gunn dziesmā “Mamas PrimeTime” no albuma  And Then You Pray for Me. 9. novembrī viņa izpildījums bija dzirdams videospēles Like a Dragon Gaiden: The Man Who Erased His Name ievadā.

2024. gada 12. jūlijā iznāca Eminem albums ''The Death of Slim Shady (Coup de Grâce)'', kura dziesmā “Fuel” piedalījās JID. 20. septembrī viņš arī piedalījās Katy Perry dziesmā “Artificial” no albuma 143.

=== Kopš 2025. gada: ''God Does Like Ugly'' ===

2025. gada 18. aprīlī JID izdeva gaidāmā ceturtā studijas albuma ''God Does Like Ugly'' pirmo singlu “WRK”. Tas bija viņa pirmais solo komerciālais izdevums kopš 2022. gada albuma ''The Forever Story''. Vēlāk kopā ar albuma reklāmas video tika paziņots tā izdošanas datums - 8. augusts.&lt;ref name=&quot;avots59&quot; /&gt;

4. jūlijā JID izdeva ''GDLU (Preluxe)'', par ko iepriekš bija paziņojis YouTube publicētā brīvrunu priekšnesumā.&lt;ref name=&quot;avots60&quot; /&gt; Minialbumā piedalījās Eminem, Lil Yachty un 6LACK. Tas kalpoja kā ievads gaidāmajam albumam ''God Does Like Ugly'' un ietvēra četras dziesmas, kas sākotnēji bija paredzētas albumam, bet tā fināla versijā netika iekļautas.&lt;ref name=&quot;avots61&quot; /&gt; 

''God Does Like Ugly'' iznāca 8. augustā Dreamville un Interscope paspārnē. Tajā piedalījās Westside Gunn, Clipse, Vince Staples, Ciara, EarthGang, Don Toliver, Ty Dolla Sign, 6LACK, Jessie Reyez, Baby Kia, Mereba un Pastor Troy.&lt;ref name=&quot;avots63&quot; /&gt; Albums saņēma pozitīvas atsauksmes.&lt;ref name=&quot;avots64&quot; /&gt; Nākamajā dienā iznāca paplašināta Preluxe versija, kurā bija iekļautas arī visas ''GDLU (Preluxe)'' dziesmas.

== Daiļrade ==

=== Muzikālās ietekmes ===

JID pirmā saskare ar mūziku bija vecāku klasiskās fanka un soulmūzikas plašu kolekcija.&lt;ref name=&quot;avots65&quot; /&gt; Kā nozīmīgākos iedvesmas avotus savai darbībai viņš nosaucis Lil Wayne, Sly and the Family Stone, D’Angelo, Wu-Tang Clan, Jay-Z, Earl Sweatshirt un Little Dragon.&lt;ref name=&quot;avots66&quot; /&gt;

Viņš arī ir paudis apbrīnu par Atlantas apvienībām OutKast un Goodie Mob, minot tās kā personīgus iedvesmas avotus.&lt;ref name=&quot;avots67&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots68&quot; /&gt; Intervijās viņš atklājis, ka nāk no tā paša rajona, no kura ir viņa ilggadējais partneris Gucci Mane.&lt;ref name=&quot;avots69&quot; /&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===

* ''The Never Story'' (2017)
* ''DiCaprio 2'' (2018)
* ''The Forever Story'' (2022)
* ''God Does Like Ugly'' (2025)

=== Kopīgie albumi un projekti ===

* ''Revenge of the Dreamers III'' - ar Dreamville (2019)
* ''Spilligion'' - ar Spillage Village un EarthGang (2020)
* ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'' - ar Dreamville (2022)

== Koncerttūres ==

=== Kā galvenajam māksliniekam ===

* Never Had Shit Tour - kopā ar EarthGang (2017–2018)
* Catch Me If You Can Tour (2019)
* Luv Is 4ever Tour - kopā ar Smino (2023)
* Forever &amp; A Day Tour (2023)
* God Does Like World Tours (2025–2026)

=== Kā iesildošajam māksliniekam ===

* Elephant Eyes Tour - Omen (2015)
* Too High to Riot Tour - Bas (2016)
* I Told You Tour - Tory Lanez (2016)
* 4 Your Eyez Only Tour - J. Cole (2017)
* The Swimming Tour - Mac Miller (2018; atcelta)
* Confessions of a Dangerous Mind Tour - Logic (2019)
* American Dream Tour - 21 Savage (2024)

== Balvas un nominācijas ==

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads !! Balva !! Kategorija !! Darbs !! Rezultāts
|-
| 2020 || Grammy || Labākais repa izpildījums || “Down Bad” kopā ar J. Cole, Bas, EarthGang un Young Nudy || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2020 || Grammy || Labākais repa albums || ''Revenge of the Dreamers III'' || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2022 || Grammy || Gada albums || ''Planet Her (Deluxe)'', kā viesmāksliniekam || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2022 || Berlin Music Video Awards || Labākais operatora darbs || “Surround Sound” || Nominācija
|-
| 2023 || Berlin Music Video Awards || Labākais stāstījums || “Money” || Nominācija
|-
| 2026 || Grammy || Labākais melodiskā repa izpildījums || “Wholeheartedly” kopā ar Ty Dolla Sign un 6LACK || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|-
| 2026 || Grammy || Labākais repa albums || ''God Does Like Ugly'' || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|}

== Atsauces ==
&lt;references&gt;
&lt;ref name=&quot;avots1&quot;&gt;[https://www.vibe.com/2017/03/dreamville-jid-interview-never-story-album-jcole-music/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots2&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20220511171651/https://centralsauce.com/spillage-village Welcome to Spillage Village: Members, Origins, &amp;amp; Music]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots3&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/2019/07/keanu-beats-australian-producer-dreamville-jcole-migos/ Interview: Keanu Beats is the Producer Reppin for Australia on Revenge Of The Dreamers III]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots4&quot;&gt;[http://2dopeboyz.com/2015/01/26/jid-dicaprio-spillage-village/ Spillage Village's J.I.D. Drops DiCaprio EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots5&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/rap-music/new-music/2017/03/j-i-d-releases-the-never-story-project/ J.I.D Releases The Never Story Project]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots6&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/167791-jid-signs-worldwide-publishing-deal-ahead-of-dicaprio-2-release-news J.I.D Signs Worldwide Publishing Deal Ahead Of DiCaprio 2 Release]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots7&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/reviews/id.3329/title.review-j-i-d-s-dicaprio-2-serves-up-a-creative-cocktail-of-rapping Review: J.I.D.'s DiCaprio 2 Serves Up A Creative Cocktail Of Rapping]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots8&quot;&gt;[http://hamptonpirates.com/roster.aspx?rp_id=1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots10&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20181001202246/https://www.hotnewhiphop.com/jid/profile/ J.I.D. HotNewHipHop]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots11&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=8RG9ylS5XLQ Dreamville's J.I.D Opens About His Childhood &amp;amp; Journey to Dreamville]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots12&quot;&gt;[https://djbooth.net/features/2020-03-12-jid-interview-power-of-perseverance JID Is a Living Testament to the Power of Perseverance: Interview]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots13&quot;&gt;[https://theithacan.org/life-culture/review-jid-returns-to-the-music-scene-with-a-great-story/ Review: JID returns to the music scene with a great story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots14&quot;&gt;[https://hamptonpirates.com/sports/football/roster/destin-route/1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots15&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=Ufhmika13TM&amp;t=79 J.I.D Explains How He Met J Cole and Got Signed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots16&quot;&gt;[https://centralsauce.com/jid-biography The Rise of J.I.D: From Never Had Shit to Rollie on the Wrist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots17&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20180616003437/http://clashmusic.com/features/notes-from-the-road-jid-interviewed Notes From The Road: J.I.D Interviewed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots18&quot;&gt;[http://indy.livemixtapes.com/mixtapes/17683/jid_route_of_all_evil_lp.html J.I.D – Route Of All Evil LP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots19&quot;&gt;[http://mauricegarland.com/2013/11/j-i-d-para-tu-album/ J.I.D. MauriceGarland]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots20&quot;&gt;[http://www.allmusic.com/artist/jid-mn0003368290 J.I.D. AllMusic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots21&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/75682-stream-jids-previously-unreleased-para-tu-mixtape-new-mixtape J.I.D. surprises fans with an official version of Para Tu]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots22&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/jid-dicaprio-ep-premiere-interview/ J.I.D. Wants You to Think Differently About Atlanta Rap and His DiCaprio EP Might Help]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots23&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/spillage-village-bears-like-this-too-ep-premiere/ This New Spillage Village EP Is About to Trigger a Worldwide Weed Shortage]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots24&quot;&gt;[http://www.thefader.com/2016/12/02/spillage-village-bears-like-this-too-much-ep Atlanta-Based Collective Spillage Village Releases Bears Like This Too Much EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots25&quot;&gt;[http://hiphopdx.com/editorials/id.3666/title.who-is-j-i-d-5-things-to-know-about-j-coles-new-artist Who Is J.I.D? 5 Things To Know About J. Cole's New Artist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots26&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/j-cole-signs-j-i-d-to-dreamville-records J. Cole Signs J.I.D. To Dreamville Records]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots27&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-cole-4-your-eyez-only-tour-dates/ J. Cole Reveals 4 Your Eyez Only World Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots28&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/videos/id.26271/title.2017-bet-hip-hop-awards-cypher-j-i-d-cozz-kodie-shane-ali-tomineek 2017 BET Hip Hop Awards Cypher: J.I.D, Cozz, Kodie Shane &amp;amp; Ali Tomineek]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots29&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/03/j-i-d-earthgang-never-had-shit-euro-tour-dates/ J.I.D and EarthGang Share Never Had Sh!t Euro Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots30&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/76531-jid-and-saba-team-up-for-foster-the-peoples-pay-the-man-remix-new-song J.I.D. &amp;amp; Saba Team Up For Foster The People's Pay The Man Remix]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots31&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/06/2018-xxl-freshman-cover/ XXL 2018 Freshman Class Revealed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots32&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/07/mac-miller-swimming-tour/ Mac Miller Shares the Swimming Tour Dates with Thundercat &amp;amp; J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots33&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=k_TbOH8iE4U J.I.D – 151 Rum]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots34&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/118996-jid-sets-the-jazz-bar-ablaze-on-working-out-new-song J.I.D Sets The Jazz Bar Ablaze On Working Out]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots35&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-album-cover-release-date/ J.I.D Shares DiCaprio 2 Album Cover and Release Date]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots36&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/132820-jid-and-j-coles-insane-collaboration-off-deez-drops-tomorrow-news J.I.D &amp;amp; J. Cole's Insane Collaboration Off Deez Drops Tomorrow]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots37&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-tracklist-album-producer-credits/ J.I.D Drops DiCaprio 2 Album Tracklist and Production Credits]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots38&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2018/11/26/jid-dicaprio-2 J.I.D. shares DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots39&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2023799/j-i-d-dicaprio-2-review/franchises/album-of-the-week/ Album Of The Week: J.I.D DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots40&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/138768-jid-announces-dates-for-catch-me-if-you-can-tour-news J.I.D Announces Dates For Catch Me If You Can Tour]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots41&quot;&gt;[https://cornellsun.com/2019/02/10/video-stomping-fans-at-j-i-d-show-crack-ceiling-below-ithaca-college-venue-floor/ Stomping Fans at J.I.D Show Crack Ceiling Below Ithaca College Venue Floor]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots42&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/170024-jid-announces-new-string-of-catch-me-if-you-can-tour-dates-news J.I.D. Announces New String Of Catch Me If You Can Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots43&quot;&gt;[https://pitchfork.com/news/listen-to-j-coles-dreamvilles-new-album-ft-kendrick-lamar-vince-staples-and-more/ Listen to J. Cole's Dreamville's New Album Ft. Kendrick Lamar, Vince Staples, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots44&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/276131-spillage-village-dropping-new-single-end-of-days-this-week-news Spillage Village Dropping New Single End Of Days This Week]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots45&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20200915111954/https://www.hotnewhiphop.com/dreamville-announces-spillage-village-album-spilligion-drops-this-month-news.117478.html?_amp Dreamville Announces Spillage Village Album Spilligion Drops This Month]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots46&quot;&gt;[https://www.vulture.com/2021/06/doja-cat-planet-her-tracklist-release-date.html Doja Cat Has Ariana Grande, the Weeknd, JID, and More Orbiting Planet Her]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots47&quot;&gt;[https://ourgenerationmusic.com/editorials/jid-the-forever-story/ Everything we know about JID's The Forever Story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots48&quot;&gt;[https://www.billboard.com/artist/imagine-dragons/ Imagine Dragons. Billboard]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots49&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/413645-jid-earns-his-first-ever-top-10-hit-on-billboard-hot-100-news J.I.D. Earns His First-Ever Top 10 Hit On Billboard Hot 100]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots50&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-21-savage-baby-tate-surround-sound-video J.I.D Drops Video for Surround Sound f/ 21 Savage and Baby Tate]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots51&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2022/03/31/j-cole-dreamville-dj-drama-gangsta-grillz-mixtape J. Cole and Dreamville drop new mixtape with DJ Drama]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots52&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/id.72412/title.jid-dance-now-the-forever-story-release-date-cover-art# JID Shares New Single Dance Now &amp;amp; The Forever Story Album Cover Art]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots53&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-the-forever-story JID Drops New Album The Forever Story f/ Lil Durk, 21 Savage, Lil Wayne, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots54&quot;&gt;[https://www.npr.org/2022/09/08/1116915958/jid-tiny-desk-concert JID: Tiny Desk Concert. NPR]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots55&quot;&gt;[https://x.com/MetroBoomin/status/1640809655239692308?lang=en Metro Boomin ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots56&quot;&gt;[https://x.com/JIDsv/status/1640814358329544707?s=20 J.I.D ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots57&quot;&gt;[https://x.com/nfr_podcast/status/1644107198161666048?s=20 NFR Podcast ieraksts, 2023. gada 6. aprīlis]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots58&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2234934/lil-yachty-jid-half-doin-dope-feat-babytron-van-gogh/music/ Lil Yachty &amp;amp; JID Team Up As BlakkBoyz, Share New Songs Half Doin' Dope (Feat. BabyTron) &amp;amp; Van Gogh]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots59&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/j-i-d-new-album-god-does-like-ugly-release-date-1235966210/ J.I.D. Announces New Album God Does Like Ugly]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots60&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2313990/jid-announces-new-mixtape-out-tomorrow-shares-beau-32-freestyle/music/ JID Announces New Mixtape Out Tomorrow, Shares Beau &amp;amp; 32 (Freestyle)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots61&quot;&gt;[https://hypebeast.com/2025/7/jid-gdlu-preluxe-god-does-like-ugly-mixtape-album-release-info-lil-yachty-eminem-6lack JID Gears Up for God Does Like Ugly With GDLU (Preluxe)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots62&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/926052-jid-eminem-animals-pt-i-stream JID &amp;amp; Eminem Tear Up The Beat Like Animals On Their Latest Collaboration]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots63&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/935327-jid-god-does-like-ugly-tracklist-hip-hop-news JID Reveals The Tracklist For God Does Like Ugly With Some Twists]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots64&quot;&gt;[https://www.metacritic.com/music/god-does-like-ugly/jid Critic Reviews for God Does Like Ugly. Metacritic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots65&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-i-d-interview-the-break/ The Break Presents: J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots66&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20171204095302/http://www.rollingstone.com/music/features/jid-meet-the-j-cole-signed-rapper-from-east-atlanta-w480169 J.I.D.: Meet the J. Cole-Signed Rapper Against Happy Trappers]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots67&quot;&gt;[https://www.youtube.com/shorts/cKW_Z3CQrZs J.I.D on Outkast's Influence and Legacy. Rock and Roll Hall of Fame]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots68&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/196970-jid-praises-battle-rappers-and-teases-goodie-mob-freestyles-with-nardwuar-news J.I.D. Praises Battle Rappers &amp;amp; Teases Goodie Mob Freestyles With Nardwuar]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots69&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/dreamville-jid-the-never-story-vibe-7718186/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots70&quot;&gt;[https://www.ajc.com/politics/politics-blog/warnock-ossoff-appeal-to-young-voters-at-hip-hop-focused-dekalb-rally/MS26WGIE2JA4DEHU2EIOP3C2ME/ Warnock, Ossoff appeal to young voters at hip-hop focused DeKalb rally]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots71&quot;&gt;[https://www.rollingstone.com/music/music-album-reviews/jid-god-does-like-ugly-review-1235403955/ JID Is a New Father and Uneasy Messiah]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots72&quot;&gt;[https://www.grammy.com/grammys/artists/jid251829 Artist – J.I.D. Grammy]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots73&quot;&gt;[https://www.nytimes.com/2026/02/01/arts/music/grammys-winners-list-2026.html Grammys 2026: Winners List]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://jidsv.com Oficiālā tīmekļa vietne]

{{#ifeq:{{NAMESPACE}}||[[Kategorija:ASV reperi]]}}</text>
      <sha1>inabecwk49aof0qzeq8gjr5zqgx6uyc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534931</id>
      <parentid>4534929</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T08:59:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>FAXPRINTER</username>
        <id>151770</id>
      </contributor>
      <origin>4534931</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27742" sha1="bx0equ76dqln3phhdxej1fnes38ts3w" xml:space="preserve">&lt;!-- Tulkots un pielāgots no angļu Vikipēdijas raksta JID, versija https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=JID&amp;oldid=1373225132 . Autori: oriģināla labojumu vēsture. Licence: CC BY-SA 4.0. Šo avotu norādi arī saglabāšanas kopsavilkumā. --&gt;
{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;width:22em; float:right; clear:right; margin:0 0 1em 1em; border:1px solid #a2a9b1; background:#f8f9fa; font-size:90%;&quot;
|-
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:140%; background:#e6e6fa;&quot; | JID
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | [[Attēls:JID12345.webp|212px|JID]]&lt;br /&gt;JID
|-
! scope=&quot;row&quot; | Pilnais vārds
| Destin Choice Route
|-
! scope=&quot;row&quot; | Dzimis
| 1989. gada 31. oktobrī
|-
! scope=&quot;row&quot; | Dzimšanas vieta
| [[Atlanta]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | Nodarbošanās
| Reperis, dziesmu autors
|-
! scope=&quot;row&quot; | Žanrs
| [[Hiphops]]
|-
! scope=&quot;row&quot; | Darbības gadi
| Kopš 2010. gada
|-
! scope=&quot;row&quot; | Ierakstu kompānijas
| Dreamville, Interscope
|-
! scope=&quot;row&quot; | Apvienības
| Spillage Village, Zoink Gang
|-
! scope=&quot;row&quot; | Tīmekļa vietne
| [http://jidsv.com jidsv.com]
|}

'''JID''' (rakstīts arī '''J.I.D'''; īstajā vārdā ''Destin Choice Route'', dzimis 1989. gada 31. oktobrī) ir amerikāņu reperis.&lt;ref name=&quot;avots1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt; Viņš dzimis un uzaudzis Atlantā. 2017. gadā viņš noslēdza līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville Records, kas darbojas Interscope Records paspārnē.&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

2010. gadā viņš kopā ar EarthGang izveidoja muzikālo apvienību Spillage Village. Vēlāk viņš kopā ar Smino, Buddy un Guapdad 4000 izveidoja hiphopa apvienību Zoink Gang.&lt;ref name=&quot;avots3&quot; /&gt; Kur mūzikas kritiķi atzinīgi vērtējuši viņa repa izpildījumu un vārdu spēles.&lt;ref name=&quot;avots7&quot; /&gt;

JID ieguva atpazīstamību pēc vairāku patstāvīgi izdotu projektu, tostarp ''Route of All Evil'' (2012), ''Para Tu'' (2013) un ''DiCaprio'' (2015), izdošanas. Viņa debijas studijas albums ''The Never Story'' (2017), kurā iekļauts singls “Never”, saņēma pozitīvu kritiķu atzinību.&lt;ref name=&quot;avots4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots5&quot; /&gt; Arī otrais albums ''DiCaprio 2'' (2018), kuram pirms relīzes izdošanas tika izdoti singli “151 Rum” un “Off Deez” kopā ar J. Cole tā popularizēšanai.

2021. gada singls “Enemy”, kas ierakstīts kopā ar Imagine Dragons un izmantots Netflix seriāla Arcane sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100.&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt; 

Trešais un ceturtais albums - ''The Forever Story'' (2022) un ''God Does Like Ugly'' (2025) - ieguva pozitīvu kritiķu atzinību un debitēja Billboard 200 pirmajā piecpadsmitniekā. Pirmā albuma iekļautais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iekļuva singlu topa pirmajā četrdesmitniekā un otrais albums tika nominēts labākā repa albuma kategorijā 68. Grammy balvu pasniegšanā.&lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;

== Bērnība un jaunība ==

JID piedzima 1989. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa vecāki ir Carl Louis Route Jr. un Kathy Jean Route.&lt;ref name=&quot;avots8&quot; /&gt; Skatuves vārds JID radies no vecmāmiņas dotas iesaukas, kas saistīta ar viņa nemierīgo uzvedību; angļu valodā to raksturo vārds “jittery”.&lt;ref name=&quot;avots10&quot; /&gt;

Bērnībā viņš klausījās Sly and the Family Stone un Earth, Wind &amp; Fire, bet vēlāk pievērsās 20. gadsimta 90. gadu Ņujorkas hiphopam, tostarp Jay-Z, Nas un Mobb Deep mūzikai.

== Muzikālā karjera ==
&lt;big&gt;2010 - 2016 karjeras sākums&lt;/big&gt;

2010. gada 18. maijā JID izdeva savu pirmo miksteipu ''Cakewalk''. Arī tā paša gada sākumā viņš kopā ar EarthGang, Hollywood JB un Jordxn Bryant bija izveidojis repa apvienību Spillage Village.&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt;

Otrais miksteips ''Cakewalk 2'' iznāca 2011. gada 29. jūnijā. Tam 2012. gada 25. jūnijā sekoja iepriekš minētais''Route of All Evil'', kurā piedalījās tolaik vēl mazpazīstamie EarthGang un Stillz. Laiku pirms viņš sāka saņemt uzaicinājumus uzstāties koncertos, JID finansēja savu muzikālo darbību, strādājot zvanu centros un piegādājot picas.&lt;ref name=&quot;avots17&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots18&quot; /&gt;

2013. gada 22. oktobrī iznāca miksteips ''Para Tu, bet to izņēma no interneta, jo, bijis ļoti jūtīgs pret savu mākslu, bet kad vēlāk fani to atrada un tas ieguva pozitīvas kritikas, To atkārtoti izdeva 2017. gada 29. decembrī.&lt;ref name=&quot;avots19&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots20&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots21&quot; /&gt;

2014. gadā pēc Spillage Village pirmā projektu ''Bears Like This'' iznākšanas JID kopā ar EarthGang un Bas iesildīja Ab-Soul koncerttūrē - These Days Tour. 2015. gada 26. janvārī viņš izdeva savu pirmo minialbumu ''DiCaprio EP''.&lt;ref name=&quot;avots22&quot; /&gt; Tā paša gada 6. jūlijā Spillage Village izdeva otro miksteipu ''Bears Like This Too''.&lt;ref name=&quot;avots23&quot; /&gt;

2016. gada 2. decembrī Spillage Village izdeva ''Bears Like This Too Much'', kurā piedalījās J. Cole un Bas, savukārt producentu vidū bija pazīstami vārdi kā - Mac Miller, Ducko Mcfli, Childish Major un J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots24&quot; /&gt;

&lt;big&gt;2017: The Never Story&lt;/big&gt;

2017. gada 20. februārī tika paziņots, ka JID noslēdzis līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville. Vispirms tika izdots singls “Never”, bet 10. martā iznāca pilnmetrāžas albums ''The Never Story''. Tajā piedalījās EarthGang, 6LACK un Mereba. Starp albuma producentiem bija J. Cole, Hollywood JB, Christo un Childish Major.&lt;ref name=&quot;avots25&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

Vēlāk viņš izdeva videoklipus vēl trim albuma dziesmām: “D/vision”, “Hereditary” un “EdEddnEddy”.

2017. gadā JID iesildīja J. Cole veica koncerttūri - 4 Your Eyez Only Tour kura tika aizvadīta Ziemeļamerikas un Eiropas apgabalos.&lt;ref name=&quot;avots27&quot; /&gt; 10. oktobrī viņš kopā ar Cozz, Kodie Shane un Ali Tomineek piedalījās kopīgā repa priekšnesumā jeb cypher BET Hip Hop Awards ceremonijā.&lt;ref name=&quot;avots28&quot; /&gt;

Novembrī JID un EarthGang devās kopīgā tūrē - Never Had Shit Tour, kurā bija viesmākslinieki kā - Lute, Chaz French un Mereba. Tūre iekļāva 15 koncertus Ziemeļamerikā un 2018. gadā turpinājās ar 19 koncertiem Eiropā.&lt;ref name=&quot;avots29&quot; /&gt; 13. decembrī iznāca Foster the People dziesmas “Pay the Man” remikss ar JID un Saba piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots30&quot; /&gt;

&lt;big&gt;2018 - 2020: DiCaprio2&lt;/big&gt;

2018. gada jūnijā JID tika iekļauts žurnāla XXL jauno reperu izlasē Freshman Class un parādījās uz žurnāla vāka.&lt;ref name=&quot;avots31&quot; /&gt; Jūlijā viņš piedalījās Denzel Curry dziesmā “Sirens” no albuma ''Ta13oo''. Tika paziņots arī par plānotu sadarbību kopā ar Mac Miller un Thundercat, taču pēc Mac Miller nāves sadarbību atcēla.&lt;ref name=&quot;avots32&quot; /&gt;

18. septembrī iznāca otrā albuma pirmais singls “151 Rum”.&lt;ref name=&quot;avots33&quot; /&gt; 3. oktobrī JID izpildīja dziesmu “Working Out” platformas A COLORS SHOW ierakstā.&lt;ref name=&quot;avots34&quot; /&gt; Savā dzimšanas dienā viņš paziņoja par otro albumu ''DiCaprio 2'' un tā izdošanas datumu - 2018. gada 26. novembri. Momentu pēc tā tika publiskots dziesmu saraksts.&lt;ref name=&quot;avots35&quot; /&gt;

6. novembrī iznāca albuma otrais oficiālais singls “Off Deez” ar J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots36&quot; /&gt; Albumā piedalījās arī A$AP Ferg, 6LACK, Ella Mai, BJ the Chicago Kid, Method Man un Joey Bada$$. Tā producēšanu galvenokārt veica Christo, Hollywood JB, J. Cole un Elite.&lt;ref name=&quot;avots37&quot; /&gt;

''DiCaprio 2'' iznāca 26. novembrī un saņēma pozitīvas recenzijas.&lt;ref name=&quot;avots38&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots39&quot; /&gt; JID paziņoja par tūres Catch Me If You Can pirmo posmu, tas iekļāva 34 koncertus, sākot no 2019. gada janvāra.&lt;ref name=&quot;avots40&quot; /&gt; Iesildošie mākslinieki bija Reason, Hardo un Lou the Human.

2019. gadā JID piedalījās Dreamville kopīgajā albumā ''Revenge of the Dreamers III''.&lt;ref name=&quot;avots43&quot; /&gt; 2020. gadā kā Spillage Village dalībnieks viņš piedalījās singlos “End of Daze” un “Baptize” no apvienības ceturtā albuma ''Spilligion''.&lt;ref name=&quot;avots44&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots45&quot; /&gt;

&lt;big&gt;2021 - 2024: The Forever Story un sadarbība ar Metro Boomin&lt;/big&gt;

JID piedalījās Doja Cat dziesmā “Options” no viņas trešā albuma ''Planet Her'', kas tika nominēts Grammy balvai.&lt;ref name=&quot;avots46&quot; /&gt; Vēlāk viņš sadarbojās ar Imagine Dragons dziesmā “Enemy”.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Tā sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt;.&lt;ref name=&quot;avots49&quot; /&gt;

2021. gada laikā JID publicēja norādes par topošo trešo albumu ''The Forever Story''.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Albuma pirmais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iznāca 2022. gada 14. janvārī.&lt;ref name=&quot;avots50&quot; /&gt; 31. martā iznāca Dreamville miksteips ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'', kurā JID piedalījās dziesmās “Stick” un “Barry From Simpson”.&lt;ref name=&quot;avots51&quot; /&gt; 9. augustā viņš izdeva albuma otro singlu “Dance Now” ar Kenny Mason sadarbību.&lt;ref name=&quot;avots52&quot; /&gt;

''The Forever Story'' iznāca 2022. gada 26. augustā. Tajā piedalījās Kenny Mason, EarthGang, 21 Savage, Baby Tate, Lil Durk, Ari Lennox, Yasiin Bey, Lil Wayne, Johntá Austin, Ravyn Lenae un Eryn Allen Kane.&lt;ref name=&quot;avots53&quot; /&gt; 8. septembrī JID uzstājās NPR šovā - Tiny Desk Concert.&lt;ref name=&quot;avots54&quot; /&gt;

2023. gada 28. martā producents Metro Boomin publicēja Twitter fotogrāfiju no studijas kopā ar JID, ieraksta parakstā dodot mājienu par gaidāmu kopīgu mūziku.&lt;ref name=&quot;avots55&quot; /&gt; JID vēlāk atbildē Twitter apstiprināja kopalbuma tapšanu.&lt;ref name=&quot;avots56&quot; /&gt; Tas iesaukts par “JIDtro”, apvienojot abu mākslinieku vārdus.&lt;ref name=&quot;avots57&quot; /&gt; Tikmēr JID kopā ar Offset piedalījās dziesmā “Danger (Spider)” no Metro Boomin veidotā filmas Spider-Man: Across the Spider-Verse skaņu celiņa.

2023. gada 1. septembrī JID izdeva savu trešo minialbumu ''Blakkboyz Present Half Doin Dope/Van Gogh'' ar Lil Yachty un BabyTron piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots58&quot; /&gt; 13. oktobrī viņš kopā ar Conway the Machine piedalījās Westside Gunn dziesmā “Mamas PrimeTime” no albuma  And Then You Pray for Me. 9. novembrī viņa izpildījums bija dzirdams videospēles Like a Dragon Gaiden: The Man Who Erased His Name ievadā.

2024. gada 12. jūlijā iznāca Eminem albums ''The Death of Slim Shady (Coup de Grâce)'', kura dziesmā “Fuel” piedalījās JID. 20. septembrī viņš arī piedalījās Katy Perry dziesmā “Artificial” no albuma 143.

&lt;big&gt;Kopš 2025 gada: God Does Like Ugly&lt;/big&gt;

2025. gada 18. aprīlī JID izdeva gaidāmā ceturtā studijas albuma ''God Does Like Ugly'' pirmo singlu “WRK”. Tas bija viņa pirmais solo komerciālais izdevums kopš 2022. gada albuma ''The Forever Story''. Vēlāk kopā ar albuma reklāmas video tika paziņots tā izdošanas datums - 8. augusts.&lt;ref name=&quot;avots59&quot; /&gt;

4. jūlijā JID izdeva ''GDLU (Preluxe)'', par ko iepriekš bija paziņojis YouTube publicētā brīvrunu priekšnesumā.&lt;ref name=&quot;avots60&quot; /&gt; Minialbumā piedalījās Eminem, Lil Yachty un 6LACK. Tas kalpoja kā ievads gaidāmajam albumam ''God Does Like Ugly'' un ietvēra četras dziesmas, kas sākotnēji bija paredzētas albumam, bet tā fināla versijā netika iekļautas.&lt;ref name=&quot;avots61&quot; /&gt; 

''God Does Like Ugly'' iznāca 8. augustā Dreamville un Interscope paspārnē. Tajā piedalījās Westside Gunn, Clipse, Vince Staples, Ciara, EarthGang, Don Toliver, Ty Dolla Sign, 6LACK, Jessie Reyez, Baby Kia, Mereba un Pastor Troy.&lt;ref name=&quot;avots63&quot; /&gt; Albums saņēma pozitīvas atsauksmes.&lt;ref name=&quot;avots64&quot; /&gt; Nākamajā dienā iznāca paplašināta Preluxe versija, kurā bija iekļautas arī visas ''GDLU (Preluxe)'' dziesmas.

== Daiļrade ==
&lt;big&gt;Muzikālās ietekmes&lt;/big&gt;

JID pirmā saskare ar mūziku bija vecāku klasiskās fanka un soulmūzikas plašu kolekcija.&lt;ref name=&quot;avots65&quot; /&gt; Kā nozīmīgākos iedvesmas avotus savai darbībai viņš nosaucis Lil Wayne, Sly and the Family Stone, D’Angelo, Wu-Tang Clan, Jay-Z, Earl Sweatshirt un Little Dragon.&lt;ref name=&quot;avots66&quot; /&gt;

Viņš arī ir paudis apbrīnu par Atlantas apvienībām OutKast un Goodie Mob, minot tās kā personīgus iedvesmas avotus.&lt;ref name=&quot;avots67&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;avots68&quot; /&gt; Intervijās viņš atklājis, ka nāk no tā paša rajona, no kura ir viņa ilggadējais partneris Gucci Mane.&lt;ref name=&quot;avots69&quot; /&gt;

== Diskogrāfija ==
&lt;big&gt;Studijas Albumi&lt;/big&gt;
* ''The Never Story'' (2017)
* ''DiCaprio 2'' (2018)
* ''The Forever Story'' (2022)
* ''God Does Like Ugly'' (2025)
&lt;big&gt;Kopīgie albumi un projekti&lt;/big&gt;
* ''Revenge of the Dreamers III'' - ar Dreamville (2019)
* ''Spilligion'' - ar Spillage Village un EarthGang (2020)
* ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'' - ar Dreamville (2022)

== Koncerttūres ==
&lt;big&gt;Kā galvenajam māksliniekam&lt;/big&gt;
* Never Had Shit Tour - kopā ar EarthGang (2017–2018)
* Catch Me If You Can Tour (2019)
* Luv Is 4ever Tour - kopā ar Smino (2023)
* Forever &amp; A Day Tour (2023)
* God Does Like World Tours (2025–2026)
&lt;big&gt;Kā iesildošajam māksliniekam&lt;/big&gt;
* Elephant Eyes Tour - Omen (2015)
* Too High to Riot Tour - Bas (2016)
* I Told You Tour - Tory Lanez (2016)
* 4 Your Eyez Only Tour - J. Cole (2017)
* The Swimming Tour - Mac Miller (2018; atcelta)
* Confessions of a Dangerous Mind Tour - Logic (2019)
* American Dream Tour - 21 Savage (2024)

== Balvas un nominācijas ==

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Gads !! Balva !! Kategorija !! Darbs !! Rezultāts
|-
| 2020 || Grammy || Labākais repa izpildījums || “Down Bad” kopā ar J. Cole, Bas, EarthGang un Young Nudy || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2020 || Grammy || Labākais repa albums || ''Revenge of the Dreamers III'' || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2022 || Grammy || Gada albums || ''Planet Her (Deluxe)'', kā viesmāksliniekam || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
| 2022 || Berlin Music Video Awards || Labākais operatora darbs || “Surround Sound” || Nominācija
|-
| 2023 || Berlin Music Video Awards || Labākais stāstījums || “Money” || Nominācija
|-
| 2026 || Grammy || Labākais melodiskā repa izpildījums || “Wholeheartedly” kopā ar Ty Dolla Sign un 6LACK || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|-
| 2026 || Grammy || Labākais repa albums || ''God Does Like Ugly'' || Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|}

== Atsauces ==
&lt;references&gt;
&lt;ref name=&quot;avots1&quot;&gt;[https://www.vibe.com/2017/03/dreamville-jid-interview-never-story-album-jcole-music/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots2&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20220511171651/https://centralsauce.com/spillage-village Welcome to Spillage Village: Members, Origins, &amp;amp; Music]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots3&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/2019/07/keanu-beats-australian-producer-dreamville-jcole-migos/ Interview: Keanu Beats is the Producer Reppin for Australia on Revenge Of The Dreamers III]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots4&quot;&gt;[http://2dopeboyz.com/2015/01/26/jid-dicaprio-spillage-village/ Spillage Village's J.I.D. Drops DiCaprio EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots5&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/rap-music/new-music/2017/03/j-i-d-releases-the-never-story-project/ J.I.D Releases The Never Story Project]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots6&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/167791-jid-signs-worldwide-publishing-deal-ahead-of-dicaprio-2-release-news J.I.D Signs Worldwide Publishing Deal Ahead Of DiCaprio 2 Release]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots7&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/reviews/id.3329/title.review-j-i-d-s-dicaprio-2-serves-up-a-creative-cocktail-of-rapping Review: J.I.D.'s DiCaprio 2 Serves Up A Creative Cocktail Of Rapping]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots8&quot;&gt;[http://hamptonpirates.com/roster.aspx?rp_id=1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots10&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20181001202246/https://www.hotnewhiphop.com/jid/profile/ J.I.D. HotNewHipHop]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots11&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=8RG9ylS5XLQ Dreamville's J.I.D Opens About His Childhood &amp;amp; Journey to Dreamville]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots12&quot;&gt;[https://djbooth.net/features/2020-03-12-jid-interview-power-of-perseverance JID Is a Living Testament to the Power of Perseverance: Interview]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots13&quot;&gt;[https://theithacan.org/life-culture/review-jid-returns-to-the-music-scene-with-a-great-story/ Review: JID returns to the music scene with a great story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots14&quot;&gt;[https://hamptonpirates.com/sports/football/roster/destin-route/1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots15&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=Ufhmika13TM&amp;t=79 J.I.D Explains How He Met J Cole and Got Signed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots16&quot;&gt;[https://centralsauce.com/jid-biography The Rise of J.I.D: From Never Had Shit to Rollie on the Wrist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots17&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20180616003437/http://clashmusic.com/features/notes-from-the-road-jid-interviewed Notes From The Road: J.I.D Interviewed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots18&quot;&gt;[http://indy.livemixtapes.com/mixtapes/17683/jid_route_of_all_evil_lp.html J.I.D – Route Of All Evil LP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots19&quot;&gt;[http://mauricegarland.com/2013/11/j-i-d-para-tu-album/ J.I.D. MauriceGarland]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots20&quot;&gt;[http://www.allmusic.com/artist/jid-mn0003368290 J.I.D. AllMusic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots21&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/75682-stream-jids-previously-unreleased-para-tu-mixtape-new-mixtape J.I.D. surprises fans with an official version of Para Tu]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots22&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/jid-dicaprio-ep-premiere-interview/ J.I.D. Wants You to Think Differently About Atlanta Rap and His DiCaprio EP Might Help]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots23&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/spillage-village-bears-like-this-too-ep-premiere/ This New Spillage Village EP Is About to Trigger a Worldwide Weed Shortage]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots24&quot;&gt;[http://www.thefader.com/2016/12/02/spillage-village-bears-like-this-too-much-ep Atlanta-Based Collective Spillage Village Releases Bears Like This Too Much EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots25&quot;&gt;[http://hiphopdx.com/editorials/id.3666/title.who-is-j-i-d-5-things-to-know-about-j-coles-new-artist Who Is J.I.D? 5 Things To Know About J. Cole's New Artist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots26&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/j-cole-signs-j-i-d-to-dreamville-records J. Cole Signs J.I.D. To Dreamville Records]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots27&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-cole-4-your-eyez-only-tour-dates/ J. Cole Reveals 4 Your Eyez Only World Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots28&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/videos/id.26271/title.2017-bet-hip-hop-awards-cypher-j-i-d-cozz-kodie-shane-ali-tomineek 2017 BET Hip Hop Awards Cypher: J.I.D, Cozz, Kodie Shane &amp;amp; Ali Tomineek]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots29&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/03/j-i-d-earthgang-never-had-shit-euro-tour-dates/ J.I.D and EarthGang Share Never Had Sh!t Euro Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots30&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/76531-jid-and-saba-team-up-for-foster-the-peoples-pay-the-man-remix-new-song J.I.D. &amp;amp; Saba Team Up For Foster The People's Pay The Man Remix]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots31&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/06/2018-xxl-freshman-cover/ XXL 2018 Freshman Class Revealed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots32&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/07/mac-miller-swimming-tour/ Mac Miller Shares the Swimming Tour Dates with Thundercat &amp;amp; J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots33&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=k_TbOH8iE4U J.I.D – 151 Rum]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots34&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/118996-jid-sets-the-jazz-bar-ablaze-on-working-out-new-song J.I.D Sets The Jazz Bar Ablaze On Working Out]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots35&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-album-cover-release-date/ J.I.D Shares DiCaprio 2 Album Cover and Release Date]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots36&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/132820-jid-and-j-coles-insane-collaboration-off-deez-drops-tomorrow-news J.I.D &amp;amp; J. Cole's Insane Collaboration Off Deez Drops Tomorrow]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots37&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-tracklist-album-producer-credits/ J.I.D Drops DiCaprio 2 Album Tracklist and Production Credits]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots38&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2018/11/26/jid-dicaprio-2 J.I.D. shares DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots39&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2023799/j-i-d-dicaprio-2-review/franchises/album-of-the-week/ Album Of The Week: J.I.D DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots40&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/138768-jid-announces-dates-for-catch-me-if-you-can-tour-news J.I.D Announces Dates For Catch Me If You Can Tour]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots41&quot;&gt;[https://cornellsun.com/2019/02/10/video-stomping-fans-at-j-i-d-show-crack-ceiling-below-ithaca-college-venue-floor/ Stomping Fans at J.I.D Show Crack Ceiling Below Ithaca College Venue Floor]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots42&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/170024-jid-announces-new-string-of-catch-me-if-you-can-tour-dates-news J.I.D. Announces New String Of Catch Me If You Can Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots43&quot;&gt;[https://pitchfork.com/news/listen-to-j-coles-dreamvilles-new-album-ft-kendrick-lamar-vince-staples-and-more/ Listen to J. Cole's Dreamville's New Album Ft. Kendrick Lamar, Vince Staples, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots44&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/276131-spillage-village-dropping-new-single-end-of-days-this-week-news Spillage Village Dropping New Single End Of Days This Week]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots45&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20200915111954/https://www.hotnewhiphop.com/dreamville-announces-spillage-village-album-spilligion-drops-this-month-news.117478.html?_amp Dreamville Announces Spillage Village Album Spilligion Drops This Month]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots46&quot;&gt;[https://www.vulture.com/2021/06/doja-cat-planet-her-tracklist-release-date.html Doja Cat Has Ariana Grande, the Weeknd, JID, and More Orbiting Planet Her]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots47&quot;&gt;[https://ourgenerationmusic.com/editorials/jid-the-forever-story/ Everything we know about JID's The Forever Story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots48&quot;&gt;[https://www.billboard.com/artist/imagine-dragons/ Imagine Dragons. Billboard]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots49&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/413645-jid-earns-his-first-ever-top-10-hit-on-billboard-hot-100-news J.I.D. Earns His First-Ever Top 10 Hit On Billboard Hot 100]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots50&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-21-savage-baby-tate-surround-sound-video J.I.D Drops Video for Surround Sound f/ 21 Savage and Baby Tate]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots51&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2022/03/31/j-cole-dreamville-dj-drama-gangsta-grillz-mixtape J. Cole and Dreamville drop new mixtape with DJ Drama]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots52&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/id.72412/title.jid-dance-now-the-forever-story-release-date-cover-art# JID Shares New Single Dance Now &amp;amp; The Forever Story Album Cover Art]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots53&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-the-forever-story JID Drops New Album The Forever Story f/ Lil Durk, 21 Savage, Lil Wayne, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots54&quot;&gt;[https://www.npr.org/2022/09/08/1116915958/jid-tiny-desk-concert JID: Tiny Desk Concert. NPR]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots55&quot;&gt;[https://x.com/MetroBoomin/status/1640809655239692308?lang=en Metro Boomin ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots56&quot;&gt;[https://x.com/JIDsv/status/1640814358329544707?s=20 J.I.D ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots57&quot;&gt;[https://x.com/nfr_podcast/status/1644107198161666048?s=20 NFR Podcast ieraksts, 2023. gada 6. aprīlis]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots58&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2234934/lil-yachty-jid-half-doin-dope-feat-babytron-van-gogh/music/ Lil Yachty &amp;amp; JID Team Up As BlakkBoyz, Share New Songs Half Doin' Dope (Feat. BabyTron) &amp;amp; Van Gogh]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots59&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/j-i-d-new-album-god-does-like-ugly-release-date-1235966210/ J.I.D. Announces New Album God Does Like Ugly]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots60&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2313990/jid-announces-new-mixtape-out-tomorrow-shares-beau-32-freestyle/music/ JID Announces New Mixtape Out Tomorrow, Shares Beau &amp;amp; 32 (Freestyle)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots61&quot;&gt;[https://hypebeast.com/2025/7/jid-gdlu-preluxe-god-does-like-ugly-mixtape-album-release-info-lil-yachty-eminem-6lack JID Gears Up for God Does Like Ugly With GDLU (Preluxe)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots62&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/926052-jid-eminem-animals-pt-i-stream JID &amp;amp; Eminem Tear Up The Beat Like Animals On Their Latest Collaboration]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots63&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/935327-jid-god-does-like-ugly-tracklist-hip-hop-news JID Reveals The Tracklist For God Does Like Ugly With Some Twists]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots64&quot;&gt;[https://www.metacritic.com/music/god-does-like-ugly/jid Critic Reviews for God Does Like Ugly. Metacritic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots65&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-i-d-interview-the-break/ The Break Presents: J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots66&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20171204095302/http://www.rollingstone.com/music/features/jid-meet-the-j-cole-signed-rapper-from-east-atlanta-w480169 J.I.D.: Meet the J. Cole-Signed Rapper Against Happy Trappers]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots67&quot;&gt;[https://www.youtube.com/shorts/cKW_Z3CQrZs J.I.D on Outkast's Influence and Legacy. Rock and Roll Hall of Fame]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots68&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/196970-jid-praises-battle-rappers-and-teases-goodie-mob-freestyles-with-nardwuar-news J.I.D. Praises Battle Rappers &amp;amp; Teases Goodie Mob Freestyles With Nardwuar]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots69&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/dreamville-jid-the-never-story-vibe-7718186/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots70&quot;&gt;[https://www.ajc.com/politics/politics-blog/warnock-ossoff-appeal-to-young-voters-at-hip-hop-focused-dekalb-rally/MS26WGIE2JA4DEHU2EIOP3C2ME/ Warnock, Ossoff appeal to young voters at hip-hop focused DeKalb rally]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots71&quot;&gt;[https://www.rollingstone.com/music/music-album-reviews/jid-god-does-like-ugly-review-1235403955/ JID Is a New Father and Uneasy Messiah]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots72&quot;&gt;[https://www.grammy.com/grammys/artists/jid251829 Artist – J.I.D. Grammy]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots73&quot;&gt;[https://www.nytimes.com/2026/02/01/arts/music/grammys-winners-list-2026.html Grammys 2026: Winners List]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://jidsv.com Oficiālā tīmekļa vietne]

{{#ifeq:{{NAMESPACE}}||[[Kategorija:ASV reperi]]}}</text>
      <sha1>bx0equ76dqln3phhdxej1fnes38ts3w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:FAXPRINTER</title>
    <ns>2</ns>
    <id>641432</id>
    <revision>
      <id>4534934</id>
      <timestamp>2026-10-12T09:03:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>FAXPRINTER</username>
        <id>151770</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: &lt;!-- Tulkots un pielāgots no angļu Vikipēdijas raksta JID, versija https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=JID&amp;oldid=1373225132 . Autori: oriģināla labojumu vēsture. Licence: CC BY-SA 4.0. Šo avotu norādi arī saglabāšanas kopsavilkumā. --&gt;{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;width:22em; float:right; clear:right; margin:0 0 1em 1em; border:1px solid #a2a9b1; background:#f8f9fa; font-size:90%;&quot; ! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:140%; background:#e6e6fa;&quot; |JID |...</comment>
      <origin>4534934</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27658" sha1="np0pjv3v9459kx4jjhxbcy70qj6sim5" xml:space="preserve">&lt;!-- Tulkots un pielāgots no angļu Vikipēdijas raksta JID, versija https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=JID&amp;oldid=1373225132 . Autori: oriģināla labojumu vēsture. Licence: CC BY-SA 4.0. Šo avotu norādi arī saglabāšanas kopsavilkumā. --&gt;{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;width:22em; float:right; clear:right; margin:0 0 1em 1em; border:1px solid #a2a9b1; background:#f8f9fa; font-size:90%;&quot;
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:140%; background:#e6e6fa;&quot; |JID
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; |[[Attēls:JID12345.webp|246x246px|JID]]
JID
|-
! scope=&quot;row&quot; |Pilnais vārds
|Destin Choice Route
|-
! scope=&quot;row&quot; |Dzimis
|1989. gada 31. oktobrī
|-
! scope=&quot;row&quot; |Dzimšanas vieta
|[[Atlanta]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|-
! scope=&quot;row&quot; |Nodarbošanās
|Reperis, dziesmu autors
|-
! scope=&quot;row&quot; |Žanrs
|[[Hiphops]]
|-
! scope=&quot;row&quot; |Darbības gadi
|Kopš 2010. gada
|-
! scope=&quot;row&quot; |Ierakstu kompānijas
|Dreamville, Interscope
|-
! scope=&quot;row&quot; |Apvienības
|Spillage Village, Zoink Gang
|-
! scope=&quot;row&quot; |Tīmekļa vietne
|[http://jidsv.com jidsv.com]
|}
'''JID''' (rakstīts arī '''J.I.D'''; īstajā vārdā ''Destin Choice Route'', dzimis 1989. gada 31. oktobrī) ir amerikāņu reperis.&lt;ref name=&quot;avots1&quot;&gt;[https://www.vibe.com/2017/03/dreamville-jid-interview-never-story-album-jcole-music/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots2&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20220511171651/https://centralsauce.com/spillage-village Welcome to Spillage Village: Members, Origins, &amp;#x26; Music]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Viņš dzimis un uzaudzis Atlantā. 2017. gadā viņš noslēdza līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville Records, kas darbojas Interscope Records paspārnē.&lt;ref name=&quot;avots26&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/j-cole-signs-j-i-d-to-dreamville-records J. Cole Signs J.I.D. To Dreamville Records]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

2010. gadā viņš kopā ar EarthGang izveidoja muzikālo apvienību Spillage Village. Vēlāk viņš kopā ar Smino, Buddy un Guapdad 4000 izveidoja hiphopa apvienību Zoink Gang.&lt;ref name=&quot;avots3&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/2019/07/keanu-beats-australian-producer-dreamville-jcole-migos/ Interview: Keanu Beats is the Producer Reppin for Australia on Revenge Of The Dreamers III]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Kur mūzikas kritiķi atzinīgi vērtējuši viņa repa izpildījumu un vārdu spēles.&lt;ref name=&quot;avots7&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/reviews/id.3329/title.review-j-i-d-s-dicaprio-2-serves-up-a-creative-cocktail-of-rapping Review: J.I.D.'s DiCaprio 2 Serves Up A Creative Cocktail Of Rapping]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

JID ieguva atpazīstamību pēc vairāku patstāvīgi izdotu projektu, tostarp ''Route of All Evil'' (2012), ''Para Tu'' (2013) un ''DiCaprio'' (2015), izdošanas. Viņa debijas studijas albums ''The Never Story'' (2017), kurā iekļauts singls “Never”, saņēma pozitīvu kritiķu atzinību.&lt;ref name=&quot;avots4&quot;&gt;[http://2dopeboyz.com/2015/01/26/jid-dicaprio-spillage-village/ Spillage Village's J.I.D. Drops DiCaprio EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots5&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/rap-music/new-music/2017/03/j-i-d-releases-the-never-story-project/ J.I.D Releases The Never Story Project]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Arī otrais albums ''DiCaprio 2'' (2018), kuram pirms relīzes izdošanas tika izdoti singli “151 Rum” un “Off Deez” kopā ar J. Cole tā popularizēšanai.

2021. gada singls “Enemy”, kas ierakstīts kopā ar Imagine Dragons un izmantots Netflix seriāla Arcane sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100.&lt;ref name=&quot;avots48&quot;&gt;[https://www.billboard.com/artist/imagine-dragons/ Imagine Dragons. Billboard]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

Trešais un ceturtais albums - ''The Forever Story'' (2022) un ''God Does Like Ugly'' (2025) - ieguva pozitīvu kritiķu atzinību un debitēja Billboard 200 pirmajā piecpadsmitniekā. Pirmā albuma iekļautais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iekļuva singlu topa pirmajā četrdesmitniekā un otrais albums tika nominēts labākā repa albuma kategorijā 68. Grammy balvu pasniegšanā.&lt;ref name=&quot;avots73&quot;&gt;[https://www.nytimes.com/2026/02/01/arts/music/grammys-winners-list-2026.html Grammys 2026: Winners List]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

== Bērnība un jaunība ==
JID piedzima 1989. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa vecāki ir Carl Louis Route Jr. un Kathy Jean Route.&lt;ref name=&quot;avots8&quot;&gt;[http://hamptonpirates.com/roster.aspx?rp_id=1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Skatuves vārds JID radies no vecmāmiņas dotas iesaukas, kas saistīta ar viņa nemierīgo uzvedību; angļu valodā to raksturo vārds “jittery”.&lt;ref name=&quot;avots10&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20181001202246/https://www.hotnewhiphop.com/jid/profile/ J.I.D. HotNewHipHop]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

Bērnībā viņš klausījās Sly and the Family Stone un Earth, Wind &amp; Fire, bet vēlāk pievērsās 20. gadsimta 90. gadu Ņujorkas hiphopam, tostarp Jay-Z, Nas un Mobb Deep mūzikai.

== Muzikālā karjera ==
&lt;big&gt;2010 - 2016 karjeras sākums&lt;/big&gt;

2010. gada 18. maijā JID izdeva savu pirmo miksteipu ''Cakewalk''. Arī tā paša gada sākumā viņš kopā ar EarthGang, Hollywood JB un Jordxn Bryant bija izveidojis repa apvienību Spillage Village.&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt;

Otrais miksteips ''Cakewalk 2'' iznāca 2011. gada 29. jūnijā. Tam 2012. gada 25. jūnijā sekoja iepriekš minētais''Route of All Evil'', kurā piedalījās tolaik vēl mazpazīstamie EarthGang un Stillz. Laiku pirms viņš sāka saņemt uzaicinājumus uzstāties koncertos, JID finansēja savu muzikālo darbību, strādājot zvanu centros un piegādājot picas.&lt;ref name=&quot;avots17&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20180616003437/http://clashmusic.com/features/notes-from-the-road-jid-interviewed Notes From The Road: J.I.D Interviewed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots18&quot;&gt;[http://indy.livemixtapes.com/mixtapes/17683/jid_route_of_all_evil_lp.html J.I.D – Route Of All Evil LP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

2013. gada 22. oktobrī iznāca miksteips ''Para Tu, bet to izņēma no interneta, jo, bijis ļoti jūtīgs pret savu mākslu, bet kad vēlāk fani to atrada un tas ieguva pozitīvas kritikas, To atkārtoti izdeva 2017. gada 29. decembrī.&lt;ref name=&quot;avots19&quot;&gt;[http://mauricegarland.com/2013/11/j-i-d-para-tu-album/ J.I.D. MauriceGarland]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots20&quot;&gt;[http://www.allmusic.com/artist/jid-mn0003368290 J.I.D. AllMusic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots21&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/75682-stream-jids-previously-unreleased-para-tu-mixtape-new-mixtape J.I.D. surprises fans with an official version of Para Tu]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;''

2014. gadā pēc Spillage Village pirmā projektu ''Bears Like This'' iznākšanas JID kopā ar EarthGang un Bas iesildīja Ab-Soul koncerttūrē - These Days Tour. 2015. gada 26. janvārī viņš izdeva savu pirmo minialbumu ''DiCaprio EP''.&lt;ref name=&quot;avots22&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/jid-dicaprio-ep-premiere-interview/ J.I.D. Wants You to Think Differently About Atlanta Rap and His DiCaprio EP Might Help]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Tā paša gada 6. jūlijā Spillage Village izdeva otro miksteipu ''Bears Like This Too''.&lt;ref name=&quot;avots23&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/spillage-village-bears-like-this-too-ep-premiere/ This New Spillage Village EP Is About to Trigger a Worldwide Weed Shortage]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

2016. gada 2. decembrī Spillage Village izdeva ''Bears Like This Too Much'', kurā piedalījās J. Cole un Bas, savukārt producentu vidū bija pazīstami vārdi kā - Mac Miller, Ducko Mcfli, Childish Major un J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots24&quot;&gt;[http://www.thefader.com/2016/12/02/spillage-village-bears-like-this-too-much-ep Atlanta-Based Collective Spillage Village Releases Bears Like This Too Much EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

&lt;big&gt;2017: The Never Story&lt;/big&gt;

2017. gada 20. februārī tika paziņots, ka JID noslēdzis līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville. Vispirms tika izdots singls “Never”, bet 10. martā iznāca pilnmetrāžas albums ''The Never Story''. Tajā piedalījās EarthGang, 6LACK un Mereba. Starp albuma producentiem bija J. Cole, Hollywood JB, Christo un Childish Major.&lt;ref name=&quot;avots25&quot;&gt;[http://hiphopdx.com/editorials/id.3666/title.who-is-j-i-d-5-things-to-know-about-j-coles-new-artist Who Is J.I.D? 5 Things To Know About J. Cole's New Artist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

Vēlāk viņš izdeva videoklipus vēl trim albuma dziesmām: “D/vision”, “Hereditary” un “EdEddnEddy”.

2017. gadā JID iesildīja J. Cole veica koncerttūri - 4 Your Eyez Only Tour kura tika aizvadīta Ziemeļamerikas un Eiropas apgabalos.&lt;ref name=&quot;avots27&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-cole-4-your-eyez-only-tour-dates/ J. Cole Reveals 4 Your Eyez Only World Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 10. oktobrī viņš kopā ar Cozz, Kodie Shane un Ali Tomineek piedalījās kopīgā repa priekšnesumā jeb cypher BET Hip Hop Awards ceremonijā.&lt;ref name=&quot;avots28&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/videos/id.26271/title.2017-bet-hip-hop-awards-cypher-j-i-d-cozz-kodie-shane-ali-tomineek 2017 BET Hip Hop Awards Cypher: J.I.D, Cozz, Kodie Shane &amp;#x26; Ali Tomineek]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

Novembrī JID un EarthGang devās kopīgā tūrē - Never Had Shit Tour, kurā bija viesmākslinieki kā - Lute, Chaz French un Mereba. Tūre iekļāva 15 koncertus Ziemeļamerikā un 2018. gadā turpinājās ar 19 koncertiem Eiropā.&lt;ref name=&quot;avots29&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/03/j-i-d-earthgang-never-had-shit-euro-tour-dates/ J.I.D and EarthGang Share Never Had Sh!t Euro Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 13. decembrī iznāca Foster the People dziesmas “Pay the Man” remikss ar JID un Saba piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots30&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/76531-jid-and-saba-team-up-for-foster-the-peoples-pay-the-man-remix-new-song J.I.D. &amp;#x26; Saba Team Up For Foster The People's Pay The Man Remix]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

&lt;big&gt;2018 - 2020: DiCaprio2&lt;/big&gt;

2018. gada jūnijā JID tika iekļauts žurnāla XXL jauno reperu izlasē Freshman Class un parādījās uz žurnāla vāka.&lt;ref name=&quot;avots31&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/06/2018-xxl-freshman-cover/ XXL 2018 Freshman Class Revealed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Jūlijā viņš piedalījās Denzel Curry dziesmā “Sirens” no albuma ''Ta13oo''. Tika paziņots arī par plānotu sadarbību kopā ar Mac Miller un Thundercat, taču pēc Mac Miller nāves sadarbību atcēla.&lt;ref name=&quot;avots32&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/07/mac-miller-swimming-tour/ Mac Miller Shares the Swimming Tour Dates with Thundercat &amp;#x26; J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

18. septembrī iznāca otrā albuma pirmais singls “151 Rum”.&lt;ref name=&quot;avots33&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=k_TbOH8iE4U J.I.D – 151 Rum]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 3. oktobrī JID izpildīja dziesmu “Working Out” platformas A COLORS SHOW ierakstā.&lt;ref name=&quot;avots34&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/118996-jid-sets-the-jazz-bar-ablaze-on-working-out-new-song J.I.D Sets The Jazz Bar Ablaze On Working Out]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Savā dzimšanas dienā viņš paziņoja par otro albumu ''DiCaprio 2'' un tā izdošanas datumu - 2018. gada 26. novembri. Momentu pēc tā tika publiskots dziesmu saraksts.&lt;ref name=&quot;avots35&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-album-cover-release-date/ J.I.D Shares DiCaprio 2 Album Cover and Release Date]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

6. novembrī iznāca albuma otrais oficiālais singls “Off Deez” ar J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots36&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/132820-jid-and-j-coles-insane-collaboration-off-deez-drops-tomorrow-news J.I.D &amp;#x26; J. Cole's Insane Collaboration Off Deez Drops Tomorrow]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Albumā piedalījās arī A$AP Ferg, 6LACK, Ella Mai, BJ the Chicago Kid, Method Man un Joey Bada$$. Tā producēšanu galvenokārt veica Christo, Hollywood JB, J. Cole un Elite.&lt;ref name=&quot;avots37&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-tracklist-album-producer-credits/ J.I.D Drops DiCaprio 2 Album Tracklist and Production Credits]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

''DiCaprio 2'' iznāca 26. novembrī un saņēma pozitīvas recenzijas.&lt;ref name=&quot;avots38&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2018/11/26/jid-dicaprio-2 J.I.D. shares DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots39&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2023799/j-i-d-dicaprio-2-review/franchises/album-of-the-week/ Album Of The Week: J.I.D DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; JID paziņoja par tūres Catch Me If You Can pirmo posmu, tas iekļāva 34 koncertus, sākot no 2019. gada janvāra.&lt;ref name=&quot;avots40&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/138768-jid-announces-dates-for-catch-me-if-you-can-tour-news J.I.D Announces Dates For Catch Me If You Can Tour]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Iesildošie mākslinieki bija Reason, Hardo un Lou the Human.

2019. gadā JID piedalījās Dreamville kopīgajā albumā ''Revenge of the Dreamers III''.&lt;ref name=&quot;avots43&quot;&gt;[https://pitchfork.com/news/listen-to-j-coles-dreamvilles-new-album-ft-kendrick-lamar-vince-staples-and-more/ Listen to J. Cole's Dreamville's New Album Ft. Kendrick Lamar, Vince Staples, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 2020. gadā kā Spillage Village dalībnieks viņš piedalījās singlos “End of Daze” un “Baptize” no apvienības ceturtā albuma ''Spilligion''.&lt;ref name=&quot;avots44&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/276131-spillage-village-dropping-new-single-end-of-days-this-week-news Spillage Village Dropping New Single End Of Days This Week]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots45&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20200915111954/https://www.hotnewhiphop.com/dreamville-announces-spillage-village-album-spilligion-drops-this-month-news.117478.html?_amp Dreamville Announces Spillage Village Album Spilligion Drops This Month]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

&lt;big&gt;2021 - 2024: The Forever Story un sadarbība ar Metro Boomin&lt;/big&gt;

JID piedalījās Doja Cat dziesmā “Options” no viņas trešā albuma ''Planet Her'', kas tika nominēts Grammy balvai.&lt;ref name=&quot;avots46&quot;&gt;[https://www.vulture.com/2021/06/doja-cat-planet-her-tracklist-release-date.html Doja Cat Has Ariana Grande, the Weeknd, JID, and More Orbiting Planet Her]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Vēlāk viņš sadarbojās ar Imagine Dragons dziesmā “Enemy”.&lt;ref name=&quot;avots47&quot;&gt;[https://ourgenerationmusic.com/editorials/jid-the-forever-story/ Everything we know about JID's The Forever Story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Tā sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt;.&lt;ref name=&quot;avots49&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/413645-jid-earns-his-first-ever-top-10-hit-on-billboard-hot-100-news J.I.D. Earns His First-Ever Top 10 Hit On Billboard Hot 100]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

2021. gada laikā JID publicēja norādes par topošo trešo albumu ''The Forever Story''.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Albuma pirmais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iznāca 2022. gada 14. janvārī.&lt;ref name=&quot;avots50&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-21-savage-baby-tate-surround-sound-video J.I.D Drops Video for Surround Sound f/ 21 Savage and Baby Tate]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 31. martā iznāca Dreamville miksteips ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'', kurā JID piedalījās dziesmās “Stick” un “Barry From Simpson”.&lt;ref name=&quot;avots51&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2022/03/31/j-cole-dreamville-dj-drama-gangsta-grillz-mixtape J. Cole and Dreamville drop new mixtape with DJ Drama]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 9. augustā viņš izdeva albuma otro singlu “Dance Now” ar Kenny Mason sadarbību.&lt;ref name=&quot;avots52&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/id.72412/title.jid-dance-now-the-forever-story-release-date-cover-art# JID Shares New Single Dance Now &amp;#x26; The Forever Story Album Cover Art]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

''The Forever Story'' iznāca 2022. gada 26. augustā. Tajā piedalījās Kenny Mason, EarthGang, 21 Savage, Baby Tate, Lil Durk, Ari Lennox, Yasiin Bey, Lil Wayne, Johntá Austin, Ravyn Lenae un Eryn Allen Kane.&lt;ref name=&quot;avots53&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-the-forever-story JID Drops New Album The Forever Story f/ Lil Durk, 21 Savage, Lil Wayne, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 8. septembrī JID uzstājās NPR šovā - Tiny Desk Concert.&lt;ref name=&quot;avots54&quot;&gt;[https://www.npr.org/2022/09/08/1116915958/jid-tiny-desk-concert JID: Tiny Desk Concert. NPR]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

2023. gada 28. martā producents Metro Boomin publicēja Twitter fotogrāfiju no studijas kopā ar JID, ieraksta parakstā dodot mājienu par gaidāmu kopīgu mūziku.&lt;ref name=&quot;avots55&quot;&gt;[https://x.com/MetroBoomin/status/1640809655239692308?lang=en Metro Boomin ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; JID vēlāk atbildē Twitter apstiprināja kopalbuma tapšanu.&lt;ref name=&quot;avots56&quot;&gt;[https://x.com/JIDsv/status/1640814358329544707?s=20 J.I.D ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Tas iesaukts par “JIDtro”, apvienojot abu mākslinieku vārdus.&lt;ref name=&quot;avots57&quot;&gt;[https://x.com/nfr_podcast/status/1644107198161666048?s=20 NFR Podcast ieraksts, 2023. gada 6. aprīlis]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Tikmēr JID kopā ar Offset piedalījās dziesmā “Danger (Spider)” no Metro Boomin veidotā filmas Spider-Man: Across the Spider-Verse skaņu celiņa.

2023. gada 1. septembrī JID izdeva savu trešo minialbumu ''Blakkboyz Present Half Doin Dope/Van Gogh'' ar Lil Yachty un BabyTron piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots58&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2234934/lil-yachty-jid-half-doin-dope-feat-babytron-van-gogh/music/ Lil Yachty &amp;#x26; JID Team Up As BlakkBoyz, Share New Songs Half Doin' Dope (Feat. BabyTron) &amp;#x26; Van Gogh]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 13. oktobrī viņš kopā ar Conway the Machine piedalījās Westside Gunn dziesmā “Mamas PrimeTime” no albuma  And Then You Pray for Me. 9. novembrī viņa izpildījums bija dzirdams videospēles Like a Dragon Gaiden: The Man Who Erased His Name ievadā.

2024. gada 12. jūlijā iznāca Eminem albums ''The Death of Slim Shady (Coup de Grâce)'', kura dziesmā “Fuel” piedalījās JID. 20. septembrī viņš arī piedalījās Katy Perry dziesmā “Artificial” no albuma 143.

&lt;big&gt;Kopš 2025 gada: God Does Like Ugly&lt;/big&gt;

2025. gada 18. aprīlī JID izdeva gaidāmā ceturtā studijas albuma ''God Does Like Ugly'' pirmo singlu “WRK”. Tas bija viņa pirmais solo komerciālais izdevums kopš 2022. gada albuma ''The Forever Story''. Vēlāk kopā ar albuma reklāmas video tika paziņots tā izdošanas datums - 8. augusts.&lt;ref name=&quot;avots59&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/j-i-d-new-album-god-does-like-ugly-release-date-1235966210/ J.I.D. Announces New Album God Does Like Ugly]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

4. jūlijā JID izdeva ''GDLU (Preluxe)'', par ko iepriekš bija paziņojis YouTube publicētā brīvrunu priekšnesumā.&lt;ref name=&quot;avots60&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2313990/jid-announces-new-mixtape-out-tomorrow-shares-beau-32-freestyle/music/ JID Announces New Mixtape Out Tomorrow, Shares Beau &amp;#x26; 32 (Freestyle)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Minialbumā piedalījās Eminem, Lil Yachty un 6LACK. Tas kalpoja kā ievads gaidāmajam albumam ''God Does Like Ugly'' un ietvēra četras dziesmas, kas sākotnēji bija paredzētas albumam, bet tā fināla versijā netika iekļautas.&lt;ref name=&quot;avots61&quot;&gt;[https://hypebeast.com/2025/7/jid-gdlu-preluxe-god-does-like-ugly-mixtape-album-release-info-lil-yachty-eminem-6lack JID Gears Up for God Does Like Ugly With GDLU (Preluxe)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

''God Does Like Ugly'' iznāca 8. augustā Dreamville un Interscope paspārnē. Tajā piedalījās Westside Gunn, Clipse, Vince Staples, Ciara, EarthGang, Don Toliver, Ty Dolla Sign, 6LACK, Jessie Reyez, Baby Kia, Mereba un Pastor Troy.&lt;ref name=&quot;avots63&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/935327-jid-god-does-like-ugly-tracklist-hip-hop-news JID Reveals The Tracklist For God Does Like Ugly With Some Twists]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Albums saņēma pozitīvas atsauksmes.&lt;ref name=&quot;avots64&quot;&gt;[https://www.metacritic.com/music/god-does-like-ugly/jid Critic Reviews for God Does Like Ugly. Metacritic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Nākamajā dienā iznāca paplašināta Preluxe versija, kurā bija iekļautas arī visas ''GDLU (Preluxe)'' dziesmas.

== Daiļrade ==
&lt;big&gt;Muzikālās ietekmes&lt;/big&gt;

JID pirmā saskare ar mūziku bija vecāku klasiskās fanka un soulmūzikas plašu kolekcija.&lt;ref name=&quot;avots65&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-i-d-interview-the-break/ The Break Presents: J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Kā nozīmīgākos iedvesmas avotus savai darbībai viņš nosaucis Lil Wayne, Sly and the Family Stone, D’Angelo, Wu-Tang Clan, Jay-Z, Earl Sweatshirt un Little Dragon.&lt;ref name=&quot;avots66&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20171204095302/http://www.rollingstone.com/music/features/jid-meet-the-j-cole-signed-rapper-from-east-atlanta-w480169 J.I.D.: Meet the J. Cole-Signed Rapper Against Happy Trappers]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

Viņš arī ir paudis apbrīnu par Atlantas apvienībām OutKast un Goodie Mob, minot tās kā personīgus iedvesmas avotus.&lt;ref name=&quot;avots67&quot;&gt;[https://www.youtube.com/shorts/cKW_Z3CQrZs J.I.D on Outkast's Influence and Legacy. Rock and Roll Hall of Fame]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots68&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/196970-jid-praises-battle-rappers-and-teases-goodie-mob-freestyles-with-nardwuar-news J.I.D. Praises Battle Rappers &amp;#x26; Teases Goodie Mob Freestyles With Nardwuar]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Intervijās viņš atklājis, ka nāk no tā paša rajona, no kura ir viņa ilggadējais partneris Gucci Mane.&lt;ref name=&quot;avots69&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/dreamville-jid-the-never-story-vibe-7718186/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
&lt;big&gt;Studijas Albumi&lt;/big&gt;

* ''The Never Story'' (2017)
* ''DiCaprio 2'' (2018)
* ''The Forever Story'' (2022)
* ''God Does Like Ugly'' (2025)

&lt;big&gt;Kopīgie albumi un projekti&lt;/big&gt;

* ''Revenge of the Dreamers III'' - ar Dreamville (2019)
* ''Spilligion'' - ar Spillage Village un EarthGang (2020)
* ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'' - ar Dreamville (2022)

== Koncerttūres ==
&lt;big&gt;Kā galvenajam māksliniekam&lt;/big&gt;

* Never Had Shit Tour - kopā ar EarthGang (2017–2018)
* Catch Me If You Can Tour (2019)
* Luv Is 4ever Tour - kopā ar Smino (2023)
* Forever &amp; A Day Tour (2023)
* God Does Like World Tours (2025–2026)

&lt;big&gt;Kā iesildošajam māksliniekam&lt;/big&gt;

* Elephant Eyes Tour - Omen (2015)
* Too High to Riot Tour - Bas (2016)
* I Told You Tour - Tory Lanez (2016)
* 4 Your Eyez Only Tour - J. Cole (2017)
* The Swimming Tour - Mac Miller (2018; atcelta)
* Confessions of a Dangerous Mind Tour - Logic (2019)
* American Dream Tour - 21 Savage (2024)

== Balvas un nominācijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Balva
!Kategorija
!Darbs
!Rezultāts
|-
|2020
|Grammy
|Labākais repa izpildījums
|“Down Bad” kopā ar J. Cole, Bas, EarthGang un Young Nudy
|Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot;&gt;[https://www.grammy.com/grammys/artists/jid251829 Artist – J.I.D. Grammy]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
|-
|2020
|Grammy
|Labākais repa albums
|''Revenge of the Dreamers III''
|Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
|2022
|Grammy
|Gada albums
|''Planet Her (Deluxe)'', kā viesmāksliniekam
|Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
|2022
|Berlin Music Video Awards
|Labākais operatora darbs
|“Surround Sound”
|Nominācija
|-
|2023
|Berlin Music Video Awards
|Labākais stāstījums
|“Money”
|Nominācija
|-
|2026
|Grammy
|Labākais melodiskā repa izpildījums
|“Wholeheartedly” kopā ar Ty Dolla Sign un 6LACK
|Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|-
|2026
|Grammy
|Labākais repa albums
|''God Does Like Ugly''
|Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|}

== Atsauces ==
&lt;references&gt;&lt;ref name=&quot;avots1&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots3&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots4&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots5&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots6&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/167791-jid-signs-worldwide-publishing-deal-ahead-of-dicaprio-2-release-news J.I.D Signs Worldwide Publishing Deal Ahead Of DiCaprio 2 Release]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;avots7&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots8&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots10&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots11&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=8RG9ylS5XLQ Dreamville's J.I.D Opens About His Childhood &amp;#x26; Journey to Dreamville]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;avots12&quot;&gt;[https://djbooth.net/features/2020-03-12-jid-interview-power-of-perseverance JID Is a Living Testament to the Power of Perseverance: Interview]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;avots13&quot;&gt;[https://theithacan.org/life-culture/review-jid-returns-to-the-music-scene-with-a-great-story/ Review: JID returns to the music scene with a great story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;avots14&quot;&gt;[https://hamptonpirates.com/sports/football/roster/destin-route/1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;avots15&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=Ufhmika13TM&amp;t=79 J.I.D Explains How He Met J Cole and Got Signed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;avots16&quot;&gt;[https://centralsauce.com/jid-biography The Rise of J.I.D: From Never Had Shit to Rollie on the Wrist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;avots17&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots18&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots19&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots20&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots21&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots22&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots23&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots24&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots25&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots27&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots28&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots29&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots30&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots31&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots32&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots33&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots34&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots35&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots36&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots37&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots38&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots39&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots40&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots41&quot;&gt;[https://cornellsun.com/2019/02/10/video-stomping-fans-at-j-i-d-show-crack-ceiling-below-ithaca-college-venue-floor/ Stomping Fans at J.I.D Show Crack Ceiling Below Ithaca College Venue Floor]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;avots42&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/170024-jid-announces-new-string-of-catch-me-if-you-can-tour-dates-news J.I.D. Announces New String Of Catch Me If You Can Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;avots43&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots44&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots45&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots46&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots49&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots50&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots51&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots52&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots53&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots54&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots55&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots56&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots57&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots58&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots59&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots60&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots61&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots62&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/926052-jid-eminem-animals-pt-i-stream JID &amp;#x26; Eminem Tear Up The Beat Like Animals On Their Latest Collaboration]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;avots63&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots64&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots65&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots66&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots67&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots68&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots69&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots70&quot;&gt;[https://www.ajc.com/politics/politics-blog/warnock-ossoff-appeal-to-young-voters-at-hip-hop-focused-dekalb-rally/MS26WGIE2JA4DEHU2EIOP3C2ME/ Warnock, Ossoff appeal to young voters at hip-hop focused DeKalb rally]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;avots71&quot;&gt;[https://www.rollingstone.com/music/music-album-reviews/jid-god-does-like-ugly-review-1235403955/ JID Is a New Father and Uneasy Messiah]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==

* [http://jidsv.com Oficiālā tīmekļa vietne]
{{#ifeq:{{NAMESPACE}}||[[Kategorija:ASV reperi]]}}</text>
      <sha1>np0pjv3v9459kx4jjhxbcy70qj6sim5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534935</id>
      <parentid>4534934</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T09:11:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>FAXPRINTER</username>
        <id>151770</id>
      </contributor>
      <origin>4534935</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26277" sha1="8z8hu741voswjxdikky76hpwdaekgcq" xml:space="preserve">&lt;!-- Tulkots un pielāgots no angļu Vikipēdijas raksta JID, versija https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=JID&amp;oldid=1373225132 . Autori: oriģināla labojumu vēsture. Licence: CC BY-SA 4.0. Šo avotu norādi arī saglabāšanas kopsavilkumā. --&gt;{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;width:22em; float:right; clear:right; margin:0 0 1em 1em; border:1px solid #a2a9b1; background:#f8f9fa; font-size:90%;&quot;
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:140%; background:#e6e6fa;&quot; |JID
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; |[[Attēls:JID12345.webp|246x246px|JID]]
JID
|-
! scope=&quot;row&quot; |Pilnais vārds
|Destin Choice Route
|-
! scope=&quot;row&quot; |Dzimis
|1989. gada 31. oktobrī
|-
! scope=&quot;row&quot; |Dzimšanas vieta
|[[Atlanta]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|-
! scope=&quot;row&quot; |Nodarbošanās
|Reperis, dziesmu autors
|-
! scope=&quot;row&quot; |Žanrs
|[[Hiphops]]
|-
! scope=&quot;row&quot; |Darbības gadi
|Kopš 2010. gada
|-
! scope=&quot;row&quot; |Ierakstu kompānijas
|Dreamville, Interscope
|-
! scope=&quot;row&quot; |Apvienības
|Spillage Village, Zoink Gang
|-
! scope=&quot;row&quot; |Tīmekļa vietne
|[http://jidsv.com jidsv.com]
|}
'''JID''' (rakstīts arī '''J.I.D'''; īstajā vārdā ''Destin Choice Route'', dzimis 1989. gada 31. oktobrī) ir amerikāņu reperis.&lt;ref name=&quot;avots1&quot;&gt;[https://www.vibe.com/2017/03/dreamville-jid-interview-never-story-album-jcole-music/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots2&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20220511171651/https://centralsauce.com/spillage-village Welcome to Spillage Village: Members, Origins, &amp;#x26; Music]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Viņš dzimis un uzaudzis Atlantā. 2017. gadā viņš noslēdza līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville Records, kas darbojas Interscope Records paspārnē.&lt;ref name=&quot;avots26&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/j-cole-signs-j-i-d-to-dreamville-records J. Cole Signs J.I.D. To Dreamville Records]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

2010. gadā viņš kopā ar EarthGang izveidoja muzikālo apvienību Spillage Village. Vēlāk viņš kopā ar Smino, Buddy un Guapdad 4000 izveidoja hiphopa apvienību Zoink Gang.&lt;ref name=&quot;avots3&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/2019/07/keanu-beats-australian-producer-dreamville-jcole-migos/ Interview: Keanu Beats is the Producer Reppin for Australia on Revenge Of The Dreamers III]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Kur mūzikas kritiķi atzinīgi vērtējuši viņa repa izpildījumu un vārdu spēles.&lt;ref name=&quot;avots7&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/reviews/id.3329/title.review-j-i-d-s-dicaprio-2-serves-up-a-creative-cocktail-of-rapping Review: J.I.D.'s DiCaprio 2 Serves Up A Creative Cocktail Of Rapping]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

JID ieguva atpazīstamību pēc vairāku patstāvīgi izdotu projektu, tostarp ''Route of All Evil'' (2012), ''Para Tu'' (2013) un ''DiCaprio'' (2015), izdošanas. Viņa debijas studijas albums ''The Never Story'' (2017), kurā iekļauts singls “Never”, saņēma pozitīvu kritiķu atzinību.&lt;ref name=&quot;avots4&quot;&gt;[http://2dopeboyz.com/2015/01/26/jid-dicaprio-spillage-village/ Spillage Village's J.I.D. Drops DiCaprio EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots5&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/rap-music/new-music/2017/03/j-i-d-releases-the-never-story-project/ J.I.D Releases The Never Story Project]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Arī otrais albums ''DiCaprio 2'' (2018), kuram pirms relīzes izdošanas tika izdoti singli “151 Rum” un “Off Deez” kopā ar J. Cole tā popularizēšanai.

2021. gada singls “Enemy”, kas ierakstīts kopā ar Imagine Dragons un izmantots Netflix seriāla Arcane sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100.&lt;ref name=&quot;avots48&quot;&gt;[https://www.billboard.com/artist/imagine-dragons/ Imagine Dragons. Billboard]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

Trešais un ceturtais albums - ''The Forever Story'' (2022) un ''God Does Like Ugly'' (2025) - ieguva pozitīvu kritiķu atzinību un debitēja Billboard 200 pirmajā piecpadsmitniekā. Pirmā albuma iekļautais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iekļuva singlu topa pirmajā četrdesmitniekā un otrais albums tika nominēts labākā repa albuma kategorijā 68. Grammy balvu pasniegšanā.&lt;ref name=&quot;avots73&quot;&gt;[https://www.nytimes.com/2026/02/01/arts/music/grammys-winners-list-2026.html Grammys 2026: Winners List]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

== Bērnība un jaunība ==
JID piedzima 1989. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa vecāki ir Carl Louis Route Jr. un Kathy Jean Route.&lt;ref name=&quot;avots8&quot;&gt;[http://hamptonpirates.com/roster.aspx?rp_id=1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Skatuves vārds JID radies no vecmāmiņas dotas iesaukas, kas saistīta ar viņa nemierīgo uzvedību; angļu valodā to raksturo vārds “jittery”.&lt;ref name=&quot;avots10&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20181001202246/https://www.hotnewhiphop.com/jid/profile/ J.I.D. HotNewHipHop]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

Bērnībā viņš klausījās Sly and the Family Stone un Earth, Wind &amp; Fire, bet vēlāk pievērsās 20. gadsimta 90. gadu Ņujorkas hiphopam, tostarp Jay-Z, Nas un Mobb Deep mūzikai.

== Muzikālā karjera ==
&lt;big&gt;2010 - 2016 karjeras sākums&lt;/big&gt;

2010. gada 18. maijā JID izdeva savu pirmo miksteipu ''Cakewalk''. Arī tā paša gada sākumā viņš kopā ar EarthGang, Hollywood JB un Jordxn Bryant bija izveidojis repa apvienību Spillage Village.&lt;ref name=&quot;avots2&quot; /&gt;

Otrais miksteips ''Cakewalk 2'' iznāca 2011. gada 29. jūnijā. Tam 2012. gada 25. jūnijā sekoja iepriekš minētais''Route of All Evil'', kurā piedalījās tolaik vēl mazpazīstamie EarthGang un Stillz. Laiku pirms viņš sāka saņemt uzaicinājumus uzstāties koncertos, JID finansēja savu muzikālo darbību, strādājot zvanu centros un piegādājot picas.&lt;ref name=&quot;avots17&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20180616003437/http://clashmusic.com/features/notes-from-the-road-jid-interviewed Notes From The Road: J.I.D Interviewed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots18&quot;&gt;[http://indy.livemixtapes.com/mixtapes/17683/jid_route_of_all_evil_lp.html J.I.D – Route Of All Evil LP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

2013. gada 22. oktobrī iznāca miksteips ''Para Tu, bet to izņēma no interneta, jo, bijis ļoti jūtīgs pret savu mākslu, bet kad vēlāk fani to atrada un tas ieguva pozitīvas kritikas, To atkārtoti izdeva 2017. gada 29. decembrī.&lt;ref name=&quot;avots19&quot;&gt;[http://mauricegarland.com/2013/11/j-i-d-para-tu-album/ J.I.D. MauriceGarland]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots20&quot;&gt;[http://www.allmusic.com/artist/jid-mn0003368290 J.I.D. AllMusic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots21&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/75682-stream-jids-previously-unreleased-para-tu-mixtape-new-mixtape J.I.D. surprises fans with an official version of Para Tu]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;''

2014. gadā pēc Spillage Village pirmā projektu ''Bears Like This'' iznākšanas JID kopā ar EarthGang un Bas iesildīja Ab-Soul koncerttūrē - These Days Tour. 2015. gada 26. janvārī viņš izdeva savu pirmo minialbumu ''DiCaprio EP''.&lt;ref name=&quot;avots22&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/jid-dicaprio-ep-premiere-interview/ J.I.D. Wants You to Think Differently About Atlanta Rap and His DiCaprio EP Might Help]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Tā paša gada 6. jūlijā Spillage Village izdeva otro miksteipu ''Bears Like This Too''.&lt;ref name=&quot;avots23&quot;&gt;[https://www.vice.com/en/article/spillage-village-bears-like-this-too-ep-premiere/ This New Spillage Village EP Is About to Trigger a Worldwide Weed Shortage]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

2016. gada 2. decembrī Spillage Village izdeva ''Bears Like This Too Much'', kurā piedalījās J. Cole un Bas, savukārt producentu vidū bija pazīstami vārdi kā - Mac Miller, Ducko Mcfli, Childish Major un J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots24&quot;&gt;[http://www.thefader.com/2016/12/02/spillage-village-bears-like-this-too-much-ep Atlanta-Based Collective Spillage Village Releases Bears Like This Too Much EP]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

&lt;big&gt;2017: The Never Story&lt;/big&gt;

2017. gada 20. februārī tika paziņots, ka JID noslēdzis līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville. Vispirms tika izdots singls “Never”, bet 10. martā iznāca pilnmetrāžas albums ''The Never Story''. Tajā piedalījās EarthGang, 6LACK un Mereba. Starp albuma producentiem bija J. Cole, Hollywood JB, Christo un Childish Major.&lt;ref name=&quot;avots25&quot;&gt;[http://hiphopdx.com/editorials/id.3666/title.who-is-j-i-d-5-things-to-know-about-j-coles-new-artist Who Is J.I.D? 5 Things To Know About J. Cole's New Artist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots26&quot; /&gt;

Vēlāk viņš izdeva videoklipus vēl trim albuma dziesmām: “D/vision”, “Hereditary” un “EdEddnEddy”.

2017. gadā JID iesildīja J. Cole veica koncerttūri - 4 Your Eyez Only Tour kura tika aizvadīta Ziemeļamerikas un Eiropas apgabalos.&lt;ref name=&quot;avots27&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-cole-4-your-eyez-only-tour-dates/ J. Cole Reveals 4 Your Eyez Only World Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 10. oktobrī viņš kopā ar Cozz, Kodie Shane un Ali Tomineek piedalījās kopīgā repa priekšnesumā jeb cypher BET Hip Hop Awards ceremonijā.&lt;ref name=&quot;avots28&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/videos/id.26271/title.2017-bet-hip-hop-awards-cypher-j-i-d-cozz-kodie-shane-ali-tomineek 2017 BET Hip Hop Awards Cypher: J.I.D, Cozz, Kodie Shane &amp;#x26; Ali Tomineek]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

Novembrī JID un EarthGang devās kopīgā tūrē - Never Had Shit Tour, kurā bija viesmākslinieki kā - Lute, Chaz French un Mereba. Tūre iekļāva 15 koncertus Ziemeļamerikā un 2018. gadā turpinājās ar 19 koncertiem Eiropā.&lt;ref name=&quot;avots29&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/03/j-i-d-earthgang-never-had-shit-euro-tour-dates/ J.I.D and EarthGang Share Never Had Sh!t Euro Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 13. decembrī iznāca Foster the People dziesmas “Pay the Man” remikss ar JID un Saba piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots30&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/76531-jid-and-saba-team-up-for-foster-the-peoples-pay-the-man-remix-new-song J.I.D. &amp;#x26; Saba Team Up For Foster The People's Pay The Man Remix]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

&lt;big&gt;2018 - 2020: DiCaprio2&lt;/big&gt;

2018. gada jūnijā JID tika iekļauts žurnāla XXL jauno reperu izlasē Freshman Class un parādījās uz žurnāla vāka.&lt;ref name=&quot;avots31&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/06/2018-xxl-freshman-cover/ XXL 2018 Freshman Class Revealed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Jūlijā viņš piedalījās Denzel Curry dziesmā “Sirens” no albuma ''Ta13oo''. Tika paziņots arī par plānotu sadarbību kopā ar Mac Miller un Thundercat, taču pēc Mac Miller nāves sadarbību atcēla.&lt;ref name=&quot;avots32&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/07/mac-miller-swimming-tour/ Mac Miller Shares the Swimming Tour Dates with Thundercat &amp;#x26; J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

18. septembrī iznāca otrā albuma pirmais singls “151 Rum”.&lt;ref name=&quot;avots33&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=k_TbOH8iE4U J.I.D – 151 Rum]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 3. oktobrī JID izpildīja dziesmu “Working Out” platformas A COLORS SHOW ierakstā.&lt;ref name=&quot;avots34&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/118996-jid-sets-the-jazz-bar-ablaze-on-working-out-new-song J.I.D Sets The Jazz Bar Ablaze On Working Out]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Savā dzimšanas dienā viņš paziņoja par otro albumu ''DiCaprio 2'' un tā izdošanas datumu - 2018. gada 26. novembri. Momentu pēc tā tika publiskots dziesmu saraksts.&lt;ref name=&quot;avots35&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-album-cover-release-date/ J.I.D Shares DiCaprio 2 Album Cover and Release Date]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

6. novembrī iznāca albuma otrais oficiālais singls “Off Deez” ar J. Cole.&lt;ref name=&quot;avots36&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/132820-jid-and-j-coles-insane-collaboration-off-deez-drops-tomorrow-news J.I.D &amp;#x26; J. Cole's Insane Collaboration Off Deez Drops Tomorrow]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Albumā piedalījās arī A$AP Ferg, 6LACK, Ella Mai, BJ the Chicago Kid, Method Man un Joey Bada$$. Tā producēšanu galvenokārt veica Christo, Hollywood JB, J. Cole un Elite.&lt;ref name=&quot;avots37&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-tracklist-album-producer-credits/ J.I.D Drops DiCaprio 2 Album Tracklist and Production Credits]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

''DiCaprio 2'' iznāca 26. novembrī un saņēma pozitīvas recenzijas.&lt;ref name=&quot;avots38&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2018/11/26/jid-dicaprio-2 J.I.D. shares DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots39&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2023799/j-i-d-dicaprio-2-review/franchises/album-of-the-week/ Album Of The Week: J.I.D DiCaprio 2]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; JID paziņoja par tūres Catch Me If You Can pirmo posmu, tas iekļāva 34 koncertus, sākot no 2019. gada janvāra.&lt;ref name=&quot;avots40&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/138768-jid-announces-dates-for-catch-me-if-you-can-tour-news J.I.D Announces Dates For Catch Me If You Can Tour]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Iesildošie mākslinieki bija Reason, Hardo un Lou the Human.

2019. gadā JID piedalījās Dreamville kopīgajā albumā ''Revenge of the Dreamers III''.&lt;ref name=&quot;avots43&quot;&gt;[https://pitchfork.com/news/listen-to-j-coles-dreamvilles-new-album-ft-kendrick-lamar-vince-staples-and-more/ Listen to J. Cole's Dreamville's New Album Ft. Kendrick Lamar, Vince Staples, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 2020. gadā kā Spillage Village dalībnieks viņš piedalījās singlos “End of Daze” un “Baptize” no apvienības ceturtā albuma ''Spilligion''.&lt;ref name=&quot;avots44&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/276131-spillage-village-dropping-new-single-end-of-days-this-week-news Spillage Village Dropping New Single End Of Days This Week]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots45&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20200915111954/https://www.hotnewhiphop.com/dreamville-announces-spillage-village-album-spilligion-drops-this-month-news.117478.html?_amp Dreamville Announces Spillage Village Album Spilligion Drops This Month]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

&lt;big&gt;2021 - 2024: The Forever Story un sadarbība ar Metro Boomin&lt;/big&gt;

JID piedalījās Doja Cat dziesmā “Options” no viņas trešā albuma ''Planet Her'', kas tika nominēts Grammy balvai.&lt;ref name=&quot;avots46&quot;&gt;[https://www.vulture.com/2021/06/doja-cat-planet-her-tracklist-release-date.html Doja Cat Has Ariana Grande, the Weeknd, JID, and More Orbiting Planet Her]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Vēlāk viņš sadarbojās ar Imagine Dragons dziesmā “Enemy”.&lt;ref name=&quot;avots47&quot;&gt;[https://ourgenerationmusic.com/editorials/jid-the-forever-story/ Everything we know about JID's The Forever Story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Tā sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100&lt;ref name=&quot;avots48&quot; /&gt;.&lt;ref name=&quot;avots49&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/413645-jid-earns-his-first-ever-top-10-hit-on-billboard-hot-100-news J.I.D. Earns His First-Ever Top 10 Hit On Billboard Hot 100]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

2021. gada laikā JID publicēja norādes par topošo trešo albumu ''The Forever Story''.&lt;ref name=&quot;avots47&quot; /&gt; Albuma pirmais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iznāca 2022. gada 14. janvārī.&lt;ref name=&quot;avots50&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-21-savage-baby-tate-surround-sound-video J.I.D Drops Video for Surround Sound f/ 21 Savage and Baby Tate]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 31. martā iznāca Dreamville miksteips ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'', kurā JID piedalījās dziesmās “Stick” un “Barry From Simpson”.&lt;ref name=&quot;avots51&quot;&gt;[https://www.thefader.com/2022/03/31/j-cole-dreamville-dj-drama-gangsta-grillz-mixtape J. Cole and Dreamville drop new mixtape with DJ Drama]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 9. augustā viņš izdeva albuma otro singlu “Dance Now” ar Kenny Mason sadarbību.&lt;ref name=&quot;avots52&quot;&gt;[https://hiphopdx.com/news/id.72412/title.jid-dance-now-the-forever-story-release-date-cover-art# JID Shares New Single Dance Now &amp;#x26; The Forever Story Album Cover Art]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

''The Forever Story'' iznāca 2022. gada 26. augustā. Tajā piedalījās Kenny Mason, EarthGang, 21 Savage, Baby Tate, Lil Durk, Ari Lennox, Yasiin Bey, Lil Wayne, Johntá Austin, Ravyn Lenae un Eryn Allen Kane.&lt;ref name=&quot;avots53&quot;&gt;[https://www.complex.com/music/jid-the-forever-story JID Drops New Album The Forever Story f/ Lil Durk, 21 Savage, Lil Wayne, and More]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 8. septembrī JID uzstājās NPR šovā - Tiny Desk Concert.&lt;ref name=&quot;avots54&quot;&gt;[https://www.npr.org/2022/09/08/1116915958/jid-tiny-desk-concert JID: Tiny Desk Concert. NPR]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

2023. gada 28. martā producents Metro Boomin publicēja Twitter fotogrāfiju no studijas kopā ar JID, ieraksta parakstā dodot mājienu par gaidāmu kopīgu mūziku.&lt;ref name=&quot;avots55&quot;&gt;[https://x.com/MetroBoomin/status/1640809655239692308?lang=en Metro Boomin ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; JID vēlāk atbildē Twitter apstiprināja kopalbuma tapšanu.&lt;ref name=&quot;avots56&quot;&gt;[https://x.com/JIDsv/status/1640814358329544707?s=20 J.I.D ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Tas iesaukts par “JIDtro”, apvienojot abu mākslinieku vārdus.&lt;ref name=&quot;avots57&quot;&gt;[https://x.com/nfr_podcast/status/1644107198161666048?s=20 NFR Podcast ieraksts, 2023. gada 6. aprīlis]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Tikmēr JID kopā ar Offset piedalījās dziesmā “Danger (Spider)” no Metro Boomin veidotā filmas Spider-Man: Across the Spider-Verse skaņu celiņa.

2023. gada 1. septembrī JID izdeva savu trešo minialbumu ''Blakkboyz Present Half Doin Dope/Van Gogh'' ar Lil Yachty un BabyTron piedalīšanos.&lt;ref name=&quot;avots58&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2234934/lil-yachty-jid-half-doin-dope-feat-babytron-van-gogh/music/ Lil Yachty &amp;#x26; JID Team Up As BlakkBoyz, Share New Songs Half Doin' Dope (Feat. BabyTron) &amp;#x26; Van Gogh]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; 13. oktobrī viņš kopā ar Conway the Machine piedalījās Westside Gunn dziesmā “Mamas PrimeTime” no albuma  And Then You Pray for Me. 9. novembrī viņa izpildījums bija dzirdams videospēles Like a Dragon Gaiden: The Man Who Erased His Name ievadā.

2024. gada 12. jūlijā iznāca Eminem albums ''The Death of Slim Shady (Coup de Grâce)'', kura dziesmā “Fuel” piedalījās JID. 20. septembrī viņš arī piedalījās Katy Perry dziesmā “Artificial” no albuma 143.

&lt;big&gt;Kopš 2025 gada: God Does Like Ugly&lt;/big&gt;

2025. gada 18. aprīlī JID izdeva gaidāmā ceturtā studijas albuma ''God Does Like Ugly'' pirmo singlu “WRK”. Tas bija viņa pirmais solo komerciālais izdevums kopš 2022. gada albuma ''The Forever Story''. Vēlāk kopā ar albuma reklāmas video tika paziņots tā izdošanas datums - 8. augusts.&lt;ref name=&quot;avots59&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/j-i-d-new-album-god-does-like-ugly-release-date-1235966210/ J.I.D. Announces New Album God Does Like Ugly]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

4. jūlijā JID izdeva ''GDLU (Preluxe)'', par ko iepriekš bija paziņojis YouTube publicētā brīvrunu priekšnesumā.&lt;ref name=&quot;avots60&quot;&gt;[https://www.stereogum.com/2313990/jid-announces-new-mixtape-out-tomorrow-shares-beau-32-freestyle/music/ JID Announces New Mixtape Out Tomorrow, Shares Beau &amp;#x26; 32 (Freestyle)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Minialbumā piedalījās Eminem, Lil Yachty un 6LACK. Tas kalpoja kā ievads gaidāmajam albumam ''God Does Like Ugly'' un ietvēra četras dziesmas, kas sākotnēji bija paredzētas albumam, bet tā fināla versijā netika iekļautas.&lt;ref name=&quot;avots61&quot;&gt;[https://hypebeast.com/2025/7/jid-gdlu-preluxe-god-does-like-ugly-mixtape-album-release-info-lil-yachty-eminem-6lack JID Gears Up for God Does Like Ugly With GDLU (Preluxe)]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

''God Does Like Ugly'' iznāca 8. augustā Dreamville un Interscope paspārnē. Tajā piedalījās Westside Gunn, Clipse, Vince Staples, Ciara, EarthGang, Don Toliver, Ty Dolla Sign, 6LACK, Jessie Reyez, Baby Kia, Mereba un Pastor Troy.&lt;ref name=&quot;avots63&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/935327-jid-god-does-like-ugly-tracklist-hip-hop-news JID Reveals The Tracklist For God Does Like Ugly With Some Twists]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Albums saņēma pozitīvas atsauksmes.&lt;ref name=&quot;avots64&quot;&gt;[https://www.metacritic.com/music/god-does-like-ugly/jid Critic Reviews for God Does Like Ugly. Metacritic]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Nākamajā dienā iznāca paplašināta Preluxe versija, kurā bija iekļautas arī visas ''GDLU (Preluxe)'' dziesmas.

== Daiļrade ==
&lt;big&gt;Muzikālās ietekmes&lt;/big&gt;

JID pirmā saskare ar mūziku bija vecāku klasiskās fanka un soulmūzikas plašu kolekcija.&lt;ref name=&quot;avots65&quot;&gt;[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-i-d-interview-the-break/ The Break Presents: J.I.D]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Kā nozīmīgākos iedvesmas avotus savai darbībai viņš nosaucis Lil Wayne, Sly and the Family Stone, D’Angelo, Wu-Tang Clan, Jay-Z, Earl Sweatshirt un Little Dragon.&lt;ref name=&quot;avots66&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20171204095302/http://www.rollingstone.com/music/features/jid-meet-the-j-cole-signed-rapper-from-east-atlanta-w480169 J.I.D.: Meet the J. Cole-Signed Rapper Against Happy Trappers]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

Viņš arī ir paudis apbrīnu par Atlantas apvienībām OutKast un Goodie Mob, minot tās kā personīgus iedvesmas avotus.&lt;ref name=&quot;avots67&quot;&gt;[https://www.youtube.com/shorts/cKW_Z3CQrZs J.I.D on Outkast's Influence and Legacy. Rock and Roll Hall of Fame]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;avots68&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/196970-jid-praises-battle-rappers-and-teases-goodie-mob-freestyles-with-nardwuar-news J.I.D. Praises Battle Rappers &amp;#x26; Teases Goodie Mob Freestyles With Nardwuar]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt; Intervijās viņš atklājis, ka nāk no tā paša rajona, no kura ir viņa ilggadējais partneris Gucci Mane.&lt;ref name=&quot;avots69&quot;&gt;[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/dreamville-jid-the-never-story-vibe-7718186/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
&lt;big&gt;Studijas Albumi&lt;/big&gt;

* ''The Never Story'' (2017)
* ''DiCaprio 2'' (2018)
* ''The Forever Story'' (2022)
* ''God Does Like Ugly'' (2025)

&lt;big&gt;Kopīgie albumi un projekti&lt;/big&gt;

* ''Revenge of the Dreamers III'' - ar Dreamville (2019)
* ''Spilligion'' - ar Spillage Village un EarthGang (2020)
* ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'' - ar Dreamville (2022)

== Koncerttūres ==
&lt;big&gt;Kā galvenajam māksliniekam&lt;/big&gt;

* Never Had Shit Tour - kopā ar EarthGang (2017–2018)
* Catch Me If You Can Tour (2019)
* Luv Is 4ever Tour - kopā ar Smino (2023)
* Forever &amp; A Day Tour (2023)
* God Does Like World Tours (2025–2026)

&lt;big&gt;Kā iesildošajam māksliniekam&lt;/big&gt;

* Elephant Eyes Tour - Omen (2015)
* Too High to Riot Tour - Bas (2016)
* I Told You Tour - Tory Lanez (2016)
* 4 Your Eyez Only Tour - J. Cole (2017)
* The Swimming Tour - Mac Miller (2018; atcelta)
* Confessions of a Dangerous Mind Tour - Logic (2019)
* American Dream Tour - 21 Savage (2024)

== Balvas un nominācijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Balva
!Kategorija
!Darbs
!Rezultāts
|-
|2020
|Grammy
|Labākais repa izpildījums
|“Down Bad” kopā ar J. Cole, Bas, EarthGang un Young Nudy
|Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot;&gt;[https://www.grammy.com/grammys/artists/jid251829 Artist – J.I.D. Grammy]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
|-
|2020
|Grammy
|Labākais repa albums
|''Revenge of the Dreamers III''
|Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
|2022
|Grammy
|Gada albums
|''Planet Her (Deluxe)'', kā viesmāksliniekam
|Nominācija &lt;ref name=&quot;avots72&quot; /&gt;
|-
|2022
|Berlin Music Video Awards
|Labākais operatora darbs
|“Surround Sound”
|Nominācija
|-
|2023
|Berlin Music Video Awards
|Labākais stāstījums
|“Money”
|Nominācija
|-
|2026
|Grammy
|Labākais melodiskā repa izpildījums
|“Wholeheartedly” kopā ar Ty Dolla Sign un 6LACK
|Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|-
|2026
|Grammy
|Labākais repa albums
|''God Does Like Ugly''
|Nominācija &lt;ref name=&quot;avots73&quot; /&gt;
|}

== Atsauces ==
&lt;references&gt;
&lt;ref name=&quot;avots6&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/167791-jid-signs-worldwide-publishing-deal-ahead-of-dicaprio-2-release-news J.I.D Signs Worldwide Publishing Deal Ahead Of DiCaprio 2 Release]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots11&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=8RG9ylS5XLQ Dreamville's J.I.D Opens About His Childhood &amp; Journey to Dreamville]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots12&quot;&gt;[https://djbooth.net/features/2020-03-12-jid-interview-power-of-perseverance JID Is a Living Testament to the Power of Perseverance: Interview]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots13&quot;&gt;[https://theithacan.org/life-culture/review-jid-returns-to-the-music-scene-with-a-great-story/ Review: JID returns to the music scene with a great story]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots14&quot;&gt;[https://hamptonpirates.com/sports/football/roster/destin-route/1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots15&quot;&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=Ufhmika13TM&amp;t=79 J.I.D Explains How He Met J Cole and Got Signed]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots16&quot;&gt;[https://centralsauce.com/jid-biography The Rise of J.I.D: From Never Had Shit to Rollie on the Wrist]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots41&quot;&gt;[https://cornellsun.com/2019/02/10/video-stomping-fans-at-j-i-d-show-crack-ceiling-below-ithaca-college-venue-floor/ Stomping Fans at J.I.D Show Crack Ceiling Below Ithaca College Venue Floor]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots42&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/170024-jid-announces-new-string-of-catch-me-if-you-can-tour-dates-news J.I.D. Announces New String Of Catch Me If You Can Tour Dates]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots62&quot;&gt;[https://www.hotnewhiphop.com/926052-jid-eminem-animals-pt-i-stream JID &amp; Eminem Tear Up The Beat Like Animals On Their Latest Collaboration]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots70&quot;&gt;[https://www.ajc.com/politics/politics-blog/warnock-ossoff-appeal-to-young-voters-at-hip-hop-focused-dekalb-rally/MS26WGIE2JA4DEHU2EIOP3C2ME/ Warnock, Ossoff appeal to young voters at hip-hop focused DeKalb rally]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;avots71&quot;&gt;[https://www.rollingstone.com/music/music-album-reviews/jid-god-does-like-ugly-review-1235403955/ JID Is a New Father and Uneasy Messiah]. Angļu valodā.&lt;/ref&gt;
&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==

* [http://jidsv.com Oficiālā tīmekļa vietne]
{{#ifeq:{{NAMESPACE}}||[[Kategorija:ASV reperi]]}}</text>
      <sha1>8z8hu741voswjxdikky76hpwdaekgcq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Ma6ulaLV</title>
    <ns>3</ns>
    <id>641433</id>
    <revision>
      <id>4534937</id>
      <timestamp>2026-10-12T09:18:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4534937</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="167" sha1="jfhvbpnfdsmhbon3z5hdweuzrygd37y" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|name=Ma6ulaLV}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 12.18 (EEST)</text>
      <sha1>jfhvbpnfdsmhbon3z5hdweuzrygd37y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Dkandere/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>641434</id>
    <revision>
      <id>4534939</id>
      <timestamp>2026-10-12T09:22:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dkandere</username>
        <id>151731</id>
      </contributor>
      <comment>Melnraksts Būū</comment>
      <origin>4534939</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2635" sha1="dade3jehf3fgzp1874c2gl2py01o0pi" xml:space="preserve">Būū (īstajā vārdā '''Ilze Fārte''', dzimusi 1997. gada 18. maijā Rīgā) ir latviešu dziedātāja, dziesmu autore un mūzikas producente. Viņas mūzikā apvienoti popmūzikas, repa, R&amp;B un afro bītu elementi. Plašāku atpazīstamību Būū ieguva ar dziesmām “Siekala” un “Sāku no sākuma”, kā arī debijas albumu “Albūūms”, kas tika izdots 2021. gadā. 2022. gadā viņa saņēma Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu ”Zelta mikrofons” kategorijā ‘Gada debija’ ar albumu “Albūūms” (2021) un ‘Gada dziesma’ ar dziesmu “Sāku no sākuma”. 

{{Mūziķis|Vārds=Būū|Īstais vārds=Ilze Fārte|Dzimšanas datums=1997. gada 18. maijs|Dzimšanas vieta=Rīga, Latvija|Nodarbošanās=dziedātāja, dziesmu autore, mūzikas producente|Žanri=popmūzika, reps, R&amp;B|Darbības gadi=}}

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi Rīgā 1997. gada 18. maijā. Viņa augusi muzikālā ģimenē (tētis ir mūziķis Uldis Fārts). Bērnībā viņa mācījās mūzikas skolā, apgūstot klavierspēli, vēlāk arī pati apguva ģitārspēli. 

== Muzikālā karjera ==
Kopš pusaudzes gadiem Fārte uzstājās kā sesiju mūziķe, piedalījās festivālos un spēlēja dažādus instrumentus, tostarp mandolīnu un kokli. Viņa muzicēja arī kāzu un korporatīvajās grupās, kā arī uzstājās latviešu kopienu pasākumos ārvalstīs. Paralēli uzstāšanās pieredzei viņa rakstīja dziesmas, kuras izpildīja arī citi mūziķi, tostarp Aija Andrejeva un Aivo Oskis. Pirms plašākas atpazīstamības iegūšanas viņa sevi pieteica kā dziesminieci. 

2021. gadā Fārte ar skatuves vārdu Būū piedalījās konkursā ‘''Ghetto Faktors’'', kurā ieguva pirmo vietu. Tā paša gada martā viņa izdeva singlu “Siekala”, bet novembrī- debijas albumu “Albūūms”. 

2022.gadā Būū saņēma divas Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” kategorijā “Gada debija” par albumu “Albūūms” un kategorijā “Gada dziesma” par skaņdarbu “Sāku no sākuma”. Tajā pašā gadā viņa izdeva kopdarbu ar reperi Edavārdi- dziesmu “Kur ir mana cilts”. [2][4]

== Diskogrāfija ==
Studijas albumi

“Albūūms” 2021

“Būūtība” 2024

Minialbumi

“Melnā maģija” 2023

Singli

“Siekala” (2021)

“Sāku no sākuma” (2021)

“Mazais pirkstiņš” (2021)

“Kur ir mana cilts” (2022)

“Rīgas laiks” (2022)

“SPF 3000” (2022)

“Viņa lielās” (2023)

“Vienītī” (2024)

“Apmainījām” (2024)

“Wormwood (Get away from me)” (2025)

“Join me” (2026)

“Milzīte Ilzīte ‘26” (2026)

“Palīgā!” (2026)</text>
      <sha1>dade3jehf3fgzp1874c2gl2py01o0pi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4534941</id>
      <parentid>4534939</parentid>
      <timestamp>2026-10-12T09:36:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dkandere</username>
        <id>151731</id>
      </contributor>
      <origin>4534941</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2740" sha1="0ila0s1y9arnk9ux0b1qxgb3z5o853c" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste 
| Vārds = Būū 
| Attēls = 
| Dz_vārds = Ilze Fārte 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|18}} 
| Vieta_dz = [[Rīga]], [[Latvija]] 
| Žanrs = [[Popmūzika]], [[reps]], [[R&amp;B]] 
| Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore, mūzikas producente 
| Gadi = 2010. gadi–pašlaik }}
'''Būū''' (īstajā vārdā '''Ilze Fārte''', dzimusi 1997. gada 18. maijā Rīgā) ir latviešu dziedātāja, dziesmu autore un mūzikas producente. Viņas mūzikā apvienoti popmūzikas, repa, R&amp;B un afro bītu elementi. Plašāku atpazīstamību Būū ieguva ar dziesmām “Siekala” un “Sāku no sākuma”, kā arī debijas albumu “Albūūms”, kas tika izdots 2021. gadā. 2022. gadā viņa saņēma Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu ”Zelta mikrofons” kategorijā ‘Gada debija’ ar albumu “Albūūms” (2021) un ‘Gada dziesma’ ar dziesmu “Sāku no sākuma”. 

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi Rīgā 1997. gada 18. maijā. Viņa augusi muzikālā ģimenē (tētis ir mūziķis Uldis Fārts). Bērnībā viņa mācījās mūzikas skolā, apgūstot klavierspēli, vēlāk arī pati apguva ģitārspēli. 

== Muzikālā karjera ==
Kopš pusaudzes gadiem Fārte uzstājās kā sesiju mūziķe, piedalījās festivālos un spēlēja dažādus instrumentus, tostarp mandolīnu un kokli. Viņa muzicēja arī kāzu un korporatīvajās grupās, kā arī uzstājās latviešu kopienu pasākumos ārvalstīs. Paralēli uzstāšanās pieredzei viņa rakstīja dziesmas, kuras izpildīja arī citi mūziķi, tostarp Aija Andrejeva un Aivo Oskis. Pirms plašākas atpazīstamības iegūšanas viņa sevi pieteica kā dziesminieci. 

2021. gadā Fārte ar skatuves vārdu Būū piedalījās konkursā ‘''Ghetto Faktors’'', kurā ieguva pirmo vietu. Tā paša gada martā viņa izdeva singlu “Siekala”, bet novembrī- debijas albumu “Albūūms”. 

2022.gadā Būū saņēma divas Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” kategorijā “Gada debija” par albumu “Albūūms” un kategorijā “Gada dziesma” par skaņdarbu “Sāku no sākuma”. Tajā pašā gadā viņa izdeva kopdarbu ar reperi Edavārdi- dziesmu “Kur ir mana cilts”. [2][4]

== Diskogrāfija ==
Studijas albumi

“Albūūms” 2021

“Būūtība” 2024

Minialbumi

“Melnā maģija” 2023

Singli

“Siekala” (2021)

“Sāku no sākuma” (2021)

“Mazais pirkstiņš” (2021)

“Kur ir mana cilts” (2022)

“Rīgas laiks” (2022)

“SPF 3000” (2022)

“Viņa lielās” (2023)

“Vienītī” (2024)

“Apmainījām” (2024)

“Wormwood (Get away from me)” (2025)

“Join me” (2026)

“Milzīte Ilzīte ‘26” (2026)

“Palīgā!” (2026)</text>
      <sha1>0ila0s1y9arnk9ux0b1qxgb3z5o853c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Japānas iznīcinātāji</title>
    <ns>14</ns>
    <id>641436</id>
    <revision>
      <id>4534972</id>
      <timestamp>2026-10-12T11:41:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Iznīcinātāji]] [[Kategorija:Japānas ieroči]]</comment>
      <origin>4534972</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="62" sha1="lo5ijie9b7d25i2icva6whzcpx46tla" xml:space="preserve">[[Kategorija:Iznīcinātāji]]
[[Kategorija:Japānas ieroči]]</text>
      <sha1>lo5ijie9b7d25i2icva6whzcpx46tla</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Japānas ieroči</title>
    <ns>14</ns>
    <id>641437</id>
    <revision>
      <id>4534973</id>
      <timestamp>2026-10-12T11:42:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Ieroči pēc valsts]]</comment>
      <origin>4534973</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="0gahh70wgyzs1j731bctob2bj9hvrmm" xml:space="preserve">[[Kategorija:Ieroči pēc valsts]]</text>
      <sha1>0gahh70wgyzs1j731bctob2bj9hvrmm</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>